1948-11-27-05 |
Previous | 5 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Spēcīgi pārmetumi
Trumena
0 @ ©
« T T ASV. ĀRLIETU MINISTRS
VFLLES DOMA, KA PĀRĀK LIELA
NOTEIKŠANA IR MILITĀRISTIEM
Bijuiais ASV ārlietu ministrs
Samners Velless rakstā „New York
Herald Tribime" slejās analizē Savienoto
Valstu' ārpolitiku, kurā saskata
svarīgas kļūdas. Prezidonta
velēšanas esot rādījušas, ka daudzos
grpolitikas jautājumos demokrātu
yn republikāņu partijas saskaņotība
neparādās. Aplamas politikas de
ndz šir" notikušās kļūdas Trumeiis,
pgc Vellesa domām, vaietu izlabot
vienīgi, atjaunojot ārlietu Vministra
tradicionālās un dibinātās tiesības uz
Savienoto Vžtlstu'ārpolitikas noteikšanu
un pārraudzīšanu.
Abas lielās amerikāņu pa'rtijas atbalstījušas
līdzšinējo pretestības politiku
pret padomju ekspansijas tiek-gmem.
IVIaršala plāna palīdzība un
palīdzība Grieķijai un Turcijai ir šis
politikas svarīgi rezultāti. Abu partiju
vienotais' atbalsts šai politikai
devis iesoeju amerikāņu ' valdībai
ieņemt Stingru nostāju Berlīnē un
atbalstīt rietumu demokrātiju militāru
aliansi. Citos ārpolitikas jautājumos
toi,nēr)Darādijušās nesaskaņas.
Piemē;^iim, DjulijS;: nostājies. pret
valdībai^ nostāju Palestinas un itāļu
Iroloniju lietā,' norāda Velless,, un
'neesot noliedzams, ka šajās vitāli
svarilfajās problēmaa valdība pelnījusi
kritijm. Spānijas jairtājumā
valdība esot stādījusi noderību pāri
principiem, par zemu novērtējot no-
2īml, kāda ir citu' demokrātisko
valstu uzticībai pret ASV, tāpat
kļūdas esot pieļautas citos jautājumos.-
Vainu Velless sa.sķata apstākli,
ka noteikšanu pai^ārlietu po-
, litiku pastiprinātā mērā esot pārņēr
fliusi Nacionālā drošības padome.
ASV sacen.=3ība ar Padomju Savienību
prasa, lai ā r l i e tu un aizsardzības
politiku stingri saskaņotu. Bet
kamēr amerikāņu ārpolitikas principus,
mērķus un metodes izlemj
amatpersonas, kas atbildīgas par nā-cijais
aizsardzību, tikmēr, raksta Velless,
šī politika būšot drīzāk negatīva
nekā pozitīva un bāzēta uz teoriju,
ka spēks ir vienīgais efektīvais
politikas instruments. Līdz pagāju-i
lajam gadam pēdējais vārds ameri-kfiņu
ārpolitikas virziena noteikšanā
piederējis ārlietu ministram, bet tad
radīta nacionālā .drošības padome,
kurai piešķirtas tiesības dot padomus
prezidentam kā iekšējā, tā ārlietu
un milit|rā politikā, cik tālu
tS attiecas uz nacionālu drošību. Padomes
pastāvīgie locekļi prezidenta
virsvadībā: ir ārlietu, aizsardzības,
armijas, flotes un aviācijas ministrs.
Tā kā patlaban .vlietu ministrs ir
profesionāls kapavīrs un prezidents
mMzot automātiski pieņemt padomes
ieteilcumus, visu ārlietu politiku
nosakot militāristu viedoklis.
Bet, pēc Vellesa domām, neveiksmei
lemta esot jebkuļ'a ārpolitika,
kas stratē,^skas bāzes vērtē augstāk
par mierīgiem nokārtojumiem, dibi^
natiem uz taisnību im citu tiesībām,
un kas, negrib atzīt, ka ASVdrošība
labāk garantēta ar kollektīvas drošības
sistēmu nekā ar ASV pūlēm
vienam pašām pārvaldīt pasauli.
Vellesa uzskati ir pretēji visai
ASV "pēdējā laika ārpolitikas līnijai,
kas rēķinās ar Cerčila Fultonas
nmā izteikto atzinu, ka Padomju
Savienības tagadējie vadītāji respektē
vienīgi spēku un tādēļ ari
ASV sava ārpolitikā, lai tā gūtu
«ekmes, jāpabalsta ar reālu speķu.
NYHT
RietumvācUas saimniecība jau ir ceļa uz atveseļošanos, un redEē ar
to atgriezusies arī šīs saimniecības vadītāju vācleSu arogance, konstatē
„Dally Mail**^ līdzstrādnieks Leizers, kas , ilgi ' vērojis vād^u nostāju
kopš kara beigām, Kamēr 1945. g. nostāju raksturoja uzvarēto piekāpība
un iztapšanas tieksmes, tagad vāciešos ' parādās pretējas dabas
iezīmes. Tie Jau kļuvuši iedomīgi un paš^lsni
GEBELSA PALĪGS DOMĀ, KA
BORMANS VEL DZlVS
Gobelsa radio propagandists Hanss
^'i^e, kas apgalvo, ka viņš personīp;!
paziņojis Berlīnes kapitulēsanu krieviem,
bet tagad izcieš 9 gadu, sodu
^gvaseras Iriternēto nometnē, paskaidrojis
UP līdzstrādniekam, ka,
P^*c viņa domām, bijušam nacistu
P'ii'tijas kancelejas šefam Martinām
^<^rmanam' jābūt dzīvam un krievu
ļļokās. Friče pēdējo reizi esot redzējis
Bormaņu pēc tam, kad Hitlers un
^bGlss izdarījumi pašnāvību. Bor-ļ?
ans paskaidrojis, ka taisās no Ber-
"nes bēgt. un tāpēc Friče pats. icvē-
,^Jot vispārējo sajukumu, esot psi-
W\s baltu karogu un ar to devies
pie krievu^m, lai paziņotu, ka Berlī-
"^'^apiuile. FGc.tam Friče esot aiz-ļj*:'
st3 II/. Maskavu E^ai'ai rindai .,mu
•^'^u" nopratināšanu, kaut gan Lav-
^^ntijs Berija pats esot „discipll-
J'':^ im ārkārtīgi inteliģents virs."
apgalvo, ka nats Beriia viņam
^ajelcis. ka Padomju Savienība būtu
'^y^^ik\\s[ Hitlcia Vācijai 1942. g., Ji
•^'^^^i'^^^i pasi nebūtu uzbrukiL^i '^ai
gadu agrāk NYHT
IEPRIEKŠĒJĀS KRUSTVĀRDU
^^IIKLAS ATFvISINĀJU^IS
^^Umeniski: 2. Ifiģ-oni-a. 7. Hivc. 8. r:f:!a
i^aivic^u Arod'or^uiii/āciiu Sports). IS.
