Bavarijas Latviesu vestnesis, March 12, 1948

              te
te'
K
i
I i i:
I?
1.
m sludinājumu Lav^ba
ļā skaita dēļ koituSS"
katram personiS^u"^
komisijai nav f
eties par Vācijā l
. bet visi refle^^^^^^^ ķ
kandidātu s a r a S , ' ' ^
^ s ^ i . bijuši VisitSecf I •I tam brīdim, kad "
-tos. . Tad-ari nekavēiotit
..Latvijā" iespēK
. kuru D«m,?
a r i s rapētie^ p a ^ ^ S
tautiešiem. Tiem 1
devuši ^pilnigus datus S
imeiu, lūdzam tos atsū^^
sievietēm arī pirmslau^;
u); 2) vārds; 3) kur
sikak jo labāk: inž, spj
ouriculum vitae, £
dotu iespēju komisijai
_ 7^ gmienes loceltk
attiecība ar ģiwL
ticība; 9) Vai k £
ekte i in 10) plbē^ luttā
'ivākals Argentīnas kon-nieki
ktkal
lāpstānnL
A8 DARBI ĢiMEŅU
»5RZ1Ņ0S!
ā gādā jau nu gan vairs
emi nerakņāsim," pērnajā
ca daudzi no jmums. Gads
mēr tikai i'et&ia aizbrau-omājbt
par stilīgu tomātu
kālīti, jāķeŗi^ atkal pie
aržlt;LU: ftpstrācļāšatias.
zemi nīdehi! [To reti kāds
iždar!jiā, kāpēc nekavējo-bk
tagad. Zemei vajaga
NepiecieŠaiļnākie kūts-a
l i ju tm fosforskābi var
ar pelniem,
zaug visātrāk! — 7 - 8 ne-e
izturīgi pvk salu. Var
a r t a beigās, ik pēc 2 ne­šanu
atkārtojķ. Galviņu
..g 3 mēnešos. Jāsēj tad
redīsi. Burkāhi sē,
gām l ī d z j ū n i j a sā
bietes labāk sē
ēj apriļa sākumā," 10 cm
bietes. Pētersīļus var sēt
beigās, 2, cm v i e n u tīD.
urzirņi sējami aprīļa sā-pas
'parasti ^ēj maija vl-r
l e kartupeļi dēstāmi Jau
dgas.. Gurķi sējami maija
Tomāti jāaudzē no sta-
Izstādāmi pēc apm. 20
-60 cm vlenU n o otra. Tā­di
izdēstāmi biaija vidū. 3
S ī p c ^ i jāstāda maija
l m platas dobes 4 rindas,
ābūt 8 cm vienam no otra,
-sta Sīpolus, tad ar 15 cm
Ķirbji stādārM maija vidu.
kUB iegādājaijnas visas ni!-
ās sēklai; '
i
i 5f.
i
5 * ; -
ami no-
:, nekā
i
I
REDAK
i ņ š , Augsburgā
K S P E C T A?
s reizes esmu nejai'-'
Stutgartes radiofona pat-tviešu
mazikas proS/ļ"'
latviešu presē, ne an Ku
d tomēr neesmu lasi] V ^ '
W ' v i s p ā r ļnotiek, ,ne>fl-par
to laiku vm/iz^U«^
domāja^, ka la Jt J
sītāji kādreiz pārskan^
programmas žurnate
idījumu nolllausisanas.'t
kļauta nejaušība:. _
raidījumus organizē ļ.
pējams tos ^aii i*
viešu presē?
pašu koncerti
jau laikus
1. rīkotāju
iņš, Germei'Shetmā
KĻCDSS ^(isl • ,
^ 3 -umurā;SaMj^ :ļ
runa par kādam sUUaj^.
durvīm, kast:nepare^^^
Laikraksta i nf""f #
tats „pārkristits
numurā uzņemuiria^K"
•ngāru ministru p r j
.nodēvēts" par komC
'OŠiju un otrādi.^
•e visi siknutu. Bet ^
us palaiž garāni..^,jļj
•k kuplā ^aife,; ka
nav nemaz vajTS
AUSTRUMI UN RIETUIVU VIENU GADU PĒC TRUMENA DOKTRĪ­NAS
PASLUDINĀŠANAS ATZINUSI, KA JĀSTEIDZAS
Mi.:'
-No Stokholmas pagājušā nedēļā
ziņoja, ka tur iesācies k^š . . . pa-matsl^
olnieku starpā, Padomju vēst­niecības
pirmais sekretārs Kama-rovs
sūdzējies, ka krievu ierēdņu
bērniem uzbriakot zviedru bērni, kas
mazos krievēnus sagaidot aiz
vēstniecības skolas durvīm. Vē.'^t-nieka
Cerņičeva 8 gadus, vecā mei-,
iiņa jau vairākkārt esot: pārradusies.
mājās raudādama -un ar zilu aci.
