Bavarijas Latviesu vestnesis, August 29, 1947

              mm
s a i i •m-i
LATnJA.1947.g.29.»
M 1
HK*
't&. c^t) m7. g. 29. augusta
f^litttdjos raastoi tztetktSs domas
osf l ^ t s i zi^ä ari radabdjas domas.
I B S. J . B u d z l t l s
p0 Sastaplkoäa ar Braziljjas
lahrieiiesn — P i r m ^ neveiksmes
B^äzot djirbl tm saj.TS pajmnti —
l i i
tel-mk
, Oträs Latvieäu^^Centräläs Padomes
(UäP) la^tQräs laiks tzbeidzaa t
dacembri. LidsiinBJte L C P locekU
J e ^ i l i t i d i v p a k l p i ^ k i i vilBianfla,
bet pad. L C P sesij&3 lafka steigä t i -
ka, izgatavoti, plenärsedg apsprie^i
UR aif'balsu Valffikymu piexf^&m
tifiis LCP loeakitt 'ttalo^ velHaim
nofeikumi. , ^
.VW Ir vtonla prätte, ka L C ^ lo-cäkU
fayfiltoii tlails v§liianga/ D l -
bUiEti la^Uit difpakgpanisko v i i i -
ianu l o i t i z ^ i i , norldot, ka l l dg
kgrti iavliatie L C P Iptm netetoic
plbllfl tautai grlbu, ]o elektorlam,
nödoaot balil par vienu vai otru k^»'^
dldgtu; nav iegpijami iztalkt ^avaa
^omatnas viau tautieiu daiidos vle^
dök)us \m domas. Sekas i r t i d a i , ka
pii ladag v9ieaanu kirtiba^. viaAa3
tautiaan da|as grlba paliak nttetaik^
ta un tg, atkai^M no delagäta ie-^
Jkata, var bOt viietSju majoritäte^
gHbai nemaa jau nanmgjoi par 10^
i p i j u d^Iiiltam p t m i valiianSm ia*^
tekmitlei vaipatiabloy§tiei ar via-
AU vai otru no Idaolo^ko pratvfa-dok}\
i raprazahtantiam Uail tidS)^
lal ir§ nagätlvBs pa^ädlbaa nov§ratUi
lal levliatia I ^ P locakU Iztalktu na^
: via dalagatu parionlgäa, bat gan* pa-
.iai.tautai viau^v}»ianu domai, is nfe«
piaklaäam^ tielgt tm prpporeionlll^
^ v l l ^ a i j Pri^örc}onil}tlte$'prini3ln
r # mpaktilana tiaSli viiiäänli no^^;
:islfni. Visaa tatitai babg uzklauilSgnu,
st ös^porcionllitlliai prtaetpä ta«
rvlr^anai tiiSla viiasifna^ laudS m-*
'^H,wm Wt |iCP p}aij€5miio§^
tie§o. v|Ie§a]nxi noteikumu^ t^i V&,
k\t tel pSrii^t, vai vii?naz starp
, jfindii^lm pabötu ^atrodftmi tia, vSli«
Mkm pam^tprin^ipl, käs garants i|u-«
ifei v i ^ vijgiohu domu teteikimlf bet
lai &»l eik ^augitu novirtit^ pSrbii^
j o ) u l l viträkuma spljas un gpibu^
dot tautai tlaii iSdas idaaiai tlail«
bai|/tu? t5di veleäanu pamatprlhclpl
tomer nav atrodamli ^
bivpaklpeniskäs vlleSa^as §lekto«^
riem "pat £i|t dauda plaSikais tiesin
bäs; nek§ tautai in^ paredzets tieä^j
yglflaj^tt not§ik\imPi.' Blektoriaml
Icft^m bjiii ianpaja iialscjt a p g a -
b a l a a p j o m ä uri pie tam ar tikj
daudz kandidltiem, cik katram ap-^;
gabalam bija noteikts LCP loceklii
iki^lta/ Turpratl jaunlgitf|ditaJo3;
noteikumos vaiyj pav paredzets tik;
plä§S ,jpJoii^ä^ kä . apgabals izv^lei
LCP* Jdöakjus, bat apgaball ^ducetl
jfdi ia^irknitim «k ma^as robaäa»,
MtH d?Ivo n© vairak kB S000-*a80<l
baliitlestsö, pia kam kät?! iacMml'
Jliavai tikat viam LCPJoeakUs, m
Säiru 3?ei2l tik maaa iaeirkniti bös
1 atfpd^ifxs taa labBkaia kan<ä
WenoliQdaaml, ka vH8tlJlam apgabila!
