1947-02-21-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
J : ~" - li «Sf? I mI Äutlw>Tlzed by — Lfaenz — lzdo§anas atlauja: ICD. OMBG li Atblldigais redak-tors - Editor in-Clileit Kärli% RÄbäcs, viettileks: Aleksandrs Liepä, ledakcl- Jas sekretäfs: Maksls CuU-tisi ren-iktorl: Andrejs Ru-dzis (Minchcne). Harijs Min-denbetgs (EsUngenS), Ar-nolds Smits (sports), Zlgurds Bärda 'tdchniskals lek&rto- LATVIAN NEWSPAPER Nr. 14 (21), Piektdien, 1947. g. 21. E. iznSk otraienäs un piektdie* näs t: Izdev^Js: Bavärljas apgabala latvieän komitejas uzdevumS LatvieSa pmes 4arbiiile^ eadarbibas kopa:: Redakclja: Ganzburg/D.. Blir-gemi' tef - Landmann • PI. 1, t :: PriDted by Sebw&b. Volksblail, Gdnzborg/Don., BQrgernL » Laadmaim-PL T:: Metfens -* Otronlatioii: Kaseles - Betenhauzenas^latvieSu nometne nocl3.—16. februärim no» tika LCP 6. sesi^ jaanajä sastävä, kas darba sekmigäkai veiksanai no» l&na» ka turpmäk LCK kodols atradlsies amerikäijLu okupScijas josllp aiig)a Josla, kur oficiäli atziti var darboties vienigi Baltijas komiteja, at-gtiljot LCK delegäcijiL Sanäksmi atkläja LCP vicepriekSsedetajs V, Korsts tm nolainja IfdzSmejä LCP prieksseza senätora P. Sterstes vgstuli. P§o Latvijas tm ASV hlnmas, lab^^ BBAs direktrise N. Labord^. No ieveletiem 35 LCP l o o e k } ! ^ sesijä pie-dalSsSO. Lai cieiSk piesaistitu rnusu likte^a turpmäkä kärtosanä Zviednjä däTOJoios latvieSus, sesijS nolema tiem rezervet vietä LCP prezidijä. Aizkläti balsojot, par LCP priekSsedi ar 15 balsim no 29 balsim, 5 bal-goM pret un 9 attm'0ties» ieveleja^A. Valdmani. Pec ieveleSanas LCP prtekisjSdis A. Valdmanis pazii^oja, ka tik minimain vairakumu uzskata par nepietiekamu un pec 3 meneSiem savu turpmäko palikSanu LCP prieklsSdetäja amata saistis ar vismaz LCP locek|u izteiktu uzticibu. Par LCP vioepriekSsedetäju ar 18 balsim ieveleja lidzSinejo V. Korstu un par sekretäru ar.23 balsim J. Poruku. Tälaka veleSanu gaitS par LCK priekssedi ar 23 balsfm ieveleja prof. A. Sväbi, bet.pr6zidijä:amerika];^u Joslä ar 26 balsim A. Reinu un ang]u Jodä ar 27 balsim J. Celmu, Mainot statutus, kas paredz, ka LCK prezi-djja var ievelet tikai LCP locek|us,amerikä](^u joslä LCK prezidijä ar 2;L balsi v i i ieveleja A. Kacentk. Viqiamatsakotiesr vietä prezidijä paliek vakauta, Prof. A. Sväbe, iizi^Lemoties jaunos pienäkumus, atteicäs IK> pilnvaram Paltijas centrälä,padom§. Par latvieSu pärstävjiem §ai padome ar 26 balsim ieveleja lid2Äine30 prcf. K. Kundz ar 24 balsim^ A. Trapänu. Ndfma ierädit pa^ävigu vietu LCK sastävä Austrijä dzivojoso latvie§u pärstävim, ievSot^par tädu ar 28 balsim E. Freivaldu. LCK sastävä, ar mitekli amerikäi^u joslä, ieveleja: par administrätivi ^uiidiskäs nozares vaditäju E. Ruvaldu, par finanöu nozares vadl-täju — H. Klarku,*par darba nozares—RMarkusu,^^^^!^^^ nozares — 3, Zubänu, ärpusskolas izglitibas un jäunatnes nozares (abäs josläs) - K. Lobi,sociäläs nozares J. Velkmi. LCK delegäcijä angju Joslä: par izgli^as nozares vadJtäju J. Celmu, finanöu — J. Niedru, ^ darba — E. Dravnieku. Kopigäs revizijas nozares vaditäjs paliek lidz§inejais E. Qrosberga. gad jäapmierinäs ar piesutito. Ang}u ciesamibu ener^skäk Ijierties pie josla sai;iemusi 1859 kg viinas dzijas, arodizglitibas sekmSäanas un ang}u 1316 kjg uzvalku dränas, 404 m kok- valodas mäciäanas. viinas audumu, 1000 päpus viriesu Savu plaäo pärskatu prof. K. Kun-zel^ u, 130 bemu purii;iu, 416 duöu dzi^s beidza ar värdiem: „Es zinu, zobu suku, adatas, läpämos diegus, ir daudzi, kas, negrlbedami relf:inä-pogas un dazädus citus piederumus; ties ar reäliem apstäkyem un aiz-amerikänu joslä sai;iemts 741 kg vii- mirsdami, cik niecigs faktors mes nas dzijas, 1064 m daiädu audumu, esam lielu notikumu gaitä, ir gaidi- 400 pari virieäu zel^u, 50 purii;ii, un, ju§i nö LCK daudz vairäk, pat ne-täpatkä anglu joslä, dazädi sikumi. iespejamo. Tas, protaras, nebija LCK Dots norädijums, ka äudumi, viinas spekos. Tagadtrimdl^^^ dzija un apgerbu piederumi pieS^i- gäjusi jaunä, kritiskä posmä. Ar i:ami tautieMem, kas lidz äim ar mi- katru dienu aktuäläks kJOst jautä-netäm. mantäm mäzäk apgädäti, do- jums, käds