1948-09-16-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
0
•liii-.'.:
L A T V I J A , 1948, g. 16. septe^nbrf
.•tiiiļ: •
BiJ. SABIEDRISKO LIETU MmiSTRA A L F R Ē D A BĒRZIŅA ATMIŅĀS
PAR LATVLJAS BOĻSEVLZACIJU ..POSTA GADI"
Ministru A. Bērziņu, kad viņš no Zviedrijas ieradās Berlīnē mēģināt
noskaidrot starptautisko situāciju un Latvijas brīvības atgūšanas izredzes,
Gestapo apcietina. Cietumā pagājusi pii-mā diena.
• • " •
ko
••• ļ •
tir
•V' " -
'•i'.
-", 1 , •
žā
ko;;i;i
1 :
: '4- : •
d ā i i : '
i,"'.'-,': -
••'••'jji''
•••>•,
1;
" « l i
•sa1$l
pV
m
• nV^ >.l
• niSf
XXI
./ i . ' - ; , , t •
I
bt •
•
•Riil::
i i i •
i i lļ
•iii
i:-
• llliP
••.••iiill
' :i.ij^ļ'•:•ļ:••:'!
Tādā pat kartībā pagāja apcieti-nājurha
otra Liii trešā diena. Domāji^;
ka mani nopratinās, atbrīvos vai
iz^sniegs apcietmāšanas pavēli. Pagāja,
divi un tris reizes divdesmit-četras-
stundas, bet neviens nelikās
gar mani zinot. Vaicāju sargam, ka-la'b
mani nenopratina. Nezinot, tā
nipsot viņa darīšana.. CeturtāS; dienas
rītā paziņoju uzraugam, ka ne-
; pieiņemšu vairs ēdienu līdz tam lai-kairh,
kamēr nebūšu nopratināts vai
man nebūs paziņoti aizturēšanas le-m€"
sli.'
ivīans paziņojums uzraugu pavisam
maz ietekmēja. Kā kārtīgam ierēdnim
pienākas, katrā . ēdiena; reizē
: viņš ati!>lēdza: kameras durvis . un
piedāvāja man porciju; Un kat-^
ru rei;ai no jauna es atteicos un
paziņoju, kādēļ tā daru. Uzraugi ne
ar Wbu, ne ļaunu necentās mani
pāirlvecināt.. Gaitē
ari apcietiiiātie, kas palīdzēja uzraugam
ēdiena izsniegšanā, turpretim,
.centās,' kā , .prasdami,' iestāstīt,
ka bada streikam te neesot
nekādas, nozīmes: „Jūs tikai novā-
/ēsiet un ta padarīsiet ;savu stāvokli
vēl ļaunāku," r—vviņi; teica. , J
(>trā bada streika diena bija grūtākā.
Tikai: ar lielu: piespiešanos:
va(rēju atteikties no maizes un viras;
' Nakti nepārtraukti sapņoju par ēšanu
un pa sapņiem mielojos ar izmeklētākiem
un gardākiem ēdie-nieim.
• Trešā un ceturtā dienā izsalkumu
vairs neizjūtu tik asi.- Tā vietā
radās nogurums Kad no rīta atstāju
gultu, dienas pārējo daļu pavadīju
pussnaudā uz soliņa. Tr':ša
dienā kamerā ienāca kāds jauns cilvēks
civilā. Viņiem esot ziņots, ka
es atsakoties pieņemt uzturu. Viņš
varot man paziņot, ka ar tādiem
V.niekiem" neko nepanākšot. Ja vēloties,
varot badoties līdz nāvei. Cā
esot pilnīgi mana darīšana. :; ;
/lOomēr, kad ari turpmāk atteicos
no ēdiena, piektās bada streika die-nāB
priekš^'-• mā mani izsauca uz
nopratinās: Resns, vāciešiem
raksturīgs aiuisūcējs, komisārs, mani
nikni apskatīja.
Gluži kā GPU, nodomāju. Viens
tēlo. ļauno/otrs labo,
„]VIan nav ko atzīties Visus šos
apvainojumus kategoriski noraidu,''
es atteicu un jaunais to ari uzrakstīja
īsā, apmēram četras rindas garā
protokolā. Ta arī bija vienīgā
nopratināšana pa visu 33 mēnešu
ilgo apcietinājuma laiku.
Kad manj noveda atpakaļ kamerā,
tuvojā.s pusdienas laiks . Pēc apmēram
108 stundām ēdu atkal dažas
karotes sakņu viras, lai gremojamie
orgāni pamazām pierod pie barības.
Bada.streiku uzsākdams biju Izdarījis
kļūdu, velti sevi novājinot, kaut
gan vajadzēja rīkoties pretēji un
katru spēka rezervi sargāt. Šo kļūdu
ļoti izjutu tikai vēlākos nebrīvības
•mēnešos. Vv-.' - . j ' ^ ' • ^- -•^^ : : - : ' V ^ •:•*•
• Turpinājās drūmas, vienmuļas
bezcerību dienas. Visas domas bija
izdomātas.: No pamestības un. nezināšanas:
mēģina ju^begt kādā fantāzijas
pasaulē: Bet tie: bija.: pavisam
īsi brīži.: Mocoši gapas ir: stundas, .
kad liegta jebkāda darbība, kad nav
atļauta pat-lasīšana:.:
;: Ar kaimiņu no 131:: kameras ie.->
kārtojām „pastu" un sazināšanos.. Ik '
vakarus, kad sāka krēslot, bet sētā.ļ
vēl nebija uzdegta čuguns, sarunāja- J
mies; pa: logu atve^-amām klapltēm:
Pa šo pašu ceļu,: tāli izbāžot roku,:
^vārēja arī. aizsniegt no otra:loga: pa-,::
sniegtu gapi sarullētu: avīzi.: Nu zināju
atkal, kas notiek :pasaulē. Visma:- ;
tik daudz, cik un kā to vēstīja ,„V61-;
kischer Beobachter" slejas. Bet arī'
tās vienmuļās dienas bija daudz. '
Gaitenī par aptīiītāju strādāja
anglis —:Džeks Tailors. Karam: sākoties,
tas; aizķēries Hamburgā : un
internēt s. :: Un: nu ceļoj ot no cietuma
uz cietumu: Palūdzu, vai nevar sāgā
dāt kādu; zlrņula galiņu: ::Pamēģi- (
nāšot, :^/Un:ti(;š'ām,.pēc dažām dienām
pa I mazo, virs durvīm ierīkotā
lodziņa izsistd rūti; man kamerā iē-
:krjta:zi:miilltis; : . : : : ;.
: Nu; biju::„ba|ātāks''. Taču /lai rakstītu,
vajadzīgs arī- papīra. -Kur tādu;
ņemt? Beidzot izlīdzējos ar klozeta
vajadzībām;izsniegto :veco,laikrakstu
Ž. Šmits -
DP labākais
bokseris
DP boksa meistarsacīkstēs 11. sept
Vu'cbuigā skatītāji redzēja skaistas
sacensības. ILabākais dalībnieks bija
musu tautietis Žanis Simts, kas uzvarēja
pusvidējā svprā -un par .saii-kajuma
jaukāko, sacensību saņēma
paukošanas ļvecmeistara G. KiGhno
darinātu šķīvi.. Pussraagā svarā latviešiem
uzvaru^ izcīnīja V. . Miezītis.
Mums. nebija, dalībnieku mušas, gaiļa
un smagiā svarā, i DP meistarno-
^auKumu m.ušas svarā bez cīņas ierāva
Sveičs (Lki ) Spalvas sv 1
Maroževičius '(lieti) 2 Trēgers (latv ).
3. Oltvejs (upgp Vieglā sv . 1 Mai- !
kev^iaus (liet), 2 Di;eifogels (latv*) !