Zviedru iestādes nenoliedza, k a z l -
nojums atbilstu patiesībai/. bet; arī
nesolīja, ka varēs šos bērnu kaŗus
izbeigt..
Dažas, dienas p_ēc tam padomju
vēstnieks Londonā iesniedzis L i e l ­britānijas
ārlietu ministri ļai citu
protestu — ne par bērnu ķīviņiem,
bet pret Londonas konferences lē-murņicm
par Riotumvācljas saim-niccisku
apvienošanu. Notā teikta,
ka padomju valdība noteikti norai­da
Londonas konferences lēmumus
un paziņo, ka „ticm nebūs nekāda
:ikumīga spēka un starptrjuliska
svara." Nav vēl zināma britu atbil­de,
bet jāpieņem, . k a ' tā nebūs
daudzsološāka par to, ko saņēmis
sekretārs Zviedri-negrozāmo
politiku, tad rezultāts
sim vajadzīgos soļus visas pasaules
mērogā, tad mums būs jāmaksā ar
asinīm. r^Iums vajadzīgs m:l::ārs
spēks un atbalits savu ieguldijurau
sargāšanai.'*
. U n tomēr vērotāju vairākums • do­mā,
ka Dašlaik svarī-rākais ..aukstā
kara'' cīņu lauks būs Eiropa, kuras
demokrātiskā, daļa kļuvusi tik baigi
maza. Cīņa par šo visvecāko konti­nentu,
kas patiesībā, iesākusies jau
priekš astoņiem gadiem, . iegājusi
jaunā kulminācijā.
PATIESĪBĀ TAS SĀKĀS PRIEKS
8 GADIEM
KLASISKĀ NEITRALITĀTES ZEME JAUNĀ SITUĀCIJĀ
SPECIĀLRAKSTS LATVIJAI NO CIRICHES
Ja savā laikā, kad mazo valstu
likteņus mēģināja noteikt Tautu
Savienība: kāds no tās delegātiem
asprātīgi Šveici salīdzināja ar izlu­tinātu
dejotāju, kas'nevar izšķirties,
daudzo'pielūdzēju pulka, tad šodien
tas ir ciiādi. Nav vairs svarīgi, vai
ģeogrāfiskais stāvoklis vai politiskā
taktika Šveici pasargāja no kara.
Ārējie apstākļi tikai sekmēja šejie­niešu
izšķiršanos. Šodien šveicietis
zina, ka viņam nav pa ceļam ar ko­munismu.
Namamāte gan vēl neat-no
padomju pirmais
ja.s galvaspilsētā;
8 SACHA GĀJIENI VIENĀ GADĀ
Šos divus.protestus varētu arī ne.-
maz nepieminēt, ja ziņas par tiem
nepienāktu laikā, kad pasauli no
jauna satraukuši' notikumi, kuru
- dalībnieki nesūdzas- v i s par zilām
acīm, bet • par zaudētām, brīvībām,
dzīvībām, valstīm. Tie i r notikumi,
kas iezvanījuši jaunu diplomātislcu
augstspriegumu tieši laikā, kad rie­tumu
prese atzīmē īpatnēju ..jubi­leju"
— šodien, 12. martā, paiet tieši
viens gads, kopš A S V prezidents
Trumons speciālā vēstījumā kongre­sam
pasludināja „Trumena" doktrī­nu
kā pretsvaru komunismam.
Toreiz komunistu vadīti, partizā­ni
centās gāzt Grieķijas vēlēto v a l ­dību
un .Padomju Savienība izdarī­ja
spiedienu,- l a i iegūtu polītiskas un
stratēģiskas koncesijas no Turcijas.
Vienā gadā, kas starrplaikā aizgājis,
noticis ļoti daudz. Bet svarīgākos
notikumus, tagad secībā apskatot,
var redzēt, ka tie bijuši it kā šacha
vilcieni .sarežģītā un bīstamā parti­jā.
Gājienu kārtība bijusi tāda:
• 1. R i e t u m u g ā j i c n . s : • 19.'L7: g.
• 5. jūnijā ASV ierosināja Maršala
plānu Eiropas atjaunošanai.
