Bavarijas Latviesu vestnesis, March 12, 1948

              ' > 'i
'1' V
m
-ļ. >'''
>
1
Nr. 20 (125) 1948, g. 12. martā
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa­rakstītajos
rakatoa Izteiktās domas
katrā liņa redaJcclJas domas.
nav
^Barakas un drupas 'grauzušas mūs
paSUs un fiziskais pagurums uzspie­dis
savu nmogu ari m ū ^ garam" —
amatā stājoties, teica jaunievēlētais
LGP priekšdēdis J.Gclms sesijā Ba-benhauzenā.
Sle vardi patiesām raksturīgi. Par
tiem bija jādomā arī tad, kad sesi-jaij
darbā izrādījās, ka LCP sastāvā
izveidojusies d i v i „bloki"', ko rādīja
balsošanu rezultāti, skaitliski izpauz-damics
ar gluži aritmētisku precī-
No vienas puses tas rakstu­roja
jauno LCP pozitīvi, rādīdams
abu „bloku" organizatorisko discip­līnu.
No otras puses šāda izpausme
rakstiu'ojas arī negatīvi, Jo savos ie­cirkņos
ievēlētie LGP locek]] nav kā­du
atseviiiķu grupu, novirzienu vai
partiju pārstāvji, .kuru nostāja katrā
atsevij^ķā jautājumā bāzēta attiecīgā
nogrupējuma programmā un nosa­cīta
no žī nogrupējuma vadības d i ­rektīvām,
bet LCP locekli ir savu
iecirkņu.vēlētāju gribas paudēji un
viņu nostājas pamatam vajadzētu
būt v ē l ē t ā j u direktīvām. Se tā­tad
jaužama kāda pretruna, pretru­na
pašā uzdevumu uztverē, un var
būt ļoti dalītus domās par to, kura
uztvere ir pareizākā.
Pēc visa tā, objektīvi vērtējot se-sijas
darbu, varam teikt, ka tomēr
esam tikumi soli tālāk. Griba rasi
(Turpinājums no 1. Ipp.)
„Oglrača darbs nav ne briesmīgs,
•ķā to domā daži, ne arī tik bagā-tī:^
i atalgots, kā to domā ciii. Tie.
kas to cerēja pelnīties ar ^ule^anu
vai iztikt bez tulznām, patiešām .ir
vīlušies. Bet tie, kas sevi laikus
bija pieradinājuši pie domām, ka
būs jāstrādā smags un pat bīstams
darbs, tie nebūt nenožēlo, ka kļu­vuši
par ogļračiem.
Kā- jau zināms,, lai Anglijā kļūtu
par ogļraci, ir jābeidz vispirms va­lodas
skola un pčK!.t;-im arodskola
jeb, kā še saka. treniņa skola. Tās
abas ir ļoti noderīgas lietas .— dar­bos
raktuvēs nekas vairs nenāk. kā
pārsteigums, pie visa jau pierasts,
pi e ka m pa k ā pe n isk i pierasts . ' B e t
tas nebūt ncnozunē, ka pirmo reizi,
laiMios ar liftu pazemē, ap dūšu
nebūtu. tā savādi, vai arī. ka' pēc
pirmām īstām darba dienām locekļi
nebūtu,smaga noguruma pilni. Bet,
kā jau teicu, cilvēks pie visa pierod,
nogurums ātri oazūd.
Ar ierašanos treniņa skolā nāko­šais
ogļraeis jau saņem^ pleklā
algu — 5 mārciņas nedēļā. Tā
Īgu
• ir
ogļraktuvēs virszemes strādnieka al­gas,
norma. No šīs summas 2 šili­ņus
7 pensus atvelk sociālai apdro­šināšanai,
bet 29 šiliņus 7 pensus
hostelim. Tātad skaidrā naudā-67
šiliņi .7: pensi resp. apm.. 10. šiliņu
vairai kā lauksaimniecībā.
Savu treniņa skolas laiku visādā
nozīmē varu atceroties ar patikšanu,
jo sevišķi vul tāpēc, ka tas nāca, pēc
sadales nometnes tukšiem im va-kopēju
valodu, iet-sadarbības ceļu Modu .skolas • patukšajiem laikiem,
bija vērojama visos 35 LCP locek- Bet pie tā nav vērts kavēties, jo
ļos. Protams kardinālā, jautājuma—varu ^acu stā.stīt par īstām ogjrak-sadarbības
tālāka iedzīvināšanā, tuvēm un īstiem ogļračiem. Bet
abām pu.scm vajadz^ēs piekāpties un ^iens gan, Anglijā ir daudz rak-aizmirst
„savā" cīņas karogā raksti-huvju, katram raktuves direktoram
tos saukļus: mēs esam vienīgie . hŗ ^avs raksturs. Tāpēc arī jau lai-
Sadarbības ceļu sākot ir jāaizmirsth^^jj, brīdinu, ka citās,vietās arī ap­ar!
vienai vai otrai pusei un pcrso-ļ ^tākļi var mainīties gan uz labo, gan
nal agrāk tīši vai netīši nodarītus
-pārestības, Jo mērķis vlsilem taču ir
viens. Pēc sesijas " Babonhauzenā
durvis uz sadarbību ir atvērtas
p l a š ā k kā Jebkad un visa trim­das
.saime galda pozitīvu atrisināju­mu.
