Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1948

              9m' mmmķ
1:11
mm
I
'1
11,.;»
Mm
test
l i »
MM
^'1
i
i
i
i i
¥ 1
i i
IK
mm
mm -
•Bizi.
: •L^,''•••ii '
« i
ā
m
LATVIJA. 1948. g, 30. (U c.,KbrI
Nr. 119 (224) 1948. g. 30. decembri
Ar fiitora puraksni vai iniciāļiem pārak-dtimiod
rakitoa litelktās doma* niiv katrS
«iigiS redakdJAi domas.
Daids pārdomas par
kadu disputu
Vēstule Latvijai no Kanādas
Tas notika vakar. Vīri kopā sa­nākuši
smēķēj a un strīdēj ās.. TJn
strīda „iesācējs", pats te nebūdams,
bija M^riss Vētra, jo viņš Halil'ak-
^ vsā nodibinājis Latviešu pž^līdzlbas
vienību, kas rūpēsies par latviešu
DP ieceļošanu Kanādā^ Šķiet, visi
bijām:aizmirsuši, ka vēl nesen paši
bijām DP, jo tagad it sirsnīgi sprie­delējām,
vai Vētrām ir pilnvaras"
šādu biedrību dibināt.
" ,^ētra ir māk^inieks; Viņš lietai
pieiet pārSk vienkārši, to^vājadzē^
ja pavisam citādākā veidā-darit, ne­vis
iesist kā ar.rungu pa pieri — ap­rūpes
fonds ir nodibināts. Maksā­jiet
katrs 50 centus! Kā viņam ir
dūša divatā ar otru tādu pašu —
ari mākslinieku T, Briitu — uzņem­ties
šādas biedrības vadību, nemaz
nelūdzot klāt ari šejienes politiķus.*^
,,Paldies! Tikai ne politiķuslS
pasākumu labāk . vajadzēja Uzdot
kādai no jau esošām latviešu bied­rībām
Kanādā.*'
,,Biedrn>fim^ T^s tikai v ^ trūka!
Nē, nē, So pasākumu vajaga Vadtt
atsevišķai personai."
„Bet vai tad Vētra nav persona?"
,,Hm?" . . ; visi iapmulšuši blenž
viens U2 otru,
Ūn šajā bridi ierunājās dzīvokļa
saimnieka sieva. Viņas teiktais neie­kļāvās
debatēs par Vētras pasāku­mu,
jo skanēja: „Gados jaunākiem
latviešiem vajadzētu precēties un
audzināt savus bērnus par kārtī­giem
savas tautas locekļiem. Tas ir
daudz svarīgāk nekā politika un
partijas. Mums jāmācās no tām
taiKtSm, kuras dzīvo trimdā daudz
ilgiSk nekā mēs.'*
Man bija kārtojamas dažasjlietas,
tādēļ izbeidzu viesošanos. Pārējie
palika strīdoties, vai tas, ka Vētra,
piesūtot \izaicinajumus iemaksāt
biedru naudas jaundibinātā pašpa-lidzības
fondā, adreses ņēmis ņo
BiHta vadītās kartotēkas, ir pieļau­jami
vai nē.
Šodien ir sestdiena. Apmēram
pirms stundas redzēju no kādas J§i-najjogas
iznākam dievlūdzējus. Ve­cus
bārdainus vīrus, pusmūža ļaudis,
jatmekļuš. Tad pa sānu durvun iz­spurdza
bars kora zēnu, vecumā
starp 13—I7 g. Dažiem vēl uz pa­kauša
mazā cepurīte, kādas žīdi val­kā
telpās. Un šajā brīdī man iešā­vās
prātā vakar dzirdētie. vardi:
„Mums jāmācās no tām tautām, ku­ras
dzīvo .vtrimdā daiidz ilgāk nekā
mēs." — Lūk, žīdi taēu arī ir trim­dinieki.
