Bavarijas Latviesu vestnesis, March 21, 1947

              f. 18. iua^j
Attthorized by - Lizenz -
lidoSanai atlauja: ICD.
OMBG Atbildlgais redak-tors
- Editoi in-Chiefc
Kärll» Rabäcs, vie4ni«ks:
Aleksandrs Liepä, redakcl-
Jas sekretäfs: Maksis CuU-tis;
reiiktori: Andrejs Ru-dzls
(Minchene), Harljs Min-dcnbergs
(EsUngenä)^ ,Ar-nolds
Smits (sportsK Zigurds
Bärda 'techniskais iekärto^
Jums)
: LATVIAN NEWSPAm
Nr. 22 (29)
Piektdien,1947.g.2I.nL
isnäk otraienSs on plelUdie*
nSs *: Izrt^vSJs: BavSriJ^
apgab.ala latvieSu komitejas
nzdevama LatvieSo prese^
darbinieku sadarbltoas kopa:t-
Redabtija: GQnzbarg/D.. Bttr*
germ' tei - Landmann • Pl. 7,
t 9ib :: Printed by 8chwfib.
Vblksblait, GQazbarg/Don.,
BfirgernL • Landmann-PL 7::
Metiens - Olrcnlatloii: m&
m atmlnSt,
TOluki, Ap
'"lietä bija
Ia ko minet;
M gan }otl
f, kas teloja
^ Ari At.
)ntes zii^o»
iem runaia
^ angjus'
Bet §ie
taisiti BBC
1212" bija
lilltärie 2i«
in de^a arl
|äias ar vis-
[usu biedri
)[esaucai vär«
lakstTja gru-it
otrajani
)a klin§aind
ätuves, Iz-
9a labi, tur
läm bija tira
jp§c gan sa«
leSiem?
Plrdömasi' N
itSras ziijas.'
komandie»
lierinäjumu.
i^gan labl
ia;'un käda
0L tio Lud«
|ru,:kaut gan
ia uzbriikuäi
id — saso-,
-faktu, ka
[a tagad jau
ides un silta
[Qkai ka vi- ,
mä!
ivienuiizsle- •
)rKa signäls
lviriem pag-
;arätu izsle-;
Doulens un
jä, -viss, ka-fii;
ia viri ~
Ibs stra^aia;-
sienas ral-
; vientulajä:
luksemburgä,;"
letusies Ges-jj^
ikäiiu div-
IS izmekletu
lälisti, mili-jpur}
ät|iji un
Is bija — ie-tks^
uzticibu,
licibä - iV pii-
I par^ militäro
iizdevumu,
Is bija „Ope-
[gi brivas ro-
)ija atlävusl)
savu darbu fl
t§ Annija:
Iti .dzivu^rei-
^uztraueö§u
libä bija viss
ts, ar frontes
-speciäUs-fjiem,
' :
JkQS)
u>tnieku paS;
bäjas meklä .
•-'nas. Adr.:
ick, Baltic.
„. 33; vai 3t
las 16. III.
