Bavarijas Latviesu vestnesis, January 27, 1948

              LATVIJA, 1948. g. 23 ,
&%"E*£?r? iBeļliJa, Holande, Lukscmburga,
SmU PftEZIDENTS VVļ^v^j^^
SATUBDAY EVEŅING P o g ^
.t)rošs ceļš, kā kļūt par x^r,
nāru", bija saimniecisko ' S ? '
kritizēšana. Ne tikai krievu J l n '^
ciju prasībis likvidēju mūsu h^"
mus un vairoja inflācijas brif^^^*
bet tai pašā laikā vini ar! ^^^^^
^nostiprināja saimnieciskos žnano!^
mūsu zemē,
Vācieši jau pirms kara bii;» ?
uldījuši lielus kapitālus
rūpniecībā, bet kara laikā tie ^
V^l palielināja, pa daļai rekvizēs
^ I s t s un bezpalīdzīgu pilsoņu im
Šuinus/ Ķrievi^^^^, visus
īpašumus, arī tos, kas bija vienkaV
Si iiozagti, „vācu īpašumos" tā ^'
darot tos par krievu īpašumu sasb*
I ņā ar Pdtsdanms nolīgumu.
, Piemēraip — vāciešiem vai viņu
;upuŗiem agrāk pied^oja 20 prec t
kSda ^rūpniecības uzņēmuma. KrS
v i tādā gadījumā savāca īsto va. IP
ņemvitia mašīnu krējumu un m
ļ(jM>Ja: ir mūsu 20 proc. tiesa
riosūtīsimiiz Krieviju." Tas, pm.
tams, padarītu atliikužo uzņēmuma
daļu par bezvērtīgu. Un tad krievi
teica: „Sapixrtams, mēs varam vi^.
ņottes, ka, Ja jūs uzskatītu mūs par
50 proc. līdzīpašniekiem, mēs ^
stātu visu uz vietas un tikai iecelta
fcriļ^u diŗektOT^^^
ļ Ji^^^ par kurām ap,
galvotu, k a tās i r vācu īpašums, tad
krievi varēja draudēt uzskatīt visu
īpašumu par kara laupījumu, vai art
ģiuM vienkārši liegt tam jebkādi^
izejvielu piešķīrumus. Tadā veidi
yix)l ieguva sev pastāvīgas
ijpiSnieku" tiesības svarīgākās riip.
niicičibas m saimniecības nozarēs 1^5
ķuģriiecn)ā, metsdlrūpniecībā, gfe
satdksļmē, un sāka pārņemt arī ap.
^drošināšanas im banku uzņēmumus •
ILATVUA
Latviao Newspa|>er .
PublisliMS twli:-e wtcliiy.
AttUJoriitd by tttUCOM HQ,
July, 1947, A C 383. 7 GEC-ACO.
PialbtUbtr and Editor:
Kftrli» Ibbiics. - Priatcr:
Jkliwfik. Vo!k9lblatt'\ G<mi-burg
/ Domāta Bfirg»ni»iitur-
Uadiiiaaitpbli 7. Popalatiea
t9 U\ wrvt4 : 20.000.
otrdien, im. g. 2r janv,
E. aab&cfi» vietau A. Uepa.
un an
IHt^lomSilBlials stan»bri0s» kas l a d i s pSc l/>ndoiias ķoof^ te-
JiilSinai» lagBd beidades» rakstik Reuteii diplomātiskais korespondents.
