Bavarijas Latviesu vestnesis, May 7, 1948

              lIlfiēi-, ļņzeinmao."t A.z . baznīcu ttno
"3 U
!i, :zma,", , '° Diev, I'
im „Tas ari tiesa" t • "
:astil.ai^ plēšu rūk^^^^^^
it< Filips žigli nbi i'..- "'V.^
ļ TO runāt." ' Z^^, <-'s gri'r,;''!!
'i- Tad viņš izbīdiia ,-
- . ā r ā . no kalves. Vinf^V'^»'-
ka, darba, un pieci ^ K ' -'
' ā- pkraelat dlzaelkzit lāīdmz.v' aSuāļļ^'-SJ Ā Ti?
to reni, laimīsiX kfae 3V5I «>.SMr.'-:
&^ nāti,. Bettāpat l^ā'S^^^
l zvans svētku die4fr'*'i'
zvanu šķindēšanai ri-'"
, Pātspē.ia Pārējo v6s tu >'^i
k, Nenovērsdams acu ""''"fc-'
a- strādā.1a čakli un ' •'
s- Vedams dzirksteļu sS'-^'«i^-
'«=-1 Debess bija piļna" I'
f«E, viņš pieklauvēja Pie S^'^^H A
Jķr. vīm. Viņš bija apLhi 'i
i ļ a svārki^, tīru krel|ŗ\lv«v;i^
b- Upcirpta. Jaunā sievie^f*:
Mslieksņa un skumji teL ^
_ .Ita jūs nākat vakWā pn-'^^^^^^
d Viņš gribēja. atbiSih^^^^^
1- tīties: un :apmul4vcr'l^^^^^^
5- priekšā/^ '^^^^ja ,
[ ā ; . U n jūs sapratīsi ,
ŗsļ^^tāpat^r^^^^^^^^^^^
, . ^ viņš Pēkšņi sacīja, M I
.-vienalga, ja vien jūs g r U i VM
n.naa ssiieevvaa.." - ^
^.r Atbpdes nebija, bet vi
, ka telpas i puskrēslā salim^,
. stāvs. Viņž iesteidzās
1 Imons, apgūlies savā guitt!'
:i da skūpstd un dažus va5^^^
- te iatēica loti klusītēm
pēkšņi bija pacel^^^^^^^
ŗ draugs turēja^ savās muK
b, ]as rokas un teica: : '
ļs .. „Tu pastāsti saviem skola^
- riem, ka tavs tētis ir Filint
l kalējs,,^im ka. viņš krietnU
katru, kas uzdrošināsies tev-,
piedurt." . •
Nākamā rītā, kad skolēni v
pulcējušies, isi pirms stundu'
ma, mazais Simons piecelļ
bāls, drebošām lūpām,
„Mans tētis," viņš teica
balsī, „ir;Filips Remi, kale's rC^tv
solījās samizot katru, kas
sies man pirkstu piedurt,'' " J
• Šoreiz :neviens vairs mm-'l
ļ kalējs Filips Remī bija: viste • I
zināms; un tas bija gan tētis, r '
• I ŗu varētu lepoties ikviens paji,"
4Vo nevarēja izšķirties. W\:
aptauju pirms tam sarīkoja r
kāņu, studentiem vecumā no 1"
25 gadiem. No tiem par vš;
maksāto, bet di'ošo, darbu ii^;
38,8^0, par vidējo iespēju 211''
par labi atalgoto darbu ar V
prasībām un bez drošiļ3as - iv
izšķirties nevarēja 3,3''/o.
Krustvārdu mik i
0 l i
36
2a
īf
•25m sm
W
31
te-
1?.
te-te'
i.
Līmeniski: 1. :Pe«ona*|
drāmā .Kāds, kuŗa^^n^,^,'
jums. 8. Kārtas skaitlenls..»^,
U3amais•^,10.^ŗļ'5,^^^^
mās zāles. 1.4. tKas-'^ļ^^^^^^^
upē. 17. Pilsēta V S c u | ļ ^ , .
