Bavarijas Latviesu vestnesis, July 1, 1947

              - -UH
LATVIJA. 1947.
s ; Ätiika tifcai viena
krajumus un
Nd,-Canses nebija -nekSA ."'««ei
<Ja^4e™$ no TrinkoS'*!*
rtmrpakatisi attriestu St®
m^'- komandieSaesÄ^ ,^,apgalvoJa,i^,tam^S^^^^^
l^aplkä valoda visä
*'i?a|ausajai,zemlidenei imi
I f i n bi]a seknugi veikuäi
nprunätajä termSi S»
^^i^ä.zemudene nonScaSS
g.:^orig^s patlaban S Ä
«-*^opa,'kad Melnais Dzeks
o k r a s t a gaidamos signälus.pS
:ä|m,nekädusignälu nebija. ™
fcj^Pekäiji Horigehs tieäi • priekä
tll»a:ttdä3a savädu melnu pri|
'^eto,- kas peldeja tieii mi m
itmeya. m-^ pieaicinäja HeskiiiK
,'iI5as tas täds par joku, kaptein?"
«Hfeskina atbilde bija pusjiidzi t
:sj4igs lästs. • »Minä tä ir, cilvek, B,
m tam . va ang^i; Piecpadsii'
^ d u stirbordä!" Tai, paää MM
;Iia^elnalsD2eks i2xeca dafeskom»
'^te, un lielä zmiidene pagtirä^
k p i e r • Horigens . periskopä redze]!
J^flao peldoäo nävl paslldaih viimei
gaf äm cieM pa k r e i s i . . . . Vei ne-
' i % u ^ - jardu, un tä butu vinm no-
^Sbusi. ;
-vVisu dienu 'uzmanigi noveroii
^a^tmälu, bet nekädu sighälunc'
,|J3a;'Tikai velu vakarä uzzibaiii
ääSas ugunti^as. Horigens ar otni
iämistikäid deväs uz krastu ipaJaji
.'gumijas läivä ar beztrokip
jeiektrisko motoru.
s|;izluku grupas virus bija bediji
ladOkot. Nepärtraukts lietus, nepie-
.^toäöjie mosklti un biezie diimi
•jJijä' v i ^u pirms tam braäo izskatJ
stelägi pärvertuäi: laiva sakäpano-
(ttiepuäies äcrandaipi äsiijainäm »•
•jlm un .rokäm. Zipojuras bl]a: sali
§itoi|gi neapdzivota, bet lidmaäist
tei?^'.nederiga, käjhieku idukia
j ^ o i __ .skarba, bet toties droäa,
•f-aiätad bija jäpamekle vei pa f
feärtejäm saläm. Horigens piepiasfli
basei. atlauju uzkaveties vei da»
äienas,; un jau näkoiajä diena #:
KQpä- :ar. .vairäkiem citiem ame*
l^em ^izkäpa malä tuvejä Onela s;
m Tur pavadito nakti W
Mc tam atcerejäs vei ilgi: J a ^
teakäkä,nakts.manä mh\ W
m v M ' b i ja nodroäinaÄ
fcttu. ziedem, tas viss neidze J
Ä uri no rita viiji mkatijasf
miesidekiein!
. A r i Oriela sala
jhöd«rigadeptuve.-ma^^«^^^
lei fedomäja pärtoäu."^^
:igu plSnu ~ iegQt äo--p^^
o iedzimtajiem. Gar^ *f ^jj
,alu'krastoaläm b^aukg V
edzimto däxpku; vajani ät kädas diunkas komandu
(Turpinäjums sekös)
t
Miisu sirsnigais, atsauci«|
I- aizgäjis velu v a ^ i j ^ m'
, 17. junijä Mindiene.