T ^ a d e»)i skatdrs, ka sākas ļauns Josms, koŗā Aifglija on Francija ar
ammkāņii atbalstu mēģinās pirņenīt diplomātisko inidā^vo» kas ildz
,2, i im b i ^ pi4oniJu rokās. Sis koilientārs velēts svarīgākajam notiku*
\C\ mam pēd@J|o ml$nej|ttiaikā>» Anglijas un F^ancUas nodomam dibināt
ļ Eletttmeiit»pas savienību, v l ^ l n n s pieaicinoi tajā Beneloksa valstis
i s , ^ l i t j t t , lloiandl ©n Lukse^ibiuria, kā ari ļtalijn.
lielā runa, ar ko AngUjasārUetumi^^^^^^
mehtā pieteica Rietumeiropas savienības radīšanu, guvusi nedalītu visu
angļu pailiļu, izņemot komunistu, atbalstu. Domu radīt Rietunieiro*
pas sa\1ei(iību ofidālā rakstā apsveikiisl a r i A S V ārlietu ministrija. Beļ-
V. Holande un Itālijas ārlietu ministri apH(Jcināju§i savu princi-piHu
piekrišanu sa^enibai; pēc preses ziņām šķiet, ka arī Skandināvi­jas
valstis būtu ar mieru pievienoties, tāpat Portugāle un Spānija. Vie-
11'. nlgi Svei^re paziņojusi, ka turpinās savuneitrālitātes politiku līdz ga-
Svarīgākās domas Bevina runā
1/Par Krieviju — tā
fļiūia^ Maskavas apmeklējūnu
|;xk»lieto visus lld:;:ek|us, l a i pakļautu
ļkomOnisma kontrolei kā rietumu,
f iā aufitruruiu Eiaropu, im, ne ar ko
^^nerēķinādamās, vērša» pret visiem
'bēģlnāJumleiTi to nomierināt • vai
islēgt kcmiprornisiiia 2. Par Riettim-iļeiropur
liialbritani^^ Francijai,
''fBeļģlJai, IManclei, L i r i s s^
g^m Itālijai Jlapdenojas ^Rietumu
^rvlen1l)a", kas s^nmled^^ cieši
^ d a i b o t o s savā to Uel-
P»itanlja^ l u n c i l u valstu aizjūras
IteTltbrlJto^^^^^^ Lielbritānija vadās
ķo trim pilndplTO ka neviimal
i N l s i i J itevajaiīis^fu dominēt Eiropā,
JāatsakJls no' vecā principa imr
lldz»\^ai*u, im ka tā vietā jā-
^ ^Kīek ietXM lielvalstu sadarbība un
' Stbab^ cttilm viiilstīm. 4. Par .Vā-
^ ^ «iju anifļu vait am<5rlkāņu^^^^^^j
^' Valdības un aiatninieclbas struktūru
?V6l vairāk Ipairtipi'inās, sāksies sairu-joslas"
dibināšanu. 5. Par Maršala
plānu — tas gan rada konfliktus,
kādi vienmēr pastāvējuši kā priekš,
tā pēc kara, bet krievu draudi ame­rikāņiem
nespēs atbaidīt mūs no
centieniem nostiprināt Rietumeiro­pu,
6. Grieķija ir „nemitlga ūn
cietsirdīga mēģinājuma^^^i^^
girib iekļaut padomju orbītā, nepra-^
šoĻ kŠda veida velēta valdība tur
darbojas".
Ar šo runu Bevtns ievadījis šva^^
gākās un arī vienprātīgākās ārpolī-atzīsti
Imigiēcijas noteikumus
ATA S l D i HANAVA
Kādreizējais , Austninizemes*'
reidiskomisārs Hinrichs Loze ļBi-leifeldas
denacif ik acij as kamerā
scKlīts ar 10 gadiem spaidu dar­bos
un visu īpašumu kontisceša-niiL
leprtdcšējā apcieU
p^ivadito laiku ieskaitīja sodā.
Loze gan tiesāts tikai kā kād-
«jizējais Slezvlgas - HolSteinas
^jgaulelters" uh iespējams, ka pēc
jauna apsūdzības materiāla sa­ņemšanas
no amerikāņu militā­ras
tiesas Nimbergā Lozēm būs
vēl Jāatbild kādā angļu militārā
tiesā par nozieguniiem pret c i l -
viklbu, ^X»ūbecker Presse" žlņo,
ka denacifikācijas kameras prā-vii
Lōze liecinājis, ka židus vaja-d;
tējis tikai nobīdīt no izšķirīgi
iespaidigāni vietām Vācijas saim­niecībā,
bet ne iznīcināt pilnīgi.