ļā. 21. Dzēriens. 2 4 . 1»
Uerikā.26.:KrāsaS;noJ^j,ķ
Viešu dzejnieks. ^2^ AW ^ | ^ ,
tes,:vārds. 34, Notej5. ^
Ezers Latvijā. 37. Zivs.
i::8tatenlsW::-l. Galvas
mes nelīdzenums. ļgļ,
i S n l c a . : 4, istabas, ^^^^^^
ie. Pilsēta ASV, 7. parki ļ j ^ l
i b a rīki. 13. E l e n ^ -'
18..Ķermeņa .sasl^ŗ^,^te
Veicīgs.: 27, Eleŗn^'^^^^^^
10. Dzīvnieks. 31. F fe.
MIKLAS
;e. 15. Āmen.; 1| '^5pcit |,
-0. 12. N i ^ . ^ „ ^ , 21, ^V"
LATVIA
Latvian Newspaper
Published iinder E U C O M Civil
Affairs Division Authorisation
Number UNDP l_9G.' Publisher
and Editor: Kārlis Rabūcs,
Qp Camp Kleinkotz ,near
GUnzburg/D. Printer: ,,Schwab.
Volksbl.", Gunzburg/D., Bgm.-
Landm.'Pl. 7. Circulaiion: 4000.
Published twlce weekly. Edi-torial
Office: Gunzburg/Do.,
Dominikus-Zimmermann-Str. 2. LATVIAN NEWS PAPER
Nr. 35 (140)
Piektdien, 1948. g. 7. maija
Iznāk otrdienā.^ un piektdiļcnās.
; Izdevējs: B . \ L K iizdevumil
I Latviešu preses darbinieki sa-
I darbības Kopa. Acbildīsait re-
! daktors: K. Rabācs. vietiL A,
ļ Liepa, redaktori: Z.; Bļīrda,
M. Culītis, H. Mnvdenbļcrgs,
A . . .Sniits. Adrese: Gunipiirs-
Do.; red.: Ponunikiis-Ziīnmer-niannstr.
2. (tfilr. 50), ļapg.^
Marktpl. 25 ((. S4), st!^ies(i
- BKm.-Landmann.-Pl. 7 (t. 92)
0 0
0
Bevins pareģo pārtikas stāvokļa
uzlabošanos visā pasaulē
Anf^lijai iāsaglabā savs stāvoklis Vidusjūra
un Tuvajos austrumos
ĀRPOLITISKĀS DEBATES ANGLIJAS APAKŠNAMĀ
Anglijas ārlietu ministrs Bevins, otrdien atklājot divu dienu il-g^
s apakšnama ārpolitiskās debates, sniedza pārskatu par starptau­tiskās
politikas jautājumiem un paskaidroja, ka esot tikai ivājas
izredzes uz domstarpību paliekamu izlīdzinājumu starp Angliju un Pa­domju
Savienību tik ilgi, kamēr Kremlis nemaina savu ideoloģisko no-
Btāju. Saprašanos kavējot Kremļa uztvere, ka ikvienam nokārtojumam,
ko eventuāli panāktu abas valstis, jākalpo komunistu mērķu sekmēša­nai.
Savā pārskatā Bevins atsevišķi pieskārās Vācijas, Pal'estīnas, rie­tumu
savienības, Austrijas un Itālijas problēmām. Trešdien debatēs
runāja ministru prezidefnts Etlijs un bijušais ārlietu ministrs Iden^. Vin-stons
Cerčils debatēs nepiedalījās. Bevina pārskats bija viņa pirmā uz­runa
kopš janvāra, kad viņš apsveica ierosinājumu par rietumu savie­nības
dibināšanu.
