Bavarijas Latviesu vestnesis, January 24, 1947

              Nr. e (13) 1M7. t 24. Janväri
Ar autora virdu vai inidlUem pa-rakstltajos
rakstos Izteiktäs dpmaa
nav katra JUQä a^^ redakdjas domas.
ANGLIJA ÄTZINUSI
DE FACTO
No Latvljas sötper ASV Dr./ Bil-maoa
raksta Zviedrijas latvieSu lalk-rakstä
„Latvju Ziijas" kjuvifl zi-näms,
ka Anglijas valdiba ätzinusi
de facto Baltijas vaMu inkorpor§-
Sanu Padomju Savienibä.Kädä rak­sta
Anglijas Augstai tiesai ärlietu
niinistrija pazlpojusi, ka atzist in-korporäciju
de facto, bet neatzist to
de jure, to p^Su paztijiModama ari k&-
dä dta vestul$ Eiropas bdvlbas l l -
gai, piebilstot, kfi efektiva starplba
starp de facto un de jure atzidanu ir
drizäk politisk^ nekfi tlesiskas da-baa.
Sada sakarlbä ir svarigi noskaid-rot,
vai patlesi nav starplbas starp
atzUanu de facto un atzidanu de
Jure. Viena no lieläkäm latvieSu
autoritatem starptautiskäs tiesib^is
prof. M. Cakste, iztinÄjot So Jautär
jumu, pasvitro, ka pasaul§ nav tädas
starptautiskas iestädes, kas bQtU tie-siga
dot suverenäm valstim starp-tautisku
Uesibu normu, jedzienu un
principu saistoSu iztulkojumu. Kat-ra
valsts tos iztulko pec savas uz-tveres
un veido savu praksi Masu
gadljumä tatad svarigi noskaidrot
Anglijas diplomätlsko prakM un ju-ristu
vledokli,
Divas anglu autoritates i^tarptau-tiskfis
tiesibSs — prof. Openheims
un prof. Laut^achts dom§, ka star-piba
tieslsko seku zl^ä starp atziSa-nu
de facto un atzifianu de^ Jure nav
skaidra, bet atzist, ka de ^ facto at-zläanal
ir pagaidu raksturs un
tä*' i r atsaucama, turpzttinji
de Jure. atzläana ir galiga un .^eat-saucama.
Tdds ir arl Starptauksko
tiesibu InstitQta viedoklis 1936. g.
'Briseles rezolQctjä par do jautäju-mu
' Ari paäas Anglijas valdlbas
prakse ir gadijumi, kas liedna, ka
starplba tiesisko seku zii^ä starp de
facto un de jure atziSanu tomer pa-staV.
Piem., 1922. gadä Anglijas är­lietu
minlstrija kädas prävas gadi-
Jum§ ir paskaidrojusi, ka Anglijä
nav parasts pie suver§na akredit^t
de facto atzitas valsts pärstävjus un
ierakstit tos grlietu ministrljas (^ip-lomätu
korpusa saraksto^, .%ult?35
apmeSanas varetu but
veSTULE LATVUAI HO SÄBSTETI^
meistara darbi aizgiJuM Jau t a u t ä s l ^ ^ ^ ÄTSÄUE8ME PAR BALtlEälEM KÄNÄDAS PRBSf
g^^nl^Metas a n g l^
Saktu darbnI(Ä ir aikai valatit pasvitiDts baltieäu augstais
i m ^ ^ S ^ a n I/)hengrina^^^^i^ direktöra viet- moS^ais Umenis. strädlgums, godS
mdtas trimda gus ko§a^^^^ W sp^jas piemSroties apstSk*
äeit^^ A^^idt^ m e ^ ^ ^ baltieSu aprQpS, R Ing-^^^^^U^^^
matoälu un riku trOkumu.^^^ leskata, ka 1 Ä ife
par ideju, näkbtnes plänu un darba^"^ jäätstäj Väcija, kur
trukumu ielöties vipi hevar.^^ U^^^ nevai^^
ir svarigSkais. Inöifm p l e v ^ l > r ^ a a ^ ^ Par i>iemSrot§ko izce^
Tad raiW secIbÄ fct^^ baltieSierii viiji miii
un drebnieku ,,sekcljas« (seviS^^^ l^ur par mums labaTat-rai
milzu daAs, jo pasQtinitaJi ir^^^^P^ IngiSma ie- Uauksmes. Ja päfcelSanäs uz Kani*
^plikäki par plikiera^)^^ ^ k tuväkä laika nebOcu ie*
gaMniecIba. ir ari kasl^^ tad pagaidu apmeSanig
strädä jaunu niiti^u iekärtoSanäP^ ^ baltteSiem. kas i l u s ^ vietajväretu but Anglija» kur tuvä.
