Bavarijas Latviesu vestnesis, December 16, 1948

              liii
mm
11
M
m m
i ii
f i lf
mm I
LATVIJA, 1948. g. 16. decembri
Nr. 114 (219) 1948. g. 16. decembri
Ar Attterfi parakstu ral Inlciāllera parak­stītajos
rakftoo izteiktās domas nav katrā
ttņa redakcijaa domas. i
: Kad dibinājās Uitvi^^^
Padome, tad ikvienam bija pārlie­cība
un tāda ir vēl šodien, ka šī ir-un
biis organizācija, kas saskaņos
, latviešu dzīvi visās zemēs, neatkarīgi
^ no tā, kurā kontinentā mēs būtu no­kļuvuši.
Sāk tomēr rasties bažas,
varbūt arī nepamatotas, ka LNPdarf-
, bībā galvenā.kārta ietelpj tikai Vā­cija
uri Austrija, jo, cik zināms, tad
LNP savā lokā nav vēl ieslēgusi pat
tās Eiropas zemesv kur samērā lielā
skaitā izvietojušies latvieši, kā Zvied­riju,
Angliju un Dāniju. Iespējams,
ka uz papīra tas ir pat izkāilots, bet
praktlslai sasniegumu gan vēl nav.
Var iepriecināt kāds; no LNP pre­zidija
jaunākiem lēmumiem par Lat­viešu
Nacionālās Padomes nodaļu di­bināšanu,
bet pie tā būtu piezīmēm
jams tik daudz, ka ar izpildījumu
nevajadzētu vilcināties. Lai neņem
ļaunā šī darba darītāji arī to, ja
teiktu, ka emigrācijas centram izrau­gāmas
jau laikus āri jaunas mājas
vietais. Nebūs lielas vērtības un no­zīmes,
jā tas vēl ilgi paliks Vācijā.
Igauņi par to spriedīs p v ā kongresā
februāri Vašingtonā.'
Bet šobrīd kada cita jautājuma iz­kārtošana
ir vēl aktuālāka. |
Mums nepieciešami līdzekļi, ja vi­siem
tiem mērķiem, par ko esam ru­nājuši
un kādus esam iecerējuši, gri­bam
kaut vai tikai tuvoties. Tanī
pašā reizē ir skaidrs, ka tie nav ie­gūstami
tikai Vācijā. Vācij ā nekādu
lielāku kapitālu uzkrāšana ņ
spējama, te var būt runa tikai par
pagaidu palīdzību tiem, kam, kā
mēdz teikt, ūdens jau smeļas mutē.
Citādi tas i r zemēs ar stabilu va­lūtu,
kur latvieši jau izvietojušies un
tuvākā laikā izceļos vēl lielākā skai­tā.
Un taisni tāpēc jau tagad
organizācijās darbs, un tas būtu LNP
uzdevums. Jārada fonds, feuŗā ie-
LATVIEŠU MĒMO-RANDS
KANĀDAS
VALDĪBAI
Kanādas valdības aprindās un pla­šākā
saJDiedrībā joprojām trūkst
skaidra ieskata par latviešu tautu,
tās vēsturi un sasniegumiem valsts
neatkarības laikā. Tādēļ LGK no­vembrī
iesniedza Kanādas raktuvju
un dabas bagātību ministri]ai un Ka­nādas
senāta imigrācijas un darba
komisijai meŗnorandu, kurā parādīta-latviešu
tautas vēsture, raksturota
rase, valoda, antropoloģija, doti dati
par latviešu konfesionālo sastāvu,
veselību un izglītību. Memorandā
raksturota arī latviešu politiskā men­talitāte,
rādošais spēks un saimnie­ciskie
sasniegumi atsevišķās nozarēs
Latvijas patstāvības,laikā. Memo­randā
tānat doti ari statistiski' dati
par trimdā esošo latviešu sastāvu un
kādu darbu latviešu emigranti var
strādāt. Attēlots arī latviešu darbs
DP nometnēs un dots procentuālais
latviešu' nodarbināto \ skaits • trimdā.
