Bavarijas Latviesu vestnesis, April 15, 1947

              j r ? : - »
,1
i i i i l
m
mm
m
9^ 1^
^4 m
VSSTULl JLATVUAT
NO LONDONAS
WMm^ Hmijarn bija patids, lal
laQsu nömetn^ tredais to tautiesu
kaasporls, kaa bija pieteikuSas dar-bam
AniUJi, paliktu imperijas paSi
tffdl — Ixmdoal Jau dzimten§
todama vll komercskolnlece, prie-
@i)03 par §0 lielpilsStu. Tip§c mani
M nepärstaidza taa, }a mOa sagaidl-
Ja miglä letinudes piMta. Braucot
no O0tas us p i l ^ viatim pavld§}a
mi drupas» gan }oti maz, kas lied-
©ija, ka arf i^it raiz tuvu vSrsmo-
}uM kara elpa. Dtidl Londonas lelu
aioas runi kl pati visture. Vede
divitivu autobusi, 1024. g. autotaksu
rifidas, blakus moderni limuztni.
Kijnieku ma2. Eaidparks ir viena
^anlga auto rindu plQsma. Ceju ki
gljiji, tä braudji dod pa krei^» un
taa ta ir mums pirmaia pärsteigums.
lialia gr^e 10—12 stSvu nami,
plaläs avenijas atstfi) lielisku iespai-du,
Ipaii pic V&cijI r6d2§ta]&m dru-päm.
Veikalu logos täda pgrpilnlba,
m kidraiz bija pie mums HIgä. Ne-ikaitimos
^ t u logos apavi, gatovi
lirpi, capuraa, aug}i. Vajadziga tlkai
Mafimas ar mums, baltietSm pie^
stäjfis Aleksandra hospitäla priekSa,
kur tagad ir im laikam axfi turpmäk
bOs baltieSu pagaidu mitne, kam§r
2a)kärto pasas un citus dokumentus.
Se mQs sagaidlja sQtnis K. Zari^iS ar
kundzi un pärgiie latvieSu darbi-
Bitki. Te ari sa];iemäm prieclgo
visti, ka Anglija uaajiems katru ne-dilu
4000 DP no Väcijas, visvairäk
baltie^us. Täs muxhs bija gandarl-^
Jums, ka esam riskejufias savu pie-därlgo
d€I, un badamas kä bezdell-gas,
sagatavoJuSas celu paröjiem tau-tleMem,
,
Aizbraucot no Väcijas mums tel­aa,
ka turpmäk baltietim darbs bus
atputas namoi, nevis tbe ^na^c^rijas.
Tä an bija, >^
apkärtn§ un paii piMtä atpQtas na-mos
un narvu sliinnicfis. &ani par
to pateiclgas liktanim, ka mums,
sesäm latvietim, darbs iekrita vecu
oilv§ku atpQtas nämä, natfilu m
iMdomB c^tra.
Darbs labi sadalits un ^ daudz
palklz arf palas sUnviiaceii, kas ne-
M vis sHmibas gultlis, bet ir yecas>
kustlgas un strädlgas dimas. Stra-d&
jam no pl 7--4 p/ p.,^ stuoadias
pärtraukm^u pusdienis.
ni pic öetriem esam brlvas un viena
brivdiena n©d5^ IJzturs tlk labs,
ka nav neki kb v51§tiefiL^^^^^^^^^^^^^T^^
sirds sap, iedoMjotles tautieäus Vä-djfi,
kad redzu, ka äe ne reti daudz
Sdienu pärpjOikumu Izmet ärä, lai
gan no Öem varStu paöst vaselas iJ-menes.
Brivi laik^ pii-setu.
Netälu no miims atrodas lie^
lakais Londonas ^rta stadiöns.
Skaisti parld iin roiu d ä ^
sola acim tlkamu ätpatu. Pulpi vei­kalu
logos zied ceiii^d, tulpes, dzelte-nas
narcises piedävä pat ielfis, JO-tams
pavasariö, lai gan londonieäi
neatceras, kad bötu biJuM tik barga
ziema, kä SL
Mflsu dzive hoapitäli nt izlidzi-näti,
anglietes darbi ir aisrsnigas
un izpalidzigas; Esam redzöJuäM ar^
filmu, kas gan nespeja mOs saistit,
tä kfi par to varam but mierigas, uz
to rel^a ietaupislm sayus
VistuU beidzot gribu teikt, ka tie
pärmetimil, kas izteikti par doSahbs
darbä uz Angliju, nav btHiÖi pelniti.
