Bavarijas Latviesu vestnesis, December 4, 1948

              viņu ievelei!. ,1 .
•
tas p^^^^^
^v^pKstos lidmašīnu
bectcmj ities •a r Jiaanpsānņ-i em^«
f • ^»iuoo, lai varētu cīnu
Pejams ātri, atgrleS
plbu- Parīze radījusi Tn
r Pandita NeruS
fe^valsts vēstniece Maska,
desmit gadu vecuma^.
kais ^skaistums. daudzus
žmi Pandita vienmerS •
fe^^V'^'^^^i^ ^stirnā,
rotu izUetodaraa vai^rm
[vai orchideju. Parizte
pa par vienu: no gudrāka-em,
ar kuras diplomātes
sacensties tikai retais Vi.
p46.^gadam, kad Lukse^^^
t valdīja citāda atrtiosfal-delegātu
kutigl atļāvās S97
zpriecas, tagad liekas visi
nopietnā darbā un mai­zes
izpriecu vietās. Ar*
delegācijas vadītājs Dr.'
f ja vienīgais, kas sarīkoja
500 personām. Visus
urusi viņa daiļā' kundze,
b t i y ē l , ilgi pēc tam p§N
Uvinas šarmantās sarunas,
tualeti. Par preses ļaužu
Hs argentīniešu delegaci-
B Enriko Korpminoss. Ar
tiiecību žurnālisti, uzziņā-
Ms- sTlmnrus :par apvienoto
vāto dzīvi, nekad viņš nav
bdzert glāzīti konjai^a Sa-ā
un sarunās visus žuma*
•par „saviem dēliem". Ko-mii
arī Apvienoto Nāci,jn
K Gaidot uz savienojumu,
dzied* kādu argentīniešu
psmu vai populāiti aā^^^
esļa dēļ Korominosam n^
gaidīt sarunu.ļfeāk nekā
jo ari viņa balss esot
^nevienām nav noslēpums,
m kundze saņēmusi vis- .
feumu, t ā kā ^dņas la^^^
līdz nākamā gada jan-
LakšmlPanditas un vi­ļņoto
Nāciju delegācijās ir
i sieviešukārtas locekles,
nmieces un 2r sekretāre.
Ivisvairāk apgrūtina sek-
Mādami par visdažādOf
k Bieži sie jautājumi Ir.
e.paši,' kas radījusi ami-'
pgadijumus. Vienu dienu
lists vēlējies uzzināt no
īgas sekretāres viņas de-kekļā
telefona numūni
^ai es jums drīkstu kaiit:;
Nemaz neļaudama pre-runāt,
sekretāro no-ļupas:
• • ; ^^r:
gadus vec-a, nopelnu me-ifranku,
neesmu vairs ne-ļva,
man nav neviena sa-pguļu
haJctslcreklāv bet pi*
dienoju par 210 frankiem
Irāna netālu no Elizejai
ismilāk ēdu omletes, teļa
šokolādes torti. Sajo pili
bari uņ 3100 rakstamma-ļas
delegācija,^ va'ditajas
ņitūs vāitlu raksta tāpat
^ai vēlaties v^i ko zii
[noskaidrots, ka Savieno-
Irlietu ministrs MarJaliJ
?dis 112 Parīzi vislielāko
K 14 dienu pēc Icartas
|es Sājo pilī katrreii,
kā. Irānas delegāts En-
' dzert „Šatobrianu'\ pro-ļmašīnu
un jūsmojot Pf
bm. Islandes delegācija
r Pieminēta nevienu reiŗ
jālisti noskaidro juai.k^
^vienīgi tuvi radi: Tors
indes smnisVa^inj?tonii.
K^iņa brālis uo
• !A2
ļ
I
i
•
i
i
m
i
1
f
I
•I
I
5^
M
vļ
i
1
I
i
LATVIA
Latvian New8paper
P..blished ander EUCOM Civn
E s DivisioD AuthorisatioD
M mber UNDP «96. Publisher
Editor: Kārlin Rabācs.
np Camp Kieinkōtr near
fifiūzburg/D Prlnter: ,»Schwfib.
