1947-12-30-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
? f ^ * ' ^ liegties ka tr ^ retu npraidīt nens?! *° slevi2 B * ? - jābrauc ateakm , 2f Pi«cēt. M ? k studēt tKSl"'^«^iS ft.ftoi^sirirtf4g'°» Pieci J p',kluži skaidN Nņa jūs nekad vJU^^'^s fei^mLaSiSS;"^^» |S8S tiem gar to. dala<!9 i - ^ugusi; Lieta Ir ''"^ -''"^ iiSi Jus ' esat ffuHnr. .V . JJinirkJa iedvesnS •'"'•'^^ W nē? Tas ir n e d z i jg moka sola. >rāV M^miātors izdarīja kustību, no- ; aīdams, ti2 savu sievu: „tJrt tur nu teļaež VēlatUki^ ļflTilaJa, un es kļuvu gubernatora nu apprecējis .dārgumu, mani rigi; sievieti ar vJriSkigu gudrību i^evlšķīgti smalkjūtību: apbiing, nu sievieU." ?aliee taču klusu, mon arai|« ?a kundze. , „Tu ;^ādarl inani tik. ļ ; s m i ^ ^ } ^ I Tņ$ pievērsas^edru, pulkvedim: 1 siesat vecptdsis, mon colonel? Ja | tad ieteicu. jums noteikti doties Zenēvu. Tā ir pulcēšanas vieta lerp^pin^ viņa lietotais :^ ds) visjaukakaiam jaunām ,dS« miļlto jūsoto tadu sievu, nekur dtur. Nezaudējiet ae mi* ] cl, bet brauciet tui^u, un es Jums ioSu ieteikšanas vēstuli manas ie* ^ ^iķriffitnie^ ' i i ; bija: tS, kas^^ stāsta,, .secinājumu: Fakts ir tas, ka f Sājjrafe^^^^^^l sagaida niaz§k, ; ar! vilšanās izredzes tur ma* Tā kā viens otram neuzstāda ij^Sttgas prasības, nerodas arf lesls sariigtinājumam. Nemeklē' p i i n ^ lielāka iecio-i t pret savstarpējām kļudaa isltba i r visai skaista un laba, oel Iņav īstais pamats laulībai. Re* teiļi^^^M^^ varētu P Pbā-laimigi, vilkiem jās5ei vl^ Gi^ <M;ni c^^^ Jabut no ta i sabiedriska slāņa, un mĶ «ēin jābūt vienādām. TadļiJ »;viņiir godīgrcllvēkiunga^^ mmemt,^^^^ ^.^iein^a, Mdēl apvien^ nebūtu tikpat laimīga ka # fliļa mirkli apklusa. _ protams: mans vira ir m I Izcils cilvēks." f i aģentūra. 29._W^^^^ j its. Šl. Organisks izd™^ I ZivsL 37. Lēni cep as. 3 J | it& 44.. Sauciens.^45. K a r t ^ denis,' 46. Parazīts. « . « £ Itālijā. 53. Aiņerik§i?« 3. Smeltuva ^5- ^ļg , « A S V -štats. 9' .Hl. jmsasvētku stāstu' auw^.^^^ fstāds.15. Putņs.pl6^»''25/<!^ Itsl 26. Elements. 21- ŗ ŗŗijidi- I ršatifcsines vard^^ M I K L A S A T i u - • i I fds. 9. A p a r a s . z a j j d j i 15. Ķesteris. 18- g^Vi^. « ere. 7. Eupse. > g^ene. i ' - j » Pomāde. 19-^^'g5g. LATVUA toiNfl^n Newspaper piibflsbeii twlce weeia7. Aiitlioriizeil by EUOOfiS HO. CivU A t t & l n m v m o n . U - t h M f . m i , A Q 383. 9 OŖC-A Q O y ElStlors SārlU Ba* voiumm** ooos* btaŗg/Donati BOrg^m^lste? ^ Laiul!dDB80opilst8 9« Pofro* trimdas dzTvc ZviediTii nodibind a Latvifas l^eķu pa^^ prieMvakara pazd^Ja,^^^ k^^ no-allilpults »,piFi^ Grieķijas vadība*' ar ministru pre« -'tai ifeiserSfl Marfo priekSgalā m iisaioMja visus ELAS. >,Grle-i i a m j a ^ armljss'', locekļi&B ķerties pie ieit>2ieiii pai' briv^ļ^^^^ 25. decesnbri r^idit^Js pas^ojā fiis Tgs mērķis būšot :»^riVotvi£tiīs demokrātiskos spē* niii iosperiālisUsMm ā r z e ^ viņi^ rokas piUSiem, a| atbrīvotos Grieķijas apgab^us pēiD demokrātijas prind-foniro uiii pie§|^^ • Scidibihilitā v^l^^^ pārdot defākus sakaru» un uzsjernt dlip- stāvis ižtēid^ k a - ^ neesot piln-tomSt^ as attieksmes a^^ Padomju ļvai^jts dot paskaidroju^ pat sa'^ Savieifibu un^'^q^^^^ val^ļJbSm. Tā Jirī vēibties izveidot tizānuvaldibii, bet uzskatot tās no-stlph; i amiiiju, floti un aviāciju, lad dlbināSanu par ievērojamu soli uz stātos pretim i jebkādai agresijai.] priekšu cīņā par Grieķijas brivfbu Pai^tižānu raidītājs, kas noraidījis šos un neatkarību. Bulgārijas riņu aģen-uzsjftikumus, pēc grieķu valdības ap- tūra vēsta, ka Bulgārijas „tēvzem^ rindu domām, atrodoties D i e n v i d s l a - f ^ ^ kl;^•ai pieder vtsas kreisās vijas tferriļ;t6ŗljāy ArMetu ministrs partijas, ek)t nodibināju^ ^,tautas CaltJariiss uzdevis Grldjti'jas pārstā- komiteju demokrātiskā karaspā^a at-vini tJN ji^oftes^ēt pret to, ka, Dien- balstīSanai Griēķijā'\ vids^lavljaatļaul dumpiniekiem Iz- v a 4 4 « ^ ^ « ^ A t ^ ^ s ^ ^ «w I ^ A L ma^itbt savu i^adiofonu. Caldariss k lekiied^s^ d Atēnās ļ)rotestUi DrelDienvidš^^^^ lis mt Albāniji Padotoju Savienība šim savu satelītu piemēram: tūda] sekotu. Hilaskavas Atēnas usĶjkata, ka ar Markoi^aļ radiofons patlizāhiisvl^ laifci dēvi valdības nodibināšanos stāvoklis par ^grieķu demokrātisko armiju". Ori^ļķjjl esot sii^hājies^^ ica ,,Pravda" rafata, k&^^ ^ var^Mt:; kļfitv^^^^^;^^^ vaJiļlība no ^UMriftSiS^^ Gileķiļā; ;,tzvestija" ^tip* rltoi?ija. S5letns\tētku laikā risinājās ģalvOifeASVu^ sīvas (aņal; Konlcas pilsētas,^ A i - mantot taN Baikānu komisiju saVlem bānljas ŗpii^žu tļiivui^ decembrī ļ savtīgiem nolūkiem. BlenvidsiaV^ nemiērnieM Ķcļiŗilcu ielenkuši, lieto- komunistu „Borba" raksta, kia'lViar'- jot artiļei^||ttm|ljesm^ Pēc ķo& ^ateibas nodibināšu v^iiirdieiiiiki?' , M ,^amwikāņu intervenr esot labpi$ 3tālļ<)^ valdībasļdoni^u nespējai apspiest gri^u kaŗfiļ^ēklļin; Neimiemieki gribot le- ļ brivošahas kustību'^ kurai pi«ēd^ gūt Ķoiņicu par katru cenu, lai to I visas pasaules demokrātu šiinpatl-izslijidin& tiii pār savu galvaspilsētu, jas. AJīgļu kbniūnistti ,J>aiiy Wor- Ciņ^s notiek ari vairākās citās vietās ker^* 2dņai par dumpinieku valdību Grieķijas ziemeļu robežu tuvumā, ļ liek apakšvirsrakstu: ,,Fašistu ror 198^ ?^ki^n^ komunistu laikraksti Ziņu sni^k ļoti ,14 8-likumu par izņ^uma sta- k ^ ^ ^ Markosa valdi-vokli valstī, ka^i starp citu nosaka, W ^ T ^ V ^ ^ ^ V a ir«v»Y%ft«iMt ^ h x < v ^ ^ t ^ *.-^;| basanzw atzīšanu no Austrum^iro» ka l w » p ū n l ^ i ^ ŗ i ^^ vam^un apkai^jaml. Likums vēl pa- ^ ^onde" k a ^ d ā ^^ pilināts;.tādējācLi, ka valdība vaa^LJf ^^^^^S tJ^?S,"i;^f? r^"^] S ā t S S S > u ^ ^ 2ms^it iiU preatideintsiW S ofunns ^a ^p^a^s^ka^i di'o- ^ ^ ^ ' ' . j i ' - -' W^^(>Sot komūnist^^ MSI aiz^ un v ^ bīstamo elementu? ap(Mlriāšw^^^ Izmekl^a^ sniegt Grieķijai tdaku ,p^. tiā^rar d i ^ i)otteijas ierēdņu nonā- M^^^ vēšami « a s t a |>laša komunistu <^ Arn«r&aņu^ ganizadji,^kas rtodlbināta pēc l ^ r ^ ^ ^ ^ uzskatot vairāk par Jcomū-kosa nortdījumii