Tie tikai ievaino.
Londonä, naarta beigas.
Ä. Zalcrmane
Civilizäcijas „bui vai
IznTcIndSdnas ierocu progress redä jmjmt si^^
• Amerik§i;iu zurnälä „Ommbook
Magazine" sniegta rakstu serija,
kurai virsraksts „One World or
None" un kur§ prominentakie zinät-nioki,
galvenä "kärtä atomener^ijas
pStnieki izteic savas domas par
jauno situäciju, kädä cilvecl nostäda
jaUnie iznicinäsanas ieroöi. Noziml-gakie
sledzieni, pie kupiem nonak
autori gal rakstä, ir §ädi. Dibinoties
uz to, ka zinätnes' vispärigie atzi-numi
ir atkläti publiceti un pieie-tami
visam näqijäm, var droäi ap-galvot,
ka atombumbu techniskäs
razoSanas noslepumi un iespejas pec
zinama laika vairs nebus vienigi
ASV monopols. Amerikas zinätnie-kiem
un technHdem bija vajadzigl
6^'2 gadi, lidz tie dabuja atombumbu
gatavu un §os ieroöus vareja sakt
razot vairumä. Piei;iem, ka citas
valstis sevi§lj:i intensivi sai virzienä
säkä strädät pec tam, kad pirmäs
atombumbas bija nomestas Japanä,
t i., 1945. g. vasara. Cik ilgs laiks
bus vajadzigs, lai arl citas valstis
masveidigi razotu atombumbas? Da-
2ädu apstäk}u de| piei;iem, ka tas
variitu notilct 3—5 gadu laikä, tas ir
ap 1919. g. Bet varbut tas bus jau
ä^äk.
l/)tl nozimigs §ai sakaribä apstäklis,
ka atombumbas ir of en s l vs iero-ois.
Amerikäpu zinätnieki raksta:
mClsu bumbu kräjumi mums nega-rante
dro§ibu, jo ar täm nevaram
atvairit eventualo uzbrukumu. Ne­pal!
dzar! lielie attälumi, jo moder-näs
lidmaSInas vieglt Iida pari oke-aniem.
Bez tam sagaidäma rake§u
leroöu attlstiba, tä kä ralj:ctes pa
«tratosfairu §aus no viena kontinenta
öz otru. Beidzot, atombumbas var
no dturienes ievest (kaut vai izär-dltä
veidä), uzstädlt un iedarbinät
ienaidnleku slepenie alenti,
Jaunä ieroöa attistibai par labu
runä vei sekojoSi fakti. To ra§anai
vairumä nav principiäläs dabas
§l,cers|u un, iev§rojot lielo iznicina-ianas
efektu, ar atombUmbäm izde-vlgäk
iznicinät lieloä centrus nekä
ar parastäm aviobumbäm. Viena
atombun^ba iznuiksä apm. 1 milj.
dolaru un spej iznidnät ap 3—4
. kvadratjudzes. Ja to palu grib izni­cinät
arsprägstbumbäm, täs jäno-met
par apra. 6 milj. dolariem . . .
Atombumbära nepiecle§amais uräns
ir ne vien Kanada un ASV, bet ari
Gechijä, Centrälä Äfrikä, Skandina-vijä
uc.
Tätad — atott^umbas pasaule ra-disies
aizvien vairäk un vairäk, täs
bös ari pretejäm pusem. Tas ir tik-pat
^aidrs, ki 2X2 ir 4. Zinätnes
un technikas progress nav ap-turams.
Ja viss rit§s kä lidz §im,
tad driz cilvSka rokäs bus vei daudz
spScigäkas atombumbas nekä uz
Äpänu vai Bikini nomestäs. To
piekrasies arvien vairäk, täs raios
ne vien ASV, bet. ari citas valstis.
Tas ir tikpat skaidrs- kä varas kä-
Näkotnes atombumbu kaps gan
neiznicinäs visu cilvSci vai pat ze-mes
lodi, bet var vairäk vai mazäk
pilnigi iznicinät lielpilsetas un citus
nozimlgos centrus. Un neviens
centrs, neviena lielpilseta vai rOp-niecibas
rajons valrs nav dross un
nesasniedzams.