vW patpkupaeljai Joala^ apjomi na:
vairäklam uästadftiem ^andidittum
hm «pjika^^tevilaa taipaia. TBpat
§9da lidaka apgabala vSllt^Jlam bft«i
tu ,dotä arl lielaka lespeja paSiam
atBdit ifpua laelftaja. dslvojoios ve-'
lamakai, kandidatMs un dabQt no;
tuipa^ daivöjöilam un kandlditu W
paalitoSiam tauttesiam vliadiigos
• fakstrip, Sada§ laspijai pia velito'^'
nam maiöi taelrk^pi atkrtli Ne kat-ra
namatni böa aW tlk daud?'bals»^
tlaslio, lai lavaldetu völHantt iacii*--
nl. Ilm PQiakam nomatnei dz;lvQjp'-;
|ia tautliii tlki apvianoti vai arl iia^
daJiti. iBda ladJJumSda}^ tautia8w
b08 splaita bal§ot par kälmi^u
matriei k a n d i d l ^ ^ . . VlliJanu sari
; Sodlea ^sdet dtvl mSneH un S
diemas, kamgr m&s, pulcii^S latvieSu^
^ pimo izc^loiiju transportu devä-mlqp
no BitmenDhafenaa uz Rio de
Zar^eiro. 16; maijä biiam galä un te
mu^ novietoja ^raziliijas imigrantu
nortatnl Pu^u $aia, kur imigrantu
mSJokll lektrtotr nm< vecmodlsSs,
betpiei^emama» celtnes. Se kärtoja
torijnllitatat» pl^baudlja vesalfbu un
ii|||iairoJa;^i^^ •: ::-;^;vv:;• •
iat brazUleii naatMzas!' »^Tem
jt^^mDo** — »Laika dieigan". Mums to
gruii izprast, bet tä nu ir, un to redz
vlsftfi lertldBs, visi vJnti dzlv§, Ko
Pul):u aalä Izsdarlja 10 dtania, to labi
^rganlzStaj Eltmi^ testade varatu
mm augstBkala 2 dlanäs. iTom^r nav
liimaal^ par vli^lam sfidzlties, ]o sa­la
blja Jauka. ifn brazlUeSl laipni.
PigBja parfdzitas 10 dienas, bet,
ilcB taiBka i^ales vietä „Gampo
pia Sao Paulo nebiJa v i i sa-gatjivota
mö3u usB;iamBanaI, tad viri
l^alikam vei 4 dianaa ällä, bet daSi
vBlilgak, pic kam mus ar vildeny
pBrvada uz Sao Paulo. T& k i te ir
eaiaik ziam^s sBkuma — vlsfelka
dieffia 22. luntja tad Jau ap 6 va-kdltft
satumrt, un t8 brauciana laikä
viii vapijim . easkatit apkirtol.
Pz^lzcala Ilnlja i r Sausmlga., Vagoni
ktatas tä, ka zobiem plombes lec
lliUkl. Apvidim lotl kalnains, daudz
llkumu, tui^eli» seko tunelim. Ari
'tesiuntot rittei, aina Jiebija plevllcT-
^a,! Jo neki cita neradzajBm kS k a l -
rm^ ar izdeguäu zali klatus p a u ^ -
m ratas nabadzigps bödas, ki^-
ifUm piaal^s^aa mazf kukuruzas lau-ciijtii
Retumis tos »pildinlja arl
mapä apalsinu valbananu dBrzit^L
!:P,te Sao Paulo aina pavlsam cjta.
Jau plrmaia mltpi var>edz|t, ka l i
rA\x pillitä un t8^ rapnieciba aug.
Viaur cal Jaunais Ikai un .namua.vai
viodaiicaltnan paplailna. Sig pilgitas
i|*ijtsmumaSkltapat labiks par Rio
da :,2aneiro. PUgJtas oentrB im l i l la
^'isiir raibg iellvBku un automöblju
- Sfp Sao Paulo möiu eeJI veda m
v,C^mpo Limpo'*. Tili;l!dz Izbrauelm
m pUsatag,, radgejäm, ka apkirtne
la^lfia, un Jo tilak brauoam, jo jau-telÖ
«a ta kjuva,' Sait redzijBrn glitas
nilJlQas un laukus. K I v i l l k uzzinä- jtai tad vSl uz prlaklu, uz i^iatu-mi<
lm no MC^ )PIO Limpo^^ atrodotiaa
V^^lka Qraailiias latvialu kolonija
Ni^va Qdaia, k\«|*ai.apkartna asot v i i ;
;^3|ii|aksi^M|-;:-
j „Gampo I4mpo" Mja jnUsu 2^1, ap-rlllAugiburgi
uÄSlktB ealo|uma ga-
Ipi imBrljcIg» Mitnas' lait ilkgftota'3
JildralzBjä^ kafljaa noUktaväi, TB kB
t# 00ma» mösi;^'tepratnl nav, t-ad tfi
yar darlt. Katrä zi^B var iztlkt, fffi^l jau nu ir, kas sadaim ar
Ifeallga IJferg, S^l^silanam atuavil-i^
U talpai, kur5i novittPtai 4««8B
ihilti^ai. Oimenes novieto mazijis
tfelpli,' vienJnltkus lielajBs. Uzturp.
