Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1947

              m
8.26.
K- .««ta ijdartt IS*'»"**,!
«erik&?u armiji Ss*??^ «kivien,
^em piektä lidojumg R '"'^äju.
mutös ilgu lietus e S f f l «
kia dioksida. mL^iJ^^^ "i-mis
2 cm SkS!tä JosU
•ItspieSrmStj^rffc^^-
,, Baäu bijis 'pare^eWv-f "'^^^
l septembri bet taJ r ^ ^ ° *
pisks lietus. ^ ^
Btraivaaja nav piedzivots S
,? gad em, amerikäiju mmfcä , f
M gribot päriet U2 ä ä d f f Jf"
limniem plaSäkä merogä "^egÄ
Mu un angju joslas räMcfsT
Jieäamo',,sauso ledu" £Sä™
•i^OO kUovatstundu dienä ~ZZ
^amenkaou perspnälam dats r C
Ies un majsainmieclbä. MäkslJ
. »orgamzeäanai" paredzets ^.
^ ^ v ^ Mmasinu eskadrik
Iksliga hetus eksperimenti devusi
fme_s sovasar ari ASV. Vienä ga-
Uma- kadä pilsetä pat notikusi di-j
laikrakstu sacensiba, katram iz-lot
savu hdmasinu ar uzdevumu -
ladat. sausuma piemekletajai pii-
|ai hetu. Vienai tas ari izdevies.
M.C.
ra gauleiteri?
'.. lauksträdnieku un ar pärsietu
vu. guleja gultä. Vinam jäatbild
,.par piecu lielo",Reinas tiltu uz-idzinäsanu
pie ^elhes bridi, kad
n ^päri deväs simtiem arzemju
idhieku. Nekädu zinu nav .par
5zd;enes lyEucmanu, kas it kä esot
ts Dr^ezdene pasleptuve un no-
.krieviem, Brachtu, Sein, Stircu,
feneru un Veiririchu^ kä ari i par
1 no Dachavas izbegu^o Stiriias
leiteru" Uiberreiteru, kas it
>}oties Ausitrijas kaJnos.
' APQSRBU KRÄSOTAVA
Tex-Ing. E. Tults,
fsburg -r- Haunstteten, DP Camp,
\v Drosselstr: 13.
arbus, pieijem un izdod pirmdie-;
l'un sestdienäs no plkst. 9—13 un
14-47.
. ' -T
äs ko zinätu, par Gustavu Ras-
A dzlm. 1926. g. 26. dec, Iud2 zi-imätei
Annai Rasmanei: (13a)
jeh, Öb. Drausnickstr. l ,
J i ?oka mekle pirms 1,5 mene-
"iiValkas" nometae atstota ma-
Pirita. Rakstit: (13a). DP C J
läjibas noz. vaditäjairi.
Bko 2inätu par.Emmu Aoi*
iigas, Blauina3?a ielas Nr. »;
Mi^ot M. Biilovam: (21a) ^
fb. Munster, Bmsstr. 37.
mu Zemiti ar 23 g. v. mg
fu Zemiti no Priekules i j ^
^ngswerk, Stieganerste. ^ -^
Jollalle. ZiijasludzVdteAr
nme: (23) Bremen - Oöem
' Rodjvinkler H e e r s t r . i ö ^^
K dzives priecigi jauxg|. ^
un Jäzeps. velas nopietna^P^.^
nolukä sarakstities ar
' lem: (23) Ohrbeck u. us.
PP CJanip 268/b. ^ ^ ^ ^
^^^^^^^ ^^^St.S-Lbräli),
rakstit i^,Ro-jKolbetmoor
b. Roseiu
[imerstr. 28 l/3._
m/m Balode: France, ^
rue de Seine.
il*
Latvian hewÄpaper ,J-at\ri-jar
auihorlÄed by EUCOM
jQ. CivU Affalrs Divisio^n,
l4Julyl947, AG 383,7 GEi3-
AGO. — Editor: Kärlls Ra-
Ijjcs, Gunzburg/D., Burgex-flieister-
LaadmannpL ^7. —
popdation to be served:
20.000.
