1947-01-03-03 |
Previous | 3 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
' n I skan arl turpmäk un Jo kräSi;i§kl Kämer va neekslste ne muzH:u Sabieäribal tas riebQtu jiizprot k i kop£i,.n^ muzikäb lietu referenti, mi- pprieca, bet gan kfi lieljB, svSts pie« nösim da2us aktuälikos uzdevumus näkums pret savas tautas kultdra masu mAzikas dzlv§/ Tfrl praktiskas dabas iir iodien Kaut gan visur, kur SodieÄ mit lat- ti^Pat k§ nemaz neatrisinätais no§u vieSi, to vida atrodas arl milziys, apgädes Jautäjums. TrQkst ir veco, diem^el, to sadalläanäs^^nav sameri- ir jaur^o; darbu» ipa§i splistiem. Bet gja ne nometnes, ne apgabalos. Da-?]ari §1 problima nä> tik neatrisinä- ,,bigi, katrs meklejis vietu, kur tam kä liekas. Darbus ar mazäku apstakU labv§ligäki, svariga te bijusi M^etienu varStu pavairot fotografe-ari paäu, tautiö§u atsauciba un no- kä to dara väcieSi pat ar kla- ~ staja. kaya noriäu dej pavi^am ne- slskajiem izdevumiem; tas • neiz-samöriga muziljiu sadaliSanäs noti- M^aksä därgäk kä jauniespiedumi. kusi pa ökupäcijas jösläm. Kämer Taöu to vajadzetu darit paäiem vai anglu joslä var jau runät par zinä- ar to iestaiu palidzibu, kas var un mu latvieäu muzilj:u pärprodukciju, grib palidzet Paralleli deretu arl Ämerikänu joslä ir glu2i ~ pretgjais. Jauniespiedumi lieläkä .metienä, Täd§l.biju§i vairäki gadijumi, kad Piem*. korlem, , Ipaäi popuIäriz§jot labi domätos piedäväjumus latvieSu Jaundarbus. Tä var§tU atsvaidzinät ^.mtizikas rfeprezentäoija; nevareja iz- iesaluSo repertuäru. Ari te nepiede-mantot. Jo säpigi tas izjutams lielä- sama centyäla redi^etäja roka, lai kos centros, piem., MinchenS, Dien- noverstu parallSlu ' darbu, käds vidväcijas mäkslas spilgtäkajä cent- diem^gl radies jau daiUiterätOras un i:ä,, kura vei lidz Sai dienai latvieäu Pat skolas grämatu apgädö. muzika arpus hometnem plaSäkäm Praktiskl neriokärtotas, pallkuäas iprihdäm nav. atskanejusi. Te /nav autoru honoräru lietas, kufää valda heiespejaml ipa§i raidTjumi' ra- ir nezinäSana, ir nelzpratne. Kämer oiofonä, taöu ja tädus izkärtatu, dziedonis vienä koncertä nopehia i^nums paäiem rastos grutibas* atska^ Kur esi miers ? UZAIONÄTS PAR DIREKTORU BALTUAS MCZmAS C£I>^^ BaltUas mfisdkas oentrs BlombergS (ang}ii Joslä) pär gavn direktoni ieviH^jis im par latvieSu grupals vadftSJu aicinäjis pro!esoru Alfredn Oz^^ kas Sobrid dzfvo VeidenS. Profesors vei nav iz§|i^es^ vai piedSvä- Jumu pie^emi Ai^ profesora Ozoli^u BaltUas mfizikascentrs legBtn^^ tei* cSmn, ar t>ag&ta pieredzi apveftltn vadltSju, izoUa mSkslinieka on &uio« ritätL ^ptäju samekleäahä. "ipamdel lögums visiem täläkiem mäksUnlekiem ie-1 Z i n a l d a tiazda projektet savas tumejas vismaz pä-ris m§ne§us uz pri6k£u» lai, iebrau-cot uelä](ajos centros, jau laikus> bätu noorgahizeti vii;tu äniegumi ari,__ , . plaääkai jpublikai. Varbut tas mate- ^^i miers? ,,Tu baltaiö sniegs? riali ne aizvieh atmaksäsies, taöu Pär laukiem tumsa, vejas, musu mäkslas reprezentäcijai tas Un neplaukst sapnis, nenäk miegs, daritu daudzlaba.. LatvieSu sabied- Ujn gaiss,' kas pieduras, dzejas. riba, re^. komitejas Sadiem sariko- r ^ > * . jumiem näktu talkä, bet yajadzlga esi miers? Tu tälais stars?'" arl pasu mäkslmieku iniciativa. ^y, . . „ ^ ^ -1 1 Sirds tevi mekle uh gaida. JRunapt par tumejam, vei kads _ , , , » eitä velejums: sagatavoties täm ar baltä zvaigzne, labais gars, to nopietnibu unatbildibu, ar kadu | Näe, mllestiba,. p§c naidal mäkslinieki koncertiem gatavojäs s0näk; Vispirms apsvert, vai ^s pie^ deru^to izredzgto pulkam kam ir 1 gi^^s un vairäk m^ri^as, autors ne-mSkslmlecisk^^ tiesabas likt mani g ^ sävus fenii^us Ir gan no-klausities Tvajoadtz;ig?s;, \vvraein' 'eufs ? tyÄaai k b^u§uu Pti^kcai oDtriao?- L^ei^k^ts^,^ ^k a^ kCaatKrr-a asmu ätpkprsorlgaar:s a mhmoan^abser nävtraiierenamis, Visu mäkslas audzii^Stäjs un pravle- ^^^1 j^ris^ vardii ^ar ^tls? Glu2i to pa§u un v§l vairäk k^ij^^u. Rigä^to darija^ä-pra^ äm, sevi rSdot .citam tautäm. P}*^» Darzii;i§ Cirulis, Jgrupis, - §ö- Mäksliniekam tad rokäs likts zo-J^^^ ^atrs. kas prot rakstit, pat bens/kas bieii izrädljies asäks par , kas sopranu no tenori neat- Stästfju fSrikam pasaku par lai^ mes meklitäju. — Vienam viram bijis däls. psis gäjie pasauie laimi meklSt — Vai t i blja mOsu nometne? Jau-tl] a£!rlks. { ! l «7 P ^^^^ ^^1 Latvijas valsts nodibinä§anäs 1 arl adininisträtlvie un sabiedriskie «I i ^ nometnes Viena p^c otras tapa arl augsl^SkäsJ veikunii. Visus p§dejos desmit ga-vartiem un pat^^ stadjas. mäcibas ieätädes; Pie Latvijas icön-^dus yi^§ bija konservätorijas pro- 7- ^^^i^i^o^^Yf^i^^nS^^^ SQpuJa dibinääanas säde rektors, prol Vitola pallgs un tebä % i ^^^^^ ^^^^ ^^J^ ^ÖIÖ. g. janväri blakus muziljiu' pa- roka, laijnigi izvadidams konservä^ « ! l K 1^^"?