Francija vēlas
trīs rietumvalstu
ārlietu ministru
konferenci
Francija ieinteresēta panākt drīzu
tris rietumvalstu ārlietu ministru s^a-f?
t.ap.šanos, ziņo ..New York Herald
•Tribune'- korespondents, jo franču
valdībai liekoties, ka tā pārāk pie­kāpu
sies Vācijas jautājumā un nā­kotnē
atkal varētu justies apdraudē­ta
no vācu -ac^rcšijas. Bez tam. pēc
franču valdības domām, Francija ar
.^0 piekāpšanos esot tik tālu ie­vilkta
anj^ļu-amcrikāņu prot padom­ju
polītLlvā, ka tai vajafiot nodrosi-!
nāt. aizsardzību arī ; pret -Padomju
Savienību. Situāciju vēl esot paasi­nājušas
pašreizējās sešu valstu sa­runas.
Londonā Dar Vācijas nākotni,
Informētas franču aprindās esot iz­teikta
doma. ka Londonā patlaban
apsvei'amā rīcība esot. tāda., ko Pa­domju
Savienība varētu izmantot
jauniem pārmetumiem, pret rietumu
valstīm, ka tās pārkāpušas Potsda-mas
nolīgumu... Tas varētu izraisīt
$ 0
Otrdienas runā Bevins uzsvēra, ka
piecu valstu savienība Angliju pa­tiešām
paliekami pārvērš par Eiro­pas
daļu. Piecu valstu pakts nozī­mējot
visām dalībniecēm atteikša­nos
no. dažām, dažos gadījumos ļoti
svarīgām, nacionālām interesēm, par
labu visas Eiropas kopējai labklājī­bai.
• Anglija tomēr nedomājot ļaut
sevi novirzīt no lielajiem praktis­kiem
uzdevumiem ar teorētisku
spriedelēšanu par suverenitātes jau­tājumiem.
Visi dalībnieki vēloties,
lai līgums tiešām kļūtu par derīgu
sadarbības līdzekli, pie kam sākums
esot dibināts V uz veselīgiem pama­tiem.
Tagad esot pavērts ceļš kopī­gai
ņiiltāro problēmu apšvēršanai.
• Rietumu savienības valstu. drbšībal
jābiit par galveno prasību, im tā ne-
;npvedlšbtŗ pie kara,, bet ja rietumu
valstis paliktu šķirtasļ tās viegli va^
rētu kļūt par upuri uzbrucējam. „Mēs
ceram, ka vēlāk arī citas - nācijas
' pievienosies rietumu savienībai, b
visām valstīm jābūt nostādītām pil­n
ī g i vienādi. Arī vismazākā,.nātija,
kas mums pieslejas, nedrīkst būt c i ­etas
valsts pārvaldīts satelīts," teica
• BevinsC v , ; •.'•^ .
Runādams par Berlīnes notiku­miem,
angļu ārlietu ministrs norā­dīja,.
ķa angļi atrodas BerHnēVliļm-r
• mīgi uņ domā/ tur ;pālikt, • pie kan^
u
šos Bevi^na vārdus pārtrauea aplau­si.
Viņš cerot, ķa: mēģina jumi prob-
; lēmu nokārtot ar nervu karu reiz
beigšoties, un - neseno izaicinājumu
vietā stāšoties sarunas. Anfelija vēl
arvien ir par Vācijas vienību^ bet
reāli jāatzīst,; ka pašreiz šis mērlds
nav sasniedzams. Tāpēc tomēr nav
jāatmet cerības nākotnē. Anglija da­rīs
visu, lai/Vācijai atkal sagādātu
veselīgu dzīves standartu. : Vāciju
nevdr atstāt nēzināSanār jo tas aiz-
.kavētu tās atveseļošanos im nāktu
: par ^ sliktu arī tās kaimiņiem; Aus­trijas
, līguma lietā B(^vins. ieteic
yel pacietību, lai rezultāts būtu tie­sām
brīva, demokrātiska/un suverē­na
Austrijā;. Itālijai' • vēl: jāpārvar
šķēršļu, pirms -galīgi: nosivai-is,
.kāda var būt tās loma pēc-
-i^aŗa'pasaulē, tālāk norādīja Bevins
.atbalstīdams arī Triestas- atdošanu
Itālijai.
