Bavarijas Latviesu vestnesis, July 22, 1947

              sf
LATVIJA. 1947, g. 22. julijS
I I ^ Ä mOMi^A 25 GADI SPOETA
c]^ gäjtiSi uz
^ no ta, *teiks:
>;Bafeizir Tikai tie/kas spcneta neuz-ig^
iatia ne par vesein^as vairotäju, ne
verUgu a^Utas izmantcx^anu» ne an
Edzekli valsts prcypagandai, domas
Toreiz, kad Hlgas pilsetas L |im-nazijä
direktors bija Jänds Stlprais,
bet fiziskis a\idzinä§anas skolotäjs
zinu l€!itiUotais Jänis Bemsons»
^J)'2eks'* izrädljäs krietns skolens.
Tikpat. äpskau2ami vii;^ ,,spera'*
bumbu tm meta td grozä. Tur Jau
tad n]u ar! bija s^ntms v i ^ tai „ne-laimei'*.
1922. g. mes, pärejie puikas»
tä nenovidigi veröjäm, ka „Diekam"
mugura jaii IfMCAs kräSi^ais terps.
Gkdu>eläk. vh)^ to apmainlja pret
LSB zäidzeltenäm kräsäm. 1927. g.
Jgnis' Lidmanis jau. bija B F K lepna-jSs
^spaivSs^ gddams izcilas sekmes
futbolä, bet, basketbolä ta^ä paSä l a i -
ka reprezenteja Latvju Jaunatnl^
1930. g. beidzot „D2eks**, kas nu
vsiis nebija zens, bet Vidzemes saule
brOni iededzis speclgs jaunietis, iz-
;ötreja läukumä \ tumSsarkanajä
kreklä, baltas .biksit§s un Latvijas
Melo S^boni uz krutim. Svinigl viijiS
stivejä ' laukumä, kad tukstoSiem
sbatitaju atsedza savas galvas. Or-
Sesttis spelSja ,4^ievs, sveti Latvljul"
n bija Jäi;^ lidma^a debija musu
valslis futbola vieni|}ä. Viens no Lat­vijas
visu läiku izciläkajiem sporta
x^rezentantieiti pilhlbä säkä savu
fitaveno karj&u. Uzticigi» godigi un
• centigi Lidmanis Latvijas vaMsvie
hfba '»^okalpojä'* 58 reizes. Sajä z i -
Atkal jauns Latvijas rekords
¥. TETEBIS SKBIEI^ 890 M 1:56»9 MIN.
13. jmijä FranMorte pie Mainas 5009^ i^tiftajiem
klatesot reälizejas Jaons Latvijas rekords 899 m skre^
Jiena. Valdis Teteris veka distand 1:56,9 minutes.
Vi9§ 1.1 s ^ pärspeja V. Krastl^a 1937. g. sa-sniegto
Hdz§ineJo misa rekordu. Skrejiena vareja pie-daUMes
tikai vieu s k r ^ u ekstö klase. Säkuma temps
bija |oä skaiijä. Frankfnrtietis Ulzheimera pirmos 499
m absolveja 53,9 s ^ , fötad t l k ^ 9^ sek. väjäk nekä
B^dol^ Harbigs sava slavenaja pasaules r^orda skre-i
i e o i (1:5%7 min.). SSds ätmms pärejlem diUibni^em
neMJa pa spekam. Ukheimera uzvara nu bija droSa,
bet Z. vietn vei pedejos 199 metros sivi cinijäs
Kliif^ (BremeneK Frelsingers (BOncfaene)^^^^ 1^ re-kordists
Teteris. AugSminetajä kartibä vUfl ar! sasnie-dza
mer^^i: 1. Ulzheiiners 1:53,6 min., 2. Blloge 1:55,2;
3. FreidBfiOrs 1:56,9 on 4. Teteris 1:56,9 min. LatvieSu
iziases vi^laiietn starta pem Mnciiene Teteris i ^ a
Freisingena pieveikt Pec skrejiena Valdis Teteris i z -
teicäs: ,,Tagad, kad sportam esmu ziedojis Jau 15 gadu,
beidsot sasniedzu to, par ko sap^oju Jau zena gados.