^olksbl." GtozburR/D.. Bgm.-
(«ndm.-PI 7. rjrculation 4000.
Published thre* nmfs we«kly.
Editorial ofHct: Ciinzburg/Do.
Ierosinās trīs valstu pretkomūnistisku
bloku Ķīnas glābšanai
Cetui-idien ķomūmstu raidītājs paziņoja, ka kritusi Sučova. Līdz Nan-kiiigaj
Caņgkaišekām palicis vairs tikai viens atbalsta punkts Peņgpū.
Sučov^ bija ievērojams dzelzceļa mezgls ar 800.000 iedzīvotājiem. Na­cionālas
Ķīnas valdība ilgu laiku atsauca informāciju, ka dots rīkojums
Sučovu evakuēt. Pagaidām nav zināms, vai turienes garnizonam izde­vies
izlauzties no aplenkuma ,vai^^^^^^^^^^
vy, krišanas, Nankingā valda panika. Tūkstošiem cilvēku visiem iespē­jai
lem satiksmes līdzekļiem un ari kājām atstāj apdraudēto pilsētu. No­tiek
arī masveidīga ierēdņu bēgšana. Lai to aizkavētu, valdība izsniedz
izbraukšanas pases tikai sevišķi svarīgos gadijiunos,
Ķinas vēstnieks Vašingtonā Ve-ļinģtons
Ku vēlreiz apellēja pie ame­rikāņu
tautas sniegt maršalam Cang-caišekam
steid^^artiu palīdzību.; . „Ja
Ķlria nonāks- aiz dzelzs aizka tei«
ca Ku, „tad. visa ,Azij a pazaudās bi'i-vibU;
Ir jativelUj.bet tomēr vēl n
par Veļu, lai munis palIdzētu/V ; Ku
piezimēja, ka Ķīnas valdība būtu ar
mieru, ka saņemtās palīdzības .izlļer
tošanu kontrolē kāda amerikāņu kp-mišija,
kurai būtu garantēta pilnīga
(ustības un rīcības brīvība.
Vašingtonā ieradusies ari maršala
Cangkaišeka kundze,' bet vel nav zi­nāms,.
kad prezidents Trumeris viņu
pieņems, v,Washington Post" izsalvās,
(a inarsala kundzes vizīte: notiek ne-abvēllgos
apstākļos, kad ameriķā-nu
nodokļu maksātājs/ pārliecināts,
ka lielākā daļa ASV sūtīto ieroča un
(aŗa rnaterāļu nbnākusi^ I ļ^
rokcis. Labi informētas aprindas Va­šingtonā
izsakās, ^ ka Gangkaišoka'
kundze mēģināšot: ierosināt plānu, lai
Ķīnas aizstāvēšanu uzņemas pretlso-mūnistrsķs^
lDloks, kurā ietilptu ASV,
Lielbritānija uņ' Francija. Vai šo
projektu izdosies realizēt, to rādīs
nākotne.; • :.:/:.. •
ff
ii
i
i
ii • 'ik
w II
inoti i r ApviHioto Nāci-amēr
kāds delegāts ^ri^'
^us tulko piecāa vBm'Ŗ'
u, krievu, spāņu un P'
tāls tulkam ir tikai vie-,
priekšā. Par īstu brīnu-iKaninkeru;
kās brivo
pi, franciski, spāniski un
ļz svarīgajām aktuālajam;
Apvienotajām •Nacijan
ļdarbojas āri ar .v;!?;
gadījumiem. Kad mclīe- •
Ēoloia Haidarabadi^ ni-
& 'sūdzību UN, dōdan^^;
ijai' līdzi arī raketis^^-,
ķ ā k viņš sūdzību i^tRai ^
kad sekretariāta ^ a i | ,
dokumentus, izradīja..
ķms bija parakstījis la-bet
otru indiski.