Memorandā uzsvēris, ka līdz šim
Kanādas valdība parasti ir atteiku­sies
uzņemt savā zemē bēgļus ar ģi­menēm,
bet strādnieki ar ' ģirņenēm
ir stabilāks elements nekā strādnie­ki
vieninieki. Norādīts ari, ka lat­vieši
ir pieradusi paši rūpēties par
saviem slimajiem un vecajiem tau­tiešiem,
par bāreņiem un invalidiem
un ļtamdēļ Kanādas valdība varētu
bez bailēm uzņemt savā zemē attie­cīgu
šo personu skaitu, kuras nav
piemērotas smagam darbam. Lielāks
Kanādā ielaisto bēgļu skaits varētu
bez grūtumiem uzturēt un aprūpēt
arī savusy nenodarbinātos taļitiešus,
kā to viņi tagad dara Vācijā un
Zviedrijā. •••••^^
Tām pārvietotām personām, ku­rām
tūlīt nebūtu iespējams sagādāt
(^zīvokli vai darbu, ar labiem panā­kumiem
var organizēt ģimeņu no­metnes,
kā tas, piemēram, domāts
Austrālijā. Līdz šim Kanādā darbu
atraduši turpat 3000 latviešu.
Melnais kaķis pārskrien 822 izceļotāju
cer3)am
VĒSTULE NO GRONAS
un
jāsāk ff
Vēl pēcpusdienā viņi priecīgi rak- Austrijas- — Linčas, Insbrukas
stīja tuviniekiem — beidzot ir tik Klagenfurias.
tālu, ka 11. decembri ar kuģi „Ge- 9. dec vakarā Gronas nometni at-neral
StevJarf' braucam uz Austrā- stāja nākamie „austrālieši'' — ap 500
liju. Tiešām 822 izceļotāji no angļu DP, kas devās uz Roterdamu, no ku-un
amerikāņu joslas, kas mēnešiem rienes viņus vizinās holandiešu ku-ilgi
bija gaidījuši šo iespēju, vairs ģis „Volendam". Šeit ietilpa precē-nešaūbījāš,
ka beidzot aizbraukšana, tie bezbērnu pāri un vīrieši vieni-ir
droša. To liecināja kaut pēdējais nieki no Falingbosteles, Ludvigsbur-apmeklējum^
pie konsula, kas smai- gas, Bucbachas un Augsburgas izce-dot
parakstīja ieceļošanas vīzas. Bet ļošanas nometnēm.' Šis bija vienīgais
tās pašās dienas, s! decembra vaka- transports, kas piedzīvoja vismazāk
rā, cerībām 11. dec. atstāt Eiropu pārsteigumu, un tomēr dažiem bija
pārskrēja melnais kaķis — pie melnā jāpaliek Gronā, "jo neesot kuģī tik
dēļa parādījās uzraksts „Abfahrt daudz vietu. .
f āllt aus*-.: , : Tikai šeit, Gronā, var izjust, ka DP
Ko nu? i Viss sagatavots, naudas ne ^^^^f ^ nav drošs, ka viņa nodoms
feniņa, vēstules ; nosūtītas, - varētu realizēsies kaut an jau visi
braukt . Ludvigsburgas i z c e ļ o t ā - A r v i e n gadās
jiem šī bija vismaz trešā reize, kad ^m^^^^ kaķi" un uzraksti ,Abfahri
atsauca transportu. Toreiz cerības .
jauca mistiskie notikumi ar kuģiļ Gronā, 9. dec. Z. B.
„San Francisko", kas bija solīts, bet
allaž kaut kur „pazuda". Tagad tas
pats atkārtojas ar „Gen. Stewari". —
Nelaime nenāk brēkdama, nopūšas
emigranti un dara to, kO' vienīgo var
darīt — gaida. Bet cik ilgi? To ne­viens
nevar pateikt.
