Bavarijas Latviesu vestnesis, July 1, 1947

              LATVUA. 1947. g. 1. julijl
Oto L e z d k a l n s,
Latvieäu palidzibas komitejas
informäcijas noda|asvaditäjs Sao Paolo.
H;« 47 (54) 1947. g.. L Julijä
Ar autora värdu vai IniciaUem pa-rakstltajoa
rakstos izteiktäs domas
tm katrS ziij^ arf r@dakcijas domas.
VESTULE LATVUAI
NO SAO PAULO
Latvieäii palicizibas komiteja Bra- ] Sao Paulo 1944. g. bija 1.400.000 ie-ziMJä
(Sao Paulo) pedejä Isdkä sa- dzivot&ju, bet tagad jau vairäk kä
V l ^ T I I L l LATVUAI NO LONDONAS
Londonas mazä Kristus baznica,
kas soreiz roftäta ar Latvijas karogu,
sevi uzi^em latvie^ draudzi» kas
pulcejas, lai §e pieinin§tu un aiz-lugtu
par saviem 14. junija zaude-tiem
tautleSlem. Sis bridis vieno v i -
sas Londonas tautiesu kopas, piemi-
K. Zarii;i5 I«ä kqdollgä uzrunä paka4
vijas ple mOsu dzlves p§dejiem 3(>'
gadiem un noräda, ka inusu lemes!
neaizsalstoso ostu d^J ienaidnieM
zobenlem rokös ir minuSi masid
dximteni. Säpigie posta gadi ir si
tu§i bruces musu tautas miesa, bef
garu arl Soreiz tie nav spejy§i sa-dragät.
Klusuma bridi\ klätesoSle;
piemin 14. Jdnljfi aizvestos, bet öUt
i;ia uzrunas belgfis nodxied Latvljai
himnu. P!emii;ias akta mäkslinie'-!
dskä da}ä piedaläs E. Siliija-Puce ar
deklamäcijäm un L. Mär^aU^, M,
Daäkevica» E. Sauleskalne-Oailtte, 2.
Irblte un H. BSrs ar mazlkSllem
i;^as bridis^n
i;iem neskaitämas vSstules no latvie-1 i.70äoob.' Dabti^ dzlvökll gandriz 1 nöxtietnes, kiu- init lätvieM; Par tp ir
ilem Vadjä un Austrijä, ku|-äs lug- nei^^^^
ta informäcija par dzives apstäkjiem nav normetas, täs ir }öti därgas. Ja Wedr!bä Helbritanijä
un ieee|o§anas iespejäm Brazilijä. Sao Paulo käds par 100 kruzeiriem K. Valdmani un latvieäu draudzes
PalidzIbasJcomiteja ar Latvijas kon- atröd vienu istäbu vecä mäjä vai garfgäsaprupes vaditäjs mäeltä R
Anriilaft därha. minlstrlias ealve-1 vidutäjibu par äiem jau- pilsetas nomale, tad tas ir laimlgs. Slokenbergs.
nais pantavia Baltijas Ceiiträlii pa-hfi^?«^,i^.i^P^^^ attieciga- Par divu istabu ^Ivokliti ^ virtuvi KI^J ^QC ergeles. MäcTtäjs R, Slo-
HAmprnrtmrtlrfa ft«^^ 1000-2000 kruzeiru, bet kpj^uprgs svetninä nieskaras musu
^ a m e r i k ä j u un franöu okupäcijas gif ™ «»«'lesl. seräs piemtaam 14. jQnijI tos, ^'^^^^^^f^^^^^^^^Ä Vl^*^'
jMlim. ItekrQtSäanu abäs JoslSs ^^J" Smags ir ari satiksmes jautijums. kas atrauti mOsu sirdön. Säpes gan ? f ' ^ ^ ' ^ S ' f P ? ! ' ^ ^.^"^
ifikäot drizumi un viaplrms r e ^ g - "S^^^ Paulo tramvaji kalpo Jau vai- apdzisuSas. bet ne sadzijuäas. Un äo b i m uzturK tlcibu labakam dle-clbä
un mäjsalmnlecibä. Nav vei zl- „-iftX_„a„ ^oir,.™In4,,o ^ J + n modemlzetl vai paplaslnätl. but stipriem un deSä ap^emlbä sa-näml
akcljas tfeömiskle notelkuml, S tote^enST^SaiTvinÄ strädnieki dodas uz darbu. galdit brMbas rttu.