jaunpienäcejiem, liela dala darbni- ^ daudzlem dcatlem no Baltijas ks ni^^ esot sagaidäms lieh
CU, fejmt 2dnäms i ' jdarba nÄax trOkumö^ ^ ^ ,
spiesti pagaidäm apmierinäties^^fi^^^ ar BALK pärstavjiem H
sai nepiem^rotiem majokUem IJALAJO y J\I\lJ\Jö \ In^enas izteicäs, ka viija noiaksju-proti.
skörda budäm. Bet iiamdaji • esot izpitit p&rvletbto
täp§c ari sträctö ar pllnu Jaudu. 1 lebrtikumu ™aiii» radio siacljijj^^
Tuväki nälccto^^ vairfiku izdariJuM divi^^^m
desmitu jauniefiu pieplQdurtis no d- vleha sievlete, pieveicot 5 darbinie- referiu BBC - — ~
LQk, tur vii?S nak: ietiniea no se-gas
pagatavotä apmetnl un ar täda
pa§a ffiaterläla cepuri galvä, KZ ie^
mitnieks? virs no SärStetes, kas
vei nav tids pie sava uzvalka.
SärätÄtes hometne (anglu JoslS), no
ärpuFeil skatöties^ apmerani tSda
pati kl 99 dtas latvieSu emigrantu
mitnes. Tä iekärtota barakäs, biju-
SSs Vädjas ärzemju strädnieku
voklos, kas bagättgi sacelti M ze-m
§, gaiidrlz vai ik uz soja. — Bet^ ar
ko tad §1 latvieäu nometoe at§{^as
no dtäm? Izpemot to, ka vii;^u ap-dzivo
vienigi jauni virieäi, kas pirms
gada ieradäs no BeJÖJas. ^
Varböt vispirms varetu piemlnfit,
ka visiem Siem jaunleSiem nav ne*
maz tä saucainäs «jaicigäs*' bagäzas.
Tas toinir viiju omu ietekmS pav^^^^^
sam nii&cigös apmSros. Otrkärt —
un tas "ir daudz svarlgfiki, —^
nometnS nav opozidjas! Nav ari
,,valdoSo aprindu" un ignu seju, nav
savstari?6Ju adatas dUrienu, nav —
ki to tiigad m€dz apztolt — grösti*
Öanäs ap putras kitlu. Trelkärt —
un tas Skiet pats nozimigäkais
SärStetJf valdä rosi^ gars^ roslgiks
nekä daudzäs dtäs nometngs, Ap
230 vini savu dzivi nometn$ uh pie-näkumusy
kuru pagaidam (es labprät
gribetu uzsvert värdu „pagaidäm**)
nav daudz, pemu5i nopietni, payi
sam nopietni.
Vajadlzetu labäs un ari kreisäs ro-kas
plrkstus, lai uzskaititu darbni-cas
vien. kas Se stradä. Vispinns
gravlervit darbnicä ar^ ^^^^
Viem rikiem uh no tikpat improvi-zSta
nruitedlla Seit risinäs pärstei-dzbSas
inetamorfozas. Gädös jau-nais,
bet savi prasmS veiksmigais
meistars gatayo greznus bloka väfcus
tautiskS stilä (ari pec SeJienes ih^^^^
slinieka zimejtima) un citus Sais niU-su
spaicligajos apstäklos gluzi hepa-rastus
„brinumdarbus," ar kuriem
agräk bQtu varöJuSl leppties izcllä-kie
Rigas dailamatnieki. Dandzi
tämlidzigämnometnöh, Jo, lök. Seitik^ !ebruc§Ji 15 nilnQtes .»raidlja** lhgh§ms äpmekK^
saksies piensaira^eku Inirsi. T^^ Zarijjrti un ap«
tus reize teorStiski im^^ p ^ bSglu
dziverai»t§k}iem VädJ^^^
(Turpinäjums no 1. Ipp.)
ja anglu valdiba St^ijä blja»ti)£l^U
an Baltijas valstu^^l^a^jtDti^, tad ati
tagad, p§c §0 valstu inkorpor§Sanas
de facto atziSanas,t§ neatzis Anglijä
akreditetos Padomju Savienibas dip-lomätus
par Baltijas valstu akredit^
tiem pilntieslgiem pärstävji^m. Ta­pat
varetu secinät, ka de facto atzi-
8ana hedos Padomju Savienibaitie-slbas
prasit Baltijas valstu mantas
nodoSanu täs ricibä.