Un viņi ir tādi īpatņi, ka
nekur neiekļaujas svešā vidē. V i ­sur
viņiem ir savas baznīcas, skolas,
iekšējo organizāciju ttkls. Tie ne­pazūd
svešinieku masā, bet viņu
tautība aug arvien lielāka im tagad,
pēc gadu tūkstošiem trimdā, ar iero­čiem
rokā viņi cīnās paf savas sen­ču
dzimtenes neatkarību. "
Pašreiz vienā no apakšējā stāva
istabām kāds žīds sirsnīgi ņemas ar
pātaru skaitīšanu. Mani traucē viņa
skaļā murmināšana, un tā tas ir
katru sestdienu. Viņiem ir savi re­liģiski
un savi' sabiedriski likumi uh
tos viņi pilda. >^
Nāk atmiņā pagājušais pavasaris,
kad vēl biju būvstrādnieks. Toreiz
remontējām kādu žīda māju. Mājas
īpašnieka 5 g. vecā meita nesa
mums rādīt savas lelles, vaicāja da­žādus
bērnišķīgus jautājumus un
citādi traucēja darbā. Bet vai tad
tādēļ uz bērnu jādusmojas? Rei­zēm,
kad pagadījās brīvāks brīdis,
aprunājāmies ar mazo dāmu. Tā
reiz mans biedrs iejautājās, kad vi­ņa
domājot sākt iet skolā? — O,
viņa katru svētdienu jau ejot sko­lā.
„Ko tad tev tur māca?" — ,;Zidu
dziesmiņas", — Vai mēs negribot,
lai viņa kādu nodzied? „Lai no­tiek!*^
— mums ndaija nekas pretī.
Bet māte, padzirdējusi mazās dzie­dāšanu,
piesteidzās un, pasituši to
padusē, ātri aizsteidzās. — Viņi sa­vos
pēcnācējos jau no agras bērnī­bas
ieaudzina SOVBS tradīcijas.
Es dzīvoju pilsētas ārzemnieku
kvartālā. Man dzīvokļa tuvumā iv
vairākas žīdu skolas im bērndārzi,
visi privāti iestādījumi. Kanādas
valdības uzturētās, slvolas cenšas no
dažādām tautībām nākušos bērnus
sakausēt vienā masā, bet žīdus tām
neizdodas tajā iekļaut.
Tas bija vasaras vidū. Kādu lai­ku
strādāju kopā ar pajaunu ^idu,
arī izbijušu DP. Viņš gaidīja no
ASV konsulāta ieceļošanas atļauju,
•lai varētu tikt pie saviem radiem.
Angliski tas neprata ne ' ārda; bet
pusdienas pārtraukumos nāca ar,
mani runāties vāciski. Tā es iizzi-
• viņš dzimis Daugavpilī, bet
VĒSTULE LATVIJAI NO LONDONAS
Latvieši savos otrajos Ziemsvētkos
Anglijā piedzīvoja visumā • maz
prieka. Kaut arī pirms -rada nedz
migla, ned?. pusapgaismotās drēgnās
ielas nebija citādas un tām tāpat
trūka tās nepasakāmās pirmsvētku
noskaņas, kas bija kādreiz ,dzinitenē;
daudzi cerēja šos Ziemsvētkus svi­nēt
ar apziņu, ka dzīve iet uz aus^šu.
Bet tādu latviešu, kas to še vai^ēja,
bija pavisam maz. Varbūt tie 14 cī^
tīgie un centīgie, kam eglītes šogad
iedegās pašu mājās . z e m sava
jumta. Tūkstoši citu —• hosteļos un
laukstrādnieku mītnēs, nebija tik
laimīgiv kaut arī paēduši ir visi un
sīkām dāvanām šiliņu un pensu arī
pietika.
Jo ilgāk esam Anglijā, jO skaid­rāks
kļiist, ka šeit tik ātri „izrau-ties",
kā sākumā cerēts, nebūs iespē­jams.
Nu brīnums — sacīja sev
daudzi, izkāpuši Anglijas krasta ~
ar latvieša centību un darba gribu
var Dieveikt visu! Vai nu tādā vecā
kultūras zemē nespēsim vismaz ti:k'^
pat, cik kādreiz latviešu kolonisti
mūžamežos. — Šogad zem sīkās
angļu eglītes ar pavisam nedaudzām
svecītēm un pūsmācinav<^ saldumu uz
kartītēm daudzi rezignēti atzinās,
ka tradīciju, paražu uņ mentalitātes
mūžamežos Anglijā neuzveicamāks
par parasto līdumu.
Man kaimiņos ir kāda latviešu ģi--
mene. Vīrs kādreiz bija pazīstams
inženieris Latvijā, sieva ārste. - Kad
abi Ieradās pirms gada Londonā,
viņi labprāt pieņēma darba minis­trijas
pirmo piedāvājumu, sak, vai
nav vienalga, ar ko sāk. Gan jau
tiks pie labāka darba.; Citi taču art
nav aldi pret ^spējām un uzcītību.
