Bavarijas Latviesu vestnesis, December 4, 1948

              'ii
'1
) i.
liv;
' '••1
mm
li-
^ 7
^ t
T
mm
i i
W
Mm
. 1 I
II • m
mm
•ievīli
I
' -'m•ii
•••Iii
mm
••••;«;:;?-\' l'^ll
••• .-'.•4
i i '
9m
i i
-mm
V i i i -
• -'1^1
'•S|^
•• »m l i
• : ' i ! l!
•••
(.PMONA PALĪDZĪBA*" SPĀNIJAI NESPĒJ AIZSTĀT MARāALA
PALĪDZĪBU
||5 1^)^ Spāniju apciemojušas vairāiuts^^^^^^^
fidegloljas un atsevišķi politiķi, un šai saliarrbā nerimstas minējumi^ ka,
par spīti stiprai fiifsevišķu valdību pretestībai, sagaidāma ciešāku sakaru
izveldoSana slirp Spāniju un ASV, vai pat tas daļēja iesaistīšana pārējo
ri^tiiniu nāciju saimē. Daži ņo ameriliaņu senatoriem, kas viesbiusies
Spānijā, prasa pat Spānijas uzņemšanu Apvienotajās Nācijās, Mar­šala
plānā un rietumu aizsardzīl)as ūmjā. Arī tautas pārstāvju nama
aizsardzības komisijas priekšsēdis DjuijsSorts nupat, pēc atgriešanās no
Bfadrfdes, izteicies par iiilītēju A S V atbalstu Spānijai un tās uzņemša­nu
UN. •'•/::
Cēloni nostājas maiņai pret Franko
ir zināmi ---vispārējais politiskais
stāvoklis, kara draudi un Pireneļu
pussalas stratēģiski nozīmīgais stā­voklis.
FrankQ to apzinās un ņb tā
mēģina izsist politisku un saimnie­cisku
kapitālu. Jau pa^āiušā gada
septembrī viņš apzīmēja Spāniju par
„t11ta eala poziciļu komunisma āD-draudētā
Eiropā", bet kastīliešu
flotes 700 gadu jubileja, pūļa sveikts,
deklarēja: „Ja komunistu ordas ies
pāri Berlīnei uz rietumiem, tad m i l ­jons
spāniešu gatavi cīnīties."
Tas gan stipri atgādina ITranko so­lījumu
1942. g. Hitleram, bet rietu­mi,
liekas, tagad gatavi Franko
daudz ko piedot, kaut ari viņa nede­mokrātisko
režīmu jborojām asi kri­tizē.
Ja Latīņu Amerikas valstis at­jaunotu
savu priekšlikumu par Soā-nijas
uzņemšanu UN, rietumvalstu
pretestība tagad būtu daudz mazāka.
Franko gan vairāk interesē tieši ma­teriālā
puse. un viņš apsveiktu saim­niecisko
palīdzību arī tad, ja tā ne­nāktu
Maršala plāna ietvaros, bet,
piemēram, pēc tieša līguma ar ASV.
Militārā laukā A S V jau plāno i z ­būvēt
lidlaukus un ceļus Kataloņiļā
un Aragonijā. Spāņus ļoti interesētu
bruņošanās materiāli, .jo, atskaitot
dažus pilsoņu kara laikā piegādātus
vācu un krievu tankus un lielgaba­lus,
spāņu armijās ieroči visi^ ir ap­mēram
no pirmā pasaules kara l a i -
Wem. „AA?lācijā" sastāv no dažiem
veciem Heinkeliem un Meseršmitiem.
