Bavarijas Latviesu vestnesis, January 3, 1947

              ' n I skan arl turpmäk un Jo kräSi;i§kl
Kämer va neekslste ne muzH:u Sabieäribal tas riebQtu jiizprot k i
kop£i,.n^ muzikäb lietu referenti, mi- pprieca, bet gan kfi lieljB, svSts pie«
nösim da2us aktuälikos uzdevumus näkums pret savas tautas kultdra
masu mAzikas dzlv§/ Tfrl praktiskas dabas iir iodien
Kaut gan visur, kur SodieÄ mit lat- ti^Pat k§ nemaz neatrisinätais no§u
vieSi, to vida atrodas arl milziys, apgädes Jautäjums. TrQkst ir veco,
diem^el, to sadalläanäs^^nav sameri- ir jaur^o; darbu» ipa§i splistiem. Bet
gja ne nometnes, ne apgabalos. Da-?]ari §1 problima nä> tik neatrisinä-
,,bigi, katrs meklejis vietu, kur tam kä liekas. Darbus ar mazäku
apstakU labv§ligäki, svariga te bijusi M^etienu varStu pavairot fotografe-ari
paäu, tautiö§u atsauciba un no- kä to dara väcieSi pat ar kla-
~ staja. kaya noriäu dej pavi^am ne- slskajiem izdevumiem; tas • neiz-samöriga
muziljiu sadaliSanäs noti- M^aksä därgäk kä jauniespiedumi.
kusi pa ökupäcijas jösläm. Kämer Taöu to vajadzetu darit paäiem vai
anglu joslä var jau runät par zinä- ar to iestaiu palidzibu, kas var un
mu latvieäu muzilj:u pärprodukciju, grib palidzet Paralleli deretu arl
Ämerikänu joslä ir glu2i ~ pretgjais. Jauniespiedumi lieläkä .metienä,
Täd§l.biju§i vairäki gadijumi, kad Piem*. korlem, , Ipaäi popuIäriz§jot
labi domätos piedäväjumus latvieSu Jaundarbus. Tä var§tU atsvaidzinät
^.mtizikas rfeprezentäoija; nevareja iz- iesaluSo repertuäru. Ari te nepiede-mantot.
Jo säpigi tas izjutams lielä- sama centyäla redi^etäja roka, lai
kos centros, piem., MinchenS, Dien- noverstu parallSlu ' darbu, käds
vidväcijas mäkslas spilgtäkajä cent- diem^gl radies jau daiUiterätOras un
i:ä,, kura vei lidz Sai dienai latvieäu Pat skolas grämatu apgädö.
muzika arpus hometnem plaSäkäm Praktiskl neriokärtotas, pallkuäas
iprihdäm nav. atskanejusi. Te /nav autoru honoräru lietas, kufää valda
heiespejaml ipa§i raidTjumi' ra- ir nezinäSana, ir nelzpratne. Kämer
oiofonä, taöu ja tädus izkärtatu, dziedonis vienä koncertä nopehia
i^nums paäiem rastos grutibas* atska^
Kur esi miers ?
UZAIONÄTS PAR DIREKTORU BALTUAS MCZmAS C£I>^^
BaltUas mfisdkas oentrs BlombergS (ang}ii Joslä) pär gavn direktoni
ieviH^jis im par latvieSu grupals vadftSJu aicinäjis pro!esoru Alfredn Oz^^
kas Sobrid dzfvo VeidenS. Profesors vei nav iz§|i^es^ vai piedSvä-
Jumu pie^emi Ai^ profesora Ozoli^u BaltUas mfizikascentrs legBtn^^ tei*
cSmn, ar t>ag&ta pieredzi apveftltn vadltSju, izoUa mSkslinieka on &uio«
ritätL
^ptäju samekleäahä. "ipamdel lögums
visiem täläkiem mäksUnlekiem ie-1 Z i n a l d a tiazda
projektet savas tumejas vismaz pä-ris
m§ne§us uz pri6k£u» lai, iebrau-cot
uelä](ajos centros, jau laikus>
bätu noorgahizeti vii;tu äniegumi ari,__ , .
plaääkai jpublikai. Varbut tas mate- ^^i miers? ,,Tu baltaiö sniegs?
riali ne aizvieh atmaksäsies, taöu Pär laukiem tumsa, vejas,
musu mäkslas reprezentäcijai tas Un neplaukst sapnis, nenäk miegs,
daritu daudzlaba.. LatvieSu sabied- Ujn gaiss,' kas pieduras, dzejas.
riba, re^. komitejas Sadiem sariko- r ^ > * .
jumiem näktu talkä, bet yajadzlga esi miers? Tu tälais stars?'"
arl pasu mäkslmieku iniciativa. ^y, . .
