1947-01-21-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
me Äuthorizecl by ~ Lizenz — Izdoäanas at]auja: ICI>- OMBG :: Atbildlgais redak-. tcfrs - Editor in-Chief: Karlit Rabäcs, Tietnieks: Aleksandrs Liepä, redakci- Jas sekretärs: Maksis CuU-tisi reiaktori: Andrejs Ru« dzis (Alinchene), Harijs Min-denb^ rgs (Esiingenä)/ Arnold^ Smits (sports), Zlgurds Bärc& (techniskais iekärto* ^ jmiis) LATVIAN NEWSPAPER Nr. 5 (12) Otrdien, 1947. g. 21.1 Iznäk otroienäs un piektdi«- näs I2devejs; Bavärijas apgäbala latvieSu kooiite|as uzdjevamä ; LätvieStt - pVesies darbiniektt sadarbibas kQpa<! Redskcija: GQnzburg/D., ^ilr-genn^ ter-lÄödniÄim-Pl, 7, t 92 :« Printed by Sehwfib Volksblatt, Gttnzbtttg/Doa;, BUrgerm. - Laadmann-^L 7:i Metiens « Oircalation: 4060 H. M. pasatdes kristlgäm tautäm VISPASAULES BAZNICU APVIENlBA lECELUSI P A S T Ä V I G U D E L E - G Ä C U U PIE B A L T U A S T A U T U PAOOMES EsBngenä 16. janväri notika Bal-1 Bez motiväcijas nometnes jäatstäj tljas tautu baznicu padomes sede, sievietem ar t maziem bSrniem, sa-piedaloti^ s latvieäu, igau^u un lie- rautas tiek ^menes saites, bezizejas tuvleäu ev. lut/baznicas, pareizticigo, j apstäkjos no cilveki, kas pali-baptistu un metodistu draudiu pät- kuäi bez lidzekliem. stävjiem. Padomes sedi vadlja Lat- pg^ejo 6 gadu laikä Baltijas tau- ^^^L ®tr }^^' baznic^s ardiibiskaps tas pärcietu§as nepelnitas ciesanas. Dr. T : Grmbergsi Ka viesis piedah- Gru^^ täs'izturet turpmäk. Jas Virtembergaä apgäbala NamOT^^ griezamies pie visas pasaules Ä Ä f ^ ^ ^ 4 . ^ P ^ ^ raacitajs kristigajäm tautam ar'lugumu pa- C G. Safnits Vispasaules baznicu iidzet. Mes jautäjam: kur paUek apvieniba lecelusi macitaju Safnitu h värdi par kristlgäs mäcibas par savu pastayigo delegatu pie Bal- demokratijas principi?" tijas tautu baznicu padomes, un | \ yii?§ uztures kontaktu ar baltieäu garigäs dzjves vaditäjiem. Parru-jxäs C. G. Safnits aptvepäi intere-sejas par baltieäu draudzu vajadzi-bäm trimdä un, iepazinies ar lat-yieäu kulturäliem sasniegumiem, apzimeja tos par apbrino§anas ver-tiem. „Jus neesat aizmirsti," teica C. G. Safnjts, „visas pasaules luteräi;^i ludz par jums Dievu un stradä jQsu labä. Nezaudejiet ticibu, cinoties par kristietlbu. Vispasaules baznicu apvieniba jums palidzes, jo tä velas, lai baltieäu tautas' moräliski nepa-grimtu. Vispasaules baznicu dzives Yöditaji 4)altie§us, nov§rteju§i par 'strädigiem Un godigiem." . Parskata par apvienibas lldzäinejo darbu präv. J. Ifullitis zii;ioja,*ka Vispasaules baznicu apvieniba sas gädäjiisi papiru latviesu reli^ska laikraksta , iespiesanai, bibelem tm parejäi, bazrikas literälurai. Baltie§u draudzes sai;iemu§as ari riiateriälu fitbstlstUj trtikumä npnäkuäo mäci*- täju pabalstiem. Padomes sede piei^ema memoran-du, ko nosutis Vispasaules baznicu apyienibäi, Memoranda padome grieia? ar aicinäjumu pie visas pä^ saules kristigajiem palidzet smagus I Varsavas ziriojai ka veleäanu rezul-parbaudljumus piedziypjuääm Bal-1 täti pagaidai^i dtsot zinämi tikai par "iijais tautäm... ' - 118 no. Varaavaa 183 velläanu tedrk- ,JViäsu stäyöklis kluvis tra^isks," piem. jNo apm. 30.000 tajos nodota* teikts.memoranda. „UNRRA vairäk- jäm balsim vairäk nekä 20.000 nodo-kart dekiarejusi, ka nevienu pirvie-1 tas par valdibas bloku. Zeninieku toto personu pret täs gribu nere- partija ieguvusi ap 5000 balsu, bet patries. Perfejä laikä^ stävoklis gro- pärejäs nodotas par sikäkäm parti- . Äijies. Päri;ikas, ap^erbu un apavu jäm. Galvenä vele§anu komisija z i - apgäd§ DP atrpdas daudz sliktäkä pojusi, ka svetdienas vakarä veleäa-stävokli nekä väcie§i. Lai pastip- nas nobeigtas visa Poliiä. Nodots rinätu, repatriäciju, baltiesus auk- esot ap 12 milj. balsu. 