®*"®"* nometnes saulS pazistamajiem - Jäzepam Vi- toriju ari abu okupäciju laikos. Vls»; VIIÄ i n 11 u ' ^ , tolam, paulam Sabertam,v Paulam beidzot viijS bija ar! MaziljLUvbiedrl- - nn^T,^^?!^^ A- Ä *f/" Jozuusam, Pävilam Jurjänam, Kdai bas priekänieks, Kulturas fonda ma-cu un gnbeju stastit talak. — Gäjis, Benefeldei s§deia arl tikko 23 gadus zikas koir* ijas loc^klis un pedejä . V**,*! 1^1 «1 a , veca^s öellists, tagadSjais prof^rs laikä prie Bdis. Käds Uels darbu ^Z.r^U^^ xn^?^ Ozoll^S. Konservätorijai at- 'un panäl^uiau.klästsi toauca Eriks. Vii?§ varbat bija kiäsanas o ,^ « x w f i'""' kas izi^frn^s kerni- ozoli^am, kas sava instrument^no: l^v^^^^^^^^ karti. Ar täm var braukät. sl€pumus bija säcis lepazit jau\er. P^^^l^^, f femeni dzivo ^SUäzUa. — Jä, es piekritu.,- Bet nu klau- Llbä urT veläk^ciiies^^ Ä parcieä grutu slimibu, ta kä ti- ^es pasaku: Gäjis; g ä j i s s a t i c i s flfn^^^^^ as^^^^^^^^^ kSnupi;. . I ar profesoru Ludi BW, • ar kufu I^^, ^ Soreizpai^ucu sevi p a t a : . . . Vall ozoUi?§ kopSji pi^dalijäs^ ari 1^1^^ zini, kas ir l^enij^? ^ ^ ^ koncertu ciklä. un §0 laiku v§l tagad f^^^^f^^^ ff.^» ^^'5^^^^^,^^^^^^^ ^ Ka nu n§, to dgls zinäja gan. Esot Ltceras kä vienU no skäistäkajiemh!^ latvieäu saunes loceklls. Seit täds pasaku virs, kas dzivo pili un gavä dzivi Ozolioam atkal darba pilnas rokas: kam ir skaista meitä. . . j viijä vada nometnes kulturas dzivi, J^enii;i§ nu prasa deläm — kurp [ SI uzmaniba vien liecinäj^, k&muzice nometnes sarikojumos uri In- 2is ejot. Tä un tä — dels izstästa:h^^^^ savdabigais un spriedumos golStates filharmoniskä orljiestrl un. ejot pasaulg laimi mekl5t — Nu, h^^"^^^^^ profesors, kas savus mä- kadu laiku ir ari tä diri^ents. Ne saka ]^^vär^^, m tad §is, sayu laimi r^^kjus un koll€gas izvelejäs ar ne- tikai. öello,. bet arl grfeeles ir profe-mekledams, vitia nelaimi ari sa-^h^^^^Su kritiku, jaunajä öelliniekä spra nillestiba, un vi^S g^driz rie mekl§jot. Esot jau sen gadus pa- saskatijis izcilu talantu. Dazus ga- reizi nevar paiet ga|-äm dievnamam, zudusi meitä. dus.veläk BSti^a izvgles nemaldibu dzirdot iekää er^jeles. Ingolätätä — Tad jau to, tas aizveduäih^^^^P^^J*^ ^i^^^ l?tvie§u mazikas vii;i§ vai katru dienu aizstaigä uz tuta . . . . — iesäka Eriks. i meistars Jäzeps Vitols, teikdäms, kalvejo bazniciijfu, no kupas tad garäm-V Redzeju^ko puika grib teikt, W - M ^ ^ P OzoUoä ir pirmais latv^etis, gäj§ji dzird ducam varenas skai^U digi pärtraucu viSgiu: — Ne, n5. To kas. Isteni atkläjis Öello speles bur- paiäzas; p§c. dievkalpojumiem, tau-meitu bija aizvedis velns ar' trini vibu-Sisatzinibas profesors OzplipS tieäus allai pavada profesora ärgeju galväm. — Stästlju täläk: — Labi, pilnam attalsnojls, lifcdams sa- improvizäcijas,:izgaistot Saulit tedfej» Laimes mekletäjs ar mieru. Gäjis ^elläm skangt daudzos izcilos rnotivä. tsiak. PrflHQ ff^Uk coHHfl Mfi, irsl koncertos un kamermuzikas vaka-I • poUtiku un jdiplonxätiju. Täd§l vis- BtÄgräko uzmanibu! §yp. Tädel arl lasot atreferejumus laikrakstos — viens otrs no tiem iz-neskanetu arl profesora öello. Pa§- reiz kopä ar pianisti Ritu Peterson! vii;i§ pa retstm koncerte kädä nomet^ ne ar Sen-Sansa koncertu,. Jäz, Me- rSeiTditt , aÄrtl ^c^iti em jaunäs patieslbas-|.jj_ nasieamkt imviOtäztieksle mSe it j ä v S a s ^ un radit arvienu jöunas skaistuma , , . ^f^f" , , .. alkas; Nedrikstam/nodarboties tikai feiozot, IM atiauts piebilst, ka Ms ar savu ätml^u romantizeäanu, jä- raksts .nav domats kr^p^^^ raugäs arl ritdienS, — vai tai pie- Safl. M 4^^ tiks? Un ar ko tieäl varam ie^ | m^»i*»J^opJ«oB;j^^^^^ interesSt citas tautas? Sim jautäjumam blakus rodas käds cits: vai m§s audzinäm ari jäu-noji, kam reizi jänäk veco vietä? • mantbjot izdevihu, daudzi Latvijä' AS studijas pärtra\;i(ku§ie ^ iodien skol-nie| ca svärfcus pärmainljuSi Pi^t ^ ^ ^^ makslinieka fraku un ar Jauhibas maziku sv^vakaru dievk^ bezbgdibu metas äljietami droäos utur^jai. profesors litur^sku diev-mäkslas \ili;ios. Ir tiesa, ka daXs kalpojumu mOadkas komponäanu konservätorijas augstäkä kursa au- vsi t u ^ dzeknis gvW atSljiijpams no nodiluäa ' brivmäkslinieka, bet ne jau katrs/^ Mäkslä gan neprasa apHecibu, bet clbas Hona Dumpe p ^^ tas nenozIm§, ka täs kädreiz nav va- ^äcu valodä. Autor Jadzigas, IpaSl, ja neesi vairs Uz sa-h^veduma^ ta ceja väcu reiisoram Robertam Ludvi- ' Ar zinämiem aizspriedumiem sa-Ä a n S ä s ^ r i uz §ur tur pa- I^^^.^^^^^^^^^^^Ä k raditajäm niazikas skoläm vai|^vledr^^!ä sar^^^^^ Btudijäm, ai?bildinoties, ka Sis laiks vienc^^ neprasa; mäksliniekus, bet amatnie-]^^^^^^^^^^^ tois un' strädnieki;s. LIdzigi värdi^^^^ 1 ^ ^J^aiks** 9. burtnica dzird§ti pat par musu feimnazijäm. (decembrä) Izriä^^^ Taihi neaizmirsisim kadu .citu mert* mi' prol Dr.^^^^T t i : tautas kopibas un nacionäläs ap-l Zäles^ V; Me2ezera- SiQas merW.