„ ^ ^ -1 1 Sirds tevi mekle uh gaida.
JRunapt par tumejam, vei kads _ , , , »
eitä velejums: sagatavoties täm ar baltä zvaigzne, labais gars,
to nopietnibu unatbildibu, ar kadu | Näe, mllestiba,. p§c naidal
mäkslinieki koncertiem gatavojäs
s0näk; Vispirms apsvert, vai ^s pie^
deru^to izredzgto pulkam kam ir 1 gi^^s un vairäk m^ri^as, autors ne-mSkslmlecisk^^
tiesabas likt mani g ^ sävus fenii^us Ir gan no-klausities
Tvajoadtz;ig?s;, \vvraein' 'eufs ? tyÄaai k b^u§uu Pti^kcai oDtriao?- L^ei^k^ts^,^ ^k a^ kCaatKrr-a asmu ätpkprsorlgaar:s a mhmoan^abser nävtraiierenamis,
Visu mäkslas audzii^Stäjs un pravle- ^^^1 j^ris^ vardii ^ar
^tls? Glu2i to pa§u un v§l vairäk k^ij^^u. Rigä^to darija^ä-pra^
äm, sevi rSdot .citam tautäm. P}*^» Darzii;i§ Cirulis, Jgrupis, - §ö-
Mäksliniekam tad rokäs likts zo-J^^^ ^atrs. kas prot rakstit, pat
bens/kas bieii izrädljies asäks par , kas sopranu no tenori neat-
Stästfju fSrikam pasaku par lai^
mes meklitäju.
— Vienam viram bijis däls. psis
gäjie pasauie laimi meklSt
— Vai t i blja mOsu nometne? Jau-tl]
a£!rlks. {
! l «7 P ^^^^ ^^1 Latvijas valsts nodibinä§anäs 1 arl adininisträtlvie un sabiedriskie
«I i ^ nometnes Viena p^c otras tapa arl augsl^SkäsJ veikunii. Visus p§dejos desmit ga-vartiem
un pat^^ stadjas. mäcibas ieätädes; Pie Latvijas icön-^dus yi^§ bija konservätorijas pro-
7- ^^^i^i^o^^Yf^i^^nS^^^ SQpuJa dibinääanas säde rektors, prol Vitola pallgs un tebä
% i ^^^^^ ^^^^ ^^J^ ^ÖIÖ. g. janväri blakus muziljiu' pa- roka, laijnigi izvadidams konservä^
« ! l K 1^^"?®*"®"* nometnes saulS pazistamajiem - Jäzepam Vi- toriju ari abu okupäciju laikos. Vls»; VIIÄ i n 11 u ' ^ , tolam, paulam Sabertam,v Paulam beidzot viijS bija ar! MaziljLUvbiedrl- -
nn^T,^^?!^^ A- Ä *f/" Jozuusam, Pävilam Jurjänam, Kdai bas priekänieks, Kulturas fonda ma-cu
un gnbeju stastit talak. — Gäjis, Benefeldei s§deia arl tikko 23 gadus zikas koir* ijas loc^klis un pedejä .
V**,*! 1^1 «1 a , veca^s öellists, tagadSjais prof^rs laikä prie Bdis. Käds Uels darbu
^Z.r^U^^ xn^?^ Ozoll^S. Konservätorijai at- 'un panäl^uiau.klästsi
toauca Eriks. Vii?§ varbat bija kiäsanas o ,^ « x
w f i'""' kas izi^frn^s kerni- ozoli^am, kas sava instrument^no: l^v^^^^^^^^
karti. Ar täm var braukät. sl€pumus bija säcis lepazit jau\er. P^^^l^^, f femeni dzivo ^SUäzUa.