'Amerikä^u iStä ziemas laikä pärvieto no vienas radio sabiedriba CBS esot ziriojusi, vietas uz otru. Sevisljii smagi §is ka.Mikolaiöiks lugsot rietumu val-oiesanas izjut sievietes ar maziem stis veleäanas Polijä neatzit, jo gan-berniem. Jäcies ari cilvekiem, kas driz visos velesanu iecirki;ios esot hitieriskä repimä laikä bij nekärtibas. centräcijas nometnes. . Pasu pedgjo faktu vakar vakarä kad säkäs skriningi, mes do- apstiprinäja Londonas BBC. Miko-mäjäm, ka to noluks no DP vidus laiöiks memorändos ASV, AngHjai iastumt nevelamas personas. Pagä- PSRS, Jaltas liguma parakstitä-ju §ä gadä notikuäas trls un tagad pam, pieptasijis velesanas neatzit, jo säkusies ceturtä pärbaude. Mes ne- täs nav ^atbildusas Jaltas noliguma gribam domät, ka täds ir lidzeklis, praslbäm. Ja täs butu noritejusas lai,atbrivotos no pärvietotäm per-IPiMgi brivi un pareizi,.v^a zem- Rletumvalstu vienosanas par DP izce|osanu Stutg^rtes raiditäjs vakar vakarä zirioja no Londonas, ka Ang-lijasi Francijas un ASV pärstävju Starpa panäkta vienosanas par pärvietoto personu izcejosanu no Väcijas trls rietumu okupäcijas josläm. Sarunas §ini jautäjumä esot uzsäktas jau pirms vairä-kiem menesiem. NolTgums ie-priekä vei jäapstiprinot visu tris valstu valdibäm. V I N S E N T S O R I O L S - C E T U R T Ä 8 R E P U B L I K AS P R E Z I D E N T S L MIKOLAICIKS PROTESTE MEMORÄNDOS 3 VALSTiM Par svetdienvisä Polijä notiku- §ajäm vispärejäm velesanäm Stut^ gartes radio vakar sniedza no poju valdibas pärstävjiem iegutu infomiäeiju, ka veleianas noritejusas piimgä miera un kärtibas atmosfairä. Neieverojot atsevi§- Ijius incidentus, policijas modriba un iedzxvotäju apzimba palidze-jusl saglabat vispäreju mieru im kärtibu velesanu gaitä. Ärzemju preses korespondenti, tä paskaid-rots — noverojot velesanas, ap-meklejuM velesanu lokälus Var-savä un proviiice un sarunäju§ies ar dazädu partiju pärstävjiem, to vidu ari ar IVIikolaiöika zemnleku parttjas locekHem. ledzivotäju piedaliäanäs yeleSanäs bijusi^ 1^^^^ rpsiga iin svetdien lidz pl. 12 die-nä jau sasniegusi 60 proc. ho bals-tiesigo veletäju skaita. . Vakara. Stutgartes raiditäjs. rio 16. janväris Francijai §ogad bija | vienu no ligumsledzejiem^^^ divkärt nozimlga diena. Pecpusdie- pazii3«)jumä p^^^^^ nä Frandjjas parlaments abu kameru ka jaunais savienibasligums^ s^ kopsede leyeleja sociälistu Vinsentu dzams saska^a • ar XJl^ chartas: 52. . Oriolu par Francijas ceturtäs repub- pantti, kas Mdus:re|ionälus'pakti^ likas prezidentu. Kad jaunais prezi- piejauj. dents karogotos ratos, jätnieku gvar- Londonas diplomätu aprindäs- do-des pavadits, deväs no Versalas uz mä, ka liguma nosl^^ savu jauno rezidenci Elizejas pili> v i - fran^u täutai drosibas sajutu pret ijam blakus sedeja 74 gadus vecs jebkufu täläku Väcijas agresyii. Sa» viDB, vii;ia kollega, partijas-^biedrs un da cieSa pakta trukuinu: ar Ahglij paäreizejais valdibas galva — Le- uzskata par svarigäko iemeslu iam, ons Blums, tikko pärradies no Lon- ka Francija pec pirmä pasaules kafa donas ar visdrizäkä läikä nosledzama jut§s vihisies. Bevins paredzamö Frandjas - Anglijas savienibas II- gumu apzimejls par ,,loti IgbU gima norunu kabatä. Sl^y^^^ ir > vertigs mantojums, ko aizejoSä tistit täläk- Konservätivä ' »Daily Bluma pagaidu valdiba atstäj jauna- Telegraph**^ dömä, ka franiu komö*- jai valdibai, i Täs • sastädisanu Oriols nistt izteiksies pret paktu; jo tie vien-uzdevis sociäUstam Polara Ramadje. I mer biju§i pret yarbiiteju Ä e t t^ Ramadje vakar izteicäs, ka cerot eiit)pas Blöku. ,,1^^ sastädit tädu koallcijas kabinetUj vienoäanos apsveikSot abpus Lamaa-nieku partija butu varejusi iegutl?^?"^ piekritis ari.Nacionälä sapulce.Uas kanälim. »Yorkshire Post" äaka, vairäkumu. ^^^^ partiju pärstavji, izoemot tau- ka principiälä vienoäanäs biju^i pa- Par v§lesanu norisi BBC vei zii:io, republikä^us jeb katoju tautas näkta'jau pirms Bluma apmeklSju-ka Polijas valdiba vakar izteikusi P^^^^i^» savu piekri§anu Jau devu- ma Londöä. »Daily Herald" u i* apmierinäjumu pär vele§anu prieks- ^^s- Sagaida, ka to dos ari MRP. syer, ka Jaunais pakts niö8fcar<>t vie-zlmigu,- mierigu un kärtigu norisi. 1^^,^,^ ^^^r,.