S'V 19. Papdc. 23; Klāf. 25. Suta. 2C,
ļ ļP* Ki-Ht. 28. Be/.dcllgi\ - Stateniski:
Sn, 'l'-r-s. 2. ī v e s . 3. īleni. 4. E r a s t s . 5.
P • " i ^ ^ ' ' ii*enc. 11. Iesvētīts. 14.
Lafete. 20. A p i ņ i . 21.
- V N'iud. :2I. L i r u . • .
Vāpu politiķi pēdējā laikā kļuvusi
tikpait aroganti, kādi.tie bija ķeizara
vai Hitlera laikos. Tādu secinājumu
Leizers izsaka pēc apvienotās joslas
saimniecības padomes darK^ novērošanas,
kur angļu korespon ;ontu viņa
gaitās pavadījis amerikāņu sakaru
virsnieks. Pirms dažiem gadiem
vācieši pret šo virsnieku būtu
izturējušies ar lielājio piesardzību,
pat pazemību, bet tisgad kāda vācu
amatvīra sekretārs vienkārši ^ paskaidroja,
ka direktora kungam neesot
laika pieņemt militārās valdības
rnrstāvL Kāds cits vācietis teikuma
vidū norāva savus paskaidrojumus
amerikāņu, sakaru virsniekam, struni
pateikdams, ka viņam tagad esot jādodas
uz- kādu apspriedi,. bet kāds
trešais visu sarunu izmantojis, lai
ar uzsvaru nopeltu amerikāņus un
vinu polītiku, •
Ja pirms pāris gadiem katra pra-
Vai UZ Franciju varēs
balstīt Eiropas
aizsardzību ^
(Turpinājums'no l Ipp.)
saimniecīb^as reformas vēl nav kaut
cik jūtami ietekmēju.sas franču dzīvi,
politiskās partijas ievērot,
ka nācijas interesēs jāvienojas, lai
aizkavētu kā komunistu, tā de^iollis-tu
plānus. Arī pēdējās vēlēšanas
republikas padomē liecina ne vien
ģenerāļa De: Golla, bet arī sociālistu
uzvaru. Un nevienam mav noslēpums,
ka šī uzvara notikusi uz komunistu
rēķina.
Politiskās: aprindas Francijā atzīmē
vēl kādu interesantu parādību:
lai gan l^omūnistu prese relcJāmas
dēļ streiku kustību izsludinājusi vai
par vi.sas: Eiropas lietu, franēu strādnieks
jūtas noguris. So nogurumu
nav: radījis darbs, bet gan nestrādā-šana.
Pirmajā brīdī šāds, apgalvojums
- varētu likties visai dīvains.
Bet papētījot apstākļus tuvāk, tas
tomēr izrādās pareizs, ^^^^^rba cilvēks
Francijā sāk apjaust, ka streiks
erauj ne , vien valsts, bet ari vina
oersonīc^o labklājību. Ja tai paša
laikā. vēl laikraksti dienu no dienas
raksta, ka uzbrukumu franēu saimniecībai
organizē kominforms Icādas
lielvalsts uzdevuma, franču strādniekam
„L'Humanitē" sludinātās tēzes
tomēr sāk rādīties citā gaismā. Lai
šie apgalvojumi neliktos tukši, var
piei'-ninēt kaut vai iepriekš izsludināto
ostas strādnieku streiku, ko pēc
tam taktisku apsvērumu dēļ „atcē-la".
Tāpat izjuka arī Denkerkā pieteiktais
ģenerālstreiks.
Komunisti franču arodbiedrībās
sfik pamazām, bet i noteikti zaudēt
savu līdzšinējo ietekmi. To konstatējuši
visi Francijas iekšējās dzīves
pazinēji. Pēc Vācijas kapitulācijas
CGT (Confedcration Gcnerale de
Travaillo) likās neieņemams cietoksnis.-
Bet kad nekomūnii>tiskie, strādnieki
nodibināja savu ;arodbiedrIbu
apvienību, CGT stāvoklis bija jūtami
satricināts. Vēl vairāk prestižs
cieta tagadējā kalnraču streika laikā.
Kad tas sākās, politiskie novērotāji
teica, ka eventuālā valdības uzvara
nozīmēs ne vien Francijas iekšpolitiskā
stāvokļa stiprināšanu, bet ar
starptautiskā kominforma sakaušanu
Tagad tas ir noticis fakts. . Bez šaubām,
vēl: nevar apgalvot, ka visas
franču iekšēļās lietas būtu nokārtotas.
Republiku vēl vairāk stiori-nās
saimniecības problēmu izkārtošana.,
cenu nolīdzināšana un dzīves
standarta celšana. - Bet jau pašreizējie
valdības panākumi liecina,: ka
franču tautas. demokrātijas un brīvības
izpratne uzvarējusi.
Iekšpolitikas turpmākajā .attīstībā
tomēr ievērojams viensapstāklis, kas
var radikāli mainīt visus līdzšinējos
nicnēmumus. Tas ir ģenerālis De
Golls. Vēlēšanas republikas padomē'
liecina, ka:.viņa ietekme ievērojami
nioaugusi. Tautas lielākais vairā-kums^
ioguris no partiju savstarpē-,
jās cīņas. ' Franči vēlas dzīvot ^mierā
un veidot savu dzīvi 112 droš'icm
saimniecības pamatiem. Lai gan
taupība, ko uzskata par franču nacionālo
tikumu, pēdējā laika nedrošajos
apstākļos ievērojami satricina-:
ta, ceturtās reoublikas pilsoņi arī
tar^ad labprāt sāktu krāt, ja vien v i ņiem
būtu pārliecība, ka naudai ir
vērtība. Ģenerālis . De Golls frančiem
sola polīti.^l-u stabilitāti, drošu
saimniecība? iabklānbu un mierīsu
d'īvi. Un ma.-ai.~ cilvēks .^iem solījumiem
tic, ne;.autādams._._kā to
visu •varu;
sība okupācijas iestādēm bija ietērp-a
pazemīgā lūguma formā, tad;tagad
vāciešiem par modes lietu kļuvusi
„praslbu uzstādīšana". Viņi
prasa, lai samazinātu okupācijas iz-devumu's,
apturētu demontāžu,' lai
palielinātu ASV palīdzību Vācijai utt.