Madrideš kafejnīcās bieži dzird joku:
,JCamēr citas zemes pūlas konstruēt
bezpilota lidmašīnas, mums ir jau
gatavs slepenais ierocis bezlidma-šīnas
pilots." Spānijai nav arī ne­vienas
radara iekārtas. ,,Sinī ziņā
mēs esam kaili," izteicies ārlietu,mi­nistrs
Artsho kādam amerikāņu W
respoņdentam
Spānijas saimniecībā stāvoklis ir
tāds pats. Kopš 1936. g. Spānija dzī­vojusi
kāra laika apstākļos. No
transporta sistēmas palikušas tikai
drupas. Dzelzceļu materiāls nav at­jaunots
kopš divdesmitaļiem gadiem,
un pķit vagoni nav pārkrāsoti. Auto-mobilu
skaits nokritis no 180.000 uz
140.000. Spāņu automobiļi iz:5katās
kā saspraudīti un salāpīti sprauža­mām
adatām. Visas ruDniecības no­zares
cieš no izejvielu trūkuma, Mad-ridē
materiālu trūkuma dēļ pār­traukta
apmēram 50 ēku būve. M a ­teriālu
un importa licenču apgāde
valda plaša korruociia, līdz pat v a l ­dības
aprindām.. Kāda aviācijas m i ­nistrijas
ēka četros gados vēl nav
uzbūvēta, jo trūkst cementa, bet pri-^
vātaMadrides sporta kluba lielais
stadions, kurā būs vietās 70.000 ska-apmācib&
s
Zviedrucivilgvarde, kasnavaktīvi
darbojušies kopš kara beigām, at­jaunos
apmācības. Pirmajā apmācī­bas
kursā piedalīsies tikai: reģistrēti
gvardes Ibce^kļi, kādu Stokholmā ir
20.000. Vispār Zviedrija civilgvarde
var iesaukt visus pilsoņus vecumā
starp 16 un 65 gadiem. Stokholmas
dvīlgvardes priekšnieks pulkvedis
Grēnhagens paskaidrojis, ka no mā-koņieip
pie politiska apvāršņa atka­rāšoties,
vai apmācības sevišķi pa­steidzināt
Nepieciešamības gadīju­mā
ļoti īsā laikā varot paātrinātos
kursos iapmācīt pusi Stokholmas
iedzīvotāju. ; Nl
nav mana dan^
|ā nesen atgriezušies vācu gūs-kas
atcerējušies vecu anek-dotu
no Jaltas konferences laikiem.
Toreiz Staļins esot jautājis Ruzvel-tām,
cik īsti pelnot caurmēra ameri­kāņu
strādnieks. „Ap 350 dolāru mē­nesī,"
atbildējis Ruzvelts. „Un cik
daudz viņam nepieciešams, lai v a ­rētu
izdzīvot?" „Nu —- apmēram 200
dolāru." — „Bet ko tad viņš iesāk
ar liekajiem 200 dolāriem?" Uz- to
Buzvelts atbildējis: . „Tā nav mana
darīšana." .••-•..:
Tad sākuši runāt par krievu strād­nieku
izpeļņu. —„Gik tad īsti pelaā
krievu strādnieks?" — ,,Nu, anmē-ram
800 rubļu mēnesi.'* — „Un cik
viņam vajaga dzīves iztikai?" —
,Apmēram 1000 rubļu." — ,,Bet sa­kiet,
kur tad viņš ņem trūkstošos
200 rubļus?" — „Tā nav mana darī­šana,"
atbildējis Staļins.
,Time"
tītajiem, pabeigts ar melnā tirgus
palīdzību, izmantojot cementu, kas
bija paredzēts aviācijas ministrijai.
Bez tam ārkārtīgi trūkst mākslīgo
mēslu, vagonu un mašīnu. Tās ne­spēj
sagādāt arī ar Peronu parakstī­tais
tirdzniecības līgums, jo Argen­tīna
spēj dot tikai lielus vairumus
pārtikas. .^Peronā palīdzība" tādēļ i r
vājš aizvietojums Maršala palīdzī­bai.
. Austrumu un rietumu pretišķības,
no kurām cenšas profitēt Franko, vā­jinājušas
spāņu opozīcijas stāvokli^
bet rietumu nostāja pret Franko gan
palīdzējusi dabūt zem vienas cepu­res
dažādos opozīcijas nozarojumus.
Nolīgums starp sociālistu vadoni
Prieto un monarchistu vadoni Roble-su
aptver astoņus punktus, no k u ­riem
Rialvenais i r tas, k a abi partne­ri
atsakās no monarchijas vai re­publikas
organizēšanas tūlīt pēc
Franko krišanas, bet ar mieru ļaut
tautai demokrātiskās velēšanās i z ­raudzīt
turpmāko valsts , iekārtu.