bus musu liktenis, kad dot priekäroku daudzbemu iimeriem, iis pagaidu stävoklis beigsies. Jaunä mätem ar maziem berhiem bez gäd- situäcija prasa jaunus kärtotäjus. niekiem un bijusiem pretestlbas kus- Latvieäu Centräläs Padomes uzde-tibas dalibniekiem, kas cietuSi kon- vums ir atrast virus, kas yar§tu uz-centräcijas nometnes. Savu daju sa- riemties musu trimdä esoääs tautas i^emusi ari tautieM Austrijä. Hei- dalas paäpalidzibas darbu un likteijia delbergä LSK sa^emis täläkai sada- turpmäko vadibu." lei 3000 kg dazädu medikamentu. Par veikto darbu sesijas dalTbnieki Starptautiskais Sarkanais Krusts vienprätlgi izteka LCK pateicibu. pieteicis vei 1500 kg ädu un 800 pä-' ru bernu zäbaku sötljumu, lidz ar piederumiem apavu laböSanai. Manr tu sadali uztic§s nometiju komite-1 Par DP universitätes darbu Ham-jäm kopä ar revizijas komisijäm. | burgä zinoia prof. F. Gulbis. Gruts Jauna, neparedzeta vajadziba pärbaudijums 1200 ,studentiem un 216 sniegt matefiälu i^lidzibu radusies mäcibu spekiem bijusi universitätes p§c pärbaudem amerikäijLU joslä. No- pärcelsaha no Hamburgas uz 20 km dibinäti ipaäi palidzibas fondi pie ättälo Pinebergu. Jaunäs, plaSäs tel-l ^ u s a dzTve • :;.r : •Jff •••1 • . -v • • - , , 1.-.. • .• .• ievirzTjusies kritiskä posmä LCK PRIBKSSEDGTÄJA ZII^OJUMS LCK lidz§inejais priekSseditäjs K KundziijL§ savä zii;iojumä norä-dljä^ ka masu trimdas dzive sädes kritisks posms. Begju maizes rie-dens kiust aizvien plänäks un ne-mitigäs pärbaudes jau. tä nenoteikto dzivi padara nepanesamu. Pec pär* baudem no dazäm nometnem izslegti JOppoc. un vairäk tautieäu. LCK darijusi iespejamo. 20. janvärl ang- |u militlräs iestädes Baltijas komi-tejai paskaidrojuäas, ka bij. ka]:aviri pec pärbaudem zaude vienigi UN-SRAs apgädi, feet vii;dem paliek tie- Sibas u2 apgädi armijas un militäräs pärvaldes uzturetäs nometnes un DP iieslbas. Sis uzskats krasi at§ljd^as *ao nostäjas amerikä^u okupacijas Joslä. Beg}u dzivi ieverojandapgrQtinäja päryietögana hö uzköptäm to^ tetäm nometnem uz jaunäm. Angju Joslä skaidrf v^rojama tendence at-brivot väcieäu privätas mäjas un sa-biedilskäs telpas. Hid^enes nom^t^^^ nes likvide§ana jötami skärusi ari darbibu, jo daudziem LCK no- «apu darbiniekiem näcäs pärcelties 'tt 10 km attälo po}u baraku hometni Augustdorfä. lÄi varetu t\^ W» darbu, yairäki^^^L^ JaistijuSies meiu darbos, tä paliekot Nepartraukti turpina pieaugt ari partikas grutibas. Vairäkäs nomet-aes izdtotie sikie apre^a^ fcä paredzetäs 1550 kai. dienä saijiem ti-rai teorStiski, bet patiesibä kaloriju SKaits samazinäjies pat uz ISOO. Ltdz ar to jutami pasUktinäjies veselibas '^fvoklis, sevi§|p apdraudeti berni. vlsi söU paUkuSi bez rezultätiem. • Täläk prof. K. Kundzij?5 vispäre- Jos vilcienos apskatlja iesaisti§anos darbos, kas k^uvusi rosigäka, jo tau-teiivairs nepalaiias uz UNRRAs Oiaizi, bet cenäas atrast dro§äku ek-sistences pamatu... Sai secibä aizvien orezäk dzird ari jautäjumu par tä-iaku emigräciju. Prof. K. Kundzi^ä ?i^oja, ka LCK rokäs ir diezgan sika mformäcija par patreizejäiii izcejo-sanas iespejäm uz dazädäm aizjupas zemem, seviä^ uz ang}u dominijäm Jautäjums par plänveidigu baltie§u pP izcelbsanu tomer vei nekur nav iziemts. Täpec dazas grupas säkuäas Kartot izcejoäanu savrupeji. Minam *^utie§i, kas sai;iemu§i aicinäjumus ao r^diem BrazIUjä, visvairäk baptisti, ; Aögju joslä apmeram 15Q gi-mei? tu'pa§reiz jau gaida izbraukäanas atlaujäs no Starpvaldibu komitejas Berline. Kärtojas ari jautäjums par nelielas grupas pärceläanos pie ra-diem Dänijä. Centräläs iestädes darijusas visu, ai verstu starptautisko iestäzu un rietumu lielvalstu vaditäju aprindii veribu uz musu nepelnitäm cieäanäm. Izpilditspagäjuää sesijä LGK uztice-tais iizdevums vienoties ar bij. Sa-eimas dep. grupu Väcijä par kopeju esnieguma tekstu UN pilnsapulcei. Lidzigus ieshiegumus izdariju^i ari Igaunijas un Lietuvas pärstävji. Par emigräcijas jautäjumu LCK prezidijs aizvien sazinäjies ari ar sutni K. Za-riijLu Londonä, norädot, ka latvieäu vairäkums, ja emigräcija klutu ak-tuäla, veletos doties uz Kanädu. L CK pedejä laikä ari dara visu, lai