Bavarijas Latviesu vestnesis, June 17, 1947

              A;
LATVpA, 1947. g. 17. J U B ^ |
44 (51);iö47; g. 1^ Jööiji
AP a^törö vftrdti vai Inlcfillera pa-n^
v katrS 0Q§ aiirfedal^cijas d<»nas.
Käda Bävärijas novada komlteja,
kas tdmdas apstaklos izradljusi
diezgan lielii'äctlvlt§ä saWedrl&5s
Szlves organizSSani, sakopojusi da*
tus par saHkoJumlem sava novada
, nometn^, No 3is stati^kas redzam,
Icä ^ i e ^ mlneiu laikä ^padpoit
jmmietfl^ noMkuSi: divdesmit ilaStda
lakstiÄ' fi^rtkojumi, tas Ir, cäur
ip8rä vafräk nekä vieris saflkojums
katri n^etn§. Tor bijuSl priekSla-sljumi,
teltra izradei, k(^^ bet
puse sarlkojumu bijfs sporta rak-stiya.
'Sarlkojumti tatadi nav biji
, daufibs un no visSm dJscipllnäm vis-
Heliki aktlvltSte tm rosme bijusl
sp^fte* nodaribtbSs..PieminStie skaitji
, gan pepretendS uz stivok]a takstu-lojraiu
ärt cltos novados, tatu ar
hetfeliam izpgmumlem sabtedrisl^s
dilv^ intenslvitlte uii sU^Iba arl
ettur ir apmäram tada patl.
Sporta sacensibäs aktfvi ITdzdar-
' boja^ vi$valräk Jaunatne, bet vipas
intereses Sai virzlenä atfod dzivd at-balsiarl
pSr§J| sabiedrlba, Nootras
pii^es Ätltäaml ieblldumi* ka Jau-
/ natni -maz redz korii daltbnieku
vidö, priekSlasijumos, ,pat kbncertos
'jSo lebilduinu Izteicejiem. tomer var
; Jautät* vÄ^ a^ sabiedrlakäs dzlves
. organizetäji nav VaiwoJami, Ica jau-natnes
ce]i tiecas vispirms uz spe-l
§nal'tih sporta sacenslbam?. Ko gan
^. dtu varam lafaldlt; Ja sarfkojumu
käl^difrS feisnl sporta spSles pär-svari,
un taisnl tie, kam tas visvai-räk
nepatik, ar savien sarfkoju-
. mleiT^sportistiem netiak Ifdz. /
äports ir . virtff^s audzinSSanäs
ltd«ekll8 un pret pieljcerSanos sporta
nodarblbSm prlncipa nebötu kb vai»*
mimat/ Bet tajS palö laikä nevar
böt arl tä, ka Melo daju intereiu aiz-i;
k0i:n«likatsports. Sports retos gar
dljumos ir ;palmir]j[is, vlsumä ^ tas ir
lidzekUir.\bot:iä tä, tad ir järupejas,
MJo lfd«ekli pareizi pielieto, 4ai tas
naplrvIrSas .par plstoU pärgaMu
^^ rokiSi kad viirs nevar zlnät, kad un
v/päRSt koi^avörsta ta sprägs» Gluäl tä
paiikS skola matodlski rfkojas ar
savtem mäcibäs lldzek}iem, tapat
, tam jäbät arl ar ^portu. Ir noteikti
Jlvllas, lal nometnlsiäo lietu vadt-
; lalla^ atrastos tädu kärtotäju rokäs,
kani ir ne vien interese par paääm
"ipcHrta; spH§m un Veikumiem. bet
^ kam ir arl vajadzigäs zinäSanas) pie*^
radze un Interese t>aidago^skajä
darbi ^ Sporta nodarbibas ir jäple-
: äca^o j^unatnes aud^lnäSanas prasi*
