Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1948

              •H Miķeli. Ž S e l I ; :^
^/ziva mērkaķa
kstāju tēvs brhSr- ens atteicis ka ' .
0 turot aiz restes
^kus. Ja vien
maksāt sudraba rub
m nezvēru parādl.'^^^' ^
Plukstaju tēvs prieci, '
^^^^^ekuS
kā jau tāds lielībnieK
^bii galdā: lai tikt'
gārgs Priecājās,
Miķeli uz rāts kance.
Uis viņam rātssikatie.
dejis aiz treliņiem. Si-ir
gan gauži
gaunRuģēnam uzvinu
,.tapēc gribējis drusku
r to jau nu ari nekas
.tubijis, ja vien feelU
iieri cauri treliņiem bak-as
k ā t u - s a k , vai mer-nikns,
kā stāstīts?—
alvibul" Plukstāju tev3
grozīja galvu, bet Pa­ja:
sikatieris trūcies kājās
a durvīm laukā. Un ka-nodēdējis
vīrelis, iz-
0 savas aizgaldas, tikām
gabalā. —
u laime, ka tā izdevies"
smējās, „dtādi,koziii,
ēdētu ,tuptīizi pie ūdens
puis, — Pāvuls turpina-vis,
ka sikatieris lik-»
Nosūdzējb Ruģēnu rāts-mam,
un tas tūliņ pavē-sulainis,
kolīdz ierauga
lai tūliņ ņem "citet un ved
alga, dzīvu vai beigtu. - -
ebe raz!" Plukstāju tevs
krievu valodas zinā-ija
guvis nupat pa kāļa
•uģēnam draugi tūliņ par
pasvilpusi, un viņš i^erā-ierā,
bet mierīgi dzivo*
ājās.
tad rats kungs to neziņā-bez
zināšanas! Bet lieta,
a Prāmam nav vis briv.
t ciet ārpus Valmieras,
tur visa vara briiģu kun-;
Prāma spēks izbeidzoties
tilta; kas tam pari, var
rātskungu uzsvilpot, -
u saprotu gan," mežsargs
"tskunga cilpas Buģēnara
īsām gan! — Cumumleku
ināja, — betvai tad Ru-irs,
kurš var ilgi dzīvot,
neredzējis? Kur tu, Die-nedēļas
gan cieties, cie;
irs nevarējis izturēt un ka
atkal vienu dienu Rats-negantu-
pārgalvi!" P *
nobijies ierāva galvu pie-vuls
turpināja;
ēr šis nu krogu, tikam v'
ja rāts sulainis ari nM.
s Ruģēnu ncbedzmatu ta,
stu pat ne šastavas zuKui>
šis pāri tirgus laiikum ni
ājās, sulainis :Pto gan,
tūliņ ar labu uz rat'!'
domāju, ka labi nebu» J
pārgalvību tik un ta W
tis!" mežsargs bedigi !»
jau nu ari b^tu Ŗup
e Ruģēns. Tas vis te
pā, kolidz kāds tas _
aV^m būšot jāiet l>ŗ»;^
tingrl sulainun. las, .
kalsns kā s^-^nif;;^T ari
rgs. Un ko tu tur ari
viņam galvā ceput^/;ii
gu, kas sniedzas Wu v
% ar sarkanu loJJ^
'm garu garais zob J
•au jāejot, tad s|JS^,,
iperšoietc āadrai,m -ie s, «k^af vie?''
savu ienaidnieku,
ai noslaucītu /v.edŗj„.
biruši..-no bai^m; 5% ^
uģēnu. Bet kamēr
.ko knosījies, Bug^n'i
is vīreli aiz pad" ji,n
ap sevi nņK J^' ^
as latviešu ^ff^^^
a Tire purvu i^'..,n, u
j . jēgera d e k o ļ ^
Steinbergu H^^s' ^rēvem^."
\ Dpeācremceblršaa nfo^s"j^ ai nstn^* :
omēdijai Buier
Vācijā. Atceri ^
certēja U^^^^
I
LATVU
LsivteD New8paper
PBbliiheiJ ander EOCOM Civn
N^bcr UNDP <96. Publisher
17 EditofJ KārliP Rabacs.
np Camp Kleinkōtt near
GōiubttfS'D Printer: „Schwab.
