Bavarijas Latviesu vestnesis, January 21, 1947

              NP. I (12) 1947. g. 21. Janväri
Ar auiom värdu vai iniciäUem pa-
T@kstita]o3 rakstos izteiktäs domas
aav katrä zi^ä a i i redakcljas domas.
Gandrlz visis nometn§s itin roslgi
darbojai da2§di kursi un darbnicas.
Nav gan pagaidäm Hela tui' sarazotc
mantu vertiba, bet daudz svarigäka
nonme ir iespljai .iepazSties ar prak-tiskiem
arodiem vai pat izmäcities
kadu amatu. Nomet^u darbnicas un
kursos iesaistijies liels musu tautie-
Su skaits. Tur ir visadu profesiju
pärstävji, cilveki ar daiadu, neizsle-d20t
pat akad§misko, izglltlbu, viri
Jau möi» oträ puse, ar plaSu dzlves
piered2l. Tur i r Visi, kas atzinuSi ne-piecielamlbu
piem€roties apstSkliem
un pärskoloties, lai näkotn§ nodroSi-n5tu
sev eksistences iespejas, vien-alga,
kur mums rsMos mäjas vietä.
zi^as liecina, ka darbnicas un
kursos maz Jaunatnes, vai vismaz
tm tik k u p l i skaiti, kä to va­rtta
velitiest
Vairläanäs no amatu mäclbas bija
daöcirt virojama ari dzlmten§. Se­villa
laukos smagi bija sajQtams l a -
bu amatnieku trOkums. Zinämä
mgrS tas bija izskaidrojams ar ve-c
i k l s paaudzes fpatnejo mentälitäti»
kas dzlves pan^umus salskatlja gan-drlz
tikai biroju darbä.
Sl^et, ka arl oodien esa^hi zinämä
m§ri öo aizspriedumu ietekme. Jau-natnei
t i s idealismi liekas, ka isteni
kalpot savai tautai vargs tikai iegus-tot
huminitäro izglitibu, nevis k|as-tot
par amatniekiem, kam gan var-but
mazfik en^iklopddisku zinä§anu,
bet pär to praktisku arodu prasme.
Bet ikdieni§^:ä dzive neti ukst. pierä-dljumu
un piemeru, ka tikai darbs
c4 viru. ]Un tädSJ krietna amat-mei$
tara darbam var but vei lieläka
nozlme, tas var nest vairäk svetlbas
un pakalpot savai tautai kä daikärt
käds inteli^ento profesiju darbs.
Visu panikumu atslega ir krietna un
godiga pQleSanäs, vienalga, kadu va-
Jadzibu apmierinääanai tas notiek.
Kiietna amata prasme vienm§rari
labi atalgota. Amatnieku darba iz-pejpa
tälu pärsniedz daudzu inteli-
^ento proSfesiju ienäkumus, Ar! §o-dien/
kad darba atraäana saistlta ar
da2äd§m gruttbäm, amatnieki var
Vieglfik atrast nodarboSanos, pa lie-l
i k a i dajai tie jau strädä piem§r6tu
darbu un ar! näkotne bQs pirmie,
p§c kuru darba radisies vajadziba.
Neicad vei tik plaSi mQsu nometn§3
nav dlskutöts jautäjums par darbu
kä tagad. So jautäjumu apsver un
pStl dd^dos virztenos, gan par ie-
K)au§niios tepat väcu saimnieciskaji
dzlvS, gan to saista ar izce)o§anu uz
aizjöraa zem§m. Kä vienä, tä oträ
gadljumfi no mums prasa nevis vis-pärejas
zlnäSönas, %et praktisku aro­du
prasml. Plrmle darba piedäväju-ml
näk tieSi amatniekiem, noteikta
i b d a pratSjiem un neyts, piem§-
ram, augstskolu beiguSajiem. / Täda
nu Ir dzlves reSlitäte ar kuru esamj
spiestl r^l^inättes. To jau visumi
atzinusi vecfiki paaudze un al:ad§-
mlski izglltotie tautleäi, cenzdamies
pirskoloties kädä praktiski arodä.