2. A u s.t r u m u g ā j i e n s : 3. jū­lijā
Padomju Savienība un vēlāk
tās satelīti paziņoja, ka boikotēs
Maršala plānu, un pasludināja „Mo-lolova
plānu.".
3. R i e t u m u g ā j ' i e n s : 22. sep­tembrī
16 Eiropas valstis apstipri­nāja
uzmetumu Eiropas atjaunoša­nas
programmai.
4. A u s t r u m u g ā j i e n s : ok­tobrī
nodibinājās kominforms.
5. R i e t u m u g ā j i e n s : 17. no­vembrī
prezidents Trumens piepra­sīja
kongresa ārkārtējai sesijai; 'pa-gaicki'
palīdzību Eiropai,;. līdz Mar­šala
plāna; iedarbināšanai.
6.. A - u s t r u m u g ā j i e n s : No­vembra
beigās komunisti sāka strei­kus
Francijā .un ītalijā,:'kas turpi­nājās
.vēl: decembrī,
•7. . R i e t u m u • g ā j i e n s : : 22.
janvārī 1948. g. Lielbritaiaijas ār-
• .lietu ministrs iemsināja • dibināt
Rietumeiropas savienību,, iekļaujot
tajā arī Rietumvāciju citiem vār­diem,
ierosinaja aliansi p r e t p a ­domju
ekspansiju.
8. A u s t r u m u g ā j i e n s^: 25.
februārī padomju varanostiprināja
savas pozīcijas Cecboslovakijā un
iesniedza prasības SomijadĻ;:
_ 9. gāj iens vēl nav galīgā veidā i e -
zīmēj ies. Pēc iepriekš ēj ās loģik as
tas būtu .jādara rietumiem, un pazi­nies
arī liecina ne vien par to, ks
gājiens drīz sekos, bet arī par to
kāds tas būs. / .
VISMAZĀKĀ EIROPA, KADA
V::- VESTUREv, ZINĀMA
Kamēr citkārt vēsais Francijas ār-ministrs
Bido;. parlamentā, tei­cis:
,,V:iss,.: kas vēl: no Eiropas . p a l i ­cis,
.ir 16 Maršala .plāna;, valstis,.Tā
i r vismazākā ^Eiropa, kāda jebkad
vēsturē zināma- Nevar but de-
:vratijas :zemē, ;kur opozīciju; ņo-
"un; .pakar • .\ Anglijas vice­premjers
Morisons rāmi konstatējis
^Notikumi: r i r • tilr; Iškumji 1
Minchene<s•dienu .notikumiem, tie t ik
šausniinōši atgādina . Blitlera techni-ķu,*'
bet viņa 'daudz choleriskākaiš
politiskaispretinieks; Viņstons Cer-
^ils: ,,Trešā kara. draudi .veļas mum.'^;
tuVāk; ar katru : k r i e vu .agresijas un
komunisma varmācības un intrigu
aktu.'\ Pat - b r i tu .strādnieku-partija
kro
Toreiz, priekš astoņiem gadiem,
galu galā bus karš," bfet amerikāņu padomju tanki un karavīri spēra
laikralcsts „Newsweek" savelk ie- pirmos soļus pāri robežai, kas, no-spaidus
Londonā: „Visam pāri to- cietināta un drošības dēļ- platā joslā
mēr i r nospiedēja atziņa, k a 'Eiropas par tuksnesi pārvor-sta, šķīra ko-demokratiju
taktika atkal reiz no- mūnistiskos austrumus no rietu-žēlojami
pierādījusi nespēju izturēt miem. Baltijas vaLtis bija vienas
baigus pārbaudījumus." . no. pirmajām, kam bija lemts pazust
C i tu rakstu ta? pats ,,Ne^^^^ austrumu kaviāra, bet
lesck ar rindkopu: „Divpadsmit lak Vinstons Ccrčils noknsti]a paŗ stiprais dzimums vairs neslēpi savu
HitlcTa gadi un Staļina diplomātija L d z e l z s m Pec tam aiz tah,^^|,^,.3^Q3 .^^^^^^.^^^ '
pec kara gandrīz jau bija pārliecina- pasa aizkara nozuda Polijas 22,6
juši pasauli, ka to vairs nav iesoē- Milj. iedzīvotāju, Dienvidslaviias Bernos-Ciriches -vilcienā esmu
jams satraukt. Pagājušā nedēļā hi5,7 milj.. Rumānijas 15,9 milj.. U n - h'aksturigas ^^unas lieciniece,
krievi pierādīja, ka viņi tomēr to garijas 8,9 milj., Bulgārijas .8,9 milj., UAtombumba vien neizšķirs nāka-spēj,
Satraukumu neizraisīja vishvibanijas 1,14 m.ilj. Cechoslovakijas mo karu. Tiem, kas gribēs dzīvot,
ta.s, ka dzelzs aizkars žvadzēdams" 12,3 milj, un nu, šķiet, pienākusi būs jāupurē dzīvības. A r i mēs šoreiz
.aizsedza Cechoslovakiju un nolaidās kārta Somijas 3,8 miljoniem. nebūsim tikai vērotāji." Līdzīgi do-zemu
pār Somiju. Tas jau bija pa- Kas būs nākošais? mā vairākums. Sevišķi viegla bija
redzēts. Bet rietumus satrauca ci- .Ncw York Times" domā, ka nā- p-šķlršanās tiem daudziem tūksto-nisms
un steiga, ar kādu sarkanie košā iz.^ķiršanās gaidāma Itālijā un šiem šveiciešu, kas eksistē no tū-rīkojās."