ij[13a) Wön-,
Manfeldi, ar;
Sats Spolan-
|SSsta#tä
|\in-zWa ali-
I fonnas' aP*
' ze^es, cepu"
3 Kräsoään»
iem jäbät t>-
(lienu la*'
lasfUinäiui^ ;
V Hamburgav
.^^^"^'^ feäji ^ •
ia.cena va"
la par ^*^f
sm
bet F - r ^ ^
|rdien« »o
(24) G^ ^ ' i
Vpithuu*
Joslu apvienosana un reparäcijas degpunktä
S!s nedejas darba kärtiba Maskaväs konference paredzetas debates II domas apsviesanäs, kas na laikam
par VäcUas saimnie^^^^ Pläsas deklaräcUas par savu esot demokratisku valstu diplomätu
valstu leskatjem Vacijas saimniecibas jautajumu atrislnäSanai iztelkusi lieläkais kavekHs. Calupa instituta
Apglöas, Padomju Savienibarf un ASV ministri. No SIm deklaräcijäm petijumi tagad pieradijuM, ka tikai
teOzams, ka lielakas dpmstarpibas rada okupSeijas joslu apvienosanas, 5 procenti am^rikänu domä ka ASV
kustibas brivibas un reparäciju Jautäjmns. , \ butu gäjusi päräk tälu, oponejotkrie-1 Qenerälis. Meknamijs savä pedejä
, ^ • o : . , X o . y^,* prasibäm. , Tä(Ji uzbrukumi kä preses konference, pirms päriesanas
^ n T f ^ f f 7 — versanäs pret Bernsu Mar- jaunä amMä, shiMzä plaSu pär^
S ^^f^^^^i^^P^y.^?.^i«ardiem salam, vairs nedraudot. Tai pa§ä par amerika^u joslas okupäcijas i iv
aoiaru, kas pirn^am kartam sai;iema- laikä arvien pieaugot arperikanu ap- staiu därbibu 17 okupäcijas mene^
^rn!^nv^r^^^^^?^^^i^''^^^» tekoSäs zi^a, ka viijiem, kas tagad ir stip- sosr pieskardamies ari^^^^^^^D^
P^ulojijas un ieguldijum em ar^e- räkä näcija pasaule, jäpärnem pa- mam^ m gan 1945.g; rudenl Hcies^^
S ! ? V . ^ ^ ^ ^ ^ ^ janomaksa repa- baules vadiba. MarSals pats,, pec ka DP skaits amerikänu jöslä sama-raojasjelakai^^^
d^kppigu^biedrpto r^
ruT^iba? atl^ibu. , ^ _ .^^-^^^^^^ f^^
^^^röals,
starp:^cxtu, p^ Pots^amas pesimismu. Tas^ }oti pareizi da- gada junijä sakusies J)P pärbau^u
nol^ma noteikts^^^^^ tiesäm bus prPgramm^ rezultätä no no-tekos^
produkcy^s dri^ neviens nevares pär^ metnem izräiditas 20^
kai^nedaudz^^^^^^ Vi^am 5 vilsanos sagä^
S^?^ nevarot pie- §anu,^Ja, turpretlm, gus kädus pänä- Bez tam atklätas 482 tidas personas,'
knst tadai-Vacijas^^a^^
DP AMERKÄT^fU JOSLÄ PASI NOPELNA
SEV MAIZI
Bevins vispirms Uzsveris,' ka ang-.
|u-amerikä^u joslu apvienoääna tur-pinai
pastävet, kamer tiks panäkta
visas Väcijas saimnieciska apvieno-lana
uz tädiem noteikumiem, ko rie-tuihu
valstis v ^ atzit par pienema-miera
Bez tam vii:i§ pieprasijis, lai
konference IzSkipas par Dasreizejäs
reparäciju sistemas' grozi§anu^ "par
Väcijas rupniecibas potenciäla palie-
Hn5§anu, lai. sastäda sarakstu par v i -
fliem rupniecibas uzneniumiem, kas
öo Vacijas aizvesti. Ne vien sabied-rafeo
personalam, bet an^ väcie§iem
Bevins prasija pilnimi kustibas brl-
, vibp-pa visäm josläm.
Maräals atbalstija Bevina-. izteik-tas
döitias un parmeta Padomju Sa^
\denibai, ka tä Vacijas ' territorijä,
tiizturot :grupu rupniecibas uzpemu-mu,
kiasir padomju ipagums, ar ko
pärkanjot, Potsdamas noligumu.
MarSals pasvitroja, ka ASV nekad
nepiekritis tadas saimnieciskas sis-temas
radisanai Väcijä,^ kas liktu
amerikäpu tautai maksat reparäcijas
kädam citam- sabiedrotajam. Ari
Bevins tad jjaskaidroia, ka angju
tauta nekädagadijumä neyelas tur-pinät
piemaksas Qkupäcijas izdevu-miem.