3 Šībs (ukr)' Pusvidējā sv : 1 bija
Smits (latv.)j kas. savu. vienīgo pretinieku
Drevnickiju (ukr.) pieveica
jau, 2. gājienā ar knock-out. Vidējā
sv.:: 1. V. bez cīnās guva Barčuks
(ukr.). Pu-ssmagā sv • 1. Miezītis
(latv), 2 Hīsalii (ig). 3. Sememuks
(ukr.) Smagā 'sy Hoi^nam (ukr.) nebija:
.pretinieku. -Sacīkstes : atklāja
:Vircbūrgas • :YIVIGAs- ^priekšsēdis- :. A:
Ōsis,,l>et galvenais tiesnesis bija iat-
:vietls ;V.::Paūzers.:;|.l\:-:.••::;•••::',•
:v.: Mpa. s t e n i e k s
m m
m
m
m
mm
ļļ 'uliiupisko spēļu siadioDS Helsiokos. P»lir»tsi — maratona tornis
Pāvo Nurmi zeme jau gaida 1952, g,
olimpiskās spēles
„Jūs esat taS; kas jau vairākas baltajam maliņām. Daudz: tur uz-dienās,
atsākās .pieņerņt ēdienu?"'. - rakstīt: gan nevarēja un, tāpēc āt-
^^jrā/V; : . ' ^ : : : : g r i e z p s pie sen aizmirstā ,,g^
'„Ar ko jūs šādii rīcību motivējat?'' dzeju rakstīšanas. Protams,- ho visa
,,,T6 pateicu bada streiku uzsākot tā nekas prātīgs neiznāca,-bet dažas
uzraugam. Katrā; tiesiskā valstī :apr: stundas dienā arto kļiiva: citādas, un
cietinātam pasaka,' kāpēc viņam cīņa ar laiku it kā: vieglāka:
ņemta brīvība. Tā kā man nav cita Aiztecēja diena pēc dienas, un
ceļa^: kā protestēt pret man^nemo-mans-kaleņdārs rādīja, ķ^^
•: tivēto:, turēšanu apcietinājumā, :tad cietina jumā jau pāri divļiem niēne-uzsiākubada
streiku." : : :. šiem. 10;: maij^
Pēc šī paskaidrojuma no dusmām stapo ierēdnis, pasniedza sarkanu
sarkanu, pietvīkušu -seju; komisārs lāpu un.paziņoja, ka:;mani ievieto-pieskrēja
man gluži klāt. ; šot koncentrācijas: mometnē.: Pavēli
„Jus domājat pie: mums lifiiumus bija. parakstījis, pats Gestapo
Ievest? J Ū S , mazvērtīgais radījums!" ' p^ rrii^eikrš^nnijeck^sc Huoe^id^rriicnhvs... ;
A1 f r e d s. B ē r z i ņ š
. . ; : •••:•••«.' .' •:•
Nākahiā numurā lasiet
«AUSTRUMOS SĀKAS KARŠ"
Krustvārdu mīkla
Už 90 gadu pastāvēšanu sajās dienās
atskatījās Prankt'urtes zvēru
dārzs. Kara laikā to stipn sapostīja,
bet tagad zooloģiskais dārzs jau
krietni atkopies un sagādājis daudz
jaunu iemītnieku. Uzņēmumā: kāds
dārza sargs ar savu mīluli „Besiju",
pusgadu vecu Sīrijas lācēnu, kas ir
jautrākais ibērnu iepriecinātājs./
. A p 1000 latviešu 1938. gada rudenī kopā .ar.
saviem sportisnem devās uz Tallinu, lai būtu
aGulitf.cinieki Baltijas valstu, rneistarsacikstēm
lutbolā. vlas: bija mūsu; futbola : slavas .;gads:
ne:viena ; zaudēta- valstu •sacīkste —::;uzvarēti
pat; ungāri, • čechi un: poļi:!: A r i ; B turnīrā
Latvijas vienība :nežaudēia,'..taču meistar-nosāūĶuinu
neieguva, ./JO. kā ar igauņiem, tā
ari ,,ar lietuviešiem spēlējia tikai^ l — i ; - neizšķirti.;:
Mazliet, tā kā ar aukstu ūdeni' aplieti
futbolisti atgriezās mājās, tiem līdzi, ari- daļa
ļ;skatītāju,. bet citi • velējās redzēt :Helsinkusi
kasv posās 1940., gada olimpiskajām ; spēlēm.
;Pāri:^aurajanri. Somu jūras l l c i t r i : k a i j u . ; ap-;
lidotais • tvaļkpnitis piestāja!: ,,tūkstots ezeru
/zeraes'^ : galvaspilsētas .ostā. Brīvā : Somija
li kā s .. 1 s tā . z i e tn e ļu laimes i e ni e, be t H el s i nk i
:kā; saulē: apmirdzēts: • balts,: tīrs', lin: mierīgs
.lediis lātis gulēja: jūras ; k r a s i ā . : : :
A r sevišķu interesi sornu dzīvi, vēroja; citu
..zemju ;sportisti,, a:rl. latvieši, jo mazā Somijā,
bijusi, i r un, jādomā, arī varēS' būt paraugs;
.sporta visai :pasaulei>'K:ādā:;;i bija elegants
••• modes veikals, virs kura logiem: lasījām; lie-
;;;liem,: .slīpiem .burtiem ;• rakstītu :ā īpašnieka
vārdu:' :,,PāYo N u r m i - ' . V a r ē j a : .aplūkot :;arī
šī :.vira;pieminekli, kaut viņš ;pats vēl dzīvoja
un dzīvo ari šodien. Godīgā un; pateicīgā
somu tauta gan Nurmi ļpieminekli:. neuzcēla
par viņa veikalnieka panākumiem, bet visas
pasaules;apbrīnotājam, kājām: .Un. tad, turpat
Helsinku pievārtē, kā ^majestātisks varenums
: svešinieku, acis saistīja rmlziga jaunbūve. .Tas^^
lād . nu bija olirhpiskaiš •. stadions,; v,Te. es
pirkšu sev ;biļeti; .1940: ^ g a d a ; spēlēm,'- ;: teica
; kā-ds mūsu tautietis.;.,,Un;; ie-sēdēšu^^:^ pie^'
" b i l d a cits. :, Tad ^mēs.kāpārņ • olimpisķa:Jā ;tor-
; ņl, kas .kā gara pupa sniedzās; debesīs.; Un
:apaJ<šā gulēja .Soinijā.— un ezeri, 'a;tkal
meži: un ezeri,' vēlreiz; m,e2i. un- ezeri,
i . Tā ;tas bija, bet; tad vienā: dienā: : v i s s : s a -
; bruka. Lielākais parasti nesit mazajam, bet
:1 Padom.ļU Savienība uzbruka Somijai,^ Sākās
1939. gada ziemas ka^š. Slavenie olimpiskie
meistari, kas par Suomi krāsām lieliski cīnī-
.lās zemes lodes dažādos sporta stadionos, nu
apmavnīia šķēpu 'pret šauteni un disku pret
lukas granātu. , Klusais pasaules meistars;
bitrslidošanā . Birgers Vaseniuss, lielais skrē-ējs
Gunārs Hekerts un vesela rinda citu atlētu
nolika savas galvas, uz dzimtenes zemtš
.vniega. un a;\zmiga mūža mierā. Vēl tikai
neilgi pirms tam Vaseniuss Eiropas meistarsacīkstēs
Rīgā bija absolvējis savas "jaukās
cīņas ar mūsu Alfonsu Bērziņu .; . . Somu
olim^piskie sapņi bija. izsapņoti uti; padomju
lidmašīnas vairākkārt nometa bumbas Helsinkustadionā.
Somu tauta ir bezgala mocīta. Tās dzīvais
spēks. tomēr nav nobendēts. Zeme ar lielajiem
sportistiem dzīvo un. tikai dažas dienas
pēc Londonas.olimpisKajām spēlēm somi jau
sāka priekšdarbus 1952: g. olimpiskajām sacensībām
Helsinkos. ;• Stadionu paplašinās un
tur būs vietas, 70.000 skatītājiem. Olimpiskajā
ciemā; varēs, apmesties 8000 sportistu
Sacensību vietas nebūs izkaisītas, bet notiks
tikai-12 km plašā joslā, lai nenogurdinātu dalībniekus
un ^ a t ī t ā j u s . . ; Izstrādāti : projekti
jaunu viesiiīcu'būvēra,;^ un. grezrii tvaikoņi
olimpiskcš Viesus.; izvadās .jūras: braucienos
Gādāts .ari, lai ; būtu: ekskursiju iespējas' xa : .iP
Somijas visattālākajiem zieineļīem.