< To paturet spSsim vie-^pömas, XVeseJa, i L ^ ^ I^ liigi tad, ja bUsim ^arigi bru^oti. | Miesnieka, R, Skujii;ias, K. Dzijleja, Amats vien to neiemäca, bez tam J. Jaunsu^abi^a; E.^^^^^^^^^^^ amata prasme reälizSjama daudz ät- Jäzepa Vitola, p^^^ räk, riekä vispuslg^a, latvieäu kultu- K Kaufma^a, j ; Andre rälajam llmenim atbilstoSa humäni-JMoruäv V. Karkilla,^^^^^^A^^ tärä izglitiba, kas diezin vai näkotnS toberta u^ vairs bas tä pieietama kä bija pagä- Ukumä E.^^^^^^^^G^^ Jufios IVs gados. Nedomäju ari, ka ganibas kräsalns attels. mOzikas skolas atraiitu kadu sträd- * tr<..,m,rK» A^^^nii. ^^rr^ah öieku vai amatniöku iio prÄktiskaJ darba. MQziljia cejä ir gar§ un gröts, 5 ^ no tOk^toäiem sä^ju to beidz tikai Ä^S^^i^Ä^ retie. Bet Sim skoläm un studijäm ^^^^^^^ ^ Stenders. . ^liela nozime niusu tautas vispärSjä Zehta Mauripa, kas kppä ar Kon-muzikälä audzinäSanä, kura pat ob- stantinu Äaudivi pirms daiiem m§- ligätajäs skoläs ne vtenmer un ne ne§iem deväs uz Zviedrijii, tagac visur saskapota un mer^tieciäa. Vai apxnetiisies Upsala 1^^^^ u^^ oodien» kad jau atklätlbä säk pacel- tur savu li;^eräro^^^^^^^^s^^ ties balsis, kas apstrid sinonimu jaunäs esejäsZviedrijä Izdos^ K ydziedätäjö'"tauta*^ nav ar baiäm siijS. Jälukojas äri §ai virzienä? Gluä ka* rakstxiieks, dzejnieka vaigleznotäjs, arl mQzilps ir kultOras darba bite, kas celusi un cels latvieSu gaismas pm. • Te jäpiemin ari musu kori, kupu aktivizeSanä nekad nebQs par daudz darits. Kop iznesa lielu da}u nadb-j näläs vestures uzdevuniu ir brivaja dzlxntene, ir täs. vesturiskajä pagät-nö, kurai radnieclgä stävokli da2- kärt jutamies ari äodien. Täde} lai katrä nometn§ dziedatu koris^ lai tie visi vasara sateditu dziesrhti svetkos kä nesen, lai IQQSU dziesnia nekaitgja agräk. Agräk biju pagasta] nä. Divos gadu desmitos — isiem, , , T ^ ix. 1 kräjkasesdirektora vietas izpSldl- pärtraukumiem Latvijas pirmajos f^/?^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^ täjs, Tagad: mani söta virtuve kar- gados, kas veltiti.zinäsanu papildi-l^^^^^^ ^^^^^^^ sarikojuma, kad . tupeju udeni nest. ' näSanai Berlines un Leipcigäs ^on- — Hml? jutos mazliet aizkärts. servätorijä, — budams konservätori- Kurä gan mes agräk neesam kaut jas öello klases vaditäjs, Ozoliijä pa- ^as bijis? - Täpgc stästiju vien ätrihjdzejis veidoties gandriz .visiem pa-, ^ „ . ^, , ^ ^. , . . . , r \ ,1-.-. r zistamajiem latvieäu öellinieklem - ^.SfirSfn?"^^^^ - . L a b i . Laimes mekletä s ar mie-Utim Teichmanim, kas, pretgji sko- krietnu baudijumu Istas ru Gäjis, täläk. Gäjis. gäjis. Sa- lotäTa stingrä ticis viru, kas pie tilta par sargu no- mierigajai spelei, savä mäkslä iet Ir.pätikami but kopä ar sirsnigo, Ukts. Kurp Sis ejot? Ta un tä jaiinus, pärdrösus celus, Arvidam daudz pieredzejuäo/ mäkslinieku, döls izstasta — ejot pasaule laimi «ciemiiiiam, Valdim Zälj:im un paäam dzirdet vipa bagätigajäs' atmii;iäs meklet. Nu, saka vir», lai^ tad gis, jaunäkajam — Jänifti OzoHpam, pro- iLatvijas konservätorijas f vesturi, savu ^airpi mekledams, sameklejot fesorä speles tradiciju turpinätäjam,spriedumus-mäkslas, literätOras vai ari §ä nelaimi Sen gadus jau te kas tagad panäkumus kaldina zvied- filozofijas jautajumos, jo arx pedejle sargos ptävot, n^V neviena, kas So ru' zeftie un nesen uzvarejis Stokhol- vii;iam nav sve§i: filozofijas profeso-\ nomainitu. ^ , mas valsts operas öellinieku kon- ram Jänim Silipam ^ i z viesojoties _^ÄI ---iesaucas E^^^^ visu Skaidrs. Virs bQs pats savu sargu ciläkie nö profesora lielä audzeknu näkts celienu divis vien izstaigäja fcomiteju väl^^s.. Komitejas viri^^^^ pujka. Pedejös gädos Ozolipa r(^äs | vissarez^itäkos filo^ labirintus. gad päSi meisi dairbos norikoti unhjija ari kamermözikas klases nevar vsevinomainit Tas v§l ilgi diba ötäväs un gaidis. Nevajagä pärsteig-1 Bet arl pieminätais vei hav Viss:. bez mazi^a un* audzinätäja darba Ozolipä panäktimu kontä ierakstämi saulS laimi mekja Nu, « £ ^ 1 ^ - g^^^^t^^rtÄ^^^^^^ jusi täda äf>61e kas ik gadu nesuslh^ kons^^^^^ stigu i^arteta^^^J^^^^-J^^ zelta abolus. Tagad sen gadus ne aalibmeks. , apdlvinätäs oianistes Birutas dzi-valrs_ 2iedot, ne zelta äbolus nesot. j . Tatu ne tikai ka izcllam öellinie-1 viba — AI — iesaucäs Eriks. — Tas. tä- kam vien prof. OzoUiiiam lieli ndpel-pat ka mQsuvkaimipato.,Tas ar kat- U i mQsu muzikas dzive. Jämin, ari, . . . . . . . ^ - , - „ ru vakaru aiz sienas nopuäas: kas viija darbs jauno muzilju audzir^ääa- f ? \ ^ ^ f f JVi*^'^» °°P^laja Veide-gräk. Asräk bliu pagasta ns ni,m= Juri,. , i « m i t n « _ ar Tdpm bet draugi un atmiijas vii^u vai- •Kops 1946, g.- pavasarä 02olii;iä ar ties, Are — visi tagad art avizSs raksta,'ka nevajaga pärsteigtiesi fiv;-lut baznicas ardiibiskapa Izdevumä iznäcit 'ES KAC^^^ Sat tt? ä^ Bittteit§vö6a v | ^ gacKi, bernu stästli^, prätuias, mfldas unmdevumL Panti iiUda B S r r i ^ V ^ BSrzi^a. Pleprasäms l a i k r a l ^ , 4 ^ ^ ]T.