Cenn, ka specigä konknrence rezultatu vei uzlaboSu
on nevajadzes vairs gaidii 5t gadus kä tas bija lidz
§im. Jan 1942. g. skrejn 899 m 1:58,2 min., iogad pava-sari
aikai 1:58,2, veläk 1:59,9 u i nu beidzot 1:56,9 min.*"
Parls dienu pec rekorda skrejiena Frankfnrti Valdis
TeimiB alzbrauca darba us B^HJn.
m
ONNERSREUTAS BRINUM
Z I N A T N I E K U ATZINUMI PAR TEREZI NEIMANI
(1. turpinäjums)
Pa tam mainäs Regensbuigas bis-kapL
Miniää biskapa vietjl näk joti
izglltotais progresivi noskai^ptais
Dr. M. Budibergers. Tas 1928. g. 22.
martä Konnersreutä lerodas ar ve^
selu ekspertu komisiju: bi$kapu
Kirlu, prof. Killermani, prof. H i l -
Tikpat labi pazistam ari basketbo-lifltu
Jäni Lidmani. Te Latvijas
valstsvienibas terpu v t ^ uzvilcis 13
reizes. Kad Rigä lasljäm lielisko te-legrammuno
Zenevas, ka Latvija ir
pirmais oficiälais Eiropas melstarS'
baaketbolä, tad Lidmanis bija tur,
Sveice, uzvaretäjas vienlbas vidu.
Sis göda vlr$ dzive un sporta läuku­mä
äodien pärdomä tos daudzös no-tikumus,
kas aizvaditajos 25 gados
piedzivoti sporta iaukimiä. „Dieks"
veil nav »nolicis ieroöus". Vi^ä Ha-navas
YMCAs vienibai §ogad pali-dzeja
izclnit amerikä^u joslas meis-tartitulu
basketbolä B klase un^fut-boiä
ir väcu vienpadsmita Hanau'93
lidzdalibnieks. „Dieks^* . bieäl un
daudz cejojis pa sveääm zemem, bet
pa§relz, tapat ^ä mes visi, ir
savas dzives nepatikamäkaja „turhe-jä"
— trimda Väcijä \m daavo K a ­nava..
'
80 metru
sl^epa mebanä?
„The New York Times" ziijio, k a
ieliskäkais sasniegums ASV vieglat-etikas
sporta 1947. g. sezonä ir Sti-ves
Seimora jaunais rekords Sljiepa
meäanä — 77,01 metri. Treni^ä v i i ^
^au vaträkkärt pärsniedzis 80 m tä-umu,
ap ko savä laikä velti piileju-iies
somi — pasaules ieverojamäkie
§lj:epa meäanas speciälisti. Amerikan
i;ii domä, ka 1948. g. Londonä pirmo
reizi olimpisko $pe|u vesture reäli-zesies
ASV uzvara §lj:epa me§anä.
Jaunais vieglatletikas talants Stive
JSeimors pirmo reizi atkläts 1945. g.,
kad Vip5 bija kli^avirs Turcijä,
K4* ^4 ^!^f« «. .^v^^\^In^,r^^^^ ^^<» w SaMubiäjamisle ,sJ: )iTeku! "e sMi evsie nnesp navoi sLaamtv nijeas-
Mes jau labi atceramles, ^^^^ ^^^^ lieliskäkajiem spurtistiem.
, ,,D2eks" vienmer bija kreisais Lai Di#s dbd, ka mus^^
^U£^»rgs uii mQsu futbola slavas ga­dos
Latvijad valstsvteinibas kaptei-nts^
kas savu vienpadsmitnieku, par
piieku sporta cienftäjiem, godain va-cfpas
un uzvaräs.
jaunatnes tä dala, k ^ mekle ce u uz
sporta stadioniem, daritu to tikpat
godigi un apzinigl kä Tu! -
A r n o l d s S m i ts
tai dzivo
9iän ga^ä un 4,5 km pk^ä sali];iä
B i ^ j a i s l!cl dsnvö vecs un tagad
lUzmirsts virs^ — kädrelzejais ,Fran-cila^
marSals Anri Filips Petens.
yixjsx aiziveda uz §o salu 194S.i gada
n€iveimbriW karaflotes palfgku^,
l o ^ kepteinim pec tam pärmeta, ka
vtt^ä parkäipb noteikumus, izftureda-mies
pret bijuSo maräalu ar militäru
deQii' mi pieäl^irdams vii^iam atseviä-
I » idamkabini tm gu}amkabix|i.