Espt gan neDiecieSämi likvi­dat
väcu kara rupniecibas potenciä-bet
tikpat hepieciesami esot vei-ctoät
Vacijas miera rupniecibu. Ang-*
in un amerikäijLU joslas apvienotas
tik^i täpec, ka > pules, 'panäkt visas
Väcljas - saipiniecisku, apvienosanu
nav sekmejuääs, -
*'Gapa runa Molötovs atgädinäja,
ka Jaltas k;onference väcu reparäci-*
Juapmers''noteikts' uz 20 miljardiem-dolaru,
pie kam puse no sim verti-bam
pienäkoties Padomju Savieni-hai,
lai ga;ii ari 10 miljardi esot tikai
desmitä dala no ICrievijas patiesa-
Jiem zaudejuihiem sai ka^ä. Vii?s ie-äiiedza
ministru padomei sädu pa­domju
priekslikumu sain^nieciskäs
vieriibas un reparäciju jautäjuma
atrisinäSanai: 1. tulit radit centrälu
pärvaldi Vacijas rupniecibai^ laiik-'
saimniecibai, financem, transpor-tam,
satiksmei un ärejai t^rdznieci-bai,
2. pavairot terauda Tupniecibu
no.2 uz 10. milj. tonnu, 3. paklaut
Rurasöpgabalukopigaiö^tru valstu
kontrolei, 4. rtip§ties" par eksporta
pavairoSanu, valutas" stabilizeäanu
un spekuläcijas apka^oäanu, 5. at-telt
amerikaiju un angju jöslu ap-vienoäanii,
kas nesasi^ ar Potsda­mas
noligumu, 6.-reparäciju vertibu
aoteikt pec 1938. g. cenäm, 7. Pa-yas
rezultSta amerikäni butu spiesti I skajäk,
maksat reparaci i as c i t i ^ sabiedro-tiem.
Sabiedroto kontx:0lpadome v§l
lidz §im neesot sariemusi no krie-viem
zi^as par to, cik daudz tie ^ i z -
ved no tekos§s produkcijas. Esöt to-mer•
jänienem, ka §0 Izvedumu ap-.i
meri lieli. Tas nejsaskanot ar Potsda­mas
noligumu. Vispär, deklareja
Mar§als, reparäciju. jautäjums atrisi-näms,
ja radlsot vienotu Vacijas
DM arestam. bet uzdevusäs par DP. Par
spiti ^im pulem DP skaits ,nom.etnes
vei acim redzot pieaudzis. 1946. gada
beigäs izrädijies, kö repatriäcijas ie-spejas
praktiski 'izmantotas un vie-nigais
celä DP skaita samazinä§anai
ir to nometinäSana uz pastävigu dzi-vL
Lidz §im nometinätas pavisam
14.000 pärvietoto personu, visvairäk
zidu begU,v kas. guvusi iece}o§anas
saimmecibu saskai^a ar Potsdamas Meknarnija vietä Eiropas äpgabala atlikusaiiem DP^ apmeram 107 000
noligumu. Par finanöu reformu ru- virspavelnieka un Vacijas amerikä- personu pasas SQV nopeina uzturu.