un kuras mērķis nistu^Propagandas manevru, bet Va-biJI^ viSītāju giļeķu poiītlķu 1^^ dēS&ņa; Atēnās rāk nekā Si)0 ļ 5 ^ ^ drošības ministrs Rendiss uzaicinājisļ ^ • ' ^ vlsasr grieķu kreisās aprindas^aidri ^ [•J;,..;,,,, izšķirties vai nu par vai pret Mar- >^ - V - ^ n > i Ariģlijas iārUetu niin pārstār I vis ]pj(išķilite»jisj ka^ A^ ba^ protams, atzlistot vienīgi legāli un arodbiedrību kustības „Strādnidai demokrātiski ievēlēto Grieķijas vai- spļ§ics"ļvadība ziņo, ka tā organizējot dību, Duņi0ini6}tu valdibas nodibi- strādniekus jau 75 no Francijas^ 92 nāšana bijusi akgaidāma jau kopš departamentiem. Lērrumiu par iSīs ilgāka laiJca. Dumpinieki līdz šim grupas atšķelšanos no kcmiūnistp va-mēģināļuŠi iepriekš iegūt rīcībā kā- dītas arodbiedrību savienības CGT du lielSkii pilsētu un piesaistīt iespē- pieņēma ar 52 pret 5 balsīm, 14 at- Jami daudz liek^^mūnistu, lai parā- turoties. Jaunā grupa ar ģenerāi-dītu, kia d\unpinieku valdība dibina- sekretāru 2uo priekšgalā pārstāv ap ta uz plašas bas:es. Ne viens, ne 1^5 niilj. organi7.ēto strādnieku. CJGT otrs no šiem nd-domiem dumpinie- sašķelšanos ITP apzīmē par cettirto klem vēl neesot sekmējies. Tagad smagāko komunistu neveiksmi F^att- Maricoss, kā redzams, esot atmetis djā, jo tiem atņemtas iespējas sek-nodomu psu* reprezentatīvākās„val- ipTgi noorganizēt ģenerālstreScu. Sis dībās" nodibināgianu. Pavasarī vārot ļ fakts laikam veicināšot šķelšanos arī rēķināties ar Jaunu partizānu ofen- visoasaules arodbiedrību savienības sīvu.; Notikumu attīstība Grieķijā rindās, kur jau pastāvat konflikts liekoties esam sakarā ar pēdējiem starp komunistiem un to pretlnie-n<? umiem Baikānu valstu starpā, j a ļķiem. Amerikāņu arodbiedrību sa- Markosa valdība gūtu Padomju Sa- vienft)a A F L apsolījusi 2uo atbalstu vienības un visa padomju bloka at-ļ jaunās organizādias uzņemSsmal vis-balstu, ta'd tās nodibināšana pastip- ļ pasaules apvienībā, rināšof E)irODās sašķelšanos. Frandjas nacionālā sapulce pirms Urieķu vēstnieks ASVDendramiss Ziemsvētkiem pieņēma ar 8 0 0 ^ izteicies, ka Itoķo^^ valdības ata- 269 b ^ īm valdības ieteEctopretln- Sanu no Biilglrijjis im Dienvidslāvi- ļ f l ā d ^ likumu ar d a i ^ ^ V^^t jas pūs^ Grie^lai valdība tt^ iMp ctto^ pinns ilgāka la&a Zvieddjā i^R^ināta dcmfia par nepiedešamība dU)ii^t Latvijas Nadonālo fondu. Sī gada novembri sūtnis V. Salnais ap^riedlf» par šo jāMtājumu ar Zviedrijas; latviešu organizādju pārstāvjiem, tomēr galīgi pozitīvi rezultāti nav panāktL Kā vēsta Zvledri-m ,.LatvJu Zlņas^\, atzīstot. fonda vajadzību par l i du un spiedīgu, sūtnis Izšķiries „fdnda pagaidu pārvaldi sastādīt nevis no organizāciju ddeģētiem pārstāvjiem, bet no per^ sonāli uzaicinātām sabiedriski pazīstamām pcfrsonām — Latvijas pilsoņiem". - Šāda sapulce notikusi 14. decembri Stokholmā un tajā par fonda Zviedrijas nodalās padomes pacraidu priekšsēdi ievSēts ģen. Ed. Kalniņš, par viņa biedru J . Grins un par sekretāru J . Ritums. Par valdes