iepa-zistinäitu ar musu kritisko situäciju Anglijas p^rlamenta aprindas, it se-vi% i tos pärlamentäriesus, kas jau veltijuäi musu liktenim savas simpa-tijas. Tiesi pedejäs dienäs Baltijas tautu pärstävji kopigi iesniegusi at-kal jaunu memorandu par begju stä-vokli Väcijä un nepiepieäamibu stei-dzigi izkärtot vii;iu näkotnes proble-mu. lesniegums pamatots ar sikiem statistiskiem datiem par vecuma un arodu grupäm, partikas pasliktinäsa-hös, slikti atalgotö darbu Väcijä utt. mi apgabalu komitejäm un ^r gandari-jumu jämin tautiesu atsauciba. le-verojamas summas ii^.maksäjis. kul-turas fonds; pie§l|drti pabalsti studi-ju föndam, atseviälj:äm mäclbäs iestä-cen §anäs tulit no tautskolas tikt^m-nazijä un no #miazijas augstskoll nav pareiza. Ka panäkt ai maii;iu Pec daudziem meneäiem beidzot nö Sarkana : Krusta starptautiskäs komitejas 2ei?evä sä^emtas mäntias, kas iepirktas par Latvijas deblol^e-tiem lidzekliem. Musu pa§ti lidzda-liba §i jautäjuma izkärtosanä nav varSjusi but velaml iz§]$:ir§Ja un tsh pas ir liels ieguvums, Pärcelsana ne-tie §i devusi universitätei ofiqiälu at-ziSanu, jo pärrunu laikä par Pine-bergas kaz^irmju piesyräanu no kontrolkomisijas Berline saijiemta te-dem, teätjriem, operai, universitätei 1 legramma, ka jänodrosina universi-utt. Pän;ierhti bijuääs Latvieäu ka]ra^ tätes pastäve§ana. Lidztekus tie§a-viru palidzibas lidzeky un mantas, | jam darbam universitäte veic ari kas täläkai sadalei nodotas Latvle§u j Baltijas tautu propaganda Sagata-kafaviru palidzibas pärvaldei, Svit- voti 22 zinätniski darbi. 11 darbi ru dazienvl^^ kontrolkomisijas rikojums par reiz käm/ iestädem visä pasaule. No 48 jau atbrivoto summu ötrreizejo bio- vietäm jau pienäkusas atbildes, ap- ^eäanu. Ar jäuno rikojumu liegta maii>as darbi un solijumi atbalstit iespeja maksat r^inus no ieveroja- universitätes täläko veidosanos. rriiem Latvijas valsts lidzekjiem Tautskolu un ^mnaziju tikls pec RM 1.350.000, kuirus väcu okupacijas izglitibas nozares vaditäja J. Celma vara bija pärskaitijusi bankäs Vä- atzinuma uzskatäms par labi izvei-cijä; Isajä deblokädes posmä izman- dotu; Väcijä; Austrijä un Dänijä pa-totas nepilnas 10.000 RM, jo ättieci- visam darbojäs 128 tautskolas ar gäs iestädes par Katru izmaksu pra- 8000 skolniekiem un 57 ^imnazijas sija apstiprinätus relpnus. | ar 3200 audzeki;iiem. Visi berni sko-las gados skolas ari tiesäm apmekle. Noverots, ka vecäki bieii säk sutit _ . . skoläs jau 6 g. vecus bernus. Bet par P skola savukärt cen§as mäcibu gädä - iz^emt IV2 gada kursu, Täpec ietei- .§u ieveribu pelna tie berni, kas cams vecakiem ar pärlieku jaunu zaudejusi vecäkiis. Ang}u joslä vei bernu nodo§anu skoläs nepärsteig-pastäv 2 berhunami no Latvijas ar ties.' 220 bärii;iiem. Berni säk sasniegt Arodskolu jautäjums palicis strup-skolu vecumui un butu veläma viriiu cejä. To savä ziiiojumä uzsvera LCK iekjausana ^menes. Jau pagäjuää priekSsedetäjs, atzina' izglitibas da-gadä säkäs bernu adoptesana,; bet tad las vaditäjs un pärrunäs iztirzäja strikti rikojumi SO humäno pasäku- LCK loceky. Pec J. Celma,domäm, mu pärtrauca un atriema atpakaj pat arodnieciskä izglitiba organizejama izvietotos bernjiis. Tägad oficiälo divos virzienos —- arodskoläs un aro-iestäzu viedoklis mainljies un tau- du kursos. Arodskolu atyeräana sais-tieäiem, uzpemot un adoptejot ber- täs ar piemerotäm telpäm, darbni-nus, liela izdeviba parädit savu lat- cäm, darba rikiem, materiäliem, vä-visko stäju. Sai?emti piedäväjumi jadzigo lietprateju — skolotäju skai-uzi; iemt musu bäriniis divos Kanädas tu. Tädel arodskoläs organizejamas un Paragvajas bemunamos, bet LCK lieläkos centros un tur, kur täs jau viedoklis ir, ka vispirms mums jano- ir, jäiekärto internäti audzeki^iiem no drosina bäreijiu nakotne, neizraujpt citäm nometnem. Arodu kursu r i - tos no tautas kopibas. koäanä gandriz visäs nometnes bijusi Turpinot mäkslinieku apzinääariu, atzistama rosme, bet izglitibas da]ai konstatets, ka procentuäli to skaits nav piesutiti pärskati un tädel par pirsniedz skaitjus dzimtene^ un mäk- veikto pärsl^olosanös trukst centrä-sliniekiem vajadzetu padomät par lizeti dati. Ja