Bavarijas Latviesu vestnesis, December 9, 1947

              T E r rr sr c V E: TG 5 „Nekad mūžā neesmu sastapis cil^
vēku,** viņš raksta savam labākajam
draugam, „ko tā būtu apbrīnojis un
[mīlējis kā Jūs, bet nekad nevarēju
Jums parādīt, ko Jūsu draudzība
man nozīmēja, jo Jiuns bija daudz
ko dot un man — nekā/*
— ^ LA!5VIJA, 1947, g. 9. decembl
Mākslinieku krizes ikdiena
CIK NOPELNA 13-000 PARĪZES GLEZNOTĀJU UN TĒLNIEKU
Vienā daļā .Eirt^as zemju dzīve i morāliski nomāc tas, ka viņiem
atgājusi stipri tālu at&akaļ miera £e jānopelna ar citiem, bieži vien *
laika sliedēs, bet citas spēkus patērē patīkamiem darbiem, tā kā maz
(Beigas
i Bai^ ir lasīt viņu dienu piezīmes.
Laoks kfūjst arvien neimllgāks, ziema
iestājusies agrāk parasts, un
mīkstais sniegs zem viņu apaviem
sacietē par lamatām,, kur aizķeras
viņu soļi, un sals sagrauž pSrgunr
5os ķermeņus. Tādēļ arvien izlaužas
mazs sajūsmas vilnis, li^d viņi, die­nām
ilgi klīduši un bažījušies, atkal
sasniedz kādu noliktavu, viem[ņēr no
jauna tad viņu vārdos atkal uzlies­mo
labā daļā ticības. Un nekas di­ženāk
neapliecina io dažu cilvēku
varonību bezgalīgajā vientulībā, kā
fekts, kā pētnieks Vilsons pat 5eit,
par mata 'plaliumu no nāves, turpina
savus zinātniskos novērojimiuģ un
savās kamanās velk līdzi bez visas
nepieciešamās nastas vēl sešpadsmit
kilogramu retu iežu.
Bet pamazām cilvēka drosmi pie­velc
dat>as pārspēks, kas šeit nepie­lūdzama
uh ar gadļi tūkstošos rūdītu
spScu >alda pret pieciem pārdroša­jiem
visas bojā ejas, aukstuma', sala,
sniega un vētras varās. Sen viņu
kSjas jēlas, un ķermenis, vienreizē­jas
siltās maltītes nepietiekami ku-^
rinStš uri samazināto devu vājināts,
sāk pagurt. Ar izbailēm biedri kādu
dienu pamana, ka Ivens, spēcīgākais
viņu vidū, pēkšņi pasāk fantastiskas
lietās. Viņš atpaliek ceļā,, nemitīgi
Un savu pēdējo vēstuli, skaistāko kaudamās ar saimnieciskām grūti- ka atli^, gleznošanai Vinines^
no visām, viņš raksta angļu nācijai, bām un iekšpolitisku sajukumu: Tie vāsgleznas^^^^^^
Viņš jūt vajadzību dot norēķinus par ir uesi laiki arī māksliniekiem, jo otra, cer uz kāda mecenāta r ^^
iki«eA ttflip'7mA '7TMi?nTiv/rTr^' ^ ^^^l^ ^aci- tie parasti pirmie izjūt saimniecisku vai kāda izcila kritika Dēkšhd ANSA BĒRZIŅA ZĪMĒJUMI ^i^vu bez paša vainas ^ļieveikts. križu ietekmi un vieni no pēdējiem zīšanu. .