' Francijā. Itālijā tā notiks aprīļa v i - ristiom. Kara gados cieši savilldās
fi T F M F ^ T T Kīiv\u A <iT^T7TrAT U ^ ' kad komūnisti cer ar balsu vai^ Jostas atkal kļuvušas vaļīgākas. Bet
6 I E M E S L I KREMĻA STEIGAI jekļaut šo zemi padomju Pedējos gados skaidri pierādījies, ka
Saprotams; ka rietumos .izteikti sfairā, Francijā izšķiršanās notikšot M^ūristi ierodas vairs tikai no tām
loti daudzi minējumi, kāpēc Kremlis tad, k a d komūnisti atzīs, ka pienācis valstīm, kas nav aiz dzelzs priekž-šoreiz
rīkojies tik steidzīgi. ,;New īstais brīdis jaunam triecienarh pret M^ara
York Times" raksta, ka Vašingtonā Sumaņa valdību. - saimnieciskā dzīvē nēdēiie
oar ticamākiem,minot šādus trīs ie- „New Vork Times" iespaidīgā ie- L 4 i^^^^^^ ?oSu
MaSa n | - ' ' " f ^ ""'T"^^ kaLadņiece Anna O'Hara M a k K o r m i k a Ķ j , , , ^ ^ 3 ^ pi a dzis
f^'^y]^^ no Frankfurtes: „Pē- Jāto skaits. Šveices ražojumi at-n
f '"i'^^tīvuliļiro- dējās nedēļās augstākie ^ militārās L ^ i piMa Eiropas un aizjūras zemju
sa spārna 1 aikralvsts .,.Tr^bune
bijis spiests, atzīt: .,Ja: tāda'-Ticība
• ' esam pieredzējuši pēdējās die
Karlsruhes laikraksts „Badi-scho
Neueste Nachrichten'• publi­cējis
AP korespondenta Haitho-vera
ziņojuma, kurā teikts: „Po-lītiskas
aprindas Vašingtonā uzr
skata, ka tiešs austrumu un rie­tumu
konflikts iespējams trīs ga'-
dījumos. Pirmkārt, ja Padomju
Savienība mēi^inātu padarīt
Zviedriju un Norvēģiju par sa­viem
satelītiem. Otrkārt, ja Pa­domju
Savienība no jauna lūkotu
izlauzties cauri barjerai, ko vei^
do Irāna, Turcija un Grieķija, lai
no.stiprinātos Vidusjūras austru­mu
telpā. Treškārt, ja Padomju
Savienība lūkotu izlauzties cauri
vai apiet amerikāņu, angļu un
franču līniju Vācijā un Austrijā."