Palestīnas lietā • 'ārlietu 'ministrs
; atkārtoti uzsvēra Anglijas : negrozā-nodomu
izbeigt man datu r5.^maijā:
un gatavību līdz tām laikam uztu-
.;i'ēt kārtību Palestīnāūn aizkavēt
agi-esīvu; darbību. AngU^^
lietojusi 'visii^avu ietekmi,lai .no­vērstu;
arābu invāziju •Palestinā, un
; nekad neatbalstīšot : t ā d u lēmumu
realizēšanu ar varu, kuriem nebūs
Piekrituši::ka-žīdi, tā 'arābi. / Vēl esot
laiks savaldīties im:nākt -pie: i>rāta,
t)et pēc dažām- dienām varot jau būt
.par vēlu. >
•: Bevins pakavējās; vēl pie- pārtikas
.• stāvokļa pasaulē," c^tzīmējot; kā so-
|adv visās "pasaules ^dalās• 'esot gai-
:^ama laba raža: ļ a negadīsies: ne-,
. ^ ā d i ^ varot rēķinā-'
ar pārtikas stāvokļa ;Uzlabošā-
• nos, kas, savukārt.: veicinās normā--
: ^ un mierīgu - apstākļu / atjaunošanu-
. Pasaulē.. Beigās :Bevins aicināja celt
ProdiiJvciju; jo,: līdztekus-^ diplomāti-^
•.jas darbam, arī vkatra fabrika, rak-imperiālisma
ekspansijai, redzot tā
zplešanos pār Ķīnu un spiedienu,
cāds izdarīts pret Turciju un Irānu.
Patiesie briesmu draudi esot ļPale-stlnā,
Indijā un varbūt vēl kur citur.
Apņēmība un pozitīvi virzītāji spē-d
vajadzīgi: nevien rietumos, kui'
āsteidzina rietumu ūnijas tālāk-veidošana,
bet arī Tuvajos un Tā-ajos
austrumos. Esot oāuzsveŗy tei­ca
Batlers, ka Anglija apņēmusies
palikt Vidusjūrā un Tuvajos austru-nos,
jo angļu atkāpšanās no turie­nes
nozīmētu Anglijas kā lielvalsts
galu.
Strādnieku deputāts Mekgovems
izteicās, ka vienīgi atombumba esot
atturējusi Padomju Savienību; no tā-ikas
spiešanās uz priekšu Eiropā
un pēdējās opozīcijas apspiešanas.
Ja Padomju Savienībai atombumba
būtu, tā to iz;mantotu par
pret pārējo pasauli.
Trešdienas debatēs valdības rlcībiļ
kritizēja koriservātīvo: pārstāvis, .bi­jušais
ārlietu ministrs Idens,pānn
tot /valdībai, ka; t ā maz darījusi, lai
Angliju pasargātu no iekļūšanas paš­reizējā;
situācija.; Starptautiskais
stāvoklis esot gan ļoti bīstams,
tomēr ne bez cerībām. Idens hen'o-liedza
saprašanās iespēju ar Padomi-ju
Savienību, bet tikai tādā garā
kas apliecinātu britu impērijas stip­rumu.
Nevienam neesot ' tiesību
teikt, ka karš nenovēršams. Bet j
Padomju Savienība turpināšot tādu
rīcību, kā nesen Cechoslovakijā un
Berlīnē, tad tai arī būšot 'jāuzņemas
atbildība par eventuālas katastrofās
sekām. Anglijai jāparāda, ka tā nav
ietekmējama ne/ar- ,,urbšanu uriiār
dīšanu, nedz ar apvainoj umiem; un
sabotāžu'*.
(Beigas 5 Ipp)
Obligāta
karaklausība
9
sievietēm
V
Cechoslovakijā
Bernes radiofons vakar ziņoja
no Prāgas, ka Cechoslovakijas mi­nistru
prezidents oficiāli paziņo­jis
valdības lēmumu par obligā­tas
kara klausības ievešanu 'sie­vietēm.
Bez tam Cechoslovakijas
valdība nolēmusi pie valdības na­ma
Prāgā blakus Cechoslovakijas
karogam izlikt arī Padomju Sa-'
vienības karogu.