.\rniupien±?ä patures ^
nometnes latviesu s»»»
itis un ligavainis
.•s. stud. ins>
iOLFS OZOLD^S
ueras),
, miris 1947. g. 7- 6^
jQas kapos ,1947. g- i ' - '
tai§o, iso d z i d Pf}"^^.
i brälis un pärejie r»«
m
mi
m
Jutborized by — Uzenz —
idoiänas &t}aiija: ICO-dBiBO
Atbildigals redafe-tors
— Editor tn-Cbiefs
Kärli» B&bäcs, vietateks:
/jelEsandrs liepa, redakd*
jas gekretärs: Blaksis Cnll-tis;
re-laKtorls AndrSJs Ru-dris
(Mtochen?). Hartjs Blin-denbergs
OSsUngenä), Ar-nolds
Smlts (sport^. Zignrds
Bärda 'teduiiaftais l€kärto-
Juns)
L A T V I A N N£WSPAPER
X Nr. 47 ( 5«
Okdien. 1947. g. L JoUJS
isnäb otraleofts ao plektdle*
QSS :t lsd«vl^: BavirMas
apgabala iatvieSu tomltejas
azdevumg LatvleSii presea
darblnlelra aadarblbaa Isopa: t
Reda^clja: CMlBBborg/D.. Bttr»
semi' te? • Landmana»¥L X
t n u Prtated by se&wS&
Votk^tata, GfinsborgOloa^
BOrgenn. • Laadniaim-n. Y:s
Mmena cireolatioB: ism
IliDliliiitDilliiilililllllill
L A T V U A S LIDZSTRADNIEKA SAKUNA AR L C K PRIEKSSEOI
^ PROF. A. SVÄBI
LCK priek§sedis un Baltijas Cent-räläs
Padomes loceklis prot A.
Sväbe sarunä ar Latvijas lidz-sfarädiiieku
par musu dzives pa§reiz
aktuäläkajiem notikumiem izteicäs:
,,Anglija8 darba ministrijas gal-venais
pärstavis Väcijä, Lemgo, F.
Gebiets (Gabbutt) pedejäs dienäs pa-ziijiojiSyska
pec vienoäanäs Parize
starp Angljju, A S V un Franciju, pe-dejä
dabu tiesibas vervet darbam
sava zen^je slavu DP no visäm trim
rietumu josläm, bet Anglijal tädas
paäas tiesibas i r attieciba par baltie-
§ienu Sakara ar to, ari Väcijas
amerlkäpu joslä julija säks re^istret
un pärvest uz Angliju brhrprätlgos
Komunistu opozicija
draud Izjaukt skautu
dzamboreju Franciji
Pec tam, kad Francijas komunistu
partija paziijiojusi, ka neatzist par
pareizu Francijas nodomu aieinät §o^
vasar m d^mboreju 30.000 skautu
no citäm vaistim, Nacionalas sapul-ce$
Imanöu k ^ ^ pie-
SIjdirt §ai vajadzibai tikai sesto da}u
no tiem lldzek]iem, kas bija pare-dzeti.
Kp^cteinistu jöunateeä Vaditäjs lielä
runä pateicis, ka 115 milj. f ranka,
kas bija paredzeti diamborejas riko-fianai,
varetu izmantot daudz liet-derigäk,
piemeram, ce}ot atputas
namus uz laukiem. Ja Nacionälä sa-pulce
apstiprinäs finanöu komisijas
lemujmi im lidzeklus nepie§lj:irs, tad
ieapgjams, ka visas dzamborejas sa-riko
§ana bus vai nu jäatliek, vai }oti
jäsaSaurina. NYHT
Ka zinäms, latvieäu skautu vadiba
Väcijä bija panäkusi piekri§anu ari
par latvie§u skautu grupas piedali-
Sanos §ajä d^mborejä. Bija säkta
jau lidzekju vakaana im ievaditi va-jadzigie
priekädarbi. Tagad no Fran­cijas
ärlietu ministrijas saijiemts
raksts, ka tä nepiekrit, ka diambo-reijä
piedaläs Baltijas tautu skauti.
Jautäjumu vei kärto, cerot, ka i z -
doales gut labveligu iznäkumu.
strädniekus no latvie§u, lietuvie§u
un igaui;^u vidus. Pirmkärt re^str§s
darbam tekstilrupnieclbä sievietes
vieninieces un täs, kas i r ar mieru
pagaidäm braukt vienas bez ^me-neni.
Tekstilrupniecibä fabrikas gan
moderrias, bet algas zemas. Lal bu­tu
isäks ce]§ un parve§ana noritetu
äträkä tempä kä lidz §im; transporti
turpmäk uz Angliju no abäm jos­läm
ies caur Holandi, pie kam gal-venä
transita nometne bus Minstere.