Viņš uzskaita atsevišķās nejauSn^as, sāk atkopties pēc pārciestām krizēm. Tā kā cilvēkā reti apvienot
nīgs.' Jau viņi sagatavojas vispē- kas sazvērējās pret viņu, un balsī, ja cilvēkam no kaut kā jāatsakās, mākslinieka un veikalnieka spēli
dējam. Viņi liek pētniekam Vilso- kurai nāves atbalss piešķir brīniš- tad viņš vispirms allaž atsakās no tad tikai nedaudziem mākslinieki^
nam izsnitegt sev katram pa desmit ļķīgu patosu, griežas pie visiem ang- tā, kas viņam nav nepieciešams dzī- sekmējas ar veikaliem. Pirms \
morfiija tabletēm, lai varbūt pastei- ļ ļiem ar lūgumu, nepamest viņa pie- vošanai vai nedod praktisku labumu, viem gadiem nelielu Fragonāra gl(
dzinStu savu gala Vēl,vienu dienu derīgos. Vēl pati pēdējā viņa domahjn ja.cilvēkiem atkal sāk rasties nu Parīzē pārdeva par 3.25ō.(
viņi mēģina soļot ar slimo. Tad ne- sniedzas pāri paša liktenim. Viņa nauda, tad viņi vispirms iegādājas franku. Šis pats darbs 18^. gļ
laimļ^ais pats pieprasa, lai biedii pēdējais vārds nemin paša nāvi, bet ļpraktiskas lietas, iekams tiem atkali maksāja 1950 franku, bet 1922.. j
viņu pamet guļammaisā un šķir sa-ļsvešu dzīvību: „Dieva dēļ, rūpējies rodas agrākā interese par mākslu,! dā — 94.000. Pirms vairāk ne
vus likteņus ,no viņējā. Viņi priekš-ļties par mūsu piederīgajiem!" Tad vismaz tik stipra, ka viņi ar mieru j gadu simteņa piecas Fragbriāra gl
likumu enerģiski noraida, kaut arī ļ lapas paliek baltas. ļ par to Jzdot naudu. ļ nas kopā deva 211 franku. Augž?
"^T, Līdz pēdējam mirklim, kamēr vi-1 :^aily Mail" korespondente Po- | cena, kas Parfeē samaksāta par
zūnētu atvieglojumu ^^Jm Pāris L^-^"s;]^^7^i^";;;'';'i^;ii^"i2sil. ļters aptuveni aprēķinājis, ka pasau-1 demista gleznu,_ir Sjnlljoni fr,
SJoHdSSl < i ē j a no stl4jām rokām/ kapteinis|leš^.>g^
ir viņiem kopā
līdz nākošajam rītam. Viņi paveras | , ; ^ ; ^ t u i j L S " p ^ r d o l ā r u . v.
kllot^etru slimaisuz
šajām kājām vēl streipuļo Hdz nakts ļ ^ di^ I "zē teģad ir tikai ap" 20 tēlotāju I samaksāja par kādu Sezana ainai
mjtnei Viņš nogul ar v ņ em kopa ^ ^agtij^ ^
arā: tur trako orkans. l^^lnT^Miardro^
Pēkšņi ass pieceļas: «Gribu L^^s^go pārcilvēcīgo spēkil; pēdī- <^ivi, 8000^^ c ^ ^ 400--ieOO 4olaru
drusku iziej ārā," viņš saka drau- ^^is iau drebulieais ieraksts ir vē- 500^ šad uri tad pārdodu i)a portretu. Bet parasti pēc c
gieni, „Es varbūtkādu brīdi palik-^g^ig. ^^Aizsūt^ šo dieriasgrāmatu^ g^^^
Su ārā." Pārējie trīc. Ikviens zina, ^ ^ T ^ , B e t tad ^«tiMst^^^
līguinur 200 dolāru mēnesi^^^^^
ko jūs gleznosit gada laikā ņo^
ko nozīmē šis gājiens ārā. Bet ne­viens
neiedrošinās bilst kādu vārdu,
lai viņu atturētu. Neviens neiedro­šinās
viņam sniegt roku . atvadām,
jo vSņi visi ar godbijību jūt, ka In-niškillinga
dragūnu ritmeistars Lau-rens$
J. I. Otss ka varonis do(ļas
pr«*tiļm nāvei."