Kopahti, laika Petens vaiis nav
^iffu redzSjis. Vi^S ieslodzits mazä
detdisni'^ un dzivo tur pec noteiku-intem
9ar p(diti^u noziedznieku
ifidodzijpnu, kas piei^mtl 1872. ga-
So noteikumu piemeroäana i r se-
^mpsi i^astlba. Petento, jo visi citi.
notlesätie ViSi vaild!bas«viri strädä
^ d u dar$»us. kä kriminälnoziedz-niek^
— svitrotos terpos u|i nosku-tiein
matlem. Vi];tiem aizliegts pie-igiemt
lipmäditajus un sai^emt ves-tides.
. Pet&iam ik riitu atlauts 30 minutes
pastaigäties^ detokSpa pagalmä, kas
1^ 40 metru gar§ un 20 m plaits.
Panama augstä m%a apvlta
dzdoi^^epul^. Viena no SIm pa-ilalgian
Petens hesen iedraudzej^es
ar kal^, kas pec tam pavadBjis vi^u
m kamera. V i i ^ saka, ka k a ^ ir
pda Dieva sQtlt^ jo tas noljieris peli,
to nsdfitls skrejusi par ieslodsätä
Petena kundze apciemo viru katru
dienu no 15,30 lldz 16,30. V i ^ i nekad
n»v l^uSi viesä. Viami^r apn^le-jisma
l a M i r k l i t divi cietumsargi.
P^ena kundze dävo vienä s a l i :^
viesnfcä. Vii^a sidca, ka ziema viram
IsisMa, jo biezajam detuma sie-marsals
Petens
näm nepuS cauri vejS, kä tas noticis
vipas. istabipä, kur nav ari kräsns.
BijuSo mar§alu reguläri apciemo
ari sali^as mäcitäjs, kas katru svet-dlenu
vipa kamera nojLasa mesi. Sa-ias
ärsts saka, ka 91 gadu vecais Pe­tens
i r veseläks. par parastu viru 60
gadu vecumä. BijuSals mar§als sa-ijiem
to pa§u uzturu, ko sai^em 66
cletuma sardzes ka^^aviri. Visvairäk
v ^ i . e d kartupe^us, nekad nedabu
piehu, auglus vai saldumus. Pete-nam
naiv«»dieninieka tm vii?§ pats r i -
tos tizkläj savu dzelzs gtiltu. Vipa
kamera nav atzveltnes J^resla tm pec
19 nodziest elektriskä galsma.
Logi aizrestoti, ditrvis no ärpti^es
aizbultetas. Vipam atjauts abonet
vienu latoakstu tm v i i ^ izvelejies
jJiO Monde". Viijiam i r ari ang^u-franSu
värdnica un vii^S katru dienu
mäcäs angliski. Vii;iam atlauts kat­ru
nedeju rakstit divas vestules tm
t|kpat daudzas ari sa^emt. V i i ^ gri-betu
la^t amerikä^u laikrakstu^ bet
tas nav at|auts.
Kä visi ved dlvekl, vii;iS labäk at-ceras
denäku dienu notikumus tm
ir tik sardtgits." Cietumsargi Med-na,
ka Petens nekad nav pats par
savu likteni ielojies. Vixi^ tikai uz-sve):,
ka p a ^ labprätigi atgriezies no
Sveices Frandjä, lai gan Degols
pinns: tam pazi];kojis Sveices vald!^
bai, ka neprotestes, ja tä dos Pete-nam
patverumu. Vienigais, ko v i i^
}oti noielo/ ir vu^a militaräs pakäpes
zaudSäana. Beizu r e z ^ v i p S kaisila
gl iesaucas: „£s d:uvo§u tik ilgi, lai
piedzlvotu, ka mani tomer c^»bedi ka
marSalu." „Newswsek^
-v-\"'Vv.- :,'y /''r/'••y.-. • • • ••"v- ,
ies mekletäji mekli pazudusu
k leju Dienvidafnkä
rezes stigmas izskaidro kä histeris»
kas personas pa§hipnozes rezultätua,
Tä sauktäs Konnersreutas aprin-das
tomer neatzist sevi par sakau-täm
Pozitivu darbu publice Prägas
ardiibiskaps Kaspars. Brinumiem
pieblivetas Konnersreutas gada grä«
matas izdod fon Lama, no kufu ne»
pareizibäm gan Regensburgas' bis-kaps
jutas spi&$ts bridinät (1933. g.),
1936. g. parädäs Poli jas archibiskaim
Teodorovi5a griimata (500 lp.). V i ^
sniedz plaSu materiälu kräjumu,
kas iiekas pierädam Konnersreutas
parädibu dievi§IfOS celoi^us. Pec v t ^
domäm histerija nav bijis §]^gr^
augstiem sniegumiem daiädos kul*
turas laukos (dz,ejä,' muzikä). Käpec
mu^is Terezes persona nevaretu but
dots histerisks reU^ozs ienijsr I ^ ^
va balss musu gadsimtam? Sis rOpI*
gais lieläs baznicas autorität^
darbs, §^et, beidzot nosvers svaru
katisus. T ^ z e s puse.