S^S^S uL a r T ? v i n u \ Ä '^^^ ^""'^'"^ 45 brau- plm^tas sarikojums. Sutais
tautieSl amerikfii^u un IranCu joslä ^Lrl^m^^^^^r^^ ^ ^pkärulles ar cilvSku ,4?e-' •
gan nav tädas
vSmLpmSkajargaitäm/SolzSljar. "«f J^^^ bet toties ilgi jästäv rln-tiem
, A d§, kamer pienäk karta braukäanal.
Vakars tinas krSslä, kad säpju
draudze izklist, Säpes rudina un
sveti, säpes isti apj auzam dzlmtenes
vertibu.
Londonä, 15. junija. A. Z,
mg- urana ceni
•'.Chemical^
teSS^^^ tam vii uz daiäm priekäpils§-
^ v S ^ Anglik vll nav tik visJ tiem 3anostrada divi gadi. Izpemums täm iekärtota dzelzcejsatiksme. Vis-
PSU ziW l^s lautu spriest pari J^t^"", ^^^^^^ }'^^^' pär jäsaka, ka dlvSdem, kam Jä-praktisklem
darba un dzives apstäk^ io^<^\I!S^^^^^^ I^^HI- ?i ^^^^^ ^--^ satiksmes lldzek}iem, 1 Bavärljas apgabala latvieSu taut-liem
äaja zemg no paSu n o d a r b i - | ^ ^ ^ dienu satikame jfizaudö apm. |skolu skolotäju sanäksme Augsburgä,
Hodifeldas nometnS, piedalijäs vai­räk
kä 250 skolotäju un tä ilga di-vas
dienas. Sanäksmi atkläja Bavä­rljas
apgabala skolu direktors J. Zu-bäns,
bet tautskolu inspektors H.
Zibners zii;^oja par skolu darbibu.
Bävärijä darbpjas 39 tautskolas, ti.,
Vs no visa latvieSu tautskolu skaita
amerikäi;iu joslä. Pilntiesigo skolo-i;;
gineerl^j;lmetalla.
lasäm raks^^
jl ziijote, W
,wstu Bet sUti
' ' j ; " ' b a r t o i c 8 k a ko rä&s
sm
-m
d z i vc
u ä t o viedokla. 1 ^^"^ va/räk par 25«y, vie- s^tras stundas.
vs ,i«3^. 4««ii!s «no „^iA^ ti tautibas iecejotaju, salidrinot to o^, ,ÄÄ.5o l iSÄk ÄT im^^a rÄiÄÄTS^^"«; sDkoBamirtauäzj uUa,i rjka siae z lkeamltivmileeaäältlese mmi. rv aJrot lb Qdta JInädtes-.1 »ao Pau lto„, m»a,ljKa . J.