Turpretim viņš esot atzinis, ka
Vācijai pievienotos austrumu ap­gabalus
bez Saubim bijis domāts
Š^irmānizā un padarīt p>ar vācu
a|>gabaU^.
Havani 22. nn 23. Janvāri notiliB p^laālnili L C E aēde« Sanāksmē
pārstāvju skaits bija Mk knpla, ki^ var runit par L € ^ ^masās eedjās"
lēmumiem un atslnomiem. Liela da|a apspriedes saistījās ar ainoju»
miem emigrācijas Jautājamā un l E O ien^inijumu sStit «BS a p s p r l^
2enevā 12. aprīli DP pārstāvjus 2SI profesijās. Ar gmndaHJumu JāatsisI,
ka mōsu centrālo iestātu pārstāvji emif rieijas Jautājumā sākuši dar­boties
enerģiskāk, un tautiela baSias, ka nekas netiek darīts, ir nep®*
matotas. Vienīgi Jāvēlas. M L C K ..kaujas taktika** neaprobeftotoii ar
lldzSinčJo .^nemorandu sislēmu**, Itei ātrāks un positivika atrisinājuma
panākšanai meklētu ari dtus ceļu» un paņēmienus.
L C K vicepriekšsēdis A Relns
apspriedē ziņoja par sarunu ar K a ­nādas
iīnlgrācljas misijas vadītāju
amerikāņu joslā. Pavasari pamlza-ma
plašāka akdja lauksaimniecības
darbiem, galvenam kārtām cukur­biešu
kultūrā. Runa ir pair 20.000
strādnieku iesaistīšanu un šor&lz ar
visām ģimenēm. Līgumu slētgSana
var sākties martā. Kanādas valdība,
līdztekus darba spēka saistīšanai
dažādās nozarēs, kas turpinās spējī­gāko
izlases ceļā, pašreiz gat^ivojot
imigrācijas likuma maiņu. Pēc sa­ņemtās
informācijas, aprlil vai mai­ja
gaidāms mums pozitīvs atrisina^
jļams. A. Relns Ierosināja Kanādā
Izveidei biroju, kas visvairāk inte­resētos
par atsevišķu darba Ilgumu
slēgšanu. Prakse rāda, ka daudzas
Kanādas firmas labprāt nodarbinātu
latviešus un izkārtotu ari izceļoša­nu,
pat kopā ar ģimenēm, bet trūkst
Informācijas un nav ari centra K a ­nāda,
kas Visus Sos jautājumus kār­totu.
No privātām personām tik
plašu darbību prasīt nevar. Prof.
Pr. Gulbis, būdams I.x)ndonā, runā­jis
ar Kanādas pSrstāvjlem. kas ap­galvojuši,
ka emigrācijas jautfijuniā
drīzumā būšot pārmaiņas.
(Beigas 2. Ipp.)
tm m& m mtkrofon», kas B- « i i » » » ^ Fl^^nciļu par vācu ,^rej-vadīju
delegS- P.,^;-
cerēdams at',g|i|
1946. gada aprīlī es
J u i m^^^ ^ 1^ cerēdams ^
^ U n ā t l , mūsu saimniecisko n rt imim^ ļoti laipni. Staļins, Mo- ft
lotovs,;^lteojansun:Dek^^^^ ,
lija dnātoā mērā
^jcldju n<^sāša^^ termii^upaga-kfsJas līderis Vinstons Cer61s. Liela
rināja no sešiem uz astoņiem ga­diem
unt atteicām no prasības AIZ ^15
i i ^ i dc^ru it kā Ungārijas dzelz­i
j ^atjaunošanai. ,
/ • (Turpinājums sekos)
,^|im8;/vlņš;.patelciar „Ir' aplami: runāt
SiibrātTfrr vai diskutēt ar komunistiem.