Trīs gurdeni, novājējuši cilvēki
velkas uz priekšu pa bezgalīgo dzel­žaini
ledaino tuksnesi, jau pārguru­ši,
bez cerībām, vļenīgi trulais paš-
^uztui^anās instinkts ,vēl ^sprindzi^
. ^ , , ri^ Viņu dzīslas streipuļojošam gā-
$ū<tefes^:par patiesam un iedomātam ji^jj^^ Arvieii briesmīgāks kļūst-
.dēšanām; ar šausmām vn^ no biedra ^^^^ j^^^ras noHktavas viņus iz-divakiajaiņ
runami noprot, Havi^ņš gjj^^j.j^una vilšanās, vienmēr no jau-kādā
kntiena vai ārkārtīgo moku atrodas pār maz naftas, par maz
da,kļuvis ārprātīgs.. Ko iesākt ar L ^ ^ ^ ^ 21. martā viņi 4r vairs tl-vi^
u? Pamest viņu ledus t^^ k^i 1'20 kilometru no kādas noliktavas,
Bet j i ņ i em nekavējoties jasa^^^^ ir tik nežēlīgi spēcīgs, ka
noJfttava, citādi - Pa^Skots vel ^^^^ Inedrīkst atstāt telti. Ik vakaru
vildn^ uzrakstīt šo vā^^ nākošo rītū,-lai tad sa-ruari,
pulksten 1 n^Kti, ņdaunigais L^ie^^u mērķi, bet pa to laiku ap-
• Virsmete, a(?mir§t, tikko vienas die- ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ 3^. ^ p^^ējā
nosvgājienā .attāluma no ,4opkffutu. — ji^^ Degvielas krāļumi izbeigu-v^
Bometoes*S^ kur^^ termometrs rāda četrdesmit
atrod priekša bagātīgākas mal- ^^.^^ ^em nulles. Jebkādas cerības
tīte ņo pagājuša mēnesi apkauta-h^g^^i^^, ^^^^^ ^ i ņ ļ ^ p^jj^l^ cienīgi
jiem ponijiein.. ļ izvēle starp nāvi no bada un nāvi
Četratā viņi nu turpina gājienu, no sala. Astoņas dienas šie tt^Is cU-bet
— liktenīgi — nākošā noliktava vēki, mazā telti pirrtipasaules virtu
atkal sagādā skarbu vilšanos. Tajā cīnās? pret nenovēršamo galu.^ 29.
ir par. maz petrolejas, uh tas nozīmē: n^art;ā viņi zina, ķa nekāds brmums
viņiem jātaupa visnepieciešamākais, viņus vairs nespei glābt. Tad viņi
kurināmais, jātaupa siltums, kas ir nolemj neiet ne,soli pretim liktenim
vienīgais derīgais ierocis pret salu. un pagaidīt navijepni, kā visu pa-
Ledaina, vētl^aina nakts, un pēc tās rējo nelaimi. Viņi ieUen savos gu-pamošanās
bez spara, tikko viņiem ļammaisos, uņ par viņu pēdējām cie-pdeitiek
spēka, uzmaukt kājās filca šanām n^ad pasaulē nav izlauzies
, zābakus. B0t viņi velkas tālāk, ne vžiids.
Viens no viņietm, Otss, jau uz daļēji] ^^^^^^
nosaldētiem kāju pirkstiem. >Vējš ir ; . MIRĒJA VĒSTULES
asāks;neka.jebks^ un nākošajā no- gj^^jg mirkļos, vientuļš pret nere-
Kktavā 2. martā atkārtojas baiga- ^j^amo un tomēr bezgala tuvo nāvi,,
vilšanās: atkal par maz kurināma, ļkam^r ārā prkāns kā ārprātā triecas ļ roka nežēlīgi skaidrā atzīšanā ižsvīt-
Nu baUeš izpaužas arī vārdos. Var Pret.plānajām telts si^ām, kapteinis rojusi vārdus ;manai;sievai<run.^ie^^^
just kti Skots pūlas aizturēt šaus- Skots atceras kopību, , af kurt tas pari uzrakstījusi baigo ,mana^^^^
masl bet vienmēr no jauna cauri saisfHs. „ Viens visledainākajā klusu- raitnei".
. izlaužas spalgs izmisumaM, Viņš varonīgi apzinās savu brā- A^TRtini?