Volkibl," OfinibuTK/D.. Bgra.-
Undai.-Pl 7. rjrcHlation 4000.
hibllsh«d thm tiniM w«ek!y.
gditcirial onice: Oflnz!mrg/Do.
nornintVa8-Zimin»rni»''n.<str. 2 LATVļAN NEWSPAPER
Nr. 108 (213)
Ceturtdien, 194a» g, 2. dec,
ImiUc tris reiies nedēļā.
Izdevējs: BALK uzdevums
LatvieSu preses darbinieka sa­darbības
kopa. AtbUdigais re­daktors
: K. Rsbācs, redaktori:
L. Bērziņš, M. CuJīUs, B, Ķī­selis,
A. Liepa, H. Minden»
b«rgs, A. Smits. Adrese: OOnz-burg-
Do.; red.i Dorņinikus-
Zimmennannstr. 2 (talr. SO).
apg.: Marktpl. 25 (L W).
/
un ^spontānas dcmonstrāc jas'* Zem liepām
Komunisti atceļ Berlīnes maģistrātu
un izrauga jaunu lialvecāko
Nepilnas 24 stundas pēc tam, kad padomju delegāts VišiDskis Pa­rīzē
izteica piekrišanu Drošības padonuis priekšsēža Brainuļas jaunajam
starpniecības priekšlikumam, ar to it kā aplietiirādams Maskavas galu-viba
saninu ceļā likviflēt iosalušo BeriL Beriinr- ar tās pašas
Maskavas «iņu, ja ne pec naveles, nori.siņājās notikv/mi, kas šo krizi .sa­kāpināja
Veļ lidz ncbliusicm apmēriem. Ar k(?tTiaiuMtu or^anr/ētu ak­ciju,
ko Berlīnes rietumu sekioru pri?se apzīmē par S £ 0 un krievu oku­pācijas
varas kopiffi izplānotu puču, otrdk'n patvaļT»:! ratHta jaima, se*
parāta pilsētas pārvalde, pašrei/ejo Ifkiimī'j^o pasludinot par „atceltu".
So notikumu, kā parasts, pavadrja „<;pontraia.s-' strādnieku demonstrācijas.
Nelikumīgā pilsētas maģistrāla prcklaiUL'šaaa ir kultnlnāci-a"^ punkts
komunistu un krievu DulOm ,^;U1I'M S-J •''•'(.'!! Bori'nes paiA'-aldi. Pret šo aktu
Jau tai pašā dieml rakstiski prutcstč'a Irli; i':elutiivali;tu p-lilitārT'bornā-tori,
tāDat pilsēta? rietumu 'seklorU' komandanti un uv^adējaismas^istrāts
paziņoja, ka jaunradīto iiek:sialo pārvaldi ncalzl^-.
Gaidāmos notikumus netieši jau
•pirmdien pieteica padomju militar-giibernāiora
maršala. Sokolovska
Vienāda parauga,paziņojumi ģenerā­lim
Klejam, Roberlsonam un Koni-gam
. Šais rakstos Sokobvskis pro­testēja
pret svētdien paredzētajām
Berlīnes, pašvaldības vēlēšanām, ku-ŗa
nolūks ^soi izbei.j^t T)il.>ētas vie­notu
pārvaldi un kurās vēlētājiem
nebūšot nodrošinātas demokrātiskā^^
brīvības. Padomju virspavēlniecība
žadu rīcību nevarot atzīt, nedz ar to
samierināties.
Tai pašā dienā pilsētas parlamen­ta
prielcssēža vietnieks SP'D biedrs
Geške • uzaicina ja tā sauktā ,.dG-mokratiskā
bloka" deputātus un IvO-mūnistiem
pakUiuto ^dcni^ikratisko
organizāciju'* pārstāvjus otrdien sa-pulcēties.
Admirāloaiastā, lai protes­tētu
pret vēlēšanām un „lemtu,par
to, kas tālāk darāmsM. Trīs demo­krātisko
partiju deputāti nebija ai­cināti.
Sanāksme tad arī „vienbal-sigi"
pieņēma „demokratiskā bloka'*
rozolūciļu. kas prasīja pasludināt
pašreizējo maģistrātu par alc-oltu un
-ievelēt jaunu ^provizorisku" maģis­trātu,
kam būtu jārūpējas par-.vis­pārēju,
brīvu vēlēšanu^' sarīkošanu
Berlīnē. Saskaņā ar iepriekš izstrā­dāto
plānu, sapulce ^izraudzīja" arī
jaunu pilsētas lielvecāko, trīs viņa
•vietmekus un pārējos maģistrāla lo­cekļus.