priekšnieku ievēlēs prof. A. Alzsllnleks, bet par valdes locekļiem F. Clelēns, V. Krddier^s, K. Zīverts. M. ZīVerte, V. Pltiņš, M. HiOcša, Erdmanis un i n l Vītols. Vēlākais 6 mēnešu laikā šī pārvalde jānomaina vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un propordonālās v3ēšanās ievēlētai padomei. B>E>nda mērķus sapulce noformulējusi šādi: l . aizstāvēt latviešu tautas tiesības uz neatkarīgu ne-dokratiskuvastl, dibinoties uz Latvijas i ^ b l i k a s suverenitātes tiesībām, kā ari uz UN statūtu un Atlantijas chartāiztdktajlo^ tautu pašnoteikšmiās principiem, un 2. izplatīt pareizu informādju par Latvijas zemi, tautu im kultūru. Nolemts' lūgt arī, lai Latvijas valsts pilrivartr h^ējs aūtņls K. Zariņš kopā ar bīskapu J . Ranc^mu, pieaidnot citus mūsu diplomātiskos irtrstāvjus, sastādītu Latvijas Nadonālā fonda (^trlJo p§:fvaWl^^^^^^-^^^^^^^ pieminētais laikrakste.zina vēstij'lOT nāda)a ^vi^ljā u ^ dot ibn^ n@dāxfnā- 'Bijuims Tirifigijas^ priiid^ts stista par savu bigsanti no padomju ļ SaMtes, vl€isu AI Ā f r i k a T i d i i g f ^ raitais preiiie©^ I>r; l i M f s ķm l. sepiesibfa bUa pasodis bes 2S. d^mībri t ® ^ gr altv@ ^ d l ^ ^dienē. Viņš lieddes latei&tles par savisn §§mm IE@9S h m^lmā^ h negribot radii grOtuiiiiiis Um^ kas vlņasa M ^ l y i H l ^ f ^ ^M esot nodomājis pagaidim aidet 00 p o l i t i ^ M v m m ra^sm s l ^ ^ ^m par savām gaitām mini^na presiideaada amati padmja faiOs 1^ skatoties |oti novirdsig m saadējils daoda no svar©. ; pašā laikā otrā Zviedrijas JatvieSu laUuakstS^^^^^ VSrdsT ļ4tviešu organizādju savienSi^a piil^c^jusi parakstīj u ^ ari Latviešu študamtu, novada, l^atvičšu ev. l u t baznīcas pārvaldes, Jauneķju Kristigfe Savienības, Latviešu apvienfČ^is Zviedrijā un Zviedrijas latviešu ffl^ bledri-bas pārstāvji. Padņbjumā paskaidrots, kāi«c latviešu organizāciju siavienībā apvienotās Un citas latviešu orgaĀizācļJiffi IKviedrijil nav piedalījušās sūtņa V; ,Salna sa- ^ i j ^ j ā LNF dibināšanas sapulcē 14. de<«mbri, kaut gāh tās vienprātīgi atzinušas fonda nepieciešamību. PazlņK>}urtta parakstītā jas orgānizād-jas i r tajos ieskatos, ķa LNF Zviedrijas nodaļa kā territoriāla vieniba idclaujas kopējā Nacionālā fondā, kura dibināšana piekristu sūtnim K. Zariņam, kas līdz fonda centrālās pārvaldes radīšanai uzņemtos arī šīs pārvaldes uzdevurņus. Tāpat šīs organizādjās ksacījušas vē^anos respektēt otra musu vecāki sūtņa Dr. A. Bīlmaņa viedokli Paziņojumā celti ieblldiimi ari pret to, ka fonda nodaļas dibināšanas sapulcē aicināmo delegātu izraudzīšana atradusies vienas personas rokās, atzīstot, ka šāds veids „nav pietiekams .