bim» un, }a tas tS notiks, tad vi^as
n^tte valrs kavSklis un trauoetajs
aa skolas mäclbim, ne citiem kulta-raa
im aabledriakis dzlves pasäku-^
•lÄiiiiiiÄ^^^
^ %Z tSjdää domäm virisäa arl k&ds
ti[|ii;;atatisti]^u konstat§jumsf proti,
ttcpietnäs ir l8-r30,8Vo, bet yid§ji
Wh ieUvScu, kas neprot nevienu
aro^ä; tJn §os skait|us dodot atkal
vimmiräk JaunieSl labäkajes gadosi
Nav iemeda J im konsta;täjmpafli
aetii^gt Bet atkal kas tad bez ru-nSSanas
i r praktlskl darlts, lai neap-mfielto
jaunieäu bdtd mazäk? ai-vika
Ir tä. radita, ka .vljjS bez \ ^
<|lena** parastl negrib päriieku pie--
pa§tles/:,Te Säds^gadijums: kädä
nometni.saimnieölbasdarbos nevä*
: föjfts strädät gandriz neviens, kaut
jan tädu netraka» kas nebija nekur
nc^arbinäti. Bet vajadzSja tikai sa-
?emt paziijojuihu, ka ar to ,un to
^ dlenu visiem därba ^gjigiem un ne-
; nodarbinätiem bus jäbrauc apm;
80 km attälu me2a darbos, kad no^
motnes satmnieclbas Qarbi u)z reizi
iegttva neatvairämu pievilcibu. Un
ja mi ir tädi konstatejumi» ka jau-natnei
par maz intereses par prak^
tlsko dzivi, vai tad nevajadzetu vi-i)^
interesi pamodinät. Jääai&äs;
vai ar bärSanos un runäSanu vien to
panäkäiip. DroSäkas ceri|i)as uz pa-näkumiem
butu; ja izdotos Sai Uetai
radit tädu paSu pievilcibu, ka jau
pieminetajä gadljumä tas pats no
sevls radles ^aimhiecibas darbam.
Uh tad jaunatne pati izlljirtos par
v § ^ Q CÄJU. Bet viijiai ir Jäpa'-
\ Pamudinät jaunatni §ajäs ne^id-
' ribu im neziij^as pilnajäs dienas
izä^drties par praktiskai dzivet pie-mSrotäko
ceju ir ^ ne vien vecäku,
^otas, jaunätnes organizäciju, bet
visas ; itÄsu s^biedribas nopietps
miavttmus., Ir pamats cer§t, ka visu
/p^dti^o sp§ku sadarblbas rezultäts
var Bodrolinät jaunätnes gaitu ieva-däanu
t i d i virzienä, kas atbilst tik-
, lab paSas jaunätnes tieksmem, kä
ar! apstäklu^feälajäm praslbäm. lidz
är il) i z z i ; ^ arl ^pärspil§jumi un
pirmertbas; xm trimdas dzlves sta-tistikd
tad runäs citu valodu.
A. Rudzis
Svetdilen, 15. jQnljä Mndbene no-
Ika visu ^triju baltie§u tautu grupu
kopIg%J941. g. 14. junijä deporteto
piemiij^ veltits ^ru sarikojUms.
To ievadlja igauij^u pärstavia L.
Kuusa, latvieSu pärstävja, LCK vice-priekSsi^
A, Reiha un lietuvieSu
?ärstävja, J. .jKojela uzrun^,, Piemi-i;
ias sarikojuma muzikäli vokälajä
daja piedaiijäs Astfi yirnere, Alma
Blqbtere, X Daugaviete, H. HIvalds,
I* Rence, V. Jonuäkalte, Ad. Upe-tiieks,
Velta Delle-Grävite, V. Zie-dcSiis
un Dz. Treiraanis. , .