^ni^»ti*PiAfea 1 (isb). Cem^ BM . 16 Laiyijas^^^^ LatvUa, E. P.Hennanovska mäksliniciciskais sa- SI grämata ruriä ar foto att^lu valodu. Izdev§j a nölOks bijis sagä- -dät tautieSiem ne vien dzimtenes at-mi^ u briäus, bet tamlidz ari mate-riälu; ko varetu izlietot mUsu lab-välu iepazistinääanäi ar Latvijas ^e-mi, celtniecibu, pilsStäm uh laukiem. Sl iemesla dgj atteli nav Vis izvelSti tikai np ^ skata zi^ä pateiclgäkajiem objektiem, bet uzi^emumi sniegti no visäm Latvijas pilsetäm un nova-diem. Albumä ietelpj E. P. Herma-nöyska tituUapas zimSjums, päri par 100 fotografisku attelu uri däii dze-joju fragmen|i, papirs pietiekari^ labs un balts, glits yäka zlmejums, bet iespiedums vareja but röpigäks, tumSäkos kräsu kläjieftos äur un tur manämas pldksnu pSdas. Nopietnäki iebildumi ir par uz^§- mumu pärlieclgo retiiäu, kas daiu labu ho tiem izskatä pärvSrtusi no fotografijas par asejumu (piem. Aluksnes ezera. aina). PärspUetas re-tuSas d§l fotografijas IpaSibas att§- los saglabäju§i vienigi celtt^u tuvuz-h §mumi, bet däbas skati, ipaäi kb- ^u lapotnes tä pärveidotas, ka nevar vairs pateikt. vai tas lapu koks, prie-de, ziedoSa äbeie vai apsriigusi egle. Tä pa§a iemesla deV^av seviäl^as iz-ä^ Ibas, piem., Rigas jurmalas zie-mas ainai ar Lielupes ietekas skkt;u vasara. Lielais uz^emums ar reljefi parädito Jfemeru viesnicas celtni^tä pärveidots^ ka skaistais meza masivs aiz viesnicas pärverties par nenosa-kämu dumaku. paSas kjömes ir ari attSlu parakstos, piem., , Zemgkle kvieäalatokä, kur nepärprotami ^lä-vöjs vicina vienroöa izkaptiy kädas Zemgale nelieto. Ar! eepurites uz statiem liecina, ka uzijemums neat-tiecas uz Zemgali, bet uz Vidzemii. Divaina ir uz albuma pedejä yäka iespiestä Latvijas karte, kura no jRi-gas uz Jelgavu nav parädlta neviena dzelzceja linija, bet par to ao Jelga-vas uz Lietuvas robeiu päräditaäi 4 llnijas un Zlemelkurzeme täda ^divaina upe (?) ar vairäcäm pietekam. Nav parädits ari Rigas - Rujiejias dzelzcelä. Mekläjot, kur täda karte radusies,/ izrädäs, ka tä patapinata nb Ar^entinas latvieäu meneäraksta „Latvija" 1945. gada burtnicäm. ] Jä tautieSiem Arfcentinä nepareizibas karti ir aizbildinämas, tad nekadä ga-dijumä to nevar attiecinät uz |e-jieni. Albimiä ieyietotajiem, cik sprieiams, \ säkumä teicämiem fpto atteliem nav uzrädlii auton, tapat autori nav miri§ti iespiesto dzejolu ; f ragmehtiem. Albumu gatavöjot nav taupitas saväkts, plaSs un yeriigs ät-telu Jdästs, darbs iecerets solido apveidos, bet albuma sakärtotäjs vai käds cits pärpratis savii uzdevumu un no teicäma fotografisko uz^gniu-mu materiäla, kam bija jädod doku-mentäras istenibas atyeids, ar ratijSu palidzfbu konstruSjis kadu jaunu pasauli, kas if radnleciga ori^inä-lam, bet no tä^ vaibstiem izzudusl reälä isteniba. i K. Rabäes va- Qzoliijiä lielis^i pärzina literätQru, un ir(i/maz kaut clk ieyerojamu pasau-les; rakstniecibas darbu, kas nebdtu yii^am Äazistami. TIapat viijJ dö2-, mu^citet latihlski veselas.värs-' mas no Horatija, Vcrgilija vai Ovi-dija, kas profesprä labajä atmii:La no Päterpils laikierh, kur viijiä, vei isti neiz%iries, vienu gadu studSja fi^ lozpfiju. Bet ari aipräiigs anekdots profesoram alla2 pie rokas. Par Öem sirsnigi priecä uäies arfpasau-les preses iurnälisti pec käda Ozo-liigia koncertä vigiu mitne —^lepnajä Johana Fäbera pill Nirnbergä. AX V. B 0 1 S t 6 111 Berlines prese noräda uz arvien pieaugoääm tiri ' tedmiski materipi-läm grötibäm, är kädäm jäcinäs lie» lajiem prljipstrlem,; ' piemeram, Ber-lihös filharmoni^iem uc. Proti: jotl gruti ir sagädät mOzikas instrumen-tiem rezerves dajas, astrus lociijdem un stigas. Sevi§Jj:äs grutibas esot koka pa§amo ihstrumentu mOziljdem, kuriem instrumentu rezerves da}äm nepiecieSamas. daJas retas koka :§^irnes. — Merijai Vigmanei, s^avenajal de- ^otäjai un jaunu celu meklStäjal mäkslas dejä, Leipdgä pieäl^irts pro* • Sensäclonäli gle^pu viltojuml at-, kläti . Parize, Gleznu" restaurätore Kloda Latura täs ylltojusi vairumä un pärdevusi pa» 1000 franku ga-balä. 22 g. yecais aferists Zäks Ma-v reso, pie kura" poMja a^irada 10 vilf totus Utrilo, tris Pikaso, vienu R^'- nuära un vienu Rodena darbu, tö^S pärdeyis täläk par 70.000 franku^ katru. .So/uzskata par lieläko mäks-' las darbu/viltojumu aferu kopä div-desmitaj^ ifem gadiem. r Slavenä Rembranta glezna »Kristus pi^ kauna staba" nesen nozagta no k|4a muzeja ?elne. Driz pec ap-mekleäanas laika beigäm 40X20 cm liel^ glezna i2i:iemtä no ietvara un tä^ vietä ievietots käds akvarelis. •leznas .vertiba ir 250.000 angju märdpu.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 3, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-01-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470103 |