«segums tai uzticībai, kādu no tautas Prasīs Fonda darbība". .Jleue Zdtunr* publlcēlajS Paulā pa^aidrojumā teikts, ka viņš no Oberhofas, kur viņš pēdējo r dd pirms bēgšanas redzēts, devies ,uz Berlīni, kopā ar savu Šoferi, kas pjir viņa plārdem nekā nav zinājis. Drusku vēlāk viņam sekojusi sieva ar I^ula sekretāri-tulku un tās dēlu. No Berlīnes Pauls ar sievu devušies uz rietumu joslām, kur uzturējušies dažādās vietās. Baumas par viņa līdzpaņemto bagāžu un dokumentiem^ diemž^ neesot imtiesas, un viņš rietumu joslās imidies ar pavisam niecīgu bēgļa bagāžu. Viņa bēgšana no Cft)erhofas kļuvusi iespējama vienīgi, patdcotles sevišķi izdevīgu apstākļu sagadījumam. Tieši tai lāfkā gaidīti Ierodamies rietumjoslu ministri, atklāta Lelpdgas izstāde un notikusi kāda lau ^ ā k plānota pēr^ vākšanās. Mmchenl Pauls par savu ceļa mērķi, kur atkal pirmo reizi parādīties atklātībā, esot izvēlējies ar notdktu nodomu, par kuru iemes-^ 1iem pagaidām nevarot izteikties. Ar Mindienl viņa vārds esot saistīts nepatīkamā nezīmē sakarā ar vācu ministru prezidentu konferences izjukšanu. Taisni Mlnchenē arī viņš piesnērotā bridi atklāšot visu patiesību. Viņš to gribējis darit jau tūlīt pēc tam, kad atstājis padomju Joslu, bet Londonas konferences pridsšvakarā nevMSJles, ^ Uetu. aiz kārt, tādēļ esot klusējis un uzklausi J i ^ dažādās baumas un apvakuiju^ muš pret viņu. Viņš labi apdnoH^ kādos apstākļos atstājis savu amatus un pienākumus, un ilgi esot dnljte^ vai izšķirties par savu amata kurnu vai iekšējo uzticību vieia ^ tai un savd tēvzemei „ ^ a t ^ u savu dzimteni." raksta Pauls, 3« dēļ, ka nevarēju vairs tālāk sasietām rdcām noskatīties un ar savu vlsdu segt rīcību, kas mēied pēc mēbeli a r v i ^ nekautrīgāk un skaidra g^ klāja austrumu joslas demokratUaS melīgumu, melus par vienību un no* devību pret vācu tautu un zemi. apgalvojumus vēlāk pierādīšu &t faktiem.** Viens no pēdējiem apstākļiem, k ^ Ierosinājis Paula bēgšanu, radks klāt pēc tam, kad viņš pēc Maršala plāna publicēšanas atklātībā li^i-» des par to pozitīvi Pēc dažām ne« dēlam visā austrumu joslas pre^ pul>licēts vadītāju ame^rsonu saukums pret Maršala^ plānu. Uz^ saukuma parakstu ^pl^lekšgalfi bijis ari viņa, Paula, vārdŖ, bet tas bijis simtprocentīgi viltots. Sēdi viltošanas gadījumi blJi^i ari j o u pirms tam. Otrs iemesls,; kas Paulam b d - dzot liels Izšķirties pm* bēgšaitu, bi* jis apstāklis, ka viņa cīņā pret krlp mināllem elementiem pēdējie, būda» mi difšl' saistīti ar radikāli kreisajiem elementiem, guvuši arvien jūtamdku atbalstu* KZ Niimi bridinai ka padomju armija drīz varētu nonākt pie Atlantika ^JAUNGADA DIENA S^iUAS S P E K A ITALUA8 J A U N A SATVEESME 414 pret 183 balsīm pieņemti militārie krediti 8,9 miljardu franku apmērā. Franču valdība nolēma atlaist 150.000 valsts ierēdņu un strādnieku, samazinot štatus. Daļa franču preses pretinflād jas likumu nosauc par „bēdī^ sVētku dāvanu franču tautai**. Republikas padome ar 172 balsu vairākumu apstiprinājusi nadonālās sapulces ieteikto b'idžetu 1048 g. Ministru prezidents Sumans apspriedies ar ārlietu ministru Bldo. franču virspavēlnieku Vācijā ģenerāli Kē-n i ^ uc. par Vācijas nākotni. MRP kādā sapulcē Izteikusies par trešās grupas radīšanu parlamentā, kas dnTtDspi^t abām galējībām, kas apdraud Frandju — komunistiem un de^ollištiem. Tādu