Bavarijas Latviesu vestnesis, August 29, 1947

              LATVUA, 1947. g. 29. augusta
ceri ka latvieVs u basket-j
bolisif vares speiet
VSSTCLE LATVIJAI NO SVEICKS veice
Ka Bemes universitates basketbo-la
treperis .un Young Boys .vienibas
spSletäjs daixdz esmu ticies ar Svei-ces
baisketbolistiem. Sportam mazäk
uzmanibas gaa' vareju pieverst pe-dejä
laikä; jo man tapat kä visiem
parejiem ärzemju. studentiem 6 me-nelus
vajadzeja nosträdät obligäta-
Jos lauku.darbos. Tagad esmu atpa-kajBemp.
, Pavasarx,pulejos noorganizet kädas
latvieSu basiketbola vienibas viesu
sj^les Berne,, Ze^^vä un Lozannä.
Taöu pec, sazlna§anäs är Sveices po-licijas
departamentu äo nodomu at-metUk
Vi^Bs ceribas tomer velneesmu
zaudljls. lespej^ms, ka varbut iz-dQsJes
izlcäi:tot latvieSu studentu vie­nibas
startii Sveiqe. Domaju, ka r u -
hijot par studentiem viegläk vares
izkartot nepiecieäamas formälitätes.
Esibii pärliecinäts,' ka Väcijas latvie-
§u.,l9[bäkäs vienlbEis viegli pieveiktu
Sveices izlases sastävu. .
Paväsäri äveiciöSi posäs? uz Eiro-,
pais basketbola meistarsacikstem
Prägä. Ar Idterejiu savaca ari va-jadzigos
lidzeklus., Sveipes basket-boila
savienlb^ i r apvienota ar viegl-atl,
§tiikas savienibiiL Kadl' par . jau-tajiumu
nobalsoja,' vairäkijiims izrädi-jäsi
yieglatletikas kungupuse. Izle-mä,
/ka braucienanpi uz Pi'ägu jäizpa-liek;
Loterijä. iegutosatdzekfus iz-lii*
ta<5 Sveices spoT"tistu .^uti§anai uz
1948, g. oliitipiskä^m sacenslbänif Lon-donS.
Sveice basketbolin visvairäk
spSl^e äejienes frat^i. Gulvenie bas­ketbola
sporta. centri ir feei^eva un
Lozanna.
Beme, 15. augustä.
t i - r J e k a b s L a i p n i e ks
— amerikaipu Joslas mei-starvienTba
volejbolä
Amerika^u joslas volejbolä meis-
^ tärsacScSu - .f inalä speles 24. aug.
Väilkas nometne no gaiditajäm 9 vie-ilibam
ieradas tikai 4. Jau 23. aug,
vakara VDlejbplisti spekojäs da2,as
draudzibas säcensibäs un S^ita, ka
lieHadi* pärsteigumi nav gaidämi,
:^äkainäja nta tomer viss notika c i -
tädil Äunais meistars noskaidrojäs
jau 1. spele, kad Eslingenas YMCA
(V. Pamiljehs, L. Miemis, V. Livii^S,
v i SIpols, L . Jiikums, J . Ausenbadis)
teicarnS. sadarbibä pieveica iepriek-ä
§jä! gadö mei^arviesibu Hersbrukas
VMCAs seäniekii (L. SiliijtS^ P. Skras-tlpä;
B. Baumapls, Dz. Ro.?a, R Nel-länd^;
R. Ozols). 16-14, 14T-I6,
15^12. Pedelä gajienä hersbrukieM
, .bija. .6—0. vadiba, bet tomer zaudeja,
kas.pedejos 2 gados vi^iiem i r tikai
otrais zaud§jums. Hersbrukas' spor-tisti
ieprieksejä vakara aizgaja uz
Fi§bachu norau(5z!ties Merbekais. te-
Stra Divpadsmitäs nakts izradi, at-
: griezas Valkä päris stundäs pec pus-,
, nakts' un näkamalä dienä .svarigajt
sacenslba, Sljcita noguruSi. Eslingenas
YASCA pec täm* uzvarela FiSbarhas
YMCAs volelbolistus rPahders, Erg-lis
» p!Ob!'"§, Norgello, ^Itrauöuns,
Dum^is). 15—il,. 15—12 un safeorin-dzinata
spsle pieveica ar! Augsbur-pasiYMCÄs.
viehibu (J. Pelude, O.