:nif
sudraba un 69 bronzas rhedaļas. Tās pār«
vestas mājās no citām zemēm,, bet tagad so- ''.J.
mi. gaida;skaistb;svētku::.bŗīdi, kad olimpiska
:ļiesiTia, .pārspējot; ziemeļblāzmas;:gaismu,iedegsies
viņu dzimtenē:; Somi vienmēr bijuši
ari; latviešu sportistu: paraugs.:;. Lai' Dieys ļlod,,: "IM
ka ;mūsu :2iemeļu •draugi; 1952,:gadā' savā:ie-.
mē' tiešām. j^čeltu: olimpisko karogu! ••: • Jl^
. ::^ ;:;-^v;::.::.;-.;:- • A r n o l d s--^š:m:itV • '
,«tonā feu i gatavs
J ^.oniM oasaulē kopj
U2 Argentīnu aizbrauc mūsu ilggadējā daiļ»
slidošanas • meistare Alise ^: E)z:eguže-Kļaviņa
kopā ar ģirrteni ;-- viru, Bal: las:; universitātes-
: . l ! i^
un
parādības
^Idmaršaļs Montgom
kļūt drau<
kā Londoi
P ^ š ^ Oficiālajā
neatstās Londonu. Fel
P . : B u m b ē r s . Pēdējie pašreiz . i r Augsb
emigrācijas xe;ntrā,: -kuras ādmim ^ļ^^^^
dzo latviešu.vidū strādā- arr /Liepājas tcnĶ ^-'^0^^ r rs'>^3^v^^
"mm
m]mdi il-i
ininistru
Hen-iem
:fienigi pa-fjiaiiiparT^-
;ļjQ
āvia-
J*im:feu:iris:ieijo€u
sists un basketbolists ;R. Si^āders.:
„LatvjU: Sports",; mūsu vienīgais speclālaii
sporta laikraksts, pagājušā nedēļā sāka 4.;
.darba- gadu. -. Laikraksts;: tagad iznāic iespiests.
Un to izdod latviešu pārstāvis Slezvigas-Holr
šteitias: apgabalā, bet vadā A. Vinēols, S.'-
turpina;: vienot emigrācijā :izkaisi:tos latviešu;
sportistus. L a i ; šajos/grūtajos^.laikos laikraksts •••;y;;i^i«p*o"'^^'^^^ A • - č i rh-^rri^trs
Varētu pastāvēt,; sportistiem:, jābūt^ē tā '(iSf JinpeiijU.::'': AViaCljaS
l a s ī t ā j i e m . . : , , ! . : . S..^';;. iznāk , katru nedēļu. At- " ; § | Uronns ūieb'M^^^
:sevišķš: numura' cena:;D]\ļ;0,40...- Redakcijas^ '--"mmj^-^/icnnn'^/m
adrese: (24a) Lūbeck,; Aļ^arļistr. 108-8. :ii vajadzigl 46.UUU; V i r U ,
Vai :.:Kur9a- -atkal .'spēlēs;? ;Ļoti: i^^P^i'in^5> ' f 1^^Eaiia Jā^
JO Neištates latviešu nometnē pie Mārbuigas
mit 3 amerikāņu loslas basketbolu .mei.nar«
vienības Kursas; dalībnieki — agr. M. Stul- ;
piņš, H. īgenbergs un G. Meržejevskis. Tur ;
dzīvot: pāries arī A. Caune ar^ ģimeni un J.
Neparts. Vienīgi • O. Veiss vēl v\cninēr
strādā Darmštates apkārtnē, bet varbūtējās
sacensībās arī viņš būs pārēj.o kursiešu.vidū.
Neištatē ir lieliski treniņa, apstākļi un priekšzīmīga
basketbola zāle; Tiešām tīkami, ka
Kursa, kas tik teicami reprezent-ijusi latviešu
basketbolu emigrācijā, atkal cer ;atjaunot savas
gaitas. Neištatē vēl dzīvo skrējējs Trei*
manis, ātrslidotājs E. Bite un bokseris Ozo-
Herma Bauma (Austrija) Vīnē meta šķēpu
48,63 m, kas i r jauns pasaules rekords.
Eiropas — Amerikas sacensība vieglatlētikā
notiks 1950. g. Savienotājās Valstīs. Līdzīgi
sarīkojumi pēc tam sekos ik pēc 2 gadiem. •
Jauns Eiropas rekords diska mešanā ir itāļa
Tosi 54,80 m sasniegums, ko viņš realizēja
Itālijas — Argentīnas valstu sacīkstē. Tosi
palika tikai 16 cm aiz R. Fiēa (ASV) pasauv
Ies rekorda.
Ķe prem-ti^^
r'-': • -v^ :.lf: •:^^:;:•'/
_ ien Londonā .pubļiic^^
'' .(Ri^);'reprģanižāciju
:paattās^tuitoId^
{ļaiijaš -iiāai^ātur ražošānii; Jau
as ir
-tai
n
E^!asJ; :kas' • stacionēt^^ ārpus
:ijas' (saiaiņ. Notiels intensī-
'^ilisēSājuniijUai^^.^^^^^^
Vii;i5kKedza, dūres vīstīdams. ^Tikai
tagad jūs īsti dabūsit iepazīt, >d
nojjimē būt Vācijas ienaidniekam."
Maziem, īsiem solīšiem resnitis
pālis reizes pārskrēja-istabai: .un tad
aitScaļ visā bardzībā nostājās manā
• IKiekšā.V-\ ^:-'::••^;\
' ,,Mums ir skaidras ziņas, ka jūs
vienmēr esat bijis naidīgs pret na-
©ionāilsociālisma un Lielvāoiju.; Jūs
|4jāt arī viens no tiem, kas strādāja
p«?tiin LatJ^ijas pievienošanai Vā-
• ; . . - ^ \ , : : , : - : : - . : ; - ; ' - : . • • • . - - • • ; ; :
i,»Neesmu varējis sti'ādāt nedz par,
tmiz pret Latvijas pievienošanu Vā-
Cij^ai, jo nekad šādu ierosinājumu ne
no viena neesmu dzirdējis," centos
pajjikaidrot komisāram, bet bez re-dSKimiem
.panākumiem.
„Atzīstaties, ka ieradaties Vācijā
angļu siepeņā dienesta uzdevumā,"
nāca nākošais, jau daudz nepa^
tiikamakais apvainoj ums. „
iMiās nelīdzēs. Mums ir pierādījumi."
,,Tādu pierādījumu neyar būt, jo
ne^jsmu ne angļu, he āri kādas citas
I Lūneniski: i . Pilsēta Francijā. ī.
r \ - - • — T . L i t e r ā r a sacerējuma veids, n./Rsmr ^Krustem ž ķ e r s a m ^ a j i e s w ^ a ^ ^ ;Sp^^^4^^ .^4, j^^^^ j ^.
•rf'-valdības „aplamo'v.it ka anglo-|^.gļ;3^^^^
SLUDIĶĀJUMI I
1 „ „ „ 4.: J
0 e-ļf-" 16" U
l i te
14 B 15 It
i
21
sr
i2 ; E
26
• ;
%\ 27 : i ! 28
Šl 9 : 33
m Š8
41 :
4Š
•1
44.;
M() poiītiku un atkārtoti pārmetis īsiņā jums. 15, Vīrieša vārds. 16. Prece
ranu_ v^aesiem . naadigo;^^ ar iesaiņojumu (saīsin.). 17.
remrt^ ate^aja te^u.. ; _ _ _ ;Bārt. 19; :Cīņa Vieta Betijā pirmajā
r^:^^^^^ kiku; istaba pasaules karā. 20; Laikīnets.^1: ffi-
LITERATŪRAS APGĀDA
krājumā sekojošas grāmatas:
Cena DM
Latviešu; valodas mācības sākumi un pareizrakstība
stā^itiņos taiitsk. II kl. . . 2.—
Tēvu valodas māc. tautsk.' IV k l . . . . 2,—
Tēvu valodas māc. tautsk. III kl. . . . 2.—
T ē v u v a l o d a s m a c . tautsk. V kl . . . 2 . —.