Raksturīgi, ka nolīgums parakstīts
tūlīt pēc troņa pretendenta Dona
Huana apciemojuma uz Franko jach-tas..
Franko uzraudzībā jau Spānijā
skolojas jaunais princis Dons K a r -
loss — nākošais' troņmantinieks.
Kā mbnarchīsti, tā repubUkāņi sa­vā
laikā cerēja, ka sabiedrotie ^tūlīt
pēc kara gāzīs Franko. Pēc viņu do­mām,
U N un sabiedroto „remdenā"
rīcība Franko režīma jautājumā t i ­kai,
aizvainojusi spāņu pašlepnumu
un nevis vājinājusi, bet stiprinājusi
kaudiļo režīmu. Pēc republikāņu un
monarchistu vienošanās asākās opo-zicilas
priekšgalā paliek tikai komu­nisti,
'••v/ • ' . v
Bīstamais režīma ierocis kara ga­dos
— falangas organizācija, stipri
panīkusi. Tf^s ^ģenerālsekretārs vairs
neietilpst valdībā, falangistu milici­ja
likvidēta, un fašistu sveiciens a t ­celts.
Lielāka ietekme falangai vēl
ir tikai arodbiedrībās — sindikātos.
Falangas vadoņi i r pret pašreizēiām,
rietumiem un monardiijai labvēlīga­jām
tendencēm Madridē. Pret mo-narchistiem
sevišķi draudzīgo ārlie­tu
ministru Artahb falangisti pat i z ­laiduši
anonīmas skrejlapas, v
Politiskās vajāšanas Spānijā pē-trls
gados drusku norimušas;
iecīna Spānijā dzīvojošie ārzem­nieki.
1940.--43. g. izpildīja caurmē­rā
50 politisku nāves sodu dienā; šī
gada 10 mēnešos tādu bijis 40. P o l i ­tiskas
prāvas joprojām vēl iztiesā
kara •tiesa, pie kam tiesnešu sastāvs
un tiesas termiņš i r rūpl^ glabāts
noslēpums. Aizstāvjiem dod ļoti maz
laika sagatavoties. Pēdējā laikā, arī
politiskie tiesu farsi tomēr sakot i z ­vērsties
par normālām prāvām Tā
kā Spānijā gandrīz nevienu cietuma
sodu neizcieš līdz galam, ari politis­kos
ieslodzītos pēc kāda laika am­nestē.
Pēc amnestijas likuma atbrī­votie
sastāda gandrīz 20 proc. Spā­nijas
iedzīvotāju. ^
• Spānijā sevišķu cieņu bauda ASV,
kamēr Lielbritānijai spāņi neuzticas,
bet Franciju nicina. Spāņi vislabāk
vēlētos tiešu vienošanos ai" ASV. L a i
varētu sākties Spānijas jaunuzbūve,
būtu nepieciešami 400—700 miljoni
dolāru. Novērotāji domā, ka, solot
saimniecisku palīdzību, varētu pa­nākt
tālāku Franko režīma- ,;līberālī-zēšanu".
Ja Spānija tiešām saņemtu
ASV palīdzību, tad tā de facto' bau­dītu
U N locekļa tiesības, nebūdama
tomēr saistīta ar U N locekļa pienā­kumiem.
• M D .
LATVIJA, 1948. 4. decembrf
,JKo jūs daritTi, ja padomju armija
okupētu Parizi?" A r šādu jautājumu
franču nedēļas ! laikraksts „Carre-four"
griezās pie daudziem izciliem
politiķiem, rakstniekiem, mākslinie­kiem,
juristiem, aktieriem uc, lai ar
saņemtajām atbildēni pakutinātu s a ­vu'
lasītāju-fantāziju.• Seit dažas no
rakstiurlgākajām atbildēm:
Dzejnieks uņ diplomāts Pols K l o -
dels: „Es izmantotu priekšrocību, kp
dod mani 80 gadi, un aiz bailēm no­mirtu."
'
Prominents degollistu atbalstītājs
Pols Džakobi: „Es pretotos ^ar ^^vi-siem
man pidejamlem līdzekļiem."
