Bavarijas Latviesu vestnesis, April 15, 1947

              LlTVIJÄri947. g. 15, aprni
Trcncris Ridiards Dekicnieks donii:
DA2I VÄRDI PAR LATVIESU BASKETBOLISTIEM U N TIESNESlEM
PIBMS AMERIKÄI^ JOSLAS MEISTiUlSAClKSU FINÄLSPELEM
VmCBURGÄ
18^ 19. fin 20. apr. Vircburga säksiles linala sacensibas ameri-
M^u Josias latvieSn melstaribas i2cli^ä badketbolä, Gaiidot so ieve-rojamo
notikumii, iepazistinäm lasitajus ar Dienvidväcijas 8 spc-cigäko
Tiefiibii isn raksturojtmiiL Be^s; tam musQ basketbola spe-cialists
Ridiards DekSenieks (Eslingena) verte latvieSu basketbolistu
spejas emigräcija, an amerikänujoslais basketbola vaditäjs Ar-nolds
Aizstrauts (Hanava) pieskaras tiesneSu darba nozimei bas­ketbola
attistTbassekmesanaLFinälaspelu nobeig^irms risinäsies
Vircburga 1., 2. im 3. maijä. Uzvaretaja vieniba iegus BALK dä-väto
balvn.
R i d i , D e k S e n i e k s,
basketbola treneris.
M C S U SPEJAS
Dazkärt dzirdam bazas par miäsu
basketbolistu pasreizejäm spej&m, jo
senäk äajä sporta veidä bijäm vieni
no visspecigäkajiem Eiropä. Kaut
ari pedejä laikä sevi§l^i progrese öe-diu
un franöu basketbolisti, esmu
parliecinäts, ka musu baias nav pa-matotas.
Nepareizi uzskati, ka bas­ketbola
attistibä pedejos 2 gadus
mes butu stävejuSi uz vietas vai pat
slidejuSi ,lejup. Mans uzskats, ka
§ajä laikä esamuzlabojuäi savu spe-les
veidu, padarot to daudz tTräku un
variäcijäm bagätaku. Ari izlases
vienTbas IzraudziSanä tagad lieläka
izvelb no dazädu sDeles veldu pär-stävjiem.
, Tade] i e l , ka mums nav
saskares ar Eiropas • teicamäkajäm
basketbola zemem.
Tle§i basketbola visasVädjas an-jomä
esam sasniegu§i Helako rosibu
un, sal)dzinot' ar citiem sporta veir
d!em, arl labäko organizaciju; Par
paSreizeio speles prasmi liecibu dod
Damistates „Kursas" un Libekas
„RIgas" speks. Tas nav mazäks par
musu pedejo gadu meistaru un vinu
konkurcntu spejäm ,dzimtene. Aiz
2 specigäm vienibäm virsligä senäk
bija 4—6 daudz vajäkas izlases, bet
tagad teicämo vienTbu skaits kluvis
kupläks. Redzam Hanavas YMCAs
speletf'ius, tad Augsburgas, Hersbru-kas,
Sväbachas, Vircburgas bas-
Vetb-^Ilstiis uc. Tagadeja virliga do-tu
teicamäku klasi par to, kas mums
biia 1ÖC\ i-^adä. Vei i r daudzi virs-lip.
as snCletaii, kas izkaisiti dazädas
nometnös. Tie varetu veidot pat pä-ris
sp£H'T3,u vieniba. Vini tomer jau
taf^ad veic svetigu darbu, apmäcot
jauniitni. Kas Isti datits jaunatnes
labä, k) apjegsim vasara, kad säk-sicbi
meistariaclkstes jaunatnei un
zemäko ligu vienibäm. Nav pat ie-spejams
S9lid'^inät amerikänu josias
vienibu pagäjusä gada spejas ar to,
ko redzesim tagad Vircburga.
Mums par labu runä yel tas ap-stäklis,
ka pielietojam amerikänu
jaunos noteikumus,^ kas piei^emti
1946./47. g. sezonä. Nav zinäms, vai
fios noteikumus respekte ari pareja
Eiropä, bet agri vai velu tas notiks.