•- f,;
• i
I
I
I
'tīs
11
.m
ii
i
ā
1
•It
vai Parīze Vispār sakt sarunas
Pēc pozitīvu .atbilžu .saņemšanas
uz savu jauno priekšlikumu,' Dr.
ļa trešdien paziņojis, ka i i - ;
lietpratēju komisija jau: sa^^^
un tuvākās dienās sāks dar­bu.
Viņš personīgi joorojām vēl ce­rot,
ka Berlīnes koņflil<tu varēs; at­risināt
līdz ši g. beigām sarunu ceļā.
Trešdienas:rītā;Bramuļas; vietā par
Drošības :padome$ priekšsēdi alfa­bēta:
kārtībā nāca Beļģijas delegā^
Fernands de;Vandenhove. iBramuļa
no Parīzes; izbrauca uz Romu.
' Ņe tik^: optimistiski -noskaņotas
Savienotās .Valstis,.Lielbritanija un
Francija. ..Jau kopīgi iesniegta jā. at-
Mdē visās trīs rietamu sabiedrotās
gan apsveica; Bramuļas • jauno
ik urnu, bet āri norādīja, ka
. , ?s {jēdējo notikumu dēļ tās
m^v brīvas rokas eventuālai rlcī-
^^i* lai aizsargātu savas tiesības bij.
Jas galvaspilsētā.
pesimistiskāku valodu ru-britu
un amerikāņu laikraksti.
Savelitot preses paustās domas kopā,
^^nak, ka turpmākās apspriedes: par
^^i'lines: konflikta- nokārtošanu tik
tā būs nGauglīgas; / Tā,; piēmē-
Londonas neatkarl2;ais laik-
^^^sts,.Times" r a k s t a : . P a r ī z e s , sa-ninas
pierādījušas, .ka abu bloku
starpā ir tikai .nedaudz domstarolbu,
tomēr Bramuļamvnebija nekādu
panākumu.; Maz cerību,:ka pozitīvu
ļ^^ultātu sasniegs arī jaunā finanēu
^'«^tpratēju komisija. . Krievi apgal*
l^a Berlīnes blokādi'tie sāka pēc
ļ^ieturrivādjas valūtas reformai, •b'^t
las, nav tiesa. Blokāde sākās Jau
.^^^^ķ, un :tās galvenais nolūks ir
^ļ$avet Rietumvācijas valdības: di.^
]*'^^^anu.: Ja tas; neizdotos, tad. rie-
^''^u.sabiedrotos' vajadzētu izsoiest
Berlīnes: Krievi tur sāk radīt to
: Pa^u
• Bet: polltiicieiņ: gan •zināms, ; ka
maršala Gan g ka iise ka kundze ir g ud-ra
un enerģiska diplomāte,- kas'; jau
atrisijiājusi ļdaiīdT^as ;Sare2ģitas,:prob^^
Jēmas. • Ķūia- .viņu: pieskaita • ;,,tnni
nclcronētani 'valdfiiecēm'V,:--- .blbeles
pētniekā; un baņķiera Sdnga meitām;
Cinglinģa ;ir Ķīnas:;rcpubīikaš: n0(11-
binatj^ja . Siinjatsena, atraitne, - Eegi-na
bij. •linanču mini^ Kun­ga,
•sicva::aj\ Meiļinga — CangkaišoJ^a.
kimdzG. "Iiga:ios; pilsoņu kara gados
viņa bijusi-he vien:uzticama :maršala
sieva, bet arī neaizstājaipa padom­niecē.
Zinātāji stāsta,': ka maršals
nav pieņēmis nevienu; svarīgāku ļē-muiņu,
iepriekš neapspriedies a r sa­vu
sievu. 1927. gadā Cāngkaišeks :at-radās
ļoti: grūtā stāvoIdī, kad. viņš
apprecēja ASV izglītoto 38 gadus
veco Meilingu. Attioksnies ar Pa­domju
Savienību toreiz: jau bija sa­rautas,
un .Ķīnu apdraudēja vairāki
nemiernieku ģenerāļi.; Cangkaišeka
kundzei-; izdevās sagādāt financiālu
palīdzību no Šanģhajas; baņķiefieni
un Jangcē ielejas lieignmtniekiem.