Tā vīrs kļuva centrālapkures kuri­nātāja
palīgs, Sieva apkopēja slim­nīcā.
Šogad svētkos abi tikās tikai
vienu dienu pāfējāš bija jāstrā­dā.
Vīram pie savām krāsnīm \m
sievai pie berzarhās, Slotas. Abu dzī­ves
apstākļos bijā mainījies tikai
amiši no
No ārzemēm' uz Vāciiju^^^^v
sūtīt; naudu-ir aizlieigts. -Bet jaunie
emigranti^ IcaJ^ paši vēl nesen bijuši
DP, bēgļu stāvokli izprot vislabāk
un grib palīdzēt. Sainīši ņo aizjūras
parasti ceļo pāris mēnelu. Tāpēc • ir
vietā aizrādīt uz veidu, ka labvēļi
Kanādā, ASV un varbūt arī citās
zemēs var savu dāvanu nosūtīt uz
Vāciju pa gaisa pastu vienā nedēļā:
Pa gaisa pastu atsūta ierakstītā
vēstulē /kvīti par attiecīgā zemē iz­darītu
maksājumu, un pret šb kvīti
(Blitzgutschein) var Vācijā fiimas
sadales centros iemainīt mantas pēc
izvēles. Šādus darījumus kārto ame­rikāņu
firma Overseas Mail Order
Service, Inc., 2019 Broadway, New
Yorl^ 23, N. Y., USA. Firrtiai, pro­tams,
ir notļaļas daudzās pilsētās.
Sainīšu (Blitz pārcels) cena ir 2.50
dolāri, pie kam Vācijā var izvēlēties
bez kādiem miaksājumiem 11 dažā­dus
sainīšu tipus. Viena, tipa sastāvs,
piem., ir: 5 kg eukm'a im 40 cigare­tes;
ja tas nepatīk, var izvēlēties IV2
mārciņas (Ib) tauku un 12unces
šķiņķa, kas iesaiņots skārda kārbās;
var arī ņemt 9 tāfelites ā 100 g šo­kolādes;
līdzīgā veidā ir sainīši ār
kafiju, pienu, ziepēm utt Firmas
sadales centri atrodas 80 Vācijas pil­sētās,
piem;, Augsburgā, Wer^
9 ue. Ja dāvinātājs ārzemēs iemak­sājis
10 dolārus, tad apdāvinātais
saņem 200 punktus, pret kuriem sa­dales
centros var saņemt pēc izvē­les
no 1Q0 dažādām mantām arī drē­bes,
veļu, apavus utt. Iemaksas kvīts
ir izrakstīta uz apdāvinātā vārda un
mantas saņemamas uzrādot kvīti un
personības dokumentus. Kvīts de­rīga
60 dienas. Reizē apdāvinātais
saņem arī sarakstu ar sadales vietu
adresēm. Ar minētās firmas palī­dzību
iespējams apdāvināt draugus
arī Austrijā un Anglijā* —g—
viens — šogad viņi apzinājās, ka
arī nākamie svētk? diezin vai būs
citādi. I '
Latvieši Angli^jā visumā gan ap­mierināti,
ka atstājuši Vāciju, bet
tilcai ,'tāpēc, ka beidzot ir prom no
Vācijas 'nervozitātes un rītdienas
neziņas, no. adminivStrācijām .un, sa­dales
lapām, no kara psīch.ozes un
vāciešu maz I apvaldītā naida, Šeit
katram ir apziņa, ka viņš pats sev
pelna iztiku \n\ apģērbu, ka viņš
teorētiski bīļvs cļlvēks , zemē - ar
vissenākajām cilvēka - brīvības tŗa-dicijām.
Taču šai teorijai pretī stāV
gluži citāda prakse.
Lai gan darba ministrijas nostāja
pret Eiropas! brīvprātīgajiem strād­niekiem
ir lojāla. un'lietišķa, mazāk
atsaucīgas un iecietīgas' ir angļu
arodbiedrības un darba devēji. Ang­lija
joprojām lir kārtu- un rapgu
zeme un darba grāmatiņa ir katra
piederības zīmogs, kas tāpat kā in­diešu
kastas' zīme nav izdzēšama.