Dabas mācība tautskļ I V k l . . i , , 3.—
Dabas mācība tautsk. V I I k l . . , , . 5.—'
Buļiibēra Fizika magn. un elektr. . . 3 . -
Ozoliņa un Endzellna Svešvārdu vārdnīca .6.—
P r o f . ; D r . phil. K. .Kārkliņa sakārt, metodisku
rakstu krājums,' 286 Ipp. . 5.—
Mag. phil. M. G . Ķārkliņas sakārt, dze- :
joļu izlase tautsk. „Lāpa" • . 4.-
A. Veisberga Fiziskā , ģeogrāfija ,' . . 3.—
Prof. Dr. phil. K. ļKārkliņa ^ Latviešu . . . • .
literatūras vēsture, jaun. laiki . . ••. 3.—
L.;Felsberga latviešu; vārdnīca un Jeremy
by Hugh -Walpole sakāt'-toi. . : 2.—
Mag. phil. Irēnes Kiršteines Etiglish
Grammar for Latvian Schools aņd self-
. iņstruction . . . , . [ 5.—
Homēra Odiseja IX—XII, no grieķu valodas,
tulk. Auģ. piezens . . . . 2.—
Johansona Algebra II 6.-^
Johansona Trigonometrijā . . . . . . 5.—
Johansona Ģeometrija I un II . . . . . S.—:
A. Pumpura Tēvijā un svešumā, dzejoļu
izlase . . . . . , . . . . . . 2.—
Tautskolu programmu papildinājums . . 1.50
Mag. math. V. Klētnieka Pētījums par
chronoloģijas . ļiproblēmām Latvijā , •
X V I — X X gadsimtā . ! 2.-
Ti. .Blaumaņa Novele Pērkona negaiss .: 0.70
R.; Blaumaņa iNovele Nauda zeķēs . . 1.50
R. Blaumaņa VIndedzēs d/īz būs kāzas 1.50
Prof. Dr. phil. K . . Kārkliņa Tīri tonis-kais
pantmērs latviešu dzejā.. . . .• 1.20
Sagatavošanā:
Prof. Dr. phil. K. Kārkliņa Cittautu literā
•. tūra. ' •.<•:.
Prof. J. Endzelīna Lar\i«šu valodas skaņas
..un: formas. .,: ,
cfejaiā balsī lūdza aizbildināt viņa
šefa skarbumu. Tāds jau esot po-
Mdsta uzdevums — nevienam neticēt.
Manās paša interesēs tomēr
e<Sic>t izstāstīt visu taisnību, lai viņš
ttisaiā labā varētu ko darīt.
Makšķernieka piederumi. 35. Izsau-:
I ciens. 36. Mūsu senču ..spuldze'.' 38.
Kārtībā! 39. ..Septītā lielvalsts'\ 41.
Nasta. 43. Auksti. 44.: Iekšēji orgāni.
Statenisku 1. ^ Slimība.:2. Tieksmes.
: 3.. Ķīmisks elements, 4. Tuvojas. 5.
D f T n ^ A r r T c i r T »ic»TxrTTiA -Dīglis. 6. :Muļķība. 7. Igaunijas tele-:
KMMATISKA BRĪVĪBA , grafa aģentūra. 8. Termins kāršu
Nesen mirušais padomju filmu režisors .spēlē. 9. Apstākļa Vārds. 10. Cūska.
EmSteinV reiz uzturējās ārzemes un pieda- ,v HV-^I TO TT J • c^- •
Uj§8 kādās viesībās, kurās runāja par šo un U• Zlglas. 18. UzdeVU3TU. 20. Sievie-t6
un>beid20t ari par Padomju Savienību.: tēs Vārds. 22., Vietniekā vārdS. 23:
Kā<is^ Einšteinam jautāja,^kā Ķrie^^
brīvību Un vai viņam, Einsteinatrļt esot pil- «p, o - A U - U TWT- - o.rt T> L- '
nīgli ricibtfs brīvība, strādājot filmu uzņe^^ 30. Niecigas. 32. Kabi-šaniS.
: : : : : Ināt. 33. Dvaša. 36:/Politiska orgāni-
^,Ar bpivibu pit mums i r tājp^^^^^ 37. Tevada. 40. Burta iz-atismu/'
atbildēja; •EInštelns.^,U«JQ^:^«:nmA
esmu problēmas.
Minētās grāmatas izsūtām pa. pastu ar uzliktu
pēcmaksu, pie kamļ. pasūtinot vairāk par
5 eks., aprēķinām parastās atlaides..-
LITERĀTORAS APGĀDS
(13a) Lager Fischbach i i . Nūmberg 2.
(88)
K. GRAUZES FOTOSPIEDE
(20a)' Dedelstorf-Horst, ū. Wit.tingeh
piedāvā: I
raatismu
Sat no
izdisrit
šat no reimatisma, dažas kusdbas; jūs varat runa. 42.; Starptautiska ^organizācija.
bez dažas nē." (Atrisinājums :nākamaiā numurā)
:t
I DM
'Prof. J.Cizereviēa—.Diferenciālrēķini
un integrālrēķini- (l54'4 Ipp^) . . . . 10,—
Pieczimļu logaritmu ,tabulas. (166 Ipp.) •. 3,—
•Matemātika tautskolām, V kl. kurss - . 2 , 60
Dr; ,V. K. xMatiusa — ī^tviešu-angļu •
:yārdnica (420 (Ippi)' . , . . . . . . . • 3,50
Pieneni pasūtinājumus grāmatu pavairo
šanai: (ari dažos I desmu eksemplāros).: Cenas
ārpus konkurences, ' ' ' (99)
Dziļas sērās paziņojam, Ka mūsu mīļā, ^aizmirstamā dzīvesbiedre, mS-miņa,
vīramāte un vecmāmiņa
Olga Bērziņa, dzim. Ķirsone
dzimusi 1897. ;g. 26. janv., Lubānas pag., pēc ilgas un grūtas slimības dzīves gaitas
beigusi 1948. g. 31. aug. Bad-Rēburgas slimnīcā. Apbedīta 2. sept. turpat vie-,.
tējā kapsētā.
Pēc dzimtenes ārēm Tev ilgojās; sirds
Pār Tevi nu svešumā zvaigznes mirdz.
Viņu mīļā piemiņa paturēs
virs, dēli, vedekla, mazbērni, radi V a c p m
dzimtenē.
(m Mparamli^aii $iein: me-.
|ieni:tomeŗ i^av^p^ ne--
itiivāka infonriādja,!jo lidma-^
I ssiaitas valsts inodēpuin^
ālnrais #nied2 ::956 vkiri-;^un-i
fuvākajās (Hēnāž:notte piinnie
: ,\^l*aiiiiiia :'Mojiiimi-.;Ar; deiņol)!-
ir tOOO vīru vairāk • nekā
plānā paredzitS; K6^^^
skaite sasniedz BOa
cetuiMen no-
^prezide^
1
m
f i - . . - . . T*-^vxwisv ar
^Wru:Mai^ad^^^
Nometņu komitejām, skolām, grāmatnīcām
un veikaliem piedāvāju ..
par vairuma cenām
RAKSTĀMPIEDERUMUS
burtnīcas, blokus, naolru, pergamentu, līmi,
: .tinti :utt.:
Pasūtinājumus izpilda ar uzliktu pēcmaksu.
Pieprasīt ED. • D O B E L I M : (13b) Kleinkotz
beiGfinzburg, Latvian D P Gamp. (84)
JĀŅA A L K Š Ņ A APGSDĀ
i z n ā c i s -
Pāvila Gruznas romāns Bursaki : DM 3.-^
V ē V k r ā j u m ā . '
Alfrēda Dziļuma Celmenieki : DM 2.50
S a g a t a V 0 š a n a
Valža Staburaga bērni, .