Angju joslä gandriz visäs nomet-nes
turpinäs re^sträcija un brauk-
§ana darbos uz Angliju. Qimei;iu
piederigos ver arvienu neved, bet
nav §aubu, k a tas notiks, varbut pat
jau julijä, lai gan vei ir neskaidrs,
kö uzskatis par piederigiem, jo angli
cenSas piederigo jedzienu pec iespe-jas
saäaurinät. PaSreiz akcijas r i c l -
bä ir maz k u ^ , tädej transita no-metnes
Joti t)ärpilditas, uh Zedorfä,
piemeram, ir aizbrauceji, kas tur
dzivo un gaida transportu jau veselu
menesi.
Anglijas darba ministrijai ie-sniegti
personäla saraksti par Mer-bekas
teätri, Lietii;ia kori Merbekä,
Latvie§u stigu kvartetu, Rlgas filmu
Blombergä, • atsevi§lj:u solistu un ari
latvieäu zinätnieku sarakstl ar l u -
gumu pärvest vii^ius uz Angliju kä
vienibas. Zinämi solijumi par to ir
dotl paltijas komiteja sastäda visu
akademiski izglitoto personu sarak-stu
par visäm 3 josläm, lai varetu
uzrädit katras nozares speciälistu
skaitu un vii?iem eventuäll varetu
sagädät piemerotu darbu Anglijä.
Lidzigi saraksti jau iesniegti un no-sutiti
uz Ijondonu par jurniekiem,
dzelzeelniekiem, tekstilrupniecibas
speciälistiem; i r ceribas, ka §os aro-dus
izvietos savä speciälitäte.
Ligrnna slegäana meza darbiem
Kanada, ku^:iem bija paredzets sais-tit
uz 1 gadu 500 virieSus viei^inie-kus
no Slezvigas - HolSteinas apga­bala,
notikusi ari citäs nometnes:
BraunSveigä, Osnabrikä uc. L CK
joprojäm §o akciju neatbalsta, jo
darba apstäkji i r nelabveligi: kä pa-
§1 ligumu sledzeji ieredpl izteiku-iies,
darJDa vietas ir tälu ziemejos
vairäkus simts km no stacijäm, va­sara
jästrädä moskitu tlklos, jädzlvo
kopmitnes — barakäs.
(Beigas 2. Ipp.)
0 a pieprasa lerocus no IV
ipaas vaicinM^ l ^ t t s l VaSingtonu dot tai Jaunus ASV ieroSos, kä ar!
iniecisku atb^slu cifai pret komunistieiii» kas gusi arvien lielakus
paaSki
m
M
m.
A P zi3^o, kä |)ec laW informetu ap-xindu
zi^äm esot sagaidäms, ka t i k -
liidz pieprasyums bus iesniegts A SV
valdibai ofidälä diplomätiskä ce^ä,
\ atbildes vai n u p l ^ d e n t s Trumens,
. vai ärlietu ministrs MarSals. ^ i l y
Mail** sestdien sniedza zia;iu, k a A S V
valdSba jau esot piekritusi nodot
CangkaiSeka aximljai 130 milj. aptve-les
äautei^u munidjas.
UP pagäjuSä ned^lä zii^oja par 8
nadonälistu v ^
Ju preses konferend, kuj^ä tie aplie-
^ i j u S i , ka pilso^u kaj^ ststip na-do)
iälisti6m^ un komunistiem tagad
i e ^ i s y ^ i v ^ a s un näves stadijä*'.
Tie ari pateikuäi, k a krievi esot ap-teuigiojiili
600.000 komunistu ka^a*
viru Mandiurijä. Tä bijusi pirmä
reize, kad i^finas valdlbas pärstävji
öfidäli apvainojuSi Krieviju par ie-jaukfcmos
pilsoijLU ka^-ä. Agräk vien-öier
runäts par „zinämu ärvalsti".