Ä|, p u p i w m gala'ar makaronlam
"pUldfanBs un vakarii;iäs, bet brö-ka^
is — maiza ar matog taju. /
! Oträ ,dlen| pec ieraJanäs visus at-ifal
raäutrlja pio gpeoiälitatin, un
tacl izmaksBja atUkuäog 93 kruzeirus
no täs haudag, dod Starpvaldibu
beijjju komiteja alku Izdevumu kär-toäanai.
laradfii arl baptl^u mEel-täjgi
Luka'§s un zobärsts Sproäis. V i -
ni 'intarasijii par mfliu piäniem un
nuTOi paziis^oja, ka Latvitiu palidzi-
]M komltijai prlikipiaki J. Äbo«
Hijä iaradliotiai nikamaji diani.
, M aoUts, dlanu vfllik pJe muma
ieradäs Äboliiju^S ar vei dazi^m tau-fclajllam
up' infomifa mQa par i5a-j1ene
§ apgiBkJiam. Jau oträ rfti ko-^
pa,. ai» kädu.lmigräpijai lestäde^ je-ifdnl
aa ar Iniii, Novloki un Inl Zu-diftu
braubam uaj Pl^atori firmu, par
koganai apgabala vai pat okuplcija^ j^^^m Jau intarasB
öslas apjomB nebutu iiakBdu ÄiJ^
u. Jo minltoa vilelanu notalkÄöi
das laipajai ir jau paradzitapii
', ^ feanau jeiJI» diivojoiiam tautlalltiiml
bet AustrijI daivojofilQm ijat trijii
' 'Okuplciiai joslu apjoml. ,' ' i
> J i a i iiam w?rldlti^n mainio v^m
naa i a c i i ^ trökumiam, taa MJMi
' ' kaia jaunum^i, kaa' tiaääm vgieianirrti
v s atpem jlgu, ir tas, ka atkrlt pronj
i porclonBUtatai prinelpa, Jo notaiku^
r moi ir paredzits katrB ieelrknl la-i
;^61§t tikai vlanu LCP leeakU. Säd»
. . gadljumi viaas.tla vilStBju
^ , kuru kandidäts netto levSiets, ies
t jwdun)ä. Ir JBzlna, ka tlalo vm^m
fr' m avarigäkais iznBikumg nav tag, ka
; . Viii VilSSanu le6lrki;il kopakaiti dod
yajadzl^o LCP loceklu sJiaitu, bet Ir
^ ^ . Ivprlgi, lal vBliSanas atipoguj^tu vi-,
auVteimdl asoSo latvioin domaa m
irlbM. ProporcionBlltatas prlitaipain
itkrltot, vlaaa täutaa bal3@ natiks ui-<
te;
mmm:
hi";.
,1111
mmm , Mums.Ir nisvarlglj ,vai kBdS cltl
i r i ^ i parlanianti vil§äana§ nbttek
1^ i i d r k i u ^ i i s t ^ a i Jo katra^s valsts
jgäalveiTJ^ai^vb^iifitai us taataa
^i'-, ^ ipveisirttuiirfieiikgl aomM iai rmaduuJmtaitalm^ mu. nTjuocrpIBrel--
Ö-mums, latyleältmi" Iida v«#anu
iuv \ fiistema ir sveäa. tajä, piemSram,
p p mm
uliai Vlel»
?l, bet fpaänteks, pat« budama Italia,
tlkko no Italijas blja ievadia 28 i n -
ä!aa(Uerus, un titad vlijam vaira tadu
naVajädzlJa, Ar grutam alrdim da-
Vimlaa pia J . , ^boU^iPi, kur noapria-dSm,
ka „Campo Limpo" gaidialm ai­taa
darba laapljaa, Jo nav izdivigl no
turlenoa Izrakatlties BrB, tad p^iam
Jlliijimekia kB darba,. t l ari dzlvoklls,
ko qitadi' d&ra |inigrleija$ iestlda.