NEWSRÄJPER
Nr, 73 (80)
Otrdien, 1947. g. 30. sept
Iznäk divi reizes nedejä. v
Izdevejs: BALK uzdevumä
LatyieSu preses darbinieku
sadarblbas kopa. Printer:
Sdiwäb. Volksblatt, Giin:^^
burg/Don., Burgethieister-
Landmannplatz 7.
vissmagakä parbaudljuma prieklä, het
aiiabi apmierinäti
» Li^brilanija pato nm tteslbas atteikties palidzet reälizet to plänu,
ko VN pi^ems Fälestfii)^ prcMemas atrisinäSanai, bet Ja UN neizdo-gies
iädu plfl^nu pieijiemi tad ang}ii spekiis ätsauks no PalesUnas |oti
dfi2. Bez tam Lielbritaioiijas pärstävis UN Palestinas komisijä pazi^oja,
U anglu «pm paliks Palestliu tikai diezgan' neticamaja gadijnmä, Ja
UN izdosi^ afoast tadn atrisiiiäjumu, ^as apmierinätn kä arabus, ta ati
muBir M Sf> paziJOiojimm ang|i nodroSinaJuSi sev goda pilnu atkäpia-nps
no inre@s zemet^ kasi pedejos ZS ^ad;us sagädäjusi tiem tik daudz iz-devtunä
on jriipjn, nn ari biiduiajasi UN, ka tai Japie^em tadl pläni,
liqra reiUizeSana bntu JIS i^lcos.
' j5o sensäcipnälo piazii:iojumu UN
Palestinas komisijas 53 valstu liar-stävjiem
pirmaja komisijas darbiibas
toä.' iesniedza Anglijas .koloniju
minlstrs Kriös Dioness. „New York
Herald l^ribune" piebilst, ka ai; §o
pazöpiojumu pioness licis UN komisi-,
jal saprast, cik gruts bus' tas lucde-vums
atriöinat problemu, kupas de}
cinas arabi un Kdi, pii tiim vei re-
Jdnajoties är to,' ka Lielbritanija ne-laus
l&muma i^spildiSanai izmahtot
savi^ ^dministrativö\m militäro apa-rltu
Pälestinä. Otrkart, angli liikuSi
saprastj ka, ja tJN neradls atrislna-jumu^\
angU aiiies un laus aratdem
2ldiem cinities savä istarpä. No
Gandifs draud kafot
M^iiatmÄi. Gandijs, kas; vit»nmer
sludinSjis rnieru un pacietibu, ta^ad
asi nostäjies pret Päkistainu un pec
Ijigganas sapulpes - paziijojjis, kg, ja^
haV citas iespejas dabut taisnrbu no
P^5t,sinas, kas negribot' pieradftas
kltidasatiit,' tad Iiidijas unijai ne-esotcitäs
iespejas, kä säkt ka^ru jjtet
Päkistariu, pat.tad, ja §al kara aiz-ietubojlvisi
indie§i;
Paki^tahas vaditäjl tai pa§ä laikä
apgal^o, ka hemitigäs sadursmes vai-
Tfig\ todi. Pec „Daily Telegraph"* zi-ij|
m, Pakikanas muhamedapi gata-vpjot
pi€fpi'jisijumu citän:i Lielbrita-
Aija^ 4o^^^iiäm näkt pa:ligä nerhie-ru
liHvideSanai är bru^otiem sp§-
Stävcäjlis, Indijä Jäu lasot kluvis
Hdzigs pilsoijiu ka|*am. Pagäju.§ä ne-dejä
vien esot nogalinätSLS 4746 pef-sonas.