tiskas debates Anglijas apakšnan^^
Tūlīt pēc Bevina runāja konservātī-ļ piē<!2ivojūmi a^
vo deputāts Netings, kas pieprasīja ļ fām, kō izraisījusi tieši tāila paša
ndcavējoties slēgt visas pasaules sa-1 veida agresija, kādu tagad parādot
vienību ar A S V priekšgalā pret korļ Padomju Savienība. Rtetumū stipri-mūnlsmu,„
lai Staļinam neizdotos ļ nāšiaņa esot nepiedešamais pret-tās,
ko Hitlers nespēja sasniegt".. ļ svars.
Bij4^ais ārlietu ministrs Idens kā Di^^^
opozīcijas līdera vietnieks pazlņoj
ka opozīcija pilnā mērā atbalsta Be^ Anglijas un Francijas plānu izstrā-viņa
izklāstīto ārpolitiku un priekš- daSanāRietunieiropas aizsardzībai
likumu dibināt rietumu savienību. ļSr aģentūra sakās zinām rio dro-
Sient avotiem, ka Bevlnsplirnis^^^^s^^^
Ķ i ļclula w6rCllS I ranUjas par amerikāņu atbalstu.
Plāiii par AUantijas aizsardzības
_ ļ bloku esot jau daudz plašāki un pa- SnSīllSl I mutīgāki, nekā par to vispār do­mā
jot, un visā drīzumā jau varēšot
būt un mēs gribētu visdraudzigākās ļ notikt tiešas militāras sarunas starp
attiecības ar Padomju Savienības ameirikāņiem, angļiem un frančiem,
tautu Mūsu tautām nav nekādu Prancijas ģenerālštāba priekšnieks
umjas dibināšana
..ievērojami atvieglota
SPai£2 P A E ANGĻU-AMERI KAIVU AVIĀCIJAS BAZEM
KIRENAIKA
K, Dziļlejas
V Bērnības dienu tēlojumi
MANS BRSLtriS
ar viņiem i r iespējami; dari'ties
Jbz reālistiskiem pamatiem, un, pēc
jimanas piere<dz€is spriežot, tie ievēros
^līgumus tik tlgi, cik ilgi tas viņiem
;būs izdevīgi. Lielās lietās tas var
.. ^krādīties.'Ilgs, laiks,^ja;reiz';vlss-..!būs
••• '^bokārtots."^^ Viņš aicināja. strādni<*ku-
|l:.}>aldlbu neizdarīt lielu kļūdu, ie\rlr-i
p ^ t ^vlsu^: šo :lietu'•partiju•:polltl!kas
W P kunceiidorfa illusbādjāitJ.^:^^^» Uz šo norādījumu ministru
ksu. Maksā pāŗdēv. parastā atlaide
V^ Buņihera^^^
pēorhaksīi. I V ^ ^ R M 5 , - .
A t k a l - ^ a t c^
i , :tams, vēlētos visās Valstīs pieredzēt
^"demokrātiska sociālisma attīstīSa-p||
j09,..jo• tlcu,'-;kas• t a s ' i r īstākais:'.di-namiškais
pretspars krievu kon'iū-llviilsmam,
bet sociālisti nel^ādā veidā
Meklēju savus piederīgos Ann»; |> ijecentīsies \izspiest sociālismu Icā-
S d o l f u im Haraldu: mēusl^^^^ citām vaMIm,/* '
kaziņas: (13a) Schv\rabach bei
berg, Rittersbaeherstr. 8 AX^.