nadams, Marsals pasvitroja, ka * ta pu joslas feenerälgubernätora amatu Starpvaldibu beglu komiteja kU-nepieciesama,
ja grib panäkt, lai Vä- pärpemis lidzsinejais ^eneräja Mek- L-as nodalas lidz §im amerikänu'oku-cija
varetu eksist§t saimnieciski pat- narnija vietnieKs §ais amatos — ^e- päcijas ^bslä Väcijä darbojäs jau
»tavina. Bet ar to saistita ari pro- nerälis Klejs. Vipa vietnieks^^^ene- Mindiene un Frankfurte, tagad at-dukcijas
käpinääana. I _ . 1 rälmäjors Hibners paaugstinäts par verusi jaunu nodalu Regensburgä,
Marsals saimnieciskam sarunam generälleitnantu. Hibners reize ir bet vei vienu paredz iekartot Esiin
uz Maskavu izaicinäjis no Berlines ari Eiropas äpgabala stäba prie}t§- genä
äri jauno ämerikänu vitspavelnielcu nieks *un amerikänu sauszemes sp§- VKoommi<is?inja s noslegto ligumu ar Be^-
Reuters zipo no Londonas, ka kädä
angju garidznieku, parlamenta lo-
Vacija, gen, Itn. Kleiu, kas §inis k a un apgädes Adenibu k^^^^
diena& ^paaugstmäts par generali. sais '^enerälis. Ödz§in^ais; ;am darbos: ta-
Blakus. tiesa^am konferences ap- h i u brupoto speku; apzimejums Eiro- ga Be}-
spriedem^^ Maskavä yerojama äri Pä ,,United States, Forces^^^^E^^^
spraiga diplomatu rosiba citos jau- Theater*^ (USFEf) ar 15;'^^^^ .
täjumos. Pirmdienas vakarä ^nerä- veidots par ,,Europian eommand^^ ' '
lisims Stalins ilgäkä audience piepe- Qenerälis Meknarnijs devies i^^^^
mis Francijas ärlietu ministru Bido. h^jinäjumä iiz Skandihaviju, M
Andijas ärlietu ministrs Bevins ofi- tam! uzpeintos ASV delegäcijas vadik
ciäli pazipojis Molotovam, ka ir ga- Itäja pienäkumus UN ihilitärä kömil*
tavs nekavejoties säkt sarunas par sijä, kupas uzdevumos ir pasaules
ariglu - padoipju pakta stiprinäSanu ppiicijas speku izveidoSana.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^;^^^^^^^^^^^^^^,
un reälize§anu. Anglijas ciesäs. at- .jv - ^
tiecibas ar ASV nekäda veidä^neka- ^Plrms ^döäana^^
vejot täs draudzibu ar Padomju sa- h'?}^^ ^^^^^^^^^ vienibu * viju amerikapu armijas laikrakstam
, „Daily Mail- ievadnieks Randolfs ^tar^.^^
"Ceröils vestule no Amerikas apskata ^^^^ ^^^V:^^^^
-Marsala stävökli Maskavas konfe- 'to_, ka Vacijas; amerikapu jo
cek|u un rakstnieku p^akstitä
sniegumä laikrakstam „Times** pra*
sita palidziba pärvietotajäm perso-näm
Italijä. DP Italijä vei esot vai-räki
desmittuksto§i, visvairäk dien-vidslavi.
Tukstosiem-itaju ka^a gus^
tekpu velVatrodoties Dlenvidsls^vijä
un Padomju Savienibä im 1x) aÖai-sariu
droäi vien- dari§ot atkarigu no
DP izdoSanas. Rakitä iesniedzeji tä?
del ieteic DP novletot pärejas no*
metnes, kur tie butu brivi no poll-tiskas:
ietekmes un atrastos ^ g ju
aizsardzibä. Butu trä^iski, teikts^e*
sniegumä, ja vesturei butu jäkonsta-te
anglu nespeja gläbt t\lkisto§ieiti
neäizsargätu cilyeku dz^ibu^^
tai laikä, kad ahg]i nespeja , sniegt
palidzibUj nostäjäs sabiedrotö^^^^^p
;;Daily Mail" zipo no Stpkholmasj
ka janväri Zviedrijas tupniecibä bi*-
ju§i nodarbinätl 63.000 ärzemju
strädnieku jeb ap 60 proc. visu §r-:
zemnieku. Ärzemju stradnieki atri-sinot
Zviedrijas darba roku trukuma
oroblemu, un bez vipiem daudzas
f abrikas, ipaäi tekstiliju un gumijas
nozare, butu spiestas samazinät prp-dukciju
par 25 proc. Eksperimentä
nodarbinät ärzemniekus bijis sek-migs
uh apmierinot kä uzp§mejus,
tä ari ärodbiedribas un paSus
niekus, Ärzemju stradnieki protot
labi piemerotie^j sadzivöt ar zviedru
strädniekiem un esot kri^tni darba
veiceji. Brivas darba iespejas Zyied-rijä
dotäs begUem nb Dänijas, ]Nfor«
ve^jas, Somijas un Baltijas v^lstim,
piedävajot vipiem tädus pat darba
nöteikumus ka zviedru strädniekiem.