" f Ä a t i f a n S u S d n S Ä r T ^ ^ / ? ^ ^^r^l" &'\ Nometiju
ÄrLmSilem LC^Se^^^ ^ galvaspilseta täda paäa
^ k n ^ Ä f k i S S S m T l Ä S ^ ^ ^ I. LCK konstate. ka skrlninga Jautä-1 SÄt^s nozime, ka „Anghja mes kjusim par ^. , .7 ° fl., DusdienäU™ä paredzeto pärskrlneäanos, par il®., ,
melnsträdniekiem. bet neblQsim vairs "Jf "^1^^^^ pulem, nebOs iespejams ^eäU- algas sapem tlkai 26 skolu
tas skrandu proletäriäts, kas Väd- f'f" Stf skSank^^^^^ z§t. Noskaidrots, ka daudzas pärsu- «kolotaji, tas svarstas starp 50 un
JS." Bet ari Anglljä. mazäkais s5- [-^^J^^^l^^^^^^^^ J lieläkaU dzibas pazuduäas. käpec var ?asttes "»«käm menesi. Pärejo skolu
^dzlvo bus nometnes (dzivokju trQ- j g koloniiä Värpä Tomer visos Jauna. Paäreiz iespejams fikrineties^^i!?'^ ^kaits 1. maija blja 2978
kuma del), ka ylenas iimenes locek}i S S n S r n L d o s pec SeraS^^ Pie pastävigäm skrlntaga komisijäm Pj^e^Ji . noradijumiem. neua?emt
daiädo darba vletu dej nevares n?" S g ^ o dSga^^ Jaudz Spiäu- ^ ^»"«»f , f -.ä^^-
Vietoties kop§; mums nepierasta busf"""" """'y" "j^^»"" »"""^ ^ , teikumu daud? un läealda 5—e ne-r^sar atkal uzpemtl 116 skoleni, kas
ari &m\n tradicionSli kartu 'strlkta Darba lespejas uz laukiem tagad, ^gf"^""^^ o 0 ne ^.^^^ ^ ^^^^^ ^^^^^^^ vesellbas
•ievSroäana sabiedriskäs attiecibfis. kad tukstosiem iezemleäu, augstSku • • ^„ stävoklis nav labs. Ar mazasinibu
m, j = u« i . . 4= i„ra]mi vilinäti nlvitH- n» niUStnm Ir i^raVO UaZeK)U OBJ, KO prasa Kar- /«AII/.\
bas s&jötu dzlvot klasiskä rletumu dät cauru dienu uz lauka stiprä sau- lldz ar to saistltäs piemaksas, Lat-1 ^edzepa iekaisumu 376 (13«/o), bet
_ -v.v. l i M t««.i~ MB5rAi, nri, 4(V> r\ „o„iVie§u centrälä kartoteka, sa3kai?ä ar^t^^
demokratiias zeme, tiesibas nolikt 'es tvelce (dazreiz lidz 40» C) nav _ .
nomidgo dtu iel^tibas maizi un f I S s Ä ^ S S ^ S S i r S S J n ä S nScf' £ r Sekmes vidljas.^^ b^^ labäkas
kai rast sev eksistenci ar savu roku ™eKti. Fiisetas izredzes uz aarbu X5+,;>iir£
darb^ lal ari tas Ms - s , un, w > t e d u j l j ^ m ^ ^^
bat, dossamera^planu riecienu. To- h^f ^^"^^^^^ »^^^^^^^
m§r tas biis pa§u pelntts rieclens. giem un tekstilspecialistiem, ari la-
No otras piJses -1 kas mus, palie- bi kvalificgtiem amatnieklem. Ma- § ^ ^ S ^ ^ . ^
kot Väcijä, tuväkajä laikä ^ i d a ? Uas ceribas turpretim ärstiem, advo^ ^ ^ J ^ ^ ^ J ^ ' . ^ ^
Amerikäi^u* joslä lldz §im nav bljuäi Uätiem, skolotäjiem. Sejienes li^umi J ^ ^ ^ ^ ^^
rM^vzAX r^nol,n^^^^^11.v.^ 1,0 «AIM,. nosaka. ka. Dl©m.. ärstiem. lal vnre- f* ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ J.JUU ,un vecuma vno
kä väcu okupäcijas laikä diimtene.
Referätu ciklu ievadija Hodifeldas
^mnazijas direkbors E. Aistars, ru-nädams
par rakstniecibu. N. K a l -
nii;i§ refereja par tevu valodas mä«»
cibu. Par domrakstu mätibu refe-röja
prof. K. Kärklii?§. Skolotäjs H.