Gluži pretēju smaidu tajā pašā; lai­kā
varēja novērot 15 Kanādas brau-ļ (Turpinajums no 1. Ipp.)
cēju — zelti^aču seja^. Viņi ieradās Lielsaimniecību sistēmas dēļ Ar-
Gronā no Minplienes, cerībās pievie- gentīnai nepieciešams liels skaits
noties 1230. DP, kas ar „Scytia" do- laukstrādnieku. Ieceļotāji pa lielā-sies
uz Kanādu, Zeltraču tomēr sa- kai daļai tiecas apmesties pilsētās,
rakstā nebija. Kāpēc? Kādēļ? — Jo laukstrādnieka stāvoklis nav ne-
Atbildes nav. 8. dec. pēcpusdienā kāds pievilcīgais. Tā kā Argentīnā
pēkšņi pienāk ziņa — steidzīgi kār- ir daudz lielsaimniecilDU, kuru īpaš-tot
formalitātes, rīt agri jābrauc. Un nieki ir pilsētnieki, tad jāpieņem, ka
zeltrači ari aizbrauca, kopā ar Ka- nepieciešams ari lielāks skaits šo
nādā esošo i piederīgiem un arodu saimniecību pārvaldnieku. Līdz pir-speciālistiem
~ metallistiem, gald- mājam pasaules karam latvieši ar
niekiem, laukstrādniekiem uņ māj-.nzciliem panākumiem darbojās:par
kalpotājām.' Transportā ietilpa DP muižu pārvaldniekiem Krievijā,
no angļu un amerikāņu joslas un arī [Varbūt, ka, pēc iepazīšanās ar lauk-'
sainmiecības apstākļiem, mūsu cil­vēki
arī Argentīnā varētu darboties
ar labiem panākumiem par lielsaim­niecību
pārvaldniekiem vai ar! at-
No kurieRcs tādas
nevalodas?
Pagājušajā nedēļā dažos emig-rācijas
centros paklīda valodas
ka Argentīna turpmāk vairs ne­pieņems
ieceļotājus no tām ze­mēm,
ko okupējusi Padomju Sa­vienība.
^ Praktiski" tas nozīmētu
izbraukšanas šķēršļus visiem DP.
šim runām nav pamata, un A(r-gentīnas
akcija turpinās iepriekš
izstrādātā kārtībā. Nākamais^
transports no Brēmerhāfenas' pa­redzēts
26. decembrī. No ameri­kāņu
joslas aizbrauks 475 DP, bet
kopā ar izceļotājiem no angļu
joslas uz Argentīnu dosies ap 800
cilvēku,, visvairāk lietuviešu un
ukraiņu. Aizbraucēju vidū būs
ari vairākas latviešu ģimenes.
Katram pieaugušam aizbraucē­jam
par vīzu no savas kabatas
vajadzēja samaksāt DM. 133.—,
jo bija pateikts, ka priekšroka iz-'
ceļošanā būs tiem, kas samaksās
paši un negaidīs līdzekļus
IRO.
Klnu ^'
j, iau divas pi'
GangkaišeKa
no
c atbalsta izceļošanu uz
gentīnu
kārtā labiem amatniekiem un kvali­ficētiem^
rūpniecības strādniekiem,
arī lauksaimniekiem, ja nebīstas no
šī darba; grūtumiem. Neieteic uz
Argentīnu doties akadēmiskiem un
citiem intelliģentiem, jo tiesīDu ie­gūšana
praktizēšanai savā speciali­tātē
ir stipri apgrūtināta. Valsts die­nestā
zemkopjus nepieņem.
Ieceļotāji pēc' nodzīvotiem 2 ga­diem
iegūst naturalizēto stāvokli, bet
pēc 5 gadu nodzī^^pšanās Argentīnas
pavalstniecību. Ieceļošanas noteiku­mi
ir samērā humāni. Personām, kas
vecākas par 60 gadiem, jānorāda,
kas rūpēsies par viņu i uzturu. Tā­pat
sievietēm ar bērniem zem 15 ga­diem
jānorāda, kas palīdzēs viņām
bērnus uzturēt. Ja sievietes, jaunā-
^'Sntu nSiJas vadītos ļ
',i,^j' "n*a cSiolnāālass vv"al dības-g a,.Kismmua 13
!" P^^fL austrumos ģen.