tilkumii noaaka, ka dirba dev^jam Ir
jägädä ari par dzivokli, btt, kB r a -
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiBiiuipMgBMfjiHiiiiM imm^iiimmmnm.mmt' ^'.MiM—f—»
paradÄOt pat kandidiltu uxstBdläanu
^^0 „aug^as", tiek at^SdinBtas muma
yifiiiem bedJga atml^iä pallkuläs uz-flpiaitas
viisganeia. Miiras arl Se trlm-dl,
ir jäturiäs pis tradlclonälam un
ylli^m labI atmlijä palikuSallm tle-
Um m proporctonilajäm veisianim
Laf-vijä. Katms brivia tautas kuUQ-j^
iltaii spogulil Ir virias izvelgta v a l -
itiiiikii aadzlvas fprma un vadiba;
gajii le trlmdl ar väli5§anBm nerad^
alm na vienu, m otru, bet anaioälski
tia, paäl faktori noaaka mö§u tautaa
moirälo atlprumu, i;gvilot trimda?
pfi.]?atavibas organlzadjas, Taa butu
m\im llels pais^mojurps. ja jau ap-nädito
„tieäo vgl^lanu^" parodlju pa-tieglm
raSUzStu LCP locekju vele-äanäs.
Sen.P. S t e r s te
dz§j§m veläk/ tad pUsetas £im H*
kumadi nav latas Jigaa. ^
Tä nodzlvojäm piecas dienas lidz
18. Jönljam, bet neviens plemSrots
pleprasjljums nenäca. Lauksaimnieki
alzbrauca kur kurais» un palika tikal
rupniecibas darbinieki. Strädniekiem
vleninlekiem näca dazi darba piedä-väjuml
ar dzIvokUem, bet ^men6m
neviens. Ari pie«iol!tifl' algas - i - 4
lidz 6 ikruzeiri stundä biia smiek-llgas,
iseviäki gimenes cilvekiem, ]o
visvienkärääkä isrtaba Sao Paulo
maksa 400—600 kruzeiru meneai. Bez
nrasIbJis pic dzlvokla gan darbu da-but
viegli, kaut ar! säkumä nemaksä
sevilki daudz. Bet ja nav naudas,
dzivokli tikpat aevar daböt Par
kruzelra vSrtTbu var sprlest no Sada
salldzinituma: ja kruzeira summu
dala ar 10, tad apmfram iaiäk algas
pirktspSia latos, l a i gah daXas man-tas,
ka@ latoa blja latta, ta i r dBrgas,
un otradi.
18. Jtolia ple mums atkal atbrau-»
ca J . Abolipg im noapriadam, ka jä-mekla
paäiem darbs un dzivokli».
leradäs ari klda. firmas „Ganeral
Motors*"- pärstä^ kas meklBja
stradniakua lantaa darbam, m isrtei-cäs,
ka vijja usn^iimuma bötu iespi-lamg
piapamt ari päris JnJenierus,
tikaii paiiem bötu jämekle dzlvoklis.
leradämies vii;ia rQpnicat bat tur na-kaa
nelznSca. .
Pa 1 to läiku J , AbollpS bija uzga-jia
kadu mBju ar 4 iatabäm par 1200
kruzairiem^ mBnail, bat — kä lai to
namam. ja mtttns v i i nay darba.
Noakrejim visu dienu pa visadBrn
firmäm: nakur möa nearibSja jieipt
pratim, Vienlgi alektriako ^ i k a t a -
clju celtniecibas uznemuma „Light
and Power'* (kanadieSu firma) mQa
uzaidnäja 21. junijB uz pBrbaudlju-mu.
20. jdnlla vafcara diaz^an aerfgl b l -
ilm J. Äbollpa viasi m JBaaka, ka
viau tälBko nettkumu atilSga kjuva
vioi, Bez vlaa gan. laikam mis aa­vaa
llatai nabfltu varejuli nokBrtot
ta, kä'tas izdevaa. Vii?5 aitzina^ ka
mljina izdaViga un^patur, jo lai arl
notjelnftu clk, par mm varf eim sa-makalt,
strädäjot pgt par autojne-chanlli;
iim, Blja zinBma, ka 9ai no-zare
da2i bijä dabu1u3i dafbu ar a l -
gu 8 kruzeiil gtupdl, UP strädäjot 10
stundas, tad jau kaut'kas menesi sa-n
a k s I I » , .