; Komunistu vadītās / arodbiedrību
savienības padimes loceklis Luijs
Saijans: ,,Ja nav kara, nevar būt
okupācijas. Un kara nebūs."
Andrē Momē, prokurors, kas no­tiesāja
Petēnu, Matu Hāri un Pjēru
Lavalu: „Man 'naV šaubu, ka Fran­cijā
drīz vien būtu noorganizēta pre­testības
kustība." I
Sociālistu deputāts Andrē Filips:
„Es pret«>jos, ja Ae uz Francijas ze­mes,
tad jebkurā citā vietā, kur pre­tošanās
būtu iespējama."
Bijušais ministru prezidents Edu­ards
Daladjē: „Jautājums i r smiek­līgs.
Tas uzjautrinās Višinski un po­litbiroju.
Lieciet viņiem domāt, ka
viņu iebaidīšanas taktika bijusi sek­mīga."
^f^-A.:;.-' : N
0
l decembri
MAZA CILVĒKA DZIVE ŅUJORKS
Roberts Pārķers palūkojas pa lo­gu
ārā: arī šodien pelēkās Ņujorkas
debesis nav saskatāmas, migla jo­projām
pilnīgi aizsedz skatu. Jāce­ļas,
domā Roberts u n ar vienu lēcie­n
u ' i r ārā no gultas. Viņa mazajā
dzīvoklī, kas sastāv no divi istabām,
virtuves un vannas istabās, vēl pie­tiekami
vietas trim cilvēkiem, Ro­berts
jau kopš vairākiem gadiem
precējies. A r savu 24 gadus.veco sie­vu
Elizabeti viņš satiek labi. Zēl t i ­kai,
ka ar 5 gadus veco dēlu Džonu
iznāk maz laika nodarboties. Roberts
un Elizabete strādā, \m mazais Džons
dienas lielo daļu pavada bēmdārzā.
Ir pulksten f. Elizabete jau uzcē­lusies
un gatavo brokastis. Roberts
pieiet ledus skapim un izņem glāzi
apelsīnu sulas. Sis dzēriens jau pie­der
amerikāņu ikdienai, ūn to. lieto
l i e l i un mazi Roberts Pārķers strā­dā
par grāmatvedi lielā preču na­mā.
Viņam i r lieliska ēstgriba. Šķī­vis
auzu pārslu, kas pārlietas svaigu
krējumu un apliktas banānu šķēlī­tēm,
ātri tukšojas.
Roberta darba vieta atrodas
daudzu kilometru attālumā: katru
dienu viņam jābrauc trisceturtdaļ
stundas, i'ekam tas nonāk savā preču
namā. Roberts pamet īsu skatu avī­žu
kioskam un izšķiras par pērkamo
laikrakstu. Tam ir 45 lappuses, cena
— 20 centu. Pirmajā lappusē i r ap­cerējums
par dzīves dārdzību, kas
sevišķi saista Roberta Uzmanību.
Viņš klusībā nopūšas - tiešām, cenas
ceļas gandrīz katru dienu. Ir aizvien
grūtāk saskaņot ienākumus ar izde­vumiem.
Pārķers kopā ar sievu ga­dā
nopietna vairāk par 3000 dolāru
bet daļu patur valsts nodokļos un
par apdrošināšanu pret bezdarbu.
Roberts jau sēž pie sava galda pre­ču
nama birojā un: kaut ko atzīmē
nelielā papIra^ lapiņā. Skaitlis rindo­jās
aiz skaitļa. Viņš pūlas uzstādīt
savas dzīves budžetu. Brokastīm,
vieglam pusdienām,, laikrakstiem,
apakšzemes dzelzceļam, vsdcariņām un
cigaretēm aiziet 4.40 dolāru dienā.
Vēl jāpieskaita dzīvokļa īre, gāze uii
elektrība, palīdzības kase, bēm-dārzs
Džonam, tualetes piederumi un
tālrunis. Un ar lielu nepatlksmi
Roberts konstatē, ka piecas dienas
nedēļa viņiem ar -Elizabeti jāstrādā,
lai segtu dzīves nepieciešamos izde­vumus.