Si jauna situädja tad ari izraisi-jusi
tos centienus, kädi pedejä laikä
redzami ASV vadoSäs aprindäs.
Käda varetu but izeja? Visideälä-kais
atrisinäjums butu käda kollek-tivas
dn>§ibas sistemä, ar kuras pa-lidzibu
varetu noverst draudo§o
masveida iznidnääanu. Bet kä tädu
panäkt? Ka to lidzSinejie kon-ferenöu
un apsprieiu rezultäti räda,
tad täda kölldctivas d r p § i^
ma nav panäkama, kamer pasaule
pastäves varas ar daSädära prete­jäm
intere^m. iiiUc, tädel vairäku
pretvaru sacenslba modemo izni-cinääanas
iero<iu radiSanä nozime
vieslieläko draudu dvilizacijai. Tä
ir pamats vei lidz §im nekad nebi-juäai
n e d r o § i b a i , kadu saj
visa civilizetä pasaule. ASV izolä-clonisma
politika pleder pagätnel.
Lidz sim ASV bijusl vadoSä loma
kollektlvas droäibas sistemas izvei-doSnas
me^najumos. Bet tie, kä.
redzams, cietuSi neveiksmi, lai gan
diskusijas vei turpinäs.
Situäcija ir baiga, bet skaidra. Ti­kai
tad, kad pasaulö bus viena
vadoää vara, cilv§ce bQs atbrivota
no iznicibas drauda, un tä vares
neizsmejamos atomener^ijas avotus
Izmantot progresam un laimlgäkas
näkotnes veidösanai.
MOsu nometne romgi gatavoias
i2oe}<^anai darbä uz Angliju. SIs
sagatavoäanis latvana mlkoti
bridia spglas kuhl So spiU, kä 3d->
näms, AngUjä viai; 8^
augäriama d^titu tm beidzot ar
priekAnama siaucM Vaistenu.
kas ntpr6t io
maz AnglijS neielaidls. llipdc ari^^^^k^
kursa rfkotäji, tä apmeklitäji äp-miclblm
nddevulies ar lielu de*
dzibu un iajilj^ Lekdjas un
praktiskie darbi, ki dieni, t& nakti
labi aptneklStL Tur, kur notiek
praktiskie darbi, nepirtraukti skan
troksnijs, kas l i ^ doxnät, ka äanft
dzan &-<oUIg^ naglas. Protams,
naj^las naviens sianä nadstn, bet
trc^fihia rodas, piesitot ar pirkatu
kaulii^dem pie galda, ls@pilS}ot kirti.
Katra ipdle prasa 92 piesitidnui jo
bridiu spSlS ar 52 kärtlAL Bez Um
92 pieaitienim, pat labäki^^g^
nevarix^pSlStrobejnt Paraati ror
bers prasa vairfikus aimtvis ^esi-tienu.
Izspelöjot kädus deaiiii ro--
berus, piesitienu skalts sniedzas
tOkstosos. Täd(Sl hav brinums, ka
gandriz videm lektori(B«h^^^^^u^^ kur-santiem
labäs rokas i^rkstu^^^^^^^^^
sadaudzlti miksti, pirksti sapaixxpuM
un asiiy^ini.
Tam, kas pie i^es neUeto^^^^^l^
roku^ ir täda pati p>ele ar kraiBa
Tas, protams, nedz lektqrus, nedz
kursantus netraucS yii^u ikdienaa
darbä, jö noorganizeta mediciniskä
palidziba smagSk detuäajiem;^^^^^^!^
metnes ärsts ar etil^i saskäbu§u mä-laino
adeni dienu un nakti ir kur­sailtu
riclbl
Bez äaubam^ dlyStoi aar Ääbäna
rokas kompresdm nav nekäds
bridza spölötäjs, bet teoriju
var inicltiea^ Bridia twdja nav
nemaz tik vienkärda, kä viens otrs
iedomäjas. Nav jau zollte, kur späle
var säkties, ja viens no spelStäjiem
saka:„Gräb det un gäzies iekää!"
Pie bridia nevar vis tä „palj:ert*V bez
iepriekäejas izrunääanäs par pll^m,
krustiem, sir^ini un käraviem. Sl
izrunädanäs notiek lavieäu valodä,
bet es §aub08, vai So valpdu pratls
ahgji, ar kui^iem näkotne bös
jäspele. Patiesibas labä jäsaka, ka
reizem notiek izrunääanäs ari angju
valodä, piem§ram: „konträ" un „re-konträ".