Alberta Spradža Daugavas vēji^
Viļa Ešota Zvaigzņu sagša,
Valdas Mooras Tracis sētā.
Atsevišķu eksemplāru pasūtinātājiera grāmatas
izsūtu tikai .uz pēcmaksu, pieskaitot
pasta izdevumus, bet atkalpārdevējiem par
samaksātiem vai pēcmaksas, pasūtinājumiem
atlaide 25%, komisijas 15«/o, neatvelkot. pasta
izdevumus.
.Pasūtinājumus lūdzu adresēt:
J . Alksnis, (20a) Dedelstorl/Horst, DP Camp,
uber VVittingen, Kr. Gifboni (97)
JAUNAS GRĀMATAS
Lokaitiesi mežu gali — 175 latv. t.
dziesmas"ar notīm (viēnbals.) • DM 1.80
Lokaitiesi mežu gali, iesieta DM 2.50
Prof. P. Smita Tautas anekdoti DM 1.50
Jelgava ainās • : DM 0.70
Liepāja ainās DM0.70
Rīga 100 ainās ar plānu. (ierob.) DM 1.50
Lūdzu pieskaitīt pasta .izdevumus..
Izd, Jānis Liepiņš, (14a). Esslingen/N.,
Plochingerstr. 17. (91)
Iznākusi būvtechniķaEd. Rekeviča
rokas, grāmata mūrnieka amata iesācējiem
„ M Ū R N I E K S "
D M 5 . -.
Atscv. eksemplārus izsūta tikai uz pēcmaksu,
pieskaitot pasta, izdevumus, bet • atkalpārdevē-
. • ; jiem komisijā ar 15. proc. atlaidi.
ED. REKEVICS,
. • Augsburg, DP Camp, Haunstetten.
K Ā R Ļ A S K A L B E S TAUTSKOLAS
U N ĢIMNĀZIJAS SKOLĒNU
KOOPERATĪVS
izdevis šādas grāmatas:
Bokaldera Latvijas ģeogrāfija DM2.50
J. Širmaņa Draugi, stAsts jaunatmri ,
ar māksi. E. Ābele» ilustr. . DM 2.S0
J . S i r m a ņ a Vilki, stāflts jaunatnei ,
ar māksi. E. Abelw ilustr. DM 2.-
A. Saulieša Aiz sniaia un tumsas DM L -
J. un O.Traubergu Zooloģija &
(iznāks septerabŗ?^ vidū) DM 5.-
Bez tam kooperatīvs piedāvā skolu darbvedības
grāmatas tm dubult — un šķērslīniju
burtnīcas. Atkalpārdevējiem rabats. .
Pasūtinājumi - adresējami Kārļa Skalbe»
tautskolas un ģimnāzijas skolēnu kooperatiŗ
vam: (13a) Lager Ffšchbacb uber Nurn-berg
2, . W'
Sengvardenes . (bij. Mērbekas) K. Skalbes
ģimn,^ vajadzīgs pilnt. latviešu v. sķolotājs-ja
21 ned. st. ua kl. audz. . Lūgumu ar īsu «Iz.
apr. līdz š. g. 20. svpt. iesūtīt sk. direktoram:
(23) Seiigwerden. b d : Wilhelmshafen, Letten*
lager.
ī ^ r i e m . .Mītiskas
©veatuāiās '
Hemiitohd,
a ;flotes
Pec au-pāl-
stāv-amerikāņia
aizvien
1^
f^gtonas
sa^, ^ļfaķasļ ka
^jos ko-ļoti
PETEKIS ALEKSANDROVICS,
130 - 27, 148 St. Sonth Ozone Park L. L,
New-York, N. I. U. S. A., lūdz atsauktie*
draugus.
« L A T V I J A S " ABONEMENTS,
pasw<teot laikrakstu pa atsevišķiem ek-seirtplāriem
(līdz 3 eks. iesL), maksa
ļ DM 3.- mēnesī + DM 0,50 par piesūtīšanu;
pasūtinot kollektīvi vairāk pa**
3 eks. - DM 3,~ raēnesf par eksemplāru;
pasūtinot uz ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3.- mēnesi + DM 0,80 par
piesūtīšanu. Sludinājural maksa DM 0,/"
par viensleļlgas nonparellle iespiedrinaas
aizņemto telpu. Darba tneklēšanas sļ^"^"
nājumi par puscenu. . .
Abonementa pieteikumi,: sludinajiimi,
naudas oārvedumi un korespondence adresējamai
„Latvijai": (13b); Gūnzburg/Do.,
Biirgermeister-Landmannplatz 7. _ .
Latvija iznāk trīs reizes nedēlā — otrdienās,
ceturtdienās un sestdienās.
;f? P * i c ? ' j ^ s nesen
:b
1
^•m.v;'Bt5^$^^spon-m
.'k i
; A d
:rācijJ
'^r aill
.notic
•I>agāj
tav *
PAS
būs
sadari
i^va
jas k(
rusi
uz
trao
D P
pārv(
spoi
Pēc
jas;
aģent
rīzē i
aizsar
parau
citi a
tonā ^
stiprie
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 16, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-09-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480916 |
Description
| Title | 1948-09-16-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
0
•liii-.'.:
L A T V I J A , 1948, g. 16. septe^nbrf
.•tiiiļ: •
BiJ. SABIEDRISKO LIETU MmiSTRA A L F R Ē D A BĒRZIŅA ATMIŅĀS
PAR LATVLJAS BOĻSEVLZACIJU ..POSTA GADI"
Ministru A. Bērziņu, kad viņš no Zviedrijas ieradās Berlīnē mēģināt
noskaidrot starptautisko situāciju un Latvijas brīvības atgūšanas izredzes,
Gestapo apcietina. Cietumā pagājusi pii-mā diena.
• • " •
ko
••• ļ •
tir
•V' " -
'•i'.
-", 1 , •
žā
ko;;i;i
1 :
: '4- : •
d ā i i : '
i,"'.'-,': -
••'••'jji''
•••>•,
1;
" « l i
•sa1$l
pV
m
• nV^ >.l
• niSf
XXI
./ i . ' - ; , , t •
I
bt •
•
•Riil::
i i i •
i i lļ
•iii
i:-
• llliP
••.••iiill
' :i.ij^ļ'•:•ļ:••:'!
Tādā pat kartībā pagāja apcieti-nājurha
otra Liii trešā diena. Domāji^;
ka mani nopratinās, atbrīvos vai
iz^sniegs apcietmāšanas pavēli. Pagāja,
divi un tris reizes divdesmit-četras-
stundas, bet neviens nelikās
gar mani zinot. Vaicāju sargam, ka-la'b
mani nenopratina. Nezinot, tā
nipsot viņa darīšana.. CeturtāS; dienas
rītā paziņoju uzraugam, ka ne-
; pieiņemšu vairs ēdienu līdz tam lai-kairh,
kamēr nebūšu nopratināts vai
man nebūs paziņoti aizturēšanas le-m€"
sli.'
ivīans paziņojums uzraugu pavisam
maz ietekmēja. Kā kārtīgam ierēdnim
pienākas, katrā . ēdiena; reizē
: viņš ati!>lēdza: kameras durvis . un
piedāvāja man porciju; Un kat-^
ru rei;ai no jauna es atteicos un
paziņoju, kādēļ tā daru. Uzraugi ne
ar Wbu, ne ļaunu necentās mani
pāirlvecināt.. Gaitē
ari apcietiiiātie, kas palīdzēja uzraugam
ēdiena izsniegšanā, turpretim,
.centās,' kā , .prasdami,' iestāstīt,
ka bada streikam te neesot
nekādas, nozīmes: „Jūs tikai novā-
/ēsiet un ta padarīsiet ;savu stāvokli
vēl ļaunāku," r—vviņi; teica. , J
(>trā bada streika diena bija grūtākā.