Maēs. . I
.(452)
V : i J 2 ^ tautietes! Jautn lat|^
šu zēni vecumā no 20—40 |^
i^epazities ar meitenēm 17-3" g.^
Lūdzam rakstīt uz n r . nr.i 40^^' ^^55;
4048, 4055, 4013, 4034, 4046ļ^^^^^
4020, 4035, 4049, 4058, 4022, 4036,
4(J80, 4023, 4042, 4053 ^ u n _ ^ ^ . ^
S. F. P. P. Oo., Ltd., Sds 1
kasing/Ontario C a n ^ ^
i
garantēta vēstulēm ar
ittM<
"•|i||-.Tle5l pirms -CeriMla runas^sākša-
Jlhās':; parlamentā •.pirmoreiz ^ ieradās
^§ troņmantihlece princese ElizaUjte,
^Vlņā -kopā.. ar-./CerClla kvmdzi sē-
^dēja .parlamenta- vadltāja-ložā," -ka-
^ n ē r princeses, vīrs; princis-'Filips ,sē-
,,cienīlamu viesu" ložā; V i n -
Jstons Cerčiis bija tikko atgriezies
§^0.- Ziemsvētku stvalinājiuna. Ma;rc^
'^kā, redzami atpūties un ļoti labā
īSomā.
Lielajā riinā viņš starp citu vēl
Mums uzmācās •jautājums:
p a i būs karš? ^ Uz to atbildēšu t i -
{kai to, ka, pēc manām domām, pa­stāv
ļoti reālas briesmas, ja lau>i-
. 1^1; mies paSplūsmei pārāk ilģl un, pēc
l i
©zas Kļaustiņas 1 pflnanām': domām, labākais, veids, kā
: , . , .„ enplp bēi'ni^* : pnovērst karu. ir ķeršanās pie lietu
I dziesmu un deju spēle oei ,^ |. ^^^^^^ Tas rnaa.lca rietumu demo-
? MME£2ZpS RUNA -lifeikratiiām noteikti jāvienojas saivā
i Ar krāsainām
1 jām im nošu
^ ^ RM
i Vairumā pasūtināma: . \ |>; meklētu stāvokļa atrisinājumu,
i F Klftti^jtina' riSb) Kleinkot^ ' I ^ Ministru prezidents EtHjs debašu
: • "!r^. -,„„metnuSr*^ite"Mums jāatzīst, ka^k^^ ir
ļ Mazuma pieprasīt n O T n ^ Lf izteikts
; matnīcās un pie KOip^v /lafllilKlcriBm. ļjomfinisms,;^^^^ Mums varētu
Padomju robežsargi
aiztur vilcienus ar
angļu pasažieriem
Bi'i-tiBiT'iHHniir.' 'Miu u,..,iii ,ui.iiiiiJMiiļmii4iMii ,iaBBmmamamHmBmmmai
RUNA PAR ŽUKOVA
ATGRIEŠANOS VACIJA
Naktī uz sestdienu ceļā no BerlI-strīdu,
bet m(Jš negribam akceptēt ļ jau ^ Bllefeldu, 8 km no Marlen-komūnismu;
Rsmu'pārliedriāts, ka ar^^ militar^>eciālls^lem. Pēc bonnas. padon\ju robežsargi ab.turē-misters
Staļins ir pietiekami liels tās ātrvilcienu ar angļu, un vācu
reālists, lai sapra^^^^^^ pil- nā Jau rēķinoties ar drīzu konkrētu Pasažjeŗiem un pārbaudījumi brau-nlgā
komunistu neveiksme viņu rlcīb cēju dokumentus. Neievērojot angļu
mēģinājumos iegūt piekritējus Ang-vināšanaL Runājot par to, ka pasažieru protestus, vilciens nobi-lijā
grūtajos kara gados. Viņam vispirms uz konferenci aicināšot | dits uz blakus sliedēm. Angļu pašā­va
jadzētu atmest domu, ka §ādi vai Lielbrit^^^^ laisti tālāk ar nākošo vilcienu,
tādi ari Anglija kļūs komunistiska.'' vālstu^^^ Por- bet vācieši pēc kontroles nosūtīti
Pēc §ī konstatējuma Etlijs plašāk tūgales ārlietu ministrus, atpakaļ uz Berlīnes Sarlotenburgas
atbildēja Gerčila brīdina ļumam ne- BBC zlņo,^^ Beļ- staciju, Iepriekš veselu dienu pava-salstīt
ārpolitiku ar sociālistu^^^P^^ kontrolē. Nav zināms, kā b i ­jās
polltikii, gan piebilzdams/ka vi- ārli^*^^^ iespējams izdarīt vilciena kon-sās
valstīs tagad atzīta plansaimnie- pīgi atbildētu Bevina* pddcšliku- troli, neatlaužot vagonu plombēs, Jo
čības nepieciešamība. Es domā cauri pad(Mnju Joslai Iet ar
^ i c a Etliis, ka vispār atzīta arī ne- Spāks tomēr Jau kad vagoniem. Vakarrīt
pieciešamlba ietilpināt katrās valsts ka apsveic jauno plānu. Viņā Izteic ļ tai pašā vietā uz laiku aizturēts otrs
plānsaimnleclbu plašākā plānā — cies, ka „bija laiks ien^ežo* pa- ļ viilciens.