Savu nostäju mSs lielft vlenprätl--^
bS gribam ridit ar cieSu api^emfia-nos
stfidfit un ar pa§u sviedriem
pelnlt malzi. No §!s ap^Smibas tad
art lEriet vel§3anäs. pat prasiba, l$i
to atbalstttu arl jatoiatne. Lai t i ge
a t i v i tu k l i t ar savim^ stiprim ro«*
kin^tm karstajim sirdlm^ ar skaidru
skatu nikotni, pirlieclbä, ka vecu
veca|i mUsu tautas atzinums — ama-tam
zelta pamats ir oodien vairi)c
gpeki k i jebkad» A. R u d s i s
Apsinls aii^fafls verfibas
LCK delegSciJa amerikiijiU okupi-djas
joslä nol§musi izdarit Latvljä
atstäto vSrtibu apziniianu, Ar no-mett;
iu komiteju starpniecibu tautieSi
var iesniegt sarakstus par zaud§to
kustamo un nekustamo mantu» saim-nieciskiem
uzo§mumiem un citäm
v§rt!bäm» kas palikuSas Latvijä.
Sniegtäs ziQias leteicims apstiprinät
ar diviemliecinleku parakstiem un
zv§restu. Apzinis tikai täs v§rt!bas,
kas palikuias Latviji, bet Väcijas
territorijä bojä gäjuääs mantas nav
jäuzräda. He^stre§anas noluks gut
pärskatu par Latvijä atstätäm vSrti-bäm
un sagädit Ipaäniekiem pierä-dijUmu
dokumentus. ^ H. M*
ATVIKGLOJUMI PASTA
SATIKSMfi
Turpmäk v§3tul€s uz ärzemem at-lauts
pärsutit ar! feimenes plede-rigo
foto uzi>emumu3, ja vien ves-tuju
svars nepärsniedz 20. gramu-
Kä jau zi^ots, sakot ar 15. janvirl
vestules uz ärzem§m atlauts rakstlt
visäs valodis. /Dävanu salaus lidz
5 k g tagad atlsluts sUtit uz Väclju no
viöäm valstim, iznemot Spänlju un
Japänu. Salvos drikst bat vienigi
tädi pärtikas lldzekji, kas nebojäjas,
ap^erba prieksmetl, veja, ziepes,
apavi, fanbaceitiski lidzekli un ciU
pasta saiQlem piemeroti' priekämeti.
KÄ ANGt^U JOSLÄ SAGÄTAVO SPECIÄUSTUS LAUKSÄlMNlE-ClBÄ,
ME2R0PIBA, TECHNISKAS KOZABES UH JUBHUClBÄ
Darbs, praktisks darbs i? cilv^ku labklijibas pamats. JipriecSJas* ka
i a i patieslbai mfisu trimdintekos rodas arvien vairik pareizas Izpratnes.
Tas se^inams kaut vai no lieiä tautiesu skaita, kas jau apmekli vai v i *
las apmeklet trimdas arodskoias an kursus.
A11 e r f r ä d e s iauksaimnieclbas
skola angju joslä darbojas jau kopä
1945. gada decembfa un sagatavo
laulcsaimnieclbas nozaru speciälis-tus.
Pirmajä audzekiiu izlaidiimä
skolas abiturijas klasi absolveja 30,
lopkopibas skolu — 51, därzkopi-bas
— 44, zemkopibas 32^ trakto-ristu
— 15 un buvamatnieku — 10.