^^^L.r. ,,^T • nigi Fra0dj'u.un Angliju, b ^ stipri- Reakcionäru bandas gan centuääs M ^ ^ ^ S PREZIDENTS UN JATOA näs>ticibu ari valstls. PeQ radit nemierus, bet, vi^u pasäkumi VALDlBA ,,Times" Parizes korespondenta do-likyideti. Kädä bumbu uzbrukumä oriolu parlaments ieveleja jau pir- Ä,^^^^^^ 3^ i J i Ä^ ^'^f^^^y^^^S^.f P mä velesanu gäjienä ar 452 balsim P^^^^^^.^f^^^^^^^ Piedaliäanas veleäanas bijusi Jotil^^^ 333 ^^^.j ^omunisti velesanu h ' ^ . ^ ^ ^ ^ " ' ! ^ yestnieku Parizg Bpgo-dziva un 90 proc m daios ieckkoos päriyegusi ^^^^,3 V/tä nolema balsot par Oriolu. ^ pI!J^«f^Sf Pär zem•nJlekj}u ^p'a^rt^iju'^ i°zt^eitc^ot ^alt?ti^e-^1 ^ .^Cie?t^r a"s'L '^b^a^l^s^is^ ^b ija nodotas ari par ^e- Francijai neÄpiecl/eäaLgm*^ ÄK^rie^T^ ^ ciba, kas vei lieläka nekä 12:1. SlSrS^Ä^^^^^ Zäraspraslbäs. tä. spnäm. Sis nemitigäs pärbäudes sa-gädäjusas baltie§iem lielas cieäanas. Latviesu sportisti celä uz Sveici Latviesi ir labi draugi un krietni skauti » V- -i.-,.- Eslingenä 18. un 19. janväri notika Ar lielam grutibam noorgamzets amerikäpu un franöu joslas latvieäu latwesu,izlasesbokseyu^^^ un gaidu vaditäju sanäksme. Musu sportisti Stugis Tregers, KIu- Garigajä aktä archibiskaps prof. T. 80ys, Holmanis, ,Smits, Severinass, Orinbk^ runäja par uzticama drauga »^ezitis un Ozolciems no sapulcesa-Lozjn,;, norädot, ka skautisms grib io nas vietas Augsburga cejä deyäs va- draudzibu veicinät visas pasaules tae-kar; Latviesi sacentisies ar Ciridies rogä/ Archibiskaps aicinäja skautus poksa kluba vienibu, kupas sastävä ieverot vinu lielä vadona Beden-Paula Ip tris Sveices 1946. g. meistari. ' H. M. Täläk BBC zi„o ka galigos vae-l^^^j ^^^g^^ B^vlmsiem. ^^pnmemm.Z^ZTJST^^' risku. atsv«. Sanu rezultatus lidz 31. janvanm ^zjedot marselözu. Oriols -deväs uz- ^maties lio Kremja. pärbau(Häot re^onälas veleäanu ko- Uerbt prezidenta teläru. Celä uz EU- Nedejas laikr^sts, „New States-mlsijas, kuräs zemnieku partija ne-Ugjas pili parizieäi apsveica pröcesiju man and Nation" izsakäs. ka Londo-esot pärstäveta. Ärzemju preses :fco- saucieniem- Lai dzivo prezldentsl pas vienoäanäs varot nozin\et stävok-f^ spondenti -_novSrotäji Uai dzivo iPraScijal" Pie savas j a u - l a uzlaboäaaos Elrop| Kpnservatt-ka helaka 4ala veleäanu lecirkiju rSzidences Oriols kopa ar Blumu yais. ..Spectätor" tagad saredz daudz nebijis ne kabuju, nedz aizsegsienu, gj^ gvardes goda ierlndu ua, » a s vai^iitibas Fmnajas^c^ar-a ka nebljis lespejams sa^abat ve- ^^^^f^^^^^ ^tskanotT simbollski no- bibai ar Angliju un _ A S V VSci a. Igsaqu slepenibu. Varaava svetdle-' ' i- . r nas vakail Irzemju preses pärstävjiem liegts but klät pie balsu skaiti-äanas Rädä veleäanu iecirkni 31 Ja7 prädentiem Ä i r ä ^ ^ legona 1 «äsku stabiUtäti. . zunialistl pec balsu nodoäanas laika ygi^^^^ Va§ingtonas diplomätiskajts aprin-beigam izraiditi no veleäanu lokala. ceturtäs republikas prezidents ir däs paskaidrots. ka ASV valdiba uz- Kad mvi protestejuäi, tie ijoraiditi gg studejis tiesUetas, ari f i - skatot par teicämu ikvieöu faktu, pie galvenas velesanu komisijas,^ bet h^j^ofiju, un ir tautsaimiiiecibas zi- kas tuvinätu A n ^ u un Frandju. an ta atjauju palikt pie balsu skai- ^oktors. Jau agros studenta Daä s^nätori abji valstu saviöiibu tiäanas nav devusi. ^^^^^ ^^^^ piedaläs poli- apzimeja par . A o ^ u soli." ' LONDONÄ APSPRIEZ AUSTRIJAS tiskä un sabiedriskä dzive. 1914, g. PaääFrancijä sociälistu un tautas' P R O B L E M U pirmo reizi tevSIets parlameritä, viijä I republikäpu politlljä neslepa savu Ärliefai mini<;tru nilnvSrotte T on- politisko karjeru un 1930. g. apmierinätibu, par panäkto ylenotia- ^««^ «lun^i^fn^^^V^!»^?^^ pirmäs Bluma valdibas laikä ir f i - nos. Sociälistu ärUetu liötprat^s Sb- .m^JS»L S Ä n t ^ Ä A n 7 Uanöu ministrs, veläk tieslletu mi- lomons Grumbachs ^izteicäs. ka ik-wif< fS?.^Sf il >is^^^^ 1940- 6- vi"^ vif"s « ° 80 Viena ääda abu .valstu vi^oofenä» S L Sf^^^^^^ P° • deputätiem, kas Visi balso'pret ipa- var vienigi sekmgt saimnieciskl» m A n c S Z «fSs^n» n«r'np" ^äm pilnvaräm Petena valdibai. politiskas kärtibas radiäahu • Eiropä. S S u un suvSlnu^^^^^^ Austot PP^^^^"^^ ^^^"^'^ yi'?