sauciens. „Tā nedrīkst turpināties," li^u ar nāciju, ar visu cilvea. Iekšēja ATBILDE
vai „Dievs lai stāv mums klāt! Sīs fata morgana šini_ baltala tuksnesi j^edēlām ilgi bija ^idijM biedri
• gr&tības mēs vairs nedējam veikt," atbur, visu to attēlus, kas jebkad ^^^^^^^ Sākuma drcSā ticībā, t^^
\vai,,Mūsu spēle gatavojas nobeigties bijusi saistīt ar vitiumila, uzticība norūpējušies, beidzot^^^^a^^^
traģ^d," un beidzot baigā atziņa: un draudzība, un viņš tos ^5^?- pieaugošā nemierfc Divas i^i^^^^^^^
,JCaxrt'taēu Mtenis nāktu mums par S k o š i e m pirkstiem kap^em^ r^^^.^ . ekspedīcijas, bet bar-
.līgā! No cilvēkiem mēs palīdzību Skots raksta savas ^^v?^ . stimd^^^ laiks tās^atdzina atpakaļ. Visu
vairs nevaram gaidīt." Bet viņi veK raksta vēstules visiem dzīvajiem, kas ^iemu bez vadītāja palikušie
kas tālāk "liii tālāk,- bez cerībām, viņam mīļi. pavada mājiņā bezdarbībā, katastro-sakostiem
zobiem. Otsam arvien ļ Brīnišķīgas ir šīs vēstules. Visu fas ēna jau smagi gidstsis^^^^^^v^^
; grūtāk turēties līdzi, viņš>rvlen sīko, mazisko aizbīdījis nāves vare- dīs. Sais, mēnešos kapteiņa R^^
vairāk kļūst biedriem par nastu, ne- nības tuvums, šo neapdzīvoto debesu ļsi^^ota liktenis un veiki^^
kā par palīgu. Pie 42 grādu pusdie-kristalliskais.gaiss šķiet ieplūdis ta- Uniegā un klusuinā; Ledus tb vis
naa temperatūras viņiem jāņovilci- jās. Tās adresētas cilvēkiem un to- Uura aizzīmogotu ledus z^^^^
lia gājiens, un nelaimīgais jūt un zi- mēr runā uz visu cilvēci. Tās rak-ļ29. oktobrī, antarktikas pavasarī, do-
' na, ka kļūst saviem biedriem; ļikte-Utītas kādam laikam un tomēr runā ekspedīcija, lai vi^^
uz mūžību, rastu varoņu līķus un viņu vē^^^^^^^^
Viņš 'raksta sa'vai sievai. Viņš jumu. Un 12, novembri viņi sa-mudina
to, sargāt vērtīgāko manto- sniedz telti; viņi atrod varoņus no­jūmu,
viņa dēlu, viņš lūdz viņu pa- salušus savos guļammaisos. Skots
sargāt dēlu vispirms nb gļēvuma un vēl nāvē draudzīgi apkampj Vilsonu;
mīkstčaulības un pats, pēc viena no ļ viņi atrod vēstules, dokumentus un
dažākiem pasaules vēstures veiku- traģiskajiem varoņiem' izrok kapu.
man jāsaka, ka esmu apgriezts jeb ļmiem, atzīstas: ,JKā Tu zini, man Vienkāršs'melns krusts virs vientuļa
aJĪg^rns snobs — tnan patīk parādi- bija sevi jāpiespiež kļūt centīgam—ļ paugura rēgojas baltajā pasaulē; kas
ties iespējami vecā, netīrā un nodzī- man allaž piemitusi tieksme uz kūt- sevī uz visiem laikiem noglabā ši
tā mašīnā. ļrību." Pirksta platumā pats no nā- cilvēces varonīgā veikuiria liecību.
ves, viņš vēl slavē un nevis nožēlo ļ V '
rv • < -Bi u IV » * , žāvu lēmumu. ;,kbv^^
kur^labi ģērbti ļaudis sež saliktam j^t, nekā sēdēt mājās pārmērīgā ēr- saules lieliskais brīnums! Draugi
g i p i ^ ^
Zuināla^^^^,^^^^^^
Vairums to mākslinieku, kas no­pelna
mfljonu franku gada vsd vai-, , . ^ , ,,,
i ^ , tikuši pie pārpilnības ar grutuH^ena?- Makdimēld^urojas,^
cīņu un kādreiz Mjuši gluži nabagi, h'^l^^^". ""^V"^ stopnidd
Ar 80D0 dolāru gada ienākimiu tie ?"Stelas tirgotāji. To
jūtas kā prinči. Tā grupa,^ķ^ ^ sS^uma trīskāršojies.
,,ērti dzīvot'', raurniērānopelna^^^^a g^venie gļeam pk
3000 dolāru vai dnisku Pāri tam, "°t? 5 f ! f f l^"^^
bet daļai ān 200Odola™ jau nožiniē^n^^^ ^^l?^'
Udu dzīves komfortu. īsta māksli- reidus, sastāda M u daļa
nieka uztverē bagātība ir -^pilnīga ^ūras, jo ve<*agatni^'- p^k
brīvība glegnot, cik un kad grib. vien mazāk Dzīves dārdzība.