Äitums, J . Richters, A.' A^2;is, A.
5er^s,:Le3ens). ^1-23(1), IS-fS, 15-9.
Sakuma seno dienu klasi hödemons-trela.
J. Peljäde. Otrajä gälienä pär-tröka'
tikl^ virve un iestäjäs- par-traukums,
pec kam eslingenie^i gu-va.
yiec^lu özvaru. Spe^u turpbaju-
' mä au-^Rburf^iöSi zaudefa ar! Hers-briikat
9—15, 12—15 un Fi^bachai
6—15, 11—15. Meistara goda» tika
vieniba ar stabilako speles veidu —
Eslin«?enas YMCA, ,2. Hersbrukas
:Y]S[C:Ai,3::Fi§bachas YMCA, 4. Augs-burgas
YMCA. Draudzibas saclkste
basketbola-jHersbrukas YMCA (Bau-mariis
ieguya 14 p., Ozols 13, Spro-
• &s 11, Roga 4, SkrastinS 2) sp^eleja
447-4f (26-r22), neizäljcirti ar sasta-dito
yienlbu '(Perkons 24, Richters 7,
Miemis 5^ Dumpils 4, Qitums 4).
A. L i r u m s
PELD, VINGRO UN SKRIEN
. Jau ceturtä grupa, bernu pavada
savas pejdejäs priecigäs dienas
YMCAs vasaras nometn§ Hercqgo-vä,,
Baiervaldes kainala..^ Apmäcibu
^obeiguniä^. notika pelde§anäs sacik-stes.
25 m distance tira kruSu stilä
nometnes i i s vasaras labäko laiku
sasniedza lietuviete Jura Arelite —
26,0 sek. Näkamas 6 vietas ierin-dojis
latvietes Cirule, ZirnTte, M i l -
lere^ Tauri^ä, Eidie uh Jaunzema.^
Daäi bemi pirmö paris nedeläm vei
neriiaz neurata notureties virs udens,
bet ta^ad peld jau skaistu „var-diti".
Notika äri hodarbes vin<?ro§a-nä
mx vieglatletikä. Beimi, ped ve-ciuna
bija sädaliti' 7 grupas. 40 m
skrejienä uzvareja Ictvjietes' Svede,
Tauriija, Hendriki&one uh Jaiinzema.
MeSanä ieT)riecin;jäja M^rktredvicas
nieitenps., 15^ g. v<icä Eic|ie pec 2 ne-deiu
trenina meta disku 22.40 m un
fftuisi lodi 7.69'm. Otro.vietu ieguva
Lei^imane (18 35 |m uh 6 57 m),
3. Zirnite (16.^2 m un 6!04 m). G r a -
pas vaditalas Veidene^ basketb^-
listes S.' Dreimanes rezultäti bija
21,45 m un 8.06 m. Patikami par-steid7a
nom^^tn^ atbraiikusi vie§na
— 17 g. V. Ilze Markitante. Ar 8.71
m sasrii9??umu lode vinsl k|uva V e i -
denes latviesu rekordisite. Uzvare-tai£
ts un centifTäkäs meltenes sane-ma
balvas. Saktas nodarl^p ari ar
nova'e^u§iem iin mazasimsfiem 10-14
g. V. berniem. A u g . R e i m a n is
IPATNEJAS V I E G L A T L E T I K AS
' SACBJSTES"
Skeps jämet meJmalas plavi^^ä.
100 m jäskrien pa §oseju. Dalibnie-kiem
trukst piemerotu'' apavu. Ari
speciälu trenipu gandriz nav bi-jis.
. Kleinkecas Ausmas nometnes
YMCAs vieglatletikas sekc. vad.
Zabaks, bi1u§ais musu soiotäjis, sä-dos
apstak]os tomiSr nebaidljäs noor-ganlzet
nometnes meistarsacikstes.
100 m uzvarela J . Korns 12 3 sek,,
110 m barj. R. Bergmanis 21.5 sek.,
400# m R. Bergmanis 1:06,8 min.,
au^stleksanä R. Ber^^manis 1,68 m,
tälleklanä J. Melnbärdis 5,26 m,
lode Melnbärdis 9,74 m, §ker)ä A.
Cibuls 34,12 m; jaunatnei no 15—18
g. V. 100 m J . Sloka 13,2 sek., lOOa
m A. Kalnin§ 3:^5;o min., auefstlek-
§anä P. Siis 1>45 m, tällekäana P.