nav iespejams iefeärtot pärskolo§anos. Mäkslas a^entura sä- arodskoläs, tad tautskolas beigusie kusi rupeties par latvieäu komponis- jaunieäi jäieinterese par iesäistiSanos tu jaundarbu izdoSanu, sa^emot sim nometpu darbnlcäs. Tautskolu un merl^im KulturaS fbnda pabalstu. feimnaziju skolotäjiem jaieaudzina Apskatöt izglitibas jautäjumus, uzskats, ka mäcities kurpnieka, gald- LCK priekisedgtäjs sniedza skaitlus nieka vai atsledznieka amatu nav par fikoläm, seyifil^ uzsvejrot nepie- kauns. Musu paSreizSjä situäcija Sai z i i ^ daudz darijusi LdK delegäcijä amerikäiju joslä, dodot nori» dijumus skolu yadttajiem r&ol priekälasijumus pfff praktisko nozimi un näkotnes izredzem. Sai pa§ä nolukä ^nmaziju visu klaäu un tautskolu pedejb divu kla§u skolniiB*' kiem iekärtojamas piemerotas prak-tiskas nodarbibas daiädosarodos. Izglitibas nozares vaditäjs 8^ joslä J. Zubäns ieteica, ja ne vairäk^ tad mazäkais neaizmirst mäcibu plä-nä uzi;iemt 2—6 st. nedejä rokdarbus. Augsburgä ^mnazijas audii^l^i ap sajusmu un oentibu äädas rokdartMl stundas jäu apmekle. K Birnbaums no FiSbachas nometnes pasvitroja, ka viskaträkie arod* kursu apmeklötäji ir tautieäi 18r-30 g. vecumä. Gados vecäkie, ka§ iz-prafu §i dzives istenibuf cehäas pär* skoloties; T. Silkalns np Gestaditas izteica pärmetumus inzeniefiem un arodu lietpratSjiem, kas nav ar vaja-dzigo paSaizliedzibu cehtuäies izkärtot arodapmäcibu, bet posmä, kad tautskolu un ^mnaziju skolotäji^ vei-ca organ^zeSanu, nerädija velämo ak« tivitäti. Tagad jau daudz kas noka-vets. T. Silkalns. ieteica da^ädos kursos pielietot skölu discipliriu. Kur-sus organizejot, lieläka verlba veltä-ma lauksainmiecibas nozarem, ]fe§- reiz vispirms jägädä piar sagatavoäa-nos eksistences ik)droSinä§änaii r^eyis par visparejo izgÖtibu.; - ! < il9il ;v • • • . - - . ' J .1 ^ 11*i i u vaioda lerocis cina LCP preaddija un LCK ^tmais sastävs P. MiezISa ua;LSmum8 Ne mazäk svarigi ir mäcities ang-lu valodu. Turpat visäs nometnes gan notiek kursi, bet tie atstäti pa§* plusmai', un LGK izglitibas dala Iida §im nav kur sus saskapojusi un seko-jusi sekmem. Tie§i pedejä laikä no-verojamä nevelama parädiba — la-bäkie anglu valodas prateji iesaistäs UNRRAs un armijas dienestä un vie-^ na otra nometne jau- palikusi bez. spejigiera änglu valodas skolotäjiem. lemesls labäks atalgojums un iz-redzes. Angju valodas kursu netrau-ceta norise ir päräk svarlga, musu näkötnei un tädel centräläm iestädem jäatvöl lidzekli skolotäju atal-gosanai. Jäizkärtb ari iespeja pär-vietot skolotäjus ho vienas vietas uz otru. A. Trapäns no Völterdinge-nas nometnes uzsvera, ka anglu vaioda ir reize ari ierocis eipä par musu tiesibäm, No tautieSiem, kas aiz-braukuSas darbä uz Angliju, \M ja 0,5 proc. runä angliski. Visäs sai;iem-täs vestuläs izteil^s noiälöjum Väcijä paväditä laikä nav iemäciju- §äs angliski. • It seviä^i tagad, kad emigräcijas jautäjums kluvis aktuäls, CP ieteikums — ar jaunu sparu un visiem mäcities angliski/ Skolas grämatu jautäjums- pa dalai jau atrisinäts. Tuväkäö ned§läs pa-redzeti vei da^ jauni izdevumi un •GK izglitibas nozare sagatavos zivl-nuskriptus völ trukstoääm, tä kä jau-no mäcibas gadu taufekolas yarei säkt jau pilnä merä apgädätas' un feimnazijäs truks tikai nedaudzas grämatas. Lai saskai;iotu darbu, ho-verstu parallelismu un neiespiestu grämatas^ bez ku]:äm vär ari Iztikt, LCP uzaicina visus grämatu izdeyi-jus. izglitibas un skolu.grämatai^iz-dot tikai sazii^ä ar LCK izglitibas nozari. Atzistot prof. A. Sväbas le^ rosinäjumu, LCP ludz LCK izgliti^ bas nozarel rapeties, lai tiktu sastä-dita un izdota izlaidumu aktiem grä-mata latviskä pasaules uzskata no-skaidrosanai un latviskäs stäjas stip-rinäSanai. Tapat LCP mdz. Baltijai univcrsitäti organizet lätvie§u stu-dentiem sistematiskus lekciju ciklus eksaktäs un bumänitäräs zinätnes un §is lekcijas izdot rokas grimatas veidä Väcijas universitätes imtnat-rikuleto studentu un vispät mu^u in-ielifcences vajadzibäm. (Beigas 2. lappusS) m M: M Ma Mli mi m 'Mmi Mii m •illlli
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-02-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470221 |