Tikai: ar lielu: piespiešanos:
va(rēju atteikties no maizes un viras;
' Nakti nepārtraukti sapņoju par ēšanu
un pa sapņiem mielojos ar izmeklētākiem
un gardākiem ēdie-nieim.
• Trešā un ceturtā dienā izsalkumu
vairs neizjūtu tik asi.- Tā vietā
radās nogurums Kad no rīta atstāju
gultu, dienas pārējo daļu pavadīju
pussnaudā uz soliņa. Tr':ša
dienā kamerā ienāca kāds jauns cilvēks
civilā. Viņiem esot ziņots, ka
es atsakoties pieņemt uzturu. Viņš
varot man paziņot, ka ar tādiem
V.niekiem" neko nepanākšot. Ja vēloties,
varot badoties līdz nāvei. Cā
esot pilnīgi mana darīšana. :; ;
/lOomēr, kad ari turpmāk atteicos
no ēdiena, piektās bada streika die-nāB
priekš^'-• mā mani izsauca uz
nopratinās: Resns, vāciešiem
raksturīgs aiuisūcējs, komisārs, mani
nikni apskatīja.
Gluži kā GPU, nodomāju. Viens
tēlo. ļauno/otrs labo,
„]VIan nav ko atzīties Visus šos
apvainojumus kategoriski noraidu,''
es atteicu un jaunais to ari uzrakstīja
īsā, apmēram četras rindas garā
protokolā. Ta arī bija vienīgā
nopratināšana pa visu 33 mēnešu
ilgo apcietinājuma laiku.
Kad manj noveda atpakaļ kamerā,
tuvojā.s pusdienas laiks . Pēc apmēram
108 stundām ēdu atkal dažas
karotes sakņu viras, lai gremojamie
orgāni pamazām pierod pie barības.
Bada.streiku uzsākdams biju Izdarījis
kļūdu, velti sevi novājinot, kaut
gan vajadzēja rīkoties pretēji un
katru spēka rezervi sargāt. Šo kļūdu
ļoti izjutu tikai vēlākos nebrīvības
•mēnešos. Vv-.' - . j ' ^ ' • ^- -•^^ : : - : ' V ^ •:•*•
• Turpinājās drūmas, vienmuļas
bezcerību dienas. Visas domas bija
izdomātas.: No pamestības un. nezināšanas:
mēģina ju^begt kādā fantāzijas
pasaulē: Bet tie: bija.: pavisam
īsi brīži.: Mocoši gapas ir: stundas, .
kad liegta jebkāda darbība, kad nav
atļauta pat-lasīšana:.:
;: Ar kaimiņu no 131:: kameras ie.->
kārtojām „pastu" un sazināšanos.. Ik '
vakarus, kad sāka krēslot, bet sētā.ļ
vēl nebija uzdegta čuguns, sarunāja- J
mies; pa: logu atve^-amām klapltēm:
Pa šo pašu ceļu,: tāli izbāžot roku,:
^vārēja arī. aizsniegt no otra:loga: pa-,::
sniegtu gapi sarullētu: avīzi.: Nu zināju
atkal, kas notiek :pasaulē. Visma:- ;
tik daudz, cik un kā to vēstīja ,„V61-;
kischer Beobachter" slejas. Bet arī'
tās vienmuļās dienas bija daudz. '
Gaitenī par aptīiītāju strādāja
anglis —:Džeks Tailors. Karam: sākoties,
tas; aizķēries Hamburgā : un
internēt s. :: Un: nu ceļoj ot no cietuma
uz cietumu: Palūdzu, vai nevar sāgā
dāt kādu; zlrņula galiņu: ::Pamēģi- (
nāšot, :^/Un:ti(;š'ām,.pēc dažām dienām
pa I mazo, virs durvīm ierīkotā
lodziņa izsistd rūti; man kamerā iē-
:krjta:zi:miilltis; : . : : : ;.
: Nu; biju::„ba|ātāks''. Taču /lai rakstītu,
vajadzīgs arī- papīra. -Kur tādu;
ņemt? Beidzot izlīdzējos ar klozeta
vajadzībām;izsniegto :veco,laikrakstu
Ž. Šmits -
DP labākais
bokseris
DP boksa meistarsacīkstēs 11. sept
Vu'cbuigā skatītāji redzēja skaistas
sacensības. ILabākais dalībnieks bija
musu tautietis Žanis Simts, kas uzvarēja
pusvidējā svprā -un par .saii-kajuma
jaukāko, sacensību saņēma
paukošanas ļvecmeistara G. KiGhno
darinātu šķīvi.. Pussraagā svarā latviešiem
uzvaru^ izcīnīja V. . Miezītis.
Mums. nebija, dalībnieku mušas, gaiļa
un smagiā svarā, i DP meistarno-
^auKumu m.ušas svarā bez cīņas ierāva
Sveičs (Lki ) Spalvas sv 1
Maroževičius '(lieti) 2 Trēgers (latv ).
3. Oltvejs (upgp Vieglā sv . 1 Mai- !
kev^iaus (liet), 2 Di;eifogels (latv*) !
3 Šībs (ukr)' Pusvidējā sv : 1 bija
Smits (latv.)j kas. savu. vienīgo pretinieku
Drevnickiju (ukr.) pieveica
jau, 2. gājienā ar knock-out. Vidējā
sv.:: 1. V. bez cīnās guva Barčuks
(ukr.). Pu-ssmagā sv • 1. Miezītis
(latv), 2 Hīsalii (ig). 3. Sememuks
(ukr.) Smagā 'sy Hoi^nam (ukr.) nebija:
.pretinieku. -Sacīkstes : atklāja
:Vircbūrgas • :YIVIGAs- ^priekšsēdis- :. A:
Ōsis,,l>et galvenais tiesnesis bija iat-
:vietls ;V.::Paūzers.:;|.l\:-:.••::;•••::',•
:v.: Mpa. s t e n i e k s
m m
m
m
m
mm
ļļ 'uliiupisko spēļu siadioDS Helsiokos. P»lir»tsi — maratona tornis
Pāvo Nurmi zeme jau gaida 1952, g,
olimpiskās spēles
„Jūs esat taS; kas jau vairākas baltajam maliņām. Daudz: tur uz-dienās,
atsākās .pieņerņt ēdienu?"'. - rakstīt: gan nevarēja un, tāpēc āt-
^^jrā/V; : . ' ^ : : : : g r i e z p s pie sen aizmirstā ,,g^
'„Ar ko jūs šādii rīcību motivējat?'' dzeju rakstīšanas. Protams,- ho visa
,,,T6 pateicu bada streiku uzsākot tā nekas prātīgs neiznāca,-bet dažas
uzraugam. Katrā; tiesiskā valstī :apr: stundas dienā arto kļiiva: citādas, un
cietinātam pasaka,' kāpēc viņam cīņa ar laiku it kā: vieglāka:
ņemta brīvība. Tā kā man nav cita Aiztecēja diena pēc dienas, un
ceļa^: kā protestēt pret man^nemo-mans-kaleņdārs rādīja, ķ^^
•: tivēto:, turēšanu apcietinājumā, :tad cietina jumā jau pāri divļiem niēne-uzsiākubada
streiku." : : :. šiem. 10;: maij^
Pēc šī paskaidrojuma no dusmām stapo ierēdnis, pasniedza sarkanu
sarkanu, pietvīkušu -seju; komisārs lāpu un.paziņoja, ka:;mani ievieto-pieskrēja
man gluži klāt. ; šot koncentrācijas: mometnē.: Pavēli
„Jus domājat pie: mums lifiiumus bija. parakstījis, pats Gestapo
Ievest? J Ū S , mazvērtīgais radījums!" ' p^ rrii^eikrš^nnijeck^sc Huoe^id^rriicnhvs... ;
A1 f r e d s. B ē r z i ņ š
. . ; : •••:•••«.' .' •:•
Nākahiā numurā lasiet
«AUSTRUMOS SĀKAS KARŠ"
Krustvārdu mīkla
Už 90 gadu pastāvēšanu sajās dienās
atskatījās Prankt'urtes zvēru
dārzs. Kara laikā to stipn sapostīja,
bet tagad zooloģiskais dārzs jau
krietni atkopies un sagādājis daudz
jaunu iemītnieku. Uzņēmumā: kāds
dārza sargs ar savu mīluli „Besiju",
pusgadu vecu Sīrijas lācēnu, kas ir
jautrākais ibērnu iepriecinātājs./
. A p 1000 latviešu 1938. gada rudenī kopā .ar.