Sajä zii;iä nekädi jaunumi mus vairs
nepänrteigs. Ari speles vadibä un
veidä esam ieverojami progresejusi.
Pateicoties organizäeiiai un dazu
veeo tiiesne§u iniciätivaij panäkta pa-reiza
basketbola izpratne un korrek-ta
noteikumu pildisana.
Tätad: musu konkurenti Eiropä
progrese, bet ari mes savu syeci ne-turam
zem pura. Stradä^jam. Labo-jamies,,
Turpinäsim §o darbu! C i -
nas klus saistoSäkas un interesanta-^
kas. Katrä zinä mus nedrikst trau-cet
balas un mazvertibas sajuta.
• -9. • •
A r n . S m i ts
SPECIGAIS ASTONNIEKS
cili basketbolisti daiädäs nomelaies,
bet tagad saistijuSies darbos pie
amerikäijuem, noorganizejuäi stavu
vienibu Sväbachä. Tas vien jau ir
liels panäkums, ka §väbadiie§.iem
tiesibas piedalities; finäla speles.
Manheimas izlases galvenais bsilsts
i r latviesuilggadigais izlases basket^
bolists Ärens. Ne tik piedzivöjiilus
virus redzam vi^a paligu vidu. Es-lingenas
latvieSu kolonij ai gan ir
musu izciläkais treneris dienviidös
Rich. DekSenieks, bet sportistiem pa-
§iem nav sapraSanas, kädej ari gruti
gaidit izcilus patiälcumus.
Zinämus parsteigumus var sagädät
ari Augsburgas un Memingenas ^rie-nibäm.
Ne reizi vien „mazs cinltis
gäi lielu vezumu".
A r n . A i z s t r a u t s ,
amerikänu josias basketbola vad.
TIESNESU UZÖEVUIvn
Spelejot basketbola meistaribu pec
amerikänu .iaunajiem noteikumiem,
tiesnesu darbs ir grutäks ka; agräk,
tacu vecajiem tiesneSiem piemero-sanäs
jauninäjumiem seviskas rupes
nesagädäs. Jäveroy läi: speletäjiem
nenodaritu pärestibu. Par neatjautu
•uzbrukumu, piemeram, jäsoda uz-brucejs.
Tiesnesu nenoteiktTba spt)r-tistiem
sagädä tikai }aunumu.' Bas-ketbolistam
laiikiimä v i e n i ^ tilrlid^^^
brlviba, cik to atlauj ; noteikumi.
Basketbola ITmena ceiäji tade} katrä
zinä ir ari tiesnesi. TiesneSi uzskär
tämi pat par basketbolistu äu^
täiiem.-. .- • ^ \-.^.v.:^^. V- V-;
Nelikumibas jänoyer§ jau speles
säkumä. Lai to veiktu, tiesnesim
pilnTbä jäzina noteikumi un iabut
ari zinämäin fiziskäm dotibäiri.
IZyriJKUMI NO TÄM I T O D A ^ J ^ RUZVELTA QRÄMATI
PAR FTtANKLINU DELANO^^^^ 1^
KUR ATTELOtAS K A ^ A LAIKA KONFERENCES
Daudz bus pariäkts savstarpejäs sa-
Amerikänu joslas_ meistarsacildu 1 näksmes un pärninäs. -Tieöneäu
finälanii kvalificeiu§as ik aogabala 2 darbs nekädä zinä nav tikai izkläi-speclgäkäs
vienibas. Lieläk^s res- desanäs, Väiäkiem tiesne§iem dää--
pekts ir pret Hesenes reprezentan- käii lauj vadit jaunathes speles. Tri-tiem
Darmstates „Kursu" un Hana- dä gadijumä nodaräm pärestibu au-vas
YMGAs vienibu. Po^oties meis- go.§iem basketbolistiem.
tarsacik;stem darmstatieSi absolveju^i Tiesne§u . uzdevums ir , rikoties
visvairäk spelu. Ja vini ar! Vire- stingri, noteikti, skaidri un saprotoM.
burgä bus savä labäkajä sniegumä, toti i. >pietni järespekte noteikum^^
tad kursie§us drikstam uzskatit par | bet galvenais --jäbu^^^
uzvaras favoritiem. Agronoma Stul-pina
mesanaspra^mei dazkärt i r jau
virtuozitätes raksturs. Merzejevskis
un straujai^ Vei^s dikte vienTbas sa-speli,
kämer • cii>ä bumbas del pie
groziem lieläkie meistari ir Lusärs
un gandriz 2 m ga^ais Igenbergs.