Par lielvecāko pasludināja bijušā
Vācijas valsts prezidenta dēlu Fi'id-
•ilchu Ebertu. kas ir SED biedrs un
'liciz šim bija Brandenburgas provin­ces
landtāga prezidents. ProvizoriS'
ko „vir-smaģislrātu" lai pašā dienā
nozvērināja. - Jaunais „lielvecākais';
Eberts. kam pēc ..ievēlē-saijas" pa­sniedza
lielu puķu pušķi, paziņoja,
ka tikko izraudzītais or^anļs tiesitļs
u:^. visas pilsētas pārvaldīšanu un ka
Visi līdzšinējā maģistrāta pēdējos 2
gado.? izdotie rīkojumi atcelti. Viņš
pieprasīja Berlīnei jaunu satver­smi
un jaunu vēlēšanu likumu, līdz
ar ko svētdien pared2ētās vēlēšanas
v'sot. liekas
' Pēc BBC līdzstrādnieka 'attēloju-ina,
pirmās plīša sēdekļu rindas sa­nāksmes
zālē bija aizņēmusi iz­meklēta"'
publika. Stinga ansar-
^Tba pie ieejas rūpējās, lai zālē ne-iokUllu
vicnkfir^i ..rnirslīf^'ie". Pat
presei bija ,?rāti t i k i pie ieejas trar-tēm.
Daudzi avīžiiieki nama vestibir
lā stāvēja rindā pēc kartēm vēl tad
kad „izrāde" zālē jau bija S H I V U S I O S,
Toties netrulca aicināto dalībnieku,
kas paklausībai aplaudēja, kad aolau-sus
gaidīja • un cēla • rokas, kad bija
iānobnlso. Sarīkojums ieejas kar­tēs
bija nosaukts par ..ārl^ārtēiu pil­sētas
deputātu sapulci". Visi daUb-nieki
savas iedalītās lomas zinfi ja
labi. Punas teica tikai uz skatuves
novietiHie vadoņi — Gešice, Jendrec-kis
un citi. .Sanāksmes li^Māko daļu
aizņēma ?.)ret likumīgo mar'''strātu un
rietumvalstīm vērsti nonievājumi.
Pārējā ,.proiTramma" ilga tikai, pus-
^^tundu. Visa .<;;āī'īkoļurna ivm^e lie­ci
n āia, ka tas • ieprieks. rūpīgi izplā-nots
un sagatavots.
Vārdi un darbi
PĒG samērā mierīgām nedē­jām,
kurās vairāk izskanēja
valstsvīru deklarācijas un sav­starpēji,
apvainojumi Apvieno*
tajās I^ācijās. politiskie noti­kumi
šonedēļ no jauna saasi­nājušies.
Otrdien ar padomju
iest:lžu( akceptu notika .pilnisa
BerlīneS: ' m a ģ i s t r ā t a sašķel­šana.
I
• ļTAI pašā laikā Dr. Bramula
Rīnzē: pūlas konfliktu nokar*
tot snrunu, cclā. Lai gan viņa
prioksliliumicm pit^/i ēnoji es arī
Vļ): .iiskif Vašin^^lonā un Lon­donā
vāl'la skoo.so. Jo, kā
vienmēr, liela .^tani'ba izrridī-
'jusies'istarp Maskavas vārdiem
im [darb'om;
ĶAMr.R RerUaē kornHivsti
s!^kuši 'aktīvi rīkoties, bet Pa­rīzē
cer šo rīcību icgrož/jt laip­nām
siļirunām, Padomju Savie-
|nrba konsekventi.tuiļDīna koi>-
sor!dētļ''savus satelītus. Ne­pārtrauktās
tīrīšanas liecina,
ka Maskava vairs novēlas pie­dzīvot
.|Otm . THo gadījumu.