Siis 4,70 m, lode E. Milkelsons 9,83
m, sljcepä E. Johansons 31,45 m; 5au-natneino
12—15 g. v. 60 m E- Fisers
9,8 sek., augstleksapä E. iFisers 1,33
,m, tällek§anä V. Fisers 3190 m, lod3
E. Fisers 8,06 m, äkmensf melana Z.
Galvipä 48,60 m un 1000 U. B u l l i -
tis. Uzvaretajiem tika ari balvas.
„Zi|frida linija" bijusi blefs
/
Ang}xi virsnieki, kas vada väcu
Eigfdda lihijas sagatavoSanu uz-fipridzinäSahai,
ätkläjuSi, ka nocie-
/tinäjumu llnijas buve notikusi pla-
Sa äpmera korupcija. Izlietoti ze-mas
kvalitates materiali, notikusi
kuku!|oSana, un nocietinäjumu bu-vetajas.
Totä OTganizacijas ligumu
slSdzeji nopelnijuSi milzu summas.
ftezultata Kela daja nocietinäjumu
ir mazvertigi,'un visa slavenä „Zig-ftida
Itiilja** tiziskatama par lielu
blefu.
»Daily Mail" raksta, ka meginaju-mu
i spridzinajumos noskaidrots, ka
bövgs ;izlietotais betons biezi bijis
zemas kvisditates, un pat mazi spri-dzekjp
lädiijii galigi saärdijuäi pret-tanku
sprostus, kam biitu bijis jä-notur
sabiedroto tanku armijas.
Angju armijas 2umals „Soldier**
raksta, ka vesiell Knijas posmi bi-
3u§l vairäk tikai izskata pec.
P§c atmineSahas saksies |Jati „Zig-
Mda Imijas" uzspridziriäSana, kas
nosaukta i>ar „Pava operaciju". L i k -
^asts jau ap miljons minu. DM
Derlihes skolas nemacisies
vesiuri
. Cetni valstu okupetäs Berlines
skoläs, paredzams, ari nako§ajä mä-cäm
gadS yel nevares mäcit vesturi,
jo trSkst vestures grämatu, Rietu-mu
sabiedrotie v9i nav varejuäi pa-nakt
vienoSanos ar padomju parstav-jiem
PV mäcamo vestures kursu
Amer&äi^u militäräs valdibas audzi-näganas
dalas vaditäjs Sefers pa-skaidrojis,
ka krievi velas Berlmes
skoläs mäcit pilnigi marksistisku
vestures versiju, kas rietumu sabied-rötiem
nav bijis piepemams. Cetru
valstu audzinaäahas komiteja vei
arvien nav varejusi vienoties; Dar-bu
vei apgrutinäjis tas, ka pec pa­domju
pieprasljuma no amata at-celts
J3erlines audzinaSanas lietu
vaditäjs sociälists Nestripke.
NYHT
J. Stendzeniekam
pareclzam^
starts F^arTze
J . septembri • Pariz§ notiks Angli-jas-
Francijas valstu isacDcste vieglat-letikä.
No Londonas mus inform§,
ha Anglijas vienlbä paredzets ierin-dot
Latvilas rekordis;tu §keoa mela­na
"Jäni Stendzenieku. Angju krisas
sajäs sacikstes reprezentes ari T r i -
nidadas slavenais sDinteris Makdo-nalds
Beileis,, kas startes 100 m un
200 m skrejienos.
SKANDINAVIJAS S K E P A METEJI
• NETIEK FÄRI 70 m
Norveiijas viedatlietikas meistar­sacikstes
Oslo Hjiepa"mesanä ar 66,30
m rezultätu uzvareia Melums. Zvied-rijas
meistarsaciksttes Stokholmä
Detersons metä ?Skei)u 66,43 m. Ldl-sons
gruda lodi 15,93 m, kas i r jauns
Zviedrijas rekords.
RroZINIECE K A V A S E — AUGS-SVÄBIJAS
MEISTARE TENISÄ
Ridziniece Ifavase,, ihusu futbola
darbinieka ^Nikolaja ICavasa dzives
biedre, AugSSväbijas tenisa meistar­sacikstes
16. un 17, augustä Van-genä,
Algojas franCu-joslä, izclnija
divkärteju uzvaru. Vipa ieguva
meistarnosaukumu viepsoele sievie-tem
im kopä ar väcieti Eti uzvareja
ari jauktä div?pele. Kavasa ^mene
dzivp Vangenä, un yecäkais dels
Ivars jau spele turieneis galda teni-
Sistu izlases vienTbä.