Sajä paSä gadijumä svarigi norä-dit
uz prlndpu — tä saukto „neat-zlSanas
politiku**, kas kjuva paz^is-tams
1931. gadä pgc Japänas lebru-kuma
MandiiOrijä. Sis politikas ie-
^ roslnätäjas bija Amerikas Savienotäs
Valstls, kas paziijioja, ka neatziS ne-vlenu
situädju vai ligumu, kas ir
-pretrunä ar Parlzes 192a gada pak-tu,
kam, starp dtu, seviSy svarigu
nozimi veltija ari Starptautiskals
kara triibunäls Nimbergä. Ari Tautu
Saviehiba 1934. gadä pleijLöma rezo-ladju,
ka katras valsts — T. S. lo-cekles
pienäkums Ir neatzl^"'tädas
situädjas, llgumus vai norunas, kas
panäkti, lauiot Tautu Savienibas vai
Parizes 1928. g. paktu. 1933. gadä
daudzas Amerikas valstls, to •skaitä
arl ASV, parakstlja noHgumu, kupä
apsolls neatzit tädus territorifilus
nokärtojumus, kas nav rasti miera
Udzekjiem, un neatzit ar brii^otu
spekii paiiäktas territorijaa ieguvu-mu
tiesisko derigumu. NeatziSanas
politika tätad pirms oträ pasaules
kara bija kluvusi par -vispär atzitu
starptautisko attieksmju vaditäju
principu, ko ASV atzina par kon-struktivu
pamatu mieram. Ari ta­gad
valstls, bij. Tautu Savienibas lo-cekies
nevai-etu atzit Baltijas valstu
Inkorporädju, jo Sajä inkorporädjä
pielietotäs metodes ir pretrunä ar
Tautu Savienibas un Parlzes pakta
aaistibäm.
Te vietä iebiidums. ka Tautu Sa-vleniba
tagad likvideta un ir izvei-dota
Jauna pasaules oi^nizäcija
UN,, kuras charta dod Jaunus tiesis-kus
pamatus starptautiskäm attiek-smem,
kas ir izSlj:ir§ji ar! musu ga­dijumä,
Bet Baltijas valstu inkor­porädjä
pielietptäs metodes ari UN
Gbartä nay legälizötas, tas patino-teikti
noliegtas. UN locekU ir sais-tlti;
plenäkumä atttir^ties starptau­tiskas
attieksmes no varas draudiera
uh to plelietoSanas pret dtas valsts
territoriälo neaizkaramibu un poll^
tisko neatkaribu. TXem ir Tpienä-kums
nokärtot savus starptautiskos
stridus miera lidzek^iem un tädä
veidä, lal nebutu apdraudets ne vien
mlers un droSiba, bet ari tals-
.nlba. Bet taisnlbas prasfba, kä to
Sanfrancisko konferenoi paskaidroja
käds ASV pärstävis, noalmS, ka ne-drikst
upur§t nevienas nädjas tiesi-bas
miera un dtoSfbas U£turSlimaL
Sakara ar atkärtotto pärbaudem,
Altetingas rajona DP nomethu visu
tautibu pärstävju delegäcija mag.
phil, L. Latkövska vadibä apmekle-jus:
armiijas Stäba DP nodajas vadi-
;täju plky. Itn. Sejdiu, kas paskald-rojis,
ka päSreizSjäs pärbaudes vada
UNRRA un armijai ar -täm neesot
nekäda iiakara. Armijas nostaja DP
jautäjumä esot nemainiga: kas v$-
as, tiem palidzeSot repatrietles uz
PriekSpusdienäs cuidzäkhl st^^^
apkärtäjäs väcu piensainmiecibas, 1
bet pecpusdienäs mädsies 8^
nometnS piedzJyoJuki^ 1 ^ ^ sis daliJuSäs: amerikänis un krievs
nomu vadib|v jbijuSt par Sadita notiesä
Ir vei daudz Sai nomethe dtu ne-rimstoSas
roslbas im darba prieka iz- j NotiesäSanai biJa n€|>iede8a[his tris
päudumu.' Vai lai plemihäm^^^m^^ vIc»
tiecigi izböveto sporta laukumu, kä
ari virtuvi, kas izveldöta tikpat käj tomidekjr si^ p i i s § ^ ^ no«
no „zila gaifea"? Nevar paiet garäm städes slikto detumnieku dzlves ap- lartäTlakdJas säkuma krievu ko-ari
sakhu pagrabam, ar kuru va atsau^
lepotles Ik vlena kuksainmieclba, atbiidibu par yi^ ca pidkrlSöha te pasäku»
tapat ari kluba telpäm, ko grezno Heli<datid(m sdu neui^Hdiiii^ | Q ^ Q ^ Vihi inotIv§Ja äo ^^^a^
paSu mäkslihieku gleznas un rotäju- visii# bet tlkal daudzstävu pasiemes 1 ar to, ka akdjftv kas Iida ta^ skai-mi.