, blanko velvseli", - apņemdamies
Pretstata savai agrākai taktikai, Uļalcsāt to cenu, kādu rādīs preču
k r i e v i tagad spēle nevis uz gadu,.bet Uatalogs pasūtinājuma saņemšanas
tikai mēnešu laika iegūšanu. Kamēr g^^^^
agrāk viņi mēnešiem turpināja de­batēt
par nesvarigiem jautājumiem, Galvas sāpes vienai otrai rūpnīcai
taģacl tie atsviež svarigus lēmumus, sagada slēgtais Vācijas tirgus. Svei-it,
kā t i e vairs neinteresētu. - Līdz ces smalkādu rūpniecība nevar
šim vini rīkojās, l a i visu atliktu, t a - sasniegt pirmskara līmeni tikai ta-
Igad vini rīlvojas, it kā būtu jāstei- P^c, k a trūkst agrāk no Vācijas ic-dzas,
- teica kāds loti augsts ie- vesto izejvielu. Jau l a b a i s stāvoklis
j.ē(ļŗiis." ' tekstilrūpniecībā. Pusgatava kokvil-
. na šodien ripo uz vācu rūpnīcām,
PĀRMAIŅAS EIROP^^ j^^^ ^^^^^-^ ^^^^^ atgriežoties Švei^
. ļUVA NĀKOTNE ^ ce, pārvērstos dārgajos frankos. Vie-
A r l rietumi acīm redzot jūt, ka nīgie Vācijas ražojumi, kam šodien
nav vairs daudz laika. Kāda A S V jau paveries Šveices tirgus, ir ar
kongresa apakškomisija šinīs, dienās pasaulē .pazīstamo vārdu „Rozen-iesniegusi
ziņojumi: „Komūnistiem thal".
ir viens mērķis - pasaules revolū- p^^. frankiem šodien Šveicē ic-
« j a . Vmi_ pieņem, kS š._revoluci,ia £3^^^^ ^^^^^ ^iem, k am viņu ir
bus varmācīga Gan_komumstu, ganLļt^.^^^^^ iespējams iegādāties arī l i o -
nokomunistu valstsvīri tagad pareģo ^^^^^ ^^^^^ ^^^^[^^ p g ,.
l i e a s pārmaiņas Eiropa ļoti tuva hļ^^^j^^^. gi-^ntsgabals arī ārzomnie-nakotnc.
_ _ kicm". Šādu uzrakstu daudz kā p i l -
Par rietumu j t c i g u . gatavojot na- .^^^ ^ā pasaules slavenās atpūtas
•košo šacha gajienu,^ liecma koh-L, i g t g 3 Kompetenti šveicieši apgal-tebnces
Londona, Briselē un Parīze. L,oļ brīdi, kad ārzemniclcs
Šaķ tapt ĪUetumu^ savienība un ^^^^^ likumīgu zemes īpašnieku,
ralcsturīga kārtā šķiet, k a valstsvī- g^gj^gg ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ neliedz ie­ņem
_tagad visvieglāk vienoties braukšanas. atļauju arī tad, ja šis
īpašnieks i r viens no beztiesiskajiem
austrumu bēgļiem.
Ilgi manu pasi pirkstos groza sim­pātisks
skandināvu diplomāts B e r7
nē. „Sakiet, lūdzu, vai jūsu c ^ ved ;
no austrumiem vai rietuniiem?'*'
gandrīz negribot soko jautājums^ -."'i
Ilgi jārunā, l a i izskaidrotu, ka šādas
pases izdod Latvijas likumīgās val­dības
pārstāvis — neatkarīgās Laj-ŗ
vijas sūtnis. Maz, pavisam iļmi"ai:^"
vācu robežām zina par mūsu:^patie­so
stāvokli. „Kādēļ jūs ārzemēs ne^
meklējat kontaktu EJ:, starptāuti&kf»^:;
presi? draudzīgi jautā diplomāt^ļ.
Vēl ilgi domāju pai' jautājumu, kuf
ram tik grūti rast atbildi. Un dažas
dienas vēlāk, no,Šveices kalnu reļ-storāna
raugoties dūmakā tītā Vāļ­ājas
ielejā, cirī man gribas' jautāt,
kādēļ savu bēdu tik daudzkārt pār­cilā
un brālim ,.siā.^ta trimdiniek^,
bet tur,^ k u r varētu ^sl^anēt atbalss,
tikai «reiais zina mūsu bēdu patiesp
lielumu. I
Šveicietis piT)t dzīvot, ērti dzīvot
— Viiļš labprāt ceļo otras ' klases
dzelzceļa vagonā, bet nekavējas
iesūdzēt privāto dzelzceļu sabiodrip^
bu. ja vilciens kavējas tikai dalās
minūtes. Palicis bez sēdvietas,
braucējs labprāt pārvietosies J tukšop
zemākas klases vagonos, bet ļaiļl
parūpēsies, lai dzelzceļa sabiedribji
-iejustos viņa parādniece. Ne j-ail^.
velti šcj ienes dzelzceļi k dārgākiļ^
Eiro]xā. Bet toties svešiniekarņ-nepaliek
noslēpums,- ka Šveice ijr;
vienīgā valsts Eiropā, kur ogļu
lokomotīves skatāmas tikai mūzejoj;^:
viss dzelzceļa tīkls elekti-oficēts. ļ
Arī benzīns šeit dārgālcs k a pārēj^;
Eiropā. Un tomēr pat ļ vidējļS
ierēdnis' pēc toātļ-a izrādes lūkosies^
pēc taksametra. Strādnieks fabājc
izšķii-as gaidīt nākošo ielu dželzceļĶ
vagonu, nekā spiedīsies j a u hiraucēr.