?inas aizsardzibas ministrijas pret-izluko
§anas dajas vaditäjs pateicis,
ka tris ceturtdalas no apm. 800.000
komunistu kajraviriem, kas cinäs
Mandzurijä, esot apbnujiojusi Krie-vija,
käds dts ierednis izteides, ka
krievi apmäcot lielus spekus Daire-nä
un Portarturä. Gangkaiäeka ätäba
Prieksnieks, kas pavasa^-a säkumä
P^|[oja, ka komunistus sakauäot
tris meneäu laikä, §ai k(xif erence at-
2inis, k a stävoklis ^oti nopietns. Viens
öo Kuomintanga vaditäjiem dekla-
^ j i s , ka l ^ a s komunistu kustiba
^ daja no„salzverestibas, kas grib
uzspiest sarkano totälitärismu visäm
briväni tautäm", un pieprasijis, lai
Trumena doktrinu attiecina ari uz
}f^Xi^x. , NYHT, DM
Amerikas sievietes
negrib
ielaist DP Ameriki
ASV sievie§u klubu federäcija Ijfu-jorkä
noraidijusi rezoluciju par
100.000 D P ielaiSanu' Savienotäs V a l -
stis ilc gadu. Rezolucija noraidita
ar 556 pret 341 balsi.
Rezoluciju noraidija par spiti tam,
ka federäcijas sanäksme DP4oti aiz-stäveja
Dänijas sievieSu organizä-ciju
pärstäve. Vi];^a pastästija ame-rikä^
u sievietem, ka Dänija ielaidusi
DP savä zeme jau pirms ka^a bei-gäm,
lai gan Danijai \pa§ai trukst
pärtikas' un degvielu.
runätäjas, kas pärstäveja
amerikä^u sievieSu klubus,. apgal-
Voja, ka Imigräciju nevar pielaist, jo
pa§äm ASV draud „pieaugo§s bez-darbs."
Debates sanäksme bija är-kärtigi
dzivas un trokä^ainas. Runä­täjas
pärtrauca vienä otru ar starp-saucieniem
im trokäi>o§anu. Pokita
Rabeles jaunk. no Opalokas teica:
»TukstoSiem musu veteränu nespej
atrast darbu. Kä gan mes varam pa-vert
värtus citiem, kad nevaram gä-dätv
par tukstoäiem pa§u |auiu." A l -
vesa Longa kundze no Kolumbijai
turpretim, saukusi: „Savienotäm
Valstim vajaga yairäk iedzlvotäju—
§ie Jaudis cinijuSies par brivibu."
Dämu vairäkums nav vii?ai pie-kritis.
NYHT
ASV senäts beidzot galigä vddä
apstiprinäjis Savienoto \ralstu pie-daliSanos
IRO. Lemumam vei va-jadzigs
vienigi prezidenta Trumena
paraksts. Lemums nosaka, ka A SV
maksimälä finahciäla piedaliSanäs
begju organizädjas budietä ir 73,5
möjonu dolaru resp 45 proc. ho visa
täs budzeta. Iepriek§ Ukiimprojektu
piepemä Taiitas pärstävju nämä ar
124 pret 43 balsim. Mine^^^^
paredzeta IR.0 darbibas pirmajam
gödam. BBG zii^o, ka par beg}u or-ganizäcijas
vaditäju iecelts RiCards
EUerijs, kujra galvenais itäbs atra-disles
Romä.
DP nozares vaditäjs amerikäi^u
armijas virspavelniecibä Eiropä
plkv. Frosts Frankfurte pazii^ojis, ka
panäkta gallga vienoäanis militäräs
pärvaldes un I RC starpä par D P ap-rupes
pänjiemsanu Väcijas amerikä-hu
joslä, sakot ar 1. juliju. Armija
DP aprupi pän^ems lidz tam laikani,
kamer IRC bus savu darbibu pietie-kaml
i2V§rtusi plaSumä. Pec plkv.
Frosta norädijumiem ti> personu
skaits, käm pec IRO noteikumiem
paredzeta DP aprupe, esot lieläks,
Frahcijas
spriede par Marjala pU re$Uze§änu notiek^^^^s^^^^
peckafa laikmeta konferencL Viemgais zii^^
peo konferences atklä^anas, bU^^^^^^ to yienojuSies
rikot apsprledes slepenL :
Marsals Behja
Berlmi
Padomjtu Savienlbas iek§lietu mi­nistrs
marSals Berija ieradies Ber-^<
line un säcis apspriesties ar väcu
iestäiu vaditäjiem, „Neue Zeitung"
zi^ö, ka Berijas apmeklejums radi-jjs
daudz pärrunu Berlines diplo-mätu
aprindäs. Pirmo reiz Berija
äpmeklejis ^ Väciju 1946. g. janväri,
kad angli un amerikäi;^ parakstija
vieno§anos par savu okupäcijas joslu
saimniecisko apvieno§anu, Tagad
täpec sagaidot jaunus krievu so}us,
kas varetu saistities ar amerikäi^u
un angju divjoslu saimniecibas pa­domes
darbibas uzsäkäanu. Vis-pirms
sagaidot, ka krievu joslas pär-valdi
stingräk centrälizeSot. Paredz,
ka lieläkas pilnvaras varetu iegut
austrumu joslas saimniecibas pado^
me, kamer neesot ticamas baumas,
ka radiSot austrumu joslas valdibu.