Jaunajä mäcibas posmä uz 250 bri-vajäm
vietam bija pieteikuätes vai­r
i k nekä 360 reflektantu. ® i l ^ angju
iestäiu atbalstu, jaunajä audzeki>u
sastävä gandriz simtprocentigi pär-stäv
§ti bija „beläie§i" no Grosen-brodes
un to vldQ daudzi i r ar v i -
dusskolas izglltlbu. Mäcibas plänä
600 teor^tisko un tikpat daudz prak-ses
stundu. Sestä daja stundu no­teikta
angJu valodai. LIdz §im V i s -
lieläkais pieplQdums bija traktoristu
nodajai (uz 20 briväm vietäm 200),
bet §is jautäjums. izkärtots tä, ka
traktoru vadT§anu mäca arl zemko-
Aicinäjums
neparsteigties
Emigräcijas jautäjums arvien vai­räk
nodarbina musu tautieSu prätus.
Daudzi, neapmierinoties ar centrälo
iestäiu vispärejlem norädljumiem,
ka„emigräcija tlek apsverta",. paM
säkuM Intereseties un meklet indivi-duäläs
izceJoSanas iespejas. Minche-nglekärtotos
emigräcijas blrojos jau
pieteiku§ies vairäki slmti latvieSu.
LGK delegäcijas vaditäjs amerlkäi;iu
josjä A. Kacins par §a savrup§jo re-
^streäanos izteicas:
„ P e c manäm domäm emigräcijas
jautäjums Ironkreti säks kärtoties ne
äträk kä 1947. gada vasara. Tautie­Su
satraukumam ir zinäms pamats.
Daudzäs pärbaudes, dzives apstäkju
pasllktinäSanäs nometnes, d^as par
UNRRAs likvidcäanu — viss tas rada
nedroäibas sajötu un veleSanos bei-dzot
ievirzit dzivi tädä gultne, | lai
ar uz^emlbu un darbu katrs pats
sev spetu nodro§inät iztiku. Gribu
tomer bridinät nepärsteigties. Sä-ku
§i j au darboties emigräcijas biroji,
bet no attiecigo valstu valdibäm nav
sai;iemti nedz sikäki izce)o§anas no-teikumi,
nedz zii^^as, kä izvietos, no-darbinäs
un pabalstis iecelotäjus.
Pirms nav sai^emti attiecigo valdibu
oflciäli priekSlikurni, bösim piesar-dzigl
izSljilreja so]a priekSä. Vienigi
tie, kam pla§i lldzekU vai turigi ra-dlnieki
aizjUvas zemes, yar but pus-lldz
dröSl, ka helekritis Izmantotäju
valgps. Emigräcijas jautäjums säk
kärtoties lieläkä mSrogä un täpec
mana ieteikums — päcietibu."
H M.
L A T V I E S U DAIi^AI^
IZS11IÄDÄIUM
Sinis dienäs uz A S V no Esltrigenas
izbrauc tautietis Herberts Taprii>§.
Latvieffu dai}amatnieku savienlbas
uzdevuinä Tauriijfi uz Ameriku lldz
oem koka, metalla un idas izsträdä-
Jumu paraugus. Kopi ar mäkslinie-ku
Hermanovski, kas aizbraucis jau
agrik, TaurUjÄ nodomijis Arnerlkä
iekirtot latvieSu dailamätniecibas iz-stridijumu
veikalu iin izkärtot ek-sporta
iesp§jas. Saninas ievaditas
tiri par e k s ^ r tu uz Sveici.
pibas klase. Vei paredzeta ari mäj-turlbas
klase ar 20 skolnlecSm.
Praksi skolnieki gUst Alterfrädes
muiiä, kurai 270 ha lauksaimnieciski
izmantojamas zemes, 54 slaucamas
govis, priekäzimiga putnkoplba, cuk-koplba
un modernas lauksaimnieci-bas
maSfnas. Bez tam skolai i r says
traktors un tr!s no lui^iem samoh-tetas
smagäs auto maälnas. Discip-lina
Joti stingra. Darba laiks 8 stun-das.