^ARVNA AR LCK PRIEKŠSĒDI HARALDU KLARKU
LCK priekšsēdis H. Klarks atgrieides no brauciena pa framļu jos­lu,
kur mēģinājis noskaidrot mūsu tautiešu plašāka apmēra i/AietoĶi-nas
iespējas uz Franciju. Cik pēc pašreizējiem apstākļiem spriežimis,
lielākai akcijai šai virzienā pagaidām maz izredžu, un visi mii/ējubi. /ka
tāda drīzumā būtu gaidāma, laikam gan būs paragi. Uz Franciju liiU
gaidām var izbraukt.tikai jau notiekošā darba spēka vervēš^anas kārtī­bā,
noslēdzot līgumu uz 1 gadu darbam oglraktuvēs, lauksaimniecībā |iin
izņēmuma gadījumos arī rūpniecībā. Bez tam pieņem tikai vieniūiekuļs,
gan dodot solījumu, ka ģimenes locekļi varēs sekot vēlāk.
Pēc LCK priekšsēža domām mūsu
tālākās izvietošanas jautājums paš­reiz
ir vissvarīgākais un visaktuā­lākais,
kas izkārtojams iespējami
pieņemami. Vieninieku iesaistīšana
darbos vēl nav nekāds pozitīvais šīs
problēmas atrisinājums. Tādēļ sūt­ņiem
tālākvirzīšanai LCK izdarījusi
vairākus iesniegumus un stājusies
sakaros ar aktīvākajām privātperso­nām
Kanādā, ASV un Austrālijā,'
kas izvietošanos varētu sekmēt, pie­gādājot
šiem cilvēkiem nepiecieša­mo
informāci ju. Parīzē nesen iznā-kusi
grāmata, kur 500 lappusēs vi­sai
labvēlīgi un objektīvi , apgais­mots
DP stāvoklis. LCK rūpēsies,
lai šīs grāmatas izvilkumus pārtul­kotu
un ar tiem iepazīstinātu pla­šākas
mūsu labvēļu aprindas. .
Pēc DP žmmālistu protesta pret
patvarīgu pārstāvju izraudzīšanu in-tulektuāļu
konferencei Zenevā, jau­tāts
par šīs lietas kārtošanu visumā.
H. Klarks paskaidroja, ka, lai arī
cik nepatīkami tas būtu, šos pār-pretrlcību,
piemēram, krievu kon­trolētas
vācu valdības .. radīšanu
Austrumvācijā. Bet Vācijas galīgā
pārdalīšana varētu sekmēt vācu na­cionālisma
pieaugumu.
Francijas ministru kabinets treš­dien
nolēma iesniegt parlamentam
likumprojektu par obligātā kara
dienesta laika pagarināšanu uz zi­nāmu
laiku, no 12 līdz 15 mēnešiem.
Domā, ka šādai rīcībai sakars ar
Francijas saistībām piecu valstu ap­vienības
militārās aizsardzības lau­kā.
Valdība iecēlusi par franču bru­ņoto
spēku ģenerālinspektoru. ģene-rāli
Tartiņi, / agrāko virspavēlnieku
Marokā, Ārlietu ministrs Bido pre­sei
izteicies, ka Francijai nepiecie­šama
drošība un tai jābūt • gatavai
šo drošību panākt, bet tas nav iespē­jams,
ja Francija paliktu izolēta.
Francijai jānodrošina savs stāvoklis
iEiropā, jo tā allaž bijusi Eiropas iz­kārtne
un vairogs. NYHT, BBC
stāvjus bez .sazināšanās ar LC[K \v-raudzījusi
I R O , un amerikāņu jo^dā
nav līdz šim pat vēl oficiāli ]xi/4'-
ņols, kādi pārstāvji konferende; z-raudzīti.
tā kā to skaits un s istavļ.S
LCK par amerikāņu joslu nav ķl-nams.