Ķmigrācljas Jautājumā sesija ne­deva'neko'jaunu.
Atkārtotais atzi­nums:
ASV, Kanāda, Anglija, Fran-
•cija — tās ir valstis, uz kurām LGP
. ieteic vērst skatus. Neviens neap-f-
Uil^os, ka LCI^ un L C K var izšķirt
mūsu izViotošar\U;, bet. palīdzēt mūms
p.ašieni i.zš ķ i r t i ' c s par vienu vai
(\lvū zemi gan ir LCP spēkos. Ne-arī
uz ļauno pusi.
Kad pēc vlsU skolu laimīgas a b ­solvēšanas
ieradāmies darbā raktni-vēs,
mūs.nepatīkami pārsteidza tas,
<ia vēli nebūt neesam gatavi ogļrači,
bet tikai m.ācekļi. Tagad gan vaļ-iirdīgli
atzīstos, ka uz zināmu laiku
arī mācekļu gods ir ļoti noderīgs.
Cfik ilgi tas katram, jānes? Noteikta
termiņa, ^ šķiet, nav. Viss atkarājas
no treniņa ierēdņa im .,feiermaņa".
Pirmais pārņem visus Jaunos ogļra­čus
un \'isā.s vajadzībās 'mums jā­griežas
vienīgi pie viņa, jo viņš z i ­nāmā
mērā ^ uzskatāms pai- mūsu
api-ūpētāju. „Fe:ermans'- ir darbu
vadītājs savā apakšzemes sektorā
— tādos sadalīta visa pazeme. Viņa
uzdevums, starp citu, raudzīties,,
kur izplūst gāze un ar drošības lam­pas'palīd/.
ibu noteikt tās daudzumu.
Pie vieglās gāzes, ka.s ceļas pret
griestiem, lampa uzliesmo spožāk.
Ar liesmas gaismu un garumu no­saka,
gāzes daudzumu. Pie sniag-ās
gāzes viss notitk pretējfe — lampas
liesma slāpst. Ja raktuvē ieplūst
smagā gāze. spridzināšanas' darbus
var' netraucēti turpināt, bet Ja
vieglā — tad tikai līdz zināmai kon­centrācijai.
Sim kungam tad nu
gāze'Jāizklaidē vai jānosprosto. Bēt
tā kā mūsu raktuvēs gāzos nav, tad
v ņš galvenā kārtā nodarbojas ar
spridzināšanu, gie divi vīri tad arī
'mūs'pastāvīgi novēro un, saprotama
lieta,; — ziņo par mums raktuves
direktoram.
lVl.ēs strādājam kopā ar veciem
ogļračiem un no viņiem iegū.stam to
galīgo ogļraču mākslas slīpējumu,
ko nevar dot neviena skola, bet t i ­kai
pats darbs. Ūn jādara mums,
viss tas, ko dara vai Ir darījuši ve­cie^
ogļrači. Piem., nedēļu nostri!^-
dājli kā poniju „draivers"'. Te jā­paskaidro,
k,a mūsu raktuves ir
dipzgan vecas. Tikai galvenā ejā ir
bezgalīgs, motora vilkts tross, pie
kura piekabina truļus, vienā vir­zienā
iet pilnie un pretējā tukšie.
Lld'i!; galvena! ejai, tutT>retim, pilnos
truļus nogādā ar poniju velkml;
Modernās raktuvēs, kā gar ogļu
slāni, tā arī līdz galvena! ejai ie­kārto
las bezgalīgas lentas. Mums
no modernām ierīcēm ir tikai ogļu
zā.^ls, kas izzāģē zināmam .slāņa ga­balam
apakšu, pēc kam šo gabalu
iz^pridzina: un . cilvēka roka^ tad
met ogles ti'uļos.
Pagaidām mēs saņemam dienas
algu — akorddarbl nāks ar laiku.