— Jä, es piekritu.,- Bet nu klau- Llbä urT veläk^ciiies^^ Ä parcieä grutu slimibu, ta kä ti-
^es pasaku: Gäjis; g ä j i s s a t i c i s flfn^^^^^ as^^^^^^^^^
kSnupi;. . I ar profesoru Ludi BW, • ar kufu I^^, ^
Soreizpai^ucu sevi p a t a : . . . Vall ozoUi?§ kopSji pi^dalijäs^ ari 1^1^^
zini, kas ir l^enij^? ^ ^ ^ koncertu ciklä. un §0 laiku v§l tagad f^^^^f^^^ ff.^» ^^'5^^^^^,^^^^^^^ ^
Ka nu n§, to dgls zinäja gan. Esot Ltceras kä vienU no skäistäkajiemh!^ latvieäu saunes loceklls. Seit
täds pasaku virs, kas dzivo pili un gavä dzivi Ozolioam atkal darba pilnas rokas:
kam ir skaista meitä. . . j viijä vada nometnes kulturas dzivi,
J^enii;i§ nu prasa deläm — kurp [ SI uzmaniba vien liecinäj^, k&muzice nometnes sarikojumos uri In-
2is ejot. Tä un tä — dels izstästa:h^^^^ savdabigais un spriedumos golStates filharmoniskä orljiestrl un.
ejot pasaulg laimi mekl5t — Nu, h^^"^^^^^ profesors, kas savus mä- kadu laiku ir ari tä diri^ents. Ne
saka ]^^vär^^, m tad §is, sayu laimi r^^kjus un koll€gas izvelejäs ar ne- tikai. öello,. bet arl grfeeles ir profe-mekledams,
vitia nelaimi ari sa-^h^^^^Su kritiku, jaunajä öelliniekä spra nillestiba, un vi^S g^driz rie
mekl§jot. Esot jau sen gadus pa- saskatijis izcilu talantu. Dazus ga- reizi nevar paiet ga|-äm dievnamam,
zudusi meitä. dus.veläk BSti^a izvgles nemaldibu dzirdot iekää er^jeles. Ingolätätä
— Tad jau to, tas aizveduäih^^^^P^^J*^ ^i^^^ l?tvie§u mazikas vii;i§ vai katru dienu aizstaigä uz tu­ta
. . . . — iesäka Eriks. i meistars Jäzeps Vitols, teikdäms, kalvejo bazniciijfu, no kupas tad garäm-V
Redzeju^ko puika grib teikt, W - M ^ ^ P OzoUoä ir pirmais latv^etis, gäj§ji dzird ducam varenas skai^U
digi pärtraucu viSgiu: — Ne, n5. To kas. Isteni atkläjis Öello speles bur- paiäzas; p§c. dievkalpojumiem, tau-meitu
bija aizvedis velns ar' trini vibu-Sisatzinibas profesors OzplipS tieäus allai pavada profesora ärgeju
galväm. — Stästlju täläk: — Labi, pilnam attalsnojls, lifcdams sa- improvizäcijas,:izgaistot Saulit tedfej»
Laimes mekletäjs ar mieru. Gäjis ^elläm skangt daudzos izcilos rnotivä.
tsiak. PrflHQ ff^Uk coHHfl Mfi, irsl koncertos un kamermuzikas vaka-I •
poUtiku un jdiplonxätiju. Täd§l vis-
BtÄgräko uzmanibu!
§yp. Tädel arl lasot atreferejumus
laikrakstos — viens otrs no tiem iz-neskanetu
arl profesora öello. Pa§-
reiz kopä ar pianisti Ritu Peterson!
vii;i§ pa retstm koncerte kädä nomet^
ne ar Sen-Sansa koncertu,. Jäz, Me-
rSeiTditt , aÄrtl ^c^iti em jaunäs patieslbas-|.jj_ nasieamkt imviOtäztieksle mSe it j ä v S a s ^
un radit arvienu jöunas skaistuma , , . ^f^f" , , ..
alkas; Nedrikstam/nodarboties tikai feiozot, IM atiauts piebilst, ka Ms
ar savu ätml^u romantizeäanu, jä- raksts .nav domats kr^p^^^
raugäs arl ritdienS, — vai tai pie- Safl. M 4^^
tiks? Un ar ko tieäl varam ie^ | m^»i*»J^opJ«oB;j^^^^^
interesSt citas tautas?