: 1:936. gadā mai^alu Sianā sagūs­tīja,
jaunais maršals CangsHsiliangs.^
Riskējot: ar ;sāvu dzīvību,: Cangkai­šeka
kimdzei izdevās iekļūt aizbāri-kādētajā
pilsētā- un pēc ilgāin saru­nām
ar ģenerāli vīru atbrīvot. . A rī
pašreizējā kritiskajā situācijā Cang-kaišeks
viņu izraudzījis: par :sayū
vēstnieci, lai vēl glābtu, kas
jams.-
: Pa to :laiku cīņas Ķīnā turpinās ar
lielu • enerģiju un neatlaidību. :DŽG-haras
provincē apmēram 50.000 ko­munistu
uzbrūk Kalkūnai. Gar Su-čovas
- Ņahkingas, dzelzceļlīniju ko­munisti;
turpina ofensīvu pret Ķīnas
galvaspilsētu.^ -tolitāiie lletpratē^^
izsakās, ; ķ a uzbrucējiein ; padomā
-knaibļu operācija, lai ielenktu; Ņan-kinģu
no: "divi pusēm. Cīņu smagu­ma:
punkts: •izveidojies^Pēngpū
Vai transporti iii
Austrāliju kavēsies?
O F I C I Ā L I ZIŅO, K A E I R O P I E ­ŠU
E V A K U E S A N A I ŅO Ķ Ī N AS
IRO NODEVUSI PIECUS K U ­ĢUS,
DIVI NO T I E M DODAS
yZ Ķ Ī N U NO A U S T R Ā L I J A S .
' P Ē C NEOFICIĀLAS INFOR­M
Ā C I J A S NO IZCEĻOŠANAS
/NdMETNĒM VĀGiJĀ,: ' P A M -
DZAMS; KA JApNĀS EmOPIE^
$y :UN A M E R I K Ā Ņ U GLĀBSA-."
•NASj; A K C I J A S REZULTĀTĀ
: A ^ \ R lEVĒKOJA^^^ A I Z K A V Ē ­TIES
D P ; IZCEĻOŠANA; UZ ĀT^;
:TAtAKĀM.;ZM
Ķr U Z AUSTRm^
/«EOFIGI/VLĀS I N F O R M A CI
•lESpfeAMS. ; ĶA:'-;^!^ .TRAN-:
S P O R T U S UZ A Ū S T R Ā L I J U P L A - :
$AkĀ 'MĒROGĀ.:VkRĒS'.^^^A^
SĀKT T I K A I M A R T Ā , V A I AP-NODIBINĀTA
CENTRĀLĀS UN AUSTRUMEIROPAS, BALTIJAS UN
BALKĀNU VALSTU BRlVdŽURNALIS
Divpadsmit padomju varas apspiestu tautu žurnālistu pārstāvji Pa-r
ī^ vienojās dibināt Centrālas un Austrumeiropas, Baltijas un BaUianu
valstu brīvo žurnālistu federāciju, lai sekmīgāk veiktu kopīgo ciņu par
savu tautu lirīvibu, preses brīvību aiz dzelzs aizkara un trļiridl dxiyojttĀ«
žurnālistu proteionālb un cilvēka tiesību aizstāvēšanu^
, nisma terit)ru, kāds j3.ū
:Viņu. joslā; Vajadzētu laikus
udīt, vai ir;maz 'kāda ;nozīme
s Parīzē t u r p i n ā t : : . :
..^n MNew.;York' Times" raksta, ka
/'^rid:tiešām^ grūti pateikt, vai vis-
^«snēiama jebkāda vienošanās.