Lūk, tepat Londonā strādā visiem
avīžu lasītājiem tik labi paz^^^^^^
ķa:rikatūrists Pjirdans." Viņš ;: šais
svētkos droši vien rādīja tikpat ap­mierinātu
un smaidīgu seju kā
vienmēr, bet ļiekšķīgi' pukojās pats
par savu centību. IclDraucis, viņš
saņēma darbu kādā virtuvē un re^
ģistrējās par palīgstrādnieku — ne­sēju.
Latvieša 'centību angļiem rā­dīdams,
viņš j rāvās godam. Tacu
laika maz at^lika avīzēm uņ domā­šanai
par citu daj'bu.-,Londonas
I Z
Vlrobui^g^s apgabala komandiera
DP lietu kārtotājs^ majors Samuēls
S. Kēds (Kale) Ziemsvētkos apdāvi­nāja
kopā vairāk :kā 3000 DP bēr­nus,
stai'P ļtien^ļ arī; visu triju lat-:
viešu nometņu mazos .Iemītniekus,
sikaitā Vairākļ kā &00.;
Majors Kēl% kas Vispār iemanto­jis
\d!su DP pateicību, allaž būdams
atsaucīgs un palīdzīgs arī sarežģītos
jautājumos, bērnu apdāvināšanu sā­cis
sagatavot (jau vasarā. 'Viņš par
DP dzīves apstākļiem sūtījis daudz
materiāla uz safu dzimto piilsētu
ASV, kur viņa māte savukārt noor­ganizējusi
drēbju un džvanu vāk­šanu.
T'ā kā majoram Kēlam pašam
kupls bērnu pulks ' — 7, no kuriem
jaunākais dzimis Vircburgā, viņa
paša-ģimene veikusi darba lielāko
, daļu, atsūtītās un Vircburģas ģar-ļ
nizohā saziedotās ļi tnantas iesaijjiōda-ma
un izdalīdama DP nometnēs
Frankonija^ novadā. ,
Majors Kēls piedalījies turpat v i ­sos
;Ziemsvētku sarīkojumos,' kur
vien pulcējušies DP bērni, līdzi^em-dams
arī savus bērnus, tādējādi vēl
jo vairāk, pasvītrodams savu dziļi
cilvēcīgo nostāju pret mums.
Avīze" : labprātr būtu redzējusi vai­rāk
kariltatūiru un teļetonu. Tad ra­dās
cita labāka un ērtāka darba ie­spēja.
Aizgāja pie jauna priekš­nieka.
Tas ņēmējs,^ bet l^i atnesot no
vecā darba '\ devēja apliecību un
atsauksmi. Ar to |; pašu bija visi
prieki vējā, jo Rirdanu centības dē
kā izcilu strādātāju no vecās vietas
neatlaida, •[-^''^f-
' Līdzīgi gājis ; daudziem. Katrā
vietā, kur meklē citu darbu, vispirms
apskata darba grāmatiņu. Kas tajā
ierakstīts, pie tā i aroda jāpaliek. In­teliģentajām
profesijām izredžu tik­pat
kā nekādu. Vienīgais izņēmums
ar zobārstiem,- kais pēc pārbaudīju­miem
vm lekciju apmeklēšanas zob­ārstniecības
institūtos iegūst prak­ses
tiesības, - ļ ; : ; , v.'-,--
Visvairāk latviešus šeit pārsteidz
angļu strādniekui apātija un necen-šanās
„izrauties'*. Liekas, ka viņi
vispār negrib tikt'uz.; augšu. Un lat­viešu
centība savukārt neizprotama
viņiem. „Kāpēc jas negribat palikt
turpmāk M 'Viditā? Kas jums kaiš
strādāt par kuiļinātāju? Mūsu ve-jau
agrā jaunībā sācis mācīties žīdu
garīgā seminārā Viļņā, un pašreiz
daudz netrūkst, lai būtu tiesīgs mā­cītājs.
Viņš daudz stāstīja par \sa-viem
pārdzīvojumiem Varšavas, ge­to,
bet vienreiz sarunās pieskārās
tēmai par latviešu trimdinieku dzivi.