' . Stumeirooas aizlido-
Mpārbaudītu^^^^^i^^^
^ī'^^ Scionālistiem,
A ^l^rl noteikumu,^ka
Pēc agrākā ASV ārlietu ministra
plūstu līdzekļi no visām latviešuļStetiniusa ierosinājuma, ASV ārlietu
emigrācijas zemēm, un to mēs tad ministrija šī gada sākumā aicināja
ar pilnām tiesībām varētu saukt par vairālcus simtus lielāko #herikāņu
latviešu kopēju cīņas un palīdzības organizāciju sūtīt uz UN Parīzes se­kas!
ārzemēs. Viens no pirmajiem siju savus novērotājus. Ielūgumu
uzdevumiem te 'būtu izlemt fonda pieņēma 60 amerikāņu organizācijas,
centrāles atrašanās vietu, radīt ko-ļ to vidū abas lielās arodbiedrību sa-pēju
fonda centrālo pārvaldi un no- vienības AFL un CIO, Amerikas
% organizēt fonda nodaļas visās zemēs, farmeŗu federācija. Sarkanais Krusts,
kur izvietojušies latvieši. Kad būs CARE organizācija, Nacionālā sievie-veļikti
pirmie organizācijas darbi, tad šu padome uc. Praktiski ikviens kā-varēs
sākt domāt par līdzekļu sagādi das lielākas vai nozīmīgākas ameri-,
un to virzīšanu uz vietām un pasā-ļkāņu sabiedriskas vai arodorganizā-kumiem,
kur tie visvairāk neplecie-[ djas biedrs Parīzē bija pārstāvēts ar
• ' savu neoficiālo delegātu. Mazākā
sevišķu lauksaimniecības nozaru kas par 22 gadiem, grib ieceļot vie-vajadziga
izdevība kļūt par patstāvl- ļP^lz^^i^?^ Vispār ieceļotāji Argen- nas bez piederigiem, tad tām jāuz-giem
pašcieņas pilniem ļaudīm Pār- ^^"^ ^ ^ ^ ^ lauksaimniecība varot at- rāda darba devējs, kurš iestādēm bū- .
vietotās persohas būtu labi Savlen^^^^^ . . . , pazīstams kā morāliski nevain<r I
Valstu pilsoņi, īsteni tas ir tas ļaužu ^^^^^^'^^ valdība samēra lab- jams cilvēks. /
tips, kas^ Savienotās Valstis^^^p^^^^^ augsti kvalificētus Izceļošana uz Argentīnu ir vēļtai
par to, kas tās šodien^^^^^^^^^^^^ S'^f^'^?..'^ ""^'^
&nbi" a+bal^Va-T>l§mjq^^^n^ Bet parastajiejn aka- šķēršus izbraukšanai. Tas nozīme^
S s k ^ t a katrs, kas vēlāk gribēs a^lgriez-
DP Skaita palielināšanu. N Ig^ntīnā darbu atrast ir ļoti griiti. ties Latvijā, to ari droši varēs iz-
Arl tirgotājiem ir samērā maz iz- darīt, jo pēc līdzšinējās prakses ie-redžu
izdevīgi ierīkoties. Vislabākās | stādes izbraukšanu neliedz.'*
I izredzes atrast labi atalgotu darbu
Argentīnā ir labiem amatniekiem un
i
organizācijas kvalificētiem rūpniecības strādnie- ļ
kiem. Vienkāršiem fiziskā darba
Ka bez līdzekļiem ļoti maz kas mērogā šādi „tautas balss*^ pārstāvji
darāms ari Latvijas neatkarības la-ļpie UN darbojās jau kopš šīs organi-b
§, to pierādīja kaut vai tas, ka 11-ļ zācijās nodibināšanās,
dzekļu trūkuma dēļ uz Parīzi UN Amerikāņu delegāti — novērotāji
pilnsapulces laikā nevarēja aizkļūt cītīgi sekojuši visam Parīzes sesijas
paredzētā latviešu delegācija pilnā darbam un devuši oficiālajai ASV
sastāvā. Bez tam, iekām nebūs ra-ldelegācijai savus ierosinājumus, bez
dits kopējs fonds, nevarēs ari ru- tam daži atraduši laiku informācijas
hāt par vislietderigāko līdzekļu iz- ^ceļojumiem. Pēc ģenerāļa Kleja ie-lletošanu.