^. "^ork Herald•• Tribune'' .:-i3ie-
^•'^t ka rietumu sabiedrotajiem ta-jābūt,
nepiekāpīgākiem: kā je^
Ar :pielcāpšanos vien pašrei-
^^^^ plaisu' neizdosies pāriet.
B B C
Par
Konference, kas ilga divas dienas,
piedali jās ^ vairāk : neļ^a simts; dele­gātu
no Tatviešu,; īictņviĢ^u, poļu,
ungāru, dienvidslāvu: čecbu,slpvaku,
rurhāņu, bulgārii. uIvrālnu; baltkiriēvu
ūn:albāņu .žui^vāļistu organizācijām
Anglijā, : Francijā .un Rietūmvācijā.
Igauņu pārstāvji,.;kas- arī bijā; pie-:
teikusies, neieradās, tāpēc,^^^^^^^
saņēmuši / vīzas iebraukšanai /Fran--
cijāv:;,' v : ; . ; : ; : ; - ' / : ' ' -•
ar u
N^
Ar ^38 pret 51 balsi britu apakšnams trešdien pieņēma^
ķaj^klausn)as pagarināšanu no^^^^^^ 18 mēnešiem. Par jauno likumu
balsoja daļa strādniekti partijas un konservatīvie, pret daži strādnieku
partijas deputatĻ divi komunisti un liberāļi. Debatēs aizsardzības mi­nistrs
Aleksandrs norādījav ka pēdējo notikumu aitīstībapankule spiedusi
vafdību ierosiliāt karaklausības paijarinpanu. No cerētas kollektivās
drošības Apvienoto Nāciju ietvaros nēkas nav Iznācis. Notikuma attīstība
Āzijā, sevišķi IVIalajā, prasa no Lielbritānijas jaunus karaspēka kontin­gentus,
kāpēc valdība par vienīgo izeju uzskata karadienesta pagarinā-
Papildinot aizsardzības mmis
argumentus, valsts sekretārs Mējū
apakšnamam paziņoja, ka "Rumānijas
un Bulgārijas bruņotie spēki stipri
pārsriiedz miera līgumā atļautos. Par
tp Londonā saņemta droša informā­cija.
Ungārijas armijas kontingents
.tuvojas priekškara līmenim. ' '
Opozīcijas vārdā par jauno; likum­projektu
runāja konservatīvo vadī­tājs
Vinstons Cerēils. ; ..Konservatīvie
atbalstīs kara dienesta pagarināšanu,"
'teica britu kara laika premjērs,.,,bet
mēs nevaram akceptēt valdības aiz­sardzības
politiku." Cerēils asi kriti-
Pagaidām pretrunīga informācija ir .zēja līdzšinējo Etlija^kabineta;:r^
par Nankingas evakuāciju - pēc kas|slēpis tautai patiesību. Valdība
vienas zinas tā jau it kā uzsākta, pēc kara beigām vieglprātīgi sama-
BBG turpretim vēsti, ka valdība no- zinājusi amiiju, aizbildinoties -ar
lēmusi Nankingā palikt;'Jangcē upes grūto saimniecības:stāvokli. Katram
rajonā komunistu uzbrukumu izde- esot skaidrs, ka pēckara laiki ir
vies apturēt. • Ja tomēr vini ari te gi, bet šī iemesla deļ nedrīkst
gūtu .panākumus, Cangkaišeka armi- nat valsts drošību,
jām rastos ļoti draudīga situācija, ļ Tālāk Cerčils iztei
jo.nav domājams, ka pāri plašajai
^straumei • izdotos pārcelt cilvēkus un
arī visus kaļ-a materiālus, sevišķi
smagos ieročus.