^ Visas Francijai draudzigäs un >a-foo^ nKo5« ^nlt^ L ^ ^ r ^ t ^ S t n i pec atbrivoäanas, bQdams vei polici- biedrotäs valstls, seviä^fi Padotnju AusMiL LräSe lieirS u^^^^ uzraudzibä, pievieÄojas pretesti- Savieniba tajä varot saskatit jauiiu dtri?ifÄs a S ? i z vilzvkaKSsainaa «n^o^ ^A^^U^^S maäi»n^ä"^ ^a^i^d^je "g ° uz L^on d5o^n**u^. ^" P^e'c^ K^om önisti pret p"a'k^tu' ^no ssttioppriontätä «aUoa«i-. •' • ' Francijas atbrivoäanas vii^§ i r De- gan, rezervetL FranCu - aa^\x ab-golla valdibas loceklis. 1 tadte, ko komumstt v i s ^ Tisa Iranöukreisä prese Oriola ie- nespgäot^^p^^^ veleianu apsveic kä .jMelu demokra-1 jas jaunuzbuveis plähus. Tautdl ce^ tijas uzvaru," kura leverojami pali- pu^ikä^u vaditäjs Moriss SOtQans, dzejuSl komunisti. Merenä virziena apsveicot vienoäatios^ izteicä certbu, un konservätiväs avizes ir atturiga- t a Paktani sekoS prsOttisk^ kas, kaut ari neliedz visu atzinibw atrisinätu abu valstu galveiiäs kopi« „Esmu loti priecigs, ka varu but Oriola personai. Londonas ärUetu 1 gäglro^jignja^ jusu saime", pecpusdienas darba sede ministrija Oriola ievelgäanu sUti ap-| yäg^as jautäjumos. Sociälistu .^Le teica Amerikas skautu pärstävis. „Ju- sveic. „Times" izsakäs, ka Oriols le- popvdaire" vienoäanos apzimS par fos äodien kä saväs mäjäs. Neilgajä miesojot jaunäs Frandjas garu, reize jigij, Francijas pahäkutpu un sodä-laikä, apbraukdams nometnes, esmu gan pieminot apstäkli, ka valsts pre- ngty partijas triumifu. ieguvis dkudz draugus. Turpmäk I zidenta varas kompetences ir visaij ^jskavas radiofons ofidälo ziw BBC; Minchenes UNRRAs universitatei jaatstai ielpas testamentä teiktös värdus, ka istais cel§ laimi gut ir sniegt laimi citiem. Sanaksmi atkläja Dienvidyäcii%s lat^ viesu skautu prieksnieks V. Kletnieks, bet täi dalibniekus personigi apsveica gejienes UNRRAs direktois Pinczon ,du Seis, ko iini5 dienäs Daugavas Vacu muzeja telpas, kuräs lidz §im skautu novads Eslingenä iecelis par darbojäs UNRRAs universitäte, pec pir^o latvieSu goda skautu Väcijä. amerikäQu iestäzu rlkojuma nek^ve- Virtembergas. Bädenes ' skolu priekä- 30ties jäatbrivo. .Telpas nodos Ba^ L^eks E. Nagobads'skautus sveica ar yanjas izglitibas un kulta mmistri- vär^diem - ,,Kräjiet vertibas, augiet l ^ ^ x T ^ ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ ^ Heli garä un vienmer svetus turiet DENAs zi^ojumä par. telpu nodo§a- g^vas dzimtenes krastus". Eslingenas nu, radiäoties iespeja Väcu muzeja kolonijas vecäkais K. Kalnii?§ pätei bibhoteku „darit pieejamu plasäm cäs par paäaizliedzigo darbu, ko skau iedzivotäju aprindäm" un iegut mä- g^idu vaditäji veiku§i, latvie§u cibu telpas Minchjpnes techniskajai jaunatnes audzinS§anä. Ar rakstu sanäksmi sveica Ungärl- ' jas .biju§ais skautu viceprezidents UNRRAs universitäte Minchene O, Selkejs, kas savä laikä viesojies darbojas jau ilgäku laiku ar piecäm pie musu skautiem Latvijä, un Latvi-fakultätem, un täs 146 mäcibas speku jas skautu organizäcijas prezideiitaien. vidu ir 26 lätvieäi. Ari imiversitätes Gopera dzives biedre. Kpnference prorektors. ir latvietis —prof. P. piedalijäs ari ASV skautu pärstävis Krumi^s. Universitäte mäcijäs 2168 Ibijs; kas i^radies Väcijä lai iepa:titos studenti no 24 näcijäm, bet to skaits ar DP skautu dzivi. Ibijs jau apmek-drosibas pärbaaizu un gruto mate-llejis 25 DP nometnes, kur darbojäs riälo apstäkju dej samazinäjies lidz skauti. Pec mene§a Ibijs atgriezisies 1600. Ari latvieäu studentu skÄits America un par redzeto 2ii;io$ skautu sarucis no vairäk nekä 200 lidz 149. i galvenä §tabä. censaties izveidot cieSäku sadarbibuj sauras»^ ar pärejo nacij^DP skautiem, ASV skautu organizäcijapulesiesuzturet ciesu kontaktu ari är latvie§u. skautiem. Es vienmer uz^atisu latvieSus NOSLEDZIES PAKTU TRIS-STtJRIS kops avilkumu sriiedza bez komentä* riem. Bet iepriekS „Pravda" Maska* vas radiofona pär^emtä rakstä; pär« meta Bevinam, ka VIQS ^tstajis no-n ^ i n t f Ihl^Tn^^n^^^^^^^^^ ^^^^^ I Tulit pec Francija^ jaunäs valdibas 1 värtä anglu - padomju savstarpejäs par loti labiem draugiem un J^^^tnieml ^^^-^.