Description
Title | 1947-01-03-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | ' n I skan arl turpmäk un Jo kräSi;i§kl Kämer va neekslste ne muzH:u Sabieäribal tas riebQtu jiizprot k i kop£i,.n^ muzikäb lietu referenti, mi- pprieca, bet gan kfi lieljB, svSts pie« nösim da2us aktuälikos uzdevumus näkums pret savas tautas kultdra masu mAzikas dzlv§/ Tfrl praktiskas dabas iir iodien Kaut gan visur, kur SodieÄ mit lat- ti^Pat k§ nemaz neatrisinätais no§u vieSi, to vida atrodas arl milziys, apgädes Jautäjums. TrQkst ir veco, diem^el, to sadalläanäs^^nav sameri- ir jaur^o; darbu» ipa§i splistiem. Bet gja ne nometnes, ne apgabalos. Da-?]ari §1 problima nä> tik neatrisinä- ,,bigi, katrs meklejis vietu, kur tam kä liekas. Darbus ar mazäku apstakU labv§ligäki, svariga te bijusi M^etienu varStu pavairot fotografe-ari paäu, tautiö§u atsauciba un no- kä to dara väcieSi pat ar kla- ~ staja. kaya noriäu dej pavi^am ne- slskajiem izdevumiem; tas • neiz-samöriga muziljiu sadaliSanäs noti- M^aksä därgäk kä jauniespiedumi. kusi pa ökupäcijas jösläm. Kämer Taöu to vajadzetu darit paäiem vai anglu joslä var jau runät par zinä- ar to iestaiu palidzibu, kas var un mu latvieäu muzilj:u pärprodukciju, grib palidzet Paralleli deretu arl Ämerikänu joslä ir glu2i ~ pretgjais. Jauniespiedumi lieläkä .metienä, Täd§l.biju§i vairäki gadijumi, kad Piem*. korlem, , Ipaäi popuIäriz§jot labi domätos piedäväjumus latvieSu Jaundarbus. Tä var§tU atsvaidzinät ^.mtizikas rfeprezentäoija; nevareja iz- iesaluSo repertuäru. Ari te nepiede-mantot. Jo säpigi tas izjutams lielä- sama centyäla redi^etäja roka, lai kos centros, piem., MinchenS, Dien- noverstu parallSlu ' darbu, käds vidväcijas mäkslas spilgtäkajä cent- diem^gl radies jau daiUiterätOras un i:ä,, kura vei lidz Sai dienai latvieäu Pat skolas grämatu apgädö. muzika arpus hometnem plaSäkäm Praktiskl neriokärtotas, pallkuäas iprihdäm nav. atskanejusi. Te /nav autoru honoräru lietas, kufää valda heiespejaml ipa§i raidTjumi' ra- ir nezinäSana, ir nelzpratne. Kämer oiofonä, taöu ja tädus izkärtatu, dziedonis vienä koncertä nopehia i^nums paäiem rastos grutibas* atska^ Kur esi miers ? UZAIONÄTS PAR DIREKTORU BALTUAS MCZmAS C£I>^^ BaltUas mfisdkas oentrs BlombergS (ang}ii Joslä) pär gavn direktoni ieviH^jis im par latvieSu grupals vadftSJu aicinäjis pro!esoru Alfredn Oz^^ kas Sobrid dzfvo VeidenS. Profesors vei nav iz§|i^es^ vai piedSvä- Jumu pie^emi Ai^ profesora Ozoli^u BaltUas mfizikascentrs legBtn^^ tei* cSmn, ar t>ag&ta pieredzi apveftltn vadltSju, izoUa mSkslinieka on &uio« ritätL ^ptäju samekleäahä. "ipamdel lögums visiem täläkiem mäksUnlekiem ie-1 Z i n a l d a tiazda projektet savas tumejas vismaz pä-ris m§ne§us uz pri6k£u» lai, iebrau-cot uelä](ajos centros, jau laikus> bätu noorgahizeti vii;tu äniegumi ari,__ , . plaääkai jpublikai. Varbut tas mate- ^^i miers? ,,Tu baltaiö sniegs? riali ne aizvieh atmaksäsies, taöu Pär laukiem tumsa, vejas, musu mäkslas reprezentäcijai tas Un neplaukst sapnis, nenäk miegs, daritu daudzlaba.. LatvieSu sabied- Ujn gaiss,' kas pieduras, dzejas. riba, re^. komitejas Sadiem sariko- r ^ > * . jumiem näktu talkä, bet yajadzlga esi miers? Tu tälais stars?'" arl pasu mäkslmieku iniciativa. ^y, . . „ ^ ^ -1 1 Sirds tevi mekle uh gaida. JRunapt par tumejam, vei kads _ , , , » eitä velejums: sagatavoties täm ar baltä zvaigzne, labais gars, to nopietnibu unatbildibu, ar kadu | Näe, mllestiba,. p§c naidal mäkslinieki koncertiem gatavojäs s0näk; Vispirms apsvert, vai ^s pie^ deru^to izredzgto pulkam kam ir 1 gi^^s un vairäk m^ri^as, autors ne-mSkslmlecisk^^ tiesabas likt mani g ^ sävus fenii^us Ir gan no-klausities Tvajoadtz;ig?s;, \vvraein' 'eufs ? tyÄaai k b^u§uu Pti^kcai oDtriao?- L^ei^k^ts^,^ ^k a^ kCaatKrr-a asmu ätpkprsorlgaar:s a mhmoan^abser nävtraiierenamis, Visu mäkslas audzii^Stäjs un pravle- ^^^1 j^ris^ vardii ^ar ^tls? Glu2i to pa§u un v§l vairäk k^ij^^u. Rigä^to darija^ä-pra^ äm, sevi rSdot .citam tautäm. P}*^» Darzii;i§ Cirulis, Jgrupis, - §ö- Mäksliniekam tad rokäs likts zo-J^^^ ^atrs. kas prot rakstit, pat bens/kas bieii izrädljies asäks par , kas sopranu no tenori neat- Stästfju fSrikam pasaku par lai^ mes meklitäju. — Vienam viram bijis däls. psis gäjie pasauie laimi meklSt — Vai t i blja mOsu nometne? Jau-tl] a£!rlks. { ! l «7 P ^^^^ ^^1 Latvijas valsts nodibinä§anäs 1 arl adininisträtlvie un sabiedriskie «I i ^ nometnes Viena p^c otras tapa arl augsl^SkäsJ veikunii. Visus p§dejos desmit ga-vartiem un pat^^ stadjas. mäcibas ieätädes; Pie Latvijas icön-^dus yi^§ bija konservätorijas pro- 7- ^^^i^i^o^^Yf^i^^nS^^^ SQpuJa dibinääanas säde rektors, prol Vitola pallgs un tebä % i ^^^^^ ^^^^ ^^J^ ^ÖIÖ. g. janväri blakus muziljiu' pa- roka, laijnigi izvadidams konservä^ « ! l K 1^^"?