0 0 0
FADOmV SAVIENĪBA UN RIETUMU SABIEDROTIE PIEŅĒMUŠI
BRAMUĻAS JAUNO PRIEKŠLIKUMU
Kamēr Berlīnē notika komunistu organizētās masu demonstrācija^
un SED domnieku sēde, kurā ievēlēja" jaunu lielvecakp, Parīzē DrS
Bramuļa neatlaidīgi pūlas, lai nokārtotu konfliktu visiem pieņemamā
veidā. Pirmdien vlņs iesniedza jaunus priekšlikumus četrām lielval-stim,
uz feupem vajadzēja atbadēt līdz otrdienai Višinskis jau pirmdie­nas
vakarā paziņoja, ka Padomju Savienībai tie pieņemami Pozitīvi
atbildēja ari ASV, Lielbritānija un Francija. Lid2 ar to Berlīnes blo­kāde
un vienveidīgas valūtas sistēmas jautājums ieiet jaunā stadijā.
Reuters zino. ka Bramuļas priekš­likumi
satur tris punktus: 1) jāno­dibina
tediniska komisija, kurā ie­ietu
sjšas ncieinteresGvās valstis. Šai
komisijai tad vajadzētu nodarbo­ties
ar vienveidīgas naudas sistē­mas
ievešanu un blokāck\s atcelšanu,
nei-ka^^ot kri?.es politisko pusi. 2) K o ­misijai.
jābeidz darbs līdz šā gada
beigām un 3) Berlīnes blokāde jā­atceļ
pakāpenkski un pakāpeniski jā­ieved
austrumu marka. .
Bramuļas priekšlikumu pieņemša­na
nekādā gadījumā nenozīmē, ka
konflikts rietumu sabiedroto un Pa­domju
Savienības vidū jau būtu
atrisināts. Parīzē valda pārliecība,
ka Višinska pozitīvā atbilde uzskatā-
' KRIEVU RĪCĪBA NEVIENU
, VAIRS NEPĀRSTEIDZ
Jau runā par Padomju Savienības separātu
, mierligumu ar Vāciju
Vai Troffleos Ierosinās
paplasiflāt DP ieceļo­šanas
liļfumii?
Sagaidāms, ka prezidenta Tru-niena.
valdībā pieprasīs jaunajam
kongresam grozīt līdzšinējā kong­resa
pieņemto likumu par 205.000
•^P ielaišanu divu gada laika un
^^mnl Savienotajās Valstīs lielā­ku
skaitu Eiropas bēgļu, raksta
MNe\vsweek'\ Nav vēl skaidrības,
kādā mērā .DP ieceļošanu papla-
>^ināt, bet daudzi kongresa locekļi
^ par 400.000 DP uzjieirišanu
ASV nākamajos četros gados. Bez
'^^m kongresam laikam pieprasīs
ļelaist procentuāli lielāku skaitu
zīdu bēgļu, kā arī • atcelt noteiku-ļ
ka visu ieceļojušo DP skaits
' ^tvelkams no attiecīgo valstu nā-gadu
imigrācijas kvotām.
N
• Lai izrādei radītu piemērota fonu
un liktu atskanēt - ..tautas .balsij",
vienlaicīgi notika ,.masu demons­trācijas
Zem liepām; Gājienos
ar karogiem un plakātiem iera­dās
krievu sektora fabriku strādnie­ki,
kas, pēc komunistiskās arodbied-ril)
u savienības rīkoiuma, bija pār­traukuši,
darbus. Plakātu lozungi
prasīja tagadēiā pilsētas parlamenta
likvidēšanu. Padomju sektora radio
ik pēc 10 minūtēm pārtrauca i-aidī-jumus.
nolasot uzaicinājumu uz de- •
monstrāciju. Tā notika krievu kara­spēka
aizsardzībā. Runa.^ teica jau­nais
..oberbirģermcistars*' Eberts un
SCD priekšsēdis Piks. Domon.^tranti
izklīda, iestājoties tumsai. Sanāk­smes
un demonstrācijas laikā, rie-lumsektui'u
M:)ol!cija atradās trauk­smes,
stāvoklī. BBC. S1, M
Otrdienas vakarā rietumvalstu mi^
litārgubernātori katrs atsevišķi ie­sniedza
maršalam Sokolovskim ad­resētu
vienveidīgu protestu, kas ir
reizē atbilde uz viņa pirmdienas
deklarāciju. Jaunradītā pilsētas pār»
valde trīs ģenerāļu iesniegumā at­zīta
par nelegālu un Sokolovskim
jautāts, vai viņš SED patv^arīgo rīcī­bu
akceptē.