sma-vāji^
lai gan:tai pašā laikā liels daudzums
ieroču vienkāi-ši nogremdēts jūrā vai
pārdots. „Šādu rīcibu varētu no­saukt
gandrīz par skandālu!" izsau­cās
Cercils. Runas beigās viņš pie­prasīja
tuvākas ziņas par britu salās
stacionētā karaspēka lielumu un aiz­sardzības
plāniem, bet valdība to no-
Ija: '
ca šaubas, vai
Valdība pareizi izlietojusi armijai un
aviik'ijai atļautos kredītus. Saimnie-
;umu priekšā strādnieku
BBC, iSt partijas ministri pazaudējusi galvas,
MARŠALS SOKOLOVŠKISKOM^O
VIENĪGO LIKU.MIGO UN APSOLA VM PADOMJU ATBALSTU
Berlīnes krievu komandantūra eeturdienas vakarā oficiāli atzinusi
komunistu konstruēto jauno pilrēlas pārvaldi. Pulkveža Jeļižarova pa­skaidrojumā
teikts, ka krievu iestādes Eberta maģistrātu uzskata par vie­nīgo
likumīgo visas Berlines pārvaldes orgānu. Tai pašā laikā britu ko­mandants
ģenerālis Herberts paskaidroja: ;,Berlīhieši ļoti labi zina, kā
jaunajam „maģistrātam" tikpat labi ir tiesības pārvaldīt āri mēnesi."
Ari aauuggļļiu militārā valdība apliecināja, ka neatzīs nelegālo maģistrātu.
,V Jauno -.oberbirģcnncislaru"::F^^
Ebeilu - ceturtdienas vakarā^^pij^ņē-:
rna padomju vii-spavelnielv^^^
maršals Sokolovskis. Viņš' SED ; or-o;
anlzētajam maģistrātam: ap^;olija v i ­su
iespēiamo padomju, iesi āžu :at-balstu.
;Sokoio\'Skis :izteica ;'vēlēsa-'
nos. lai turpmāk. ..vairāk ; ievērotu
vācu inteliģences. ;:yajadzības':\;;: ko
... veca is" maģist rāts neesot darījis. y;.
' „ J a krievi doma. ka otrdien noti-ķiišā
Berlīne^ sašķelšana:grozi? mī'-
Vru •nodomu ' p a l i k t ; Berlīnē, -tad. viņi
ļoti. maldās/-: ;'trešdien:paska.idrg]3
amerikāņu' ā r l i e t u : viceministps;;:Lo-
: .Dienu vēlāk to pašu :apstipTi-
•nāja amerikāņu >e
Be^'llnē pulkvedis Hau
Ivāni palik? Berlīnē tik ija;.: l^m^^-
vien Vācija būs okupēta valsts."
<tora komandan is
..Anteri-
Bezļ šīm dcklarācijāni-cita' prctrī-
' cība; no ;rietumvalst u puses :vēl :nav
:niotikusi:./• -P to:;;laiku ;visa likumīgā
Berlīnes.; pārvalde-, galīgi: pāi"cēlu^
sies ļizlriehimu, sektoriem, no: krievu
;scktora. atsaukt:i ;ari rietumu.sabied­roto
vh'hņ-o\š\.: : PiUĢtaī lagad ;ir .divi
.l.ielVi/Cāl%ae.;- di.vi.:.- in^iģ
B::rl-rnc:. • kā īz;fā:lvā^.:;;.NGWS Chronic-le'V
nMV;-..\-':::'i:s ::kn-:\:. .;bet'.-. praktiski
;diva>
••••VK /::in;ii:
'na^-:a:
•.nr
k a
Dārstāvis ce-
Visaš; p i l s ē^
i e s p ē j a m s n ō -
j a u / pēc
t u r D i n ā t
uro:!a
t as:pā r^v: i ;d L:<-d i: <t u^dos
v4.etpit :Tir':innu • sok.torG?--ūn
dažam dienām.-;tas varēS;:;v:
darbību. Arī patstāvīga:^ūdeņs,:e;lek-:
t r ī t a s un:g3zes:piegādeņeturnu sek­toriem
\ nodrošināta.. • Angļu militārā:
S':D,'.:1PP.):'-^:\ī-v.;. •:-;^^
Britu apakšnama • lēmumu pagari­nāt
:karadienesta laiku par sešiem
mēnešiem:'politiskās aprindas ; Va­šingtonā
un Parīzē uzskata par visai
zīmīgti parādību:I Kad valdība vai­rāk
nekā piiekš gadā sāka šādus mo-
^domus cilāt, tas radīja lielu opoziciju
pat strādnieku :; •partijasVī. aprindās.