j i em pilnajā. Ciriches noteicējaļs
aprindas vēl vienmēr sastopas piļq
„Huguenin", , k u r sirmais ' ^ l e s m i l i ii
Pjers, tāpat kā pirms desmit uh;
vaii'āk gadiem, uzmanīgam klausi-!
tājam pastāstīs jaunākos notiikumuijj
saimnieci.skā un politiskā i'^d-zīvei
Viens no redzamākiem Sveicdŗ
žurnālistiem pastāsta, ka savā laika
Pjera , informācija bieži i vicii
aizsteigusies priekšā oficiāliem
ziņojumiem. !|
Bet pusnaktij tuvojoties, .šveicietes
kļūst nevaļīgs. Viens pēc otra
tukšojas\grcznie restorāni, bāri un
dejas zāles. Diena šeit .sākas agri
un beidzas agri. Kad divpadsmitā
slundā izdziest ugunis, aizkavējio^
.ārzemņielcs veli i meklē taksametru^
us", 3. Cecboslovakijā . vēlēšanas
gaidīja rnaijā, bet Somijā jūlijā; ļ militāras sadarbības'nepieciešamību,
abās zemes paredzēja, ka labā spār- Pāri visam gan joprojām paliek
na_ partijas iegūs daudz balsu uz k o - jautājums: - „Vai ASV pievienos
mūnistu rēķina.. , saimnieciskai palīdzībai arī militā-
„Daily M a i l " min šādus trīs ie-1 ras garantijas?" Rietumu pasaule
Pilsēta guļ un nedzird
traucētājus . . . .
Cirichē, maila sākumā. ^
M i r d z a B e r z i^ņ a.
mierļa
, , . . . . . Iztika ir, bet māc^^™
sadus trīs le- ras garantijas?" Rietumu pasaule '
meslus: 1. Redzot, k a Rietum;eiropas meklē kaut ko līdzīgu jaunai A t l a n - l Latvijas konsulāta sekretārs
valstis arvien vairāk stabilizē savus tiļas chartai, kas nodrošinātu vismaz g^^^,^ dziedātājs Kārlis Nīcis 11.
speķus, K r e m l i s nolēmis strauji k o a - visvairāk apdraudētajām valstīm - februārī raksta: „Zina par Austrāli-sohdet
savu iespaida sfairu, l a i k o n - Itālijai, Francijai un Zviedrijai pa- ministra Kalvela līguma parak-centrētos:
ideoloģiskai cīņai par: Vā- līdzību pret : agresiju,,-Ibet visiem .g^^^^^^^^^^^g^^ vairāku tūkstošu
c i ju im ._Rietumeirppu, 2. Komū- skaidrs, ka arī visplašākā Rietumu uzņemšanu Austrālijā spriežot
nisma spēka demonstrācija 'visvaitsaA^ienība nespētu: palīdzēt, ja A S V i p ^ ^ : ^^^^^^ laikrakstu zinām, sacē-rāk
domāta, lai iebiedētu . ītālijas paliktu mālā. :Ar sasprindzinātu; i n - j . ^ ^ ļļ^ļ^ sajūsmu DP vidū Dažos
vēlētājus aprīļa vēlēšanās, (šim n o - t e ^^līves apstākļi
lukām-kalpo. arī padomju paziņo-, A S V <ieklarāciju "par; Rietumu sa^-^tēlotip^ā^^^ krāsās un, l ai
jums, ka tie atbalstīs Itālijas .volo-.,vienību, kuras; pasludināšana pirrn-k^^^^ ļ^g^^ izdosies
n i j u prasības),; 3. Komunistu akcijas dien pieteikta ārlietu ministrijā V'a- iekļūt ' Jāimīgo" izlasīto skaitā,
Prāga un Helsinkos patiesībā domā- šingto^ jāpiedzīvo vilšanās mēģināšu
tas uzmanībus novēršanai no d t i e A r a l ^ ^^^^3 jautājumus,
,,aui^stā kara kaujas l a u k i e m " , . a ^ ^ ^ kuriem katram jaunatbraucejam
Kremlis grib kļūt aktīvāks.— pir- Ir izskanējusi atzjņa, ka; v i sa tau- .j^^ļ^g^^^
māna kārtām Ķīnā. V ; ļ tas ,uri visas v a k i s ' šai.: pasaulē'to-. js^ ka Austrālijas klimats
Stāvoklis Ķīnā patiešām tuvojās mēr i r cieši, un Iļktenīģi saistītas, gii-op^ piemērots, K. Nīcis
jaunai izšķirīgai fāzei. Komunisti nevar panriest, vienu ņela ^ vienkār-leni,
.bet neatlaidīgi'iet uz priekšu, negrib, ..lai^ P^ti nelaime, ^ļern^^^s^ (vīriešiem un sie-un
ASV ģenerālis:Vedemeijers,;lie- 'klauvētu arī::p^^ atrast nav grūti,
cihādams kongresa -konlisijai par Vai mums; -~ mavtajie^ vērts ļ^^pŗ^^^ļj^ inteliģentajās profesijās,
palīdzības .nepieciešamību, :/te^ kaut arī'p angļu valodu, t i k ai
„Es nedomāju, k a dolāri v i e n varētu | ļoti'vēlu?