Es biju pārsteigts, ka viņš" zināja
par mūsu hesaprašanos. Jā, kad tat-vieš
i esot dibina i uši savas komitejas
un atsevišķi darbinieki gājuši viens
otm pie amerikāņiem apsūdzēt, žīdi
taja nometnē, kui- viņš dzīvojis (kaut
kur pie Minchenes) esot par mums
smējušies. Un tad šis nākamais ra­bīns
izteica savu spriedumu par
mūsu iekšējo vadību. — Lūk, mēs
aicinot latviešus svešās zemēs būt
uzcītīgiem, pakalpīgiem un laip­niem,
bet viņu, žīdu, vadības galve­nais
uzdevums esot: iznētīt apstāk­ļus,
kā pārvarēt tos šķēršļus,. kas
svešā vidē liedz iet savu ceļu.
' Šim puisim spriedelēšana bija
viena no rakstura īpašībām, bet es
vēl ilgu laiku pēc tam domāju: —
kā gan laiki mainās! Pirms nedaudz
gadiem es Nacionālajā teātri smē­jos
par Blaumaņa Ābramu im tagad
žīdi pie Minchenes I smējušies, par
latviešu Jāņiem un Pēteriem.'
Vēl viens atmiņā iegulies noti­kums.
Pirms ASV .prezidenta vēlē­šanām
katra pusdienu pārtraukumā
vīri še strīdējās,, kals hūs jaunais
prezidents. Šķita, i ka netiks vēlēts
kādas kaimiņvalsts,:bet pašas Kanā­das
prezidents.:. Galēji kreisie iestā­jās
par VoUesu. citi aizstāvēja
Djuiju: Un kādu dienu, kad visi
bija diezgan izstrīdējušies, vienīgais
starp mums nodarbinātais žīds pa­teica
tikai 'dažus: vārdus: ,,Ievēlēs
Trumenu." \- •. •
" Ir jau bez žīdiem Kanāda vel ci­tas
tautības, kas neieplūst ne aņglu.
ne franču masās. Uh ir ari latvieši,
kas teic, ka tai neesot pareizi, vaja­got
asimilēties. Bet .tā iznāk —- kād­reiz
Rīgā man neiesākās prātā do­māt
par Marijas ielas drēbju bod­niekiem,
kas • pārdeva lētu preci par
lētu cenu, taču šeit apstākļi ir mai­nījušies,
-i^--Jv'::i,' '^^^^ . • :: O v'
Toronto, decembrī. ^ > ; v
11 m ā r s L u b ā ns .
cais kurinātājs nostrādāja šeit 35
gadus un tikpat ilgi pirms viņa tā
t.evs", — ir parastā valoda, kas te
jādzird. Ja mēģina ieskaidrot, ka
var arī citādi domāt, tad anglis to
nesaprot. Kādam latvietim, kas sa­vam
darba biedram anglim prasīja,
vai tad viņam nemaz negribētos
braukt ar Rolls-Roisu, tas atbildēja:
„Protams, ka nē. Rolls Roisos brauc
tikai lordu dēli.**
Anglijas strādnieku valdība kopš
194-5. gada, pēc pašu angļu Spriedu­ma;
tomēr esot paveikusi gluži rCr
volūcionārus jauninājumus un sagrā­vusi
tik vecus iestādījumus, kam vēl
pirms desmit gadiem neviens nebūtu
pat sapņos iedrošinājies klāt ķerties.
Turpat visas svarīgākās rūpniecības
nozares kļuvušas valsts uzņēmumi
vai valsts tās kontrolē. Strādniekiem
nodrošināta ārstēšana slimību gadī­jumā.
Ierosinātas tālejošas skolu
reformas. Tomēr angļu sabiedrība
vērojama nevis sajūsma par to, bet
diezgan neslēpta nepatika. Tiesa jau
aii ir, ka tik slikti, kā šais pēdējos
gados angļi nekad uz savas miglai-nās
salas nav dzīvojuši, iši to
jņta šais svētkos Londonā. Pat vis­lielākajā
iepir-kšanās laikā, kad no
provinces ierodas papildvilcieni vi­sās
lielākajās Londonas Stacijās, lai
no turienes plūstu už Oksfordielu un
Bondielu, kur lielie preču nami ar
Šelfridžu pridcšgalā žilbina acis,
Londona likās pamirusi. Arī preču
nebija pārmērīgi daudz. Anglija
vairs nedrīkst importēt neko, kas
maksā dolārus un ko V«t pieciest
Eksportēt vai mirt, tas ir jaunais
sauklis, ko še sajūt arī latvieši.