^^^-^ atjaunosies sarunas par paliizibas paktu. Anglu arlietumi-sKautiem. Francijas un Anglijas starpä visdri-jnistrljas pärstävis uz to paskaidroja, Pec atgneSanäs Amerika Ibijs soli- ^akä laikä nosledzamo savienibas ka Anglija savu ligumu ar Padomju jies publicet rakstus par DP skautu principiälä vienoäa- Savienibu uzskata par piina iti^rä dzivi un Baltijas tautu likteni. ^ L^^s panäkta BlOma sarunäs»Londona speKä eso§u. ' ; | 'Sanäksmes darba s§de pärrunäja ar Etliju un Bevinu. Lcrds Vansitarts kädä runä kriti-jautäjumu par latvieäu skautu piedali- Reutera diplomätiskais korespon- „milzigo un ilgstoSo pretang}u sanos vispasaules miera diamborejä, dents §o vienoäanos uzskata par vie- propagandas kapa gäjienu, ko ofidäll kas §ovasar notiks Parize, kur pulce- nu no svarigäkiem lemumiem abu ktbalsta un sekme ne vien Maskavas sies 60000 skautu no visäm pasaules valstu vesture. Ja sarunas sekme- k ^ ^ F ^ ^^.^^^ ^^^^ ^^^^^j^ p^^^ valstlm. Nölema sastädit un sagata- sies ta, kä to sagaida, tad jaunä sa-h^.^^^^^^ Ja Padomju Savieniba ho-vot latvie§u izlases skautu vienibu. vieniba no^egs to pecka^a Pak^ vgi.si;os'no Sis kudi§anas kampaijias, Tuväka näkotne iecels ari reprezen-l tristuri, kas savieno Austrumu un r^^^ L varetu darit bez kädiem täcijas vienibas vadibu. — Sogad] Rietumeiropu. Pärejie divi ir; 1942. T ^Jg-^^^-^j^^ pasaule varStu ie-aprili paies 30 gadi no pirmäs latvie§u g. maija anglu - padomju savieniba r ^ j ^ j^^gj^j^jj^j optlmistiskäku no-skautu vienibas dibinääanas un vasara un 1944. g. decembra franöu - pa- J Maskavas konfer^nd vipS 25 gadi kopS pastäv gäidu organizä- domju savieniba. raugbties labäm ceribäm, bet savas cija. Abas atceres dienas muso skauti pec Reutera korespondenta do- cerSas tomer nekäpiiibt päräk aug-atzim §s ar plaääkiera sariko}umiem. mäm, pakts lidzinääoties abiem pä- stu. Eiropas savienoto ^m^^^^^ Turpmäk pie atsevi§käm skautu rejiem »»trisstiy-a" paktiem. PedejosnaSana pätlaban v^lneesot reälo ie-vienibäm organizSs ari ipa§as pado-lir klauzulas, ku^räs^a mes ar skautu veqäku un skolotäju ap^emas: rikpties kopigi miera uz- valstis ar visu savu ener^Jas pär-piedali §anos. Padomes sniegs skautu tureSanai, dot militäru palidzibu ga- palikumu nolamäjöt Rietumeiropu. vienibam morälu un 'materiälu atbal-ldijumäy ja atkal draudetu Väcijas Visvairäk izrediu uz Austrumeiropas stu. — Sanäksmes läikä notika vairäki agresija, sadarboties UN . ietvafos, darudzigäku pieeju kontlnenta rje-priekSlasijumi un sarikojumi. Notika sniegt savötarpeju saimniecisku pali- tumu dalai^buäot tad, ja pedejä paari mazskautu un guntiiju vadTtäj^ dzibu> kä ari nepiedalities savieni- rädi^ot. ka tai i r paSai savi u:jsk^ sanaksmo. H.M* |bäs vai koalicijäs, kas verstas pret| un s^va politika.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 21, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-01-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470121 |
Description
Title | 1947-01-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | me Äuthorizecl by ~ Lizenz — Izdoäanas at]auja: ICI>- OMBG :: Atbildlgais redak-. tcfrs - Editor in-Chief: Karlit Rabäcs, Tietnieks: Aleksandrs Liepä, redakci- Jas sekretärs: Maksis CuU-tisi reiaktori: Andrejs Ru« dzis (Alinchene), Harijs Min-denb^ rgs (Esiingenä)/ Arnold^ Smits (sports), Zlgurds Bärc& (techniskais iekärto* ^ jmiis) LATVIAN NEWSPAPER Nr. 5 (12) Otrdien, 1947. g. 21.1 Iznäk otroienäs un piektdi«- näs I2devejs; Bavärijas apgäbala latvieSu kooiite|as uzdjevamä ; LätvieStt - pVesies darbiniektt sadarbibas kQpa v i - fran^u täutai drosibas sajutu pret ijam blakus sedeja 74 gadus vecs jebkufu täläku Väcijas agresyii. Sa» viDB, vii;ia kollega, partijas-^biedrs un da cieSa pakta trukuinu: ar Ahglij paäreizejais valdibas galva — Le- uzskata par svarigäko iemeslu iam, ons Blums, tikko pärradies no Lon- ka Francija pec pirmä pasaules kafa donas ar visdrizäkä läikä nosledzama jut§s vihisies. Bevins paredzamö Frandjas - Anglijas savienibas II- gumu apzimejls par ,,loti IgbU gima norunu kabatä. Sl^y^^^ ir > vertigs mantojums, ko aizejoSä tistit täläk- Konservätivä ' »Daily Bluma pagaidu valdiba atstäj jauna- Telegraph**^ dömä, ka franiu komö*- jai valdibai, i Täs • sastädisanu Oriols nistt izteiksies pret paktu; jo tie vien-uzdevis sociäUstam Polara Ramadje. I mer biju§i pret yarbiiteju Ä e t t^ Ramadje vakar izteicäs, ka cerot eiit)pas Blöku. ,,1^^ sastädit tädu koallcijas kabinetUj vienoäanos apsveikSot abpus Lamaa-nieku partija butu varejusi iegutl?