Da21 gan jau paguvuSi Sos
värdus latviskot un saka: „Pakon-tresim
VecISufi"^ m
ci§us!"
Brid^ kursi sola labas izredzes
tautieSiom, iecejojot ' Ahglijä, tädgj
visiem ietdoams tos apmeklet.
Drumais
> 111
l Ä i a l D i ^ nesea isaä&ud Valtera
llarcr grämaU .^ustrumeiropas miU
m istcnlba/' Tä kä autors ari Lat^
viju ieklfivis austnimu blbki un prob-lifflilikä,
tad äis darbs var interes^t
Ikvieao latvieti to pala iemeslu del
iiriniata laaima ar lielu uznianlbu,
kritiska skatljumä/ jo autora poH^^
liakis ita ideoloitiBk&s asociäoijas
katra tdd bOs muiAS piti^emämas.
Taal paM laiki darbs dod ari ifska-ttts,
l i d ä virxieaä par masu jautä-jttma
var nostiprinäties aagitt mentl-litite
un ka mums tuipmäk yajac^^^
ri^inSties ar vienu otru netlkamu
brfdi iui'pirtteigumu, näkot tuväkä
^k^carsml ar §is tautas plaiäkiem
Satiekas di vi DP.
--^ Kas so^en dzir konfe-
Tas pats, kas vakar.
— Vai ministri nav sapratusies?
—.Ne.^^
virii nevar saprasties?
ka paräk labi saprot
viens otru. - D r u m a is
Kade
Sabarigotä Atlantijas okeanä vi}-
iios käds ku^a sardzes virs pamanlja
nelielu buru laiviijiu. Ku^is n^ainija
kursu un piebrauca laivii;iai klät.
Laiviijiä bija käds galigi saguris cil-
' veks.
—- Kas jus esiet? — jautaja ku^a
;eims,
—- Esmu DP.
— No kiirienes?
• — Nö Väcijas. •
— Jus laikam gribiet nelegäli ie-celot
kädä väisti?
— Ne. .
— Ko tad jus dariet Atlantijas
okeanä?
— Mekleju Atlantijas diartu. .
:'V'^^'>v Dru m:ais V..;
Airtofs seyi^ töfti^^^ r^
Austnuneiropas polltil^ darba me-todfku.
H nebazöjoties u« reälitä-tem,
bez iztoicoties izpldduSäa un
naizprotamäs ^ySsturiskäs tieslbäs.
Par i i veida prasibu argttmentä^äau
Kolarcs vii piebiist: ,,Mlti un Udz är-prätam
pSrspUStas idejas nav atti<
cinämas tikai uz Viduseiropu un
Austronieirbpo; Tos va/ samanit vi
sur an tidi[ ti ttzskatäma par viapä
röjtt slimibtt. Bot nokur citur nav tik
datids sakoncentrlU pretrunigu ideju
un praslbii, kä Sini tdpl, un nekur
dtur nav tik daudz absurduetnisku
samudiinilumii, ka tieli iin! Biropas
dajä.*'
Austrumetropebkä nadonäUsmf ^^^a
torskonstatSpäräk daudz romanti-kas
un sappu. Tas esot pret§
skaidri tzteiktäm un imperiälismä
noskapotäm valstim ar kapl^listisku
struktuni/kuru praslbjte preclzisaska-titi
sainuiieddd apsvSrumi/ kädiem
nolukiexn nepiedeäamas attieclgas
territoriias. Turpfotim Austrumeiro-paa
polltiku praslbäa it bieil heesot
retii pamatota vajadzibu. Bieii pra-sibas
tiekot ttzbtivätas uz sdniem pa-gätnos
iökärojumieiii.^ Po­li
ja, Lietuva, Cechoslovakija/ Somija
Rumänija; Dienvidslavija, Buigärija,
Albänija un Gricljdja v§l 19,^^^^u^^^^
gadu simteni jQtolies aidnätag di-bihät
^lioltelpas'' air vafas lidzekjiein
u^l£aimi];Lvalstur§]jdna. Si riclba aiz­vien
pamatoiusies uz faktiem/ ka at
tieciga tauta jau reiz savä vesture §o
tcrritoriju pärvaldijusi. Tä ungäri
grihetu bÖt situäcija, kädä tie bija
pirms 1000 gadiem I^eni]^ Stepana
vadibä; pö^ gribetu piedzivot Jagu-lonu
diiiastijas (1386.-1979. g.) jlaöcus