Ieteic izmantot d^rba iespējas
Anglijā
AMERIKAŅU UN FRANČU .lOSLA8 AGRONOMU SANĀKSME
domājams tikai tad. kad būsim ga­līgi
nobrieduši patstāvīgam darbam
im ja raktuves apstākļi to atļaus,
^.rmā nedēļā saņēmu 5 mārciņas
im 15 šiliņus, tā ir zemākā apakš­zemes
strādnieka alga, tādu saņem
poniju ..draiveri'* un "truļu kabinā-lāji
un. protams, no tās tad jā­maksā
hostelis. jāģērbjas un Šis tas
arī jāietaupa. Atzīmēsim, salīdzinā­jumam,
ka lauksaimniecības hosteļa
laukstrādnieka pilna alga ir 4 mār­ciņas
im 10 šiliņi nedēļā. Patlaban
es .strādāju pie paša ogļu: slāņa —
me'tu ogles truļos, stutēju griestus,
cērtu ar kapli, lieku truļu sliedes
un daru daudzus citus darbus. Se
par dienu maksā vienu mārciņu.
Vienu nedēļu strādājam 5 dienas,
otru — 6, pie kam par sestdienas
darbu ir 5()Vu virsmaksiis. Pagājušā
nedēļā, kad sti'&dājām 6 dienas, es
nopelnīju 7 mārciņas. 15 šiliņus un
4 pensus, ^ajā summā bez pašas
darba algas ir ieskaitītai ari 9 Šiliņi
liela ūdens piemaksa, jo mūsu sek­torā
ir ūdens.
Jūs, bez šaubām, interesē jautā­jums
par darba bīstamību. Es nedo­māju,
ka raktuvju strādnieka darbs
būtu bīsUmiclks' par metallietuvcjt
vai tamlīdzīgas fabrikas strādnieka
darbu. Kā tur, tā te acis patiešām
vienmēr - jātur vaļā un ļoti daudz
kas atkarīgs no paša uzmanības
Man šķiet, ka te spēkā kāds gluž
militārs likums — nodrošināt aiz­muguri.
Ierakties slāni un neno-balstīt
alu — Jā, tas Jau patiešām ir
bīstami. Cik esmu noskaidrojis, tad
smagāki nelaimes gadījumi atgado-tics
reti. Citādi tas ir ar viegliem
ievalnoj^imiem, piem., kāju vai roku
noberzumiiem, kas galvenokārt gan
atkarīgi rio ogļrača spējām piemēro­ties
ap.stākliem: Mūsu raktuvēs ogļu
slāņa biezums ir trīs pēdas ar no­lielām
;S|Vārstībām uz augšu vai uz
leju. Tas nozīmē, ka jāstrādā gan
sēduis gan tupus, gan arī pilnīgi gu­ļus.
Ja nu rīkojoties ar lāpstu vēl
nav pietiekamas veiklības, tad ga­dās
pašam sev ievilkt kādu svītru.
Lai uzskatātnl raksturotu ogļrača
dzīvi un darbu, mēģināšu sniegt
vienas darba dienas Šķērsgriezumu.
Ceļamies pl. 5. Līdz 6 paēdam bi*o-kastis.
6,15 mūs Jau gaida autobuss
Balti j as Imigr āci j as Sadarbības
komisija Argentīnā (jDriekššēdis' J.
Bite. Oisilla de Correo 2306. Buc-nos
Aii-es) lūdz ievietot šādu • [^a'skaidro-jumu:
Tng. mec. C. Baumans nodeva
komisijas rīcībā viņam adresetaa
\'ēstules sakarā ar viria darba
piedāvājuma sludinājumu „Latvijn'\
Vēstuļu lielā .^kaila dēļ komisijai nav
iespējams katrani ļUM-sonīļu atbildēt.
Pagaidām vēl komisijai nav iesj)ē-jams
rūpēties par Vācijā esošiem
tautiešiem,- bēt visi reflektanti ir
reģistrēti kandidātu .sarakstos (ja
viņu vēstulēs ir bijuši visi nepiecie­šamie
dali) tajn brīdim, kad tāda
iesitēja rastos. Tad aii,ni3kavējoUos
paziņosim ,,Latvijā" iesi>}ju , un
noteikumus, iiz kuru ptimatsi
komisija varēs rūpēties par VācijV
esošiem tautiešiem. Tiem, kas
nebūtu, uzdeviLši pilnīgus datus ix\r
sevi un ģimeni, lūdziun tos atsūtīt;
1) uzvārds (sievietēm a i i pirmslauli^
bu uzvārdu); 2) vārds; 3) kui* dzlmi.s;
4) kad ; dzimis; 5) nodai*bošaiia^
(amats); jo sīkāk, jo labāk.; inž. sļxx.
lai atgūta" curiculiun vitae, ka«
eventuili dotu iespēju komi&ij;fi
rūpēties i>ar tiem IpaSl; B) ģimencis
stāvoklis; 7) , ģimenes locokļ
radnieciskā attiecība aj- ģimene
galvu; 8) ticība; 9) vai ii' k5ds :
fizisks defekts un 10) plibetu, kupā
atrodas tuvākais Argentinafi koij-sulāta.