Berijas apmeklejums, täläk raksta
,JTZ", neapsaubämi domäts ari lai
veicinätu komunisma politikas po-puläriz
§§anu, jo noskai^ojums pret
§0 politiku esot pedejä laikä pastip-rinäjies
un opozicija radusies ari
strädnieku aprindäs. NZ
Konf erend, kas Parize nenotiek
vis Pulkstei^u zäle, bet ärlietu mi^
nistrijas Papagäilu zäle, piektdien
atkläja Frahcijas ärlietu ministrs
Bido. Sede piedalijäs tikai tris är­lietu
ministri. Bido esot izklästijis
savus plänus Eiropas valstu saim-nleciskai
sadarbibai. Reuters sakäs
zinäm, ka Bido pieprasijis, läi Sai
sadarbibä aicina visas Eiropas val-stis,
neatkarigi no tä, vai täs biju-
§as sabiedrotäs vai ienaidnieki, iz-
!>emot vienigi Spähiju. Bez tam vii>6
esot aicinäjis tulit dibinät piecas
komisijas: lauksaimniecibas, deg­vielu,
satiksmes,izejvielU un finan-öu
jautäjumu noskaidro§anai. Be-vins,
turpretim, gribot, lai iecej va-dibas
komisiju un trisatsevi§lj:as ko­misijas
— Alpu, Donavas un Reinas
apgabaliem.
Bevins i r ari tas, kas visnoteiktäk
pieprasijis, lai sedes butu slepenas.
Vii>§ gribot steidzinät konferences
gaitu, cik vien iespejams, un domä-jot,
ka, slepeni runäjot, varot äträk
tikt pie hlerl^a. Kad angju un ame-rikäi>
u iumälisti, kas nav pieraduSi
pie tä, ka tiem nejauj svarigäs kon­ferences
piedalities, pec pirmäs öet-ru
stundu ilgäs sedes apstäjuM Be-vinu
ar jautäjumiem un gribejuSi
zinät, vai yipam tieäam nav par §o
sedi nekä ko teikt, angju ärlietu m i ­nistrs
skaU sauds: ,,Ne värda!" Tad
vii>5 tomer kä atvainodamies pa-smaidijis
un piebildis: ,,Viss, ko va-ru
juihs teikt, ir tas, k a Parize ir
druscii;! siltäks nekä Londonä, kaut
gan ne daudz."
Sestdien konferences darba sede
ilga tris stundas. Bido esot proteste-jis
pret to, ka nepielaii preses pär-stävjiis.
Svetdien un pirmdienas
priddpusdienä sedes nenotika. M i ­nistri
atkal sapulcejäs plrmdien pec
pusdienas.
Kä fran5u, tä amcrikäi^u un angju
prese zii?o, ka Molotovs esot ieradies
Parize acim redzami sagatavojles,
lai stingri aizstävetu savu viedpkli.
Pec franöu preses zipäm, vii;i§ esot
iesniedzis siku un noteiktu plänu E i ­ropas
valstu saimnieciskai sadarbi­bai
SeviSlj:averiba §ai plänä esot
veltita Väcijai. Padomju delegäcija,
.kas pavada Molotovu, ir skaitliski
vislieläkä. Ieradies pavisam 91
krievs to starpä kopä ar saimnie­cibas
uh politikas ekspertiem ari ie-redi?
l, stenografi un kurjeri.
ärlietu ministru koiiference
Molotovu pavadija tikai 50--60 pa-ligu.
Bevins ieradies ar 20 pavado-i;
uem.