24 skolotäji un instruktori, to
vidu 5 agronomi, 2 meikopji un 1
veterinärärsts. Dzlvojamäs telpas
diezgan sasplestas, apfeerbu jautä­jums
cieäams,uzturs labs, Pie skolas
prakses nolukos vei padpmä kultivet
1 ha meza zemes, veicot ari visus
melioräcijas darbus. Paredz§ts Iz-bQvet
maizes Icräsnis un siltumnicu.
Tapat paredzeta miesnieku meistaru
sagatavosana. LIdz §im skolä sa-snieglais
ir spilgts latvleäu ener^ijas
apliecinäjums, ko pratis izraisit sko­las
vaditäjs agr. A. Eglitis.
Austrumholsteinas pilseti^ä N e i -
S t a t e . bij. väcu zemudeou jur-nieku
kazarmäs darbojas vienigä lat­vieSu
mezkoplbas skola Väcijä. Tä
darbu säkä pag. gada 15. junijä ar
18 audzeki:dem. Mäcibas laiks — 18
meneSi. Jauno mäcibas gadu skola
säks 1947. g. 1. marta. PieteikSanäs
ar rak.stu lldz 20. febr. Pie^em
18—25 g. vecus Jaunekjus ar pamat-skolas
izglitibu. Skola sagatavo spe-ciälistus
meikopibas un meiröpnie-
Gibas nozare. Mäcibas notiek pec
igauou meÄsaimniecIbas technikuma
pjrogrammas, vispärejie izglitibas
priekSmeti ar mazlem reducSjumienv
vidusskola^ apmerä. Izcilu veribu
velta merniecibai, audzekijius saga-tavos
par pilnlgiem §i aroda prate-jiem.
Skola labi apgädäta ar mäcj*-
bas lidzekjiem, arl audzeki>u dzives
apstäkU labi. Skolu v a d a i n i . meik.
ArtOrs 01ii;ifi.
Pedejä l a i k i arvien lieläka vaja­dziba
rodas pec technisko arodu spe-ciälistiem.
Gandriz katrä nometn§
darbojas visidi kursia bet tie vien
savu iauro iespSju döj nesp§j dot to,
kas nepiecieSams plaSäkäm un pa-matlgäkam
arodu zinä§anäm. Ar
labäm sekmem GSstachtä darbo­jas
„Saules" nometnes amatu skola,
sagatavodama rokdarbnieces, auto
vaditäjus, darbnicu mechanikus,
mernieclbas darbiniekuai un foto
speciälisttis. Skolu beiguäie jau
daudzi atraduäi piemörotu darbu un
atveruSi pat savas darbnicas O W
d p n b u r g ä ~ Meiothes nometng
saväkti mäcibas lidzekU arodskolai,
kura bös buvnieclbas, radio; elek­tro,
auto un smalkmechanikas nö^
dala. Sv a r c b e k i driz säks dar-boties
amatniecibas sicola ar metalli
kokapsträdäSanas un tejchniskis z l -
meSanas nodalim. Praktiski darbi
notiks paSas skolas darbnicas.
Liela nozime ir BaltieSu jurskolai
F1 e n s b u f g i ar l o i ^ vadltiju
un medianiljLU nodalljumiem. Mä-ctbas
laiks — 4 gadi. Mäcibas katrai
tautlbai atsevi§lj:i savi valodä ar
36—40 stundäm nedSJä; lestäjoties
priekSroka audzekijlem, kam jau ir
prakse. LatvieSu nödaju vadä täl-brauceju
kapteinis E. BreikSs;
Ikvienam, kam säk pagurt slrds
un präti, ieteicams iegriezties Sais
trimdinieku skoläs un smelties sp§-
kus, verojot darbu, kas te norit. Kas
t|i bös darljis, tas vairs nesacis:
„M§s eisam pagaiam." —it.