I
ļ
I
P f %a krievu i
1^ durvīm.
: « ? f ° - \ a 8 gadus H
^'"''^^kārt esot pani
i^^'-'^^-^f^rolied-za,^
^v^•^vf/r patiesībai, i
t3 -i k*a' "va"r«ēs ši-ooss bē,m u.1ļ
,, nec tam .....
W F| .;7Kictumvācija_s
- " ^ ļ Tie ošana Nota
lU
:0
[>:('tK)k ar urn u. : br īd i n ā j u mu
vai' klusēštmu. .Kad :jāizšķiļ-as p a l i kt
pie plānā maizes r i e c l e n c V ; v a i . b r a u k t,
i r vaiadzīgi. kon
LCP locek
a.-.ēti fakti.;; Paši
i;:aizjšt,' ša .mūsu centrā-
1ās iestādes; i-zvietošanas jautājumā
spiestas iet notikumu straumē.. Ic-telkumam:
vai brīdina umnm braukt
Pievienojoties L C P BabenliauzonaS;
;eš i ja pieņe mta jiem lēniu mi em par'
tālāko izvietošanos, amerikāņu 'jn
.franču: joslās: latviešu-agrbņornis
ņāksiņē: 6.: im 7• martā; V a i i < a no
inetriē nolēma, ;kā pilnā mērā jāiz-nianto.
Iespējas, noki^
ā.:~Agronomi;atzina,: ka: citās zen^^
uz vlonu vai otru zenū tikai tad bļis tuvākajā^d^
panākumi, Ja vārdus pamatoti plcrā- labvēlīgākus darba apstākļus, ; kā-:
dis sīkas ziņasv objektīvi 'fak mūsu centrālajām iestādēm jā-altii^
cīgās valsts liluimdošanu,darbaJ lūdz. Anglijas valdībā, lai tā phmā-
noteikumiem, saiinnieciskicm apstāk- ;]«).s. apmēr^ pārvietoties 0\-
ļlcm, politisko situācijii,' šablcKli'ību, ļmenēm. Sanāksme uzdeva .biedri-lespē
1 am darbā avansetles uit.
šīs ziņas Ir LCPSrīcibā?
]niMus gada Kaseles sesi
Vai ļ bai sadarboties ar angļu joslas agro-
Sķlet, tieši nomul biedrību un atsevišķā
i' LCP no- I rtoori^aņizēt sakarrliekus, iai tie' vāl<-
lēma tās vākt .par vi sām valsti m, - kas tu : nopleGiešamp. inf ormācij u •. par
nākutuē varĢtu pieprasīt, ieceļotājus;^ un .mūsU; spcēiāļl.stu.
Un šoreiz atkal, gan citādā loriņulē- iesaistīšanu citu zemju lāuksaim-jumā,
Izskanoja vēlējums,. — iegūt' niecī.lKis:. Lūdza LCļ^. .un I J C K sazi-plašāku
iņlormācijivi p a r to;'p a š u J ņā.ar^^'L
VarbiU LCP un . l^CK:' rīcībā. ziņu 1 laulvsainuiiecibās: darbiniclcu .. pār-krājums
tiešām ir,' bet cā .:P:ic tā lai siāvjūs
tiek tautieši: nometnē, kam ; •prak­tiski
jāižšķiļ'as braukt uz AUstŗāli-u
V n l n ē? ļufōrmācījās birojs va-adzīgs
šl vārda parastā iiztverē, lai
informētu; citus; • par. mums, .niūsu;
.;'}iām tm; prasībām, bet arī. mums
'\ašiem, kaut vai ziņu iegūšan.ā par.
. r l ā ! ; 1 lem. emigrācijas zemēs. Sai
pie ' ok 1} p ā c i jri s iestādē m
ām.,;
un
Steinhardu;.un 1. VMūzikantū.;.-; A r :
Valkas .nometnēs., atbalstu • sanāk-^-
stt\ei bija:: gādāti labvēlīģt apstākļi:
Ai^ronoinl; apmeklēja prpf.. N. ;Mal-;
tas dārzkopības 'skoiu^:Fišbachā un
; Valkā, :piedālījās:pulkv. Ō. ;Kalpaka
piemiņas atcere un:: noskatījās Val^
kas; dramatiskās; kopas ;uzvedumu:
:,.Gieztwtāj9 Otiņš^'. A I i r . .Lir-u,ms
ome
mūsu: aprū pcs orga tii zāct
y Latviešu agronomu biedrības-val-
;de ./kopā- ar L C K izglītības : nozari:
mēģinās .'izk-ārtot ; jautājumu: par
skolu, jaunatnes; iesaistīšanu; Melder-
.ŗīģā; darbā: skolu: brīvlaikos, terosi-!
nāja .sasaukt;;: -mazpulku' :pārštāvju
sanāksmi bijušo .mazpulku darbi
;iņā LCP-un LCIC varēja gada l a i - .nieku apvienošanai. •
kā navelktdaudz vairāk. Tad neva-i. : . - >,
Sanāksme, ko vadīja: p r o f . . P.