„New' York Herald Tiibune" no-räda
uz to, ka lielais Molotova pa-vado^
u skaits varetu liecinät par
krievu ap^emäanos, ätri izSljiirties
un, ja vajadzigs, uz viet€is säkt vei-dot
daiädas komisijas. Bevins esot
pieprasijis vislieläko steigu, un Pa­rize
dzirdot baumas, ka, ja krievi
nepiekritiäot ätrai ricibai,. Bevins ie-teik^
ot tiem iet paSiem savu ceju,
Bevins neveloties, lai sarunas pub i -
ce, jo katram ministram esot gruti at-käpties
no sava viedokja, j a tas reiz
publicets. ,
Tas pats laikraksts pieniin ari m i -
nejumus, ka, j a Parize silkäot rimät
par to, käda da^a no palidzibas pie-näktos
atseviSljLäm valstim saskapä
ar kaj-a pbstijumiem vii;iu zemes, tad
krievi pierädiSot, ka vipiem pienä-kas
80 procenti, Katrä xihä nöska-i;
iojums konference esot }otl nopietns
un pat saspilets. Väldot sajuta, ka
§i, samerä nesagatavotä konference
ir vissvarigäkais pedejä laika me^-
näjums radit sapraäanos austrumu
un rietumu starpä.
Parizes konference nav ieradies
neviens amerikäi^u ripverotäjs. Dai
sagaidija, ka turp dosies ASV ärlie­tu
ministrijas saimniecibas lietu
apakSsekretärs Kleitons, kas pa§-
laik uzturas Londonä. Tas tomer
nav noticls. Kleitons gan §ai laikä
apspriedies ar Anglijas miinistru pre-zidentu
Etliju; Kleitons esot me^-
näjis izkliedet baias, ka ASV kong-ress
varetu ari nepieSl^ut Eiropa
vajadzigos lidzekjus. Ka baias nav
nepamatotas, par to liecina UP z i -
]^a, ka A S V kop§ kara bcigäiji izde-vusi
citu valstu atbalstiSanai gan­driz
15 miljardu dblaru. Rezerves
driz bu§ot izsmeltas. Optimistiskäs
ceribas stiprina Trumena paskaidro^
jums, ka vip§ piina merä atbalsta
Marjala plänus. Tos atbalstot ar
ASV saimniecibas ministirija.
Pats MarSals pazipojis, ka vi^am
nav nekädu plänu, ko ieshiegt Be-viha,
Molotova un Bido konferencei,
Vii;i5 piebildis, ka pedejä laikä lasi-jis
visädus plänus, kas nodeveti ar
vii?a pläniem, bet par kufiem pats
agräk nekä nav dzirdejis. Vii?5 no-teikti
atteicies pagaidäm izpaust
kalit kö vaiiaic par saviem istajiem
pläniem. v-^..':'::;-'-
Vairäkas Eiropas valstis izteiku-
§as gatavibu piedalities Eiropas
saimniecibas saskai>o§anä, ja tas nö-tiktu
UN ietvarös. Sädus pazii;ioju-mus
jau publicejusi Italija, Dien-vidslavija,
Polija, Gedioslovakija un
N ^
nekä tas,bij annijaslvai UNRHAs
izpratne. Nometi^u iefcSejä admlnis-trädja
un pärvaldes iekärta. palik-
§ot lidzSinejä. DP aprupes veids un
apmeri varot msdnities, atkaribä no
IRO lidzekjiem. Pedejo meneSu re- ^
patriädjas akdjä dzimtene atgrie-zuSies
pavisam 15.343 DP, bet esot
iespejams, ka dala no tiem nelegäli
atkal atgriezuSies amerikäi;iu joslä.