Atlikušo divu dienu ienāku­mi
lielāko tiesu aiziet Džonam. Div­reiz
nedēļā ierodas apkopēja, lai sa­kārtotu
dzīvokli. To nevar prasīt no
Elizabetes, jo arī viņa strādā.
Pa to laiku pienākusi pusdienu
stunda. Stundenis rāda tieši 12t Maz­liet
tomātu ievāri juma, divas šķēles
maizēs ar sviestu, desu un sieru un
pēc tam gabals ābolu cepuma ar tasi
kafijas ir Robertā pieticīgās pusdie-das.
Viņš apēd to visu, stāvot kājas.
Atlikušās desmit minūtes līdz darba
sākumam Roberts nostaigā sava pre­ču
nama priekšā. Birojā viņu no jau­na
apņem parastā steiga un skaitļu
rindas. Pulksten 6 darbs beidzies: ie­rēdņi,
strīdnieki, pārdevējas, biroja
meitenēs un' liftu apkalpotāji visos
vecumos un visādu ādas krāsu
steidzas uz apkakšzemes vilcienu, lai
sadalītos pa miljonu pilsētas ielām
un kvartāliem. Roberts vispirms ie«
griežas pie sava tabakas .preču tirgo-
RĀDU IEMESLU DĒĻ SĶIŖ^^^L
Laulību šķiršana pēckara Eiropā
kļuvusi grūta problēma: tūkstošiem
cilvēku pazaudēj uši, viens otru. P a ­gājuši
gadi, un vīri nekā nezina par
sievām, sievas par vīriem. Nereti r a ­dusies
iespēja un vēlēšanās nodibināt
jaunu dzīvi, bet — traucē neizšķirtā
laulība. Lielajā aizokeāna zemē ir
biti iemesli, kāpēc irst laulību saites.
Nesen kāda amerikāniete vēlējusies
šķirties, jo virs izturējies pret viņu
„nežēllgi". Tiklīdz tirgū parādījies
kāds jauns aparāts, kas atvieglo n a ­mamātes
darķu, viņš tūdaļ sti-epis to
mājās. Drīz vien tā pārvērtusies par
mechanisku ierīču noliktavu. Sieyai
vairs; nebijis ko darīt, bet viņa tīk
oti vēlējusies pati savām rokām
5:opt mģju. Tiesnesis laulību šķīra.
Citā gadījumā virs sūdzējies par
sievās „nežēlibu" Pusdienās laulātā
draudzene nolikusi tam priekšā šķīvi
virsser-
S 08
Kolorado Štkta policija šinīs dienās
nodeva atpakaļ amerikāņu armijai 40
g. Vv virsseržantu Voltersu, kurš bijā
nodots policijai, lai tā noskaidrotu,
kādā veidā Volterss, kalpodams oku­pācijas
karaspēkā Austrijā, varējis
tikt pie dažādām mantām apmērām
200.000 dolāru vērtībā. Policija at­zinusi,
k a virsseržants mantas nav
ieguvis nelikumīgi un tādēļ atlaižams
no apcietinājuma.
Kad polļcija Voltersam prasīja
paskaidrojumus, kā viņš Austrijā t i ­cis
pie dažādām rotas» lietām, mēbe­lēm,
ve(iahi gleznām, klavierēm im
„Flat" automobiļa, viņš paskaidroja,
ka; visu to, ieguvis par cigaretēm:
„Austrijā Jūs par cigaretēm varējāt
dabūt visu." Vcļlterss kalpojis oku­pācijas
armijā kopš 1946. g. februāra
un divos gados pret 15.000 paciņām
cigarešu iemainījis gredzenus, d i -
mantiem rotātu zelta pulksteni, an­tīkus
mākslas i darbus un citus
priekšmetus un visu to nogādājis
ASV. Iestādes gan vēl grib pārbau­dīt,
vai Volterss nav pārkāpis ieved­muitas
noteikumus. NYHT
„Viu krievu lacim amerikāņu ērgļa apņēmības priekšā sāk rasties
prašana?" jautā „New Ybrk Times*',sniedzot augsējoļ karikatūru.
sa-garšīgas
virās. Vīrs lielās dusmās no­metis
to sievai pie kājām un ie­sniedzis
tiesai prasību laulību šķirt.