Tui^pinäs ciijias un sakusies
fltreiki. Bombejä vien stnsiko ceturt-dalmiljons
strädnieka Kädam' begju
vilcienam, kas vedis 7000 muh^me-
(jaQta begiu nö svetäs plilsetas Am-ritsvaras,
kur CIQU postii vel^pavai-ro
dbolei^as epidemija, uzbrukusi siki
un ar zobenlem n(jgalinäju§i 12p0,
bet .ievHino|uäi 400 persönas. Muha-medlucd
atriebuSies im U2fbrukuä kä­dam
siku un indu konvojam pie La-'
hqras, nogalJnädami 340 un ievaino-dami
250. N YHT, DM
Visinska atbildes
' preses konference
Pgi? temi, kad ASV pärsjävis^ UN
Dions IN^sters Dallesisi izklästijis
Maräaila ierosinatas pa^tävigäs mie-
«t im di'o§rbas komisijas darbibas
planu, padomju ärlietu niinistra viet-i^
ks ViSinskis preses konf erende no
SauÄÄ pärmetis rietumiJi oolitifeiem,
vi^i ir kara kuditäji,. Dallesa po-
Ktika esot tada, kas negläbjami no-
TOlTSot ASV kara. Kara kudTtaji
^ an" ASV pastavigais pärstävi^
Wl Ostins. senätors MsikMahons un
«Iglu rnlnistrs MakNils. Käds re-
Pwtieris atgädinajis, Ica padomju
ialkmk&tl nesen salidzinäjti.§i prezi-
«»eutu Trumenu ar Hitleru, un jau-ttjis,
vai ts nav kudl§ana uz karu,
bet Vi§lnFki5 atbildejis, ka tas esot
»ipa§s <*adijums**, vi^J neesot no-tfikti
iinformets, kädus izteicienus
lieto padomju prese, un nevarot par
^ Jautäjumu izteikties^ feamer xje-öös
ar to tuväk iepazinies.
Pec mi^ijiajiem Fostera Dallesa
Paskaidp^ivniem 55 valstu .'.omisijas
J»wiev\ans bCitu Iztirzät tädus jauta-jumus,
trauce draudzigas attie-valstim,
un tos jautä-
Jumus, Vv^Ms DroMbas padome no-
«smj liosot pUnsapulcei. Bez tam
öötu p^-Kinäjami pamatprincipi sa-
^^'^Mjibjfli m starptautisiiä miera sar-iUmmi,
kfi ari Korejas neatkarib
^ Mijm miera llguma revi
«ja NZ
zi^ojuma täläk izriet, ka angU. nole-muSi,
ka vii^iem vai nu vairs' nav
yajadzigas strate^skäs priekjroci-bas,
ko tie 25 gadus guvuäi no sa-vam
pozifcijäm Palestinä, vai ari tie
vairs nevar atjauties §o poziciju uz-turet.
Kriös D2oness klusejis pai* diviem
svarigiem jautäjumiem — angji nav
pateiku§i^ vai viiji atbalsta Palesti­nas
daliSanas plänu, ko ieteikuSi
8 n6 11 komisijas locekliem, kas So­vasar
uzturejäs Palestinä, än nav
teikts ari, vai angji turpi;iäs stingri
ierobe^ot 2idu iecejoganu Palestinä.
Visu UN delegätu vienprätlgs
spriedums if" tas, ka iar §o pazipoju-mu
Lielbritanija nostädijusi UN
vislieläkä parbaudljuma priekiä.
Arabji pärstäv^ji visumä §^:iet ar
angju paziijiojumu; Joti apimierinäti,
kamer äidiem vairäl^i punkti nepa-tik.
Arabi sevi§ki apmierinäti ar to,
ka ahgU, , acim red2$rt, negribot
aizstävet Palestinas dali§anUvUnpa-zi^
i9ju§i, ka palidzes tikal tada le-muma
reälizesanai, ko uzskatis par
pilnigi taisnigu. Arabi to iztulko kä
pievienoSanas vii;iu viedoklim, ka
Palestinas dall^ana butu netaisniga
Vi^nigä' valsts^ kas varetu pän;iemt
Anglijas lomu Palestinä, butu ASV,
bet neesot nekädu pazimju, ka ,ame-rikäiji
gribetu sutit turp karaspeku.
Palestinas arabi täpec jan ierosinä-ju
§i' pärejas laikam starp angJu iz^
väk§anos un neatkarigas Palestinas
valsts radi§anu dibbiät pagaidu val-dtbu,
kura ieietu 5 arabi, 2 2idi un
UN izraudzits komisärs. Si pagaidu
valdiba sarikotu tautab skaitiäanu
lai noskaidrotu, kfis ir Palestinas
pilsonis un kas ne, pec tam sasauktu
satversmes sapulci, organizetu der
mokratisku parlamentu un rupetos
pai* Palestinas iekJauSanu tobu
valstu ligä. Par' droSIbu §ai ' laikä
vajadzetu rupeties arabu un iidu
policijai ar kaimiijvalstu arabu ar-miju
piepalidzibu.