®*"®"* nometnes saulS pazistamajiem - Jäzepam Vi- toriju ari abu okupäciju laikos. Vls»; VIIÄ i n 11 u ' ^ , tolam, paulam Sabertam,v Paulam beidzot viijS bija ar! MaziljLUvbiedrl- - nn^T,^^?!^^ A- Ä *f/" Jozuusam, Pävilam Jurjänam, Kdai bas priekänieks, Kulturas fonda ma-cu un gnbeju stastit talak. — Gäjis, Benefeldei s§deia arl tikko 23 gadus zikas koir* ijas loc^klis un pedejä . V**,*! 1^1 «1 a , veca^s öellists, tagadSjais prof^rs laikä prie Bdis. Käds Uels darbu ^Z.r^U^^ xn^?^ Ozoll^S. Konservätorijai at- 'un panäl^uiau.klästsi toauca Eriks. Vii?§ varbat bija kiäsanas o ,^ « x w f i'""' kas izi^frn^s kerni- ozoli^am, kas sava instrument^no: l^v^^^^^^^^ karti. Ar täm var braukät. sl€pumus bija säcis lepazit jau\er. P^^^l^^, f femeni dzivo ^SUäzUa. — Jä, es piekritu.,- Bet nu klau- Llbä urT veläk^ciiies^^ Ä parcieä grutu slimibu, ta kä ti- ^es pasaku: Gäjis; g ä j i s s a t i c i s flfn^^^^^ as^^^^^^^^^ kSnupi;. . I ar profesoru Ludi BW, • ar kufu I^^, ^ Soreizpai^ucu sevi p a t a : . . . Vall ozoUi?§ kopSji pi^dalijäs^ ari 1^1^^ zini, kas ir l^enij^? ^ ^ ^ koncertu ciklä. un §0 laiku v§l tagad f^^^^f^^^ ff.^» ^^'5^^^^^,^^^^^^^ ^ Ka nu n§, to dgls zinäja gan. Esot Ltceras kä vienU no skäistäkajiemh!^ latvieäu saunes loceklls. Seit täds pasaku virs, kas dzivo pili un gavä dzivi Ozolioam atkal darba pilnas rokas: kam ir skaista meitä. . . j viijä vada nometnes kulturas dzivi, J^enii;i§ nu prasa deläm — kurp [ SI uzmaniba vien liecinäj^, k&muzice nometnes sarikojumos uri In- 2is ejot. Tä un tä — dels izstästa:h^^^^ savdabigais un spriedumos golStates filharmoniskä orljiestrl un. ejot pasaulg laimi mekl5t — Nu, h^^"^^^^^ profesors, kas savus mä- kadu laiku ir ari tä diri^ents. Ne saka ]^^vär^^, m tad §is, sayu laimi r^^kjus un koll€gas izvelejäs ar ne- tikai. öello,. bet arl grfeeles ir profe-mekledams, vitia nelaimi ari sa-^h^^^^Su kritiku, jaunajä öelliniekä spra nillestiba, un vi^S g^driz rie mekl§jot. Esot jau sen gadus pa- saskatijis izcilu talantu. Dazus ga- reizi nevar paiet ga|-äm dievnamam, zudusi meitä. dus.veläk BSti^a izvgles nemaldibu dzirdot iekää er^jeles. Ingolätätä — Tad jau to, tas aizveduäih^^^^P^^J*^ ^i^^^ l?tvie§u mazikas vii;i§ vai katru dienu aizstaigä uz tuta . . . . — iesäka Eriks. i meistars Jäzeps Vitols, teikdäms, kalvejo bazniciijfu, no kupas tad garäm-V Redzeju^ko puika grib teikt, W - M ^ ^ P OzoUoä ir pirmais latv^etis, gäj§ji dzird ducam varenas skai^U digi pärtraucu viSgiu: — Ne, n5. To kas. Isteni atkläjis Öello speles bur- paiäzas; p§c. dievkalpojumiem, tau-meitu bija aizvedis velns ar' trini vibu-Sisatzinibas profesors OzplipS tieäus allai pavada profesora ärgeju galväm. — Stästlju täläk: — Labi, pilnam attalsnojls, lifcdams sa- improvizäcijas,:izgaistot Saulit tedfej» Laimes mekletäjs ar mieru. Gäjis ^elläm skangt daudzos izcilos rnotivä. tsiak. PrflHQ ff^Uk coHHfl Mfi, irsl koncertos un kamermuzikas vaka-I • poUtiku un jdiplonxätiju. Täd§l vis- BtÄgräko uzmanibu! §yp. Tädel arl lasot atreferejumus laikrakstos — viens otrs no tiem iz-neskanetu arl profesora öello. Pa§- reiz kopä ar pianisti Ritu Peterson! vii;i§ pa retstm koncerte kädä nomet^ ne ar Sen-Sansa koncertu,. Jäz, Me- rSeiTditt , aÄrtl ^c^iti em jaunäs patieslbas-|.jj_ nasieamkt imviOtäztieksle mSe it j ä v S a s ^ un radit arvienu jöunas skaistuma , , . ^f^f" , , .. alkas; Nedrikstam/nodarboties tikai feiozot, IM atiauts piebilst, ka Ms ar savu ätml^u romantizeäanu, jä- raksts .nav domats kr^p^^^ raugäs arl ritdienS, — vai tai pie- Safl. M 4^^ tiks? Un ar ko tieäl varam ie^ | m^»i*»J^opJ«oB;j^^^^^ interesSt citas tautas? Sim jautäjumam blakus rodas käds cits: vai m§s audzinäm ari jäu-noji, kam reizi jänäk veco vietä? • mantbjot izdevihu, daudzi Latvijä' AS studijas pärtra\;i(ku§ie ^ iodien skol-nie| ca svärfcus pärmainljuSi Pi^t ^ ^ ^^ makslinieka fraku un ar Jauhibas maziku sv^vakaru dievk^ bezbgdibu metas äljietami droäos utur^jai. profesors litur^sku diev-mäkslas \ili;ios. Ir tiesa, ka daXs kalpojumu mOadkas komponäanu konservätorijas augstäkä kursa au- vsi t u ^ dzeknis gvW atSljiijpams no nodiluäa ' brivmäkslinieka, bet ne jau katrs/^ Mäkslä gan neprasa apHecibu, bet clbas Hona Dumpe p ^^ tas nenozIm§, ka täs kädreiz nav va- ^äcu valodä. Autor Jadzigas, IpaSl, ja neesi vairs Uz sa-h^veduma^ ta ceja väcu reiisoram Robertam Ludvi- ' Ar zinämiem aizspriedumiem sa-Ä a n S ä s ^ r i uz §ur tur pa- I^^^.^^^^^^^^^^^Ä k raditajäm niazikas skoläm vai|^vledr^^!ä sar^^^^^ Btudijäm, ai?bildinoties, ka Sis laiks vienc^^ neprasa; mäksliniekus, bet amatnie-]^^^^^^^^^^^ tois un' strädnieki;s. LIdzigi värdi^^^^ 1 ^ ^J^aiks** 9. burtnica dzird§ti pat par musu feimnazijäm. (decembrä) Izriä^^^ Taihi neaizmirsisim kadu .citu mert* mi' prol Dr.