, 'Nikama dianB iaradamlaa firma
„Llgbt and Power". MUa lepazteti
nSJa ar visBdiam. t l^ vadltBjiarp. S i -
kBa viiBdu papiru rakstiSanag un
gaidiiana. ^1 kä bija sestdiona,
mumg atkal lika nBkt pirmdian. Ne-kädag
akaidrlbaa^^^nibljai ^rmdianB
mäa aizvada uz javuio konatrukolju
blrojUt un tur sBkBg atkal aika i z -
praipBSana par iaprli^kiäjo darbu \;
apljam. Pic tam näca gsIdlSana !!(
vakaram un balgS§ not^ikta at-bilda,
ka viaua tris notalktl napli*
Tjiamlot, im, varbQt, ar,l navienu, b§
lai nikama dl^nB atnSkot, Mflsu ga'
raatlvQklla blja nomlkts.
Z l l u dianas rfta drumiam vaiglam
divimles uz »Llght and Ppv/ar^* bl
roj^ ae^i^amt gajigo atbildi. Mua ta
gad atturlgB- piaklSjibS lapima bl
roja i e f a b r a z U i e t l s un pazii;ioja,
ka visi esam piei;iemti darbä par
kpnatnd^eiju biroja tedmiakiem asis-tentlam.
Alga — I n i Ngvleklm 3500
kruzeiru menesi, bet in^. Zudänam
,un man kB jaunäklem ?ooo kruzeiru.
Darbu uzsikäm 27, jQpljB, bet ir
druskupagruti iejustles; jaxinajä vide.
Labi, ka var iztikt ar angju, vacu un
krle^u väMu, KopS l . jMlJa dzivo-jam
savä mBJ^i^i. TBs nolriSana pra-slja
ap 400 kruzalru notBra i z d m m u ;
MQs kröditija J . Äbpli^s un nokir-toja
ari vlsas formälitätes Sis mäji-
^aa liftaa, ka art isrikoja musu inen-tu
pirveianuun paäu dzlveg uzaBk-ianu,,
i e z tam vlaä darba mekllia
nas latki, kopi atatBjBm „Campp
•Limpo", bijäm vlpa vleal.
Latviaäu pirmajB tran8p(«rta blja
5S. Taf^ad visi iebraukuälo latvlgSl 1
izvlitött, ja ne gaiigi, tad vlsmaz pa-galdlm.
Saprotams, ka, palaii^otlea
vlenlgl uz ImlgrBcijas laatBdlm, taa
nebutu Izdevies grfltB dzlvoklu jau
tSjuma del, bat te jatelc paldlea Bra
zllljas latvleäu kdonijal, kas i!s He­taa
ar aIrapTbu un palalzliadzigu gB
dibu izkärtoja.
Klimats te paSreiz k täds, kä ma­su
vaaarl UZ rudena puai, tikai nak-tis
ir dzesträkas. Runäjot par uztu-ru,
jlsaka, ka dabut var visu, bet ne
v i i i ir Iita,' CaurmirI, idot mBjäa
par uzturu izieg apm, 10 kruzalru (l
lats) diana uz iperaonu. BrazlUeSu
pamatuztura ir rial, kas maksfl 4—5
Crs, (40-iO aant.) kllogrami, pupl^aa
» - 4 Crs. (40 aari,), Uellopu ga)a
7 Crs. (70 sant.), malza - « lidz 7 Crs
(70 aarit.), banani — Cr§, (30—40
aant.), pemot visaa canaa par kg. K i -
lograms kartupa^u maksB 2i5—9 Cra
(25—50 aant.), tomBtu ' 4—7 Crs
(40—70 sant,), eQkas ga^a 22 Crs
(La 2,20), avieata — 32 Cra. (Ls. 3,20)
aiara««« 22 Cra. (I^ 2,20), burkanu
4—a Crg. (40«-60 aant.), cultura — 4
Crs. (40 gant.), medus — 10 Cra. (La
.l.«^), zirpu ^ 4 Crs, (40 aant.) utt
Var fiabut viaadaa zivla, kautus put
nus uc. Olas maksa 1 Crs. (10 sant.)
päris, kamerärpus pilsetas par 1 Crs
BäM LABI V S I D I PAE OLHEBIBUEGAS LAivnSHM
Senak par Oldenbui^ sinajBm t i ­kai
tik daudz, dk^bijSm dzlrdejuSl
par täs slavenajiem rikSotajiem. Ta-
(ad ar Oldenbupgu mums ralstis art
tuväki priekistati: Seträs nometnes
dzlvo päris tukstoSu tautieSu, .tur
tapa un darbojäs tfids ievSroJams pa-säkums
kä latvleäu trimdas opera
un par oldenburj:ie§u dzlvi un dar­bu
dzird@ts daudz laba. ^
Labäka tm »glitäkS Oldenburgas
latvieäu nometne Ir Omstede, izvel-dota
JcldreizSjä hipodroma. Turle-nieäl
navl§vull iarflsSt darba prie-kam
un enerÖJai. Nometne vlsdaur
kräSi^iumu krumiem apdestita un
pavasar! grlmst dadu kupanB. Sos
ziedus vasara un nidenf nomaina dts
akaL^ftuma — ka1r| brIvajB stOrltl i a :
kopto» darzinu kuplums tm auglu ba-gatJba.