Kāds Bavārijas kristīgo demokrātu
partijas vadātājs, pieprasot okupāci-as
izdevumu samazināšanu, norādīja,
ka katrs amerikāņu kareivis vācu
saimniecibiiļ izmaksājot apaļas 1000
markas mēnesi; turklāt šis skaitlis,
kā nirāda autors, nav pareizs. Tāpat
minētais ļVācietis apgalvoja, ka* fab-
•iku demontāža reparācijuvajadzī*
Dām 'izmaksājot divas reizes vairāk,
nekā Vāciļja iegūst no Maršala plāna.
Otrs Leize^ra kon.5tatējums ir, ka
vācieši izveidojuši spēcīgu pretestību
pret aipfierikāņu politisko propagandu.
Pierāciījums vāciešu pieaugošai
immūnitātei pret amerikāņu politisko
propagandu esot amerikāņu laikraksta
„Die Neue Zeitung" metiena
samazināšanās. Pirms gada tā tiražs
bijis 1,5 miljoni un tas bijis visvairāk
labilais laikraksts Vācijā, bet tagad
metiens noslīdējis līdz SOO.OOO
un ^'ēl turpina slīdēt. Laikrakstu iespiež
bijušajā nacistu partijas orgāna
„v6lkischer Beobachter" spiestuvē,
ui® vācieši avīzi tādēļ iesaukuši
par |„amerikāņu: Volkischer Beobachter".
Vācieši kļuvuši ļoti aizdomīgi
pret visu,.kam ir amerikāņu
.jfirmas'zīme". Un ja tā i r propaganda;
tad Yācieši to tūdaļ gatavi noraidīt
pavisam. Bet tikpat nepie-ejamii
vācļeši ir arī padomju propagandai,
(arvien vairāk vēlēdamies pēc
iespējas daudz noteikt paši un taisīt
arī „savla" polītiku. DM -
. p . un jau domā par
vecās godības
! atjaunošanu
Kādreizējais nacionālsociālistu de-putāts
Dr. Otto Strasers, kas nesa-skaņif
dēļ 1933. gadā aizbēga uz ārzemēm
un tagad uzturas Kanādā,
pieprasījis atļauju, ieceļošanai V ā c i jā.
Bet jali labu laiku priekš atļaujas
pieprasīšanas rietumu joslās bija
izplatītas vairākas vuia politiskas:
deklarācijas, kas raksturīgas pašreizējai
vācu mentalitātei. Vienā no
šīm deklarācijām Strasers prasa vecā
„reicha" atjaunošanu. Ja to ari noraida
rietuniu un austrumu okupācijas
varas, t ad šāds stāvoklis var nākt
vienīgi vāciešiem par labu. Lielbritānijas,
ASV, Francijas un Padomju
Savi'enības' savstarpējā neuzticība
mazina ļ šo valstu spēkus. Ja trešajā
pasaules k a r ā vāciešiem būtu jāzaudē
pieci 'vai pat' desmit miljonu c^-
vēku,: vēl'lielākus zaudējumus ciestu
amerikāņi un krievi. Vācijas relā-
'tivo stiprumu tas varētu «vienīgi pal
i e l i n o t.
Tālāk Strasers norāda, ka pēdējā
laikā aizvien vairāk izjūtams sabiedroto
un krievu' spiediens Vācijā. Šis
spiediens 'tiimēr nodrošinot kā atsevišķo
personu, tā visas tautas eksistenci:
'ļ,austrumos vāciešiem j ā r u n
ā krļe'viski, rietumos angliski, bet
savās sirdīs — vāciski". Visi līdzekļi
atļautlļ lai šo mērķi sasniegtu. Par
sevišķi s v a r ī ^ Strasers uzskata „na-cionālās
opozīcijas" radīšanu, kuŗal
jācīnās ar tagadējiem „kvislingiem,
kas.sadarbojas ar okupācijas varām".
Strasera idejas Vācijā atradušas
au^^līgu. zemi. Hesenes apgabalā nodibināta
,|,Vāci1as atjaunošana.'; apvienība",
kas tuvākajā nākotnē paredzējusi
pieprasīt amerikāņu militārai
pārvaldei licenci laikraksta izdošanai.,
^traseru Vācijā sagaida nākamā
gada martā. Laekas, ka tad
,,Vaiciias atjaunošanas apvienības"
darbība kļūs vēl intensīvāka, NZ.
D A Ž O S V Ā R D OS
Jaunas Beļģijas valdības sastādīšanu
atkārtoti uzņēmies līdzšinējais
ministru prezidents Spāks, pēc tam,
kad kātoju partijas , pūles šai virzienā
izrādījušās nesekmīgas.
-25 sējumus aptvers dokumentu
krājums, ko pēc iegūtiem vācu slepenajiem
ardiiviem publicēs trīs rietumvalstu
valdības. Pirmie sējumi
iznākšot jau drīzumā.
Smagas eksploadjas satricināja zemi
Vilhelmshālenā, kad, pēc 12.000
iedzīvotāju Islaici^as iz vākšanās no
apdraudētiem rajoniem, trešdien un
ceturtdien uzspridzināja 80.000 t
lielo Vllhelmshāfenas sauso doku.
Pavisam notika pāri par 80 spridzina
jumu.
Pēc 16 dienām Izbeidzies 65.000
doku strādnieku streiks ASV austrumu
piekrastes ostās. Streiks aizkavēja
ap 250 kuģu .kravu nosūtīšanu,
to vidū arī Maršala palīdzības plāna
Sūtījumus Eiropai.
Padomju Savienībā tagad svin ari
artilērijas dienu, un ievadrakstu sacerētāji
vēstī, ka „artilerija ir kara
dievs".
Eiropas federācija galīgi sašķeltu
Eiropu divi daļas un izraisītu karu
,,konservātIvisma un ļ imneriālisma
saglabāšanai", paziņojis Itālijas komunistu
vadītājs Toļiati.
Lidmašīna, kas sver tikai 75 kg,
sekmīgi izmēģināta Kalifornijā. Tā
i r tikai 120 cm gara, tās spārnu platums
apm. 160 cm. Pilots uzguļas
lidmašīnai un piesprādzējas ar siksnām.
Ar „Tiģera", „Panteras** un padomju
„T 34" un „T 41" tipa tankiem
apbruņota Paulusa armija,
ziņo holandiešu laikraksts ;,0p
Wacht". Bez tankiem Pautoa arinija
saņēmusi ari krievu 8,8 cm haubices.
Izstāties no UN draudējusi Ēģiptē,
a starptautiskajā orgariizācijā uzņems
Izraēlu.