Ancju josias latviesu
meistari svarä
na
PaTasti, ja runä par piesoi;iäm> kas
apdraud cilvekus un dzlvniekus
udcniy iedomäjas haizivis. Nav ma-zuras
nostästu par jurniekiem, zvej-niekiem
un cejotajiem, kas nokluvusi
§is zivs vara un zaudejusi dzivibu. Iz-rädas
tomer, ka augumä gan daudz
mazäka, bet vei mezonigäka un asins-karäka
ir käda cita zivs — p i r a n h a.
Ta dzivo Amaconä Brazilijä. Ar täm
tur sastapties iznäcis fiimekspedlcijas
vaditäjam Andersam.
Braucot laiva pa vienu no tukstots
Amaconafi atzarojumiem^ käds brau-ciena
dalibnieks nosävis putnu/ kas
septi^us metrus no laivas iekritis
^deni. Kad taa noticis, udeni veido-ju
§aÄ zibe^ätras §vikas, udens ap
putnu säcisvirmot un putot, lidz
pekä^i viss atkal apklusis. Kad laiva
piebraukusi pie putna, atrasts vairs
tikai tä skelets. Nezinämi pleso^as
dazas ^ekundes bija nolöbijuäi no
putna pedejo^ gajas §lj:iedrii;iu» Sis
Amaconas hijenas bijuias — piranhas.
Piranhas nav lielas. To ^ermenis
fidzigs saspiestai bumbai, galva liela,
apaksejais ipklis izhidits uz prieksu.
Apaksejiem zobiem trisstu|-a forma
un tie käarnazinogriei visu, kas no-kjuvis
starpzobiem. Kädreiz noäauts
krokodiis, tas iesiets virve un vilkis
pari 30 metrus platai upei. Kad kro-kodils
aizvilkts otraja krastä, izrä-
> dijies, ka no tä palikasi päri tikai
äda, Krokodila plänäka vedera da}a
bijusi pärgrauzta un vairäku cent-nerU
gala vienä mirkli pazudusi. Ari
• ipit ^strädäjuSas" piranhasv Piranhas
netaupa ari cilveku, Ja tas nokjust
vipu varä. Kädreiz^ udeni iekritusi
maza meitene. lekams sniegta pali-dziba,
no meitenes palicis päri tikai
skelets.
Apbrinojama piranhu brivibas mi-lestiba.
Piranhas, kas ar lieläm pu-tem
ievototas akvärijä, kä bultas
sävusäa riijiia. Pec laicii;ia udens
tveme palicis du|l^ains, zivju kustlbas
ISnäkas un gurdäkas, Hdz beidzot zi-vis
peldejuSas plakaniski virs udens,
Ta tas atkärtojies ari visos turpmäkos
_ . , Anglu josias latvieäumeistarsa-
Darmstates yienibai ari }oti speciga cikstes svara celsana Eitinä no mu-rezerves
speletaju gvarde. gu ^vecajiem meistariem starteja Vie-
Visa cieniba ari Hanavas YMCAs U i ^ Aleks. Ozolii;is. Pärejie dalib-izlasei,
kuras vidu ista ^zvaigzne" U i ^ k i svara cel^anal pieversu§ies
ir Stäls yiens no latviesu lieliskä- tikai Irimdä, käpec nebija techniskäs
kajiem basketbolistiem emigracija. prasmes, bet dominoja speks un ener-
Ap vinu grupejas }oti apdävinätugija. Apdävinätäkie izrädijäs LejinS,
jauno speletaju saime. J a §ie jauniehvnkazäns, Petersons, Jekabsons^^^^^^i^^
spelctaji., kas savu speju tagade]o R^dulis. Spalvas svarä uzvareja L e -
limeni sasniegusi tikai trimdä vei (Eitina), kas olimpiska triscinä
progreses takiiska izpratne tad v a - gasniedza 180 kg, viegiä svara Aleks.