Daudzkārt atsevišķās že- lūguma, 12 šādi delegāti, kas pārstāv
iftēs nauda tiek tērēta parallēliem 36 miljonus amerikāņu, vienu nedēļu
mērķiem, sevišķi, kas attiecas uz in- viesojās Vācijas amerikāņu joslā im
formācijas izdevumiem. Te jāsaska- ļBerlīnē un, starp citu, apmeklēja
ņojas ne tikai par saturu, bet arī par trīs DP nometnes. Šim „tautas dele-izmaksu.
• • ļģātu" Vācijas braucienam jau i r ari
Ja Zviedrijas latvieši ir noorgatii- rezultāts. „Lauvas klubu"
zējuši savu nacionālo fondu, ja Vā- parstavr Fredu Smitu tik stipri ie-djā
veidojas pašpalīdzības fonds, tad sekmējuši ^apmeklējumi DP nomet-nekas
nav dzirdēts ka kaut kas 11- H^^^' ka viņs savas.organizācijas bied-dzigs
tiktu darīts Anglijā, Amerikā dzimtenē ziņoja: ; „Es vēlos uz-un
citās Eiropas un aizjūras zemēs, svērt izdevību, kada mums kā orga-
Ja ari dažā vietā ir kas aizsākts, k ā P p c i j a i dota, lai palīdzētu DP. V i -
to, piemēram, darījuši ,J)augavās ^^vajaga labdarības. Viņiem
Vanagi" Anglijā, tad tas gan rāda uz
5is organizācijas l^iem nodomiem
un aktivitāti, bet nevar aizstāt tās
vajadzības un uzdevumus, kas pie­kristu
vispārējam im vienotam lat­viešu
fondam ārzemēs.
Būtu nepareizi iedomāties, ka jau
tūlīt ar fonda nodibināšanu līdzekļi ļ R O B E R T S L , ' T A I L O R S iecelts par
plūdīs kā no pilnības raga. Bez tam I R O amerikāņu joslas direktora F i -
jāiegaumS, ka svešās zemēs visuma iipaE. Ralana vietnieku. Viņš agrāk
būsim tikai strādnieki, un galvenais bija I R O 2. apgabala direktors Vir-mūsu
ienākumu avots būs tikai ro- tembergā-Bādenē, aprūpējot ap
ku darba alga. Bet sākt var ari no 50.000 DP. Par I R O 2. apgabala di-mazuma.
Taču, lai kaut ko sasniegtu, rektoru izraudzīts Čarlzs E. VēlersV
Turpat, kur esam šodien. ^ . personu aiz karaļa. Archiblskaps in-
. Ev. P r e i V a 1 ds formēts par mūsu dzīves grūtajiem
apstākļiem un prol Kundzii;iš viņam
ļ \ iesniedzis Vācijas angļu joslas iat-
• m viešu luterāņu, garīdznieku memo-s
randu skrīninga lietā.