Apmēram uz vienu gadu prezidents
Trumens atstās Balto namu un
pārcelsies uz blakus esošo Blēra namu.
Līdzšinējo prezidenta mītni remontēs,
lai nodrošinātu to pret
ugunsgrēkiem un zagļiem.
„Minimotors** ir jaunākaii5 divriteņu
piekares motors, kas maksāšot 21
maciņu, bet toties ar'vienu balonu
benzīna spēšot nobraukt 380 km, ziņo
,J)aily Mali".
Ziemsvētku dāvanu saiņi, lai tos
varētu laikā saņemt, jānodod pastā
lidz 6. decembrim.
arī-e^ot kopā ar .komun m. • nav-vairākuma
republ'kas padomē. Bo-
^ekarot'ās lautas s; ; n p a ; i ; o s . k:. ^
' v'.r-n' oicaas^. ir > '-'ōr r. - s i : :'
fakiors kas vienreiz var irrad^-ics
ļ ari par izšķīrēju. BBC, Št,M
Pīpmaņus aicina
streikot
Kāds lasītājs piesūtījis Minchenes
laikilakstam „Die Ab^ndzeitung"
vēstuli, kurā Ieteic izsludināt pīpmaņu
streiku. Smēķētājiem, tāpat
kā priekš valūtas reform.as. bieži jā-stāvi
tuk.^u tabakas veikalu priekšā.
Rakstītājs nemēģina m.eklēt šīs pa-rādjīlpas
.iemeslus. Viņš vienīgi uzaicina
Dipmaņus pārdomāt, vai nebūtu
jāpiesaka streiks, lai reiz tiktu
pie ^smēķējamā.
Oficiālās aprindas ..paskaidro, k
tabakas nrccos veikalos b~\s iospē-ic-
ļf:: ne ātrāk kā pēc Ziem-svptkiem.
Nepa^-edzētu apstākļu dē
aizk'^.vč^ušā5 sarunas par jēltabakas
ievešanu no Balkanu valstīm. Ar
o--*as Sir|ādn^"ckv; streiks Savienotajās
Valstis kavē tabaka? saņemšanu. NQ-ŗ)[^
c'.^<A\v..-s anmēram trī^ līdz č-jlras
nedē'ai. ickā.n tabakas preces no
fabrikām nonāk līdz oatērētaiatru
nav
miera an pēc
nāves
Atzīmējot Cedioslovakijafl valsts
'prezidenta Gotvalda' 52. dzimumdienu,
informācijas ministrs Kopeckis
kādā runā karavīriem apgalvojis, ka
mirušais valsts prezidents Benešs
..bijis ar mieru atstāt Vācijai Sude-tijas
apgabalus'* 1943, gadā vii^š esot
ieradies Maskavā ar „dlvainu kaili",
kurā Sudetija bijusi apzīmēta par
vācu īpašumu. Vienīgi tagadējā
valsts prezidenta Gotvalda ,,eherģis^
ko" iebildumu dēļ BeneŠa plāns ņo-'
raidīts.
Ārzemju laikraksti šo informāciju
komentē ironiski: „Pārāk skaiāļti, lai \
vamtu ticēt", izteicies kāds amerikā-^^^^^
ņu žurnālists. Ja Kopecka apgalvojumi
būtu patiesi, tad tie nozīnlētu,
ka mirušais valsts prezidents Benēšs
iestājies par Mindieni, kur savā laikā
sākās Cechoslovakljas bojā eja^.
Atklātībai tomēr zināms, ka BeneSs
toreiz eneri^isķl protestēja pret Vācijas.
Lielbritānijas, l^Vanciļas un
Itālijas vienošanos atdalīt Sudetiļu
no Cechoslovakljas. Kad tas nelīdzēja,
mirušais valstsvīrs atstāja savu
dzimteni, lai 6lņu turpinātu ārzemēs.
Kopeckis savus apgalvojumos'
laidis klajā tad. kad Beneša y^\rš
nav starp dzīvajiem, j5 mirušie ™-
var runāt. BBr
Aicina arī frančus
Ruras kontrole
Angli; as un ASV valdības vieno*
jušās U/.aicināt ari Franciju piedalīties
sta'ptautiskajā Rūras apgabala
rūpnfecfbas kontrolē, nesalstot šo
uzaicinājumu ne ar kādiem nosaci-iumiem.
Līdz šim angli un amerikāņi
Francijas piedalīšanos darīja
atkarīgu no drīzas franču joslas pievienošanas
apvienotajai angļu-ame-rikāņu
joslai. Tādā kārtā Francijas
pretestība angļu un amerikāņu Ru^'
ras plāniem tai sagādājusi p'anālru-mus.
Francilas delegāts sešu valstu
Rūras konferencē, Londonā Alfāņs
noraidīja uz^katu,^ it kā Francija
atzīstot, ka Rietumeiropas jaunuz^
būve nav iespējama bez, Vāci jas pie*
dalīšanās.
BBC
saimnieciDas grūtumiem
Tito stāvoklis stabils
Pēc četrarpus- mēnešu ilga kara
starp Dienvidslāvijas komunistu
partiju ūn kominforma zemēm maršala
Tito stāvoklis tikai kļuvis vēl
stiprāks, raksta „New York Times"
speciālkorespondents Hendlers no
Belgrades. Hendlers Iet vēl tālāk un
apgalvo,, ka Tito valdībai ir' vairāk
stabilitātes un tai jābaidās par savu
pastāvēšanu mazāk nekā lielākai daļai
Eiropas valdību, par spīti iekšējiem
saimniecības grūtumiem un atklātam
naidīgumam ņo. kominforma
puses.
Problēmas, kas tagad nodarbina
Tito un viņa līdzstrādniekus, gan ir
grūtaS; bet tomēr nespēj andraudēt
viņa varu. , Savus apgalvojumus^
Hendlers ilustrē ar vairākiem faktiem.
Pirmkārt, loti liela dala no
dienvidslāvu armijas, kas ir labākā
Austrumeiropā, neskaitot Padomju
Savienības bruņotos spēkus,nollkuši
nie malas šautenes un strādā pie da-iādiem
sabiedriskiem pasākumiem
visā zemē, palīdzot novērst darba
roku trūkumu.: Darba spēka trūkumu
rada Dienvidslāvijas piecgades
realizēšana, bez tam to palielinājusi
48.300 vācu un austriešu kara
gūstekņu atlaišana mājās.