visas Eiropas plānā, visas pasaules domju izplešanos, kas jau ^^^s^ ,JJew York Herald Tribune" ziņo
plānā.' Rietumeiropā mums ir koni- Baltijas valstis un Bālkānu zemes par Frankfurtē izplatītām baumām,
m intereses saimnieciskā laukā, un tiecas^^t^ esot sagaidāma maršala Zukova
Neviena Rietumeiropas valsts nevar tlm jāliek reāls spēks" ļ atgriešanās Vācijas krievu Joslā,
būt saimnieciski pUnIgi patstāvīga." baumas vēl neesot apstiprlnāju-
Izņemot divas komunistu deputā-tēts ari Itāli un šās, paskaidroja amerikāņu vlrspa-tuš,
nev|ens Anglijas apakšnama lo- Portugālē. Dlenvidafrikas ūnij ļ vēlnleclbas pārstāvis,
ceklls neizteicās pret Bevina prieki- prezidents ģen. Maršals žukovs bija pirmais pa-likumiem,
kas prese jau nodēvētiļ BeVins devis jaunu ide^^ ļ domju militārais gubernators Vāci-par„
Bevina plānu". Pat strādnieku saulei. Sai nedēļā Vatikāns publi-ļ jā. Okupācijas pirmajā laikā viņš
oartijas kreisā spārnā pārstāvis cēšot^p^ pairocīgu rf^ sekmīgi sadarbojās ar rietumvaJ-ĶrosiTians.
kas visu laiku bija asi I par^^^m ļstim, bet amat\| atstāja 1945. g. ni*
kritizējis Bevina politiku un vērsies
pret Maršala plānu, tagad paziņoja.
Rņ ospt saviis uzskatus:par A S V un
!VIar5ala plānu grozījis un turpmāk
to vienmēr atbalstišot; ^ : /;
Arī angļu prese visumā apsveic
Rev ;na pv\i^ksUknm .s, bet visvairak
laikrakstu komentātori priecājas par
,,ieverojamo vienprātību starp visām
parlamentu frakcijām'\,.Times*' pie-biIst
ka š 1 vienprātība labāk par
v i s u c i t u ar)gaismojot Anglijā radu­šās
bažas par; starot auti sko stāvokli;
Liberālais .-Mandiesteŗ Guardian"
raksla, ka pai^laik gan neviens ne­gribētu
karam ticēt, bet pagātnē
Oficiāli Bevina plāna apsveikmni dcnī. Vēlāk ziņoja, ka viņš esot
publicēti Vašingtonā un Atēnls. ļ Krimas kara apgabala komandējo-
ASV ārlietu ģenerālis ar štābu Odesā. Mar-ziņojiumā
āps>^eic ,.ciešāku Rietum-1 šala Zukova aizstāi>ana ar maršalu
ciroiims saslēgšanos'^, bet Grieķijas Sokolovskl amerikāņu militārajiem
Vaidiba savā oficiālajā allaž esot palikusi ne-īpaši
norāda uz to Bevina runas ļ no^aidrota mīkla. Visvairāk to
daļUi kur viņš pieminējis Grieķiju, mēdza Izskaidrot ar Padomju Savle»
pauzi īss pagaidām ir K J ^ un ASV attieksmju atsvešlnā-rhentārs.