Uņ tā nu latvieši praktiski svēt­kus
svinēja savā ikdienas apkārtnē,
hosteļos. Daudzi no šiem hosteļiem
der par kārtības un tīrības paraugna,
daudzi atgādina arī Vācijas vecās
kazannas, bet katŗS ziņā hostelis ir
vieta, no kura latvietim te grūtāk
ārā tikt kā savā laikā no Vācijas
nometnes. Tikai bērni arī • šogad
svētkos bija bezrūpīgi. Viņi it kā
paši no sevis Ieaug katrā jaunā vie­tā
kā zāle un pieņem apkārtnes toni.
Nav retums, ka mazais Jānītis un
Ilzīte savā vidū šogad sarunājās
angliski, lai gan atbrauca šeit pa­gājušos
Žiemisvētkos. Svešā zem^^
prasa savu. Uņ pirmais, kp tā mums
paņem, ja vien allaž acis neturam
vaļā, ir mūsu bērni
Londonā, decemb|^ beigās. I
Latviešu palīdzības vienības Kanādā (La4-
vian Reiief Asaociation — LRA) pagaidu va­dītāji
M. Vētrā un T. Brflts ziņo, ka pirma­jās
2 nedēļās par vienības biedriem pieteiku»
sies 266 Kanādas latvieSi, izdarot 6^,50 dpl.
iemaksu L R A darba sagādes fonda. Ar šiem
līdzekļiem sākti lauksaininiecfbas darba speķa
piedāvājumi Kanādas , presē. Ir cerH», ka
janvāra sākumā vismaz 2 Statos varēs nodi»
bināt latvieSn darba sagādes biroju. [
LatvieSu DP Vācija un Austrijā, Ikas grib
izmantot L R A palīdzību darba atraSanai Ka*
ņudā, lūgti iesniegt (pagaidām M. Vltram
47i/.jLarch St. Halilaxv Ņ. S.) darba Iviguinus
angļu valodā ar biogrāfiju un pSc iespējas arī
pierādījumus par rakstīta pareizību. Lai
atvieglotu LRA darbu, visi iesniedzamie doku­menti
jāsakārto pašam lūdzējam tālākai pār­sūtīšanai
darba piedāvātājam. Vēlams ar!
foto uzņēmums. Izsūtītie lūgumi bie/i vien
neatgriežas, tāpēc nekaitētii tos pagatavot vai^
rākos eksemplāros. Lai izbēgtu paratlētismn,
kategoriski lōgts paziņot, kurp jau iepriekš
nostatīti darba piedāvājumi. Parallelisms ir
ne tikai nepatīkams un dārgs prieks darba
meklētājam Kanādā, bet Kanādas imigrācijas
departaments to tuskata p^t par noziegumu.
Darba lūgumos ievēros iesi!tfSanas kārtībā
un vadoties no lietderības. Tie lauksaimnieki,
kas pag. gada «avM lūgumus iesniegusi M.
Vētrām vienā eksemplārā, lūgti tos i atjaunot.
Pag. gada lūgumus ievēros tikai pēc jauna
agstiprinājuma par agrāko vēlēšanos. Uz pri­vātām
vēstulēm LRA neatbildēs, beti vajadzī­gos
jautājumus privātās vēstulēs noskaidros
caur Vācijas latvieSn laikrakstiem. Laika
ietaupījuma dēj LRA nespēs arī apstiprināt
lūguma saņeaiaflu.
Nometņu
dzīve
ĶILES tautieši' bija iesnieguši sū­dzību
par LCP vēlēšanu norisi Ŗi-les
nometnē, -norādot, ka vēlēšanu
komisija kandidātu izraudzīšanai
devusi ļoti maz laika, daudziem tikai
10 minūtes pirms kandidātu saraksta
iesniegšanas. Aprādīts, ka ari pašās
vēlēšanās bijuši trūkumi. Vēlēšanu
komisija, ko iecēlis komandants, nav
izziņojusi, kur un kādā vietā atra-disies
urna. Pie urnas bieži atradies
tikai 1 loceklis. Urna bijusi ne­noslēgta.
Minēto sūdzību 1. latviešu
apgabala vēlēšanu komisija atstājusi
bez ievērības, jo „sūdzlbā minētie
trūkumi pa daļai ir tādi, kādus vē­lēšanu
instrukcija nemaz neparedz,
vai kas nevar iespaidot vēlēšanu re­zultātus/*
' ' ^ '
l^TVIESU pretestības kustības
dalībnieku apvienība informē, ka
pagaidām ievākuši ziņas par vācu
koncentrācijas nometnēs un cietu­mos
mirušiem 3000 latviešiem.