MIRUSI SLAVENI iPUTBOLISTI
Meäa sfcrejiena tre^ija laikä pek-
§pi ar s^rdstrieku 'mins Sveices fut*-
bola vienibas FC Basel 39 g. v. tre-neris
austrietis Tonijs. Sals. Nelailjiis
bija »Austrljäs kädreiz daudz apbri-notäs
„brinumvienibas** dallbnieks,
— 29. g, vecumä mirts Diönvidväci-jas
futbola meistarvienibas ' 1. FC.
Numberg värtsargs ©^eorgs Lind-ners.
— No dzives ä^Iries 49 g. v.
berlinieSu iemllotais futbola uz-brucejs
Hans Rtichs, kas 77 reizes
spelejis Berlines . repfrezentejo§ä
vienlbä.
Par LS un FAP paukoSanas no-zares
apgabalu vaditäjiem izraudzl-ti:
Ziemelbaväriiä G. Kidmo, Dien-vidbavärijä
L. Stabulis, ^jHesene A.
Kanters, franöu joslä D i SvH^eris,
böt Virtembergä-Bädene l paukola-nas
Jietas kärtos nozares vad Z.
KaktipS.,
Sezonas labako rezultätu vesep
meSanä - r 33,52 m, saelkstes Hallen-^
(|orfasSi;raumenu. nometne sasniedza
Nikazis.
Neistates^ latviesu rokas bumbas
vieniba (V. Ozols, Svolmanis, Gros-bergs,
Breikmanis, Turss, Viksna, E.
Ozols, Zebellii§,Seri;bergs, Berkolds
un Trekhais) uzvareja NeiStates
väcu TSy izlasi 14—5 (5—3).
9, studentu pasaules iheistarsacik-ötes
24. aug. Parlze atkläja Franci-jas^
valsts prezldents Orions. Pajäde
soloia 17 valstu 1500 sportistu.
Säkusäs Francijas meistarsacikstes
futbola. Musu Vanaga biedriba RC.
Strasbourg uzvareja jäuno virsllga^s
vienibu Ales 2—0, bet Ärena kliibs
RC. Parls zaudeja,pret pag. gada
kausa ieguveju Lille 1—4.
Art Anglijas fufbolisti säkuSi sa-j
a s .60. meistarsacikstes ar favoritu
uzvaräm. Pirmajäs sacensibäs no-raudzijäs
vairäk nekä 1 miljons ska-tltäju.
Schwaben Augsburg, §väbu vecäkä
sporta biedriba §ajäs dienäs sviii
100 g. dibinäSanas atceri. Minetäs
biedribas kräsas tagad reprezente
ari latvieSu izcilie sportisti J . Bebris
un M. Timma.
„Toiir de Suisse". Sveices lielajä
ritepbrauksanas sarikojumä uzvareja
italis Bartali. 1672 km vipS veica 47
st. 35 min. 55 sek.
Atkal at)ailts lietot starta pistoles
amerikäpu joslas väcu vieglatletikas
sacikstes.
Väcijas meistarsacikstes Sadiä
Bad Nauheimä pec 10. kärtasjvadibä
ir augsburgieSi Roeds (7. p.) un
llirnbergs (6,5 p.)
ASV un Austrälijas tenisisti Devi-sa
kausa izcipas finälä speles 31.
aug. un 1. sept. Forestas Hilas ^ l a -
venajos laukumos.
Pakalsns, brijjains muchamedänis,
kas dzlvo 10 kvadrätpedu lielä ista-bipä
un izdod personigäm vajadzi-bäm
augstäkais 20 dolaru menesi, ir
visbagätäkais cilveks pasaule. Aiz
vipa loga pagalmä stäv .lieli slegti
rati, kas piekrauti zelta stiepidm. Rati
apputejugi un pärkläjuäies' dub}iem.