Kreicers savä referätä apskatija jau-täjumu
par dzlves mäcibu, alzrädot
uz nepiecieäamibu i o priQkSmetu ie-rindot
skolu programmäs. Ang}u< va- i
lodas mäci§anu apskatija E. Pinne. ?
Par zBnu rokdarbu mäcibu, kas ta­gad
obllgäta tautskoläs, referlja A.
Pante}ejevs. Inspektors M, Celms 1
nölaslja divus interesantus priek§la«>
sijumus par skait}u simboliku \m
par mäciianaB un audzinääanas mer-l^
u an^lizi; Par ekskursljäm riinäja
V. Värpa. Fiziskäs audzinääanas '•'^'^^^
skolotäjs A. Ap§e savä referätä ie-teica
piev§rsties tädiem sporta un
rotaju veidieiti, kas palldz nostlprl-nät
skolSnu veselibu. Par meitei;LU
rokdarbu mädSanu runäja M. Ze-mlte.
Prof. J.Burtnieks apskatija
jaunatni nometi;iu dzlvg.
S^' FÄttÄkauseti svariga J ai)rivotj\f S l i ä k siiJ.Tas Mzm{
•" " 4 IrSot pär- tsiku la&|
u2fl»?.Z, starus,.kaa
Mikäigle
tad näkö'
tTnÄcijäffl, I dzumos. :
• ^!fJr&Sw Ile- medicöia,
^«^.^^Äekä tä.dejä laikä
5 bet starpiba mäk8l^9 r
Ma Ätomenergijas liju pieiai
bdevigas tur, lai ta .pac<
Sanäksmes beigäs notika parru*
nas par skolenu veselibas stävc^a
uzlaboSanas iespejäm, par mäcibu
pärtraukuma pagarinääanu, skolenu
nodarbibäm älni laikä un par skolu
programmu pärkärtojumiem un pie»
skai^o&anu "pa^reizejiem apatäk}iem.
A. R.
VADONIS RADA POLlHS
nekädl paskaidrojumi, kä notiks nosaka, ka, piem., lai vare- | ^
lIdz8in§Jo nometi;iu apgäde pec 1. ju- p u darboties, jäizprasa Jauns dip-f^'^^^^^^
Ilja, kad UNimA izbeidz savu darbu loms, ko izsniedz tlkai pec Brazi-un
vilkas vietä stäjas IRO. Turpretim WJas , pavalstnieclbas Pie§lj:ir§anas, ^A^^f^^^^
gadus M vietas S^^^
.iestades veltigi • cenSaä'
f gato veco ite}u band^
Su un pratis
os|fegM:läupItäju:va^^
espt vai-
Jaunatnel pedejä laikä jädzird
ä Ä S u i f Ä r J ^ S ' " ^ fö''^™^^^ nodzlvoäanas Brazi- L Sl^iet. .vairäk butu lidzets. ja
paskaldrojis, ka to ir tns: palikäana m.. BCP pazinö ka b » kara eQstek- pärmetumu vietä stätoa laba priekä-
Vadjä; iz^ietoäana uz dtära zemem VienkSrSa pilsgtas strädnieka alga niem aiÄlu iokä a lM Izm
Jas, gan lalkrakstos, gan tleäi no- amatnieki izpelna pari_ par 1500 kru- financprezidMam (Abrechnungsste^ to lieclna daH plem§ri
KSÄ^ilÄKaS strädnieks pelnlja apm. t l - tificate), gustek^a nuniurs,'Mitärals 1 di^ jau 2 relzes Ir sarlkojuir pub- lÄ,!^' ° * no hdzäinSJiem pie- kai 300 kruzeiru mSnesI, tomer dzi- grads, uzvards visi prieklvirdi gQs- Hsku^rakstnieku vakarua, 1
' RoT^S^^M! 7^''^-J^ ziijas attlecas uz Sao ng^atums, atbrlyoäanas cektra vle^^^^rt^^
grads, uzvärds, vlsl priekSvIrdi, 1 iiskus vakarus, kas yel-
.... . . . .. go sai.
nrpf 1!^^ 1.^* Sf^^.T,?^ ^^T^?^ augstäkas. rese. BaltleSu IQgumi ar niinikm zi- Lal gan jaunieä^^^
S t J Z SS nl . ^ s » Ä « f Skaidrlbas labad ari jäpiebilst, ka hjSm pIesiitänumijas^?äSs^ P^^^^^^ publi-
Zlnfims, ir ari dti pie^Svajuml, ja latam. vibal Detmoldä (Vmtjfestr. 8). te adrese pärmetumus par kutrlbu?