Description
Title | 1947-02-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | J : ~" - li «Sf? I mI Äutlw>Tlzed by — Lfaenz — lzdo§anas atlauja: ICD. OMBG li Atblldigais redak-tors - Editor in-Clileit Kärli% RÄbäcs, viettileks: Aleksandrs Liepä, ledakcl- Jas sekretäfs: Maksls CuU-tisi ren-iktorl: Andrejs Ru-dzis (Minchcne). Harijs Min-denbetgs (EsUngenS), Ar-nolds Smits (sports), Zlgurds Bärda 'tdchniskals lek&rto- LATVIAN NEWSPAPER Nr. 14 (21), Piektdien, 1947. g. 21. E. iznSk otraienäs un piektdie* näs t: Izdev^Js: Bavärljas apgabala latvieän komitejas uzdevumS LatvieSa pmes 4arbiiile^ eadarbibas kopa:: Redakclja: Ganzburg/D.. Blir-gemi' tef - Landmann • PI. 1, t :: PriDted by Sebw&b. Volksblail, Gdnzborg/Don., BQrgernL » Laadmaim-PL T:: Metfens -* Otronlatioii: Kaseles - Betenhauzenas^latvieSu nometne nocl3.—16. februärim no» tika LCP 6. sesi^ jaanajä sastävä, kas darba sekmigäkai veiksanai no» l&na» ka turpmäk LCK kodols atradlsies amerikäijLu okupScijas josllp aiig)a Josla, kur oficiäli atziti var darboties vienigi Baltijas komiteja, at-gtiljot LCK delegäcijiL Sanäksmi atkläja LCP vicepriekSsedetajs V, Korsts tm nolainja IfdzSmejä LCP prieksseza senätora P. Sterstes vgstuli. P§o Latvijas tm ASV hlnmas, lab^^ BBAs direktrise N. Labord^. No ieveletiem 35 LCP l o o e k } ! ^ sesijä pie-dalSsSO. Lai cieiSk piesaistitu rnusu likte^a turpmäkä kärtosanä Zviednjä däTOJoios latvieSus, sesijS nolema tiem rezervet vietä LCP prezidijä. Aizkläti balsojot, par LCP priekSsedi ar 15 balsim no 29 balsim, 5 bal-goM pret un 9 attm'0ties» ieveleja^A. Valdmani. Pec ieveleSanas LCP prtekisjSdis A. Valdmanis pazii^oja, ka tik minimain vairakumu uzskata par nepietiekamu un pec 3 meneSiem savu turpmäko palikSanu LCP prieklsSdetäja amata saistis ar vismaz LCP locek|u izteiktu uzticibu. Par LCP vioepriekSsedetäju ar 18 balsim ieveleja lidzSinejo V. Korstu un par sekretäru ar.23 balsim J. Poruku. Tälaka veleSanu gaitS par LCK priekssedi ar 23 balsfm ieveleja prof. A. Sväbi, bet.pr6zidijä:amerika];^u Joslä ar 26 balsim A. Reinu un ang]u Jodä ar 27 balsim J. Celmu, Mainot statutus, kas paredz, ka LCK prezi-djja var ievelet tikai LCP locek|us,amerikä](^u joslä LCK prezidijä ar 2;L balsi v i i ieveleja A. Kacentk. Viqiamatsakotiesr vietä prezidijä paliek vakauta, Prof. A. Sväbe, iizi^Lemoties jaunos pienäkumus, atteicäs IK> pilnvaram Paltijas centrälä,padom§. Par latvieSu pärstävjiem §ai padome ar 26 balsim ieveleja lid2Äine30 prcf. K. Kundz ar 24 balsim^ A. Trapänu. Ndfma ierädit pa^ävigu vietu LCK sastävä Austrijä dzivojoso latvie§u pärstävim, ievSot^par tädu ar 28 balsim E. Freivaldu. LCK sastävä, ar mitekli amerikäi^u joslä, ieveleja: par administrätivi ^uiidiskäs nozares vaditäju E. Ruvaldu, par finanöu nozares vadl-täju — H. Klarku,*par darba nozares—RMarkusu,^^^^!^^^ nozares — 3, Zubänu, ärpusskolas izglitibas un jäunatnes nozares (abäs josläs) - K. Lobi,sociäläs nozares J. Velkmi. LCK delegäcijä angju Joslä: par izgli^as nozares vadJtäju J. Celmu, finanöu — J. Niedru, ^ darba — E. Dravnieku. Kopigäs revizijas nozares vaditäjs paliek lidz§inejais E. Qrosberga. gad jäapmierinäs ar piesutito. Ang}u ciesamibu ener^skäk Ijierties pie josla sai;iemusi 1859 kg viinas dzijas, arodizglitibas sekmSäanas un ang}u 1316 kjg uzvalku dränas, 404 m kok- valodas mäciäanas. viinas audumu, 1000 päpus viriesu Savu plaäo pärskatu prof. K. Kun-zel^ u, 130 bemu purii;iu, 416 duöu dzi^s beidza ar värdiem: „Es zinu, zobu suku, adatas, läpämos diegus, ir daudzi, kas, negrlbedami relf:inä-pogas un dazädus citus piederumus; ties ar reäliem apstäkyem un aiz-amerikänu joslä sai;iemts 741 kg vii- mirsdami, cik niecigs faktors mes nas dzijas, 1064 m daiädu audumu, esam lielu notikumu gaitä, ir gaidi- 400 pari virieäu zel^u, 50 purii;ii, un, ju§i nö LCK daudz vairäk, pat ne-täpatkä anglu joslä, dazädi sikumi. iespejamo. Tas, protaras, nebija LCK Dots norädijums, ka äudumi, viinas spekos. Tagadtrimdl^^^ dzija un apgerbu piederumi pieS^i- gäjusi jaunä, kritiskä posmä. Ar i:ami tautieMem, kas lidz äim ar mi- katru dienu aktuäläks kJOst