Viņa vēlēšanās piepildījusies, jo n a ­baga
vīrs bijis — viru nogaršotājs
kādā konservu fabrikā. Cita "laulība
šķirta tādēļ, k a vīrs, arī ēdot, val­kājis
filca rīta kurpes. Vienai ameri­kānietei
tomēr nelaimējies tikt vaļā
no trīspadsmitā vira, kās „nepiestā-vējis
viņas matiem", v .
Tiesnesis ieteicis matus pieskaņot
laulātā drauga sejas krāsai.
Panze jauna francilziete vēlējusies
šķirties no vīra tāpēc, ka viņš
uzaudzinājis „milzīgu bārdu". Sa­triektā
sieva stāstījusi tiesai, ka v i ­ņai
esot kauns ar tādu cilvēku rādī­ties
uz ielas. Bet vīrs esot labāk ar
mieru šķirties no viņas, nekā nbskūt
bārdu. Nelaimīgā sieva būtu ar mie­ru
dzīvot ar vīru kopā, j a viņš no­grieztu
vismaz pusi bārdas. Bet šis
arī to nedarot.
Tiesa atstāja vlrani bārdu un
sievu. m-''
Kādai anslietei klājies daudz grū­tāk.
Viņa vēlējusies upurēt pat vīru,
ja vien varētu atgūt mieru. Viņš bijis
mūzilcas , virtuozs,, ko apbrīnojuši
visi cilvēki. Būtu virs spēlējis tikai
vijoli, klavieres im fleiti, nelaimīgā
sieva to vēl pieciestu. Viņa būtu v a ­rējusi,
samierināties arī ar trompeti
uņ mežragu. Bet viņas virs spēlējot
vienlīdz virtuozi visus ^ šos; instru-
?meņtus. K a d priekš neilga laikā viņš
sarīkojis Londonā koncertu, uz gal­dā
bijuši novietoti desmit dažādi i n ­strumenti,
sākot no vij oles un
beidzot ar bazūni. Pēc katra nospē­lētā
gabala publika bijusi sajūsmi­nāta.
Bet kad muzikālais vīrs at­skaņojis
paša sarakstītu koncerta
fantāziju, kur vienīga vieta bija pa­redzēta
visiem desmit instrumentiem,
klausītāju sajūsrhā līdzinājusies ek­stāzei.
Vienīgi nelaimīgā sieva aiz
sašutuma tricejusi. Jo vīrs katru
dienu vingrinoties piecas stundas bez
pārtraukuma. Viņa to vairs nevarot
izturēt; domājusi, ka precoties ar vī­rieti
un: nevis ar orķestri.
Tiesa atzinusi, ka vīrs turpmāk
var pūst savas taures viens pats.
Bet ar z o b i e m n e v a r jokoties, to
atzina arī tiesneši, šķirot kādu lau­lību
Vācijā. Vīrs,: nēc profesijas tir­gotājs,
iedams gulēt, parasti nolicis
mākslīgos zobus uz naktsgaldiņa. Js
sievai nebijis labs prāts, otrā rītā
zobi pazuduši bez vēsts. Nelaiml-f^
ais tirgotājs apgriezis visu māju,
bet zobu kā nav, tā nav. Sieva tikai
sminēļusi. Rezultātā sekojusi laulī­bas
šķiršanas prāva, ;
; Tie3a ieteica cietsirdīgajai sievie­tei
pameklēt tādu vīru, k am vēl d a ­biskie
zobi mutē. : •;
T i k a i vienā .stādījumā par ie­ganstu
laulības šķiršanai bijusi jū­ra.
Trīsdesmitos gados uz Ameriku
aizbrauca jauns ungārs un atstāja
vēl jaunāku sievu Budapeštā. Pagāia
,^ādi. Jaunajam vīram laimējās kļūt
basātam. Prieci.ffs viņš rakstīja uz
BudaDeštu un. ai ciņa ja sievu pie se­vis.
Pēc pāris.nedēlam pienāca vēstu­le
no Eiropas. Sieva savukārt aici-n.