resim priecaties par seviski augst- OzolinS (Libeka) 230 kg, videja sv.
ver-tigu vienibu. _ _ ^ I Jekabsons (L.) 217,5 kg, pussmaga
Liela konkurence pirmo reizi redze- pgtersons (L.) 232,5 kg un smagä sv.
sim jauno Ziemelbavärijas meistaru R^dulis (L.) 270 kg. Viesös bija väcu
Hersbrukas „_Latvju Sportu" vie-L^^ra celäii, to^^^ v^^^^^^^^^
nibu bez senakajos gados jau pazis- L^eistars videjä sv. H . Giauzens, kas
tamiem speletajiem. Hersbrukiesu ^eälizeja 362,5 kg kopsuma Basket-kaptGims
Skrastins ir an viens no UQ^^ Eitinas vieniba pievdcä^^^M^
musu vislabakajiem voleibolistiem. ^es lietuvieSus 30-29 (12^19). -Labs
Vairäki sportisti, kas agrak bija i z - | tiesnesis izrädijäs L. Berzipg (L.).
Skatitäjos lielu piekri§anuguva se-kojosäs
boksa sacensibas. Pledalijäs
latviesu un lietuvieSu sportisti Rin­ga
tiesnesis bija UNRRAs 111. vieni­bas
direktors Frimans.
K B i l e s k a l ns
(3. turpinäjums) | Vii;i§ nedervpar valdltäju, yh^
f ^ i n ^»\»u ui. V 1,?; deres ar! par vädoni.**
,,Ja Aden^ Kombinlta §täba priek§nieki £ a
mainisies, ser, ^Rpm^^ Septii?! a n g ^ S
yai nir^3ura ^va mafea Pava^- aihei&äi^ bija M ^ ^ ^
rin. Visyeakais 1^^^
Man tas^ izWau^
no§i.^ri ^teys i z s k a t i ^ s m e Ä
Pakalpigais,atrais Roberts Merfijs L y g ^g^J^^^ g pavasäri u n ^ i ^ ^
kradäs ap pieciem^^^
Vii^iam un.A)kam.(^^^
vardsp^ed.Vun.^^^^
viens temats^^^^^^^^ - Acim redzöt Ceröils bija d ^ p..
njs centas tevam leteikt 2iK^ g^^^m ejot skart I t a S^
kompetents adr^^^
ideals cilveks vn?§ amenka^uf^j^^^t^ Eiropas pavederi.- ^
i l S r i t ä ieradäs^
^ako^a TUa leradas C^reUs un jäizvelas iebrukuma vietä Eiropä t§.
tdiia^priekspusdienukopa ar^^t
E i z e n i i a u e r u , ^ r f i ^ u un angTii mi- ^opas vidQ u r ^ a i anglu^ S
mstrir pie^abiedrota^^ y^^^ joslu varetu l i ^ e t tllc/tälu-S
bas^^eru Haroyu Mekmijanu.
projamgalvenas rupes bijap^^^^^
yiem)§anos fi^nöu heta.^^^^^
Pecpusdiena tevs atgriezas pie ko- mums bija iäatzist ka invaziia
leverojot JO Ka ^vins neKaa agraK ^^^^j^ ^ai peepusdienä tevs un
nebija b^i^ ^Afnka^ vij^^
buus pars^idzoSi ;daudz info^^
j a s . p a r feeografuiv,^
m S u p ^ S s ä Ä ^
mums -up^, kas sakas Atlasa kamos Zjro. Qenerälis ieradäs pe<s
talak j^zerne. ;,,lzmampjiet jo i i ^ ^ par niilitäriem sikumiem. Tevs
nrapudeno§anai._^^^
leia Kahfomna liksies atmata, sali- ciiu kara laika- ^ r a d a n ä ? a i d n^
d z i n om
roXi £ r u ' S ' x ^ ^
parrunajuSi ar saviem anglu opo- i>i^ ^ j L n r . «A^r;«.v^;«s+« tr- x n
nentiem r7radnn<; ka tie^nret^as ^^^^^^^^
nentiem.^ Izradiias, k a ^ t i ^ P^^^^? pejäs tikai par to, lai ASV^ötu le-domas
ne yiena vien lietä, .Ang}iJ^^^^ ^. _ Voionilu karasb^l^
negribeja vis runät par maslviem
l r b $&
pieminam. Siqiliju. Mineja ari citas
vietas: Dodekanezu salas celä uz
Grielciju un iebrukumu: Balkänos.