Tsvo. om«m.s«t4.>. 1 S4— i 13| burkSnl 5 un sipoli 3 kruzelrl
K f 1 r Ä ? ^ ^ ^ a i ? ^ ! ^ f ' ^^.^i'^ kilograms, bet olas 9 kruzeirl ducis.
S£ ih£ i Ä J «ii^ * T^''^^?'*^ V^Ir^ieäu 6u0W0 karlukzse ivreul k(aplaossQ tminaäktss ak raipet nl där- ÄS^^^ÄB^Y,!*' gäk), krekls 70, kurpes 100-150 kru-
^IT^*^^*^"* Pärstaviba prtacipa sievieäu zlda kleita maksa ap
SriSÄ.^^^^^^^^ ""S- ^ ap !,« kruzeinJ
* ^ \ B§mu apgerbu cenas da^adas, rau-
AngUjas pi^avajumam ir^ käda goties pSc lieluma. Sls ir videjäs,
IpaSa pnekSrociba, kujras nav nevie- bet bagätle, ieperkoties^ speciälajos
nam citam lidz Sim zinämam izvie: velkalos, par kurpem maksa pat 500
to§«ias piedäväjumam — iespeja kruzeiru, par uzvalkiem 5000 kruzei-öovietoties
ie^ejaml lielai musu ru utt.
tautieäu masai Viena zeme. Sis pie- r^^i ^,T„^i, v i t ^ o , , f ö 4 i i r v .o
d&väjums it kä noverä ^ mazäkais L,};^^ ? Ä m \ ? r i Ä « ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
uz laiku — vislleläkäs brieÄmas kn. , ^ cetriem gadiem valdiba aiz-pa
yisiem pasaules vejiem. Nokjus-' P^^®^ ^ artcartigi straujS. Piem.,
tot lieläkä mäsä vienä zeme, §ajä
rviem darh^ U7 T^Pi^-iäc rvcriraVfn' I 1 Oldonburgas latvie§i, kas cicta^^^^
v^'im ä o K n i ^ Drosäkais ce}§ kruzeira vSrtlbas auto nelalm&^^^^p^^^^
b^Xo£fvAwZ^ i ^ S^^^^^^s cenas. mazäm atveselojas.Sllmnkä^^^^^
v S v S S L ? b ^ v & ^^^^ " " ^ ^ ^» Piens gensburgä vei ir tikM4tautieäi.^^^^
S S i n h S * kartupeU 4, tauki 15. hiu dzlvibas väirs na* apdr^^
iamf k Ä darS^eSulrnfl ^» makaroni 10,| Auto vaditäjuKärliPeskopu, kas cäs un strädä Brensona dailamatnle-
Mi no H o f ^ vsi^roT^h^^ ^^^^3a 9, tomätl 4, käposti bija aizturgts. militarä tiesa attais-clbas darbnlcä. Ari drämatiskä^k^^^
ari .no Holandes. Tad vll atliek t ä - U K.^..I . . . ..^u - t,^^^-^^ noja, jo noskaldiT)iies, k^
notikusi maJInas motora bojääanäs 1 mazjaunatnes turpretim redzam la-d
§l. bi vaditaijä LiepiijLas kori, vei mazäk
No 1. lldz 13. augustam Mlndien§ YM un skautos. Nesen sakts darbs
notiks väcu studentu konference, jaunatnes iesaistiSanai arodnleciskä
kupä aicinäti piedalltles ari väcu I izglitlbä. Ini. CSravas vadlbä säkä
atigstskoläs studgjoSie ärzemnlekL^^N^ kursi, kur
Konfereiice piedalisies ari latvieSu apm. 30Vo apmekletäju ir jaunieSi.
studentt. Sajä laikä notiks latvieSu Nometries kooperätlvs „Venta*'
baleta izräde tm lieti51j:äs mäkslas ziedojis lidzekjus galdnleku darbnl-skate.