Ja vei min prlekSzimigo tlribu, hodetlnäjumu8,^^k^ iugstäkÄ mSrä-slSpjama mill»
to, ka 80 prbc. iemithieku ir rtodai^^ Äsäkum^varfitul^ nato-binäU,
sttädäjot gan ihl Rameik^^^^ aj^lvojama h | dMri^^^ kmi-buvuzhgmumä
Hanoverä un arl^^^^v^^^^^^^ trolpadoniesAbam, kas^^^^^^^^Ä
täjä „Voss Werke**, tad aina klOst Likumil komOjiima apapieäanu {«r Birlines ^bieiMäcä dzlves lie»
vei pilnigäka. ' [nolSmusl izdot I%ragvaj8«^^^^^^^ Infor-
Beigäs ya nosaukslm tds yirus:!^
nometnes komandantu Zägaru, ^m^- rlzes lidz LondonainöUdoJud anglu ka Ko-hiecibas
priekSnieku ^ u z ^ ^tam,
kora „Dzledo^a" diri|:entu Balodi,jsniedzot rekorda ätrumu 988 kmlkad amerikähu vadoSas personas
pie kam pinnais reprezentS neapstrl-j stiu^ : IlieguSäspiekrist krievu prastbai, lal
damu administrätivu, otraissaU^^^ notver*
niecisku un treSais —mäk^ bOs Jäiztiek dailem Berllnes tus baltieSus, baltkrievus < un ukrai-talantu.
SärStetes jauniela^
grlb dzivot, gr}b dzivot par^^^^^^^^ s^^^^ Ugui
tam, vai ari tieSi täpec, ka vii^i tikl^ krievL
maz nesenäs dienäs tauplti, stäväsira ar tädu pat dedzigu pat- Pär^W
V i i Is Sk u Itä n s \ riotismu, kä mUsu paSu^beSäs pie kamer — kä lakstsr^ -
Adrijas": — tä; VarSavfi akreditejo- «amerikähiem atauiu^r g a i ^ , ka
ties, paskaidroto Jaunsäs^Dienvldsla-[ to
vljas vestnleka* Pribiceviös; panäktki baltleäu, krievu Ä^^^^
Obdisku par godu padomju arna- tautlbtj piespie^^
Musu izlases boks^täjii par kuru W Softjä nplgrtuisl usatädit Bulgärl-
« o , . ^ v . . . t,««v*x,v.av/w * ^ H « " * ^ v i ^ a ( 1^raudenu uz Sveid zihöjäm iep^
dzimteni, bet spaldu kärtä repatriä^ §ejä humurä",tika vienigi lidz robe- ^Cereils 1939. g. tlkko pi^pies^ no
dja neesöt paredzSta Hai:^^^^^^^C^^^ sacensibas paves väcu zemödenea^^^^^^u^^
te?Sa^S'pS^
1/ £ E S
REDAKCU AI
Pa g a st s, Dinkelsbile
BlSTAMAia^
Nelielajä Pegnicas nometne (Ba-värijä)
pag. gada oktobr! nodlbinä-täs
kooi^erätiväs kopas pasäkumi
2Vf mIneSos devuSi 4500 markul DP nometnl Laufä (amerikähu
ietaupijuma, ho kuräm 1000 markas joslä) apmeklejis Padomju Savieni-nodotas
nometnes komitejai. Darbu bas pärstäyis Prokudents un Lat-tagad
uzsiäkusi ari raiotäju kooperä- vijas PSR pärstävis pulkvedis
tivä kopa, kas izgatavos rotaUietas Luksts, kas repatriädjas program-un
Sadia flgöras. mas ietyaros nometnes iemltnleku
Par Valkas nometnes komitejas sanäksmes dalibniekus inform€Jls
priekSsSdi Morehbrunnä iev§l$ti par apstäkjiem dzimtenä un atbil-
Valdemärs Kalenbergs, bet par ko- j^^jis uz jäutäjumient Pulkv<§ia
mitejas locekU^m — m Lecmanis, Luksta informädjas usrunu mOsu
J. Turks, A. Puravs, U Rumaks, J. lasitäjiem sliledzam p5c stänogram-
Oslsuh IL Broie. - n^as, negröjpot an vii^a Izteiksmes
FiSbachas därzkopibas skolä 15. iPftnibas, bet atbUdes uz jautäju-februärl
Bäksies jauM^^ Skol- — atstästljunaa forma.