• Tālāk norādīts, ka padomju cen-tieru
sašķelt Berlīnes vienoto pārval­di
un aizkavēt demokrātiskās bi'ivī-bas
krievu sektorā izpaudušies da­žādos
veidos: pieļaujot: ka pūlis
aizkavē ma>?:istrāta un deputātu sa­pulces
darbību, vienpusīgi atceļot
likumīgas pilsētas amatpersonas, kā
arī aizejot no kopīgiem, sabiedroto
kontroles orgāniem. Beigās rietumu
inilitārgubernātori paskaidro, ka vē­las
redzēt neierobežoti un visu čet­ru
valstu kontrolē' atjaunotu likumī­go
Berlīnes s-i'.\'ersmj.
'Ģenerālis KlejS' Frankfurtē . pa-
.skaidroja, ka jaunais lielvecākais
Eberts esot ņēmis muti par pilnu",
pretendēdams uz visas Berlīnes pār-
Prasa atbrīvot diktatūrai pakļautās
zemes
POLIJAS KOMDNISTI VĒLAS iIEIET ,.TIRA NAMA *
Londonā šīs nedēļas sākumā beidzās Austrum- un Viduseiropas so­ciāldemokrātu
pāi^stuvju konference, kas ilgā četras dienas. J^ai konfe­rencē
piedalījās tādi sociāldemokrātu partijas biedri, kam laimējies iz­bēgt
no „tautas demokrātijām" un kas tagad dzīvo trimdā. Plašajā darba
kārtībā galvenā vērība bija veltīta komunistu rīcībai satelītvalslīs. Sa­ņemtā
informācija tomēr liecina, ka lielākā daļa strādnieku valstīs aiz
dzelzs aizkara palikusi uzticīga demokrātijas prlncipiemv kaut arī tur
valda terrors, kas $piež pakļauties totāritārismam. Pieņemtajā rezolū­cijā
konferences dalībnieki nosoda ko^nūnistu metodes un apelle pie pa­saules
sirdsapziņas — panāktv lai diktatūrai pakļautās zemes atkal atbrī­votu.
Sociāldemokrātu konference Lon­donā
notikusi tieši tai laikā, kad
AustrumeiiX)pā komunisti dara visu,
lai no strādnieku apzinās izravētu
pat domu ,par demokrātiju Vislie­lākās
sociāldemokrātu vajāšanas paš­reiz
notiek Polijā, kur. paredzēta vi­ņu
apvienošanās ar - komunistu par­tiju.
Sinis dienās Varšavas radio no­lasīta
ziņa. ka no .sociāldemokrātu
partijas izslēaii 5000 biedru, kas
bija .^pakļāvušies reakcijai un kapi-tālismanr\
Komunisti, tā sakot, vē­las
ieiet tīrā namā", kāpēc devuši
rīkojumu izslēgt visus šaub'.gos.
Varbūt acu priekšā viņi paturē.iuši
Ceclīoslovakijas piemēru, kur notika
abu partiju mechaniska apvieno­šanā
uri tagad vairs nevar pateikt,
kam Marksa-Ļenina ideja? kļuvu­šas
par nepiecii^šamību un kurš tās
pieņēmis, vienkārši vajadzības
spiegts.
Polu komCmisti grib no šāda pār--
stjeidzīga sola Izvairīties, kāpēc: jau.
tagad ', notiesā .izcilākos sociālde-moki-
atus. lai vēlāk ar tiem vairs
nevajadzētu nodarboties. Var.šavā
nesen beidz.āi- prā\7i partijas" lī­deri
Pužakii i\n pleciem viņa tuvā-kļiuem
l i d . L S t r ā c i n i e k i C n u Pēc Miko-laičika
aizbōi^sanas, Pu/..ks bija gal­vena:.^
koiiiuiusta oou/ii:ionārs un
'populāi ūivčl DtMSona Po'.jā. Jau cara
Niki^la'a 11 iaikā viņ.> sēdē i ā cie­tumā
sepiii.ius !?,adus. Pu/.aks bi^a
arī tb 16 n;>lu oarbmentāriešu vi'dū.
kas pēc K r e m b aicinājuma lidma-šīijā
ieradās iMaskavā un ko krievi
vēlāk ļancietināja un notiesāja. Ta­gad
Pužaku un piecus v:na biedrus
tiesāja ne vien par nodnrīīumiem
pret ..tautas demokrātiju", b-.''. arī
par darbību no 1918. VAz A?Z9.
kacļ Polija b i i a nea tka rīga valsta.