I FĒLIKSS CIELĒNS iesniedzis pa-g
ziņojumu Latviešu Nacionālā Fonda
ļ vadībai, ka Izstājas no LNF pado-g
mes, informē Stokholmas latviešu
m I laikraksti.. Aiziešana no LNF motī-
_ vēta ar to, ka viņš domstai'pību dēļ
izstājies arī no Zviedrijas. latviešu
E i Brencēna 56 ilustrācijām it'^f l-'^^^^nft-, ^^f-''-^''
Cena: broš.DM 10,-; audekla 1 ^f"?: f'^ens izstājies;
. Sējuma DM 15^. : 1 f Centrālas, Padomes
_. .\ _ , . = Zviedrijas daļas, kur viņš pārstāvēja
Pieprasiet nometņu gramatni- g sociāldemokrātu partiju. ;
g ..BILLIANT-', laiva ar 30 latvieJu
š bēgļiem, kas nesen no Zviedrijas de-g
vās uz ASV. vētrā draudēja nogrimt
ličl jau netālu no Zviedrijas krasta. Mū-
VE51ULĒS
Vatikāna emigrācijas biroja iero- 'l'f ''^ J^'l'^f v-^f^^l f REDAKCIJAI
sinālumā novembra beisās Freiburgā Argentīna ka izvietoSanas
notika katoļu orgamzātiju kongress,1^""^^ ^^P^ ^^^^^^^^^ vispirmāļH. M i l n ā j s , Eslingenā
•^^^ifn valsts jaunuzbūvei
Sis pa-ļjekšnieks
piedāvātu kraja ,
/izskaistināšanai, kad 3uw
ligsmas? . .
• par visām tomēr^ sķiet
.jdia ka ASV gatavojoties at-
S i l o m ā t i s k o s p ā r s a v^
'Tarītad, ja šī pilsēta krisjA
m w^ās, un to pašu ar
,0t darīt ari vesela nnda lielu
lu finnu, to vidū pasaŗ^^^
jjļoto un optisko ierīču fabri-,
.Kodak". Tas izklausās pec sa-itiekl
§šanas ar favorītiem.
.ikadaSitadNbūtu sekas, Ja labi
#/ar japāW un padomju ie­tiem
apgādātie komunistu ^ speki
snebutii atturami? Jau minētais
li-i^erālis Grimsdēls pat jauj.
e(ka Cangkaišekam neesot i^r
Noturēties pat Ķīnas dienvidos,
vairākas lielas provinces jau iz-
IfliuSas separātiskas tieksmes un
pd, varbūt, izmantošot gadījumu,
^Miu patstāvīgas. Ģenerālis gan
M'īA vārda,- ka šādas jaunas
*as ātri vien.nonāktu tās pa-
' varas rokās, kas jau okupējusi
kurā pieņēma vairākas rezolūcijas.
Katoļu organizācijas stājās IRO rīcī­bā,
lai palīdzētu atrisināt darba ne­spējīgo
problēmu. IRO rīcībā katoļu
organizācijas nodos visus savus pa­sākumus
zemēs
VAI ATĒDUŠIES?
Tautiešu vēstules no ārzemēm un
vērojumi kulturālā rosībā nometnēs
U apgalvoja, ka Ķīnas komū-nemaz
neesot „komūnisti",, bet
zemnieki, kas alkst pēc zemes
tadi tagad šie «lietpratēji*' « Tononoc TNiMos+s \Tort/N*- Hsk seclnāt, ka Vācijā šobrīd esam
iImmuusF, Kuŗi airtoea^as^ ^u^z^ņe mšanas Ij aīskvaosr Fsunmmm^aos? ^bwieId^vrī.bTaws naudas iuz- zgLasr+īrg^ i atēdušies. P^ar.t^ labi ko.n•^c^ervt;«i ru«n \[ « mnnrmpln, 0t+a7d10 +t agtaod m šniei n„lSirectpVrna+tem3ii-:'
ps un nnlpsie« nanaki lai vai- hirSi./^s?nrN,, /^/^«v«u ,^«^4^^ teātra izrādes, par nopietnākiem \«iiozem atzīst, Ka Viņi parsKaxi]u-š
t i s ļ a s a l z g S , ^ ^ ^ ^ nemaz nerunājot^ # Tādēļ pat visoptmstisk^^
ļu darba n^^^^^^^^^^ nSzL a S ^^^^ apmeklēti. -Naudas trūkuftis? m « e k u " aizstāvji spiesti
zacij^ a t z i h 4 & daudSs vIlsSs fSSZl m protams j n a r k u nevienarņ nav par ,#oti^ ^apgalvo™, • ko
vēl nepiecieka'mi apzinās bēgļu prob- . sirjjas pilsētā AJepo iid^^^^^^^^ f bet pasaule jopmjam ir spē- mēnešiem formuleia va^
lēmas nopietnīta un tādēļ nepiecie-m dzīvnieks nav vis sUns, ka- P^^ HkUmība, ka fl^^^eks vispirms
šams: aktīvāk g^^^^ vai kanārijputniņš, bet aik. Gan- ^ m S ^ S S p S i e š ^ S
mes uzņemtu vel helaku bēgļu skai- drīz katrai ģimenei "ir viena aita, r '^"^ ^^^^ visnepieciesamaKdS
tu, izvietošanas zemēs iedarbīgāk pa- ļ^as izkrāsota visraibākajos toņos: ļ Vēstules no tālām pasaules maļam
līdzētu bēgļiem piemēroties jauna- ausis, piemēram, zaļas, purŗis dzel- aizvien biežāk runā par garīgo badu.