Faktiski daudziem pietiek ar p i e ņ e - p t ^™ ^
māmu dzīvokE, pārtiku, apģērkj^^ 'iivo ^ ^ ^ H ^ n ^ r ^ J
naudu, par ko iegādāties mat^riālusļb;^
dSbr^ a & a l SSU^^ ap ^50 l i ^ . un m ^ -
īstam gleznotājam pat'maharād^^ ««ifJ'* ""i?.^"""- ovfa ^
bagātības, bez iespējas riodpties sa-M.^^^^^^ «^^^^ '^«'^'^l I? F'^ļ^i% vam darbam, nozīmētu pēdšjo naba- dolāru. Izdevumos vd u- ^ydM«J
• • ļun plakāti un savi 40 yai 50 <*-'
. .^^^^^^^ kādiem 600 eksemplāriem
Ap astoņi tokstosi Parīzes tēlot Tirgotājs, kura galeriju u
mākdinieku,^^^tā,sa^^^^^^^^^^ izmanto, parast^ paturi
ņopemoi ap 100 dolāru menesĻ Viņu 30 visu pārdoto di
galvena^, ^muls_ ir^^^^^^^^ Tverklāt nav tā, ka s^
ko sasniedzis Anri_M£^^ ar miem izktādit aUsi
an viņiem y ^ kamēr vien viņiem sama
Simtiem šo jauno makslimeku ir gļjjŗ^ darbu izstādei^
• ^ ^ ^ i P^,^y^«^,'' ^ « ^ ^ ^ galīgi sabojāt tirgotāja - repul '
spējīgi ka Rauls Difi,Braks,-Fla-ļ^^p^^ mākslas darbtt Ipt
mlnks,.PiķMo vai^van Dongens,^t^ ir tendence nelaist tos
kai vel trūkst atzīšanas. kām ārā, jo, lai kā grozītos
Tāpat cerība ir galvenais dzenu-1 ciskie ap^ākļi, „maizi un gaļi
lis tiem pieciem tūkstošiem, kurus i allaž būs vērts". M.
Kāds vīrs sarunā uz ielas Port-smuta:
Par autobraukšanu: runājot,
ciens par kar^^^
mmat beidzas un ^ mipat^imas^ m kura mpeērrjķjaiss I ^rējj's^, gv^i^ņš^ sm^ rie^r^i na^ pārējo piederīgiaous I^ 1?^^im puēzr^ijaAss akia ^tepdarrāsltēe i^kaajraa^liiJsa slaouk.a.
bi]a aizkavēt tas cūcības, kuras mes ^ ^^^^^^SO ļ^^^ i; ^ ceļus varoņa niemlnai tTn tac .^^.j V ^ I pārcilvēcīgo mirkļa hduma^m
ejas cildenuma izjūtu. līkas veltīgs, vel reizi kļūst auglīgs,
; ; nokavētais kļūst par brāzmaiiiu ai-
Un viņš raksta draugiem. Pieticīgs ļ cinājumu cilvēcei, veltīt savus spē-tagad
«rtTod£^
Žto ^
bu: Grāmatai par labu uzvešanos ļ pret sevi, bet diža lepnuma pilns par ļ kus cīņā par nesasniedzamo; lieūāčā
butu jāpapildina ar jaunu nodaļu savu nāciju^ kuras dēls, un pie tam spēku mijiedarbībā no varonīgās nā-paff
^,ra<iļQ kāpināta dzīviba, no bojā
ļaužtļi^ ķa«^^^^ apzinās. „Ēs nezinu^ vai e š - u z |)ācelšarios bezgalībā
savicm^^ viņš atzīs- ļ Jo tikai godkārība iedegas no panā*
dsal^ni^n ātiēs kono^ita zā^ 'un vieglas izdošaiiās nejaušī-mfu
laikā, bet l^^,
mūziku bez markās kautrības un dis." Uh to, ko viņam visu mūžu lie- ļ ņa neuzvaramo pārspēku šī lielis-šķiet
aizkārti, ja) viņu ienākšanas dza izteikt vīrišķīga nekustība, dvē- kākā no visu laiku traģēdijām ko
dēļ jūs nekavējoties aparātā neno- seles kautrība, to viņam tagad drau- dažreiz veido dzejnieks un tūkstoš
griežat Bēthovenu vai Bachu. īdzības apliecinājumi izvilina nāve.ļreii pati dzīve.