Kamēr Padomi\u Savien'ba kon-
'solidē savus satelītus un pataisa v i -
(Beigas 5. Ipp.)
a.
valdi. ..Man gribētos." teica Klcjs,
.„ka es varētu sauki Ebertu par cie­ni
t^u sava tēva dēlu, 1 Svētdienas vē­lēšanas
ir likumīgasi jo notiek uz
ēetru okupācijas valstu apstiprinātas
satversmes pamata, lin jābrīnās, ka
komunisti rada jaunu pārvaldi vē­lētas
aizstāšanai tieši brīdī, kad tiem
iespējams savu gnbu izpaust jaunās
vēlēšanās.'' norādīja amerikāņu mi-litārgubernātors,
piebilzdams: „Mēs
tiksim galā arī ar mēģinājumiem
jaukt šīs vēlēšanas."
No amerikāņu puses vēl paskaid­rots,
ka jaunajam, t'. .s. „virsmaģis-trātam''
nav nekādu izredžu tapt at­zītam.
Nākošajos 21 gados vienīgais
likumīgais' noteicējs Berlīnē būs
svētdien ievēlamais ipilsētas parla-
'•ments un tā izraudzītais maģistrāts.
f!liillllll!ll)il!lillll|i|ilillilllllltl!ll{ llllijjljllllillljllllllllllll
TREŠDIEN BERLĪNE
MARKGRAFA POLICIJA LIEDZ
LIELVECĀKAiVI FRiDENSBURGAM
IEEJU VIIVJA DIENESTA TELPĀS
- PEC FRIDRICHA EBERTA R l -
KOJUIVL^. SABIEDROTO SAKARU
VIRSNIEKU KUSTĪBAS BRĪViBA
NAV IER0BE7.0TA.
oOo
PILSĒTAS NAMĀ DIENESTA
TELPĀM JAU APMAINA VĀRDU
IZKĀRTNES;
oOo
KOMUNISTU A K C I J A NOTIKUSI
PF:C SOKOLOVSKA IZSTRĀDĀTA
l i L A N A .,SAUXES • LĒKTS", PA­SKAIDRO
KADS KRIEVU VIRS­NIEKS.
PADOMTO MARl^ALS
ESOT ĻOTI APMIERINĀTS AR IZ-NĀKUMU.
oOo
RIETUMNIEKI GATAVO KOPĪ­GU
DEKLARĀCIJU PAR BERLĪ­NES
NOTIKUMIEM UN PASKAID-RO
BRAMUĻAM. KA. KRIEVIEM
^n^IZBEIDZOT LIDZ!^INT:I0 POLI­TIKU.
BUS SPIESTI IEVADĪT KO­PĒJU
PRETAKCIJU.
'rj!l!!!!l!!!!li1!!ii!i!li;il!llll!l!i1l!!li!!n
Ari amerikāņu, britu un franču ko­mandants
Berlīnē vērsās pret komu­nistu
patvarībām. Pulkvedis Hau-lijs
otrdienas oktu apzīmēja par
skaidru satversmes ,un cetrvalstu
nolīgumu pārkāpumu un jaunos or­gānus
par nelikumīgiem .Līdzīgi iz­teicās
ģenerālis Herberts, nosaucot
notikušo par visa līdz^Vnējā kulmi­nāciju.'
bet, ģenerālis Ganevals pa­skaidroja,
ka zinot tikai vienu liku­mīgu
Berlīnes pārvnldi, un 'viss pā­rējais
uz viņu neattiecoties un viņu
neinteresējot. •
Vēlētais Berlīnes lielvecākā viet­nieks
Frīdensbur^s ,,pretmaģislrāta"
proklamēšanu definēja par neatbildī­gu
elementu privātu akciju un pa-
(Beigas 5. Ipp.)
ma vienīgi par jaunu Ki*em]a ma­nevru.
Līdzīgs stāvoklis bija jau tad,
kad Maskavā notika saiomas ar Mo-iotovu
un Staļinu. Toreiz maršals
Sokolovskis .saņēma pat direktīva:5,
kā ..techniski atrisināt" valūtas jau­tājumu
un blokādes atcelšanu/Un to«
mēr viss palika pa vecam. /
Skeptiski noskaņota ari Vašingto­na.