^
Katrs, kam prits uz ko prakflAu,
var§jis un var mieftles daucb;a)bs
kursos, bet v i i pamatfgikaa zitiBia*
nas iespejams iegut tadmlskija
arodakolä. Brivo brizu patlkamai un
lietdeflgai IzmantoSanal kalpo prB-vabiblloteka,
laittava un klubs. Sa-cha
meistarlbas tabula liaeina, ka
Old^nburgaa nomatpia mit taicaml
karaliskäs spBlas clnftajl Rai^i^,
Llepnieks; Sheidars, Därtava uc.
dzive
Ar mösu sfttijta Dr. A . BUmaiya
gBdibu ple Huyera Instituta un bib-
Uot5kaa Kallfornija rtodibinBta Lat-vijas
nödaja. TUr var uzglabat grB-mataa
par Latviju uc matetiBlua un
izdevumus lätvleSu valodBr
Uz 30 diurba gadiem mQau ^ o lu
druvB atikatljaa Valdanes latvioin
^imnaäjaa un tautakolaa skolotBja
Valija Raka. Paidagoga gaitaa vi^a
alk I9i7i g.| ugpemdamas mat^matl-k
a s u n latviaBu valodaa akolotBlaa
pianBkumui B a l ^ ^ gtrpnazlja R!
ga, kur noatrläe 10 g., pio tam. 2 g.
DaugavpUl, tad atkal atgriaias Rf<
ga un itridB plliataa pamatMB
SariiandaugavBi b@t kppa 199B. g
yalda Zälila pamatakolB. Latvialu
bamu izglitol^ag darbu vipa turr
pina arl MmdB. Nadaudzo akolotfiju
vidfi, kas 1B45. g, novambri no(M?ga
nizi ä^mnaöJu un tautskolu Vaide
no, ir arl Raka. Tur vina atrfidfi lldz
eavai 30'g. darba jubilajai, kad gi
manaa anitlHlu d§l pagaidam pBr-trauc
skxilotäjas gaitag» QodinfiSanaa
un atvadu yakara pulcSjäs veid^pes
IgityieSu gkplptaji,. skoifspi un birpu
vacBku pIrstBvji.. Valdenas' liatvioSu
kornit^jas priekfisidis E;. Krflkmia
jubiiarel paaniadza koionijas tautia
?u veiti — t^utisku pnra iBditl.
nadjas diraktors A, SzeHi^l un
taut^pias pBrz. H- ziam^iig rak^tur
roja jubiiäraa darbu, paaniadzo* sko-^
las vegäku vplti — glaznu,
Y i i t u l i Anglijaa kapallm alzrgkati
jia latviaia inzaniarii, kag KBdB n ^
matne An<^lijB atradi v i ^ k B r i u dar
bu, ViitulB aprädita, ka, braucot uz
Angilju, aolfts nailga laikB tmp par»
vaat arl vl^a itimani, kas tomSr vBl
nav^ notiela, inlaniaria rakata, ka
paina piatiakaml, lal ©avu ilmaitf
apgadltu. Lidziga aatura iaaniagum^
adraaltg ari Anglljas darba miniatrl-:
jai. EakititBja pärllaeinBta, ka aa
9^m§ atbildi, jg ka karalls, t$ a r l
mlpistrija vBatulas n^atatBJ neatbil-dltag:
, Kaleburgaa npvadi, Austrijä. aaku
aiiii lldz 40 g. V. (ar a a v i f i k t t F *^
Udis 45 g,) aiavieäu-vlantniegu ra
ida^trilana mijaainmiaolbaa darblam
Kanada.