jautä-netäm. mantäm mäzäk apgädäti, do- jums, käds bus musu liktenis, kad dot priekäroku daudzbemu iimeriem, iis pagaidu stävoklis beigsies. Jaunä mätem ar maziem berhiem bez gäd- situäcija prasa jaunus kärtotäjus. niekiem un bijusiem pretestlbas kus- Latvieäu Centräläs Padomes uzde-tibas dalibniekiem, kas cietuSi kon- vums ir atrast virus, kas yar§tu uz-centräcijas nometnes. Savu daju sa- riemties musu trimdä esoääs tautas i^emusi ari tautieM Austrijä. Hei- dalas paäpalidzibas darbu un likteijia delbergä LSK sa^emis täläkai sada- turpmäko vadibu." lei 3000 kg dazädu medikamentu. Par veikto darbu sesijas dalTbnieki Starptautiskais Sarkanais Krusts vienprätlgi izteka LCK pateicibu. pieteicis vei 1500 kg ädu un 800 pä-' ru bernu zäbaku sötljumu, lidz ar piederumiem apavu laböSanai. Manr tu sadali uztic§s nometiju komite-1 Par DP universitätes darbu Ham-jäm kopä ar revizijas komisijäm. | burgä zinoia prof. F. Gulbis. Gruts Jauna, neparedzeta vajadziba pärbaudijums 1200 ,studentiem un 216 sniegt matefiälu i^lidzibu radusies mäcibu spekiem bijusi universitätes p§c pärbaudem amerikäijLU joslä. No- pärcelsaha no Hamburgas uz 20 km dibinäti ipaäi palidzibas fondi pie ättälo Pinebergu. Jaunäs, plaSäs tel-l ^ u s a dzTve • :;.r : •Jff •••1 • . -v • • - , , 1.-.. • .• .• ievirzTjusies kritiskä posmä LCK PRIBKSSEDGTÄJA ZII^OJUMS LCK lidz§inejais priekSseditäjs K KundziijL§ savä zii;iojumä norä-dljä^ ka masu trimdas dzive sädes kritisks posms. Begju maizes rie-dens kiust aizvien plänäks un ne-mitigäs pärbaudes jau. tä nenoteikto dzivi padara nepanesamu. Pec pär* baudem no dazäm nometnem izslegti JOppoc. un vairäk tautieäu. LCK darijusi iespejamo. 20. janvärl ang- |u militlräs iestädes Baltijas komi-tejai paskaidrojuäas, ka bij. ka]:aviri pec pärbaudem zaude vienigi UN-SRAs apgädi, feet vii;dem paliek tie- Sibas u2 apgädi armijas un militäräs pärvaldes uzturetäs nometnes un DP iieslbas. Sis uzskats krasi at§ljd^as *ao nostäjas amerikä^u okupacijas Joslä. Beg}u dzivi ieverojandapgrQtinäja päryietögana hö uzköptäm to^ tetäm nometnem uz jaunäm. Angju Joslä skaidrf v^rojama tendence at-brivot väcieäu privätas mäjas un sa-biedilskäs telpas. Hid^enes nom^t^^^ nes likvide§ana jötami skärusi ari darbibu, jo daudziem LCK no- «apu darbiniekiem näcäs pärcelties 'tt 10 km attälo po}u baraku hometni Augustdorfä. lÄi varetu t\^ W» darbu, yairäki^^^L^ JaistijuSies meiu darbos, tä paliekot Nepartraukti turpina pieaugt ari partikas grutibas. Vairäkäs nomet-aes izdtotie sikie apre^a^ fcä paredzetäs 1550 kai. dienä saijiem ti-rai teorStiski, bet patiesibä kaloriju SKaits samazinäjies pat uz ISOO. Ltdz ar to jutami pasUktinäjies veselibas '^fvoklis, sevi§|p apdraudeti berni. vlsi söU paUkuSi bez rezultätiem. • Täläk prof. K. Kundzij?5 vispäre- Jos vilcienos apskatlja iesaisti§anos darbos, kas k^uvusi rosigäka, jo tau-teiivairs nepalaiias uz UNRRAs Oiaizi, bet cenäas atrast dro§äku ek-sistences pamatu... Sai secibä aizvien orezäk dzird ari jautäjumu par tä-iaku emigräciju. Prof. K. Kundzi^ä ?i^oja, ka LCK rokäs ir diezgan sika mformäcija par patreizejäiii izcejo-sanas iespejäm uz dazädäm aizjupas zemem, seviä^ uz ang}u dominijäm Jautäjums par plänveidigu baltie§u pP izcelbsanu tomer vei nekur nav iziemts. Täpec dazas grupas säkuäas Kartot izcejoäanu savrupeji. Minam *^utie§i, kas sai;iemu§i aicinäjumus ao r^diem BrazIUjä, visvairäk baptisti, ; Aögju joslä apmeram 15Q gi-mei? tu'pa§reiz jau gaida izbraukäanas atlaujäs no Starpvaldibu komitejas Berline. Kärtojas ari jautäjums par nelielas grupas pärceläanos pie ra-diem Dänijä. Centräläs iestädes darijusas visu, ai verstu starptautisko iestäzu un rietumu lielvalstu vaditäju aprindii veribu uz musu nepelnitäm cieäanäm. Izpilditspagäjuää sesijä LGK uztice-tais iizdevums vienoties ar bij. Sa-eimas dep. grupu Väcijä par kopeju esnieguma tekstu UN pilnsapulcei. Lidzigus ieshiegumus izdariju^i ari Igaunijas un Lietuvas pärstävji. Par emigräcijas jautäjumu LCK prezidijs aizvien sazinäjies ari ar sutni K. Za-riijLu Londonä, norädot, ka latvieäu vairäkums, ja emigräcija klutu ak-tuäla, veletos doties uz Kanädu. L CK