plānu atbalsta ar^ kāda rs^cstniekii, pplU gara darbinieku un agrāko pretestības kustības locekļu grupa Franču komi" nistl prasa Francijai jaunu valdību, kura notdcēja loma būtu strādnieku šķirai un kOTiūnistu partijai Komunistu JLlfumānitē**pr^ llkiBim apzīmē par^^^^^ un strād-vYaT, BBC, N 2 1. janvāri stāsies 8|^ā jaunā Ita-< lijas satveranie, ko satversmes sapulce pieņēma ar 453j»^ ^ balsīm. Par jaunās republikas prezidentu tad kļūs līdzšinējais prezidenta vidas iz-padltājs de Ņlkola. Pret satversmi }alsoja tikai monardīisti un nacionālisti. Noraidīja liberāļu ierosinājumu satversmi nodot tautas noljal-sošanai* Vakar Romā sanCica itāļu komunistu un sociālistu kongress, kas lems par komunistu un divu kreiso sociālistu partiju «aJVienošanos, t.s. tautas demokrātijas frontē nākošajām vēlēšanām. Kreiso sodāllstu vadītājs Nenni izteicās, ka Eiropā neesot varas, kas spētu pretoties pa^ domju armijas varenībai. Ja kāds iedrošinātos sacelties pret Padomju Savienību, tad tās airolja drīz no-iīākšot ne vien pie Adrijas, bet arī pie Atlantika ASV gribot atspiest PSRS no Eiropas. Maršala plāns esot savtīgs un Itālijai nepieņemams Stdcholmā nonāvēts līdzšinējais itāļu sūtnis Riči. Viņu ar grieznēm nodūris kāds no vājprātīgo nama nesen izlaists itālis, kas leracUes sūtniecībā, kur gribējis Riči ieinteresēt par kādu savu izgudrojumu. Riči vietā iecelts līdzšinējais vēsiniecir-bas padoimnleks Londonā Migone. Maskavas „Pravda" sava Briseles korespondenta rakstā pareģo, ka Itālijā un Francijā gatavojoties labā spama apvērsumi Šādus plānus esot sagatavojis Vatikāns. Pašrdzējo Itālijas valdību aizstāšot jauna ^koncen^ trācijas valdība" kristīgo demokrātu partijas vadībā, kamēr Framdjā valdību pārņemšot ģenerālis de Golls.^ Vatikāna apvērsuma plānus atbalstot amerikāņu militārās iiestades. Slepenās Vatikāna noliktavai^, klosteros un skolās esot uzkrāti^ amerikāņu kara piederumi. Kā „Pravda" tālāk ziņo, tam pašam amerikāņu iestādēm no Vašingtonas esot uzdots pārdot Vatikānam par itemāka-jām cenām visus kara pi<!!derumu atlikumus, amerikāņu kanisoēkam atstādot Itāliju. Vatikānu ,.Pravda" apsūdz 3 miljardu liru "peļņiis iegūšanā, par au.^stām cenām pārdodot šos mantu krājumus. Daļa no pel* ņās esot izmantota reakcionārās preses a^alstīšanai Francijā uiii Itālijā. Labais spārns abās valstīs plānojot ^izprovocēt' demokrātiskās partijas*' kādai akcijai, lai tad tās sllfgtu par musiiu^u uz nepaklausību val- Paziņots Egums par ASV atbalstu Irānas armijai Pēc Šveices radio, ziņām, Irānas bijušais ministru prezidents Kavams Sultanechs 26. decembri izlidojis no Teheranas uz Franciju. Valdība ^ ņam piešķīrusi izbraukfianas atļauj^, ko līdz pat. starta brīdim turējusi depenibā. Plm» tam Londona» „Daily Herald" ziņoja, ka Sultanechs ne^kmlgl mēģinājis bēgt uz ASV un apdetlnāis, bet ziņu atsauea AFP ziņu aģ^tūra; diidomātlskls pases varot izsniegt vtolgi mitilstru prtaidents, tādēļ SultaneAs befvarot atstāt Irānu pirms