Ari daja 2idu nav nemierä ar
anglu pazii^ojumu, bet. cionisti pär-met,
ka nevienä värdä nav piemine-ta
2idu emigräcija Palestinä un to
ziduielaiSanu Palestinä, kas tagad
atrodas DP nometnes.
Anglu pres6 bez iebildumiem ap-sveic
valdibas lemumu atsaukt ka-raspgku
no Palestinas. Käds ärlietu
minlstrijas pärstävis paskaidrojis, ka
karasp§ka izväk§anu säks' tulit pee
UN pOnsapulces, „ja nenotiks bri-nums
un nepiei?ems lemumu, l$as ap­mierinätn
abas puses." Ari ameri-käi)
u prese visumäapsveic anglu r i -
cibu, Ärlietu mlnistrs Marsals
apspriedies ar arabu un'''ar cionistu
pärstävjiem atsevi§Hi.
, Reuters zii?o no JIdu avotiem Te­la
vivä, ka anglu piekrastes patrulas
Palestinas udeoos atkal aiztureju§as
kadu k u ^ ar nelegäliem iidu izcelo-täjiem.
„Exodus** begU, kuru atsuti-
§ana atpakal^ uz Väciju nesen radija
tik lielu traci, noraidijuSi Francijas
valdibas uzaicinäjumu apmesties
ipa§äs nometnes Francijä. Neviens
no 4000 2idu begliem nav piekritis
aicinäjumam.
NYHT, NZ
lerosinäta
ZHJA PAR D P IZVÄKSANU NO
AUSTRUAS NEAPSTIPRIN^S
Ameriliä^u kongresa loceklu ko-misila,
kura ietUpst tris ASV senä-tori,
pabeigusi DP nomet^u apskati
Väcijä un Austrijä un ieradusies'
Zenevä. Pec Reutera informäcijas,
komisijas locekU aiastäves viedokli,
ka pärvietotäs personas lidz §im uz-skatitas
tikai par labdarlgu organi-zäciju
nometijiu iemitniekiem un pä-räk
reti pret tiem izttirejuSies kä
pröt deriglem sabiedribas locekliem.
Komisija ierosinäs, lai UN sasauc
starptautisku konferenci, ka$ vei
pirm^s 1950. gada beigäm atrastu jau-nas
mäjvietas täm 1.250.000 pärvie-totäm
personäm, kas atrodas Väcijä
un Austrijä. Katräi valstij vajadzetu
uzoemt zinämu skaitu DP.
BBC zi^o, ka ce.lä uz Väciju Lon-donä
ieradusies Äusträlijas iniigrä-cijas
ieredijiu, komisija. Viens no v i -
niem paskaidrojis, ka Austrälija
cerot vei lidz §Igada beigäm uz^emt
vairäk tukstoäu Eiropas DP. Pec di-^
vu gadupärbaudes laika tiem pie-
§kir§ot Austrälijas pavalsth^ecibu.
Austrälija interesSjoties tikai par
rupniecibas lu^ iauksaimniecibas
strädniekiem.
^ Par sarunäm DP jautäjumä, kas
hotikuSas öetru valstu komisijä
Austrijas miera liguma izsträdääa-nai,
„New York Herald Tribune"
ziajo, ka komisija nav varejusi yie-noties,
kad krievu pärstävis piepra-sijis,
lai visäm pärvietotäm personäm
atrauj uzturu un dzlvokli, ja täs at-sakäs
repatrieties. Padomju delegä-cijas
vaditäjs apgalyojis, ka ameri-käiji
un angli slepjot nornetnes
elementus, kas atklä^ naidigi Pa­domju
Savienibai. Sis personas esot
cilveki, ,,kas nespej pielägoties de-mokr^
tiskäm pärmaipäm vii?u pa§u
zemes.'* ASV delegäcijas vaditäjs uz
to esot atbildejis, ka §ädi apgalvoju-mi
ir „tira propaganda". Tapat vip§
noraidijis priekSlikumu ati^emt DP
uzturu un pajumti, jo §äda riciba
neöaskanetu ar nepiespiestas re-pätriäcijäs
principiem. Padomju de-legäts
pieprasijis,' lai ari Austrijas
miera llgumä ierafesta pantu par
piespiedu repatriäciju pec llguma
speka stä§anäs, bet §o prasTbu |ar
3 pi-et Vienu bälsi noraidija, Jäpie-zime,
ka zi^a musu iepriek§^jä riu-murä
par visu p P izvakSanu no
Austrijas, nav apstiprinäjusies.