Starcs, ieradās. 74^ agronomi; Prezi-^
dēja ' V,./Skulte- :V.: .Grozgālvis. •. P.
jad'.etu izšķirt ļos .arī vadoties mo
al/.braucēju vēstulēm, kas, bieži vien
sākumā ir rožainākas, nekā vēlāk: to
Pierāda dzīves īstenība.
Lai arī LČP ūti L CK
Fitiartijs, . .R. Ozoliņš, . B . Sālīs. :I
spēkos, nav |:^^^^^l^^ļ^-^^
lzv:.:^^anal dot: radikālu 1.agriezie^P^-^
nu. bet, mēiO^tiecīgi darbo^tiesr z l - nonŗu .bipdribas^ pneb^neku.^
namu ievirzLviena^ vai o4s valsts f^'^^^
vadītāju ;dārblnieku iizskatos:. par " ^- Venneru, P. Fmartiju, A.,
nuims iŗ iespējahis panākt. : A r i . ša-
'ā lr\drzienā daudz tālāk par iosnlc-ļ dzīvojošo a aprūpe. J ā -
gumlem neesam tikuši. ASV; Ķānā-ļ rēķinās,: ka daļai darba nespējīgo,
da. Anglija .••un Francija gaida sū-. invalidiem un pat;ģ1ttienēm; bez gād-rā'Kā
darba darītā i us. Mēs sevi līdz. ņiekiem;:zināmu iaiķu nāksies Vācijā
n\ afišējām ar 'dziesmām; dejām,: palikt Ugāk par pārējiem.;
daiļamatnieku darinājumiem..; .Vai ; Kā izl^ārtot palicēju; eksiste^^n^^^^^
tas ir viss. ko varam parisevi teikt : Varēja.:;gaidīt, . :ka L C F loceicļi. te
un *^:crādīt? .:! nāks ^ ar ierosinājumiem,, kās atvieg-
:iotu-:LCK jautājumu atrisināt;, bēt;
notika parastais ,uzdod;LCK iz-
M A R T A ;sākumā no Dānijas :a1z^
brauca pirinie'- divi transport-l ār
|Sir ādn iekle m : A ņg li j ai..; •: Aizbrau e ē j U i
vidū; :bija:: vairāki.iatvieši. v :-: •
• , .IļAUŅATŅR vai nometne — kas
vainīgs gadījtimo kad ;;jaunatnei
parmet: nepietiekaimi: labu' audzinā-
;lš anu. S«ds j a utāj ums;;rad ās V alk as
;nometnes jaunatnes;_ audziņāšanas
Ptidomē.: Prāv. ; J . ; Puaāris:-teica, 'ka
jāaudzina'ne• vien :jaunatne, ;'bet :arī
0 n:ie i ne. y; Skolas ;m ā:cības. gad u.; no-:
iēma, atsākt ; 5 . aprīli un::, turpināt
•līclz:;20. jūnijāmv;vajadiubas.gadīju­mā'
.mācības ; laiku: saīsinot. ;.:•:;:.:
::,ĒUTmAS /.baltiešu :npmetnē'^::P
1 a i V i eš \Ķ p ā r s t ā v i;. i č v ēlē ts: 1 ī dzši n ē j a is
A. :Ķ vŗmērmanls; Vi ņš.: ievēlets.; arī
:p()r latviešu komitejas priekš,!#di,:bct'
kopnfiilējas'iocekļiein.A..:ZemdtgS| :iĒ..:
:SmitH. P. Grīnbergs un 'L. .Ckabē;. ; -
|- ' l^USBACHAS dāržkopīb
izlaidumā: beidza 29 :a:udzēkņi,: kas
fn^ c ī j ā š i • g a d u; • Sāku n^i 5 žg rupā b i ja
54 :" cilvēki. : bet ; ; 2 2 i pakāpenisk
stājās :ain • 3 /.neizturēja .beigu . i ^ ^
•ba.udījumu3;;,,::' ' ;.: :
reizi: • Ziņojumi; un - vēlēšanas.: tādēļ
aizņēma; turpat; Vs no;: darbam vcļ-^
tītā laika. Nākotne :.tom^
locekļiem .gaidīsim' vairāk :ierosmes
ļUn' sagatavotības : sesijas .. :darbam;
^ajā. ziņā:;LCP doceklr varēs: darbo-no
hostoļa līdz raktuvēm 3 km.