Mieru laikā ;Ļielbritanijā nekad nav
bijis obligātas karaklausības. jq tā,
pēc angļu uzskatiem, nebiia savie­nojama
ar personīgo' brīvību.: Bet
pēckara notikumi pasaulē arī tradī­ciju
glabātājiem britiem pieradīja,
ka personīgās, tan. valsts bŗīvīfe sa­glabāšana
• un paturēšana nav domā­jama
bez stipras armijas.
Tāds, pats: pagrieziens sabiedrības
.mentalitātē noticis ari; ASV. Bijā
jalki; kad amerikāņi uzskatīja.: ka
gudrāk: ieguldīt:; naudu^.^^^^^^^^^Š
Valstu aizsardzība un Eiropu atstāt
Pašas ziņā: Sis laiks pagājis,:^
kā atmests uzskats par.:Pirenejuaiz^
stāvēšanās: l ī ņ i j U / ^ :F
ministrijai :tuvu stāvošais;„Le:Monde"
raksta,; ka :^arī caurmērā amerikānis
Atiant ika paktu uzskata par..saprāta
laulībām"; Daudzi ASV• piilsoņi vairs
nemaz: neslēpj domaska- • y iņu a u s -
trurnu :• r o b ' ^ ž ā s atrodas .pie VReina^.'
.ja: ne pie... ElbaS;;; :;: ;''
Arī: ASV aizsardzības :ministrs^^^^^^^^
'restal^ : k ā d ā . .pieņenisanā^ Ņ u j o r l v ā iž-teicās,:
k ā Rietūrneiropas valsl is • v i e -
n īgi; t ad .. v a r ēs .:a t j a u n d l . s a v u ; sa i m -;
n i ec īb u , j a ī: j utīs i ē s:. d ro šas ūnī aiz sa r-g
ā t a s pret eventūālU; aģresoi'u. Aiz--
.sardzibas:-inin!Stra vārdi: vēlreizvap-
HcGiha, ķa aņierikānietņ šādās .dro--
.šlbas; garantijas
Iespaidīgās konferences sākuņta
delegāti konstatēja; ka kopā pārstāv
vairāk nekā tūkstoti minēto taiilu
žurnālistu, kas padomju varas drau-^
du dēļ devušies: trimdā uz rietuin-dlstīm.
Lai jo sevišķi pārsvītrotu; šo
tautu vienotību, konferences vadībā
ievēlēja" 3vljdztieslgus priekšsēžus:
poļu prof. Stronski no Viduseiropas,
dienvidslāvu red. Dr. Radpvanoviču
no Balkāniem ūn mūsu ilaikraksra
red. Liepu no Baltijas: valstu pār­stāvjiem.
Blakus tiešiem apsveiku­miem
no pašu delegātu vjdus, konfe-reaci
apsveica arī politiķi un val.sts-vlri,
tb vidū Dienvidslāvijas karalis
Pēteris. Kopā ar citiem diplomātb>-
kiem pārstāvjiem konferences atklā­šanā
piedalījās arī Latvijas lietvedis
Francija K. Berends; un Lietuvai
lietvi:dis Dr. Baēkas.; ^:; ī v - •,
Pēc intensīva darba kop.saŗ>uIcē un
komisijās, konferences dalībnieki
vienojās, i ka jaunajā federācijā par
biedriem uzi;iemaiTias;:visunp3^
mā minēto apgabalu tautu nacionālās
profesionālo žurnālistu pi'ganizacijas
ar vienādām balss tiesibām, neat­karīgi
no k> organizāciju •individuā'»
lo biedru skaitu. Federācijas svarī­gākais:
uzdevums ir ciņa pret jebkā-;
da veida: totalitārām varām uh par
patiesību, brīvību un. .demokrātiju.