^^^^T t i : tautas kopibas un nacionäläs ap-l Zäles^ V; Me2ezera- SiQas merW.< To paturet spSsim vie-^pömas, XVeseJa, i L ^ ^ I^ liigi tad, ja bUsim ^arigi bru^oti. | Miesnieka, R, Skujii;ias, K. Dzijleja, Amats vien to neiemäca, bez tam J. Jaunsu^abi^a; E.^^^^^^^^^^^ amata prasme reälizSjama daudz ät- Jäzepa Vitola, p^^^ räk, riekä vispuslg^a, latvieäu kultu- K Kaufma^a, j ; Andre rälajam llmenim atbilstoSa humäni-JMoruäv V. Karkilla,^^^^^^A^^ tärä izglitiba, kas diezin vai näkotnS toberta u^ vairs bas tä pieietama kä bija pagä- Ukumä E.^^^^^^^^G^^ Jufios IVs gados. Nedomäju ari, ka ganibas kräsalns attels. mOzikas skolas atraiitu kadu sträd- * tr<..,m,rK» A^^^nii. ^^rr^ah öieku vai amatniöku iio prÄktiskaJ darba. MQziljia cejä ir gar§ un gröts, 5 ^ no tOk^toäiem sä^ju to beidz tikai Ä^S^^i^Ä^ retie. Bet Sim skoläm un studijäm ^^^^^^^ ^ Stenders. . ^liela nozime niusu tautas vispärSjä Zehta Mauripa, kas kppä ar Kon-muzikälä audzinäSanä, kura pat ob- stantinu Äaudivi pirms daiiem m§- ligätajäs skoläs ne vtenmer un ne ne§iem deväs uz Zviedrijii, tagac visur saskapota un mer^tieciäa. Vai apxnetiisies Upsala 1^^^^ u^^ oodien» kad jau atklätlbä säk pacel- tur savu li;^eräro^^^^^^^^s^^ ties balsis, kas apstrid sinonimu jaunäs esejäsZviedrijä Izdos^ K ydziedätäjö'"tauta*^ nav ar baiäm siijS. Jälukojas äri §ai virzienä? Gluä ka* rakstxiieks, dzejnieka vaigleznotäjs, arl mQzilps ir kultOras darba bite, kas celusi un cels latvieSu gaismas pm. • Te jäpiemin ari musu kori, kupu aktivizeSanä nekad nebQs par daudz darits. Kop iznesa lielu da}u nadb-j näläs vestures uzdevuniu ir brivaja dzlxntene, ir täs. vesturiskajä pagät-nö, kurai radnieclgä stävokli da2- kärt jutamies ari äodien. Täde} lai katrä nometn§ dziedatu koris^ lai tie visi vasara sateditu dziesrhti svetkos kä nesen, lai IQQSU dziesnia nekaitgja agräk. Agräk biju pagasta] nä. Divos gadu desmitos — isiem, , , T ^ ix. 1 kräjkasesdirektora vietas izpSldl- pärtraukumiem Latvijas pirmajos f^/?^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^ täjs, Tagad: mani söta virtuve kar- gados, kas veltiti.zinäsanu papildi-l^^^^^^ ^^^^^^^ sarikojuma, kad . tupeju udeni nest. ' näSanai Berlines un Leipcigäs ^on- — Hml? jutos mazliet aizkärts. servätorijä, — budams konservätori- Kurä gan mes agräk neesam kaut jas öello klases vaditäjs, Ozoliijä pa- ^as bijis? - Täpgc stästiju vien ätrihjdzejis veidoties gandriz .visiem pa-, ^ „ . ^, , ^ ^. , . . . , r \ ,1-.-. r zistamajiem latvieäu öellinieklem - ^.SfirSfn?"^^^^ - . L a b i . Laimes mekletä s ar mie-Utim Teichmanim, kas, pretgji sko- krietnu baudijumu Istas ru Gäjis, täläk. Gäjis. gäjis. Sa- lotäTa stingrä ticis viru, kas pie tilta par sargu no- mierigajai spelei, savä mäkslä iet Ir.pätikami but kopä ar sirsnigo, Ukts. Kurp Sis ejot? Ta un tä jaiinus, pärdrösus celus, Arvidam daudz pieredzejuäo/ mäkslinieku, döls izstasta — ejot pasaule laimi «ciemiiiiam, Valdim Zälj:im un paäam dzirdet vipa bagätigajäs' atmii;iäs meklet. Nu, saka vir», lai^ tad gis, jaunäkajam — Jänifti OzoHpam, pro- iLatvijas konservätorijas f vesturi, savu ^airpi mekledams, sameklejot fesorä speles tradiciju turpinätäjam,spriedumus-mäkslas, literätOras vai ari §ä nelaimi Sen gadus jau te kas tagad panäkumus kaldina zvied- filozofijas jautajumos, jo arx pedejle sargos ptävot, n^V neviena, kas So ru' zeftie un nesen uzvarejis Stokhol- vii;iam nav sve§i: filozofijas profeso-\ nomainitu. ^ , mas valsts operas öellinieku kon- ram Jänim Silipam ^ i z viesojoties _^ÄI ---iesaucas E^^^^ visu Skaidrs. Virs bQs pats savu sargu ciläkie nö profesora lielä audzeknu näkts celienu divis vien izstaigäja fcomiteju väl^^s.. Komitejas viri^^^^ pujka. Pedejös gädos Ozolipa r(^äs | vissarez^itäkos filo^ labirintus. gad päSi meisi dairbos norikoti unhjija ari kamermözikas klases nevar vsevinomainit Tas v§l ilgi diba ötäväs un gaidis. Nevajagä pärsteig-1 Bet arl pieminätais vei hav Viss:. bez mazi^a un* audzinätäja darba Ozolipä panäktimu kontä ierakstämi saulS laimi mekja Nu, « £ ^ 1 ^ - g^^^^t^^rtÄ^^^^^^ jusi täda äf>61e kas ik gadu nesuslh^ kons^^^^^ stigu i^arteta^^^J^^^^-J^^ zelta abolus. Tagad sen gadus ne aalibmeks. , apdlvinätäs oianistes Birutas dzi-valrs_ 2iedot, ne zelta äbolus nesot. j . Tatu ne tikai ka izcllam öellinie-1 viba — AI — iesaucäs Eriks. — Tas. tä- kam vien prof. OzoUiiiam lieli ndpel-pat ka mQsuvkaimipato.,Tas ar kat- U i mQsu muzikas dzive. Jämin, ari, . . . . . . . ^ - , - „ ru vakaru aiz sienas nopuäas: kas viija darbs jauno muzilju audzir^ääa- f ? \ ^ ^ f f JVi*^'^» °°P^laja Veide-gräk. Asräk bliu pagasta ns ni,m= Juri,. , i « m i t n « _ ar Tdpm bet draugi un atmiijas vii^u vai- •Kops 1946, g.