pedejä laikä ari dara visu, lai iepa-zistinäitu ar musu kritisko situäciju Anglijas p^rlamenta aprindas, it se-vi% i tos pärlamentäriesus, kas jau veltijuäi musu liktenim savas simpa-tijas. Tiesi pedejäs dienäs Baltijas tautu pärstävji kopigi iesniegusi at-kal jaunu memorandu par begju stä-vokli Väcijä un nepiepieäamibu stei-dzigi izkärtot vii;iu näkotnes proble-mu. lesniegums pamatots ar sikiem statistiskiem datiem par vecuma un arodu grupäm, partikas pasliktinäsa-hös, slikti atalgotö darbu Väcijä utt. mi apgabalu komitejäm un ^r gandari-jumu jämin tautiesu atsauciba. le-verojamas summas ii^.maksäjis. kul-turas fonds; pie§l|drti pabalsti studi-ju föndam, atseviälj:äm mäclbäs iestä-cen §anäs tulit no tautskolas tikt^m-nazijä un no #miazijas augstskoll nav pareiza. Ka panäkt ai maii;iu Pec daudziem meneäiem beidzot nö Sarkana : Krusta starptautiskäs komitejas 2ei?evä sä^emtas mäntias, kas iepirktas par Latvijas deblol^e-tiem lidzekliem. Musu pa§ti lidzda-liba §i jautäjuma izkärtosanä nav varSjusi but velaml iz§]$:ir§Ja un tsh pas ir liels ieguvums, Pärcelsana ne-tie §i devusi universitätei ofiqiälu at-ziSanu, jo pärrunu laikä par Pine-bergas kaz^irmju piesyräanu no kontrolkomisijas Berline saijiemta te-dem, teätjriem, operai, universitätei 1 legramma, ka jänodrosina universi-utt. Pän;ierhti bijuääs Latvieäu ka]ra^ tätes pastäve§ana. Lidztekus tie§a-viru palidzibas lidzeky un mantas, | jam darbam universitäte veic ari kas täläkai sadalei nodotas Latvle§u j Baltijas tautu propaganda Sagata-kafaviru palidzibas pärvaldei, Svit- voti 22 zinätniski darbi. 11 darbi ru dazienvl^^ kontrolkomisijas rikojums par reiz käm/ iestädem visä pasaule. No 48 jau atbrivoto summu ötrreizejo bio- vietäm jau pienäkusas atbildes, ap- ^eäanu. Ar jäuno rikojumu liegta maii>as darbi un solijumi atbalstit iespeja maksat r^inus no ieveroja- universitätes täläko veidosanos. rriiem Latvijas valsts lidzekjiem Tautskolu un ^mnaziju tikls pec RM 1.350.000, kuirus väcu okupacijas izglitibas nozares vaditäja J. Celma vara bija pärskaitijusi bankäs Vä- atzinuma uzskatäms par labi izvei-cijä; Isajä deblokädes posmä izman- dotu; Väcijä; Austrijä un Dänijä pa-totas nepilnas 10.000 RM, jo ättieci- visam darbojäs 128 tautskolas ar gäs iestädes par Katru izmaksu pra- 8000 skolniekiem un 57 ^imnazijas sija apstiprinätus relpnus. | ar 3200 audzeki;iiem. Visi berni sko-las gados skolas ari tiesäm apmekle. Noverots, ka vecäki bieii säk sutit _ . . skoläs jau 6 g. vecus bernus. Bet par P skola savukärt cen§as mäcibu gädä - iz^emt IV2 gada kursu, Täpec ietei- .§u ieveribu pelna tie berni, kas cams vecakiem ar pärlieku jaunu zaudejusi vecäkiis. Ang}u joslä vei bernu nodo§anu skoläs nepärsteig-pastäv 2 berhunami no Latvijas ar ties.' 220 bärii;iiem. Berni säk sasniegt Arodskolu jautäjums palicis strup-skolu vecumui un butu veläma viriiu cejä. To savä ziiiojumä uzsvera LCK iekjausana ^menes. Jau pagäjuää priekSsedetäjs, atzina' izglitibas da-gadä säkäs bernu adoptesana,; bet tad las vaditäjs un pärrunäs iztirzäja strikti rikojumi SO humäno pasäku- LCK loceky. Pec J. Celma,domäm, mu pärtrauca un atriema atpakaj pat arodnieciskä izglitiba organizejama izvietotos bernjiis. Tägad oficiälo divos virzienos —- arodskoläs un aro-iestäzu viedoklis mainljies un tau- du kursos. Arodskolu atyeräana sais-tieäiem, uzpemot un adoptejot ber- täs ar piemerotäm telpäm, darbni-nus, liela izdeviba parädit savu lat- cäm, darba rikiem, materiäliem, vä-visko stäju. Sai?emti piedäväjumi jadzigo lietprateju — skolotäju skai-uzi; iemt musu bäriniis divos Kanädas tu. Tädel arodskoläs organizejamas un Paragvajas bemunamos, bet LCK lieläkos centros un tur, kur täs jau viedoklis ir, ka vispirms mums jano- ir, jäiekärto internäti audzeki^iiem no drosina bäreijiu nakotne, neizraujpt citäm nometnem. Arodu kursu r i - tos no tautas kopibas. koäanä gandriz visäs nometnes bijusi Turpinot mäkslinieku apzinääariu, atzistama rosme, bet izglitibas da]ai konstatets, ka procentuäli to skaits nav piesutiti pärskati un tädel par pirsniedz skaitjus dzimtene^ un mäk- veikto pärsl^olosanös trukst centrä-sliniekiem