Jaunās valdibas sastādīšanas. Tā bija uzdota 7S gadu vecajam kurlajam Ibrahimam Ka-* kimi. kas šinī amatā bija jau pirms Sultanedia. Hdclml savā laikā ierosināja Irānas iestāšanos Tautu Savienībā, kā ari nodeva Irāa^ jautājumu UN, kad padomju aitnMa pagājušajā gadi alrisavēja ir&iielu armijas īdēšanu Wftas provlJ^ Azerbddžanā. Haklms Jauno valdību vakar stādīja priekšā partamcntom. Pēc Maikavas radio domām, Jauliā valdība'' stipri pasHktlnfiSd.PSRS un Irānas attieksmes, ^ „New Vork Herald Tribune" ziņoja, ka ASV paziņojusi U!^ Hguj^ saturu, ko ASV noslēdza 6. dctotni ar Irānas^ valdību. Ligums^paredz amerikāņu militārās misijas palklzl-bu irānlešu armijas aizsardzības spēju pacelšanā, aiiedzot padomus organizādjās, pārvaldes un apmācības jautājumos, izņemot taktiJikos un stratēģiskos operādju plānus varbO-tē'mm kara gadījumam ar kādu ārvalsti, tikuma pastāvēšana.'j laikā Irāna nedrikst bez ASV piekrišanas izmantot dtu vals-tu personālu uzdevumiem, kam kāds sakars ar Irānas armii'u. Jaunais ligumn f a k l l ^r tikai pagarinot jau kODS 1 9 4 2 p a stāvošo lī^mu. Nectot paredzēs pāstiorināt amcrikānu periionalu Irānā. Irānas pariamenta deputāti 28, decembri i>askaidrojusi. k'^ i;?um» neesot spēkā, jo neescn iesniegt.<i parlamentam ratificēšanai. Par to m - šutud ari Irānas kreisā prese. NWr, BBC I i ' . f . i i ; . H iv 5.; '•J iļ .Mv • V 1 J •••• i " . . I-'- •ī: \ - s
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-12-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471230 |
Description
Title | 1947-12-30-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
? f ^ * ' ^ liegties ka tr ^
retu npraidīt nens?! *° slevi2
B * ? - jābrauc ateakm , 2f Pi«cēt.
M ? k studēt tKSl"'^«^iS
ft.ftoi^sirirtf4g'°» Pieci J
p',kluži skaidN
Nņa jūs nekad vJU^^'^s
fei^mLaSiSS;"^^»
|S8S tiem gar to. dalarāV
M^miātors izdarīja kustību, no- ;
aīdams, ti2 savu sievu: „tJrt tur nu
teļaež VēlatUki^
ļflTilaJa, un es kļuvu gubernatora
nu apprecējis .dārgumu, mani
rigi; sievieti ar vJriSkigu gudrību
i^evlšķīgti smalkjūtību: apbiing,
nu sievieU."
?aliee taču klusu, mon arai|«
?a kundze. , „Tu ;^ādarl inani tik. ļ
; s m i ^ ^ } ^ I
Tņ$ pievērsas^edru, pulkvedim: 1
siesat vecptdsis, mon colonel? Ja |
tad ieteicu. jums noteikti doties
Zenēvu. Tā ir pulcēšanas vieta
lerp^pin^ viņa lietotais :^
ds) visjaukakaiam jaunām ,dS«
miļlto jūsoto tadu sievu,
nekur dtur. Nezaudējiet ae mi* ]
cl, bet brauciet tui^u, un es Jums
ioSu ieteikšanas vēstuli manas ie* ^
^iķriffitnie^
' i i ; bija: tS, kas^^ stāsta,,
.secinājumu: Fakts ir tas, ka f
Sājjrafe^^^^^^l sagaida niaz§k, ;
ar! vilšanās izredzes tur ma*
Tā kā viens otram neuzstāda
ij^Sttgas prasības, nerodas arf
lesls sariigtinājumam. Nemeklē'
p i i n ^ lielāka iecio-i
t pret savstarpējām kļudaa
isltba i r visai skaista un laba, oel
Iņav īstais pamats laulībai. Re*
teiļi^^^M^^ varētu P
Pbā-laimigi, vilkiem jās5ei vl^
Gi^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-12-30-01