Sim jautäjumam blakus rodas
käds cits: vai m§s audzinäm ari jäu-noji,
kam reizi jänäk veco vietä? •
mantbjot izdevihu, daudzi Latvijä' AS
studijas pärtra\;i(ku§ie ^ iodien skol-nie|
ca svärfcus pärmainljuSi Pi^t ^ ^ ^^
makslinieka fraku un ar Jauhibas maziku sv^vakaru dievk^
bezbgdibu metas äljietami droäos utur^jai. profesors litur^sku diev-mäkslas
\ili;ios. Ir tiesa, ka daXs kalpojumu mOadkas komponäanu
konservätorijas augstäkä kursa au- vsi t u ^
dzeknis gvW atSljiijpams no nodiluäa '
brivmäkslinieka, bet ne jau katrs/^
Mäkslä gan neprasa apHecibu, bet clbas Hona Dumpe p ^^
tas nenozIm§, ka täs kädreiz nav va- ^äcu valodä. Autor
Jadzigas, IpaSl, ja neesi vairs Uz sa-h^veduma^
ta ceja väcu reiisoram Robertam Ludvi-
' Ar zinämiem aizspriedumiem sa-Ä
a n S ä s ^ r i uz §ur tur pa- I^^^.^^^^^^^^^^^Ä
k raditajäm niazikas skoläm vai|^vledr^^!ä sar^^^^^
Btudijäm, ai?bildinoties, ka Sis laiks vienc^^
neprasa; mäksliniekus, bet amatnie-]^^^^^^^^^^^
tois un' strädnieki;s. LIdzigi värdi^^^^ 1 ^ ^J^aiks** 9. burtnica
dzird§ti pat par musu feimnazijäm. (decembrä) Izriä^^^
Taihi neaizmirsisim kadu .citu mert* mi' prol Dr.^^^^T
t i : tautas kopibas un nacionäläs ap-l Zäles^ V; Me2ezera-
SiQas merW.< To paturet spSsim vie-^pömas, XVeseJa, i L ^ ^ I^
liigi tad, ja bUsim ^arigi bru^oti. | Miesnieka, R, Skujii;ias, K. Dzijleja,
Amats vien to neiemäca, bez tam J. Jaunsu^abi^a; E.^^^^^^^^^^^
amata prasme reälizSjama daudz ät- Jäzepa Vitola, p^^^
räk, riekä vispuslg^a, latvieäu kultu- K Kaufma^a, j ; Andre
rälajam llmenim atbilstoSa humäni-JMoruäv V. Karkilla,^^^^^^A^^
tärä izglitiba, kas diezin vai näkotnS toberta u^
vairs bas tä pieietama kä bija pagä- Ukumä E.^^^^^^^^G^^
Jufios IVs gados. Nedomäju ari, ka ganibas kräsalns attels.
mOzikas skolas atraiitu kadu sträd- * tr<..,m,rK» A^^^nii. ^^rr^ah
öieku vai amatniöku iio prÄktiskaJ
darba. MQziljia cejä ir gar§ un gröts, 5 ^
no tOk^toäiem sä^ju to beidz tikai Ä^S^^i^Ä^
retie. Bet Sim skoläm un studijäm ^^^^^^^ ^ Stenders. .
^liela nozime niusu tautas vispärSjä Zehta Mauripa, kas kppä ar Kon-muzikälä
audzinäSanä, kura pat ob- stantinu Äaudivi pirms daiiem m§-
ligätajäs skoläs ne vtenmer un ne ne§iem deväs uz Zviedrijii, tagac
visur saskapota un mer^tieciäa. Vai apxnetiisies Upsala 1^^^^ u^^
oodien» kad jau atklätlbä säk pacel- tur savu li;^eräro^^^^^^^^s^^
ties balsis, kas apstrid sinonimu jaunäs esejäsZviedrijä Izdos^ K
ydziedätäjö'"tauta*^ nav ar baiäm siijS.