Sai siltaja pecpusdiena, pec tam,
kad Ceröils bija aizgäiis, ieradäs ^e-tin
plesigaKa zivs pasatt'e
me^inäjumos.: Tad izme^inäts käds
cits pai;iemiens —- lena piranhu piera-dinäsana
pie gusta. Upe no stieples
sieta ievietots sprosts, kujrä ar €smas
palidzibu ievijinätas zivis. Bet ari tas
MINCHENES LATVIESU
SPORTISTI ORGANIZEJAS
Mindiene dzivojoäie latvieäu spor-
Bet tevs vairs nebija noska^ots dis-putiem;
vin§ gandriz tulit novir^ija
jautäjumu rnalä.
' Kad Ceröils aizgäja, pavadiju tevu
vipa gulamistabl' Tevs telca: .,Ta-izdevil
» tieSi satikties ar viru, ko' ^^^^^ piektdiena Vmstonsslas-ieteica
Merfijs un musu arlietu mi-nistrija.
Tä bija smaga vilSanäs. Viijam
politiskas problemas vispär neeksis-teja,
tikai tiri militärie jautäjumi.
tis mums, ka dorriä, ka tagad vapetu
pierunät Degolu atbraukt §urp .'y .**
Ceturtdienas vakara velu, kad t§y8
bija atgriezies no karaspSka apska-tes
pie Rabatas un grasljäs \ doties
nav lidzejis Ziyis kas iekluyuSas tisti nodomäjuSi apvienoties sporta
sprosta, tapat pec isa laicina ar vajam '
dzivibas zimem peldejusas virs iidens.
Tas pats noticis ari tad, kad kädä ma-zäkä
upe nosprostota vesela upes
josla: jau näkamajä ritä pie aiz-sprosta
vairäkas piranhas atrastas
beigtas.
Taisnskä miets. v i p ^ s tM sadeja^^^g^
kreslä. Dodiet «kai mums f o - ^ ^^^j^
^us,« viu§ sauca, „llelgabalus un tan- ^ ^ - ^ ^ i ^inä |auca.
kus un lidmaiinas. Tas viss, kas T ^ " t i ^ H - ' " ^ ^
M S c . ^ n . o ^ ^ ^ T c ^ . l t v-«i«nn., i» teica. Vioä vlrzijäs uz gu}atnistabas
d z i S s S ä l m " pusi. ..Apsveicu, Vinston. VienmJr
„Manä riclbä ir pietiekamt daudz Hektdiena konference;^ svarlgäkä
virsnieku.^ Tikai^ 4pdiet mums iero- L^ala tuvojäs nt)slegumam: vei bija
öusv Pärejo , . ." r pärrunajams Degölä
Tiklidz Ziro bija no istabas laukä, pämati bija likti; §ä vai ta, milita-tevs.
pacela abas rokas. „Mes bal- rie Jemumi — llelos vilcienos —r bija
stämies pret redeju kapnem," vii?ä iz§l^irtL Palika vei konranike, kas
telca. „$ls ir täs virs, par ko Mer- vestltu, pasaulei par Kasablankas
fijs apgalvo, ka franöi vii>am sekös! | konferdnci. (Turpinäjums sekös)
organizäcijä „Namejs", kas darbo-sies
pie BALK. Dibinäsanas sanäk-sme
22. apr. pL 18 Freimanes nomet-nes
studentu kluba aicinati ierasties
visi interesenti. Mindiene* paSreiz
mit vairäki izcili sportisti — päsau-les
rekordists soJoSanä P. Bernhards,
Piranhas nofilmet izdevies tikai tad, pelde§anas rekordists Z. Cukainis,
kad izbuveta ipa§a zemudens ka- vieglatlete J^. Konce uc.
mera, kufa novietojies filmu operätors .