% VaSingtonaja saijiamta InformB*
clja, H vlsiem bSgUem un B P 1649
g, jabtit izviatotidm- arpus VBcijaa
jo tadfi Ir ASV valdlbaa jrfkojiuna
g^nerBllm Klejam, — taloa L CK
prlekäpedls prof. V. Vftola 20, augua-tiMemipgenas
nomatnes latvieiuko-mite
jag paplaSlnBta sBde. L C K priakS
sBdls v81 norBdfja, ka möBu dzlvai
lekSejSa grfltibas ir paSu nevienprB
tfba un Ilj^eldanBs. daSBdBa grupaa
bet nezii:ia par emigrBciju \m gaida
mats IRO akrintoga veido emigrantu
BrBjä^ gratlbaa, kas ar mQsu apBklam
nav novlriamaa. .
Veisanbuf gas latvleSu nometnB na
vQicaa ar komltajas vBlBSanam. Va
eg komiteja attelkuaiaa, bat jaunu
nav izdavles lavBllt. Pirma vSlSäanu
gljlenä nabija piatiakaml kandldBtu.
OtrB gBjlenB komitejas prlekäaMa
amatam bija yiana, bat divu loceklu
amatiam tris kandtdBtl. VBlSSanas
piedalljBs tikai 36 proc. balaatiesigo
tautieSu un nabija kvoruma.
Omsteda ir arT kBds rats
kums, par ko katrS zii^iä pri
vleninieki Tas i r artelis, kas
nelielu samaksu mazgB un läpä
niniekiem velu. Jä ve^ pie
plaSo aoavu izlaboSanas darb
kur savas un tuväko noinetnu
dlm salaboti vairäk neka S(KK)
apavu, tad tieäBm vieninieks art
nOtras puses** var but droäs, ka
bus jistaigä ar netiru apkakli
cauriem zäbakieni.
Ja dtur diezgan daudz'
par piaminaklu uzstBdTSanu
mä miniSo latvieSu atdusas vi<
tad Oldenburgä bez'gafas runSS
iis tdeamais nodoms jau li
Oldenburgas latvieiu kapa
naklu komltaja ar aometnu ap:
taju atbalstu sagBdajusi materia
Omstedes nomatni iekirtota d
ca, kuri gatavos izturfgag
piaminas. zlmes p§c L C K izstrl
un apstiprlnita vienveidigi p
ga. ApkärtajBs nomatnes aazied
§as li<kek}us — viena pieml^as
ar kapa apmalt IzmaksB ap iOO
ku — un summa sanSkusi tik p
kä pladerlglem nerodas nekad!
vumtt Oldenburgä un a p k a ^ l
r u i r vairBk nekB SO ttuttalu,
vlsiem piemij^as zfmes uzstgdis
v i k a j i laika.
Ir veca patleslba, ka labus p
kumus nodroSina vianprBtlba
«cjba. OldenburgB, saviSlji
de, ta ir. PMIJ88 ;WJuSaIs ko;
dants A. Abakuks, l a a tägad
uz Angliju, allaS tevBlIts ar
neka 90 proc. ledzlvotBJu balste
komandanta un komltejaa e
un tedomu, liekot lietä roslga k
atlvä prävo jpalpu, paplldinBts
turs kB pleaugusajlemi ta se
skoieniem. Alzbrauclji uz
ziedojuil nomiehiai (grBmatas,
naudas un maritu zledojuml ien
ma£f jo ilga, uzturBSanBa trangl
matriSa liek tfut ar lidzekliam
plglem.
PBrljBa Oldanbu!«as nomatne|
ar gkaigtlem lat^rtsklam vSrdlaitf
MeSotne, Tervete, Te gävB ,^8
buda" dzivo JBnia .V^aells. At
kifjl HBnB Ir TBlavaa nomrtne.
9S 9Ia nojnetnea savu dziyl qeji
izvaidoi pic ieapBjas mlrl^tia
Lai i8(|lzlY9taji bötu informpti ;
to, kaa notiak tuvumi un tai
fiatrlip nomatnBm i r informacijaai
letanL -
, A r v . B i e r a nt
pBrdod divi duÄua, LBtl i r mandarl
nl, ananaai, vinogaa,' bumbieri, ma
lonaa, vIÄea, datales uc augU-Kaa
attlaoas uz pilaStfim, tad ir
talaniba. ka tia, kaa VBcijB pia Bra
zlllja^ miaijaa pietalcia par laucinia*
kiam, pllsitBs darbu makl^t nadrikat,
bat päre jia var llgt, kur tik darba
atrgdami. .