vajadzetu padomät par lizeti dati. Ja nav iespejams iefeärtot pärskolo§anos. Mäkslas a^entura sä- arodskoläs, tad tautskolas beigusie kusi rupeties par latvieäu komponis- jaunieäi jäieinterese par iesäistiSanos tu jaundarbu izdoSanu, sa^emot sim nometpu darbnlcäs. Tautskolu un merl^im KulturaS fbnda pabalstu. feimnaziju skolotäjiem jaieaudzina Apskatöt izglitibas jautäjumus, uzskats, ka mäcities kurpnieka, gald- LCK priekisedgtäjs sniedza skaitlus nieka vai atsledznieka amatu nav par fikoläm, seyifil^ uzsvejrot nepie- kauns. Musu paSreizSjä situäcija Sai z i i ^ daudz darijusi LdK delegäcijä amerikäiju joslä, dodot nori» dijumus skolu yadttajiem r&ol priekälasijumus pfff praktisko nozimi un näkotnes izredzem. Sai pa§ä nolukä ^nmaziju visu klaäu un tautskolu pedejb divu kla§u skolniiB*' kiem iekärtojamas piemerotas prak-tiskas nodarbibas daiädosarodos. Izglitibas nozares vaditäjs 8^ joslä J. Zubäns ieteica, ja ne vairäk^ tad mazäkais neaizmirst mäcibu plä-nä uzi;iemt 2—6 st. nedejä rokdarbus. Augsburgä ^mnazijas audii^l^i ap sajusmu un oentibu äädas rokdartMl stundas jäu apmekle. K Birnbaums no FiSbachas nometnes pasvitroja, ka viskaträkie arod* kursu apmeklötäji ir tautieäi 18r-30 g. vecumä. Gados vecäkie, ka§ iz-prafu §i dzives istenibuf cehäas pär* skoloties; T. Silkalns np Gestaditas izteica pärmetumus inzeniefiem un arodu lietpratSjiem, kas nav ar vaja-dzigo paSaizliedzibu cehtuäies izkärtot arodapmäcibu, bet posmä, kad tautskolu un ^mnaziju skolotäji^ vei-ca organ^zeSanu, nerädija velämo ak« tivitäti. Tagad jau daudz kas noka-vets. T. Silkalns. ieteica da^ädos kursos pielietot skölu discipliriu. Kur-sus organizejot, lieläka verlba veltä-ma lauksainmiecibas nozarem, ]fe§- reiz vispirms jägädä piar sagatavoäa-nos eksistences ik)droSinä§änaii r^eyis par visparejo izgÖtibu.; - ! < il9il ;v • • • . - - . ' J .1 ^ 11*i i u vaioda lerocis cina LCP preaddija un LCK ^tmais sastävs P. MiezISa ua;LSmum8 Ne mazäk svarigi ir mäcities ang-lu valodu. Turpat visäs nometnes gan notiek kursi, bet tie atstäti pa§* plusmai', un LGK izglitibas dala Iida §im nav kur sus saskapojusi un seko-jusi sekmem. Tie§i pedejä laikä no-verojamä nevelama parädiba — la-bäkie anglu valodas prateji iesaistäs UNRRAs un armijas dienestä un vie-^ na otra nometne jau- palikusi bez. spejigiera änglu valodas skolotäjiem. lemesls labäks atalgojums un iz-redzes. Angju valodas kursu netrau-ceta norise ir päräk svarlga, musu näkötnei un tädel centräläm iestädem jäatvöl lidzekli skolotäju atal-gosanai. Jäizkärtb ari iespeja pär-vietot skolotäjus ho vienas vietas uz otru. A. Trapäns no Völterdinge-nas nometnes uzsvera, ka anglu vaioda ir reize ari ierocis eipä par musu tiesibäm, No tautieSiem, kas aiz-braukuSas darbä uz Angliju, \M ja 0,5 proc. runä angliski. Visäs sai;iem-täs vestuläs izteil^s noiälöjum Väcijä paväditä laikä nav iemäciju- §äs angliski. • It seviä^i tagad, kad emigräcijas jautäjums kluvis aktuäls, CP ieteikums — ar jaunu sparu un visiem mäcities angliski/ Skolas grämatu jautäjums- pa dalai jau atrisinäts. Tuväkäö ned§läs pa-redzeti vei da^ jauni izdevumi un •GK izglitibas nozare sagatavos zivl-nuskriptus völ trukstoääm, tä kä jau-no mäcibas gadu taufekolas yarei säkt jau pilnä merä apgädätas' un feimnazijäs truks tikai nedaudzas grämatas. Lai saskai;iotu darbu, ho-verstu parallelismu un neiespiestu grämatas^ bez ku]:äm vär ari Iztikt, LCP uzaicina visus grämatu izdeyi-jus. izglitibas un skolu.grämatai^iz-dot tikai sazii^ä ar LCK izglitibas nozari. Atzistot prof. A. Sväbas le^ rosinäjumu, LCP ludz LCK izgliti^ bas nozarel rapeties, lai tiktu sastä-dita un izdota izlaidumu aktiem grä-mata latviskä pasaules uzskata no-skaidrosanai un latviskäs stäjas stip-rinäSanai. Tapat LCP mdz. Baltijai univcrsitäti organizet lätvie§u stu-dentiem sistematiskus lekciju ciklus eksaktäs un bumänitäräs zinätnes un §is lekcijas izdot rokas grimatas veidä Väcijas universitätes imtnat-rikuleto studentu un vispät mu^u in-ielifcences vajadzibäm. (Beigas 2. lappusS) m M: M Ma Mli mi m 'Mmi Mii m •illlli |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-02-21-01