5:a vīru ar v i s u mantu. uz Eiropu•
- Vīrs atteicās' braukt: viņš ; esot t ik
briesmīgi cietis no jūras slimība?,
otrreiz . v a i r s . neuzdrošinoties:
'ēršot okeānu. Sarakstīšanās -turpi-^
• nāiās- pāris gadu: līdz — v •, .' ; . V,
tiesa abu laulību šķīra, j o arī sie­vai
bija paniskas bailes no Lielā
dīķa. —ris
•vlf
••
m
•9 li
,^nts raksta, ka
%^itSsJvSk, bet
;-4anU parādījis ne-
^ ' i ' ^1'^'' ^ S ) v a s kauja
. . . f ka ncionālistu ar-j;
sr';.ļ;ļr; spa» par CIK.
% trūņgaj =,d.ērn aiz
afia^llte^r dēļa galu mai^
^lif Sa^ ^.apkvēpušām
* ' ' . S » n Q n i s t u pamesti
.laiīisuž bedrē novie-fS^
SJ^^aineapšēdīsi-
# ? . Pats ģenerālis b i -
vienkārša kareivja for
^'^ "^ihei kokardes. Drīz
iieisFcŽenerāiapavēlesat-tāja.
Nopircis paciņu, cigarešu un
kožļājamp gumiju sev un Elizabetei,
viņš dodas uz apakšzemes dzelzceļu..
Milzīgā driizma viņu grušus iegrūž
vilcienā, kas ar 100 km ātrumu trau­cas
uz priekšu. Pa ceļam Roberts
vēlreiz ielūkojas lailcfakstā, lai gan
to pagrūti atlocīt. Šoreiz viņš intere-sēj
as vienīgi par futbola ^ sacīkstēm
un derībām. To dara visi caurmēra
amerikāņi, jo. derības pieder nacio­nālajam
šporiām. Elizabetes vēl nav
mājās. Kopā ar Džonu viņa iegrie­žas
pie miesnieka un piena tirgotavā,
lai steigā iepirktos. Novelkot mēteli,
Roberts no jauna atrod nelielo pa­pīra
lapiņu, kurā atzīmēti izdevumi.
Tekam ķerties pie laikraksta, viņš
vēlreiz pārbauda, vai nebūtu iespē-jams
kaut ko nosvītrot.
Nē, • tas nav t ik viegli izdarāms.
Pēkšņa optimisma pārņemts, viņš
saplēš mazo lapeli un ieslēdz, radio.
Noklaudz durvis, un mazajā!* dzīvokli
ienāk Elizabete, smaidīga un starojo­ša.
Mazais Džons, priecīgi iekliegda­mies,
steidzas pie tēva. Elizabetei
nav jaiLsmas, kādas smagas domas
šodien mocījušas Robertu. A r i viņš
tai nesaka nekā un klusībā pārdomā,
vai tomēr tiebūs iespējams nopirkt
Elizabetei kažoku, pēc kura viņa jau
sen ilgojusies. Mazās amerikāņu ģi­menes
darba diena beigusies. Istabā
ir silti un omulīgi. Kaut kur tālu
lejā dūc miljonu pilsēta, un logā ie-reklāmu
spožās ugunis. — i —
gardus bumbierus
nai. Ģenerālis sīkāk
a^iL-uL^f . . . esiļļu piedzīvojis.
man pa­už
priekšu par
cenu'-Komunisti, ko esmu s a -
/ k a viņiem pavēlēts
J l
•mi»
bet sa-mērķus.
Astoņas
Iesmu pavinfjies; uz priekšu
«ie^lidrpēdejam. vīram,
m
iiiiiliiitiL'iiiiiiiiiiliiiiiiiiii llllllllllllllllllllillllllllllllllllllll
Kad pēc ev.-lut. mācītāju izda­rītās
draudžu locekļu reģistrācijas
izceļošanai uz ASV AugsburgS
vairākas ģimenes visai driz saņē-ņia
paziņojumus, ka tām jauj sa­gādāti
darba un dzīvokļa galvoju­mi,
kādam mācītājam piegājusi
sieviņa, kuras ausis uzņēmīgas vi­sām
valodām, un ļoti nopietni
jautājusi: , „CienIgs mācītāja
kungs, vai i r taisnība, kā jums bez
tām anketām, ko pildījāt mums,
vēl esot arī citas krāsas anketas?"
bet tai laikā esmu zaudējis
iirsnieku un 8000 kareivju."