Sao Paulo, 5. julijä.
li
Musu skauti atgril
zu^ies no Parizei
tadi
LatvieSu gkautu^vianlba. no vis^
saules miera d^mborajaa Parize
griezusies Väcijä., Baltijas
akauti dimboraja guvuii v i ^
iavBrlbu un ar savu braio ataju,
biam panakumiam aaaana
prieklslmigi lekartotBm novia
un darbu ^ a t l veikuSi avatigu'
pagandu. Latvialu akautua apw
IBjla Anglijaa $kautu priakinlf
akautiima n^odibinatBja Badan
d§ls, daudzu nBoiju skauti.un v
bu vaditaji m kupiB akaiti
presaa pBrgtavji. PyiakBnasumoi
lioia ugimakura mOau akauti
ju5ies tautiskos tlrpoa» Nomotni.
vaditis dianis gkauti nodibina
iiranigu dpaudzibu ar daudzu nS
piratävjiam, kaa aolijulias mB
pirbraucot atästit par P P ä»S
jtetanibu. * ' a
9T
RBDAKCIJA
Prpt Dr, P. i t a r a a , HarabrvftB^
PBörOKPl?
BALP savB padäjB saaija
eltu noiama atkBi^ti lagt.tautiei
nopiatni gatavotles tui^makai'<""
mScltias praktiskua arodua un 8V<
valodaa^ DaSas dianaa vBlak
rakatos parBdljBa aiainBjumg latvi<
Susabiedrlbai ziedot Ifdzaklus ai
ta vaiplnBBanai, ka^t gan no vi
pusem atskan iBlolan&g par Ji
nes pBrmBrlgu aizrauianos ar spoi
Kufam no abiem aicinäjumiem
nu sako? Meki^jot atbildi uz ilei
jautBjumiam, gribBtoa uzzinat, k(
ir mUau paSreizejie audzinaSan!
principi. LatyiskB audzinäiana d
ba un gudrlbaa tikimia (därbip§
gudra padomipi) i r atmeata. Ar!
aano gnal;:u audzinBianas ideila
miesas un dvBaeles barmoniakaa at
tiitibaa musu paSreizejos apstäkj^
nekas nav saakatäms. Tikai skol
dzive luras pie audzinäSanas princ
piem, bet Brpus akolas apstäkli skc
lu darbu stipri apgrutina. Platoi
teica, ka vienpuaiga miesas attistil
ved uz barbarismu. . Paliek tä(
ieapaida, ka taiani isadä virzienä m^
tleeamies let,
So apst&klu d l l a i i no savas
atbalatu ierosinajumu, ka jaunatnes
audzinUanasi virzienu vajadzetu pät»
runat pla§äh:a korapetentu personu
sanäksme.
t *
- ~ J ' ^ . > T : > ' . '^
gavdabM
S- s ^^^^
sm
kaSltiöai.W.. yien
• Vairäk lietso iztei
''•••••••,1
W0 TMPats imros par
Santo lainads drOn^.
dfenäs." Ja auto»
neM, kas bfltu vi^a^
ÄugsburgSI Par ppogrammu J
les ang}u hötl tlri noska^ota $
4äel^6i L^e dara labL dziedtj
Ätim vus autorus, m ga
laoistam Hugo Vltolu, un Jani lltBÖitf
119 lainitlem ir vaifäkas dziesmas vl^
tie!!! talbsttem im ta )aujot dziläk ies
|i!f)l i&eista)ft|i8 komponista pasaule,'
M var! jau ne- tik pievilciga, k a ^1
W ffiiidku. r Un ko pieradlja klausifäj
•lÄitiättejrts» piedevim.
miM Ja te mi^^^^^^
wtN nVitef I krtä^o, bräzmaino
, w 5 S 2 t e - A b i «aksliöl
}m vlsUe- spSleJuSles; isUsm
tmmmi'^ ^^^^ ^
I p Ä a t l ^ N ^ ted taisni d
»teliias Hetag " nemler^o,
M^vöi TädnB. to» ftedU un delikitH
' # i i e k u km> ^ S^n
Ir netikal ^ dlvlem pleäi
S^js.r*^'®*' pavfira 8(
liSdiffii {denl*||Bi8otni. Vi^a mä
tti»L Man ite-hne pSdSjoa «adös
ptsäuish' daiSdu nöskai^u
M m ka w . niSttoim. Atsauclba
•kteiitkö darit, nopelniem, tikai
I»|lltdletta9i8tt.p^kas, vismaz Augsl
ditiju sBk klQt putÄ
bija raksjiniflga^^
zlkas dzlvei arl pir
kirHbl. i
fcrf
iide* Rirdi
l^ndonas
55 vejktl KarikatQrists k
kara- tuves Sefs no o t » i
na. aja s^emu 3V. ms,
^> Seit AngHja kat,
' at. hs pa trlm j'
t Ä i ^ b r l Kaut nul
««Londonä nav