Jälukojas äri §ai virzienä? Gluä ka*
rakstxiieks, dzejnieka vaigleznotäjs,
arl mQzilps ir kultOras darba bite,
kas celusi un cels latvieSu gaismas
pm. •
Te jäpiemin ari musu kori, kupu
aktivizeSanä nekad nebQs par daudz
darits. Kop iznesa lielu da}u nadb-j
näläs vestures uzdevuniu ir brivaja
dzlxntene, ir täs. vesturiskajä pagät-nö,
kurai radnieclgä stävokli da2-
kärt jutamies ari äodien. Täde} lai
katrä nometn§ dziedatu koris^ lai
tie visi vasara sateditu dziesrhti
svetkos kä nesen, lai IQQSU dziesnia
nekaitgja agräk. Agräk biju pagasta] nä. Divos gadu desmitos — isiem, , , T ^ ix. 1
kräjkasesdirektora vietas izpSldl- pärtraukumiem Latvijas pirmajos f^/?^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^
täjs, Tagad: mani söta virtuve kar- gados, kas veltiti.zinäsanu papildi-l^^^^^^ ^^^^^^^ sarikojuma, kad .
tupeju udeni nest. ' näSanai Berlines un Leipcigäs ^on-
— Hml? jutos mazliet aizkärts. servätorijä, — budams konservätori-
Kurä gan mes agräk neesam kaut jas öello klases vaditäjs, Ozoliijä pa-
^as bijis? - Täpgc stästiju vien ätrihjdzejis veidoties gandriz .visiem pa-, ^ „ . ^, , ^ ^. , . . . ,
r \ ,1-.-. r zistamajiem latvieäu öellinieklem - ^.SfirSfn?"^^^^ - . L a b i . Laimes mekletä s ar mie-Utim Teichmanim, kas, pretgji sko- krietnu baudijumu Istas
ru Gäjis, täläk. Gäjis. gäjis. Sa- lotäTa stingrä
ticis viru, kas pie tilta par sargu no- mierigajai spelei, savä mäkslä iet Ir.pätikami but kopä ar sirsnigo,
Ukts. Kurp Sis ejot? Ta un tä jaiinus, pärdrösus celus, Arvidam daudz pieredzejuäo/ mäkslinieku,
döls izstasta — ejot pasaule laimi «ciemiiiiam, Valdim Zälj:im un paäam dzirdet vipa bagätigajäs' atmii;iäs
meklet. Nu, saka vir», lai^ tad gis, jaunäkajam — Jänifti OzoHpam, pro- iLatvijas konservätorijas f vesturi,
savu ^airpi mekledams, sameklejot fesorä speles tradiciju turpinätäjam,spriedumus-mäkslas, literätOras vai
ari §ä nelaimi Sen gadus jau te kas tagad panäkumus kaldina zvied- filozofijas jautajumos, jo arx pedejle
sargos ptävot, n^V neviena, kas So ru' zeftie un nesen uzvarejis Stokhol- vii;iam nav sve§i: filozofijas profeso-\
nomainitu. ^ , mas valsts operas öellinieku kon- ram Jänim Silipam ^ i z viesojoties
_^ÄI ---iesaucas E^^^^ visu
Skaidrs. Virs bQs pats savu sargu ciläkie nö profesora lielä audzeknu näkts celienu divis vien izstaigäja
fcomiteju väl^^s.. Komitejas viri^^^^ pujka. Pedejös gädos Ozolipa r(^äs | vissarez^itäkos filo^ labirintus.
gad päSi meisi dairbos norikoti unhjija ari kamermözikas klases
nevar vsevinomainit Tas v§l ilgi diba
ötäväs un gaidis. Nevajagä pärsteig-1
Bet arl pieminätais vei hav Viss:.