„MODERNAS REKLĀMAS" PA­RAUGS
ir Beimtas laikraksta ,iĻe
Soir" ievietotais šludinājj^^ ar
virsrakstu ^^J^
„Nolēmusi realizēt s.avus slepenos
plānus, Arābu līga uzdevusi Pales-(
tinas kainņņiem soļot uz Svētās ize-mes
robežām \m sagatavot zibens
ofensīvu >alestīhsi^ arartw^
šanai — gluži tāpat, ka šais laikos
tūkstoši cilvēku^ meklēdami glābiņu
no lielās dzīves dārdzības un tirgo­tāju
mantrausības, steidzas uz tirdz­niecības
namu „Occasion Naccadio",
lai iepirktos par cenām, kas pārspēj
jebkuru konkurenci."
IERIGES, KAS ATGĀDINA PER-PETUUM
MOBmE, izgudrojis
chenes mašīntedihiķis Hebels \m ne­sen
tās demonstrējis, bet tāpat kā
jau reiz Hitlera laikā, viņa izgudro­jumi
noraidīti. Autora solītās ārkār­tīgās
izredzes enerģijas avotu papil­dināšanai
nesaskata ne Bavārijas,
ne amerikāņu militārā valdība, lie
ari Mindienes tediniskās augst^colas
profesori. Tāpēc ^nesaprastais" iz-gudi'otājs
dibināšot pats savu „Eher*»
ģijas vairošanas partiju" Bavārijā.
MOTORIZĒTU BAZNĪCU ierīko­jusi
katoļu draudze Lālandes salā,
Dānijā. Svētdienās baznīca apbrau­kā
ciemus, kur jānotiek katoļu diev­kalpojumiem.
Pēc telefoniska pie­prasījuma
uz auto šasijas uzbūvētā
baznīca piebrauc arī mājās - - l a u ­lību,
bēru, kristību un līdsdgos ga­dījumos.
ŠVEICES GLEZNOTĀJS Freds
Staufers, aiz lielām simpātijām pret
„visu krāsu karalieni, krāsu £anf«t^
dzīves, sajūsmas, kaislības im prieka
simbolu" — cinobera sarkano, zzosau-cis
savu mākslas žurnālu par ,^Či-noberu".
\
SUDRABKĀZ&IIKB^^^^^^^ H.
Simejs, Minniapolisā, jubūejas dieri|
nosvēra savu sievu im uzdāvāja tai
pašas svaru sudraba dolāros.
PAGĀJUŠA GADA LONDONĀ
nomira Ernests Ridleļs no ievainoju­ma
sekām, ko bija ieguvis pirmajā
pasaules karā.
1929. GADĀ BERLĪNĒ kino teātri
Nolleridorfa laukumā izrādīja filmu
„Rietumos bez pārmaiņām*', pēc Eri-dia
Manas Remarka romāna. Filr
ma, tāpat kā - romāns, apsūdz karu
un tā mežonības. Tas netikās da­žiem
ļaudīm parketā, kas gribēja
sarīkot skandālu, jo viņiem patika
kā kari. tā skandāli. Viņi sāka
trokšņot im, beigās palaida ņo
paņemtām papes kārbām v
baru balto peļu. Peļu atnesēji
divi laulātie pāri: rakstnieks
nolds Bronnens un kā^ Jozefs
berlss, ar savām sievām . . . To
rakstā atstāsta rakstnieks
JKestners. - :. ^
Krustvārdu mik
M
I I I t •
•- • -.
iŠ. mi
• . • •• . 1 r r
ĪT
sr
•
m i r
1 • .•
• *•
29
w ai
Omoīiskli 1. Saukt, aicināt. 5
ravānU atpūtas vieta. 8. Ar p
ēdam& 9. Ai'umu robežas vaga*
Aši. 13. Darba rīki. 15. Baznīca|ļ
kalpotājs. 18. Pasaku būte. 20.
nieks. 2L Koks. 22. Slimības^
Kalni Eiropā. 26: Dzēriens..28.
Latvijā. 219. Sacīt. 30. L _
rakstnieks. 31. Vīriešu vārds, f'ļ
Stateniski; L Orgāni. 2. Air6.