SarifcoJuma . laikä sapulcejuSies
pleöSma_rezoiacijU,^kurä norädlts,
ka, Baitijas tauti; piederigle, kas ta-gad
atrodas Väcijä un davo Mindie-ne
un tas apkärtne^ kopigi pieminot
savu tautu; tra^skäs 1941, g. jtoija
dienas, kad deporteja ap 150.000 ne-vainlgu
Baitijas valstu iedzlvotäju —
vMi, s i ^ un bernu, ^^«»öjas k(>-1 päj-skatot no Väcijas sa^emtos
piga ticTba kajie upuri ^i^igilj^^^i^g^ laikrakstus, manu uzrftanlbu
veltiunpalidzespasauleiatbnvoties^g^^^^ 1^^^^ aprija. ievads
no apspiesanam un vannacibarn. p^^^ j^j^^^» j-akstä izteiktais
Tälakrezolucijagneiasp^^^^ _ ^^äcities anglu
anem un valdibas i^täd^^^ ^ praktiskus amatus
ludz to aizsardzlbu b^lti^iem, lai k-^^ iespiests ' trekniem burt/em
pasargatu vii?us no boja ejas un pa- k^^ras latvieSu DP avizes katrä nu-
VESTULE LATVUAI NO IJHUJORKAS
lldzetu tiem atgut vi^u tiesibas. murä pinpajä lappuse, ari tad tas 14. jQnlja upuriem veltm Pfemi- —
ijias akti un seru dievkalpojumi nor
tika ari baltieSu nometn& Tapat kä dzimtene, an tdmdi
katra pi^i^imis ir uzturet sevi un
savu lumeni. Dzimtene paligos näca
iered^us, Kä tad nu mes, jo arl e^
esmu no^^is gmpas, varam nopelnit
te maiziti? Varam, bet tikai ar ^ v i
priek§noteikumi<im: ja protam kaut
cik angliski un ja spejam päraleg-ties
uz citu, praktlsku arodu. Par*
sikoloSanos uz cilki arodu loti labi var
izdarit arl Seiti jau strädäjot, ja
vajadzigs — brivä läikä vei ap«
ipeklejot kursus. Svarlgas patiesibä,
ir tikai anglu valodas ziaäSanas. Ja
tö nav,^ tad ir skaidrs, ka gandrta
neiesp§jami säkt strädät .pat vls»
kä iepriekfi§jo-paaudzu uzkrätäs ver- vienkarSäko darbu, nemaz Äesapijio»
tibas, tä arl pafiu uzkräjumi vecuxnu ^ jot par pärskoloäanos uz labäk ataU
sotu darbu. Kursos ta5u Se ari mäca
mgju valodä. Ari tie Sis,\ grupas
}audis, kas jau labi prot a n g l i ^ lai
dienu nödroSinäSanai Nö visa tä
trimdiniekam pari nav palicis nekas.
Vi](^ ir tikai pats, käds ir pec savas
Yi% tad isti izskatäs Zedorfä, kas ir | te §is jautäjums tiek atrisin^ts prak-1 fizi$käs vesellbas, garigäs attistlbas
p5d§Jä ap?tä§anäs vietä Jzcelotäjiem tiski! ^ j uh gatavibas darbam. Beä tam vi­no
Sfe posta valsts uz iecer§ti labäku Ko nometne mekle Sis divas väcu i;^am vgl jäatrod kädä eitä zem6, kä-zemi?
Kä tad patiesibä jutäs izlirau- dämas ar briesmigi smagajäm mu- das citas tautas vida vietä, kur va-'
cejl uz robezas starp vienu —\pec gursomäm? Viinas mazliet ftgädi- r§tu säkt pielietot savu darbu par
visu vienprätiga sprieduma. — vis- na — ja atjauts salidzinäjums lidzekU eksistencei un labklijibal
launäko dzlves posmu un- näkamo; täs, kas Viduslaikos jäja uz slotas Täpäc nav yairs svarigi, ko stra-ko
visi tikpat vienbalsigi iedomäjas kata. Papi asiet, ko vipas nes. Vinas däjis un varSjls strädät dzimtenS,
kä Jaunakäpiena säkumu uz augiu? atbildes, kajnekä, tikai i^äkuäas „ap- tagad jäatbOd tikai uz vienu jautfi-
Barakfis te ir tädas paSas* tikpat ciemot paziW*. — Un ta jOs variot jumu: „Ko es van^i strädät ärzemes
noiöojamas kä tökstoSäm citu vii;iu te dabut vai pasutinät vederam ne- iin kä varu pavairot sava darba
„mäsu*^ starp Plensburgu un Qarmi- piecieSamo. Käds sevi§ki nesaim- vertlbu?" Pärbaudisim mazliet at-
5u. Telpas biJuSas izdemol§tas, tad niecisks aizbraucejs, izmaimjis savu bildes, piei^emdami, ka attieclgie
sakärtotas, ta<^'.atkal izdemol§tas, bet zelta lauläjamo gredzenu pret 4 ki- DP, piemgram, ir nonSkuäi Amerikat
tagad atrodätf kaut kädä viduspos- bgramiem äbolu . . . Un tä tälälc... Savienotäs Val^tls.