Par Franku novada latvieäu dzlvi
Bavirijä saväkta statistlka» ko ap-stridäjis
prof. P. Starcs. Statistika
dod ieskatu par nometiju iedzlvotäju
sastävu, nodärblbäm,kulturälo^ dzi­vi,
feimeiju dzivi utt Pavisam Fran­ku
novadä ir 16" nometnes ar 9661
iedzlvotäju. 14 nometnSs v§l§ta, bet
diväs nometnes (Laufä un Veisen-burgä)
iecelta vadlba. Lieläkäs no­metnes
— Fisbacha, Valka (agräkä
Mercfelda) un Hersbruka, kuräs kat­rä
pari par 1500 iedzlvotäju. No ie­dzlvotäju
sastäva aktivä vecuma
gados (no 18—45 g.) vairäkäs nomet-*
nes lieiä pärsvarä sievietes. Tä B a i -
reitä Sini vecumä i r 129 sievietes un
45 vIrieSi, Bambergi 77 sievietes un
18 viri6§u, Kronadii 38 sievietes un
18 viriesu, Laufä 46 sievietes un 26
virieSi. Virieäu pärsvars ir Valkä,
kur pret 724 vlrieSi^m ir 530 sie­vietes.
Gandriz visis nometn§s i r izärdi-tas
^menes. 4 m§ne8u l a i k i nosleg-tas
37 laullbas, bet tani paSä laikä
11 laullbas iziruäas. Nelauläti dzivo
20 pari, bet faktiski civUlaulIbu
skaits ir lieläks. PiedzimuSi 36 ber-ni,
miruäi 12. ArlaulIbi dzimuSi 5
bernl. kas ir 11 proc. no dzimuSo
skaita. LIdz 1 gada vecumam 116
b§mi. Rekinot uz iedzlvotäju skaitu,
dzimstlba tätad i r tikai 12 uz 1000.
^iOti nopietns izärdito ^imei^u jautä­jums
un ^menes bez apgädniekiem.
151 sievä i r bez vira im 138 v i r i bez
sievim, 56 sievim viri miruSi, 133
sievas ar ^aziem bemiera palikuSas
bez apgädniekiem.
Par . nodarbinätlbu liecina §ädi
skaitU: 10 nometnes da}a tautieSu
Hamburgi^s PP uniyersitö^^^^
18. janv. nobelgta Hamburgas DP
universitätes pärvietöSana no Ham­burgas
uz 20 km^ttälo^sarnicu ra-jonu
Pinebergu. Pärviet)p§ana uz l a i -
ku bija pärtraukta pekStji uznäkuSä
sala d€l, kas liedza iedafbinät cen­trälo
apkuri Pinebergas ' kazarmäs.
Vairäk kä ned§lu studenti nodzivoja
saspieduSies pirvaldes ekä, kur. bija
izdevies iedarblnät apkures ietaisea
Pavisam uz Pinebergu pärvietöjuSies
1.100 studentu un lidzSinejäs studen-tu
nometnes ZOO nometne paliek ap
100 studentu, kas mäcäs Hamburgas
väcu uniyersitäte. Pärejäs nomet­nes
barakas nodotas bsiltieäu os|u un
doku strädnieku ricibä. '
Pinebergä studenti dzivo rriura
divstävu §käs, kas izbuvätas ar v i -
säm labiericibäm, Ir ari särikojumu
un edamtelpas, duäas utt. Jaunajas
telpäs studenti dzivos pa 8 vienä is-tabä.
Pärtrauktais semetris turpinä-sies
janvära beigäs. Studenti sa^em
papilddevas lldz 1.750 ' kai. Pare-dzams,
ka beidzot ndkärtosles arl
mäciabas sp§ku atalgojuma jautä­jums.