Lai gan senators Konnelijs.V^as
nāks Vandenberga vietā par tautas
vietnieku nama ārlietu komisijas
priekšsēdi, kādā pre.si^ intervijā iz.-
teicies, ka viņš tic Berlīnei konflikta
atrisināšanai, lielākā daļa amerikā­ņu
politiķu un valstsvīru nav tik op­timistiski,
noskaņota. Kāds ārlietu
ministrijas i)ār.stāvis norādīja, ka
rietumu sabiedrotajiem grūti ticēt
Maskavas labajai gribai, ja Berlīnē
notikumi attīstās-savu gaitu un krie­vi
neliekas ne zinis, ka Parīzē dau­dzu
valstu pārstāvji pūlas, lai kon­fliktu
kaut kā atrisinātu.
Tilvko vienu stundu pēc Bramuļas
pilnvaru notecēšanas, ^ argentīniešu
delegācijas uzdevumā UN sekreta­riāts
oficiāli paziņoja, ka nodibiņūta
.sešu neitrālo valstu lietpratēju komi­sija,
kas kāi-tos Berlīnes valūtas, jau­tājumu,
blokādes atcelšanu un tirdz­niecisko
darījumu atjaunošanu ar
Rietumvāciju. Sai komisijā ietilpst
Argentīna, Beļģija,-Kanāda, Slrija,
Kolumbija un Austrālija, un tā cieši
sadarbosies ar Apvienoto Nāciju ģe-nerālsekj'ctāriāta
pārstāvi un četru
Berlīnes konfliktā ieinteresēto ļliel-vaKstu
financu spociālkstiem.. V
BBC, M-BEZ
VETO UN NEVAR PASTĀVĒT
NE DIļENU, SAKA VIŠINSKIS
. Bez veto tiesībām Apvienotās Nā­cijas
nevarētu pastāvēt ne dienu, tei-ira
Višinskis otrdien Politiskās komi­sijas
debatēs; Sīs tiesības paredzētas
tāpēc, lai. nodrošinātu" mazās val­stis.
"Padomju Savienība tāpēc kate­goriski
noraida veto ierobežošanu.
Ja Višinska argumentus varētu pie­ņemt
par pamatotiem, tad Maskava
būtu vienīgā, kas „visiem spļēkiem
rūpējusies, lai Apvienotās N^lcijas
neizputētu". -Veto tiesības līdzvšim
1ā, izmantoju.si jau'2B reizes. Patiesī­bā
veto savā laikā UN chartā ievedu
tāpēc, lai mazās valstis nevarētu
pārbalsot Padomju Savienību, ASV,
Lielbritāniju, Franciju un Ķīnu.
Debates Politiskajā komisijā noti­ka
pēc Francijas, Lielbritānijas, ASV
un Ķinas ierosinājuma, kas pared7.ē-ja
veto tiesības izmantot tikai se­višķi
svai'igus gadījumos. • BBC
LCP velēšanu
pirmie rezultāti
Bavārijā
Vakar līdz pēcpusdienai L CP
vēlēšanās Bavārijas apgabalā jau
bija zināmi balsošanas rezultāti
no trīsceturtdaļas latviešu nomet­nēm.
Vīs Veli rāk balsu pagaidām no­dots
par ,J. Lavenioku — 2994, tad
nāk H. Klarks 28C4, J . Tui'ks 2494,
prof. P. Starcs ,2350,. J . Venners
.?137. V. Lambergs 1808, Ē. Stip-nieks
1778.'y. Voitkus 177Uun-4,
Poruks 1731. Aiz vir^em,^eko V.
Reimanis (1545), J. Druva (1542).
J. Goldmanis (1541), 71 Lazda
(1136). O.'Kārklīņš (113'3)\L. Ro-zentāl.
s (1132),,H. Upītis (897) uc^^
Vēl trūksi ziņu no mazākajām
nometnēm, bet jau tagad I r drošs,
ka kv(;rums būs un jaunas vēlē­šanas
nevajadzēs rīkot. Tāpat arī
ska'drs, ka no Bavārijas apgabalā
ievēlam.ajiem LCP 9 locekļiem,
par .ievēlētiem .lau pēc lldzšinē-^
jām ziņām var • uzskatīt .J. Lave^
nielaj,. H. Klarku. J. Turku, pr6t
P. Starcu, J. Venneru un V. Larip
bergu.