Zviedru Valdiba ^ «ärzenjJij^kuj dar­bu
apmierinäta un sä^uli äarunas ar
vairäkäm arödbiedribani par iecelQ^
§anas atvieglöSanu zinämäm kvalifi-cetu
strädnieku kategorijäm.
DENA,^NYHT, DM
UN KOMISUA KALNOS GAIDA P Ä R T I ^^
. , . Ärlietu ministrijas pärstävji Va-rence.
Vin§ raksta, ka Margala ro^ Inamos^ apstaklos varetu nonakt ko- singtpnä,paskaidröju§i, ka ASV vest-kSs:
esot tris trumpji.; P^ . Atstastot ^§0 ar- Lnjeki Grie^jä un Turcijä atsaukti uz
pam esot vairäk piedzivojumu nekä '^i^as laikrakstam £oto interviju, vasingtonu, lai palidzetu .preziden-
Bernsam, otrkärt, vipam neesot tä, "^^^ York Herald Tribime^kores- Uam Trumenam plänu izfträdä§anä
ka vina priekägäjejam. jäbaidäs: no "^P^^P^^ izsakas, .ka taja Meknar.:h,Qj^^istu ekspansijas. kaveäanai
iespejamas arherikäpu sabiedriskäs W? Pieskaries jautajumam, kas vipa ^^^^^ ärlietu ministrija
' «stabu nodarbmaj^s jau ilgi. publicejusi ari pirmos plänus saim-qtenerälis
Meknamijs izteicies, ka nieciskam atbalstam Grieljiijä un
vin§ esot noba&ijies par komunis- Turcijä. Tajos starp citu teikts, ka
tisku infilträciju amerikäpu joslä. | amerikäpiem vajadzetu sutit uz
_ EM apsaubäms, vai nacistiem jeb- Grieyju speciälistus lauksaimnieci-
D ret" a osta k 11 e m U n a ari l a I kad radisoties. lespeja sarikPt kaut bä, valsts jkunuzbQve, veselibas jau-
^ <u«|^^t.<^ir^i.wi wi i ^ « t i ij-töi kadu masu derPoiisträdju, betya^^^
VaSingtonä apstiprinäta zi^, ka ASV pärstävji Ungärijas kontrol- rupju esot par komönistisku ietekmi. tiltu buvei.[/ _ ,
padome iesnieguäi jaunu protestu pret padomjti ricibu Pngärijä. Notas Lidzekju apcirpSana Vacijas palidzi- Arlietu ministrijas
teksts nav publicets, bet zinäms amerikänu norädijums, ka ASV, Licl- bai un atjaunoäanai nozimetu katas-1 saimniecibas^ jautaju
' Mtanijai uh Padomju Savienibai saskanä ar Jaltas noligumu esot piena- M Ä ASVzaudetu
kmns kopigi pärbaudit apstökliis Ungärijä. tiskoreputäciju, väcu tautaspäräu^ radio run^^^
dzinä§ana butu apgrutinäta. ,,Un doma legut kontroles t^esibas Gri^-
denta portfeU, bet tai neesot nekas mes tad butu zaudejuSi visu, par ko ^ ä vai atbalstit kadu ipasu jGrie^i-sakäms
saimniecibas.' un iekälietu cinijämies, mes butu atdevuSi 150.000 jas valdibu. Apgalvojumi, ka Grie-jautäjumos.