Kam Jābrauc tālāk, tam jāi;.brauc
agŗālč. 6,25 esam Taktu^^^
1ās telpās noģērbjam tīrās drēbes
un ar dvieli %) vidu ejam: uz; otru
telpu uzģērbtSdarbā drēbēs. :;Tad,
kas neņem maizītg^hosteliitas^t
paņem še kantīnē. lai apakšā atpū­tas
brīdī: būtu;; kp ieturēties; ; 'tad
picstiiDrinām pie ;: ķiVoŗēm^
bet pie Jostas uz muguras 1 kg :3rna-gt)
:;akumujātorUv Tas;:Viss^^ jāizdara
ār a p r ē ķ i n u , : 1 a i 7: jau' būtu: pazemē
Tad Uz llftU; Sākumā viena;m otram
laižoties lejā: kutēja, bet^^^^.n
pierasts: Nb, l i f t a l l l d z darbā vietai
jāiet; I k m . Nonākot, darba vietā,
vecie ogļrači ^ aiziet: katrs savā pat­stāvīgā
darbā, bet: mēs, jaunie,: sa-gaidSni
..feiermāni'':;; k
žrīko. Ir 7.30, kad sālcatn.: . V :
Strādājām un cieši vērojam, kā
to .pašu: darbu veiC: večle ogļrači:;LJia
bieži ar savu • spēku /vien netiekam
g a l ā ; .jāsauc vecais pālJgāv;;LFn
:līdz:: ..tas pieliek .^.savu:prast;ņi:,. izrā­dās,
ka :šķietami ;ļpti^smagam dar
-bam pietiek; pat, pusspēka. yPļ. • 10
pussturidu ; i l g ^ - pārtraukums,.:- t,ad
n9ēdaņi līdzi paņētntās; maizītes ūn:
:d;ieram:, :tēju • no • skārdapudelēm,
(stik 1 a;• pudelesraktuvē:;iēhestv aiz-i
i e g t s , : ; t ā p a t : smcķēšanas : piedei*u-
:inush:i:LG.30 :r tālāk. . A p . : p l.
2 v i s i ; , sāļcam skatīties :^apķ:ārt: kā;
zirgi :pēG auzām, Jo 2ii:5:darba. l a i ­ka
oficiālās beigas. 2.30; sākarn
braukt •: augšā. Izlēkusi; .no
Nometņu
dārznieki atkal
pie lāpstām
SAKAS DARBI ĢIMEŅU
DĀRZIŅOS
Nākamā gadā jau nu gan valķ
Vācijas zemi nerakņāslm," pērnaļs
vasarā teica daud/d no mums. Gads
pagājis, tomēr tlkāi retais aizbrau­cis
un, domājot par sulīgu tomfilu
vai kādu kailtl, jāķeras atkal pie
ģimeņu dārziņu apstrādāšanas.
Apariet zemi rudenī! To reti
no mums izdarījis, kāpēc ncknvGj'o*
tles jāuzrpk tagad. Zemei vnļa^a;
arī mēslu. ;NeplecleŠamiikie kūSs-:
mēsli;: ; Kāliju un^^^^:f
aizstāt ari ar:pelņlernv : i
;;:'Hedīsl izau^^ visātrāk :----: t—Bre-dēļās.
i ī l e ' izturīgi; pret salu. var
sēt Jau marta beigās. Ik pēc 2 ne»
deļām ;Sēšanu aUcārtoJot,Gnl^^
i izaug 3 mēnešos; Jāsēj tad
• no
m.
nu
cm
m
šā­vi--
iau
Iji pērnais sekretārs
ļci.\GSJIENI VIENS
pat, kad redīsi. Burkāni sējami
marta beigām lidz jūiiija ;sākurnf
Sarkanās : bietes labāk sēt,. m
.stādīt, jāsēj aprīļa sākumā, 10
bieti nb; bietes. Pētersīļus Var
aū marta beigās, 2. cm
otra. Cukurzlrņl sējami aprīļa,
.kumā. ;Pupas parasti:^sēj niaIja
dū, bet agrie kartupeļi dēsiāml
aprīļa; beigās. Gurķi Rējaml mf
'spēka- m starp
':;ļN'av va zināma bnti^
jāpieņem,
S^ijviisprolcstus varētu
a nipicminēt. ja p°a'
'tu laikā, kad paša"
.^iraukuši' notikumi,,
ki, nesūdzas vis ^pa:n
[i^ļ",et'par zaudētām ^'bnj
ļfķļ valstīm. Tiedr nd
rr.li ircse atzīme īpatnēju^
12. martā, pai
.mņh kop.§ ASV prej
rrjr.cis speciālā vēstījumā k
Firi#jdināia „Trumena"^
5'4i'fr<'tsvaru komiinisman
I /hi komunistu vadīti, p
ļ/::bas gāzt/Grieķijas vēlēī
|. d ii Padomju Savienība
) \j/kĶ lai iegūtu. poHti _^
H cVa c Ir nn cH a c nO Tl
a
{ir 'i
• rsf.f-sākumā.