H. Klarks pasvītroja, kia
svarīgs jautājums pašreiz ir arī no­kārtot
mūsu pārstāvju vai J^JKIOM
devēju oficiālu atzīšanu I R O icst,ā
dēs, lai beidzot panāktu/JabtrHi^ .sa­skanīgāku
un vienādoju mūsu^ j^iu '
tā jumu risināšanu. 1^ iļ
Uz jautājumu, kad v\ļirt'S s'anākt
un sākt darboties Latvk^u iiacio'-
nālā padome, LCK priekšsēdis pa­skaidroja,
ka par pirmās sannksmc}3
termiņu vienosies trīs lielāko noiuiiļ-pējumu
pārstāvji, tiklīdz būs nAsk;ļi-drojies,
kādus delegātus LNP ietilpt
stoŠās ore^anizācijas uņ ār/.cniō.^ eso­šās
tautiešu kopas līdz 1. jūi
būs izraudzījušas. Pai- M) '1(^1
izraudzīšanu attiecīpi aicinvui
jau publicēti laikrakstos. ;
T.' Z.
u ia
u
Angļu ultimāti piespieduši arābus
un žīdus apšaualšanos
STERNA GRUPA A T J A U N O , K A R U ^ PRET ANGiJJOM
UN joprojām bezsekmīgi turpina meklēt atrisinājumu Palestīnas
problēmai, bet pati svētā zeme pēdējās dienās piedzīvojusi rni(|[ī.»,^ī-kos
brīžus kopš tā laika, kad vispār sākās „Palcstīnas dališinas"
kafš. Pēc ievērojamu angļu papildspēku ierašanās, kā arābi, iīi-žī­di
visumā ievērojuši pamiera noteikumus. Vienīgi žīdu terrorisii, kas
pieder tā sauktai Sterna grupai, paziņojuši, ka atkal atjauno cīņu
pret angļiem, kurus uzskata par svarīgākajiem žīdu ienaidniekiem.
Viņi uzbrukuši kādam angļu transportam ceļā uz Ilaifu un \ipy^vL
līņājuši 6 pavadoņus, to vidū vienu virsnieku. Sterna grupas rkidiļ-tājs
pēc tam paziņojis, ka uzbrukumus angļiem turpināšot, kamēr 'turp
pināšoties papildspēku ierašanās.
tlkanu valstis W
RUMĀNIJAS VALDĪBA ESOT NOLĒMUSI PIEVIENOT RUMĀNIJU
PADOMJU SAVIENĪBAI -- CECHOSLOVAKIJĀ TIESĀ .^SAZVĒR­NIEKUS"
— BĒGĻU PLŪDI NO BALKANIEM TURPINĀS
Vīnes angļu sektora laikraksts „Die Weltpresse" sniedz sensacionā­lu
ziņu no Buk ar ēstas, ka Rumānijas valdība vienā no pēdējām sē­dēm
esot nolēmusi iekļaut Rumāniju Padomju Savienībā kā 17. pa­domju
republiku. Tas notikšot vēl šovasar. Tas pats laikraksts tālāk
ziņo, ka valdības sēdē, kur šis jautājums apspriests, notikušas asas
domstarpības starp tieslietu ministru Patraskanu un pārējiem kabineta
locekļiem. Domstarpības beigušās ar Patraskanu atcelšanu no amata un
apcietināšanu. Zīmīgākais ir tas. ka Patraskanu ar viens no pazīstamā­kiem
rumāņu komunistiem ļun kara laikā bija rumāņu komunistu par­tijas
vadītājs. „Die Weltpresse" tālāk ziņo, ka Rumānijas iekļaušanās
Padomju Savienībā būšot signāls pārējām Balkanu valstīm, kas tad
spontāni sekošot Rumānijas piemēram.
Pirmdien un otrdien Bratislavā sā­kās
divas prāvas pret vslovāku; ,.sa­zvērniekiem".