ar filmaparätu un visäm vajadzigäm Pec miisu boksefa 2. Smita uzva-apgaismo
§anas iericem. Säkumä pie ras Sväbijas meistarsacikstes, Augs^
esmas, kas novietota netälu no ka- burgas väcu laikr. „Sdiwäbische
meras, zivls tomer nenäkuäas. Veläk Landeszeitung" raksta: „Smits ir
täs pie kameras un gaismas pieradu- galvenais ixzvaras favorits pusvidejä
sas un filmesana izdevusies. svarä ari gaidämajä Dienvidvadjas
P. L. I meistarlbas izci^ä".
MODESHÄS
ZINlTNES
lIElJliS
SlSNIEeilMS
»,Tas ir musu
profesors Dion-sons,
Atomener-iUas
jautäjumu
v i i ^ jau atrisinä-jis
un pasreiz at-radis
pai^emienu,
ka pärvaret ze-mes
pievilkSanas
speku-,
Modem Sereen
Pec ilgäm deäanäm mirusi
DR. MARUA JANSONE-SINEOKOVA,
dz. 19. VL 1880. g. Stavropole.
Mirusi 4, 1. 1947. g. slimnicä
pie Lelpdgas.
Dzijäs seras meitä
Vei"a (Parize)
PAZn^OJUMS
Starp baleta mäksllnleku trupai
„LATVIJAS BALETS" piederoääm
mantäm, kuras piesavinäjies ho dar­ba
atlaistais Nunavs, atrodas ari
apajais zimogs ar tekstu „The Lat­vian
Ballet** ,^tvijas Bälets" un
mazo Latvijas perhoni vidu.
Mineto zimogu izsludinäm par ne-derigo.
Liditenävä, 2. aprill 1947. g.
^^^^^^^^^ valde.
Zipas par P. Berngartu, kas 44. g.
decembri bija Tomä, ludz L . Bern-gards:
(20b) Braunschweig, Rosalle
Kas., BL 4 — 116a. 139
Sievu Valiju Rozi dz. Bel^eri, dz.
31. V I I 1907. g., meitii^u Ivonnu un
bi), l e i Eduardu Eidiertu, dz, 1910,
g., no Rigas mekle Harijs Roze: c/o
Ozols Rasunda, Stoddiolm, Hasselsti-gen
6 n , Sdiweden. 132
Bräjadelu 2ahl Smitn un brälinu
Eriku Sinitu mekle k:apt. Au Smlts
Anglijä. Ludz rakstlt: C. Cline, (13b)
Augsburg, Fröbelstr. 19. A
135
par 15. div. 3 4 ^ J q% Gu^
nam Blumbergu no Ikä^iles, dzim.
18. IV. 26., IQdz brälls Elmärs Bluffl-bergs:
(24) Eitin L'Holst., Baltic DP
Camp, , , 119
, Draugus, radus un pazlijiks meklö
Georgs Belikjancs no Rigas: (13b)
Jettingen/Schwaben, Hauptstr. 889.
134
BljuSie Valinieras komercskolas
audzekpi atsaucaties. ; Rakstiet A»
Dävidsonam: (I3a) ,Wurzburg, Cen­tral
DP Camp 263.,/ \ 127
R^aimonda Va}uku» dzira. 2^. X.
1925. g., no Embutes'pag. mekle ve-caki.
K. Valuks: (21a) Öreren (We8t-falen),
Kettelerstr. 15. HO
JLATVUAS** ABONEMENTS,
pasytinot laikrakstu pa atsevS-
^iem eksempläriem (lidz 3 eks.)»
maksa BM 5.— menesi; pasutinpt
kollektivi vairäk par 3 eksemplä-riem
~ RIVI 4 ^ menesi par ek-semnläru.
Sliidinn'nTrjq mnkra:
RM 2.— par vienslejigu lespied-rindu
vai tai atbilstosu teipu»
piederlgo mekleganas sludinäjumi
lidz 4 rindäm — RM 4.—» garäk»
par 4 rindäm pec parasta tarifa.
Abonemeptu pieteikumi, sludi-näjomi,
naudas pärveduml un
korespondenc^ adresejama
vijai", (13b) Giinzburg/D., Bnr-germeister
- Landmann - Platz ?•