Tomāti jāaudzē no siti
diem un
a, 50-
izstādāmt pēe: apm,;
-80 cm vienu no
Solis tālāk' izvietošanas jautājumā
turp';ctlm: ir.sesijas atzinums dibi­nāt
ārpus Vācijas, pirmkārt Kanādā, ļ strādāt, noteikumus . . Šai ziņā
lat\':cšu aprūpes:centrus im fondus, ir;grēkots 'visāS' iepriekšējās: sesi.ā^
Sī doma gan vēl pirnļsākumā un;at-:;Parasti L bijušas sanākļ-tibs
daudz: sekmīgāk nekā iepriek­šējie,
jo; vini ir tieši vēlēti un.katrā
laikā :var: būt kontalrtā . ar
vej
stāta LCK; izkārtošanai, saziņā . ar
mūsu pārstāvjiem ; ārzemēs, ierosi-ņājums
prasa steidzīgu un neatlai­dīgu
rīcību. Ir zīmīgi, ka šim jau­tājumam
pirmais pieskāries kāds
ārzemnieks, mūsu labvēlis, .sarunās
par izvietos an u prasot, vai 1 at vieš ie m
Kanādā jau ir aprūpes •organizācija
un fonds; ';;:
Treša is: s\''a.rigāk ais •: j a ut ā i u m s se-:
sijas darba kārtībā bija: darba ne­spējīgo"
aprūpe, un' ārpus nomemēm
smes,.kurās n o t i e k v ē l ē š a n a s , n o t c i -'
: k u r n u g r o z ī j u n i i . - u z k l a u s ī t i ;ziiT0j
Būtībā' LCP i ; , p a d o m d e v ē j s darbp
i z d a r ī t ā j a i ^ L C K un tādēļ sesijās
t a u t a s •vēlētieiii;pār5tāvjiem;^;.
ar k o n s t r u k t ī v ām . i d e j ā m . i e r o s i ņ a -
j u m i e m , j ā p a l ī d z . i z s t r ā d ā t n o t e i k t a .;
• m ō r ķ t i ē c ī g a -darba . p 1 āns, b ē t ' n e v is
liļ^ai; j ā n o k 1 ausās L C K ; , n p z a r u v a d ī -
t ā j u v z i ņ d j u r a i . ' Sorei;z-:.Varbūt t o ; v ar
/ i z s k ž d r ō t ; ar;; a p s t ā k l i . . k a apmēram•
:/PUSo.;::LCP :ibcokļu; ••50^: iā^^
saviem
ājiēm.; L C P . locekļu uzdevums
tāpēc :ir;arī uzklausīt./pān-imāt :•
ļ'esumēt^ :savu v e i;ē:t;.a^ ; ^d omās;
un. .sesijās, nākt ar vinu centienu Un-
^d^Mnu konķrētizējinniem. .]ai:;tad.li
't'.^kās' diskusijas ::im;'apsvērumps i z ­sit*
ādātu ;hotēiktu:::darbībai;;; - plan u;
;ķuŗa: īstenošana • savui%ārl';ir L CK
;pien.jikiim3.' ::;;:••: ::;
• :.Visumā. .vēn)jot sesijā.— ,:;labas
gribas"'.izpaudumiis.;; rodas ceribas:-:k
•!ņūsu:TCēntrālo • iestāžu:^da.rbs ievirzl-
• sie5; .saskan01aka. :plā.ņyciaiga;š:ā
nē.lnekā: l;īdz-šim: un­ā
r i ' l a b ā k a s '
Mz: Cii :t'0 : d q v^
SCKUIU,
. K ; : ? . i i ; n . d e n b e : r g ; s :
skriešus nododam ;; lampas - -;
pi c slēdz: ī pai^ a m ;; ā pa r a ta m: str ā vas
uzpildīšanai Tad ār motoru : darbi­nātām
sukām noraušam zābakiem
dubļiiš.:;; Dažus mirkļ us; vēlāk : netī­rās
drēbes jau ir skapī, :i3et;rriēs pa­ši
zem dušaa 3,10 tiri un nospod­r
i n i t i, Gigaretēm 'zobos, atkal kāp­jam
busā, bet 3,30 jau sēdam hostc-lī
pie pusdienu galda. Viss pārējaks
laiks ir brīv^ii.? laiks un Qr to nu
katrs var darīt, ko vien grib. Un
jāsaka, tā izmantf>šanā .arī valda
vislielākā dažādība: no mācības
grāmatas līdz glāzītei."