Pirmajā prāvā tautaļS
tiesas priekšā jāstājas bij. Vvalsts
prezidenta: Tiso lidzstrādniekain; Rū-dolfam
Vavram. bij. Hļinkas;; gvar­des
komandierim Mutnanskiin. bij-.
oropai^andes ; šefam . Nurgasam im
bij. Hlinkas , partijas laikraksta iz­devējam
: Ko varam. Otrajā prāvā
apsūdzēti abi bij. slovaku demokra-
. tiskas' partijas Ģenerālsekretāri i Dr.
Bugars . un -Dr. Kempni. Visi apsū­dzētie
apvainoti valsts nodevībā.
Maršals Tito oficiāli ziņojis par
gaidāmiem, "pārkārtojumiem.^ Dien-.
e un darbnīca varot veicināt pa- vidslaviias valdībā. Di\a ministri
^auios mreru; • .. .
^ K^^nscrvātīvo deputāts Batlers,. sā-
^^ot debates, norādīja, ka ikviens, kas
uzņemoties pūles izsekot padomju
,jau. atbrīvoti no saviem posteņiem.
bienvidsla\a}as ārlietu .ministrs Si-
' mičs noraidījis UN Balkanu komisi­jas
ierosinājumu uzņemties starp­niecību
diplomātisko: sakaru atjau­nošanai
ar Grieķiju. Anglijas ārlie­tu
ministrijas.. pārstāvis, atbildot, uz
kādu jautājumu apakšnamā., paskai­drojis,
ka Anglijas ārlietu, ministri­ja
vēl nav saņēmusi nekādu tuvāku
informāciju par angļu leitnanta B i ur­ķa
nāves apstākļiem. Kā zināms,
leitnantu Bjurku nošāva dienvidsla- ^
vu robežsargi. /
• 'iPa visiem iespējamiem ceļiem tur­pinās
bēgļu plūdi no Balkanu ..tau­tas,
republikām". Kāds • bulgāru
aviācijas. virsnieks, kaš pag. sestdien
ar. kara lidmašīnu nolaidies Turci­jā,
paskaidrojis, ka bēdzis no komu­nistu
terrora. Bēgšanai' gatavojoties
vēl ļoti daudzi bulgāru, armijas lo­cekļi,
bet bēgšana kļūstot; ar katru
dilenū neiespējamāka,.
BBC
Augstākie angļu virsnieki Palestī-.
nā atteikušies sniegt ziņas par to, cik
lieli papildspēki īsti; Palestīnā iera­dušies,
jo tas esot militārs noslē­pums.
Katrā ziņā, tā viņi piebilduši;
angļu spēki tagad esot pietiekami,
lai nodrošinātu niieru līdz angļu
mandāta izbeigšanai. Kāds angļu ko­loniju
ministrijas pārstāvis Londonā
paskaidrojis, ka papildspēku nosūtī­šana
uz Palestīnu nepilnas 15 die­nas
pirms mandāta izbeigšanās esot
„tīri taktisks manevrs un nenozī­mē,
ka angļu valdība būtu nolēmusi
vai nu pagarināt mandāta pastāvē­šanas
laiku arī pēc 15. maija, vai
atlikt līdz 1. augustam plānoto pē­dējo
spēku atsaukšanu uz vēlāku
.laiku." /;;;-:'//.-;;:.'.;.:/•':;•
,,New York Herald Tribune", zi­ņojot
par pamiera radīšanu; Jeruza­lemē,
kur; nedēļas sākumā vēl no­tika
visniknākās cīņas, sakās ziņām,
ka ''arābi • pārtraukuši. priekšpilsētu
apšaudīšanu tikai pēc iDarga angļu
ultimāta. Arābi apšaudījuši Jeruza­lemes
priekšpilsētas ar franču pa­rau
{^a 75 mm lielgabaliem. Angļi
piedraudējuši viņiem, ;' ka uzbruks
arābu galvenajam štābam Ramalā ar
Taifūnu lidmašīnām, kas šauj ar ra­ķetēm..