Tos atveda Sai vietä pirms divdes-mit
gadiem un kop§ tä laika tie nav
kustinäti. Neviens nav parupejies
par nieka stiepu izkrauäanu. Bagä-täkais
cilveks pasaule ir tik bagäts,
ka vipa mantzipi nespej mantu siki
aplest, bet'vipi zinä, ka vipa augstl-bas
Haidarabadas nizama Rustam-i-
Daurana Arastu-i-Zamana gada ie«
näkumi i r apmeram 50 milj. dolaru.
Bez tam vipam pieder vairäk därg^
akmepu nekä atrodas visäs citäs
pasaules därgakmepu kollekcijäs
kopä. Pirms ^udz gadiem to ver-tibu
aplesa uz 3 000 000 000 dölariem,
t i : tris reiz vairäk nekä toreiz b i ­ja
vei;ts viss tas, kas piedereja ame-rikäpu
auto karalim Henrijam For-dam.
Tagad nizama vertibas velvai-räkkärt
pavairojuläs, bet pats vip5
jq|>rojäm dzivo tikpat vienkärli^^kä
vipa '20 milj. pavalstnieku, mitinä-damies
tikai niecigä savas greznäs
pils sturlti.
Pirms kapa katru gadu medza
publicet desmit pasaules bagätäko
viru sarakstu. Tagad to grutSk izda^
rit, jo kä gan lai salidzina täda vira
bagätibu, kas savu mantu verte fran-*
k o s , a r otru bagätnieku, kas savu
mantu verte dolaros. Pec „Daily
Mail^* zipäm bagätäkie citveki Eiro-pä
paälaik esot: Anglijä — sers
Dzons Elermans, kuya mantas verti-ba
ir 150 milj. dolaru un Vestminste-ras
hercogs — 120 milj. dolaru;
Spänijä — Huans Marös — 120 milj.;
Holande — karaliene Vilhelmine —
175 milj., Daniels Georgs van Beu-ningens
— 30 rhilj.; Zviedrijä — A k -
sels Jonsons — 30 milj.; Francijä —
Pjers im Zans Zilets — ap 18 milj.;
Sveice — Emils Georgs Buerle — ap
14 milj.; Eire — Dzosefs Makgrats
— ap 5 milj.; Norve^ijä — Johans
Andersens — ap 2,5 milj.
Amerikas bagätnieki, pec tä paäa
laikraksta zipäm, par visiem §ienj
tomer päräki.Amerikäpusjoprojäm
pärspej tikai Indijas rad^as. Henrijs
Fords juniorspärvalda mantu, k u -
ras vertiba sniedzas pie 1000 000 000,
Dzonam D. Rokfeleram pieder vis-maz
600 milj., kaut gan' Rokfeleru
pimene M lielä lAantojuma aizde-vusi
labdarigiem m§rlj:iem jau daudz-kärt
lieläkas summas — p r o t i , ap
150 000 000 000. F^ers Dipons, kas
valda lj:imisko riipniecibUj lldz ar
tö valda daudzu sinitu miljonu ver­tibas,
bet par nesen minuSo' Bolivi-jas
svina karali stäst^a, ka tas ie-kräjis
ap 500^ milj. Vip§ savai mei-tai
uzdävinäja rotu 32 milj. dolaru
vertlbä, kad vipa precejäs ar kadu
späpu grandu.
Par Eiropas bagätniekiem »Daily
Mail" pastasta ari, kä tie pie liel^s
mantas tiku§i. Bagätäkais musdienu
anglis — Dzons Elei^mans paSlaik ir
tikai 37 gadus vecs. VipS mantoja
milzu ku^iecibas uzpemumu jau
A^M^ im
Pasam savs ,,gaisa velosipeds"
Viens no amerikäpu mazlidmaima
modeliem „Cub Skycyele" jeb „de-besu
velosipeds''; tas novietojams
kati^ lieläkä garäSä, jo ta pläkspu
pla^tums ir tikai 6 metri,
„Flying"
1933. gadä, kad mira vipa t&^^^f^
Vestministeras hercogam pieder
akru zemes visdärgäkajä Loridolillf^g
rajonä un 30000 akru citäs viejfei''5^^
Spänietis Huans iMpuTös sakräjis n^^^MliilÄ^
tu pats, tirgodämies ar tabaku, ^^S-*^^ -
dams r§deris un valutas m a k l ^ ^ ^ P ^ ^
Domä, ka vip§ bijis viens no svaif^^1?£|
gäkajiem Pranko finansetäji^m.
mer Anglijä un, citäs zemes kro||ä^^
bagätibas pieder valstij, Holande tfir?^'?^ ^K$fflM-WW'^-^v^^^
skaitäs karalienes privätipaSu^llÄ . . «^Äll
Otrs bagätäkais holandietis van Beö:?:
ningens jaunibä bijis vienkärSscjä^'^
racis. Tagad vipam 71 gads un ' "
ir lieläko Holandes og^raktuvju i
nieks. TieSi tikpat vecs ir arlbs^
täkais zviedrs Aksels Jonsons,
pärvalda dzelzs raktuves, meius,
tas uzpemumus un rederejas.