Tad 1937. g. nica notiktmii, kaa
padara domigus; ar! Istos Konners*
reutas draugua. Vatikans beidzot
jutas spiests iejaukti^. 1937. g. Bo»
Arvlds Berii^-BerziijiS, väiräkkär-t
§js Latvijas meistarstenisä, pec pe-dejäm.
ziijiäm no dzimtenes, Latvijä
miris.
Jozefine Bttive, latvieSu teicamä
volejboliste, kas bifa smagi sasirgtisi
an plauSäm, atkal atvesejojusies im
dzivo Bavärijä, Femingenas demä
pie Lauingenas.
Harijam Lazdi^am, vienam no
musu visu laiku izciläkajiem futbo­la
värtsargiem, darbä Augsburgä
lauzts rokas pirksts. Vi^am 9apm.
menesi jäatturas no futbola speles.
Amerikä^u un francu joslas voiej-bola
meistarsaciksu finäls sievietem
notiks 9. un 10. atigustä Vircburgä.
Sacensibu säkums abns dienäs pl. 9.
Pinnebergas Baltijas universitates
iadiisti, väirums latvie§u speletäji;
uzvareja Pinnebergas väcu vienibu
16,5-3,5.
LietuvieSu DP meistarsacikstes
basketbolä väirs nepiedaläs par uz-varas
favoritu uzskatitä Kemptenes
Sarunas vieniba, jo vii^u izcilais spe-letäjs
Puzinauskas devies tiz YMCAs
kongr^u Oslo.
Kada fran^u lidmaSina avareja
Pirenejos un smagi ievainoja Tourl
de France rite^braukäanas sacik§u
dalibniekus Pjeru Brembili (Italija)
tm Zanu Roblsu (Francija), kas ne-speja
pagläbties no krito§äs ma§I-nas.
^
Devisa kausa izd^ätenisä Eiropas
joslas uzvaretäja ir Cedioslovakijas
vienlba (Drobnijs un Cerhiks), kas
finäla spele Agramä pieveica Dien-vidslaviju
5—0.
Aleksandra Cudina (PSRS) viegl­atletikas
sacikstes Majava leca
augstumä 1,60 m, tältmiä 5,46 tm
meta §lj:epu 39,08 m.
Pasaules boksa dempions DSo
Liiiss> pec vairäku nedelu citiga tre-genreineru,
prot Steku tin prof. Dr.
med. Martini. Prof^Eji Martini
sastäditais protokols un atsauksme
ir }oti negätiva. Izteiktas smagas
aizdomas, ka stigmu asiijtoSanai
mazäkais „piepalidz", konstateta
neista släpäanas lekme, kam labäkä
gadijumä histeriski celo^, Vecäku
riclba ]otl aizdomiga. Madtajs Na-bers
raksturots par nalvi nekritisku
un par vii^a ricibu izteiktas aizdo­mas.'
Visa tä rezultätä bl$kaps a l ­eina
Terezi lauties pärbaudities kä-dä
neiträla klmikä. Sim tizaidnäju-mam
Tereze neseko, kas pie kato)u
baznicas stingräs d i s d i ^ a s £r visai
saväds iakts.