/ NYHT, BBC
ASV ^epublikä^u^ partijats lideris
senätors Tafts, ko iizsjcata par vienu
no nopietnäkaliem kandidätiem ASV
prezidenta v§le§anäm näko§a gada
novembri, 25. septembri paziijojis
savu programmu ASV arpolitikai.
Vi^§ deklarejis, ka taga^ejä pasaiiies
krize vainojam^ ASV demokratu po-litika
pedejos tris gados. Miruiiais
prezidents Ruzvelts un tagadejais
prezidents Trumens esot vainlgi pie
amerikäou politikas neveiksmem
Väcijä un pie pasaules saimniecibas
krizes. ASV }au kop§ Teheranas
konferences esot noversusies no At-lantijas
diartas ideällem. ASV täpec
„gan. uzvarejusi karu, bet zaudejusl
mierq".
Tafts pasludinäjis, ka viKia- ärpoli-tiskä
programma butii §äda: 1. Miers
jäuztur tikmer, kamer nebus tieSi
apdräudeta amerikänu tautas brivl-ba,
.2. ASV ärpolitika jävirza UN
ietvaros, sevi§ki ieverbjot-visu vien-lldzlbu
likuma priek§ä. Ja Padom­ju
Savienlba no UN izstätos, tad or-ganizäcljas
darbs jäturpina bez Pa­domju
Savienibaslidzdallbasv 3. Jä-apkaro
komunisms, bet tas vispirms
jädara pa§äs ASV iin tikai tad citäs
zemes. 4. Väcijai järada iespejas, lai
tä piemerotä uzraudzlbä spetu iztilct
paSas lldzekliem. 5. Pec iespejas driz
jäparaksta miera ligums ar Jäpanu.
6. Eiropai sniedzams atbalsts „Mar-
Sala pläna" ietvaros. bet nedrikst
aizdqt naudu uz „globälas bazes pa-matiem".
7. ASV jäuztur stipra ar-mija
un flote un. i^värojöt Padomju
Savienlbas izture§anoSt nedrikst at-klät
atombumbas noslepumu. kä ar!
nedrikst partraukt atombumbu raio»
ganu.* -^"NZ
„Nav ceribu uz Marsala paKdzibu
sai ziemä"
Prezidenta Trumena vestijiitms,
kura vio§ iizaidnäjis am^rikäi^us
ierobe2ot pärtikas pateria' radljis
vilsanos posta piemekletajäs zemfe
Eiropä. \,Daily Mair* sniedz vestiju-ma
vertejumu ar virsrakstu „Nav
ceribu uz Mar§ala paKdzibu §ai zie-mä".
l^kivaksts konstate, ka VaSlmg-t9na
solot tikai „gabaliou maizes",
bet Isto Mar§ala plänu apspriediSot
ilgi un rupigi.
Par kongresa ärkärtejo sesiju lems
kongresa vadoSie deputäti, kurus
Trumens saaidnäjis uz^ apspriedi 29.
septembri. Neatkarigl no tä, Tru­mens
Jau apstirpinäjis plänu, kas
paredz pastiprinätu pärtikas izve§a-nu
no ASV, atskaitot labnDu, sadar-bibu
ar citäm valstim, lai pärtikas
kräjumus novirzitu uz posta pie-mekletiem
apgabaliem, un plänus
labäkai pärtikas izmantoSanai tais
zemes, kur draud bads. Amerikäiji
grib panäkt, lai Argentina un
Austrälija izved vairäk labibas,
Birma risu, Kuba "cukuru un FUi-pinas
edamäs ellas un taukus.
Ärlietu* ministra vietnieks Lovets
pazii>ojis, ka Eiropas valstu valutas
stiprinä§anai nolemts §o valstu rici-bä
nodot to zeltu, kas apljitlät?, Vä­cijä.
Lieläko dalu no §i zelta väcieSi
kara laika salaupljuäi citäs zemes.
Pavisahi paredzets sadalit zeltu 330
milj. dolaru vertibä. Vispirnis pa-^
lidzeSot Francijal im Italijai, kam,
pec amerikäQu zioäm, vissliktäkais
finaticiälais stävoklis.