apturēt komunistus. J a mes: nešper- A. Lp.
L A T V I E Š U • J Ū R N I E K I : PASAULļES B D E Ņ O S : U N - S V E Š Ā S - ZEMĒS-^
.Pēc :bij. K r . Valdenaāra j fe
inspektora, un;Flen.sbufģas jūrsļ<olas
latviešu,,:;da]ās • vadītāja ;: kāpt.': : P.
:Neimaņa iņtormācijas,::: pasaules
ūdeņos pašreiz brauc ap 300 latviešu-jūrnieku.
Visi' viņi: labi. atalgoti, un
daļā :^strādā atbildīgās vietās. . . K a pp
Ķr.. Ģrīniņš vada āmerikāiiū tvaikoni.
„Joseph VM. MediH".: Uz zviedru
:;23..Q00 brt.: lielā;kuģa: ..Svealand'^^^
trešo virsnieku, - kalpo: ;:B. 'Ozoliņš;
Vairāki, latvieši i r kapteiņi un..stdr-kāpt:
Šole
tvaikoņa
m a i i i ; :uz' . Ēģiptes .V kugiem.\.-,,Ķsso
Aunāpoli" pārotru; štūrmarii brauc
;K;: Ķundziņš- ..: • •'. . V .;•:^. >:: |:i
• Ķapt. Galdiņš ir• jūras krastu. iiij-s
p e k t o r s S a n f r a n c i s k o . : Latviešu
jūrniekus: ; turienes • kuģniecības
sabiedribās vērtējot: augsti. Ņujorkā
mītļ'jurnieksVK. Gšiņš, .kas teutie-s
i e i T i " : izpalīdzīgs . d ^ ^ vietas uz
kuģiem. : Viņa; .adrese: •:.. ISO.. Weit
nās,: iezīmē Padomju .Savienības Street, C o r n e r ' F u l t o n Street./Nevv-
Yorķ, : N. .;Y. Tuŗ . ;dzīvp: ;;arī:
Kiršfelds • -ar : ģimeni.;
'' miris. .,.;:',:^::;:-.....;':
I^z kara laikā; A S V :.ū
Ipišā Grauda' rēdefejas'
Ķegums", brauc; kapt.: Matisons, bet
uz)::.Everāgru" , ķapt. : Biauss,: :
kuģi. uztur"^ satiksmi starp Ņujorku
un 'i ' \ Ņuf aun dl endu;.. / Pēdējais iaŗ
Hbnduraš.. karogu,^^;:;fe^
cauri- visiem kara: gadiem un. vēl
tagad kā - vienīgais -šķērso juras- ar
Latvijas . karogu.. Arī,..pašam Grau^
dani: T^ujoŗkā .jau i r s a v s kuģniecības
kkņtoris.:Ar saņemto atlīdzību:-par.
: ^ a r a: ^ 1 ai k ā ' ņogr e m dēt i e m, •: ša v as
rētierejās :kuģiemv;vviņš / nodomājis
ļ iepirkt: jaunusvkuģus.::'^^^
Latviešu jūrnieks: Pēteris:':Līcis
1947.-ģ. vadijā::,lai\ai, k a s ar 24 bal­tiešu;.'
bēgtiem ^šķērsoja.: •okeānu ' u n
novembrī/piestā ja.Floridā, : v:
• ••':J •^'V^:e št.f ā J i s :
retos gadīj'unaos kdodas ierīkoties
savā arodā.- Ārzemju universitāšu
grādus .A^lstrālijā neatzīst, jāiegūst
Austrālijas : diploms. ^ Strādnieku
vidējās algasvīriešiem i r 6—8 mārc.
un sievietēm 3—5 mārc. nedēļā un,
ja:dzīvo apddniīgi, tad ar šo algu var
atļauties, nepieciešamās dzīves ērtī­bas
un pat drusku ietaupīt.