1929. gadä iznäk Dr. hist. Fr. Ger-lidia
liela divsejumu monografija
par Terezi (729 lp). Seit saväkts tie^, „ - ^ . ^ i , m
§äm Hels noverojumu un liecibu ma- P»?, S. ^Offidums uzaicina T«ed
teriäls, kas lauj sfkäk ieskatities 1?"^*^^^
Kannerereutas norises. Monografi- N ^ ^ ^ V ^ ^Sf-jas
II dalä Gerlichs cenäas pierädit, sa^ojumu sabiedriba^^ K a d ^
ka tereze nav slimojusi un nealimo p^^? Neimai^ti Äimenes H e g S^
ar histeriju. Diemiel, Sim darbam ? 5 f at^jstamjjazmcas autorltätön?
ir vertlba tikai kä godigu Uecibu ^a^ . H ^ ? ! ? . - ^ . ?w^ir* ^7i?^^
kopojumam. Fakti nav uzijiemti ar f ^ i iekartota klXnikä^^^
zinätnisku n<rteiktlbu un pietieka- » salidzina täs ar ekstaiu briiu mt?-
miem apliednäjumiem. Grämatas p » ^ » ^ ^ii^o no Konners.
teoretisko daju iznicinoSi nokriti- ^^i?- - ^ rv T T^ x ui: -
zeja katolu profesori A, Vesteimai- Dm pec tam Dr J . Deu6s pubUce
jers un M Magers. Dr. Deuöa k r i t i - P ^ , / ^ ^ sttpri kntJze Teodp-ka
^dragäja GerUcha mediciniskäsh!^^^«^,^,^^ medicmisko pusi,
konstrukcijas. Tä hi^terijas diagnozi »oteikti Izvirzidams domu: Kon-
Gerlicha grämatai neizdodas apgäzt. nersreuta mums dariSana ar siima
Vlrcburgas prof. G. Vunderle reU- cUveka kräpjanas aferu.
äjas psihologu kongresä Erfurt§ ^^^i»^ biakapi So rakstu no-
1929. g. nolasa kritisku leferätu par Turpretim Bavärijas bisfcapu
Terezi. VinS noräda» ka §is parädl-r^sums.vel piei^emas. V i i ^ pubUc§
bas var gluii labi ari dabiski izskaid- uzaicinäjumu izbeigt rakstu pubU<».
rot. Mistiski celopi ir iespejami, f^^^.P^r Koimerseutu. Visas §i8
bet tos var atzit tikai pec pamatigash^Sl ^^^T^-^-x"^^
pärbaudes. Vit;iam skandalozi opone wjekUvu izpetiSanu.^
Fr. Gerlichs. Kongress Sädu nosta- AlzUegtmiam tomer nav sekmju.
Sanos asi nosoda. Attieclgä kongresä »^^^^^^'«^^tas aprindas uzbruk
Vine 1930. g. refere prof. MagersJ P^^^^m ka ,,ba^icas nodevejam ,
Ari vinam nekädu noteiktu pgtlju- ^^s ,Aevedls pi s§ta Trojas zirgu".
mu nav. Vii?a kritiskäs nosta jas dej «an lau senak vadhtajas. bamic^
mäcitäjs Nabers nedod tam atjauju f^^^^^^tes b ja noradljuäas, kk ka-apmeklet
Terezi un petijumus tur- h>lH ^?«"cal Si gadijuma kritiska
pinät • noskaidroSana i r loti svariga un ta
Fr.* Gerlichs raksta asaspolemikasP^^?* nav uzskatama p«r „reHÄiskU
pret abiem profesoriem. Uetas noiet P^ziegumu". Nav godigi pretmiekus
tik tälu, ka Sais ciijiäs Gerlichs Uek vienkärSi padarit par ¥«ceriem.
pat Kristum Uecihät „caur Terezes (^kat. Ostdeutsdie Pastoralbtett,
runas organiem" (skat. Vunderle P^^?'»^^-'^-)- . , ^,
„Um Konoersreuth"). Sädu reliöjas 1938. g. Dr. DeuCs pu^ice loti
priekSstatu vulgapizeSanu garidznie- »Sresivu grämatu ,^Wunder <^er
ki nosoda Hysterie?" S a i , darba vii?S paräda
Konnersreutas problemu aizvien visas HdzSinejäs Konnersreutas pet-neatlaidigäk
säk iztirzät zinätnieki. nieclbas nepietlekamibas. Nav pie-
1930. g. kritisku viedokli paui anglu ^ädits nekas tads, kas splestu
jezuits Thurstons. 1931. g. öechu pe^^t dieviSl^äs varas iedarbibu.