Augi. 4. Trauki. 5. Slavas dzli
6. Puķe. 7. Ģeometriska figūr
KulŠsmas blakus produkts., 11
saku bute. 14. Latviešu -cbeļ
16. Paradīze. 11 Darba rSd. 18.
de. 19. Putns. 22. Literātūr
veids. 24. Patiesi. 26. Mazas. 27.
SļS.
lEPiaSKŠEJĀS KEUSl^^
MIKLAS ATRISIN
Linieniski: 1. Paters. 5 I^
pvens. 9. Katoļi. 12. Sams. n
kari. 14.- Ēna. 15. Smīn.. 17.
19. Kails. 20. Vats. 21. R
Samtene. 25. Zils. 27. J
Lāmas. 29. Stop. 30. Si
Steieiīiskl: 1. Pika. 2. Tots.
Ms, 4. Svira. 5. INS. 6.
7. Arsēns. 10. Ausmā. 11.
.15. Sārts. 16. Ilona. 17. A
Otello. 19. Kumosi. 21. Kajas.;
Elks. 24. Ēsn^ 26. Sāp.
Ļ ļ • • •
mm
_ «n otrdien I reģc^a, to
• ? S Sdē toaai sa-1 v o š W .
zl vrievtt vie- enu rscilsš
B W^im svarīguma padomju _
i ^ & M sadaKSana, 2. —
. S^^^feb W ^ no nais^svars;
ifc««iteliiaiia. - .
B, -vr,- ' I neatšķiras;
vēlas, M taniie- ^j^^^
••—s, kas P«;ļ raudzīties,
Z^t centrālā valdība, 3. vādjas
fi^edsm. Pie tam Bfo- ķajp^t,
T k a visi tris vmal,.=_ ^
ir i i « i s ar otiy h g ^ ^ ^ bū lllpa jāapspriež
|§10 varētu kļūt: k^^ to<
i S > 3 ē v i n s slinifbd
|mlmj|m|ma e^laarmējeari.k^āiņ^u^s toSanas
i%tie savās joslās atjau- Mkunu
ļj§ ar Maršala plāna'
" Ibbt iegūt dcHninešaņu
l^feb^āafos.:^ Molotov^ļ
mfWsfranēi jau; „ai2ŗ ļ ^ua.'sMpspi
p&lSu** ar/s^^ aķ*ļbet.o1x^^^
•^|cīja;uii;pār lie^m j jūn^^ āpf^ ^^iš!^^^^ bazbi^n^
fepāi.^M^ itzīs
. ^V iMidomu « —
domjH Sa^
-.iot padomju prasības, M o ^ ļ ' ^ f ^SJ
i rieprasfja Padomju Saviem- r°™f«^ii
ni Polijai ļ« miljardu dolāru
w avotiem šo reiMirā-ļ :
laiffi miņbt, ?āoQ rupnicū ļ Kairo
a, Vācajas iefuldījuinus ngao ņai
«Bez to viņš piebfldā, ^ ^ e s t s t
Was vaifetu ņemt «dažādu «in \f^tJi
"ASĶ pēc ^ w Yoik
' informācijas, ar to ^ j^^'t
>a speķu. Reparād-Utii o^ār,
mms un tikai tad var
P produkcijas kāpin^anu S i n L
, ņa-neiejE
. i turpretim, arta* ļ di nesani
jSv^ina dcsports,! ^ .ja
lati samaksāt pār- festīnā
ievedumus. Maršos
70Q.000.000 dolafu'
aeģribot'to turpināt-tm
PSPnežami reizē.'
»g teaedza^ Pārfjiem' ārlie: I Padomj
2 ^ r a k s t ī t u P^ija sa;
,l-|a<iomju Savienībash> kas>'
•'«oiflvsaimniecības jau- stāvēt pa-to
konference b^^
j a i mazāk konkrēti P ? ^
Bs, .Padomju Savienī- ^«taieki m priekšlikumi m . Ma'*-—
dinājumiem no «tikai vd
iesniegumiem hfPejoties
''"«Kam sarunām ļ veli un -
partijas
« r « 3 z j ^ ^ . / ? " * ciias biro,
vērts M ^ vienosa- runu laiki
skeptiski. „Ti- E
1 ne-1
|ņā- iniRiimiii
J^^^^' Sēdi par,