1910. gadä mantoja dzelzs raktuj
un redereju, bet pec tam teva ba
tibu daudzkärt pavairojiSv kaut
savä mu2ä ]oti.^daudz naudas izde
rt seviäl^i zipätiiisku ekspedlciju!
nanseSanai. 71 gadu vecs §ogad
liek vei viens Joti bagäts cilveks
dänis Amolds Peters Melers k|^^
1904. gadä uzsäka ku^oäands uziji^?^
mumu ar 24 000 dolaru pamatkapiftÄt
lu, bet tagad iekräjis 20 milj. Starpf
laikä vipä gan apprecejis a m e r i k i i p l
miijonära Maklcineja meitu.
Daudzi Francijas bagätnielö sav^l
mantu kaya laikä pazaudeja im Joii^
iespejams, ka faktiski visbägätäkofs" .'i^
francuzis tagad i r käds spekulanfe;^'^'
vai koloborants, kas savu mantu t^A
bedzinäjis, bet oficiäli bagätäkie*?^'
Pjers un Zans Zilets, kam p i e d^
lieläkäs Francijas zida un tekstilfal%?
rikas. Bagätäkais äveicietis i e k r | ^^
savu mantu 20 gados, kopS vipS
cejojis no savas dzimtenes Väcö ,^
ar visai merenu bankas kontu.
vajräk vip§ sapelnijls ar darba r ^ l
ragoSanu un eksporteSanu, kä ari^Ä
leroöu' razöSanu, bet bez tam v i|i|
tirgojies ar nekustamiem ipagumili^?
un vipam pieder daudzas viesntcaM
Eires bagätäkaisr cilveks ir z i i ^ |
skrie§anäs säcTkSu rikotäis. Nor\^'
Ös Jons Andersens ir lieläkäs visM
veti tabakas fabrikäs ipagnieks,
Viens no cilv§kiem, ko pirms
allaX mineja pasaules lielflko bagj
nieku vidu, tagad kjuvis nabags.
tas ir^Japänas lj:eizars.
an
'iiliii.l.ä. ijaieg^
||tiiai pa^
llillÄJ^Älkpau-mi.
Ari vannas an^Ueixi
päräkdiri^as
^ ' ^12|
pec AP;2l-^
m
ApakSnamä debates par anglu
pibas politiku, noskaidrojies, ka
peldu vannas maksa päräk daud^S
Apgädes ministrs bija spiests atdfT
ties, ka Anglijä importe vairäk yaiS|l4
nu nekä eksporte. Bez tam par i f fj
vestäm vannäm maksa augstatas-*'?
cenu nekä' sapem par izvestaja%|
Francijä angU nopirku§i 2379 vanä^l
par 14 märcipäm ga6alä, pieSlflr^a
atlauja ievcst 400 vannas \noUhg&»V^|
rijas. Starplaikä' no Anglijas i z v ^M
tas * 3000 vannas, bet par täm är^g
zemnieki maksäjusi tikai 8 märci1?#|
gabalä.
ir
^"'idu.atehäjumu ^yaldlbäs
5, ka izS^i-
^aröj; tikai
m
m
sm
Musu draugs — Latvijas ba-letdejotäju
biedribas goda
biedrs
prof. FRANCIS BALODIS
miri,s trimdä.