ar ekspansiväm tleicsmem austrumu
virzienä, rumäpi neaizmirstot Mi
diaelu Droäsirdigo Id. g. s.> serbi
Stepanu DurSänu, bulgäri — caru Sl-nieonu
utt. Protams, mes nevaram
iebilst pret §iem faktiem, bet bUtu
liels pärpratums, ja ari latvie§us uz
skatitu par vestures Tömantilj:iem un
äri musu prasibas pfelldzihätu nereä-iiem
pagätnes sapi;ii&m. Tas butu
musu vestures patvajigssakroplojums
Kolarcs pieskafas Austrum
eirppas hacionälisrnam, kas atbalsta
nacionälu valstu tapäanu, jo vidus
laiku valstis k}uvusas un nostiprinäju
ääs ap savätn dinastijäm vai ärI • rä
dusäs reli|[isku apsVerumu ietekme
bet neesot dibinätas nacionälu in
tereSu äizstävesahai. Autors domä
ka täda >eida nacionälisnis nav pie
tiekami pamatöts, jo nädju robe^as
biezi pärkäpj li el as personibas. Te
butu piebilstams> ka Latvija kä nacio
n ala valsts nedibinäjäs tikai uz majo
ritätes, bet ari uzminoritäSu maksi
mälo intereSu ieveroSanu. Täp§c > ar
Latvijä nebljt aadonälasvjfe^
stridu, ne ad tkksmju peo oita teni,
tori]a8. ^:;
Au toru }oti neapmiorina Austnxa*
eiropaspolltil^u prasibas, kas dibiai.
tas uz rasiskiem fapsy§rumiem Vjni
dibinäti noräda, ka vifena slavii itiiS
censas P& neslavu- apk
romisko- izcelSanos \^it^ p
i§lju priekSröcIbu, oiti cer Uz Tllö
austrumu virskundzibu un tädä gadf
jumä savas mongoliskäs izcelfcnb
däl tikäot paäugstinäti päri citla
tautäm. Nacionälisti, katrä linj ^
sti, picrakstöt savai tautal; ka Hky
vii;iu tauta ir Utenä kristiädsma lis^
stivc pret „barbariamu^ Pie taa Ko«
larcs picmin, ka iie faktnpi
pastavigi, bet rodas atseviä^oi ua
devigos brliöi, kad izdevigi apsilk»
savas territorijas paplaSinäSanal
sevi5t}:u rOgtii^
Austrumeiropas^ nadonälistiem^^
notifcumiem Hitlera uzbrukuma laiki
Tad äoviniitiski noskaijiotle kUtol
viri pgkSi;U izUrgqjuii lavas^^^j^^
nacistiem prat persönlgäs droilba»
ievSroäanu. MOSU uzdevums M
gadljtunä ir rapSties, lai^^^^^^^^l^^
skati nerastds ari par Letviju» —
Hitlera okupäcija, p6c autora dö.
mäm, va nepaaludinäjusi Austrua.
eiropas nadonällstiem beigu cäiens
romantiskiem sapii^iem par Varenö M»
gäini un lielo näkotni. Kolarcs do»
ml, ka So pretrunlgo Austninieifopss
prpblSmu varStu atrisihät vienigi s^
Biropas fedorädjasnodibinäliaos
DiemiSl, autors päliek lasltäjiem ps^
rädi paskaidröjumus un iztiriÄjooia
par äädas federädjas iespäjamlb^
paärdzejös apstäkjos. /
r. Orljabexis
Francijä atkal dziva interese pir
dttautu rakstnieku darbu tulkoju-miem.
Pirms kara kontinenta popu-laräkie
angju autöri bija Somemts
Moms, AldazB Hakslejs un Viljems
Morgans, bet hö d§ku romäiiu auto-riem
Agate Kristija. Tagad §o au»
toru skaits ieyerojami papla§inäjies,
pie kam atzimejjams, ka fratiB nedod
priekäroku , , v i p u läsamiem" auto-riem,
un, piemgram, Morgana Avots
ir-joprojäm }oti\lasIta grämata,Pa§-
reiz i^ancijä^^^ i au-tori
ir: Luijs Bromfilds, Dafrie Dl-morje^
Hauards SpringS) ArtuPS
Kestlers, D. B.; Prlstlijs, 'Sinklers
Luiss, Kenets Roberts, Margarete.