B. B.
STUDENTI SAJ^EMS PABALSTU8
LatvieSu studiju fonda valde pir-mä
san§ksm§ Esllngen^ vienojäs par
budietu 1947. gadam jm noteica lidz
äim no L C K un KultQras fonda ie-maksäto
R M 20.000.— sadalljumu pa
okupäcijas joslim. Vadoties no stu­dentu
skaita un katras joslas^ studiju
npteikumiem un dzlves apstikliem,
pabalstiem pieSl^ira RM 11.000.—
amerikäiju» R M 8.700.— anglu un
R M 1 300; frariCu josl^^^^^ Mösu stu-dentiem
Austrijas augstskoläs, kur
nav iespejams parsättt licbektus no
Väcijas, lugs Latvijas Sarkano Krus-tu
sniegt pabaifitu. Piabalstu pieS^r-sanu
kärtos tris komisijas — katra
savä okupäcijas Joslä. Pilnu s§mest
ta stipendi ju noteica R M 222.— un
pUMtlpendiju R M
LSF valdes priekfiseia pienäkumus
uzpömäs L C K pärstävis J . Zubäns
par kasieri ievelgja prol R, Marku-su,
sekretäru — amerikäi^u joslaj
studentu pänitävi B. Smitu, locekji
stud.rer.pDl. A. Augstkalns (angJu
Joslä), un mag. hlst. V. Kalni^S (frah
5u joslä). f-L;;^ •:;;';-:-:'^/
Fonda v^de aicina tautieäus näkt
talkä studentu saimei un iemaksät
ziedöjumus LSF ar apgabalu vai no
meti^u komlteju starpniecibu.
H. M.
strädä pie armijas, 10 - nometn^:-
dala' pie U N R R A S , 2 nometnes pie -
väcieäiera. lekärtotas vIrieSu dreb*-'
niekul darbnicas 7 nometnes, .sievie»;
5u dr^bn. darbnicas — 9 nöinetnea,^
kui'pnleku — 10, friz§tavas' ^ ».^
galdnleku — |10, atsl§dziÖeku - ö ,i
media niskäs - j - 6, mäkslas amatnieki?
cibas — 5, litografijas 1, opti^sl^
darbnica — 1, installatoru — 1, r ^ « : !
lietu — 1, pulkstfc^taisltäju — l , l ^
lu — 1, aditava — 1 nometne. Ne^l
skaitot nometiju apkopSanu, admi*|
nisträdju un darbnicas, ärpus nd»i
metnem strädä 872 personas, t. i.,
proc. no iedzlvotäju kopskaita. No|
Uem yisvairäk strädä pie armijas ^
678, U N R R A — 266 un piet väclM
§iem ,28 personas. ^ |
Kovi ir 12 nometnes, orljiestfi —
drämas kopas — 10, bet sporta kos|
pas visäs 16 nometnes. 4 menel^i
laikä nometn§s sarikotl 14^koncert||
un 58 solistu koncerti, 10 literiHl
vakarl, 11 baleta izrädes. Visäs no*!
metnös 4 m§ne§tis pavisam notikuflS
151 sarlkojums. (Bibliotekas iekirto^
tas 9 hometnes, lasämgaldi —
hu därzi i r visäs 16 nometnSi Vitfi
nometnes arl pamatslcolas, Icujrll
darbojas 183 skolotäji un mäcäif
1097 skolnieki. 8 nometnes ir |(im«f
nazijas ar 98 skolotäjiem un
l^imnazistiem.
Sof^ru Icursi sarlkoti 9 nometn^^
elektrotedmiku kursi — 3/ bQvniei''^
clbas| — 3, mäkslas amatniecibas
2, angJu valodis — 11 npmetnSs af
751 klausltiju, franftu valodas — S
ar 1(^9 Idausltäjiem, lauksaimniecl*
bas k u r s i — 3, kpkuSkirotiJu — J
nometne. A. L.
Kur un ka izmaksäs
u atalgojumu
K i jau zi^ojäm, amerikii;iu M i l i -
tärä valdiba paredz säkt kara gus-tekijLU
nopelnltis algas izmaksu. Iz-maksa
skar vienigi tos gusteki^us,
kam ir amerika^uarmijaa kara gus-teki^
u numurs — 6 vai 7' clparu
skaitlis atvapzlmejuniu 31 G priekSä.