„New York Herald Tribune" ko-respondents
Kuks no Londonas z i -
ho, ka Maniesträ, Birminghemä,
Londonä, IJukestlä un citos lieläkos
Anglijas ruphiecibas centros lldz
§im ieraduSies jau ap lÖOOO sträd­nieku
no Väcijas DP nometnent L a i
mazinätu kritisko Anglijas^darba ro^
ku trukumu, ik nedeju Anglijä iero-doties
ap 1000 DP. Darba roku t n i -
kums Anglijä esot gandriz visäs
rupniecibas nozares. Tagad iecejojo-
§ie Eiropas DP tom§r sastädot tikai
da}u ho visa Anglijä dzivojoäo bigju
kontingenta. leskaitot 2idu begjus,
kas tur pirms Jcajra ieradu§ies no Vä-djas,
Austrijasi Cedioslovakijas, kfi
ari 120.000 Anglijä nometinämos po-
}us, kopigais beg}u skaits sasnledzot
450.000. Pec daiu lietprateju uzska-tiem
angli DP rekruteSanas akciju
säkuäi kadu pusgadu par v§Iu, jo
Francija, Bel&ja un citas valstis
jau esot paspejuSas rekrutet daju
kvalif iceto strädnieku, piemeram,
Tomör ari tagad DPvida
esot daudz kvalific§tu strädnieku.
Darba ministri ja ar lidzSinejiem re«
zultätiem neesot neapmierinita.
Darbos iesalstlto DP skaits lidz va-saras
beigäm sasniegäot ap 35.000.
Ahgju valdiba apsolijiisi darit visu,
lai uz Angliju varetu" pärvest un no-darblnät
ari rekruieto strädnieku
linienes locekjus. [ NYHT, B BG
90
un
y A P zi^D no ticamiem militäriem
ävotiem, ka trijos. gadijumos käds
krievu ^enerälis — '^enerälmajors
Kondratovs griezies ar pledäväjumu
pie XJngärijäs kajra ministrijas — uz-pemties
vairäku ungäru dlviziju ap-mäciSariu
un apbrin;ioäana So zii;^u
a^entura sniedz pec/tam,^^ k^^^ mi­nistru
prezidents DLaniess, kas i r ari
kara- ministrs, jau reiz bija atsaucis
zi^as par Sädiem krievu piedäväju-miem.
Minetais krievu. ^enerälis ari
esot pieprasijis lepriekSejam kaira
miriistram Bartam 27 nekomunistu
vlrsnieku atlai5anu kapa ministrijä.
Prasiba esot nodota ar komunistu
geheräja Palfija^Estereichera starp-niecibu.
Qenerälis Barta atlaiiamo
virsnieku sarakstu saplesis un ie-sviedis
papiru grbzä, un atbUdejis
Palfijam-Estereicheram: „Sakiet sa-vam
Sefam, ka es lietu esmu nokär-tojis."
:Sy^
Uz Austriju emigrejuSals sikzem-nieku
partijas deputäts gräfs De-sevfijs
Vine izteicies, ka komunistu
näkoSals merl^ls Eiropä esot Gent-räl-
un Austrumeir^as naciju^^^^^^
rad jas radiSäna. JBBC h(i Austrljäs
zipö, ka Vine un pie Bavärijas ro-beiäm
säkuSäs noslepumalnas ledzi-votäju
apcletlnäSanas un aizveSanas.
Pec Reutera a^enturas zlijäm, pave-les
§ädai ricibai dodot käda^ökiy?®-
vara. •'v.-;": f^-' v. "'-^ X
- Amerikäi^u un angju prese velti
lielu veribu UN Balkänu komisijas
ziijiojuma apsprieSanai Drpiibas pa-dome.
Komisija zipojumä kohstate
Dienvidslavijas, Bulgärijas un.Albä-nljas
vainu griel^u partizänu atbal-stiSanä
un ieteic Dro§ibas padomei
radit 11 valstu komisiju pastävigai
apstäklu uzraudzibjal Grie^ijä. le-teikumu
pieijiema ar balsim, attu-roties
Poli jal un Padomju Savieni-bai.
Padomju Savienibal paliek ie-speja
Droäibas padome §ini jautä-jumä
Izlietot savas veto tiesibas.
, JDaily News" atzist, ka Balkänu ko­misijas
zii;iojums esot gruta proble-ma
Dro§ibas padomei un pärbaudi-jums
vei lieläku grutibu atrlsinäSa-nai
näkotne. A r i ang|u valdibas ap­rindäs
Balkänu notikumus uzskata
par }oti svarigiem, un apstäkjus sa-lidzina
ar 1914. g. notikumiem-Sara-jeva,
kas izraisÄja pirmo: pasaules
karu. Balkänu notikumi esot loti^
nozimigi Austrijas dzivei.
NYHT, B BC
1^
•M'
In
mm
u
h
^ ^ ^ ^ ^ ^