mä starp abam .galejibäm. tätad Un tagad dazi skaitli. Päc ja\mä- Lai ärsts i ^ t u tiesibas nodar-tas
pats, kas visur. — Nekas.neat- kieni datiem.^kas Sobrid pieejami, boties savä arodä, IjTujorkS neprasa
liek — starplba JäipeklS iemltniekos caur, Zedorfu u?. Angliju , jau alz- ne nodzIvoSanas cenzu, ne ASV par
paSos. ,Te lieläka braucamo riku braiikuäi an lÖ.OOO DP. No tiem lat- valstnieclbas iegOSanu, bet tikai
kustlba, te rosigi apgrozäs amatvlri. vle§u — 2760 virieSu un 582 sievie- pärbaudljuma iztureSanu apgl^ ya-
^ Ka gejienes laudis — aizbraucSjihes. Skaitliski (^udz mazäk rcpre- lodH un attiecigos speciälos prlekä-jötas
paciläti un ar drizu pärmai^u Uentetas musu kaimlT>tautas.,VIrie§u metos. Tomer neviens no iebrauku-urdltajäm.
gaidäm kratis, tas pats U n sievieäu^braukSana sakot ar So Sajlem latvieSU DP ärstlem Se.^Sl
nar sevi saprotams, Bet pSc kä vi- nedelu notiks atseviSki- Tapat ar So^ nesträdä par ärstu, Jo neprot anglu
!?a — vfsa §0 4-5000 lielä jauno cil- nedSlu pastiprinäta k u ^ kustlba. valodu. Bet kam5r to mäcäs, ir
vgku masa (nospledoSä vairäkumä Sast^cllts brauclenu saraksts 1au ITdz vajadzlgl lldzekli sevls un Ömenes
zem 30 ^adjem) izskatäs? Vai pSc1§i m§ne§a beigäm. Ku§l ar vIrie-luzturHanai. Jämekl§ icits darbs
emistrantiem? Ng, sprie^ot pSc vii;iu §iem les uz Hullu. Savukärt sievie- „medlciniskajä llnijä". uz apakSu —
nlecT^räs bagääas — vienas vai, aug- §u ku^^i ies uz Tillb^riju. Precetiem masiera, slimnieku kopSJa, laboran-stäkals
diväm somäm — tie nav dotas garantijas, ka Angliia vlrii va- ta utt. Bet arl Slm darbam vajadzi-eml^
ranti, kas uz visiem laikiem Ues savas gaitas atkal atsäkt kopä: ga at]auja, kufas iegiiSänai atkal ir
närce^as no vienas malas te otru. No Zedorfas atpaka^ uz saväm no- pärbaudljums. Bet kä to lai iztur,
Z§dorfas pagaldu vlesi drlzäk pgc metnem ITdz §im nos^tlti 438 vTrieSi ja neprot angju valodu? Un tä jä-sava
ärejä paskata lldzinäs ekskur- un 9 sievietes, pa lieläkai dajai ärstu nonäk pie visvienkärääkä fizid^ä dar-santieni,
yiens nesen atbraucis pöt pärbaudes rejsultatä. ba, kas nepieraduSam griits, sUktSc
sporta biksSs, ar mazu, pavisam Beidzot va käds skaltlis: vienä Utälgots un maz^k paliek lafka un
mazu säinlti pirkstos, Varböt nebus naktl, izdarot pekgi;iu kontroll, no- ener^jas arl valodas mäclbäm. Vie-tälu
no patiesibas, ja sacisim, ka äie nietne atrastas 16 väcietes, kas ap- nigais iemesls visam tam' — angju
launieM mazliet atgadina vi^us pa- cietinätas. valodas nepraSana. ko tomgr divu
5us. kad tos 1944. g. septembn, gan Jägaida uz ku^iem lldz §iip bijls gadu laikä, dzlvojot Väcijä nomet-citados
tSrpps, iekraya Daugavmala Uio ^ 2 0 dienäm. Neviens ne?ina, ngs^ vareja iemäcltles. Un ja Seit
stavoäos kugos. Ir äis tas par so Kad pienäks vii3ia, dieaia. Un neviena Nujorkä pirmais pilntieslgais Srsts
laik^ piecfeivots . , 'TaJSu mantas nav täda, k^s reizi nebUtu izsaucles; L Q latvieSu DP vidus bQs chirurgs
viniem gan nav vairak ka toreiz.. | „Ak, kaut taCu reiz tiktu proJäm!**|T. Stapräns, tad tikai täpäc, ka vipä
Bet ir arl pa retam käds precäts Zedorh, U. janijä. V. Sk.