' '3 piebilst, ka virzlša-pa
laikam- esot gluži
, jo nacionālisti ar
iiumiem zaudē daudz dzīvā
: i un, izplešoties pa lielāku r a -
ko.munistiem Izdevību u z -
angiem. A r i Sučovas k a u -
lii^'galā'noticls tas pats.' •
'ii «Time*: lidzstrādnieks r a k -
Ziemeļķmas civiliedzīvotāju
.ojumu.. Visā visumā civilisti
lot komunistu . virzīšanos uz
ar bezcerīgu mieru. Tipisku
)i apliecinājusi zīmīte, ko k o -
idents atradis pie kāda nama
%\)nMl pgiraktuvju pilsētā
īgā: „Pārdods(ma Havajas ģi-
•:atāma klubā. Uzturiet
m spēlēdami ģitāru!" : •
-"^^ " i Tangsangā korespondents
raci zilā virsvalkā, kas d z i -
:^fa:ielu-ezelīthar;^gļu:gr^
• mi^dzive tagad.ļoti ;gŗūta,«: teicis
«par 10 darba maiņu no-.
^ f t m a l p nostrādāšanu^-
••»^- Ogļracis ^ domāHs, k a ne-ienāktu
tad lai bēg?
' •• • ••• -'-"«-s nevar būt
^Martagsdējiem,:.dziv^
:.'i{.-.Vj?
:•« Iii
ti
n
r
a
P
P
P
n
d
di
a
tā
m
jū
: M j f tomēr
s, automobiļus un
•••It^ .•
. l i
1
^ Angļu tauta bauda brivu
s sanu, brīvas brilles : un brīvus
= ;^ liekos zobus. Drīz tā varēs bau-g
: dīt ari tiesības par brīvu tiesāties,
g Ar šādiem vārdiem sākas viens
š no pēdējiem „Daily Mail" ievad-i
rakstiem. Tomēr jau tagad Ķn^'
E lijai nekad netrūkst dīvainu pi'ā-
= vu par k o brīnīties. •
.,.New York
Tribune"- ziņo, - ka
^ R-jdrutas pilsētas le-feīvotājs
Ržons Sjuij*
•ŗ--':--.^ iesūdzējis " t i e s ā tās
.§ -pasas pilsētas; iemītnieku' Sort-
1 meni, prasīdams no viņa 2412 var-
1 des. iSjuijs tirgojoties ar vardēm
H mediclniskieim pētījumiem. Viņš
i esot atdevis Sortmenim savu mo-
^.nen.53aim Japānā kopā
7.109 personas.
f nāvi 2667 ar
oet 2499 gadījumi vēl
vot
rarff
red
ties
na-aut
i r
vie
atla
140
nu
kad
jaui
^ tociklctu ar n o r u n u / k a saņems
1: pretim vardes.. Bot. varžu
.: ^JaungvinGjā • iedzimtie noķertos
zvirbuļus izbalinājuši ;ūdeņraža
pārskābē un tad pārdevuši ār­zemju
tūristiem kā kariāri|putnl-ņus.
Ziņa mūs nepārsteidz.
Kremļa varenie jaungvinejiešus
izdomā sen pārspējuši, Propa.'^an-das
frazem pārkrāsoto ~ sarkano
diktatūru, katru: dienu pasaules
politiskā tirgu piedāvā par^ Īs­tāko
demokrātiju.
5. pārvaldei
'^^1 viņš v a -
^ ^ tur Pār-
-.sāli
• '••ui
.ass
Sl!ii!i!iilllii:!!iiri!i:i!!li!iil!!liiiiļ|||!!l lllllllllillļllllllllllllll K_ka
^/s lai
/
vai
ie-un
Ka.
^P'-ederē
tā
la pie
2i bijis
nolē
lāk
viņa
turu
būs