Otrkārt, nav izdevies iegūt neviena
pierādījuma ārzemēs dzirdētām
runām par Dienvidslāvijā it kā jūtamu'nemieru
iedzīvotāju vidū. Ir,
gan pretēii pierādījumi, — ka vaMi
valda pilnīgs miers un 'nevienā vietā
kominforma aģentiem nav izdevies
situāciju pasliktināt. : Visi paš-reizēile
grūtumi rodas vienīgi saimr
niecības plāksnē, jp Maskavas šate-lltvalstu
naidīgās tirdzniecības politikas
dē] kavējas Dienvidslāvijas
piecgades plāna āt *a realizēšana un
tas jāgroza. Plāna plašo jaunuzbū-ves
pro^ammu nav iespēdams velki,
ja, piemēram, nefar sagādāt vajadzīgo
daudzumu mašīnu vai piegādes
nokavējas. Bez tam trūkst ari valūtas.
Bet arī saimniecības grūtumi
skar galvenokārt tikai pilsētu iedzīvotājus
un rūpniecības strādniekus.
Par Tito saimniecības grūtumiem
raksta ari „Manchester Guardian"
Balkānu korespondents.- īpaši tie^
palielināšoties ziemas periodā. .Toties
Tito politiskais stāvoklis jopro-iām
esot stipi-s, it sevišķi viņu at-x
balstot armija un jaunatne. , NYT
IKIIIIIIII
BOMBARDĒ SALU AR SKREJLAPĀM,
LAI PAZIŅOTU, KA KAŖS
BEIDZIES
Maza japāņu grupiņa joprojām
turpina ..izcīnīt otro pasaules karu",
zino AP. Viņi turas Anatanas salā.
320 km no'ASV atbalsta punkta
Guamā. Pagājušā nedēļā amerikāņu
bumbvedēji atkal „..bo:r.bardēja"
Anatanu ar skrejlapām, bildēm un
amerik'lnu '/urnāliom. lai nārlieci-natu
banānus par «o. ka karš beidzies
un saa-'T.^-j no v/""p^n a*'yu'u nosūtīt
uz sn'u anio^":kānu krit'.i^o karavīru
kap 1 mfļ'l: ē.^pjias kom'^'-->.
NYHT
s „CIņas" 212. numurā lasām 58-
m du recenziju par F. Chaschačlcha
p grāmatu „Par pasaules izzlnā-
^ mlbu", ko 1948. gadā par ,1 rubli
§ un 80 kapeikām izdevusi Latvi-
.1 jas valsts izdevniecība. — Izzi-g
ņa, —. rak.sta Ļeņins savās
,g „Filozofiskās burtnīcās", —, ir
I mūžīga, bezgalīga domāšan^ tu-s
vošanās objektam . . . Izzina no-
= zīmē to, ka cilvēks atspoguļo da- y
g bu.. Bet tas Ir nevis vienkāršs/^
nevis tiešs, nevis gatavs atsppgu-
1 ļojuņns, bet gan daudzu abstrak-g
ciju, formulējumu, jēdzienu un 11-
2 kumu utt veidošanās process. Re^
g cenzijas ;ioslēgumā lasām: „Vlen-
H kāršā, saorotamā valodā sarak-
^ stītā F. Chaschačicha grāmata' le«
g teicama kā vērtīgs palīgs lekto-
^ riem, . skolotājiem un studen-
I tiem ., . ." — Nav brīnums,
^ ka arī „tautas tiesnešiem" pa-
= domju joslās jāmācās lasīt
" „Giģarešu . mums
vairs nav," laipni paskaidroja
pircējam ar.
Bunl kāda pārdevēja
Anglijā. Bet suns pa
to laiku iegāja aiz letes
un tūdaļ atoler f
zās ar cigareSu ikār^i
biņu zobos. Pircējs
pasmaidīja, noakaitl-
'M ja naudu un kopā ar simi izgāja
i no veikala, ļekām pārdevēja pa-
^ spēja aizvērt izbrinā palēsto
ā muti,
1 Divi nometņieki, kas pieteiku-
^ sies izceļošanai uz Austrāliju, sa-
1 runr-.jas: ,.Kur nu!" .saka viens,
g ..avīzēs raksta, ka Au.strālijā sa-š|
kusas smilšu vētras. leputinātas
£ tūkstrjsiem aitu. Kā lai es brau-r2
cu? Pašlaik sākot ieputināt ari
' aunus."
rliitiiHiliii liii li!iliil|iJ!!l!!llii!Ill]lliUlltltlliiiilllii!lli!!illlllil
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 27, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-11-27 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481127 |
Description
| Title | 1948-11-27-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
Spēcīgi pārmetumi
Trumena
0 @ ©
« T T ASV. ĀRLIETU MINISTRS
VFLLES DOMA, KA PĀRĀK LIELA
NOTEIKŠANA IR MILITĀRISTIEM
Bijuiais ASV ārlietu ministrs
Samners Velless rakstā „New York
Herald Tribime" slejās analizē Savienoto
Valstu' ārpolitiku, kurā saskata
svarīgas kļūdas. Prezidonta
velēšanas esot rādījušas, ka daudzos
grpolitikas jautājumos demokrātu
yn republikāņu partijas saskaņotība
neparādās. Aplamas politikas de
ndz šir" notikušās kļūdas Trumeiis,
pgc Vellesa domām, vaietu izlabot
vienīgi, atjaunojot ārlietu Vministra
tradicionālās un dibinātās tiesības uz
Savienoto Vžtlstu'ārpolitikas noteikšanu
un pārraudzīšanu.
Abas lielās amerikāņu pa'rtijas atbalstījušas
līdzšinējo pretestības politiku
pret padomju ekspansijas tiek-gmem.
IVIaršala plāna palīdzība un
palīdzība Grieķijai un Turcijai ir šis
politikas svarīgi rezultāti. Abu partiju
vienotais' atbalsts šai politikai
devis iesoeju amerikāņu ' valdībai
ieņemt Stingru nostāju Berlīnē un
atbalstīt rietumu demokrātiju militāru
aliansi. Citos ārpolitikas jautājumos
toi,nēr)Darādijušās nesaskaņas.
Piemē;^iim, DjulijS;: nostājies. pret
valdībai^ nostāju Palestinas un itāļu
Iroloniju lietā,' norāda Velless,, un
'neesot noliedzams, ka šajās vitāli
svarilfajās problēmaa valdība pelnījusi
kritijm. Spānijas jairtājumā
valdība esot stādījusi noderību pāri
principiem, par zemu novērtējot no-
2īml, kāda ir citu' demokrātisko
valstu uzticībai pret ASV, tāpat
kļūdas esot pieļautas citos jautājumos.-
Vainu Velless sa.sķata apstākli,
ka noteikšanu pai^ārlietu po-
, litiku pastiprinātā mērā esot pārņēr
fliusi Nacionālā drošības padome.