Izbeidzies iznemuma
stävoklis Somijä
Somijas valsts prezidents Pasiklvi
paziiöiojis, ka -izbeigts iznemuma
stävoklis, ko Somija izsludinäja
1939. g., kad iesäkäs somu — krievu
kars. Sa3kai?ä ar miera llguma n t i -
ficeSanas noteikumiem no Helsin-kiem
ai2brauku§i ari padomju-angjii
kontrolkomisijas padomju loceklL
un
Joprojäm liav oficiäli noskaidröts^
kur atrodas pazudu§ais Tiringijas
ministru prezidents PaUls, bet ari
„New York Herald Tribune" z,ii?o, ka
izplatltäs baumas par Paula' atra-
§anos amerikäou joslä, §lj:iet, ap-stiprinämies.
Pec tam, kad ameri-kärju
joslas väcu telegrafa agen-tura
Dena • zii?oja, ka Pauls bijis
Nauheimä, ari Hesenes militäräs
valdibas §efs IJumens paskaidrojis
„New York Herald Tribune" lidz-strädniekam,
ka personfgl zina par
Paula sekretäres un Sofera atraSa-nos
Visbadenä. Sekretäre un ioferis,
kä jau zi^ots, braukuSl kopä ar
Paulu un yina sievu, kad tie pazuda
no krievu joslas.
Lidz §im, ft)eG jau minetä ameri-käiju
laikraksta zioäm, militärä yal-diba
un gaivenais §täbs Frankfurte
noteikti noliedza. ka butu kas zi-näms
par Paula atraSanos. Ari Tru­mens
noliedzis, ka vii?am butu zi-nas
par pa§a Paula atraSanos §ai
Joslä. Laikraksts piebilst, ka nemi-tigäs
baumas radiju^as militärai
valdibal nepatikamu situäclju. Ja
izdotos pierädit, ka Pauls tiei^äm at­rodas
amerikäou joslä, krievi varetu
pieprasit vlna izdo§anu. Skaidrs, ka
izbegusä ministru prezidentai ricibä
butu svarigas zi^as par politiku an
apstäkliem krievu joslä, Pec iur-nälistu
domäm, militäräs personas
neveloties, lai Pauls atrastos yii?u tu-vumä,
jo vin§ „loti karsts kartupe-
\[s'\ Esot tomer iemesls ticet, ka
amerikäni .,^ai karsta kartupeli maz-liet
iekoduSi". Kads augsts väcu
ierednis, kas noliedzis savu värdu
minet, pateicis zumälistiem: y a gri-bat
zinät, kur ir Pauls, tad pajau-täjiet
araerikäi:iiem."
Denas oficiälais zijciojums skaneja
zinas
sädii „Biju§ais Tiringijas ministru
Prezidents Pauls trendien, 24. sep­tembri,
atradäs' Nauheimä un dzi-voja
vasarnicä ,,Luise". Drosibas del
vii>§ bija apsargäts, un intervija ar
viou nebija iespejama. Starplaikä
Dr. Pauls no Nauheimas devies, uz
Oberui-selu Taiinus 1^^^
paSreizejo atraSanäs vietu neizpaul"
,j>ie Neue Zeitung" sniedz zipoju-mu
no Veimäras. Veimärie§i savu
pilsetu tagad saucot par „Paulfort".
Noskaoojums pec Paula, Mertensa
un vei citu augstu väcu ieredi?u pa-zuSanas
esot visai nervozs. leredoi,
kas pieder pilsoniskäm partijärn,
gaida bridi, kad ari yiijiem gribpt
vai negribot bus jäizSl^iras, jo sa-gaidäma
radikäläka komunistu poli­tikas
iedzivtnäSana visos jautäju-mos.
Noskaijojumu pasliktiha visda-zädäkäs
baumas. Runäjot pair Vei­märas
spekastacijas demontäzu, pa-metot
pUsetu bez elektribas,
Lauksainrmiecibas eksperti parei^o-jot,
ka lidz näkoli raial neVaresot
iztikt, jo lielu dalu no^au tä mazäs
raias pieprasot okupäcijas spekl.
Pärtikas, it ipa§i taukvielu, apgade
pedejä laikä lötl pasliktinäjusles.
Strädnieku verve§ana kalnraktuv€m
Rudas kalnos atgadinot „policijas
akciju" un klustot arvien straujäka.