bezb§rnu päris. Un raugi — ta lau-llba
nu reiz ir täds 'Jauäu sädzives
veids, kuras dalibnieki väc kopä
mantu k5 biSu saime medu. Vipus
jau nö tälienes var pazIt pec somu,
saiTO» kastutun tamlldzigu DP „ba-gätibas*'
liecipieku daudzuma. Ar
vienu papemienu gan vipi tos neuz-hestii
uz ku^a! LidzSinejä pieredze
NometKiu
dzive
jau angliski bija citigl mäcljies Vä­cijä
un tagad, dzlvodams Oregonä
krusttöva paspäimg, mäcäs un tikai
mäcäs.
Ini^enieriem tas pats, kas ärstiem
är to starpibu, ka viijdem tomer
viegläk atrast labäk atalgotu fizisku
darbu fabrU^äs, darbnicäs vai, pie
buvem. \
tomer labveliga, jo bagäiu t r ^ o r t e 1 d\ium'r^Eslin'^rrsa^^^^^ I. ?!f^!^ ^ i ekonomistu
nn növieto atseviSki. siisti pienSieki M ^.^^^^T^ ^^^^^^ f^lf\ ^^^^f.<^i
Kä lau teiktq ai7braiir?in nmn na- ^^^^?^\ PiensaimnieKi. lai apspnestu tai ari Sis nozares darbiniekus, kam
Ciläta, Varbut pait, ja tä varätU iZ- U;ar»äk^mP nntiVQ tantciVnla -RJPHP- • . -af kad^miskäs Izglltibas ~. -.aVd -
teiktles - viegVätlga. Dau^z te I r Ä ^ lO ( Ä s a i m n i e c ^ k o iestaäu
plrmajä laikä n<H:er uz darbu „kädä
birojä". Labs laiks paies, kamär
iepazisies £ur Sejienes Ipatnlbäm. Bez
tam Seit btroju darbiniekiem vai, kS %
vjpus te sauc, ,white cPllar men"
(balto apkak^u Vlri> resp. baltr^
algas zemas, salldzinot ar strädnle*
kiem,
Plrmajä laikä, atkarlbä no vecu-ma
un izturibas, SIs grupas cUvlki
var cerSt uz darbu f abrikäs, nolik^
täväs vai pie mäju ierlCu darbinä*
Sanas un uzraudzISanas. Bet sievie­tes
pie SilSanas ^darbienv skalstuma
kopSanas salcmos, ve|as vlrejänu
Kam bQs uzpSmlba' un interese, tte
bus IztikuSi.
Profesldnälam' amatniekam, ja
kaut clk var aailmäties angliski, te
pavisam nav* ko baiitles. Saprotot
valodu, amatnlelcs driz vien plesa^
vinäsies ^ u s Sejienes papgmienus.