RIcIbas komisijä izraudzlti cas lerlkoSanai un ini. A. Roga im
prof. P. Krumi];is, prof. R Markus, vl2;ia meistari netaupa pdles, lai drl-doc.
J. Amtmanis, doc. Dinsbergs un zumä beigtu 10 §ve}solU pagatavoSa-stud.
R, Rozenbergs. Komisijä pie- nu. Sajä darbnlcä dbmäts apmäcit
daläs ari BALK pärstävis A. Stein- ari jaunatni. Nesen darba posmu
hards un novadu komiteju pärstävji nobeidza J. Vandera vadltie plen-
R. Nikurs un diri^ents Kalnäjs. saimnieclbas kursi. Daja jaunatnes
Pec UNRRAs Mindienes universi- mäcäs sveSvalodu kursos.
tätes darbibas izbeigSanäs, täs stu- Ja medzam atzimet rekordus spor-denti
reflekte studet Mindienes väcu tä, lal tad atjauts atzimet arv kadu
augst^läs. Irnmatrikuläcijas tie- rekordu skolas darbä. Sejienes
slbu iegusahai ari 30 latvieSu stu- nazijasaudzeknis Malta vienä gadä,
denti izturejusi t s. intelli^ences papildus mäcidamies, nobeidza divas
pärbaudes. Latvieäu studentu apvie- ^imnazijas Rlases un aktivi darbo-niba
ludz biedrus pazixjiot savu pas- jas ari paSdarbibas pasäkumos.
reizejo studiju yietu un nc^ärtot §i Laba priekäzime un lerosme no
un ieprieksejo semestfu saistibas vecäkäs paaudzes jaunatni ierosina
veläkais lidz 15.^julijam. LSA birojs vairäk kä värdi. Sajä zix;iä daudz
atverts darbdienäs (iz^iemot sestdie- var darit nometi?u väditäji. Ans-n^)
no pl. 12—15 Hercoga Rudolf a bachas nometnes komendants ini. L.
lela 49/IL RozentäLs, komitejas priekäsSdis K
Kooperäcijas dienas sarikojumi un Roma§evskis un ärpusskolas izglltl-piensaimnieku
sanäksme, kas bija bas vadltäjs agr. A. Spodris veltlju-paredzeta
6. julijä Eslingenä, nepa- §i daiidz rupju un atbälsta jaunat-redzetu
apstäkju dej nenotiks. | nes pasdarbibas sekmesanai. Orga-gadijumä
Anglijä, kam priekänotei- musu InvaHdus un darba nespejigos.
kumu dod tas, ka uz turieni }oU dzl- Un beidzot — ja mes arvien pasvit-
^ dodas tautieSi no anglu joslas, rojam savus koplgos lielos merl^us,
mums butu ie^jaml lielas ceribas tad tos vislabäk gan varesim veid-ne
vien uzturet savas tautibas gru- nät p§c iespejas lieläkä masä. Kopä
I M koplbas sajutu, bet, varbut, ari budami un tädä zeme atrazdamies,
turpinät, kaut ierobeÄoti, savas gari- kur deklaräcijas par cilveka brivi-gas
kultOras pasakumus. . Sis iespe- bäm un tiesibäm nav tikai viltigas
jas vörtibu nevajadzetu vertet par izkärtnes, bet istenlba.