niekiem Jäpietelcas per$onigi lidiz Pec ievada frazem pulkvedis
30. Janyäitim FiSbachä, skolaskan- Luksts teids:|„Es ^sinu no Latvijas.
celejä. Uzoem abu dzimumu tautie- Dienu, k§ jus redziet, armijä, pirms
Sus, neatkarigi no vecuma. Skolu braukSanas Surp, kad mani atsutija
iespejams apmeklet ari d t u no- komandejumä, valdiba man teleä,
methu tautieSi^m, Jo skolä iekärto iai sQtot sveicienus latvju deliem un
internätu* jmeitä^ Latvijas^valdibaa Siltu
tos sveidenus, un man teica^ Isd pa-sakot
rndsu tautieSiem, lal braucöt
Kautgfm,klredzejämv Anglijas [^u^
valdibas ]?rakse lidz Sim^^^ u ^
starpibu tiesisko seku zipä starp Latvijas akademi jä. Man teica musu
de facto un de jure atziSanu un valdiba: kas brauks uz Latviju, tam
valstis, kas ir UN k)cekles,^ i ^ bus kärtibä, bus labs stäyoklis,
räciju nevaretu atzit de jure, tomer ia 1 nebutu nekädas Saubas. Darbs
ari' inkorjiorädjas de facto atziSanai bus un dzivoklis bOs. Tas attiecas
nevar no^legt lielu politisku nozimi ari uz Igaunijas deliem, kas dzivo
P6c täs paras ti tlkai seviS^ svarigi Väcijä, un lietuvieSiem, un dtäm
iemesli var aizkavet atziSanu ari de musu republikäm. PaSreiz mes ne-jure
vai ari dot pamatu de facto at- zinäm, käpöc tik maz brauc uz
ziSanas atsaukSanai. Gan ari atkär-^^^^^^^^ Laiks aizgäjis pöc kara liels
toti jäpasvitro. ka Baltijas valstu in- — IVrgadi, mätes un mäsas un t§vi
koi*por§Sanas atziSana nay pröblä-1 un bräji gaida dzimtenä. Latvijas
HMi, kas izS^raihs, vadötiesft^^
no polTtisMem apsvSrumiem, bet tai
ir ari sava tiesiskä puse, kas saistäs
ar starptautiskas sadzives paMem
pamatiem. Frahkfurtes pil^ iesudzöjusl
Savas tiesibas mums Jäaizstäv un 1 Hesehes väisti par jaukSanos pil-masu
diptomätlÄajlem päratävjiem sStas tlesibäs notelkt, käm atl^^
ärzemSs tagad ir vissmagäkais uzde- dzivot pilsStas robeiäs. Hesenes
vunis fiilzkavft LatvijM^^
r§Sanas de Jure at2i5i(n,u un panäkt däiidziem väcu bSgliem, bet nav
de fiacto atziSanas atsaukumu. lävusi atgriezties 4000 agräkiem
BL a > Frankfurtes pilsoQiem.