Partija vispär esot mir-, dzivibu fäktiski par neko," izteicäs kijas karalisjvaldot pr angju atbal-
Sanas stadijä. Pirms 16 mene§iem Meknamijs. \ stu, neesot patiosi, jo Grie^jä jopro-
Ungärijä esot {)ielautas brivas vele- . , . , ^ « J J^"^ P^^tävot konstitucionäla monar-ganas,
bet kop§ tä laika, saka , » zipo ka ASV^ kara ^ ministrs L ^ j ^ ^ Prezidents Trumens, kä pazi-
York Herald Tribune", esot darits ?^^^^!^P? deyis__ rikojumu par armi- L,ots Baltä nämä, säpemis pateicib^
viss, lai §0 „kludu" labotu, nebaido- V^f^ partikas krajumu sagadaianu 3 5 telegrammas He xien no Grielpj#
ties pat ho atklätas iejauksanäs, kad ^^^J^^H, Y.f ^ o. vÄ^I valdibas, bet ari no parlamenta opo-kreiso
blokam bijis vajad^igs at- vecu ^pilveku apgadei , apv^no^ja ^fcija^ valdibas.
S SociäUsttijc)tpini^
apakssekretärs
jautäjumos un Tuvo
Padomju Savieniba, kä zinäms, ie-
PnekSej^s amerikäpu un angju pro-testa.
notas bija noraidijusL Londo-na
paskaidrots, ka Maskava noraidi-jusi
pri^glikumus kopigi pärbaudit
, Äpstäkjus aiz §ädiem iemesHem: ' 1.
padomju riciba esot notikusi tädej,
ja bijis apdraudets täs karaspeks,
kopiga izmeklgsana butu iejauk-ml^
Ungärijas ieksejäs lietäs. Jau-^
' '»aja amerikäpu notä, pec DENAs
^»^am, esot norädits, ka sada iejäuk-^
^nas hotiktu saskäpä ar Jaltas noli^
S^u. Bez .tam politiskäs mazäkuma
&>^Pas Ungärijä cen§oties sagräbt
yaru ar tadiem lidzekjiem, kas .runä
P^tim satversmei un apdraudot de-,
pokratijas pastävesanu.
' ».New York Herald Tribune'' sp^-
^aucorespondents, attelodams ap-sxakjus
Ungärijä, izsakäs, ka tie esot
«Dakais piemers 1 m, kä mazäkuma
^alkänos iegust varu pär
vaidibam. Komunistu un sociälistu
apvieniba Ungärijä i945.-g. velesa-
Qn ieguvusi tikai 34 proc. bal-
UH i f ^^^^^ iepemot 65 proc! no.po-k5
iS^"^ Postepiem vispär uh> vairäk
niam ^n^^- svarigäkajiem poste-
^5, > Sikzemnieku partijai, kas ve-
«sanas ieguvusi 54 proc. balsu, gan
i^ieaerot värda pec svarigie preai-kreiso
bloka cilveki. Lai gan s i k z e m - p ™ | s_
nieki jau vairäk kä gadu piepra- an praSisot kongresam cita
sijusi pasvaldibu velesanäs, gandriz
visi pilsetu vecäkie un padomnieki
ärpus Budap^stas esot. tie paäi, ko
savä laikä sais amatos iecelu§i krievi
vai komunistu partija. 11 no 12 lie-läkäm
pilsetäm vecäkie esot kreisö
koalicijas biedri. No 45 apripl^u pil­setäm,
37 pilsetu vecäkie esot vai nu
komunisti, vai sociälisti. 58 proc. no
sabiedrisko uzpemumu vaditäjiem
esot kreisie. Bez tam vei kreiso blo­kam
esot Joti specigs ierocis velesa-nu
kontrolei. Velesanu komisija, kas
izlemj „aizdomigos", kam velesanu
tiesibas atpemamas, sastädoties gan­driz
vienigi no kreisajiem.