Un ja es konkrStl nemlnu nevlemi
arodu, kas bQtu i jämäcäs, tad t ä ^
ka paSu amätu.im darbu nosaukuml
un darba. papSnaieni ir tlk atSl^rl^
no Eiropä para^ajlem, ka bez sfklem i-aprakstiem
tie tlk im tä nebds sa-protaml.
Plelletctjot masu raibSanaa
principu, te valda maSihias im 1{:^ts
darba pröcesa scidalijums. Reizä tas
ir ar! viens Po liamatlem ASV aug-stajäm
reälalgänk un augstam dzl­ves
standartani. iinteresanti atzimet
daius datus, ko p^sen publicSja Ijfu-jorkas
universltä^s protesors Luiss l
Henljs (Haney): kokvUnas krekla i
pagatavoSanal A2SV vajadziga^ viena \
darba stimda, kamer Anglijä SetraSi
bet pirmskaira Väcijä devipas un
pus stundas. Viena radio uztvär^a
pagatavoSanal . /iSV vajadzigas 60 {
darba stundas, i^iglijä — 170 beti
Zvledrijä — 262> stundas* Tä.paSa^
akmepog)u dauidzuma ieguSanai,'
kam ASV strädiileks izlieto vienu
stundu, Krievijll Izlieto septlpas r
stundas. Un kaiit ASV dzivo tikai
ap 6®/d no visas, pasaules iedzivo-t
ä j i ^ , SejlenieSiem ,pieder 75*/o no
visas pasaules aulomobitlem, 54*^/0 —
nö saldeSanas iericem; 50Vo — radio
uztvereju. Vipl pjttere ari V» pasaulS J
raioto ziepju.
Vai täpäc käds, brlnums,.ka kvo»;
tes sarga iekltiSanu Seit?
IjTuljorkä^ 1947. g. maijä.
H a r a l d s L i e p i p i '
n.ri^ ^«P^^^^^tT ^^l u Ä ^ ' Sa^as iesp§jas). Sanäksme lugti pie- •
,,D(Kl Suipr im ,,Kur var daböt?* Uallties i^enotavu un sierotavu tech-'
ir daudz bieiak dzirdami saucieni. kigkie uh pärvalJu darbinieki. Par
Tas, protams lidz bridlm, kad ka- piedaliSanos iepriekS zipot rakstiski
:SÄÄr?^^^^^ ^^^-^ Urbanstr. I LatvieSu b^^^^
dzlvibu ar nometnes plänajäm- de- ^ „ Vi V ^ ^ - . 1 4 ? ^ - ""^"^^ nc^kaidrojas, ka pe-väm
un gaida vairäk nekä citi aiz- :,,^^^^^^5^^^f^ nometne (nglu jos- deja pusgadä an Seit visas nomet-braukfianas
stundu kursos apmaca 16—20 nes pashktihajies uzturs un ievesti
Katru vakaru vadiba savai tautai ^^^^^ ^^"""f jaunieSus drebrueku, d^ ierobeiojumi Begju iesaisti-riko
daiädus priekSnesumus un pec ^^"^^^Pu, kurpnieku un pulksteptai- Sana darbä galvenaril kartean notiek
täm balles (Tajäs ik uz desmit kun- ^^^^^^ ^^^^^^ darbnicä ap- lauku darbos. Dienas lzpe)pa ar
giem meiz but tikai viena dämai).P^^^ 16-20 g. v. jaunietes, bet darba deveja uzturu amatniekiem
Zedorfä jau viesojies latvieSu du- P"^^^^"^^®^^^ darbos sievietes no par 8 stundu darbU 20—30 kronas,
biiltkvartets ,Jauniba", käda pani-r^—^^ S. vecumä. Visiem kursan- bet lauku darbos, kur darba laiks
k i ^ Hamburgas variete trupa, gai- r^^"^ obligäti jämäcäs arl angju va- nav tik preclzs -i-virieSiem 10—12,
däins pat simloniskais koncerts. Ja r^^»- Kursos,mäcäs arj citu no-j sieviete^n 4-6 kronas. Par mitekU
cita nekänav — räda amerikäpu fil- "^^^^ vieninleffl. I un uzturu nometne vieniniekiem jä-mas