,.Daily Mail" savukārt ziņo
no Hai fas, ka; tur miers iestāj ies pēc
tam, kad ostas pinekšā hoenkurojies
angļu Vidusjūras flotes' . flagkuģis..
kreiseris :-.Nev^castle", un pagriezis
stobrus pret pilsētu, kur Iru fizelie-,
ri un skotu kalnieši patrulējuši vi­sos
stūros. Praktiski .Haifa gandrīz
pamirusi, jo vēl atlikušie arābi .par
spīti//visiem angļu un arī žīdu solī­jumiem,
ka viņus neaizkārs,, mas­veidīgi
turpina bē?t. . Lielākā daļa
bēgļu dodas uz Lidu, kuras iedzīvo­tāju
skaits šīs nedēļas. pirmajās die­nās
pieaudzis no 20 000 uz vairāk
nekā 7.0 000. Joprojām pa ceļiem no
Haifas uz Lidu plūst bezgalīgas bēg­ļu
rindas;— kājnieki, automobilisti
un sevišķi daudz kamieļu un ēzeļu,
kas apkrauti tik smagām nastām, ka.
•tikko vēl spēj. pa kustēt Pēc citu ko­respondentu
ziņām vairāk neka
30.000 arābu līdz šim pārbēruši pā­ri
Palestīnā^ robežai uz. Libanonu,
Haganah nekādā veidā /nekavējo't
arābu bēgļus. • ^ ^
,,New York Herald Tribune"
ka' kāds ārabu augstās komi
pārstāvis, kas ieradieslPalestīnā
baudīt stāvokli, atkal aizbraucis.'
pirms tam paziņojis, k^i arābi p
gi noteikti ielauzīsies "pale.stīnā
15. maija. Viņš pateicis.Mva tad ara-^
bi iesoļošot ar visu Transjordānijas
„arabu leģionu" un vēl 10 000 vī­riem
no Ēģiptes un Šaudi Arābijas
lOOOO vīru lieliem mēchanizētiem
spēkiem -no Irākas un 3000 vīriem
no Sirijas un Libanonas.
Favzijs el din Kavukjijs, kas ie­celts
par visu Palestinas operācijām
domāto arābu spēku virspavēlnieku]
sarunā ar Reutera korespondentu iz-}
teicies, ka iebrukums Palestīnā sāk-ļ
šoties vistuvākajās dienās. Pēc AFP
ziņām otrdien arī Šaudi Arab'ijas
karalis Ibn Sauds oficiāli pievieno­jies
citu arābu valstu plāniem par
intervenciju Palestīnā. Tran.sjoAia-nijas
karalis .Abdula otr(Jien piasū-tījis
UN telegramu, kurā apgalvo'^ ka
Palestīnas žīdiem Pale.stīnas ariibu
valstī piešķiršot tādas pašas pilsoņu
tiesības kā arābiem. . i'
. U N pa to laiku turpinājusi ap-' I
.spriest dažādus priekšlikumus par' ļ
Palestīnas jautājuma atrisināšcmu.;;,ļ
Pēdējais, par ko ziņoja ceturtdien/^
bija Kubas delegāta priekšlikumi/
sarīkot Palestīnā tautas nobalsošanu,!/
bet vēl pirms 15. maija radīt Pale-J..
.stinas pagaidu pārvaldi. Par šādas ļV
pārvaldes nepieciešamību i/trMkušiesļ
arī daudzi citi delegāti. Kop^-anjlces j'
politiskā komisija arī jau otrd' o n "ar ļ.
33 pret 7 ^balsīm bija šo p r i e k š ) . I r u - /
mu picnēniusi un nodevusi lālikļ
kopsapulcei. Sevišķi noteikti par pa-j
gaidu pārvaldes radīšanu bija le-ļ
stājies angļu koloniju m i n i s t r ^ ^ K . r r . ļ
•Džoness, kurš aizrādīja, ka nav n e ­kādu
cerību uz to. ka arābi un
paši atteiktos no .suviom krjra ^' >-V|
niem. Padomju oār. lāv^i ^'>s
nus noraida, jo tic •''.sot ..t^-Vj.^^.si
amerikāņu mandat^i piān:, '\\\o\ ';>i^^
veidota formā." .1
NYHT, DM, BBC
ķ'/ļj;;
1
f -
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
- -