Spriežot pēc apcietināto izteicieniem
uc; materiāliem, koncentrādjas
metnēs . bojā gājuši 10.000—15.000
mūsu tautiešu.-
SIBĪRIJĀ miris 1941. g. jūnijā uz
turieni deportētais PJgas Esotārs Jā-
Atkal 31 latvietis
ierodas Braziliiā
VĒSTULE LATVIJAI NO SAO
PAULO
Bra/ilijas latviešu palid/.ibas IŠO-mitējai
ar ors'anizāciiaš \Vo.-ld
Council 01' Cluu-dH\s l^.efugoc Comis.
sion starpniecību tagad ir iospōja
sagādāt ieceļošanas atļaujas tautie­šiem
no Vācijas. Pieprasītājiem iā-uzņemas
izsaukto cilvēku aorūne
Brazilija tik kamēr tie paši .sev
sagādā darbu im iztiku.
27. novembri Sao Paulo ieceļoša­nas
nometni Camoo Limpo atkal sa­sniedza
31 latvietis, kas līdz Rio de
Žianeiro atbraukuši * ar tvaikoni
„Gen. Lang[itt'\ Atbraucēju vidū
ir 2 laukstrādnieku ģimenes, 2 inže­nieri,
bet Pārējie dā/ādu technisku
arodu pratēji.
Žurnāls ..Diario de Sao Paulo" ie­vietojis
sarunas ar vietējiem konsu­liem
par UN darbību. Intervēti ar!
baltiešu pārstāvji. Latvijas konsu­lāta
sekretārs Veiss saka: .Paga­lam!
UN iet bijušās Tautu Savienī­bas
ceļu. Tā līdz šim nav bijusi
spējīga atrilsināt mūsdienu problē­mas.
Trūkst enerģijas- Krievi sa­prot
tikai lielgabalu valodu.** Igauņu
pārstāvis Dr. Saukas izsakās: .,Kas
mn tā par nāciju ūniju, ja tajā nav
Baltijas valstu pārstāvju? UN nā­kotne
būs pretkomūnišma bloks.*'
Sao Paulo, decembrī.
J. Ā b o l i ņš
Uztraukums
melnajā tirgū
- J^iemsvētku laiks allaž bijis ari
visaugstālco cenu laiks, it īpaši paž-'
reizēļos nenormālajos tirgus apstāk­ļos
Vācijā. Tāpēc jo lielu pārsteigu­mi!
pēd. nedēļā sagādāja strauja gal-veno
melnā tirgus preču cenu kriša-nās.
Stabilāka valūta melnajā tirgū,
oēc kuras kursa pieskaņojas turpat
vai visas pārējās preces un naudas
vienības * amerikāņu dolārs nokrita
no 21 DM par dolāru 15. decembrī
uz 14 DM svētku vakarā. Tāpat par
30_*40Vo kritās zelta eenas un arī
cigaretes. Tās varēja lielākajos
mdintird^ni^clbas centros Mlnchenē
uix Stutgarte svētkos piritt par 60
līdz 65 t>U „Stangā"..
: Ito melnā tirgus
speciālisti izskaidro ar lielo cia^are-;
šu, špikolādes: un ,^kripta dolāru"
piedāvājumu pirmsvētku dienās.
Okupācijas iestāžu darblnidti šo­gad
vairāk ka jebkad'iepriekš pir­ksi
svētku dāvanām vicu ražoju­mus.
Tie melnā tirgus valūtu attie­cībās
amerikāņiem maksā tikai dalu
ņo reālās vērtības ASV.
Vācu saimniecībā vispār sagaida
visu cenu krišanos jaunā gadā.
Amerikāņu saimniecības iestādes
pieteikušas jaunas akcijas cenu pa­zemināšanai.
Tā kā melnais tirgus
lielā mērā regulē cenas arī legālajā
tirgū, nay izslēgts ka izdarīs lielā­kas
transakcdjas, lai nospiestu pā­rak
augsto dolāra kursu melnajā
tirgū. Līdz: ar sistemātisku vācu
maigas apgrozījuma samazināšanu
decembra mēnesi par vairāk kā 150
miljoniem un vairāku vācu fabriku
jau paziņoto cenas samazināšanu
ražojumiem, liekas, ka tiešām bei­dzot
sāksies vispārēja cenu slid^a-na.