Vipu mi}ä piemipä patures
»JLÄtvijas Balets"
Vera Faklone, dzim. Snikvalde,
berni Joti mdz zipas.par vecäWe«f^
Jani un Lidijui Snikvaldiem, kaö p ^
lika Kurzeme, un krustmäti V e ^ g
Veidi (dzim. 1906. g.) ar 10 g. v. melgl
tipu Margoti. 'Aizbradkusi it kä ^
Väciju 1944. g. 3. oktobri. Zipas S%|f^*
tit Elizabetei Tenisonei: (13a) Mo^?p
renbrunn ti. Feucht, Lettenlag^S
„Valka". 2filS
valdibu tä^
ya<^taju
i^^^^näs
Claldariss savu-
»a vip§ it seviä|}i
"""" # liberäjiemi ku-
#
Ar dzijäm seräm pazipojam,
ka Edmimdstales' slimnicä pec
ilgas slimibas un grutäm cie^
Sänäm miris musu bij. ka):a-vlrs
JURIS PRIEDITIS,
dzimis 1926u g,, 10. dec. Rlgä.
Apbedits 1947. g. 20. aug.
äpakenbetgas Valdfridhofa k a -
pos.
Aizgäjeju mi}ä piemipä pa­tures
Edmundstales slimnicas
latvieSu pulcipS
sm
1947. g. 18. augustä pl. 8,01
sl^iräs no mums musu mljais
JURIS FRIEDITIS,
dzimis 1926. g. 10. decembrl.
Apbedits 1947. g. 20. augustä
Spakenbergas meza kapos
Gestaditä.
MI]ä piemipä vipu patures
Attstra, nmärs un Viesturs
väditäjam Hei
Grielpju un
^ojuipu.
metiem par
Anglijas är]
atsaukusi zipj
atvilksanu n<
jautajumu
sarunas ar
«
nas apgaivojj
dejuäas izrsdi
su
pemtä lemi
:araspeku nq
ba turpretim
lis pasreizejä
Mai&ms^ Pl
Sipgtonä gan
nosut^aniL
sadat
ga •
Kahadas
sandei^ ateait
IJujorka böl
Giiäöjäi^l^
är Pa<
löä
esmu
5ö palldzibu
Kas kaut ko zinätu par Arvidu Mc^?J
zu, Osvaldu Galu un Vili Kriizl
Ventspils un Tatjänu Gustavu 'r^M
Jelgavas, ludzu zipot Kärlim L u i ^ |
manim: (13a) Weiden70bpf., Latvialif
Camp „Fichtenbuhl". 306
u va­atta­ko
sarunu
partiiam, pa-
Valdibu
paiuäoi*
. • V - '"^—
a valdibai
!;ÄiDazr^
Bij.l9. div. ka|*avirus, kas bija k ö^
pä ar V. V. Vilhelmu BIrzgaii, dzinfö
17. 10. 1904., kad tas 1945. g* marf ff
vai apr. men. no Svinemindes ar
^ aizbrauca uz Kurzemi, liidzu
stit mätei Lfnai Birzgalei:. (13b)
golstadt/Do., Auf d. Sdianz 4, Le'
tenlager.
a
itSil Atenäs ko-
^ e m vär-ar
.J.ATVIJAS*' AB0N6MENTS.
pasätinot laikrakstu pa atsevl8-^^^fliaij|^
^iem eksempläriem (lidz 3 « k s ^ »
iesk.). maksa R M 7.- mepesi;4»a-^pi-^v;^
sätinot koUektivi vairäk par 3 ^ ^ ' ^ ' ^ ^ ^ P t j l
sempläriem — R M 6.— menesi pati ^* *
eks.81adinäjumu maksa: R M
par vienslejigu iespiedrindu va||
tai atbilstoäu telpa; piederigo|
mekle§anas sludinäjumi par pus-| M
cenu, bet ne mazäk kä R M 6.—ffF
par sludinäjumu.
Abonementu pieteikumi, sludi- ^
näjumi, naudas^ pirrvednmi un k o - i ^ ^
respondence adresejama „Latvi- ' •
jai*\ (13b) Gunzburg/Do., Burg«»r-meister-
Landmano-Platz 7.
ai
as
ma raias si
zem rio3
HetpratejL
niecibas bri
ari
kas nedejas
«RQpöiecIb]
ka pagäjusaj
oi pärtrai •
pate]
;o5 uzp(
ä pec I
yienu izrädi.!
n^ktsklubi
Majsaimnieci
jaunie notei
a nav
un
aizgäjusi boj
Pi^teji no _
las vakkrisal
vertetu gaidi
mo importi
un
zujojumus
senes milita:
Jas brauci
lauksainmiei
mazäku raäi
imes laikral
la äovasar
Periodu 53
kas sistei _^
P!}u raias,
gak. Pec
^2as bus Pl
gajuää ga&
par 100/