bez mazi^a un* audzinätäja darba
Ozolipä panäktimu kontä ierakstämi
saulS laimi mekja Nu, « £ ^ 1 ^ - g^^^^t^^rtÄ^^^^^^
jusi täda äf>61e kas ik gadu nesuslh^ kons^^^^^ stigu i^arteta^^^J^^^^-J^^
zelta abolus. Tagad sen gadus ne aalibmeks. , apdlvinätäs oianistes Birutas dzi-valrs_
2iedot, ne zelta äbolus nesot. j . Tatu ne tikai ka izcllam öellinie-1 viba
— AI — iesaucäs Eriks. — Tas. tä- kam vien prof. OzoUiiiam lieli ndpel-pat
ka mQsuvkaimipato.,Tas ar kat- U i mQsu muzikas dzive. Jämin, ari, . . . . . . . ^ - , - „
ru vakaru aiz sienas nopuäas: kas viija darbs jauno muzilju audzir^ääa- f ? \ ^ ^ f f JVi*^'^» °°P^laja Veide-gräk.
Asräk bliu pagasta ns ni,m= Juri,. , i « m i t n « _ ar Tdpm bet draugi un atmiijas vii^u vai-
•Kops 1946, g.- pavasarä 02olii;iä ar
ties, Are — visi tagad art avizSs
raksta,'ka nevajaga pärsteigtiesi
fiv;-lut baznicas ardiibiskapa Izdevumä iznäcit
'ES KAC^^^
Sat tt? ä^ Bittteit§vö6a v | ^ gacKi, bernu
stästli^, prätuias, mfldas unmdevumL
Panti iiUda B S r r i ^ V ^ BSrzi^a.
Pleprasäms l a i k r a l ^ , 4 ^ ^
]T.^ni^»ti*PiAfea 1 (isb). Cem^ BM .
16
Laiyijas^^^^ LatvUa, E. P.Hennanovska mäksliniciciskais sa-
SI grämata ruriä ar foto att^lu
valodu. Izdev§j a nölOks bijis sagä-
-dät tautieSiem ne vien dzimtenes at-mi^
u briäus, bet tamlidz ari mate-riälu;
ko varetu izlietot mUsu lab-välu
iepazistinääanäi ar Latvijas ^e-mi,
celtniecibu, pilsStäm uh laukiem.
Sl iemesla dgj atteli nav Vis izvelSti
tikai np ^ skata zi^ä pateiclgäkajiem
objektiem, bet uzi^emumi sniegti no
visäm Latvijas pilsetäm un nova-diem.
Albumä ietelpj E. P. Herma-nöyska
tituUapas zimSjums, päri par
100 fotografisku attelu uri däii dze-joju
fragmen|i, papirs pietiekari^
labs un balts, glits yäka zlmejums,
bet iespiedums vareja but röpigäks,
tumSäkos kräsu kläjieftos äur un tur
manämas pldksnu pSdas.
Nopietnäki iebildumi ir par uz^§-
mumu pärlieclgo retiiäu, kas daiu
labu ho tiem izskatä pärvSrtusi no
fotografijas par asejumu (piem.
Aluksnes ezera. aina). PärspUetas re-tuSas
d§l fotografijas IpaSibas att§-
los saglabäju§i vienigi celtt^u tuvuz-h
§mumi, bet däbas skati, ipaäi kb-
^u lapotnes tä pärveidotas, ka nevar
vairs pateikt. vai tas lapu koks, prie-de,
ziedoSa äbeie vai apsriigusi egle.
Tä pa§a iemesla deV^av seviäl^as iz-ä^
Ibas, piem., Rigas jurmalas zie-mas
ainai ar Lielupes ietekas skkt;u
vasara. Lielais uz^emums ar reljefi
parädito Jfemeru viesnicas celtni^tä
pärveidots^ ka skaistais meza masivs
aiz viesnicas pärverties par nenosa-kämu
dumaku. paSas kjömes ir ari
attSlu parakstos, piem., , Zemgkle
kvieäalatokä, kur nepärprotami ^lä-vöjs
vicina vienroöa izkaptiy kädas
Zemgale nelieto. Ar! eepurites uz
statiem liecina, ka uzijemums neat-tiecas
uz Zemgali, bet uz Vidzemii.