Politiskā komisija izstrādāja vai^
rākas /deklarācijas un iesniegumu:
par stāvolcli padomju «'apspiestās ze­mēs,
par preses • brīvību un par
trimdas žurnālistu tiesībām. , Si?»
deklarācijas, kopā ar paziņojumu
par federācijas nodibināšanos ļ^orrfe-:
rences dalībnieki nosūtīja UN un
rietumvalstu valdību galvām
prezidentam Trumeilam, ministru
prezidentam Etltjam, pmidenti
Orlolam ūc.
īpašā iesniegumā šo valstu valdī­bām
un IRO; vadibai' konfertmce'? .:
dalībniek i no j auna apgaismoja
teliģento profesiju darbinieku stā- '
• vokli Vācijas un ;c!tu valstu DP no- ī"
metnēs un ierosināja daj>ādus veldu.-^.
to .sekmīgākai izvietošanai. Pēc lat-:
viešu ierosinājuma no.sūiija plašā­kus
; paskaidrojumus ASV izdevēju
un žurnālistu apvienībām; par DP
žurnālistu stāvokli, ar lugūniusāgār
dāt DP žurnālistiem darbu laikrak­stu
spiestuvēs vai administrācijā, lai
tie vārētu iepazīties ar amerikāņu
laikrakstu darbu;: un eventuāli vēlāk
kļūt.zurnāJisti. • •
Nolēma, ka federācijas galvenam
miteklim _ jābūt Londonā, bet papil­dus
darbība jāizvērš ari Parīzē ud
R i etum vāci j h. Par federācijas priekš-: ^
sodi pirmajam gadam vienbaisigi ie­vēl
ēja. konferences iniciatoru — Lon-'
donas poļu žurnālistu sindikāta
oriekssēdi. B, Viržbjanski. Baltleš
pārstāvis centrālā valdē būs lietu­viešu
redaķtors V. Gedgaudaš, kaš
darbojas vairākos franēu; 1 aikršļlčsto».
(Beigas 5. Ipp.)
m
m
• • \ :
- . . . . . . /
Ka Savienotās Valstis ieinteresētas
par politisko;un sevjšķ:;^militāro stā­vokli
Eiropā. liecina armijas ministra
.RojaJa nodoms nā 1^amā nedēlā.doties
uz Parīzi.: Mi.nistru pavadi.s j] viņa
vietnieks un liels štābs saimniecības
un militāro lietpratēju. Rojals uztu-
^rēsies-Eiropā• apmēram trīs -; nedē'a.s
un apmeklēs FrankfuAi. Berlmi. V i - .
ni. Triestu. Atēnas urf.Ankāru. Par
oficiālo ieganstu min Eiropā staclo-nēto
' a m e r i k ā ņ u k a r a s p ē k a vienību
inspicēšanu. BBC, AB
zeme
Trešdien Vidusameriķas republika
Kosta rika .pilnīgi pabeigusi; sava'^
anniias likvidēšanu.- Valsts proj
donts preses pārstāvjiem • paskaidro
ja. l;a īĶostārika mīl• mieru,^ kāpēc
armija tai nav vajadzīga;• Kara mi­nistrijas
ēku pārvērtīs pār muzeju.:,'
!l!l!!!lll|!'i[|!i!ļ!!!!l!ll!!!!!i l!!Ollill!lll|ljillll[!ll!!i!li! IIIIHIIII
DIVREIZ KUĢA OGĻU BUNKURA
' SLEPENI
POLIJAS UZ ŽVIEDRI.IU
Anšlava Eglīšā ziņojumu par
gleznotāja Valdmaņa ļbēgSanu
•;;;;•' J a .š 1 e t -V-^:-:::
Latvijas nākamajā numurā
[[liiiiiiiiiiiha'^iiiiiiiiliiliiie^