Jūs braucat ar vilcienu veu bušu,
un netālu no sliedēm vai ceļa redzat
kūpošu dūmeņu puduri un tiem
blakus — milzīgus, melni pelēkus
kalnus. Tā .ir ogļraktuve, bet kalni
izauguši no oglēm izlasītiem akme­ņiem,
Un pēkšņi: jūs aptverat, ka
dziļi zem jumsistrāda cilvēki, lai iz­celtu
•, dienas gaisma • netīro, bet
eiicrģrjas- piesātināto; vielu, kas - dod
ne vien .siltum.u un vissmalkākos
medicīniskos preparātus, bet arī pil­nīgi
jaunas, agrāk nebijušas vielas
kā mieram, tā karanru Visur redza-mie
liel ie pļ ak āti,:; kas aicina-, pie­teikties
darbam rak'uvēs, ir labā-
•k,a:is;:;liv:cini.Gks..;;.ka-:: darbā
arvienu vēl trūkst. .':';
.;: •Anglijā., febnuārī..
•. A n d r ē j s G r a u d s
20
bakas stādi izdestnml maija vidi
rindas dobē! Sīpc^l jā.stāda m ,
vldQ UJ5 1 m platās dobe.^ 4 rindas:
Stādiem jābūt 8 cm: vienam no olrn,
bet ja dēsta sīpolus, tad ar' 15 cm
atstarpi. Ķirbji stādāmi maiļja v dQ.
Jau laikus Iegādājamas visās iie-pieciešam
ās sēkļas.
VtMUiE
• si:
. : : k
: V
- .1
li
i
ii\ās nuiiasijas iiu
l^adā, kas-starplaikā
loli daudz.: Bet s^v'ai
fi'JV tagad secībā ap
iļļiiet, ka tie bijuši it kā
.-cd sarež|itā un bīstamā'
.OJiienu.kārtība bijusi.:tā/
• Hetumu g ā j i e n s:
11 ASV ierosināja:
Eiropas atjaunošanai,
' U s t r u m u g ā j i e n s :!
i N u Savienība un
tclltl: paziņoja, ka b
a Plāijii, un pasludinaj.
plānu."
:nuiTi:ii>gajiens:'2!
16 • - '
REDAKC
0. K a I n i ņš \ Augsburgā ::
KAPKC TA?
Vairākas reizes esnuj ņe ^
uztvēris Stutgartes . Radiofona pār­raidītu
latviešu mūzikas. :proRŗ<
mu. Ne latviešu presē, ne ari <Dr
citur nekad: tomēr m^ēsmu lasījis, ka
tādiraidījuml vl.spār notiek, nomaz
nerunājot par to laiku vaiizpi
tājiem. Nav domājams, ka ia
radio klausītāji kādreiz pārskata
eu radio programmas iurnaliUB,
.l''^^^ļ:u.gā,j'ien.s:n
ens
li
vii
i?^Wbu Ēiropat S
^"^«arbināšSi^ -
birumu g ā l i pn
^'l^^s komūnisi sāk
pr
kā .šo raid'jumu noklausišarin.';
pilnīgi pakļauta nejaašībai.:;: K
Kas šos raidījumus: organizē?
nebūtu iespējams tos jau laikus
latviešu presē? Ta^s.
arī paiiu koncertu rīkc
teresēn. :
Va
.17/
L B ē r z i ņ š, Germershctma
KĻŪDAS VISI
'ii Latvijas 3. niimurā Saki
novelē ir runa: par kādām
verandas durvīm, kas nepareizi
ko tas par ,,frainču logu"
window). LaikrakiJta 6. numurā ^
nesotaš; štats ;:,,pārkri5tīts'' par
nc'sbtu. 7. numurā uzņēniuma
stā bij. ungāru ministru
Nadžijs ..nodēvēts" par komļ
līderi Rakošiju- un otrādi.
Teiks, tie visi sīkumi. Bet k
dus sīkumus;.palaiž garām;
sarodas tik kuplā skaitā, ka tiki
no; viņiem nav nemai vairs
div
tS.
ir
va*
tul-laļa
iu.
s^;jien;
)u vara
'•^:i%v§i;;;;'^'^3ai. %
;^^biis. • ^ ^ : ^ ari;
7.1.' \ Nevar b
4-
enl
mm
Ja
. ;^^uoivi;.:
or
zveļas
un ij