ärsts R. V. Hineks un francuzis T^isni oträdi, tr daudz faktu, kas
Dvorsats publice darbus ar pozitivu l^^^i labi iederas kräpäanas hipoteze.
viedokli. 1932. g. katolu slimniqas ^^^^s teäträls, „ista tra-direktors
J . Deuös zinätniski tiri uz-M^?"^^l»"» kas rupji vulgarize re-rakstitä
darbä pieräda, ka Tereze P ^ O Z ^ Q priekS^jtatus. Deuca sle-slimo
ar histeriju. Vii;iS dabigä kärtäM^i^^ visa. i r tikai kräpSöna. Bet
izskaidro „brin!Sl^igos" izdziedinäSa- grämata Mekas tendendoza.
visbie2äk kÄvejas atmii^äs par pirmo _ ^
pasaules ka^u. Par i^eräH DegoltHj^^, piedalisies Vo^io meSta^-
v i i ^ saka: „Es vu^\x i^eienistu. Naidcsi ks-t es— go lf-ä.
Liisies mdälelaji a&sd devuSies
^äi!i^9Re(^ik«4os Di^vidafrikas ap-
^)^(^\ip&^aiib£fö kalniem. Vigi
leSendtru „dimantu ieleju",
psr, ko aHiä. s t l ^ iedzimtie buS-Mb
s ap^abaia n v ^ t atgxiezies
vecais d^äoais un dimiglu p e t n i^
BMto Raiitocyis. Ybfi gan nav at-raäls
paäu dSmastu kteju, bet ap-kai
gisvis pletiekami (feitKlz no-r
»iiiWEa, M t k ^ ka tada ieleja
tieSäm dc^ste.' Piiano reiz baMie
]atidis säkä nopietni ticet iedzlimto
s t l ^ em par teiksmaino ieleju, kad
pinns 45 g. no dzungijiem al^ezäs
käds eiropietis, kas atnesa lidz cä-mantus
2 miljonu dolaru vertB>ä tm
apgalvoja, ka tos visus atradis vkanä
paSä ielejä. Tä atrodoties aiz tik
augstiem tm grutipärejamiem k a l -
n i ^ , ka tikai retam varot laimeties
tur idqat.
Jauna abone^anas
un sludinäjumu
maksa
SagatavoSanas izdevumiem pa-lielinoticas
l a l k r a k s t a J L a t -
V i J a'' a b o n e § a n a s m a k s a
a r L a u g u s t n n o t e l k t a:
# koUek^viem abonentiem BM
6.-^ par eksempläm menesi;
^ individaaliem abonentlem,
Hdz 3 eks. iesk^tot, B M 7 ^
par menesL
S l n d i n ä J a m n m a k s a, RM
Sk— par vfenslejiga siudinäjiima
lespiedrindo. Piederigo mekleSa-»
nas slndinajumi par poscenii, bet
ncr mazak kä RM 6.-^ par sludi-
E&ajumu.
Abo&entiem, kas samaksajuSi
nz prIekSu par aogusitii, eenu
s t a r p i b a Jano k ä r t o l i d z
31. J n 11J a m, piesntot naudu pa
pasta us apgäda adre^
Abon^nenta pieteikomi, slndi­najumi,
naudas parvedoml on
korespondence adreseiama JLat-vijaf,
a3b) GSnzbiirg/D., Bör-germdsttf
Laiidmann-Plats 7.
nas gadijiunus. Lidzigi izsakäs Dr.
Hturmans. Viijii tizräda 14 dienu pär-baude
daudz kjudu avotu un pat
tieSus norädijumus uz kräpSanu.
NepiecieSama velreizeja pärbaude
neiträlä klinikä.
1932. g. Bavärijas apgabala bis-^
kapi pieijiem kopeju l§mumu uzai-dnät
Terezi Sädai kontrolei. A r i Sim
uzaicinäjumam Tereze nav sekpjtisL
Tas modina lieluizbrinu baznicas
aprindäs. Baznicas leksikons Sai lie­tä
saka: „Terezes Neimanes t§vs uz
to neidaidäs/ kas i r ja ne aizdomigi,
tad Joti noielojamL KopS ta laika
baznicas iestädes ieverb vei lieläku
atturibu." (7. sejums, 514. lp.)