Stinä,^ Ketlina Vinzore, Maikels Sed-lers
un Teilors Kolvils/ Tulkoto grä-matu
straume Francijä, par spiti pa-
•pira un citäm grutibäm, vei turpina
p l e r i e m t i e s . . • • • /^^..' • • •
Fran(5u akademi ja \sagatavo jaunu
irahöu valodas värdiiicas izdevumu.
Pie pedejä izdevuma, kas paradljäs
pirms 12 gadiem, akademijas locekjl
strädäja 57 gadus, Ik värdam, kd to
uz^emtu värdnlcä, jäbut vismaz 20
gadu ietotam prakse. jLidz Sim aka­demi
jä izdevusi vienu gramatlku un
8 värdnicas izdevumus.' Pedejä iz­devuma
ir 35.000 värdu. ;v
Franöu tulko jumä parädijies Vi­ki
jas Baumas jaunäkais romäns
Bumbas virs Sanhajas.
SS
mum
Tagad Jaudim biezi däfiSanas
birojos, kancelejäs utt. Tur iedzi-votäju
saraksti sakärtoti pec uzvär-diem
alfabetlski: Äbols, Jänis, tad
BerziijiS, Kärlis. No „krona gräma-täm"
nu daudzi ieklausijuSies un
sevi nesauc vairs par Jani Äbolu,
bet, gluzi kä rakstits — ar uz vär­du
pa prieksu. Pat skoläs skolotäji,
skatidamies iurnälä, tä' savus skole-nus
sauc. Tas pats verojams laik-rakstu
sludinäjumos. Valridamies
no täda kncelejas gara! Nesaclslm,
ka Kaljiisa dzlrnavas. sarakstijis
Skalbe, Kärlis, bet gan kä kläjas —
KärUs Slvalbe. '
Kareivjus komande virsnieki, d-vilistu
lietas izkärto ieredijil.. Ang}u
valodä kä virsniekus, tä arl ieredi>us
sauc Viena värdä>-. officer (darinäts
no, ,,office'' birojs, k^toris, ari
dienests). Pavlr§i tulköjöt ang|u
värdu QÖicer, ;esam äri" ieredi^us sä-kusi
deyet par virsnlekiem. Atliek
tikai vei atpakaj' gäjiens — ieredr>u
(„virsriieku") klientus' iesaukät par
xaa A* «•»."^v.*^, . zaldätiem.
res, ap^ieSanas un dtulaunumu! Kädä laikrakstä bija publi^^^^
pastäveäana. . LCK izglitlbas nozares norädljums,
ka „mäcibas gadu jänobeidz lidz 1.
martam". Tajä pa§ä laikrakstä —
»sabiedroto kpntrolkomisljai jäatstä-f
Austrlju." Tädus : telkumus kä:
„Mums yajaga rudzus set; jums j5-
mäcäs angju valodu" varam izsacit
ari Gitädi — ar debitlva jeb vajadzl-bas
izteiksmes formäm — „mum5i
jäsej: rudzi; jums jämäcäs angju va­lodä".
Pirmajä gädijumä „rudzus,
anglu valodu" lietots akuzätlvä (ko
vajaga set?), oträ — „rudzi, ang]u
valoda" — nominätivä (kas jäsej?).
Tä ari ir pareizi. Bet »jänobeidz
gadu, jäatstäj Austriju, jäsej rudzus,
jämäcäs valodu" ir nelabi dadzi mu--
su valodas druvä.