ASV sacen.=3ība ar Padomju Savienību
prasa, lai ā r l i e tu un aizsardzības
politiku stingri saskaņotu. Bet
kamēr amerikāņu ārpolitikas principus,
mērķus un metodes izlemj
amatpersonas, kas atbildīgas par nā-cijais
aizsardzību, tikmēr, raksta Velless,
šī politika būšot drīzāk negatīva
nekā pozitīva un bāzēta uz teoriju,
ka spēks ir vienīgais efektīvais
politikas instruments. Līdz pagāju-i
lajam gadam pēdējais vārds ameri-kfiņu
ārpolitikas virziena noteikšanā
piederējis ārlietu ministram, bet tad
radīta nacionālā .drošības padome,
kurai piešķirtas tiesības dot padomus
prezidentam kā iekšējā, tā ārlietu
un milit|rā politikā, cik tālu
tS attiecas uz nacionālu drošību. Padomes
pastāvīgie locekļi prezidenta
virsvadībā: ir ārlietu, aizsardzības,
armijas, flotes un aviācijas ministrs.
Tā kā patlaban .vlietu ministrs ir
profesionāls kapavīrs un prezidents
mMzot automātiski pieņemt padomes
ieteilcumus, visu ārlietu politiku
nosakot militāristu viedoklis.
Bet, pēc Vellesa domām, neveiksmei
lemta esot jebkuļ'a ārpolitika,
kas stratē,^skas bāzes vērtē augstāk
par mierīgiem nokārtojumiem, dibi^
natiem uz taisnību im citu tiesībām,
un kas, negrib atzīt, ka ASVdrošība
labāk garantēta ar kollektīvas drošības
sistēmu nekā ar ASV pūlēm
vienam pašām pārvaldīt pasauli.
Vellesa uzskati ir pretēji visai
ASV "pēdējā laika ārpolitikas līnijai,
kas rēķinās ar Cerčila Fultonas
nmā izteikto atzinu, ka Padomju
Savienības tagadējie vadītāji respektē
vienīgi spēku un tādēļ ari
ASV sava ārpolitikā, lai tā gūtu
«ekmes, jāpabalsta ar reālu speķu.
NYHT
RietumvācUas saimniecība jau ir ceļa uz atveseļošanos, un redEē ar
to atgriezusies arī šīs saimniecības vadītāju vācleSu arogance, konstatē
„Dally Mail**^ līdzstrādnieks Leizers, kas , ilgi ' vērojis vād^u nostāju
kopš kara beigām, Kamēr 1945. g. nostāju raksturoja uzvarēto piekāpība
un iztapšanas tieksmes, tagad vāciešos ' parādās pretējas dabas
iezīmes. Tie Jau kļuvuši iedomīgi un paš^lsni
GEBELSA PALĪGS DOMĀ, KA
BORMANS VEL DZlVS
Gobelsa radio propagandists Hanss
^'i^e, kas apgalvo, ka viņš personīp;!
paziņojis Berlīnes kapitulēsanu krieviem,
bet tagad izcieš 9 gadu, sodu
^gvaseras Iriternēto nometnē, paskaidrojis
UP līdzstrādniekam, ka,
P^*c viņa domām, bijušam nacistu
P'ii'tijas kancelejas šefam Martinām
^<^rmanam' jābūt dzīvam un krievu
ļļokās. Friče pēdējo reizi esot redzējis
Bormaņu pēc tam, kad Hitlers un
^bGlss izdarījumi pašnāvību. Bor-ļ?
ans paskaidrojis, ka taisās no Ber-
"nes bēgt. un tāpēc Friče pats. icvē-
,^Jot vispārējo sajukumu, esot psi-
W\s baltu karogu un ar to devies
pie krievu^m, lai paziņotu, ka Berlī-
"^'^apiuile. FGc.tam Friče esot aiz-ļj*:'
st3 II/. Maskavu E^ai'ai rindai .,mu
•^'^u" nopratināšanu, kaut gan Lav-
^^ntijs Berija pats esot „discipll-
J'':^ im ārkārtīgi inteliģents virs."
apgalvo, ka nats Beriia viņam
^ajelcis. ka Padomju Savienība būtu
'^y^^ik\\s[ Hitlcia Vācijai 1942. g., Ji
•^'^^^i'^^^i pasi nebūtu uzbrukiL^i '^ai
gadu agrāk NYHT
IEPRIEKŠĒJĀS KRUSTVĀRDU
^^IIKLAS ATFvISINĀJU^IS
^^Umeniski: 2. Ifiģ-oni-a. 7. Hivc. 8. r:f:!a
i^aivic^u Arod'or^uiii/āciiu Sports). IS.
S'V 19. Papdc. 23; Klāf. 25. Suta. 2C,
ļ ļP* Ki-Ht. 28. Be/.dcllgi\ - Stateniski:
Sn, 'l'-r-s. 2. ī v e s . 3. īleni. 4. E r a s t s . 5.
P • " i ^ ^ ' ' ii*enc. 11. Iesvētīts. 14.
Lafete. 20. A p i ņ i . 21.
- V N'iud. :2I. L i r u . • .
Vāpu politiķi pēdējā laikā kļuvusi
tikpait aroganti, kādi.tie bija ķeizara
vai Hitlera laikos. Tādu secinājumu
Leizers izsaka pēc apvienotās joslas
saimniecības padomes darK^ novērošanas,
kur angļu korespon ;ontu viņa
gaitās pavadījis amerikāņu sakaru
virsnieks. Pirms dažiem gadiem
vācieši pret šo virsnieku būtu
izturējušies ar lielājio piesardzību,
pat pazemību, bet tisgad kāda vācu
amatvīra sekretārs vienkārši ^ paskaidroja,
ka direktora kungam neesot
laika pieņemt militārās valdības
rnrstāvL Kāds cits vācietis teikuma
vidū norāva savus paskaidrojumus
amerikāņu, sakaru virsniekam, struni
pateikdams, ka viņam tagad esot jādodas
uz- kādu apspriedi,. bet kāds
trešais visu sarunu izmantojis, lai
ar uzsvaru nopeltu amerikāņus un
vinu polītiku, •
Ja pirms pāris gadiem katra pra-
Vai UZ Franciju varēs
balstīt Eiropas
aizsardzību ^
(Turpinājums'no l Ipp.)
saimniecīb^as reformas vēl nav kaut
cik jūtami ietekmēju.sas franču dzīvi,
politiskās partijas ievērot,
ka nācijas interesēs jāvienojas, lai
aizkavētu kā komunistu, tā de^iollis-tu
plānus. Arī pēdējās vēlēšanas
republikas padomē liecina ne vien
ģenerāļa De: Golla, bet arī sociālistu
uzvaru. Un nevienam mav noslēpums,
ka šī uzvara notikusi uz komunistu
rēķina.