- pavasarä 02olii;iä ar ties, Are — visi tagad art avizSs raksta,'ka nevajaga pärsteigtiesi fiv;-lut baznicas ardiibiskapa Izdevumä iznäcit 'ES KAC^^^ Sat tt? ä^ Bittteit§vö6a v | ^ gacKi, bernu stästli^, prätuias, mfldas unmdevumL Panti iiUda B S r r i ^ V ^ BSrzi^a. Pleprasäms l a i k r a l ^ , 4 ^ ^ ]T.^ni^»ti*PiAfea 1 (isb). Cem^ BM . 16 Laiyijas^^^^ LatvUa, E. P.Hennanovska mäksliniciciskais sa- SI grämata ruriä ar foto att^lu valodu. Izdev§j a nölOks bijis sagä- -dät tautieSiem ne vien dzimtenes at-mi^ u briäus, bet tamlidz ari mate-riälu; ko varetu izlietot mUsu lab-välu iepazistinääanäi ar Latvijas ^e-mi, celtniecibu, pilsStäm uh laukiem. Sl iemesla dgj atteli nav Vis izvelSti tikai np ^ skata zi^ä pateiclgäkajiem objektiem, bet uzi^emumi sniegti no visäm Latvijas pilsetäm un nova-diem. Albumä ietelpj E. P. Herma-nöyska tituUapas zimSjums, päri par 100 fotografisku attelu uri däii dze-joju fragmen|i, papirs pietiekari^ labs un balts, glits yäka zlmejums, bet iespiedums vareja but röpigäks, tumSäkos kräsu kläjieftos äur un tur manämas pldksnu pSdas. Nopietnäki iebildumi ir par uz^§- mumu pärlieclgo retiiäu, kas daiu labu ho tiem izskatä pärvSrtusi no fotografijas par asejumu (piem. Aluksnes ezera. aina). PärspUetas re-tuSas d§l fotografijas IpaSibas att§- los saglabäju§i vienigi celtt^u tuvuz-h §mumi, bet däbas skati, ipaäi kb- ^u lapotnes tä pärveidotas, ka nevar vairs pateikt. vai tas lapu koks, prie-de, ziedoSa äbeie vai apsriigusi egle. Tä pa§a iemesla deV^av seviäl^as iz-ä^ Ibas, piem., Rigas jurmalas zie-mas ainai ar Lielupes ietekas skkt;u vasara. Lielais uz^emums ar reljefi parädito Jfemeru viesnicas celtni^tä pärveidots^ ka skaistais meza masivs aiz viesnicas pärverties par nenosa-kämu dumaku. paSas kjömes ir ari attSlu parakstos, piem., , Zemgkle kvieäalatokä, kur nepärprotami ^lä-vöjs vicina vienroöa izkaptiy kädas Zemgale nelieto. Ar! eepurites uz statiem liecina, ka uzijemums neat-tiecas uz Zemgali, bet uz Vidzemii. Divaina ir uz albuma pedejä yäka iespiestä Latvijas karte, kura no jRi-gas uz Jelgavu nav parädlta neviena dzelzceja linija, bet par to ao Jelga-vas uz Lietuvas robeiu päräditaäi 4 llnijas un Zlemelkurzeme täda ^divaina upe (?) ar vairäcäm pietekam. Nav parädits ari Rigas - Rujiejias dzelzcelä. Mekläjot, kur täda karte radusies,/ izrädäs, ka tä patapinata nb Ar^entinas latvieäu meneäraksta „Latvija" 1945. gada burtnicäm. ] Jä tautieSiem Arfcentinä nepareizibas karti ir aizbildinämas, tad nekadä ga-dijumä to nevar attiecinät uz |e-jieni. Albimiä ieyietotajiem, cik sprieiams, \ säkumä teicämiem fpto atteliem nav uzrädlii auton, tapat autori nav miri§ti iespiesto dzejolu ; f ragmehtiem. Albumu gatavöjot nav taupitas saväkts, plaSs un yeriigs ät-telu Jdästs, darbs iecerets solido apveidos, bet albuma sakärtotäjs vai käds cits pärpratis savii uzdevumu un no teicäma fotografisko uz^gniu-mu materiäla, kam bija jädod doku-mentäras istenibas atyeids, ar ratijSu palidzfbu konstruSjis kadu jaunu pasauli, kas if radnleciga ori^inä-lam, bet no tä^ vaibstiem izzudusl reälä isteniba. i K. Rabäes va- Qzoliijiä lielis^i pärzina literätQru, un ir(i/maz kaut clk ieyerojamu pasau-les; rakstniecibas darbu, kas nebdtu yii^am Äazistami. TIapat viijJ dö2-, mu^citet latihlski veselas.värs-' mas no Horatija, Vcrgilija vai Ovi-dija, kas profesprä labajä atmii:La no Päterpils laikierh, kur viijiä, vei isti neiz%iries, vienu gadu studSja fi^ lozpfiju. Bet ari aipräiigs anekdots profesoram alla2 pie rokas. Par Öem sirsnigi priecä uäies arfpasau-les preses iurnälisti pec käda Ozo-liigia koncertä vigiu mitne —^lepnajä Johana Fäbera pill Nirnbergä. AX V. B 0 1 S t 6 111 Berlines prese noräda uz arvien pieaugoääm tiri ' tedmiski materipi-läm grötibäm, är kädäm jäcinäs lie» lajiem prljipstrlem,; ' piemeram, Ber-lihös filharmoni^iem uc. Proti: jotl gruti ir sagädät mOzikas instrumen-tiem rezerves dajas, astrus lociijdem un stigas. Sevi§Jj:äs grutibas esot koka pa§amo ihstrumentu mOziljdem, kuriem instrumentu rezerves da}äm nepiecieSamas. daJas retas koka :§^irnes. — Merijai Vigmanei, s^avenajal de- ^otäjai un jaunu celu meklStäjal mäkslas dejä, Leipdgä pieäl^irts pro* • Sensäclonäli gle^pu viltojuml at-, kläti . Parize, Gleznu" restaurätore Kloda Latura täs ylltojusi vairumä un pärdevusi pa» 1000 franku ga-balä. 22 g. yecais aferists Zäks Ma-v reso, pie kura" poMja a^irada 10 vilf totus Utrilo, tris Pikaso, vienu R^'- nuära un vienu Rodena darbu, tö^S pärdeyis täläk par 70.000 franku^ katru. .So/uzskata par lieläko mäks-' las darbu/viltojumu aferu kopä div-desmitaj^ ifem gadiem. r Slavenä Rembranta glezna »Kristus pi^ kauna staba" nesen nozagta no k|4a muzeja ?elne. Driz pec ap-mekleäanas laika beigäm 40X20 cm liel^ glezna i2i:iemtä no ietvara un tä^ vietä ievietots käds akvarelis. •leznas .vertiba ir 250.000 angju märdpu. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-01-03-03