zemu. Otrkart — .nonäkotv lieläkä Tädi ir „par" un „pret", domäjot
masa/vienä zeme, mums, varbut, iz- par jauno izslpräanos, vertejot to
dotos rast tädu savstarplgas izpall- no täm skopajäm zrnäm, kädas lidz
dzibas veldu, kas atjautu uz jauno sim par so jautäjumu zinämas musu
dzives vietu pärvietot no Vädjas ari atklätibä. —aba—
nizäciju programmäs, rikojumi un
statöti ir nedaivas aprakstltas lapas,
ja nav cilveku, kas jlabos nodomus
un paredzeto kfirtIbu'iedzIvina.Strä-dädaml
So darbu, vii^l kalpo mflsu
tautas näkotnei, bet paSi kJUst ga-rlgi
bagätäki. Sirds bagätlba nerds,
ir telds Skalbe. V. O.
Saruna ar prol Svabi
(Turpinäjums no 1. Ipp.)
Ar 1. jQliju likvidejas Starpvaldl-bu
b§glu komlteja tm UNRRA. IRO
vei pilnlbä darbibu nav säkusi un
pagaidäm darbojas tikai täs sagata-voSanas
komisijä. Ari attieclbas
starp IRO un kontrolkomislju Vei
nav noskaidrotas, bet domäjams, ka
IRO pänjiems visas brivprätlgäs
bledribas (Voluntary Societies): Sar-kanos
Krustus im pazuduSo bSmu
mekleSanu. Nav nekas zinäms par
paSu DP pieaicinäSanu IRO, jo tädu
v§l§jumu izteikSana un daiädi ie-sniegurhl
vSl neko reälu nedod.**
Jautfits par izce)otäju mantas ap-saimniekoSanas
komisijäm, kufu sta-tatus
plrms pusotra meneSa plei>§-
ma LCK sede, prof..A. Sväbe atbil-deja,
ka par to darbibas uzsäkSanu
ang}u joslä vei nekas nav zinäms,
un aizbrauceji savu mantu un II-dzeklus,
kurus nav iespSjams pai^emt
lldz, arvienu vei IzterS nelletderigl.
Arv. Bi
ariuzbrukumos: septipiem
• Mim ziemejaustrumu
laikä. notikusi
tsestdienu un radijusi
am 6000 dolaru
un
pö-um^^
neskait
no&upisan
rielumi.
skata atga
Diuliano,
bandita vi'
liedz baum
renci, kas
ar bahditu,!
Cigo Sidiiji
dievinot
pärtDcii un
darbibu h\
piegädäjot
teju un ai
Ar! policija^^
vb;ia: meMeP^"
räkkärt piel
kläti parä<
vai ledze]
Sicilijä, ta
bödzigu im|
juSi opözlcl
mes ipaäiiiel
M''
to jameäna ban-
" listi tomer vei
ar valdibas
M t m f zin'lS; f " ^ • i '^
iaDzu-|nos pret va
Sevi sauc I
iS^TOt(rt Diuliano par ferS'
™^ ®*3t5Jot I vairäk band
no dzi
V£ST UIES
REDAKCIJAI
100 nav M
A. Suma, Lorä
PACIETIBAS PÄRBAUDE
Loras DP slinmlcä atrodamies ari
vairäki latvieSi. Saprötams, badu ]au
Se nemirstam, bet esam gan nollgo-juäies
pec tautleSu apciemojumiem.
Tä gadäs, ka nepacietlgie säk te dai-reiz
jau priecigi saöuksteties, kad
redz ierodamies kadu apmekletäju
delegäciju. Bet tad izrädäs, ka tie
ir ukrah;ii, kas apmekle savus tau-tie
§u9. Citreiz redzam piebraucam
auto, bet izrädäs, ka tie ir poju ap-mekletäji,'
kas nllk no vii^u organl-zäcijäm.
Bet mesi vien nevaram ne­kö
sagaidit.Rod£iS täda vllSanäs sa-juta.
Bet mes cen5amies but pacie-tigl
—at
^1
p2ullano leji
°?g5tp zeme^
stäjoties ze
zot ieverot
Nav brint,
^öusaviju^
vi
dri