Divaina ir uz albuma pedejä yäka
iespiestä Latvijas karte, kura no jRi-gas
uz Jelgavu nav parädlta neviena
dzelzceja linija, bet par to ao Jelga-vas
uz Lietuvas robeiu päräditaäi 4
llnijas un Zlemelkurzeme täda ^di­vaina
upe (?) ar vairäcäm pietekam.
Nav parädits ari Rigas - Rujiejias
dzelzcelä. Mekläjot, kur täda karte
radusies,/ izrädäs, ka tä patapinata
nb Ar^entinas latvieäu meneäraksta
„Latvija" 1945. gada burtnicäm. ] Jä
tautieSiem Arfcentinä nepareizibas
karti ir aizbildinämas, tad nekadä ga-dijumä
to nevar attiecinät uz |e-jieni.
Albimiä ieyietotajiem, cik
sprieiams, \ säkumä teicämiem fpto
atteliem nav uzrädlii auton, tapat
autori nav miri§ti iespiesto dzejolu
; f ragmehtiem.
Albumu gatavöjot nav taupitas
saväkts, plaSs un yeriigs ät-telu
Jdästs, darbs iecerets solido
apveidos, bet albuma sakärtotäjs vai
käds cits pärpratis savii uzdevumu
un no teicäma fotografisko uz^gniu-mu
materiäla, kam bija jädod doku-mentäras
istenibas atyeids, ar ratijSu
palidzfbu konstruSjis kadu jaunu
pasauli, kas if radnleciga ori^inä-lam,
bet no tä^ vaibstiem izzudusl
reälä isteniba. i
K. Rabäes
va- Qzoliijiä lielis^i pärzina literätQru, un
ir(i/maz kaut clk ieyerojamu pasau-les;
rakstniecibas darbu, kas nebdtu
yii^am Äazistami. TIapat viijJ dö2-,
mu^citet latihlski veselas.värs-'
mas no Horatija, Vcrgilija vai Ovi-dija,
kas profesprä labajä atmii:La no
Päterpils laikierh, kur viijiä, vei isti
neiz%iries, vienu gadu studSja fi^
lozpfiju. Bet ari aipräiigs anekdots
profesoram alla2 pie rokas. Par
Öem sirsnigi priecä uäies arfpasau-les
preses iurnälisti pec käda Ozo-liigia
koncertä vigiu mitne —^lepnajä
Johana Fäbera pill Nirnbergä.
AX V. B 0 1 S t 6 111
Berlines prese noräda uz arvien
pieaugoääm tiri ' tedmiski materipi-läm
grötibäm, är kädäm jäcinäs lie»
lajiem prljipstrlem,; ' piemeram, Ber-lihös
filharmoni^iem uc. Proti: jotl
gruti ir sagädät mOzikas instrumen-tiem
rezerves dajas, astrus lociijdem
un stigas. Sevi§Jj:äs grutibas esot
koka pa§amo ihstrumentu mOziljdem,
kuriem instrumentu rezerves da}äm
nepiecieSamas. daJas retas koka
:§^irnes. —
Merijai Vigmanei, s^avenajal de-
^otäjai un jaunu celu meklStäjal
mäkslas dejä, Leipdgä pieäl^irts pro*
• Sensäclonäli gle^pu viltojuml at-,
kläti . Parize, Gleznu" restaurätore
Kloda Latura täs ylltojusi vairumä
un pärdevusi pa» 1000 franku ga-balä.
22 g. yecais aferists Zäks Ma-v
reso, pie kura" poMja a^irada 10 vilf
totus Utrilo, tris Pikaso, vienu R^'-
nuära un vienu Rodena darbu, tö^S
pärdeyis täläk par 70.000 franku^
katru. .So/uzskata par lieläko mäks-'
las darbu/viltojumu aferu kopä div-desmitaj^
ifem gadiem. r
Slavenä Rembranta glezna »Kris­tus
pi^ kauna staba" nesen nozagta
no k|4a muzeja ?elne. Driz pec ap-mekleäanas
laika beigäm 40X20 cm
liel^ glezna i2i:iemtä no ietvara un
tä^ vietä ievietots käds akvarelis.
•leznas .vertiba ir 250.000 angju
märdpu.