saviem sportisnem devās uz Tallinu, lai būtu
aGulitf.cinieki Baltijas valstu, rneistarsacikstēm
lutbolā. vlas: bija mūsu; futbola : slavas .;gads:
ne:viena ; zaudēta- valstu •sacīkste —::;uzvarēti
pat; ungāri, • čechi un: poļi:!: A r i ; B turnīrā
Latvijas vienība :nežaudēia,'..taču meistar-nosāūĶuinu
neieguva, ./JO. kā ar igauņiem, tā
ari ,,ar lietuviešiem spēlējia tikai^ l — i ; - neizšķirti.;:
Mazliet, tā kā ar aukstu ūdeni' aplieti
futbolisti atgriezās mājās, tiem līdzi, ari- daļa
ļ;skatītāju,. bet citi • velējās redzēt :Helsinkusi
kasv posās 1940., gada olimpiskajām ; spēlēm.
;Pāri:^aurajanri. Somu jūras l l c i t r i : k a i j u . ; ap-;
lidotais • tvaļkpnitis piestāja!: ,,tūkstots ezeru
/zeraes'^ : galvaspilsētas .ostā. Brīvā : Somija
li kā s .. 1 s tā . z i e tn e ļu laimes i e ni e, be t H el s i nk i
:kā; saulē: apmirdzēts: • balts,: tīrs', lin: mierīgs
.lediis lātis gulēja: jūras ; k r a s i ā . : : :
A r sevišķu interesi sornu dzīvi, vēroja; citu
..zemju ;sportisti,, a:rl. latvieši, jo mazā Somijā,
bijusi, i r un, jādomā, arī varēS' būt paraugs;
.sporta visai :pasaulei>'K:ādā:;;i bija elegants
••• modes veikals, virs kura logiem: lasījām; lie-
;;;liem,: .slīpiem .burtiem ;• rakstītu :ā īpašnieka
vārdu:' :,,PāYo N u r m i - ' . V a r ē j a : .aplūkot :;arī
šī :.vira;pieminekli, kaut viņš ;pats vēl dzīvoja
un dzīvo ari šodien. Godīgā un; pateicīgā
somu tauta gan Nurmi ļpieminekli:. neuzcēla
par viņa veikalnieka panākumiem, bet visas
pasaules;apbrīnotājam, kājām: .Un. tad, turpat
Helsinku pievārtē, kā ^majestātisks varenums
: svešinieku, acis saistīja rmlziga jaunbūve. .Tas^^
lād . nu bija olirhpiskaiš •. stadions,; v,Te. es
pirkšu sev ;biļeti; .1940: ^ g a d a ; spēlēm,'- ;: teica
; kā-ds mūsu tautietis.;.,,Un;; ie-sēdēšu^^:^ pie^'
" b i l d a cits. :, Tad ^mēs.kāpārņ • olimpisķa:Jā ;tor-
; ņl, kas .kā gara pupa sniedzās; debesīs.; Un
:apaJ<šā gulēja .Soinijā.— un ezeri, 'a;tkal
meži: un ezeri,' vēlreiz; m,e2i. un- ezeri,
i . Tā ;tas bija, bet; tad vienā: dienā: : v i s s : s a -
; bruka. Lielākais parasti nesit mazajam, bet
:1 Padom.ļU Savienība uzbruka Somijai,^ Sākās
1939. gada ziemas ka^š. Slavenie olimpiskie
meistari, kas par Suomi krāsām lieliski cīnī-
.lās zemes lodes dažādos sporta stadionos, nu
apmavnīia šķēpu 'pret šauteni un disku pret
lukas granātu. , Klusais pasaules meistars;
bitrslidošanā . Birgers Vaseniuss, lielais skrē-ējs
Gunārs Hekerts un vesela rinda citu atlētu
nolika savas galvas, uz dzimtenes zemtš
.vniega. un a;\zmiga mūža mierā. Vēl tikai
neilgi pirms tam Vaseniuss Eiropas meistarsacīkstēs
Rīgā bija absolvējis savas "jaukās
cīņas ar mūsu Alfonsu Bērziņu .; . . Somu
olim^piskie sapņi bija. izsapņoti uti; padomju
lidmašīnas vairākkārt nometa bumbas Helsinkustadionā.
Somu tauta ir bezgala mocīta. Tās dzīvais
spēks. tomēr nav nobendēts. Zeme ar lielajiem
sportistiem dzīvo un. tikai dažas dienas
pēc Londonas.olimpisKajām spēlēm somi jau
sāka priekšdarbus 1952: g. olimpiskajām sacensībām
Helsinkos. ;• Stadionu paplašinās un
tur būs vietas, 70.000 skatītājiem. Olimpiskajā
ciemā; varēs, apmesties 8000 sportistu
Sacensību vietas nebūs izkaisītas, bet notiks
tikai-12 km plašā joslā, lai nenogurdinātu dalībniekus
un ^ a t ī t ā j u s . . ; Izstrādāti : projekti
jaunu viesiiīcu'būvēra,;^ un. grezrii tvaikoņi
olimpiskcš Viesus.; izvadās .jūras: braucienos
Gādāts .ari, lai ; būtu: ekskursiju iespējas' xa : .iP
Somijas visattālākajiem zieineļīem.
:nif
sudraba un 69 bronzas rhedaļas. Tās pār«
vestas mājās no citām zemēm,, bet tagad so- ''.J.
mi. gaida;skaistb;svētku::.bŗīdi, kad olimpiska
:ļiesiTia, .pārspējot; ziemeļblāzmas;:gaismu,iedegsies
viņu dzimtenē:; Somi vienmēr bijuši
ari; latviešu sportistu: paraugs.:;. Lai' Dieys ļlod,,: "IM
ka ;mūsu :2iemeļu •draugi; 1952,:gadā' savā:ie-.
mē' tiešām. j^čeltu: olimpisko karogu! ••: • Jl^
. ::^ ;:;-^v;::.::.;-.;:- • A r n o l d s--^š:m:itV • '
,«tonā feu i gatavs
J ^.oniM oasaulē kopj
U2 Argentīnu aizbrauc mūsu ilggadējā daiļ»
slidošanas • meistare Alise ^: E)z:eguže-Kļaviņa
kopā ar ģirrteni ;-- viru, Bal: las:; universitātes-
: . l ! i^
un
parādības
^Idmaršaļs Montgom
kļūt drau<
kā Londoi
P ^ š ^ Oficiālajā
neatstās Londonu. Fel
P . : B u m b ē r s . Pēdējie pašreiz . i r Augsb
emigrācijas xe;ntrā,: -kuras ādmim ^ļ^^^^
dzo latviešu.vidū strādā- arr /Liepājas tcnĶ ^-'^0^^ r rs'>^3^v^^
"mm
m]mdi il-i
ininistru
Hen-iem
:fienigi pa-fjiaiiiparT^-
;ļjQ
āvia-
J*im:feu:iris:ieijo€u
sists un basketbolists ;R. Si^āders.:
„LatvjU: Sports",; mūsu vienīgais speclālaii
sporta laikraksts, pagājušā nedēļā sāka 4.;
.darba- gadu. -. Laikraksts;: tagad iznāic iespiests.