Izmal^u sagatavo arl ang^u un
franöu iestädesj bet Padomju Sa­vienlbas
npdomi v§l nav zinämi.
Izmaksa amerikä^u joslä säkäs
15. janväri un turpinäsies ilgu l^iku.
Algas dokumenti jiiesniedz „Lah-deszentralbank'V
noda)im, kidas B a -
väriji i r : AmbergS, Ansbadii, ASa-fenburgi,
Augsburgi, Badreichen-halle,
Bamber|[ä, Baireiti, Koburgä,
Erlangenä, Firtä, Hofä, Ingoi§tat§,
Kaufbeireni, Kempteni, Kidngeniy
Kulmbadii, Landshutä» Marktred-vicä,
Memmingenä, Miltenbergä,
Mlndienö, Nerdlingenä, Nirnbergä,
L S K Mindieri§ dabujis pastävigas
telpas (Ainmillerstr. 7, tram, Nr. 6,
8, 22) im ar 16. janväri, p§c koplga
baltieSu sadarbibas pläna, tagad
Minchen§ lekärtotas irstu-^speciä
listu ambidänces latvieSieih un
igäuijiern LSK: telpäs, bet lietuvie-äiem
Lietuvaä SK telpäa T^^
l a i k i darbibu uzsäks ari zobärstnie-elbas
kablnets, kas art atradlsies
L S K telpäs. Pie ambulances iekär-tos
arl laboratoriju. Af to tautie-
Si^m Mindiene bus iespgjams medi-cinisko
palidzibu sai^emt pie saviem
irstieni, pie kani b i j l k a r^
maksat hespejigiem itä bus par bri^
yu. Ambuiance darbosies äri ma-
Siere. Turpat izdaris aizsärgpoteSa-hu
pret diftefiju, bakäm, izsituma
uh videra tlfu. B i n i u i ^
jadzibim dabQjami daiädi vitamini
un medikamenti. Reiz§ ar to IiSK
Mindienä uzaicina irstus/ ihisaSf
zobarstus, masieres un citus me<jic.
darbiniekus, kas dzivo
täs tuvumä, pieteikties darbam am-bulänc
§. Ambulbhces piepemSanas
laiks darbdienäs no pL 14-r-18: —
pirmdienäs: Dr. G. Kulls- (igau^u
ärsts)^ — iekSklgis slimibis, otrdie-nis,
treSdienäs un ceturtdienäs
Dr. J . AUunäns, — nervu un gara
slimibäs, piektdienäs un. sestdie-näs
Dr. A. Dargevics —• kirur^skäs
un sievieSu slimibäs. Bemu slimi-bu
irsts pr. med. G. Feders pagai­däm
pieijiem Mildprfi DP slimnicä.
Ausmas lätvieSu nometn§ Kleikecä
komitejas vSl§fiani8 no 705 balstlesl-giem
tautieäiem piedalljäs apm. 80
proc. Par komitejas priekSsMi ieve-leja
likvidetäs Lauingenas nom. ko­mitejas
priekSsgdi V. Poriijiu, bet par
locekliem L Mamantövu, A. Steiniti,
J . Bangu, S. Kade^, J . Dzimi un E.
Rogu; revizijas komisijä K. Sili, K.
Dannenbergu un J . Paberzu, bet no­metnes
tiesä j . Dukätu,
LatvieSvi nometne Hersbruka kon-stat
§ts, ka no vislem nometnes ber-nlem
un jaunieSiem lidz 16 g. ve­cumam
65—70 prcK. slimo ar plausu
dziedzeru paplaSinäjumu, kas ir plr-mä
pazime uz tuberkulozi. V Ö 1946:
g. pavasari tuberkulozes apdraudeto
bernu un jauniei^u procents bijis
daudz mazäks.