1933. g. franCu zinätnidcs Masoins
publice grämatu pai: Konnersreutu.
Savu petijumu rezultätä v i i ^ dod
slaveno formulu: ,JCas Konnersreutä
ir brinums — tas nav pierädtts,74uis
Konnersreutä ir pierädita tas
nav brinums.**
Tai paSä gadä Dr. A. Lechlers
publice eksperimenttis ar kadu histe-rijas
slimnieci Elizatoeti K. Vixj^m
hipnozes ce)ä izdevies panäkt stig^
mäm Hdzigas briices i^sas Kristus
retu vietä^. Jau agräk Dr. Sind-lers
bija hipnozes ce^ä panäds zem-ädas
asii^jtm^us. A. Lechlers Te-
(Turpiniijums sekös)
Sludinajumi
Mans- labais un mOsu ml]a^
tätipä
bij. Latv. ann. kapteini^
ARVIDS LAIVmiEKS,
dzim. 1905: g. l . janv. Lubäna,
miris pec Ugäm tm grutäm
deSanäm S. g. 6. jul. Kremäti-zets
9. jill. Augsburgä.
Naks atkal ziedonis un pul^es
plauks,
Uz kapenem täs ziedes.
Mans miteklis bus kluss un
jauks.
Un miers tur visaa ^äpes
dziedes.
Vi^u mi}a piemii^ä patu^es
deva on dels trimdä Vadjä,
mite aa meiti^a dzimtene.
t
Musu milais
fHMrs mag. iur.
SÄRUS PIPARS
Sljäries no mums 1947. g. 2. jul.
un kremätizets 7. jOlijä Prägas
kapos, Stutgarte.
Ja kadu brali vest uz kapu
klusu
Paticis näves ei^^elim,
Tad novelam tam saldu dusu,
To raudädami pavadäm.
F r a i Academica's saime.
Terezd sakas deSanu ekstaze, no
acim rit pirmis asini l ä ^
Delu Vikloru LudiSina-GolobSika,
dzim. 1916. g. 31- janv., ped. dz. vietä
iUgä, 13, janv. iela Nr. 19, beidz. z i -
pas 1941 g. septembri, mekle mäte
filarlja Lndiäina • Golabjiika: (13d)
Maiktiedwitz,Bahnhof Hotel
iin
S J ^ Ä K izgHtibas nozar»^
LyMsi¥^'^^Zr^iiUAcS,s no B»
, • • • ;i!«rin5ia budzetu I musu «
: ^ laitä o^^S ojTokto- kas sm
ii-.- .. • Z. f ppi sus moki
apgabala' direMors-f^-j ^
rt,^a piej^emtie ^ i ^ - g|g
a » ari l E p ozdey?i- Ä
Ä i . Infonhativä uzdevu-1
isif .piedaläs 'Baltiias tautu _ :|
Ä^^^oks pärstäve T - E r d - :
Ij^fiÄtvijäspreteisljbas k i s t i -j
i9Ävis"J..Vinters._'_
.«Bu«w klusejot, dazreiz sa-
4^.z*iem;,,Tä',ir-atbilde taii-pjkas
da&eiz pamatoti, bet
ite an' nepamatoti izteic neap-sÄjM
är-musu centrälo iestä-iMS\
i."Taisni tamdel, lal ne-Ä-
yal^pat neizjat&tti daudzus
pasakumus, • par* tiem
•tm a -sabiedribä, tä' prese,
nedzivojam" normalös ap-
*A;'Valdmanis- pi^skäräs v i -
Ä*bieäpieminetämrunam
I » p-a-s-a^uvle«s k.«.a«^ruu' un ,teica:
mm galvu, un ne-
^ Diemzel,',mes esam
Möjkatijuml pjiräk neievero-hmm
PM k am pP^^l^
% TD ' , "° .svara +_„ ^
7^ i S o -P^* tau- ^ 1
^m^^ ir Sv?^ Iäkäs - i
(»«'^-^yajadz^ J^sstastisanä 1 — — J
^^tös^myyy]y-y-