(täis valodas dej tikai reti käds Änsbachas latvieSu nometne lauk-1 P^aksä 3,50, äimenes cilvekiem lidz
saprotj..Tas nu^viss butu skaisti, ja saimnieclbas kopa näkoSos 4 mene- UO kronas. 471 personas^ picteikuSäs
baUe limonädes gläze nemaksätu 5 Su piensaimnieclbas kurs)is' uzsäks lauku darbos Franpijä, bet ne-markas,
l)et.neliela sviestmaizite — 8, julijä. Teoretiskäs macibas sniegs skaidro politlsko apstäkju däj S! ak-
6! Kamer LCK ui} LCP lauza gal- nometnes agronomiskie darbinieki, ci ja apstäjjisies., Registrett 53 jur-vas,
kä apsaimniekot un lietderigi bet 2 meneSu^ prakse jäveic Ansba- nieki, par kupi nodarbinäSanu no-glabäi
aizbrauceju naudu un mantu, chas pienotavä. Kursus beid2r}t päir tiek sarunas ar anglu, holandieSu
'baudijiuni.' Kursantus paredzets uz- un norvefeu kugniecibas sabiedri-pemt
arl no citäm nometnem! KUTT l bäm, bet 200 amatnieku vilas dotiw
santus ieskaitis nometnes uzturä, ie- darbä uz Zviedriju, Uz AngUJu dar-spejams,
ka bus ari nodarbinäto pa- bam pägaidto y^^
pilddevas. Kursantiem no citäm no- sievietes. Pärtikas sainTSu sutlSanu
metnem pieteikSanäs rakstiski pie uz Väcijii nolemts turpmäk letil-piensaimniecibas
kursu vadltäja J. | pinät kä palidzibas nozarl latvieSu
Vandera vai kopa^ vaditäjä E. Avo-
Filadelfija ir viens no Heläkajiem tipa — Ansbadi, Hindenburg Kaser-1 « -,, ^ , „
latviesu centriem ASV un turienes ne, Lettenlager, Block B.'' • Anrflll^ ^Q 5llrr»1ia
tau^e^i, ipa^^^ Väcijä atrodas lieläks skaits lat- ^ " M " | Ä 5 I <X^K.\\a L^^^ll^^^^ Lai So vieSu bemu, kufus kara 1 laikä alz- rit savu parasto gaitu. Angju ko-
3 & C mtensiv^zetu, Fila- veda no dzimtenes. Sie bemi jau sa- misijas patlaban ^rädä NeiState un
Jtnp\ snieguSi skolas vecumu (6r-12). Sena Eitinä, ligstot 50-70 cilvekus dienä
kulturalu, un vispär atzita patiesibä ir, ka fi- katrä no Sim vietäm. PieteikSanäs
S s a n ^ r ^ iSr^L"'^."^- ^^^^^^ ™ ^^nnäU at-hoti dzlva. Domä, ka. piem, no 1400
tori ^?r. R r Ä ^ ^ ^ l^titus bemus vislabäk uzaudiinät Eitinas nometnes iedzivotäjiem Sini
d S i^Kr ^ ^ ^ ^ ^ Slezvigas-Holsteinas apga-J gäjienä uz Angliju aizbrauks puse.
S - H ' E Ä e r l Ä m ^ ^ latviesul Pel: tam komSi u gaida Llbekä,
M TfTlniAf nn ^^^^ ^ labi kur brauceju skaits, Sl^iet, bQs daudz
- Dl T?m^-^^^^^^^^^ audzinäSanas kärtiba. Heläks kä pirmaä gäjienä, Ko-kärtM
S lautl^umf vecäkiem, kas velas pienemt Lisijas vei darbojas pec tiem pa-Ä
c i l a ^ f s d c m Ä ^ V 1 n^^r ^^^f. audzinäSanä, latvieSu pärstä- äiem noteikumiem kä säkumä. ,
S oÄraSS^^^^^ '''"I ^'"^^^^^ ^ HolSteinas (Hambur- Käda mQsu tautiete Anglijä lekri-
Latviesu stävoklis Dänijä
as latviasi
organizejas
YMCA*s darblbä. Pieteikts jauna
685 sainiSu satijuina.