Okseiifurtä, Pasava, Regensburgä,
Rozenheimä, Sväbachä, Sveinfurt§,
Straiibingä, Veiden§ un Vircburgä.
Nauda sar^emama tikai personlgl
Mantinieku praslbas, kä ari prasi-bas
par summäm, kas gQstek^iem
pret kvltim noi;iemtas nometnes,
kärtcs veläk. Naudu izmaksä vieni­gi
p^rsonäm, kuru pastavigä dzives
vietä ir amerikä^u josla, bet, pie«
meram, Bavärijä dzlvojoäie var iz«
maks u pieprasit [afl Virtembergäi
Bädene vai Hesene. Atlaisiiem.
gast^k^iem jäpierada personlbaj ar
„Kernkarti" un attai5anai^zImi/V§l
gustä esoSo piederlgiem, ja vii^u
ipaSimä ir militäras maksiiumu zl«
mes, jäuzräda vienigi „Kehnkarte**,
Agrälcajiem /gusteki;iiem, kam at«
laiSa las zlmes nav, tä jäsagädi^
piepiasot „Prisoner of War Infor»
matiMi Bureau" A P O 757 (kara
gust(\km izzi^u birojä): vai attieci«
gajä ntlaiSanas nometne.
Militäras maksäjumu zlmes sa«
makk tulit uzrädlSanas bridi, bet
kred ta serttfikätus^tpret kviti patur
1)änl{äi Airierikä^u i n i l i t &^
sertiiikätus pärbauda, apstiprina, un
nosu Ä atpakal izmaksai. Personani,
kas javus sertifikätus nozaudejuSas»
vai ikzskäta, k a täm butu kädas tie«
sibas uz sapemamu gustek^a atalgo­jumu
no ASV* ari jägrieias izmak­säs
yietis p5c paskaidrojumiem.
VESTULES
REDAKCIJAl
A 1 b! E g 111 s, Ciestaditä i
TUM8A UN GlAISm '
Jaunais gads §e säkäs ar niknu
salu. Kurinämä trukums stipri kavä
pat kultiiras dzivi. Satiksme uz täl-l
l n i j im gandriz.neiespejama. Sko»
läa, iaidot siltäku laiku, siksies ar
nokaVSSanos. Trukst elektriskäs,
sträVÄs. Pari 5im aukstumam no-metdi
pel€kajäs barakSs tautieSl
mekli celu uz saturlgäku dzivi, vis-p
i n r i f iespSju robeiäs saistldamies ^
dairbä pie anglieni un arl privä^ ra-didiarmvisädarakstura
darbnicas un
kbop^rätlvus pksäkumus. -J^rimdas
gruti mi ar katrii dienu pieaug. Nau-da
iisikst. Dr§bes noplist. Uzturs
pasllktinäs uh arvien. vei nav sare-dzarhs
gals, kad tas beigsies. Ham­burgas
studenti pärcejas uz Pineber-gas
lidotäju kazarmäm. Jaunavas
darba dodas uz Ängliju. Gatavojas
ar! citL Nervoze —Ivarbatiba no-näkt
Belöjas ogjraktuves atlaisto
väcu gu-^jtekijiu vietä. Musu drQmo
laiku spilgtiräksturo tas, ka latvieSu
senätors splests kalpot kokzägätavä
par iiaktssargu un pazistams filo«
zofij? s profesors iet me2u darbos.
Bet ir ari savi gaismas starl: ne-baidliamies
aukstuma un tumsas,
Libel:as latvieSu teätris^ viesojäs
Hamburgas apk " latvieSu no­metnes,
intensi v i strädä „Saules
nometnes koris „Däugava*S dirl Ed*
• Ram?ita vadibä sagatavodams dzies-mas
Hamburgas radlofonam, nomet­nes
apmeklet poSas latvieSu teätris
M§rbekä,öakli strädä Oldenburgas
opera iin värbut tautleSus kädreiz
iepriccinäs ari Blombergafl m i k i l i -
nieku centrs.