^?"^ piekritis ari.Nacionälä sapulce.Uas kanälim. »Yorkshire Post" äaka, vairäkumu. ^^^^ partiju pärstavji, izoemot tau- ka principiälä vienoäanäs biju^i pa- Par v§lesanu norisi BBC vei zii:io, republikä^us jeb katoju tautas näkta'jau pirms Bluma apmeklSju-ka Polijas valdiba vakar izteikusi P^^^^i^» savu piekri§anu Jau devu- ma Londöä. »Daily Herald" u i* apmierinäjumu pär vele§anu prieks- ^^s- Sagaida, ka to dos ari MRP. syer, ka Jaunais pakts niö8fcar<>t vie-zlmigu,- mierigu un kärtigu norisi. 1^^,^,^ ^^^r,.^^^L.r. ,,^T • nigi Fra0dj'u.un Angliju, b ^ stipri- Reakcionäru bandas gan centuääs M ^ ^ ^ S PREZIDENTS UN JATOA näs>ticibu ari valstls. PeQ radit nemierus, bet, vi^u pasäkumi VALDlBA ,,Times" Parizes korespondenta do-likyideti. Kädä bumbu uzbrukumä oriolu parlaments ieveleja jau pir- Ä,^^^^^^ 3^ i J i Ä^ ^'^f^^^y^^^S^.f P mä velesanu gäjienä ar 452 balsim P^^^^^^.^f^^^^^^^ Piedaliäanas veleäanas bijusi Jotil^^^ 333 ^^^.j ^omunisti velesanu h ' ^ . ^ ^ ^ ^ " ' ! ^ yestnieku Parizg Bpgo-dziva un 90 proc m daios ieckkoos päriyegusi ^^^^,3 V/tä nolema balsot par Oriolu. ^ pI!J^«f^Sf Pär zem•nJlekj}u ^p'a^rt^iju'^ i°zt^eitc^ot ^alt?ti^e-^1 ^ .^Cie?t^r a"s'L '^b^a^l^s^is^ ^b ija nodotas ari par ^e- Francijai neÄpiecl/eäaLgm*^ ÄK^rie^T^ ^ ciba, kas vei lieläka nekä 12:1. SlSrS^Ä^^^^^ Zäraspraslbäs. tä. spnäm. Sis nemitigäs pärbäudes sa-gädäjusas baltie§iem lielas cieäanas. Latviesu sportisti celä uz Sveici Latviesi ir labi draugi un krietni skauti » V- -i.-,.- Eslingenä 18. un 19. janväri notika Ar lielam grutibam noorgamzets amerikäpu un franöu joslas latvieäu latwesu,izlasesbokseyu^^^ un gaidu vaditäju sanäksme. Musu sportisti Stugis Tregers, KIu- Garigajä aktä archibiskaps prof. T. 80ys, Holmanis, ,Smits, Severinass, Orinbk^ runäja par uzticama drauga »^ezitis un Ozolciems no sapulcesa-Lozjn,;, norädot, ka skautisms grib io nas vietas Augsburga cejä deyäs va- draudzibu veicinät visas pasaules tae-kar; Latviesi sacentisies ar Ciridies rogä/ Archibiskaps aicinäja skautus poksa kluba vienibu, kupas sastävä ieverot vinu lielä vadona Beden-Paula Ip tris Sveices 1946. g. meistari. ' H. M. Täläk BBC zi„o ka galigos vae-l^^^j ^^^g^^ B^vlmsiem. ^^pnmemm.Z^ZTJST^^' risku. atsv«. Sanu rezultatus lidz 31. janvanm ^zjedot marselözu. Oriols -deväs uz- ^maties lio Kremja. pärbau(Häot re^onälas veleäanu ko- Uerbt prezidenta teläru. Celä uz EU- Nedejas laikr^sts, „New States-mlsijas, kuräs zemnieku partija ne-Ugjas pili parizieäi apsveica pröcesiju man and Nation" izsakäs. ka Londo-esot pärstäveta. Ärzemju preses :fco- saucieniem- Lai dzivo prezldentsl pas vienoäanäs varot nozin\et stävok-f^ spondenti -_novSrotäji Uai dzivo iPraScijal" Pie savas j a u - l a uzlaboäaaos Elrop| Kpnservatt-ka helaka 4ala veleäanu lecirkiju rSzidences Oriols kopa ar Blumu yais. ..Spectätor" tagad saredz daudz nebijis ne kabuju, nedz aizsegsienu, gj^ gvardes goda ierlndu ua, » a s vai^iitibas Fmnajas^c^ar-a ka nebljis lespejams sa^abat ve- ^^^^f^^^^^ ^tskanotT simbollski no- bibai ar Angliju un _ A S V VSci a. Igsaqu slepenibu. Varaava svetdle-' ' i- . r nas vakail Irzemju preses pärstävjiem liegts but klät pie balsu skaiti-äanas Rädä veleäanu iecirkni 31 Ja7 prädentiem Ä i r ä ^ ^ legona 1 «äsku stabiUtäti. . zunialistl pec balsu nodoäanas laika ygi^^^^ Va§ingtonas diplomätiskajts aprin-beigam izraiditi no veleäanu lokala. ceturtäs republikas prezidents ir däs paskaidrots. ka ASV valdiba uz- Kad mvi protestejuäi, tie ijoraiditi gg studejis tiesUetas, ari f i - skatot par teicämu ikvieöu faktu, pie galvenas velesanu komisijas,^ bet h^j^ofiju, un ir tautsaimiiiecibas zi- kas tuvinätu A n ^ u un Frandju. an ta atjauju palikt pie balsu skai- ^oktors. Jau agros studenta Daä s^nätori abji valstu saviöiibu tiäanas nav devusi. ^^^^^ ^^^^ piedaläs poli- apzimeja par . A o ^ u soli." ' LONDONÄ APSPRIEZ AUSTRIJAS tiskä un sabiedriskä dzive. 