; Galvenā • grūtība: jaunatbraucējicm
i r ' atrast dzīvokli. Priekš kara. varēja
dabūt pieklājīgu dzīvoļvli par 25—35
šil.. nedēļā,.- tagad. cenas divkāršotas
un dzīvoklis: grūti dabūjams. Ar
laiku, protahis, katrs ierīkojas, bet
sākums -ir.- grūts. Pirmajai DP
grupai, kas atbrauca decembra sā-kuinā,
.šīs: rūpes atkrita, jo tos- visus
izdalīja ..mežu^ : l a u k u un .raktuvju
:darbos," Vienam otram sākumā
neparastais darbs u n dzīves apstākļ
likās: grūti, .bet pēc 'pāris nedēļām
arvien pienāk ziņas, k a visi ar jauno
: stā v o k l i: jau:. samieri n ā juši es. Izpeļņ a
• mežu darbos ir apm. .7: mārc; nedēļl
uņ::tā kā dzīvokļa īre nav jāmaksā
;(lielākā: daļa:d^ teltīs un .šķūņos)
/ietaupījums ..ir diezgan prāvs.- Ar
;māns ,dēls: Indulis ir mežinieku vidū
u n vina :darbā vieta i r 170 jūdzes no
Sidnejas..
•1:1-
Runājot par garīgo un sabiedrisko
dzīvi, jāsaka, ka ,DP būs diez.gaņ
rūti pierast pie jaunā stāvokļa;
Vācijā, lai cik grūta bija dzīve, taču
sabiedrības un paziņu savējo ^vidū
bija papilnam- kaut arī ar uzturu :
bija grūti. Šeit ir taisni otrādi
vēders piliis, bet pārējais jāpiedomjS.
Arī es sākumā daudz cietu no šjs
vientulības. Pa Ziemsvētkiem, apcie­mojot
pirmo DP grupu viņu pagaidu
nometnē 400 jūdzes no Sidnejas,
sarīkojām, koncertu. Uzstājās igauņu
un 1 ie tu viešu kori, igauņu: vijolniekos,
lietuviešu dziedātājs. Bija ļoti neērii,)
ka visus 262 latviešus man vienaņiv
nācās reprezentēt. Uz mafiu Jauta-;
jumu, kādēļ latviešiem /' nav sava
kora, tautieši aizbildinājā's, ka necs9t
kora dziesmu nošu. Būtu ļoti vēlams,
ka turpmākās grupas šo trūkunriu
novērstu." ' !
Miris Fricis Kārklinš
••-• ' ; • • • • • • • ' • • • • ' • • : • " • : . • ' . : - . . • . ' : : ' • •--•••• •;: -
Tikai tagad saņemta ziņa; ka jau
1941. gadā deportācijā Sibīrijā m i ­ris
Kurzemē plaši pazīstamais sa-biedri.
skais darbinieks Fricis Kārk-liņš.
Zvejnieka dēls, kuram vecā­k
i varējuši dot tikai draudzes sko­las
Izglītību, viņš neatlaidīgā^-siārāN
darbā bija izlauzies u z ' augšu un ļ
ieguvis tādu līdztautiešu uzticību,^
ka 1913. gadā, iziedamas Ventspils
pilsētas domes vēlēšanās ar iatviešu\.r
sarakstu, varēja uzvarēt un dot sa- ^
vas "dzimtās pilsētas domei latvisku
vairākumu. Neatkarīgās Latvijas .
laikā viņš savu darbu turpināja tik­lab'
Ventspils pilsētas pašvaldībā,
kā saimnieciskā dzīvē, īpaši kokrūp­niecībā
. u n kuģniecībā, būdams
kuģniecības akciju .sabiedrības ,,Ju-..
r a " vadītājs. Nav gandrīz: pasāku­ma,
kas darītu, lai Ventspils kā
o.stas pilsēta atzeltu, kur nebūtu pie­dalījies
arī Fr. Kārkliņš. Tāpēc
vcn;::pil-ieki ilgi pieminēs .sava.s/pil-sētas
kādreizējo galvu Frici Ķārk-__
^^^^ • I A ' I