Beg}u nometne pie Esbjergas pär-vietota
uz Kjerslngu. Par nomet­nes
vecäko ievelets M. MickeviCs,
Älborgas nometnes vecäkä pienäku-mus
darbä aizgäjiiSä M. Brieia vietä
uzpemies zv. ad\^ A. Ftidenberga.
REDAKCIJAI
P, K a l n i p S , Hajiavä
ATSÄEAMA LISTA
Savä laikä itin bleä daudzlnäja
projektus dabut norfietpu -apsaimnie-koSanä
tSdas saimnieclbas, kas Vä­cijä
piederejuSas nacistu diiviriem
un tagad ir apkllätas. Bet tagad SI
lietä noklususi. Ir zinäms tomär, ka
iidi, sagatavodamies jaunajal dzlvel
PalestInä, tädas saimnieclbas ir Ib-kärtojuSi
un tur ne vien apmäcäs
iauksaimnieclbas darbam, bet vlptt
darbs ir par svetlibu arl väcleSiem.
Principä tätad Sadas saimniecibiö
vajadzetu varet iegöt apsaimnleko-
Sanä ari citiem DP.
Kad tagad lasäm zipas, kadu arodu.
pratejus mekle citas zemes, tad ar-vien
pirmä vietä ij' ari lauksaimnie-clba.
Tad jauisteniari Angllja,Fran-cija
un Kanada uiit ir ieinteresätaa,
lai cilveki, kas näkotne gribetu strä­dät
lauksaimniecibä ta jäs zem€s, ar
So darbu ari iepazitos jau IepriekS.
Sis valstis ir ari IRO dalibnieces.
Varbut raQsu pärstävibas varStu
griezties pie IRO, norädit uz So ap-stäkli
un lOgt palidzlbu. It seviS^i
reälas täda% iesp§jjis klutu. Ja IRO
pieaicinätu arl DP pärstävjus, kä tas
nesen bija minets, ka tä^i to^M'
jumi pastävot
» « « » ^ I t o p ä r ^ ' laiva, vz ^
y^.S^ lei^ to saka kad^
«^•«irfdd. Varbut Irasta ik pa.
' parta»*)»'
.?^ka daudzir lat^J
m ' » a i n a pazuduäa]iem f^-^^t Ss&-\ drossirdibu,
t a u v ä *
miri. öträ • ^ l V
Uitat»*, tm p i « H . » . - . ^ i , ,
&mi ^^J u^m^äTa s^ ,.M^J^\^b etb etto t.o
Ä te'p^ laiva palika »
^vili-pectpa-sasiiif- .
^'fet-otra laiva'^palika
* le bija nösirmojuSL j
88:faast&^ läm i n i - Tjli^J
öto. ar; sarkanbalt-1. •» r " *
i^inasti^yakoi^l^^
OLAPA.!
ÄäMens srletos: paii ce- rus, ciuem Q|
k'»äfri^§rar spaiijiem iin]"sanas ar raksfl
p®e(udemM/d^ Par jubl
lÄkdejuSi samalla. KädsJ^^ Olafu.llzll
M uzsak, „Dievs,fniis tikai i g 2|
ÄÄsb^pfls .-..;^*-Smel-1 gäjuSi -jau 201
B)toiK5,:äoSdai5 jai^ sitas hmuzikas pasai
i^siabi. Dzied visi no säkä spelet lä
B-^sM m bäni,: VnM bridi päät ~ varbut
JÄ.I1Ö Ä s idien gläbejs — nistu; Olafu 11
^ asaräm acis
l2u tie nope'
pirka ari.
I Viss täläka
|no tik biezi. 1
\ par "j,brmumbj
säkä spelet 5 '
lieläks un d i
stävejauzdlvl
jau pirmo-i^t
ar 8 gädiäm
: • imi • - ."
^•'•^edalijies'- d S l Paklfduä