jiem apstākļiem un bēgļiem, kas gai- jtens, aste sarkana un ķermeļnis zili Mēs laikam tō vēl nejūtam, Vaj-idzē-da
izvietošanu^ būtu jāsniedz pla- svītrots. Pēcpusdienās īpašnieki ar tu tikai saskaitīt, cik nometņu vel-šāka
garīgā, morālā, juridiskā ' un saviem mīluļiem iet pastaigāties. kalos nedēlā pārdod pudeles ar rai-materiālā
palīdzība. ' • (DB) bām etiķetēm vai arī papildkalorijafl
LCK Inf. b. II ^ Nesenajās nekārtībās Stutgartē un cik grāmatas un ieejas biļetes sa-amerikāņu
militārais policists Vilijs rīkojumos, lai redzētu, kas te stāv
IKramers, kas kopā ar savu vienību pifniajā vietā,
su tautiešus dramatiskos apstākļos!bija ieradies demonstrantus izklīdi- rn. T . , , . ..T,o+n^ni.n n^^-
izglāba Nordvīkas kuģa „Ceylon" ap- nāt, pēkšņi uzsauca kādam iekarsu-l ,3^. ^fļ^^f^^.
kalpe, par ko Karnegi institūts to: a^ trača cēlējam: „Georg, ko tu ^.^^^^
DĀNIJAS atviešiempav bra 1 P^r k^.^- U pabūt kopējā saimē ar lasī-red^^^^^^^^^^^
pirms 20 ^ ^^^^^^
sākusies iepnekšej_a^^^ neka vairs nebija dzirde is. L^^^^ tikai bridi redzētu vaigā.
Sohts, ka uz Austrāliju varēs iž-j (Dz) L^vus dzejniekus un rakstniekus.
* Līdzas policisti, Anglija,, beidzot _ Gan arī jāpiebilst, ka dažkārt paši
laikraksts „Špiegel", iesākdams
rakstu ar teikumu: Tālajos
Ipnimos rietumnieki zaudējuši pir-
Sf trešā pasaules kara svarīgo
fm Mi Elurope'* nesen rakstī-
;%|sa rietumnieki guvuši šķietamus
v#kumus aukstajā karā Eiropā t i -
g|PP§c, ka komunisms veikli pār-llfis
cīņas smagumpunktu uz Tā-austrumiem.
^15^^^^^ kaujas sekas vis-
•Wēlo amerikāņu republikā-tadzīgais
„Time« kas rūgti
^ Ka karavīri n'ekad nepama-braukt
kopā ar ģimenēni
51 gadu gaidrjis
«siju un -
II
PIEMĒROTĀKS DĀVANA
ZIEMSVĒTKOS
brāļu Kaudzīšu
ar
cās!
LATVIJAS apgāds
liMnUliHliliilIlliilM^
/ • • •, -• • .v.^-. - • . ,^ - - ,rakstnieku dienā grib d z i r d ē t .
migrāciju. Tā vērsusi arī ASV un lēcis no 4,20 m augsta uzbēruma im ^u, vēl nepublicētu. Interese zūd, ja
franču vēsturnieku vērību uz strēl- aizskrējis līdz attāliem krūmiem. rakstnieks, stājies klausītāju prieitsā,
nieku laikmetā nozīmi . sabiedroto paglis, kas ielauzās losandželosieša nolasa pirims mēneša publicētu dar-labā,
nosūtSt dažādus materiālus. Paipera namā, nebija nozadzis nekā ^o laikraksta.