Politiskās: aprindas Francijā atzīmē
vēl kādu interesantu parādību:
lai gan l^omūnistu prese relcJāmas
dēļ streiku kustību izsludinājusi vai
par vi.sas: Eiropas lietu, franēu strādnieks
jūtas noguris. So nogurumu
nav: radījis darbs, bet gan nestrādā-šana.
Pirmajā brīdī šāds, apgalvojums
- varētu likties visai dīvains.
Bet papētījot apstākļus tuvāk, tas
tomēr izrādās pareizs, ^^^^^rba cilvēks
Francijā sāk apjaust, ka streiks
erauj ne , vien valsts, bet ari vina
oersonīc^o labklājību. Ja tai paša
laikā. vēl laikraksti dienu no dienas
raksta, ka uzbrukumu franēu saimniecībai
organizē kominforms Icādas
lielvalsts uzdevuma, franču strādniekam
„L'Humanitē" sludinātās tēzes
tomēr sāk rādīties citā gaismā. Lai
šie apgalvojumi neliktos tukši, var
piei'-ninēt kaut vai iepriekš izsludināto
ostas strādnieku streiku, ko pēc
tam taktisku apsvērumu dēļ „atcē-la".
Tāpat izjuka arī Denkerkā pieteiktais
ģenerālstreiks.
Komunisti franču arodbiedrībās
sfik pamazām, bet i noteikti zaudēt
savu līdzšinējo ietekmi. To konstatējuši
visi Francijas iekšējās dzīves
pazinēji. Pēc Vācijas kapitulācijas
CGT (Confedcration Gcnerale de
Travaillo) likās neieņemams cietoksnis.-
Bet kad nekomūnii>tiskie, strādnieki
nodibināja savu ;arodbiedrIbu
apvienību, CGT stāvoklis bija jūtami
satricināts. Vēl vairāk prestižs
cieta tagadējā kalnraču streika laikā.
Kad tas sākās, politiskie novērotāji
teica, ka eventuālā valdības uzvara
nozīmēs ne vien Francijas iekšpolitiskā
stāvokļa stiprināšanu, bet ar
starptautiskā kominforma sakaušanu
Tagad tas ir noticis fakts. . Bez šaubām,
vēl: nevar apgalvot, ka visas
franču iekšēļās lietas būtu nokārtotas.
Republiku vēl vairāk stiori-nās
saimniecības problēmu izkārtošana.,
cenu nolīdzināšana un dzīves
standarta celšana. - Bet jau pašreizējie
valdības panākumi liecina,: ka
franču tautas. demokrātijas un brīvības
izpratne uzvarējusi.
Iekšpolitikas turpmākajā .attīstībā
tomēr ievērojams viensapstāklis, kas
var radikāli mainīt visus līdzšinējos
nicnēmumus. Tas ir ģenerālis De
Golls. Vēlēšanas republikas padomē'
liecina, ka:.viņa ietekme ievērojami
nioaugusi. Tautas lielākais vairā-kums^
ioguris no partiju savstarpē-,
jās cīņas. ' Franči vēlas dzīvot ^mierā
un veidot savu dzīvi 112 droš'icm
saimniecības pamatiem. Lai gan
taupība, ko uzskata par franču nacionālo
tikumu, pēdējā laika nedrošajos
apstākļos ievērojami satricina-:
ta, ceturtās reoublikas pilsoņi arī
tar^ad labprāt sāktu krāt, ja vien v i ņiem
būtu pārliecība, ka naudai ir
vērtība. Ģenerālis . De Golls frančiem
sola polīti.^l-u stabilitāti, drošu
saimniecība? iabklānbu un mierīsu
d'īvi. Un ma.-ai.~ cilvēks .^iem solījumiem
tic, ne;.autādams._._kā to
visu •varu;
sība okupācijas iestādēm bija ietērp-a
pazemīgā lūguma formā, tad;tagad
vāciešiem par modes lietu kļuvusi
„praslbu uzstādīšana". Viņi
prasa, lai samazinātu okupācijas iz-devumu's,
apturētu demontāžu,' lai
palielinātu ASV palīdzību Vācijai utt.
Kāds Bavārijas kristīgo demokrātu
partijas vadātājs, pieprasot okupāci-as
izdevumu samazināšanu, norādīja,
ka katrs amerikāņu kareivis vācu
saimniecibiiļ izmaksājot apaļas 1000
markas mēnesi; turklāt šis skaitlis,
kā nirāda autors, nav pareizs. Tāpat
minētais ļVācietis apgalvoja, ka* fab-
•iku demontāža reparācijuvajadzī*
Dām 'izmaksājot divas reizes vairāk,
nekā Vāciļja iegūst no Maršala plāna.
Otrs Leize^ra kon.5tatējums ir, ka
vācieši izveidojuši spēcīgu pretestību
pret aipfierikāņu politisko propagandu.
Pierāciījums vāciešu pieaugošai
immūnitātei pret amerikāņu politisko
propagandu esot amerikāņu laikraksta
„Die Neue Zeitung" metiena
samazināšanās. Pirms gada tā tiražs
bijis 1,5 miljoni un tas bijis visvairāk
labilais laikraksts Vācijā, bet tagad
metiens noslīdējis līdz SOO.OOO
un ^'ēl turpina slīdēt. Laikrakstu iespiež
bijušajā nacistu partijas orgāna
„v6lkischer Beobachter" spiestuvē,
ui® vācieši avīzi tādēļ iesaukuši
par |„amerikāņu: Volkischer Beobachter".
Vācieši kļuvuši ļoti aizdomīgi
pret visu,.kam ir amerikāņu
.jfirmas'zīme". Un ja tā i r propaganda;
tad Yācieši to tūdaļ gatavi noraidīt
pavisam. Bet tikpat nepie-ejamii
vācļeši ir arī padomju propagandai,
(arvien vairāk vēlēdamies pēc
iespējas daudz noteikt paši un taisīt
arī „savla" polītiku. DM -
. p . un jau domā par
vecās godības
! atjaunošanu
Kādreizējais nacionālsociālistu de-putāts
Dr. Otto Strasers, kas nesa-skaņif
dēļ 1933. gadā aizbēga uz ārzemēm
un tagad uzturas Kanādā,
pieprasījis atļauju, ieceļošanai V ā c i jā.