Sagaida tomēr, ka pārtikas lī­dzekļu
cenas visumā paliks lldzšinē-
„LATVUAS" NSKAMAIS NU­MURS
IZNĀKS TREŠDIEN. 1949. g.
5* JANV5R1.
3S8B
nis Krūklands un viņa dēls Jžnis
Krūklands, ziņo „Latvju Ziņas'*
Stokholmā. Notāru KriSklandu Če­kisti
1941. g. 11 janijā trimdā aiz­veda
no slimības gultas.
GIFTENES nometni pavasari pa­redzēts
pārcelt uz Oddenburgas no­vadu.
REDAKCIJAI
E. Ators, Fellbachā
VSRDS IZDEVĒJIEM
Skato(t nometņu kantinēs un lat­viešu
grāmatu veikalos izliiktās grā­matas,
redzams, ka pa visiem trim­das
gadiem nav izdoti (izņemot lai^
kam 2 darbus) latviešu rakstnieku
sacerējumu tulkojumi vācu valodā.
Nezinu iemesla, kādēļ tas nav da­rīt.^,
bet domāju, ka trijos trimdas
gados vajadzēja atrast iespēju pār­tulkot
un, izdot vienu" otru ievēroja­māku
darbu. Mums iznāk bieži sa­stapties
ar vāciešiem un tiem būtu
skaidrāks priekšstats par mums, ja
tie būtu lasījuši kādu latviešu rakst­nieka
stāstu, noveli vai romānu.
Mēģinājuma pēc šos darbus varētu
izdot mazā formātā, kā piem. Ka­ķīša
dzirnaviņas angļu valodā.
' Interesanti 'būtu' dzirdēt šinī jau­tājuma
izdevēja un rakstnieku do»
mas.
30. decembri
i
l
- x ,m sešas spu^'^ļ
Hadio aparat^ visiabākajieŗl
T veikalos maK..d B
taS^lJ-r pārdodams P'Sr^ ^
..aiegu>n"5^ '!\,lrā kursa M ^ īSStt^iēja ari svM
aKtU' ēšanas dienu. Pa­Wgādā
*Pftsr'f^k ait in inaeukvāa Til^eepio*t
par i«^*trilānu oslas galven K'rSas vadītāja RH
h: v i S l c S visā josla
,!r^ nedēļas, ieskaitot|
"''1 -tTil k a pusgada lail
0 rs apmācīto k'ontir
ft kāda aroda vispusīgai i
'ii bet pateicoties W
S t a m mācību, plānam s
S ? n a i . skalotāju pasaizli
f audzēkņu uzcītībai, tomēr
viSadīt kursus, kuros auj
e l t nepieciešamas zmasan^
fvispār un jau daudzmaz
. i ēias kādā šaurākā si aro gitā. Pirmo, . t o su
praksē varēiuži pārbaudīt, l
kaujoties-vācu saimniecība, ,
putojušies praktisko arodaj
5,
Mācibn stunda Neiburga
Priekšplānā pa %bi latvieti
m
m
I
m
4
M
ru atzinību 'Slav iaemeslā š
ka .tādu pašļi: atzīšanu skpl
šie izpelnīsies ;aŗizemēSj^?;
ieceļoi5. •.•::^;:'-;'.v
Kad priekš pusgada,: -10.
Skola Neiburgā; pie Donavas
darbu, tad ēkas.;bija nolais^
bija ūdensvadu.;,n ap,
sanas, logu,: durvju, l^rāšniif
VISS savests tiķlābā kārtība,
skola un internāta nōmetr
; macīblļ laikā: dzīvo • kursanti
tas:glitāka par .vienu/ otru
vecaiņu nometni. Ne jau ' v
telpui^akārtošanās liela- m
palīdzējusi .ne. vierilRO,:bet
jot^istablietas galdnieku :d[a
;;;f:^Uācijas elektrotec^
H^^^ak^ranAOs skolas^ k
^al^. im s^^^^^ darbs
g i | B j d z e k ļ u ^ , s ^ ^ ^ ^ ^^
2gakusļaparātus.un:fe
^|||adiQ:techniķu:kui'ša^^^
Jāatgriežas vēlreiz
S*dri2 i'!f*'Sus aparātus,
PAREIZI