DENA, NYHT
sliktä stävokli. Komisija ierosinä
.. . ^ T u , jusi, papildus Trumena ierosinätam
pahdzibu Vacijai, starp citu „Liber- atbalstam, pie^irt Griel^ijas lauk-ty**
kugu nomäsanu, sagädajot tiem g^ij^j^^
vacu apkalpes. : ? miljonu dolaru kreditu no starptau-
Väcijas stipräkäs politiskäs parti- tiskäs bankas.
jäs — kristigl demokratiskäs unijas UP aipo, ka Grielpjas financu mi-
— starpjoslu slegtä sede Berline pie- nistrs izteicies, ka ASV kreditu vis-pemta
rezolucija organizet no 4 lie- pirms izmantoäot militäriem izdevu-lajäm
vacii politiskajäm partijäm 32 imiem, bez tam pärtikas iepirksanai
personu* komiteju, kuras; uzdevums arvalstis un, treSkärt, Griel^ijas bu-butu
veikt sagatavo§anos väcu tau- dzetä sabalansesanai.
tas pärstävibäs radisanai. Pärejas Turcijas financu ministrs paskaid-partijas
aicinätas rezolucijai pievie- rojis, ka Turcijä aizdevumu izman-noties:
un piedalities visdrizäkä laikä tos vienigi savas rupniecibas stipri-rikojamä
partiju sanäksme. Tala- näsanai, bet ne ärzemju preöu. ie-kais
uzdevums butu sagatavot par- Ipirksanai.
lamenta ySlesanas resp. väcU' valdi-| UN komisija Grie^ijas jautäjuma
brgfiiniziäänQS, DENA, NYHT | izmeklösanai; pec AP zipäm, sv§t-dien
saslj:elusies dlyäs dajäs: - Komi­sija
öetras dienas bijä cejojusj ar
automobijiem, mujiem un beidzot
käjäm, lai augstu kalnös,, Albähijas
robeiu tuvumä, satiktos ar gri^u
partizänu vadoni terkosu, kas ag-räk
bijis täbakas fabrikas strädnieks,
bet tagad kjuvis partizänu äenerSlis,
SatikSanäs bijusi jau iepriekS izlem-ta
uh ASV militärais ätaSejs Atöaas
pulkv. Milers' pazipojis, ka * vipam
ar partizähuMeneräU jäpärnma
2ädi jautäjun^ kas varetu ilgt apm.
6 stundas. Angju pärstävis pazipo­jis,
ka vip§ gribot runät är ieneräll
appieram tikpat ilgi. Komisija no-teiktä
vietä gaidijusi virspavelnieka
öetras dienas. Vip§ nav ieradies,
bet tä äpgabala partizänu koman-dieris
kapteinis Janolis paskaidrojis,
ka virspavelnieks aizkavejies grie^u
militäro operädju de\. Komisijas
vairäkums tad, pec amerikäpu pulk-veza
priekglikuma, nolemis vairäk
negaidit un uzskatit ^eneräja kave-
S^nos par- nelaipnu 2estu. Komisijas
slavu dalibnieki ar padomju pär-stävi
Alekseju Gaueru -priekSgalä
tomer iz§l^iru§ies palikt kalnos un
gaidit. Uz vietas palikuli krievu,
dienvidslayu, bulgäru un älbäpu
pärstävjL Pärejie devuäies atpaka}.
Komisija ^ija ieradusies grieVu
valdibas sakani virsnlekiem, jo tie
paskaidrojusi, ka ^enerälis Markoss
apvaihots slepkavibä un, Ja vipi to
satiktu, to pienäkiims butu Markosu
apcietinät. • DEN/iL,.NYHT ,
Otrdien, 18. martä, Hanavä notika
triju Baltijas tautu DP pärstävnie-cibu
~ centrälö komi te ju köpiga ap-spriede.
Tä jä parruna ja jautäjumus;
par visu triju tautu pärvietoto per­sonu
sadarbibu un darba saskanoäa-nu;
• Pärruriäs radusos atzinumus vei
apspriedis näkosä kopsede^ kas no-tiks
Hanavä 4. aprlli.. ,
..........
Smt
«••ilmi
a
p o p » ! »
mm
MM
| | i^p^ a l
« m i i I urniSS^'^'^'^'^*-*
JR