Tirgotäji baidoties no arvien pieau-go^
äs kooperätivu varas, bet bijuSie
nacisti atzinu§5,' ka jaunais denacifi-käcijas
likums prakse nekä laba vi-
Oiem nedod. Likumä, kas paredz
„lidzskrejeju'V atstäsanu ämatos, ne­esot
paredzeta atpaka]ejo5a iedarbi-ba,
un tie, kas jau no amatiem at-iaisti,
no jauna netiekot pienemti.
Toties loti ener|iski izpildot denaci-fikacijas
tiesu iemurtius par notiesä-to
ipa§umu konfiskäciju. NYHT, NZ
Franöu valstsviri pa^caidpojuäl
ASV finan6u ministrmn Snalderam,
ka, ja driz nesa^emSot palldzibu no
amerikäi^iem, tad Francija? nacio-n&
lä saimniecfba sabrukäot un ap*
draud^got visa MärSala pläna/i^äli-zeSanu.
Francijas vestnleks . Bon§
pazioojis, ka Francijai pieti^k dola­ru
vei tikai 2 nedeJämL Ja hes^^em-
§ot aizdevumu, tad oktobra vidO bOs
jäpärtrauc visi pärtikas plrkumi
ASV. Tas savukärt ietekmetu visu
Francijas produkciju un novestu So
zeml pie galiga sabrukuma.
I Italijä stävoklis kluvis vei asäks
pec tam, kad ari täs ki-eisäs parti-jas,
kas lidz; §im atbalstija valdibu,
pievlenojuSäs komunistlem un prasa
De Gasperi valdibas atkäp§anos,
NYHT, DM, NZ
Krievi icrosina ^
atsaukt okupäciias
spekus no Korejas
Padöhiju pärstävis krievu-^tmeri»
käuu Korejas komisijä lerosinäjis
1948. g. säkumä vlenlaicigl atsaukt
padcÄiju un amerikänu okupäcijas
spekus no Korejas.
PägäjuSäs nedeläs UN pilnsaj
Korejas jautäjums nosaukts par
„Äzijas atslegu.". Padomju Savieniba
savä laikä noraidIjaamerikäi:iU uzai­cinäjumu
rikot öetru valstu kori-ferenci
Korejas jautäjuipa iz§lj:ir§a-nai.
Tagad piei^emts ASy priekäH-kums
pärrunät Korejas rieatkaribas
jautäjumu UN pllnsapulce. Vi§inskis
apgalvojis, ka Padomju Savieniba
esot.gribejusi atrisinat §o jautäjumu
tieSäs sarunäs ar amerikäpiem, bet
tie tris reizes esot priek§likumus
nöraidijuSl. •'•-'-(/^^
Pec INS ziijämfc amerikaou diplo-mäti
ari jauno padomju priekSliku-mu
atsaukt okupäcijas karaspeku
uzskatot tikai par diplomätisku ma-nevru
noliikäaizkavet Korejas jau­täjumä
pärrunäSanu UN. Padomju
pärtsävis Korejas komisijä ^enerä-lls
Zitkovs ari tagad esot atkärtojls
pärmetumus ,,reakcionäriem", kas
gribot sagräbt varu itorejä. ASV gri­bot
ar öetru valstu konferences pa­lldzibu
pärverst Koreju par mati-däta
zemi. Baumas, ka Padomju Sa­vieniba
tikojot pec varas Koreja, iz-platot
„reakcionäras aprindas, kaS
apspiei demokratus Dienvidkorejä.
Oficiä^ amerikänu komentäru par
jauno priekilikumu vei nav.
Hl
im
Mi
mi
nö tiesi sana
e
veletajus
Pasaule nav norimis satraukums
par näves soda izpildiSanu Petko-vam.
Pret Petköva pakärSahu pro-testeju
§as daudzu valstu organi-zäcijas,
to Starpa ari Francijas sociä-listu
partija. „New York Herald Tri­bune"
zino, ka Pctkova pakärSanau
ko nosoda visa franöu prese. izpemot
komunistu laikrakstus, bus lieia le-tekme
uz drizajäm paAvaldibo y«§^
Sariäm Francijä. Esot sapldäms, ka
komunisti Petkovä del zaude daudz
NYHT, NZ
mmvi
m.