1914, g. PaääFrancijä sociälistu un tautas' P R O B L E M U pirmo reizi tevSIets parlameritä, viijä I republikäpu politlljä neslepa savu Ärliefai mini<;tru nilnvSrotte T on- politisko karjeru un 1930. g. apmierinätibu, par panäkto ylenotia- ^««^ «lun^i^fn^^^V^!»^?^^ pirmäs Bluma valdibas laikä ir f i - nos. Sociälistu ärUetu liötprat^s Sb- .m^JS»L S Ä n t ^ Ä A n 7 Uanöu ministrs, veläk tieslletu mi- lomons Grumbachs ^izteicäs. ka ik-wif< fS?.^Sf il >is^^^^ 1940- 6- vi"^ vif"s « ° 80 Viena ääda abu .valstu vi^oofenä» S L Sf^^^^^^ P° • deputätiem, kas Visi balso'pret ipa- var vienigi sekmgt saimnieciskl» m A n c S Z «fSs^n» n«r'np" ^äm pilnvaräm Petena valdibai. politiskas kärtibas radiäahu • Eiropä. S S u un suvSlnu^^^^^^ Austot PP^^^^"^^ ^^^"^'^ yi'?^ Visas Francijai draudzigäs un >a-foo^ nKo5« ^nlt^ L ^ ^ r ^ t ^ S t n i pec atbrivoäanas, bQdams vei polici- biedrotäs valstls, seviä^fi Padotnju AusMiL LräSe lieirS u^^^^ uzraudzibä, pievieÄojas pretesti- Savieniba tajä varot saskatit jauiiu dtri?ifÄs a S ? i z vilzvkaKSsainaa «n^o^ ^A^^U^^S maäi»n^ä"^ ^a^i^d^je "g ° uz L^on d5o^n**u^. ^" P^e'c^ K^om önisti pret p"a'k^tu' ^no ssttioppriontätä «aUoa«i-. •' • ' Francijas atbrivoäanas vii^§ i r De- gan, rezervetL FranCu - aa^\x ab-golla valdibas loceklis. 1 tadte, ko komumstt v i s ^ Tisa Iranöukreisä prese Oriola ie- nespgäot^^p^^^ veleianu apsveic kä .jMelu demokra-1 jas jaunuzbuveis plähus. Tautdl ce^ tijas uzvaru," kura leverojami pali- pu^ikä^u vaditäjs Moriss SOtQans, dzejuSl komunisti. Merenä virziena apsveicot vienoäatios^ izteicä certbu, un konservätiväs avizes ir atturiga- t a Paktani sekoS prsOttisk^ kas, kaut ari neliedz visu atzinibw atrisinätu abu valstu galveiiäs kopi« „Esmu loti priecigs, ka varu but Oriola personai. Londonas ärUetu 1 gäglro^jignja^ jusu saime", pecpusdienas darba sede ministrija Oriola ievelgäanu sUti ap-| yäg^as jautäjumos. Sociälistu .^Le teica Amerikas skautu pärstävis. „Ju- sveic. „Times" izsakäs, ka Oriols le- popvdaire" vienoäanos apzimS par fos äodien kä saväs mäjäs. Neilgajä miesojot jaunäs Frandjas garu, reize jigij, Francijas pahäkutpu un sodä-laikä, apbraukdams nometnes, esmu gan pieminot apstäkli, ka valsts pre- ngty partijas triumifu. ieguvis dkudz draugus. Turpmäk I zidenta varas kompetences ir visaij ^jskavas radiofons ofidälo ziw BBC; Minchenes UNRRAs universitatei jaatstai ielpas testamentä teiktös värdus, ka istais cel§ laimi gut ir sniegt laimi citiem. Sanaksmi atkläja Dienvidyäcii%s lat^ viesu skautu prieksnieks V. Kletnieks, bet täi dalibniekus personigi apsveica gejienes UNRRAs direktois Pinczon ,du Seis, ko iini5 dienäs Daugavas Vacu muzeja telpas, kuräs lidz §im skautu novads Eslingenä iecelis par darbojäs UNRRAs universitäte, pec pir^o latvieSu goda skautu Väcijä. amerikäQu iestäzu rlkojuma nek^ve- Virtembergas. Bädenes ' skolu priekä- 30ties jäatbrivo. .Telpas nodos Ba^ L^eks E. Nagobads'skautus sveica ar yanjas izglitibas un kulta mmistri- vär^diem - ,,Kräjiet vertibas, augiet l ^ ^ x T ^ ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ ^ Heli garä un vienmer svetus turiet DENAs zi^ojumä par. telpu nodo§a- g^vas dzimtenes krastus". Eslingenas nu, radiäoties iespeja Väcu muzeja kolonijas vecäkais K. Kalnii?