Un to izdod latviešu pārstāvis Slezvigas-Holr
šteitias: apgabalā, bet vadā A. Vinēols, S.'-
turpina;: vienot emigrācijā :izkaisi:tos latviešu;
sportistus. L a i ; šajos/grūtajos^.laikos laikraksts •••;y;;i^i«p*o"'^^'^^^ A • - č i rh-^rri^trs
Varētu pastāvēt,; sportistiem:, jābūt^ē tā '(iSf JinpeiijU.::'': AViaCljaS
l a s ī t ā j i e m . . : , , ! . : . S..^';;. iznāk , katru nedēļu. At- " ; § | Uronns ūieb'M^^^
:sevišķš: numura' cena:;D]\ļ;0,40...- Redakcijas^ '--"mmj^-^/icnnn'^/m
adrese: (24a) Lūbeck,; Aļ^arļistr. 108-8. :ii vajadzigl 46.UUU; V i r U ,
Vai :.:Kur9a- -atkal .'spēlēs;? ;Ļoti: i^^P^i'in^5> ' f 1^^Eaiia Jā^
JO Neištates latviešu nometnē pie Mārbuigas
mit 3 amerikāņu loslas basketbolu .mei.nar«
vienības Kursas; dalībnieki — agr. M. Stul- ;
piņš, H. īgenbergs un G. Meržejevskis. Tur ;
dzīvot: pāries arī A. Caune ar^ ģimeni un J.
Neparts. Vienīgi • O. Veiss vēl v\cninēr
strādā Darmštates apkārtnē, bet varbūtējās
sacensībās arī viņš būs pārēj.o kursiešu.vidū.
Neištatē ir lieliski treniņa, apstākļi un priekšzīmīga
basketbola zāle; Tiešām tīkami, ka
Kursa, kas tik teicami reprezent-ijusi latviešu
basketbolu emigrācijā, atkal cer ;atjaunot savas
gaitas. Neištatē vēl dzīvo skrējējs Trei*
manis, ātrslidotājs E. Bite un bokseris Ozo-
Herma Bauma (Austrija) Vīnē meta šķēpu
48,63 m, kas i r jauns pasaules rekords.
Eiropas — Amerikas sacensība vieglatlētikā
notiks 1950. g. Savienotājās Valstīs. Līdzīgi
sarīkojumi pēc tam sekos ik pēc 2 gadiem. •
Jauns Eiropas rekords diska mešanā ir itāļa
Tosi 54,80 m sasniegums, ko viņš realizēja
Itālijas — Argentīnas valstu sacīkstē. Tosi
palika tikai 16 cm aiz R. Fiēa (ASV) pasauv
Ies rekorda.
Ķe prem-ti^^
r'-': • -v^ :.lf: •:^^:;:•'/
_ ien Londonā .pubļiic^^
'' .(Ri^);'reprģanižāciju
:paattās^tuitoId^
{ļaiijaš -iiāai^ātur ražošānii; Jau
as ir
-tai
n
E^!asJ; :kas' • stacionēt^^ ārpus
:ijas' (saiaiņ. Notiels intensī-
'^ilisēSājuniijUai^^.^^^^^^
Vii;i5kKedza, dūres vīstīdams. ^Tikai
tagad jūs īsti dabūsit iepazīt, >d
nojjimē būt Vācijas ienaidniekam."
Maziem, īsiem solīšiem resnitis
pālis reizes pārskrēja-istabai: .un tad
aitScaļ visā bardzībā nostājās manā
• IKiekšā.V-\ ^:-'::••^;\
' ,,Mums ir skaidras ziņas, ka jūs
vienmēr esat bijis naidīgs pret na-
©ionāilsociālisma un Lielvāoiju.; Jūs
|4jāt arī viens no tiem, kas strādāja
p«?tiin LatJ^ijas pievienošanai Vā-
• ; . . - ^ \ , : : , : - : : - . : ; - ; ' - : . • • • . - - • • ; ; :
i,»Neesmu varējis sti'ādāt nedz par,
tmiz pret Latvijas pievienošanu Vā-
Cij^ai, jo nekad šādu ierosinājumu ne
no viena neesmu dzirdējis," centos
pajjikaidrot komisāram, bet bez re-dSKimiem
.panākumiem.
„Atzīstaties, ka ieradaties Vācijā
angļu siepeņā dienesta uzdevumā,"
nāca nākošais, jau daudz nepa^
tiikamakais apvainoj ums. „
iMiās nelīdzēs. Mums ir pierādījumi."
,,Tādu pierādījumu neyar būt, jo
ne^jsmu ne angļu, he āri kādas citas
I Lūneniski: i . Pilsēta Francijā. ī.
r \ - - • — T . L i t e r ā r a sacerējuma veids, n./Rsmr ^Krustem ž ķ e r s a m ^ a j i e s w ^ a ^ ^ ;Sp^^^4^^ .^4, j^^^^ j ^.
•rf'-valdības „aplamo'v.it ka anglo-|^.gļ;3^^^^
SLUDIĶĀJUMI I
1 „ „ „ 4.: J
0 e-ļf-" 16" U
l i te
14 B 15 It
i
21
sr
i2 ; E
26
• ;
%\ 27 : i ! 28
Šl 9 : 33
m Š8
41 :
4Š
•1
44.;
M() poiītiku un atkārtoti pārmetis īsiņā jums. 15, Vīrieša vārds. 16. Prece
ranu_ v^aesiem . naadigo;^^ ar iesaiņojumu (saīsin.). 17.
remrt^ ate^aja te^u.. ; _ _ _ ;Bārt. 19; :Cīņa Vieta Betijā pirmajā
r^:^^^^^ kiku; istaba pasaules karā. 20; Laikīnets.^1: ffi-
LITERATŪRAS APGĀDA
krājumā sekojošas grāmatas:
Cena DM
Latviešu; valodas mācības sākumi un pareizrakstība
stā^itiņos taiitsk. II kl. . . 2.—
Tēvu valodas māc. tautsk.' IV k l . . . . 2,—
Tēvu valodas māc. tautsk. III kl. . . . 2.—
T ē v u v a l o d a s m a c . tautsk. V kl . . . 2 . —.
Dabas mācība tautskļ I V k l . . i , , 3.—
Dabas mācība tautsk. V I I k l . . , , . 5.—'
Buļiibēra Fizika magn. un elektr. . . 3 . -
Ozoliņa un Endzellna Svešvārdu vārdnīca .6.—
P r o f . ; D r . phil. K. .Kārkliņa sakārt, metodisku
rakstu krājums,' 286 Ipp. . 5.—
Mag. phil. M. G . Ķārkliņas sakārt, dze- :
joļu izlase tautsk. „Lāpa" • . 4.-
A. Veisberga Fiziskā , ģeogrāfija ,' . . 3.—
Prof. Dr. phil. K. ļKārkliņa ^ Latviešu . . . • .
literatūras vēsture, jaun. laiki . . ••. 3.—
L.;Felsberga latviešu; vārdnīca un Jeremy
by Hugh -Walpole sakāt'-toi. . : 2.—
Mag. phil. Irēnes Kiršteines Etiglish
Grammar for Latvian Schools aņd self-
. iņstruction . . . , . [ 5.—
Homēra Odiseja IX—XII, no grieķu valodas,
tulk. Auģ. piezens . . . . 2.—
Johansona Algebra II 6.-^
Johansona Trigonometrijā . . . . . . 5.—
Johansona Ģeometrija I un II . . . . . S.—:
A. Pumpura Tēvijā un svešumā, dzejoļu
izlase . . . . . , . . . . . . 2.—
Tautskolu programmu papildinājums . . 1.50
Mag. math. V. Klētnieka Pētījums par
chronoloģijas . ļiproblēmām Latvijā , •
X V I — X X gadsimtā . ! 2.-
Ti. .Blaumaņa Novele Pērkona negaiss .: 0.70
R.; Blaumaņa iNovele Nauda zeķēs . . 1.50
R. Blaumaņa VIndedzēs d/īz būs kāzas 1.50
Prof. Dr. phil. K . . Kārkliņa Tīri tonis-kais
pantmērs latviešu dzejā.. . . .• 1.20
Sagatavošanā:
Prof. Dr. phil. K. Kārkliņa Cittautu literā
•. tūra. ' •.<•:.
Prof. J. Endzelīna Lar\i«šu valodas skaņas
..un: formas. .,: ,
cfejaiā balsī lūdza aizbildināt viņa
šefa skarbumu. Tāds jau esot po-
Mdsta uzdevums — nevienam neticēt.
Manās paša interesēs tomēr
e |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-16-06