Bija ari zipots, ka mäcitäju kon-ference
Eslingenä ,j^acelies" jautä-jums
par ats-oviSka mäcitäja »nozi-mi
§5anu" Bremenes lätvie§iem. Jau-täjumi
nepacelas kä putni gaisä, tie
ari neizpeld kä laivas krasta, tos var
ierosinät, pärrunät/tie rpdas. Zlme-täji
var uzzimet, nozimet kadu zime-jumu,
protams, ari mäcitäju, bet
darbä kadu personu iecc], izrauga
darbam. J. Zarii;i§
Cejinieks, kas nokjuvis Bavärijas
kalnu pilsetii;iä Mitenvalde, ir mal-digäs
domäs, ja cer sastapt tur tikai
lieliskus slepotäjus un meistarlgus
slepju darinätäjus. SveSnieks piLse-tipas
centrä vispirms apstäsies pie
piemlnekja un j autas: Kas tad §is
Klecs (Klötz) täds bija?" Täöu tas
bus smags apvainöjums ikvienam
mitenvaldietlm: kä var bilt cilvSks,
kas nav dzirdejls le^endas par vijo-
Ju darinätaju Klecu, lielo un slaveno
meistaru! Vii;i§ pärstäveja amatnie-cibas
nozari, kas Mitenvaldi padari-ja
slavenu Eiropä. : Vijo]u darinä­taju
amatä vei §odlen citlgl mäcäs
pilsetirias veco meistaru delu deli,
apmeklejot vietejo vijolu buves
skolu. Ar tevoöa Kleca slavu ne­viens
jaunais meistars gan vei pa-gaidäm
nevar meroties. Mitenval-diesi
di?-ojas ari, ka viipiu pilsetä dzl-vojuSi
muzikas un rakstnlecibas ^e-niji:
Mocarts, Bethovens, Qete un
Sillers.. Nami, kuros tie mitinäju-sies,
izdaijoti ar marmora piemi^as
pläksnem.
Un tomär — sveSnleka aci] lieläko
godbijibu iedveS kalnu masivi - ar
sniegotajäm virsotnem. Mitenvalde
täde} k]uvusl slepotäju paradlze, ar
sevi^ki izciliem slepotäjiem, slepbSa-nas
skolotäjiem un slepju darinäta-jiem.
Ari vipu slava päriet nö pa-audzes
uz paaudzl. Pilsetitjias tuva-kajä
virsotne Krancbergä tagad ie-kärtota
YMCAs sllpoäanas skola DP
sportistiem. Cilveki, kas strädäjuSi
birojos, noliktaväs un darbnicäs; te
ir mili gaiditi viesi un savai atputas
ncdelai atrod labu pajumti. Lai no-kjutu
YMGAs skolä, jämero 8 km
grUtas un me2onIgas tekas. Kainu
dzlves prieks un skaistums SIs gni-tibas
tomer }auj alzmirst. Viesi mai-näs
katru nedäju un vii?u vidu Vien-mer
ir ari käds muzi^is vai dziedi-täjs.
Sajä kalnu budä\nav^
piemirsusies laikraksti. Hes neka
nezinäm par Maskavas konfetenci
un visu to, ko pasaule deve par lie;
lajiem notikumiem. Dienä ir kalni,
sniegs un saule, bet vakaros slepo-äanas
draugu se jas apgalsmo mä^
petrolejas lampi^as gaisma. Dazadu
tautibu laudis te kjust vissirsnlgäkie
draugi. • Viesos bijusi ari daudzi mu­su
tautieäi, kas atputinäjuSl nervus»
stiprinäjuäi sirdi, plau§as un guvUSi
izturibu savam ikdienas darbam»Jo
nekur citur cilveks tä nemäcäs pa^"
varet grQtibas, kä kalnu gaitäs. Ne-sen
no äejienes atvadijäs-niusu p6 *
de§anas rekordists Ziedonis CQJjf'
nls un vieglatlete I^rtna Konce.\ Cie-mbs
bija ari slepotäji Vilis Skras-tin5,
Jänis Zvirbults un Augusta Rei-manis.
, .
Pavasara veji Mitehvaldes lele as
jau lävuli uzplaukt pirmajiem jie-diem
un visur ir zali asni. Ari Kai*
nu virsotnes sniega karta vairs nav
metriem bieza. Driz mes kapituie-sim
pavasarim un YMCAs sleposa-nas
skola, kas. tik däudziem dabas
draugiem un sporta mllotäjiein.aa'
gädäjusi neaizmirstamus mirklus.
aizvers savas durvis, Pacelsiffl ^
pures, lai sveicinätu vasaru, un Jjöz
näkamajai ziemai Mitenvalde pus
tikai vijoju darinätaju pilseta. .
V i l i s Lagzdi»»»
[inina St
{^flofranij
DeJDlsdoma,
fjjis Irancijj
Degotovi
h#prasl;
Miiii Tä"
Brtas. pfögTJ
te.franliii,
Miatoni pS
MMigfibI
m personlbi,
h-piBukafäf
Jb, ianant
niaii, centäs
j^ssekas
t bet ari
äovaruRiel
taiiistlsko
togaiDego
* ari Sai.
Hnni nettg,
min