§ pätei bibhoteku „darit pieejamu plasäm cäs par paäaizliedzigo darbu, ko skau iedzivotäju aprindäm" un iegut mä- g^idu vaditäji veiku§i, latvie§u cibu telpas Minchjpnes techniskajai jaunatnes audzinS§anä. Ar rakstu sanäksmi sveica Ungärl- ' jas .biju§ais skautu viceprezidents UNRRAs universitäte Minchene O, Selkejs, kas savä laikä viesojies darbojas jau ilgäku laiku ar piecäm pie musu skautiem Latvijä, un Latvi-fakultätem, un täs 146 mäcibas speku jas skautu organizäcijas prezideiitaien. vidu ir 26 lätvieäi. Ari imiversitätes Gopera dzives biedre. Kpnference prorektors. ir latvietis —prof. P. piedalijäs ari ASV skautu pärstävis Krumi^s. Universitäte mäcijäs 2168 Ibijs; kas i^radies Väcijä lai iepa:titos studenti no 24 näcijäm, bet to skaits ar DP skautu dzivi. Ibijs jau apmek-drosibas pärbaaizu un gruto mate-llejis 25 DP nometnes, kur darbojäs riälo apstäkju dej samazinäjies lidz skauti. Pec mene§a Ibijs atgriezisies 1600. Ari latvieäu studentu skÄits America un par redzeto 2ii;io$ skautu sarucis no vairäk nekä 200 lidz 149. i galvenä §tabä. censaties izveidot cieSäku sadarbibuj sauras»^ ar pärejo nacij^DP skautiem, ASV skautu organizäcijapulesiesuzturet ciesu kontaktu ari är latvie§u. skautiem. Es vienmer uz^atisu latvieSus NOSLEDZIES PAKTU TRIS-STtJRIS kops avilkumu sriiedza bez komentä* riem. Bet iepriekS „Pravda" Maska* vas radiofona pär^emtä rakstä; pär« meta Bevinam, ka VIQS ^tstajis no-n ^ i n t f Ihl^Tn^^n^^^^^^^^^ ^^^^^ I Tulit pec Francija^ jaunäs valdibas 1 värtä anglu - padomju savstarpejäs par loti labiem draugiem un J^^^tnieml ^^^-^.^^^-^ atjaunosies sarunas par paliizibas paktu. Anglu arlietumi-sKautiem. Francijas un Anglijas starpä visdri-jnistrljas pärstävis uz to paskaidroja, Pec atgneSanäs Amerika Ibijs soli- ^akä laikä nosledzamo savienibas ka Anglija savu ligumu ar Padomju jies publicet rakstus par DP skautu principiälä vienoäa- Savienibu uzskata par piina iti^rä dzivi un Baltijas tautu likteni. ^ L^^s panäkta BlOma sarunäs»Londona speKä eso§u. ' ; | 'Sanäksmes darba s§de pärrunäja ar Etliju un Bevinu. Lcrds Vansitarts kädä runä kriti-jautäjumu par latvieäu skautu piedali- Reutera diplomätiskais korespon- „milzigo un ilgstoSo pretang}u sanos vispasaules miera diamborejä, dents §o vienoäanos uzskata par vie- propagandas kapa gäjienu, ko ofidäll kas §ovasar notiks Parize, kur pulce- nu no svarigäkiem lemumiem abu ktbalsta un sekme ne vien Maskavas sies 60000 skautu no visäm pasaules valstu vesture. Ja sarunas sekme- k ^ ^ F ^ ^^.^^^ ^^^^ ^^^^^j^ p^^^ valstlm. Nölema sastädit un sagata- sies ta, kä to sagaida, tad jaunä sa-h^.^^^^^^ Ja Padomju Savieniba ho-vot latvie§u izlases skautu vienibu. vieniba no^egs to pecka^a Pak^ vgi.si;os'no Sis kudi§anas kampaijias, Tuväka näkotne iecels ari reprezen-l tristuri, kas savieno Austrumu un r^^^ L varetu darit bez kädiem täcijas vienibas vadibu. — Sogad] Rietumeiropu. Pärejie divi ir; 1942. T ^Jg-^^^-^j^^ pasaule varStu ie-aprili paies 30 gadi no pirmäs latvie§u g. maija anglu - padomju savieniba r ^ j ^ j^^gj^j^jj^j optlmistiskäku no-skautu vienibas dibinääanas un vasara un 1944. g. decembra franöu - pa- J Maskavas konfer^nd vipS 25 gadi kopS pastäv gäidu organizä- domju savieniba. raugbties labäm ceribäm, bet savas cija. Abas atceres dienas muso skauti pec Reutera korespondenta do- cerSas tomer nekäpiiibt päräk aug-atzim §s ar plaääkiera sariko}umiem. mäm, pakts lidzinääoties abiem pä- stu. Eiropas savienoto ^m^^^^^ Turpmäk pie atsevi§käm skautu rejiem »»trisstiy-a" paktiem. PedejosnaSana pätlaban v^lneesot reälo ie-vienibäm organizSs ari ipa§as pado-lir klauzulas, ku^räs^a mes ar skautu veqäku un skolotäju ap^emas: rikpties kopigi miera uz- valstis ar visu savu ener^Jas pär-piedali §anos. Padomes sniegs skautu tureSanai, dot militäru palidzibu ga- palikumu nolamäjöt Rietumeiropu. vienibam morälu un 'materiälu atbal-ldijumäy ja atkal draudetu Väcijas Visvairäk izrediu uz Austrumeiropas stu. — Sanäksmes läikä notika vairäki agresija, sadarboties UN . ietvafos, darudzigäku pieeju kontlnenta rje-priekSlasijumi un sarikojumi. Notika sniegt savötarpeju saimniecisku pali- tumu dalai^buäot tad, ja pedejä paari mazskautu un guntiiju vadTtäj^ dzibu> kä ari nepiedalities savieni- rädi^ot. ka tai i r paSai savi u:jsk^ sanaksmo. H.M* |bäs vai koalicijäs, kas verstas pret| un s^va politika. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-01-21-01