bavarijas latviesu palidi^as fonda Baitiia<! m^istaH Dienu^^ ari Cerdls, köruSas trta tor- h r
vSlas sahemt pabalstus, jäiesniedz f J^^^^^
IQgumsBALK^ar nometnl
Jas apliecinäjumu, ka lQdz§iam oa- ^ attiecigas iestädes, kas iepriekS Nävea sods 4 «baltgvardu* ftene-balsts
patieSäm vljadzigs No nomWr^^^ atiaujas sportis- ripem, vlenam kazäku yadohi^
nem izraiditiem Säds apHeclnäjumar^^"^^^^^^^^^
jäsaaem no täs hometnes komitejas'r^'^^^ Musu boksätäji bija spiesti at- pUdits Maökavä, par spiegoSanu, sa- gädijuriä im bp^^ ka
kur tas agräk dzivojis, LQgumusI^^^^^^^^^^ un sadarbibu ar vä- ted m Vädjä,
bez pteminötäm apUecibäm BAUC]^^
päri posta vilnis, 1^
samit 4- ir norädits, ka tä ir näkot-nes
zileSaha un ka spert jau tagad
nekas^nevareta \m, kas varötu mai- pärpludinätu, mums
S3t kapic n^ar braukt hia^u.^^^
Sais dienäs aizbrauca Viena no masu
tautieSiem, l^t^etis lidotäjs, ar^^^ s^^^^^^^ J^HJS
sievihu. un börnieriv uz Rlgu >^^C^
Udkä m§s dabusim no vipa ^västvOl. gj^^^^^^ ^
Mana fclmene dzlvo Daugavpin^^^
rS"ii^*^! ,t^Svi^asa^4i.^l^ a uir^^trra"m^v^aj v Tas ;iet apstäkfe,^ propordohäU varot p^ie -
kur vasarnica& Kungi, varbat bas ^"^^^^
Jautäjuml, palidziba ir pilniga. Viss X u n ^ f f izkaisotles pa
bOs apgädäts, kas vajadzigs braucot v l u - ^ . . ^
uz mäju. Jau_xPärbraucot robefci, W^ i^^"J^°^^.?SS*
katrs saoems te paSu, ko katrs a^
mijaspiederigais"^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ P
I ,,seyi yairak vai mazak ek^nejuSi,**
Atbildot uz atseviSl^em jautäju-1 tiem jpec Sädu uzskatu nodeklar8Sa«
miem, pulkvedis Luksts paskaidro-J^^^^^ ^us piedpts viis un yiiji mierigl
jis, ka esot no Smlltenes. To, ka var doties uz turienl, no kurienes tia
Latvijä tagad daudz krievu, yiijiS iatvieSu tautas masai gandriz nekä-izskaidrojis
ar kustibas brlvibu. Uz h^u^ bridsmu neredz. Bet es gribStu
jautäjumu, cik tädos apstäkjös no arl Jautät, vai visi tie 38.000 latvieSu,
1941, g janijä uz Sibirlju deport§- ^pährieteja" 14. jOniJä, ari blji
tiem latvieSiematgriezuSies Latvijä, »^^^ at-paskaidrots,
ka par Sim Uetäm nekojbiiäSt, kur m kä^ biJa
nevarot teikt, jo Sini jautäjumä pauduSi tie div- un trisgadlgie bärnl,
Luksts nedarbojoties. Nezinot ari, k
vai Latvijä darbojas Noviks. K o i - G r i b e t u jautät, kas
chpzu heesot. PrivatipaSuma tiesi-- mums ctod tiesibas 36.0(W neyainigtt
bas pastäyöt un tie, kas atgrieziSo- dlvekuj nosaukt par aktiviem zinä-ties,
savas lauksaimniecibas lidz ienaidniekiem? Ir tiesa»
30 ha atguSöi Vispär ipaSuma tie-1 neliela daja alzvestb Latvijas väisti
aika bija „sevi ekspohejuSi," bel
gadä. Peq atgrieS^näs tos, kas aii-1 tadu bi|a maz;| Viss^väir^ nebiji
stäv Padomju Latvijas ideju, nekädä[nekö teicis, neko darijis, nebija ne-zibä
nevajäSot Pastävot politiska käda V^idä nostajies pret pastävoSo
briviba, bet opozidjas partljas, varu. Un tagad, Sobrid dzivodaml
piem., sociäldemokratu partijas, ne- droäibä, mes sakäm — nekädu bries*
esot, un taisni täpec Padomju Sa-r mu nay. Velns nav tik meltis kä vi-vieniba
uzvarejusi kara. Jautajumä, PU zime. Un ja ari daXiem kädai
vai Padomju Savienibas karaspeks, N^rlesmas draud^^ tad tie paSi vai-kas
preteji 1939. g. Latvijas — nigi, pa'uiot zihamus uzskatus un
PSRS neuzbrukSanas ligumam 1940. Pärliecib^
g. okupeja Latviju, negatavojoties Vai ak tä nav, piesardzigi sakot,
to atstät, Luksts paskaidrojis, ka nakotnes zil§Säna,> pie tam bistama
Sajä javitäjumä heesot kompetents. ^' 1 zileSana? . ! / , \