„Mifias aizkm, aiz ku^^^ ļ Sānos. Runas par maiiala Zukova
radīt tā saukto rietumu bloku kura iespējamu atgriešanos Vācijā radī-veidtJSana
jau iesākta." fiez tam jušias lielu interesi amerikāņu mili-
Beviha runa esot pilna tiešiem uz- tarās aprindās Frankfurtē, Jo no tā
brukumiem Padomju Savienībai, sa- ļ varētu secināt par pārvaldes vai p6-
ka TASS. . lltikas maiņu padomju mUitārajā
ieigas 3. IjiĶ).) | valdībā.
savas skolas
Bulgārijas ministru prezidents D l -
njtrovs Maskavas radiofonā pa-skaidix)
jis, Ica Balkānu ūnijas dibi­nāšana
gan neesot sagaidāma vis­drīzākā
laikā, bet šādu atrisinājumu
jau tuvākā nākotnē „ievērojami at­vieglo
tas, ko mūsu tautas pašreiz-dara".
Kad ūnijas dibināšanas laikf
būšot nobriedis, norādīja Dimltrovs,
Austrumeiropas tautām būšot jāiz-lemj,
kad-un kā apvienoties, un-^vai
apvienošanos izdarit .federācijas vab
konfederācijas veidā. Glu^.i nepiecie­šama
esot Austrumelropa.s\ valstu
muitas ūnija. Balkānu valsCii pa­sāktā
salmnlecLskā sadarbība nebūt
neizslēdzot saimnieciskai attieksmes
ar Rietumeiropu un citām pasaules
dalāmu „Mēs gribam radīt saimnie­ciskus
un Urdznleclbas sakarus ar
Angliju, Franciju, ASV un vLsām
Rietimielropas valstīm," izUMcās D i ­mltrovs,
,.bet uz vienlldzibas pama-
Itiem. Mēs nejausim, ka šo valstu
karteli un koncerni diktē murns sa­vu
gribu." /
UN Balkānu komisija paziņojusi
visām 57 U N dalībniecēm valstīm,
ka Albānija atbalstot Grieķijas
dumpiniekus viņu centienos gāzt
IpaSrelzēJo Grieķijas valdību. Tas
ino^ējot UN pieņemtās Grieķijas
i-ezoiūcijas pārkāpšanu. Novērstas
<!>rleķijas valdības un amerikāņu
palīdzības dmstarpības par ^ k m i -
gāka jlcm līdzekļiem dumpinieku
likvidēšanai. Grieķu militārās per­sonas
vairākkārt bija sūdzējušās par
amerikāņu nepietiekamu palīdzību.
Ari grieķu pre^ bija uzbrukusi
amerikāņu ihllltfirajal mMjai~Sa-skaņā
ar Jauno vienošanos. Grieķi-jias
kārtējā armija palielināta par
12.OOS vīru, sasniedzi^ pavisam
I32.(k)0 viru, bet nacionālais alz-stardzlbas
korpuss pastiprināta līdz
&0.000.
Reuters ziņo no Londoruw, ka
^Jiglijas un ASV pārstāvji Londona
aipsprlcdiiši pagaidu plānus par Ti»
nama skaita angļu-amerikāņuavlā-dljas
bažu i ^ r t o S a n u Kirenalkā,
gialvenokārt pie Bengazijas un To-brukas.
Palestinā esošo angļu ka-raspOcu
esot paredzēts parpelt uz
Kipruv Bengazlju un T i