Valde aicina i-ū^ēties, lai strēlnieku vairāk kā tikai pretzagļu trauksmes»
tradicionālo atceres dienu, 6. janvāri, ierid. (N) . ^ f. / *
nometnēs atkar atzīmētu ar saHko- . : 7 — - Asprāiīgič 771UZU nālpi
JtmTim ar referātiem, parādot.^ k ^^^535^^^ darbiem kafejnīcā kur- Vi«« galma kap.imeis.ar, M ŗ i ^
santes apmāca gatavot ēdienu ap-ļiSSJ?,;^^^^^
kalpot, klat galdus Utt. Par skolas koncerta laikā slcaļi smejas, priekšnesumam
direktrisi iecelta mājsaimniecības, beidzoties, ^viņšsmējēju^^^^
paidagoie Klāra Andersone, kas a r i ' , - ļ ^ - ' ^ ļ ; , ^ , ; - A
pirma ierosinājusi šādu pasākumu, jās?" ; ,
LIETUVIEŠU amatnieku un strād- gavu d r a w Fuchsu, kas bija komponfs
nieku arodbiedrība, kārtojot izceļo- serenādi, pēc koncerta viņ§. apsveica ,^var*
šanas lietas uz ASV, 1600 ģimenēm diem; «Lapsa, to visu tu esi nozadiis!'
ieguvusi kontingentu zemkopības ; • ; ^ * ; • " •
darbiem Vermontas statā. Nosķaid- Kgdās Ueiās viesībās jaunbagātnieku mājā,
rojies, ka ar lielā arodbiedrību Cent- kurās blļa ielūgts ari Francis Lebar^
ra CIO palīdzību iespējams sagādāt vispirms_ "If^^K,^^^-^^
darbu lielākam skaitam ieceļotāju "^.tl^r^v^"^^^^^^^
mechaniku Forda auto fabrikās, salkušo Leharu un starp citu jautajā: «Kac»
Mičigana štatā. KImiklemKsavi;^ārt ir jūsu.mīļākais:instruments, ^^V^^ļ^^i^i
izredzes strādāt Akronas g^i^^^^
fabrikās. ' minūtēo klaja galciu.
« . ~, nomms
^tl^^ armiJasTā ģāVu
Mjjgļ^^f piešķīra 8 šiliņus
' t t u K f / " l'^^^' toreiz
Bet 1921, g iz-
^ttoŽI ^ti^za. oficiāli'mo: m
strēlnieku gaifs un. spars nav ne at-slābis,
ne izdzisis. Nolasīto referātu
noraksti nosūtāmi J. Goldmanim:
(13a) Wūrzburg, Central DP Camp.
' HANAVAS nometnes bijušā starp­tautiskā
klubi t'elpās jekāi-tota pa­saules
YMCA^ mājsaimniecības, sko­las
kafejnīca,, Tā I atvērta vispirms
pašas skolas vajadzībām, bet arī Ha-navās
nometnes iemītnieki tur varēs
patīkami pavadīt brīvo laiku. Pa­saules
YMCAs im YWCAs mājsaim­niecības
skola Hanayā sāka darboties
pims mēneša. Tajā mācās 12 hana-vietes,
kas skolu beigs pirms' Ziem­svētkiem.
Tad sāksies jauns kurss
dažādu tautību ģimnazistēm. Bez
8»
' Bet ' 5 A ^ ^ " ^ " ° ^^ra. iedar-^ Liii-' ^"^^ Pi™s brīv-
#'^šv2flZ;>^ tagacl savā
«Sas atbilde- Pg^
^^Pēias^//.^^s 100 proc. dar-
. ^ ' ^ ' ' f i n o i f l i ^ 25 šiliņus ne-ļ^^
ugu'stT»^"^"^^ iesniegšanas
% S f t S s f e ^ S o b i 3 s šo sa-
«58
1
m i
V''
•mm
w