Bet jali labu laiku priekš atļaujas
pieprasīšanas rietumu joslās bija
izplatītas vairākas vuia politiskas:
deklarācijas, kas raksturīgas pašreizējai
vācu mentalitātei. Vienā no
šīm deklarācijām Strasers prasa vecā
„reicha" atjaunošanu. Ja to ari noraida
rietuniu un austrumu okupācijas
varas, t ad šāds stāvoklis var nākt
vienīgi vāciešiem par labu. Lielbritānijas,
ASV, Francijas un Padomju
Savi'enības' savstarpējā neuzticība
mazina ļ šo valstu spēkus. Ja trešajā
pasaules k a r ā vāciešiem būtu jāzaudē
pieci 'vai pat' desmit miljonu c^-
vēku,: vēl'lielākus zaudējumus ciestu
amerikāņi un krievi. Vācijas relā-
'tivo stiprumu tas varētu «vienīgi pal
i e l i n o t.
Tālāk Strasers norāda, ka pēdējā
laikā aizvien vairāk izjūtams sabiedroto
un krievu' spiediens Vācijā. Šis
spiediens 'tiimēr nodrošinot kā atsevišķo
personu, tā visas tautas eksistenci:
'ļ,austrumos vāciešiem j ā r u n
ā krļe'viski, rietumos angliski, bet
savās sirdīs — vāciski". Visi līdzekļi
atļautlļ lai šo mērķi sasniegtu. Par
sevišķi s v a r ī ^ Strasers uzskata „na-cionālās
opozīcijas" radīšanu, kuŗal
jācīnās ar tagadējiem „kvislingiem,
kas.sadarbojas ar okupācijas varām".
Strasera idejas Vācijā atradušas
au^^līgu. zemi. Hesenes apgabalā nodibināta
,|,Vāci1as atjaunošana.'; apvienība",
kas tuvākajā nākotnē paredzējusi
pieprasīt amerikāņu militārai
pārvaldei licenci laikraksta izdošanai.,
^traseru Vācijā sagaida nākamā
gada martā. Laekas, ka tad
,,Vaiciias atjaunošanas apvienības"
darbība kļūs vēl intensīvāka, NZ.
D A Ž O S V Ā R D OS
Jaunas Beļģijas valdības sastādīšanu
atkārtoti uzņēmies līdzšinējais
ministru prezidents Spāks, pēc tam,
kad kātoju partijas , pūles šai virzienā
izrādījušās nesekmīgas.
-25 sējumus aptvers dokumentu
krājums, ko pēc iegūtiem vācu slepenajiem
ardiiviem publicēs trīs rietumvalstu
valdības. Pirmie sējumi
iznākšot jau drīzumā.
Smagas eksploadjas satricināja zemi
Vilhelmshālenā, kad, pēc 12.000
iedzīvotāju Islaici^as iz vākšanās no
apdraudētiem rajoniem, trešdien un
ceturtdien uzspridzināja 80.000 t
lielo Vllhelmshāfenas sauso doku.
Pavisam notika pāri par 80 spridzina
jumu.
Pēc 16 dienām Izbeidzies 65.000
doku strādnieku streiks ASV austrumu
piekrastes ostās. Streiks aizkavēja
ap 250 kuģu .kravu nosūtīšanu,
to vidū arī Maršala palīdzības plāna
Sūtījumus Eiropai.
Padomju Savienībā tagad svin ari
artilērijas dienu, un ievadrakstu sacerētāji
vēstī, ka „artilerija ir kara
dievs".
Eiropas federācija galīgi sašķeltu
Eiropu divi daļas un izraisītu karu
,,konservātIvisma un ļ imneriālisma
saglabāšanai", paziņojis Itālijas komunistu
vadītājs Toļiati.
Lidmašīna, kas sver tikai 75 kg,
sekmīgi izmēģināta Kalifornijā. Tā
i r tikai 120 cm gara, tās spārnu platums
apm. 160 cm. Pilots uzguļas
lidmašīnai un piesprādzējas ar siksnām.
Ar „Tiģera", „Panteras** un padomju
„T 34" un „T 41" tipa tankiem
apbruņota Paulusa armija,
ziņo holandiešu laikraksts ;,0p
Wacht". Bez tankiem Pautoa arinija
saņēmusi ari krievu 8,8 cm haubices.
Izstāties no UN draudējusi Ēģiptē,
a starptautiskajā orgariizācijā uzņems
Izraēlu.
Apmēram uz vienu gadu prezidents
Trumens atstās Balto namu un
pārcelsies uz blakus esošo Blēra namu.
Līdzšinējo prezidenta mītni remontēs,
lai nodrošinātu to pret
ugunsgrēkiem un zagļiem.
„Minimotors** ir jaunākaii5 divriteņu
piekares motors, kas maksāšot 21
maciņu, bet toties ar'vienu balonu
benzīna spēšot nobraukt 380 km, ziņo
,J)aily Mali".
Ziemsvētku dāvanu saiņi, lai tos
varētu laikā saņemt, jānodod pastā
lidz 6. decembrim.
arī-e^ot kopā ar .komun m. • nav-vairākuma
republ'kas padomē. Bo-
^ekarot'ās lautas s; ; n p a ; i ; o s . k:. ^
' v'.r-n' oicaas^. ir > '-'ōr r. - s i : :'
fakiors kas vienreiz var irrad^-ics
ļ ari par izšķīrēju. BBC, Št,M
Pīpmaņus aicina
streikot
Kāds lasītājs piesūtījis Minchenes
laikilakstam „Die Ab^ndzeitung"
vēstuli, kurā Ieteic izsludināt pīpmaņu
streiku. Smēķētājiem, tāpat
kā priekš valūtas reform.as. bieži jā-stāvi
tuk.^u tabakas veikalu priekšā.
Rakstītājs nemēģina m.eklēt šīs pa-rādjīlpas
.iemeslus. Viņš vienīgi uzaicina
Dipmaņus pārdomāt, vai nebūtu
jāpiesaka streiks, lai reiz tiktu
pie ^smēķējamā.
Oficiālās aprindas ..paskaidro, k
tabakas nrccos veikalos b~\s iospē-ic-
ļf:: ne ātrāk kā pēc Ziem-svptkiem.
Nepa^-edzētu apstākļu dē
aizk'^.vč^ušā5 sarunas par jēltabakas
ievešanu no Balkanu valstīm. Ar
o--*as Sir|ādn^"ckv; streiks Savienotajās
Valstis kavē tabaka? saņemšanu. NQ-ŗ)[^
c'.^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-27-05
