1948-08-10-04 |
Previous | 4 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
li
1
m0
mm
•p5
te
pl
ti•e
i
i i
i I
iv:'
I
i
i i •
i i - - : .
pil.::
l i » ./
4
ko
be
pa
tii:
ro;
lie
pr
Mi'
m
žā
kc
nv:
dā
šii
ril
ril
Qc
m
Pi
sa
m
v i ,
ja
7"
bi
Īli
XX
te
ci
m'
te
ni
bi
to
IT
;:b.V.;
h
• d ;
a.
1 f;
•i i
14-. olimpiskās spēles Londona
Divu bērnu māte izcīna Holandei
četras zelta medaļas
PĒC 16 GADIEM ATKAL ARGENTĪNAS UZVARA MARATONA '
SKRĒJIENĀ
Vislielākā sensādja sporta pasaulē šodien ir holandiete Fanija Blan-kere-
Koena. Izcīnot 4 zelta medaļas (80 m barj., 100 m, 200 m, 4X10(1 m)
viņa paveikusi to, ko moderno olimpisko spēļu vēsturē līdz šim spējis
tikai viens vienīgs vīrietis — Džese Ovens. Teorētiski holandietē varēja
biit pārākā arī tāliēkšaņā un augstlēkšanā, kur viņai pieder fāino-menāli
pasaules rekordi, taču palīdzēdama Holandei uzvarēt 4X100 m
stafetē, tā šajās nozarēs nestartēja. Pasaules visu laiku labāka vieglatlēte
ir divu zēnu māte. Cik viņai gadu un cik tai pieder rekotdu, to
neviens īsti nezina, bet abos gadījumos ir noteikti pāri par 30.
Olijtnpiskāš spēles angļiem vēl Vienmēr nav apnikušas. 7. augustā,
kad beidzās vieglatlētikas un peldēšanas sacensības, stadioni bija galīgi
izpārdoti. Un ko sāka Bernhards Šovs? „Žēl, ka man pašreiz tik
daudz darba un nevaru būt Vemblejā, bet nākošajās olimpiskajās, spēles
katrā ziņa būŠu skatītāju
angļu dzejnieks,
Pēc 16 gadiem 42,2 km garajā maratona
ceļā atkal uzvarēja argentīnietis.
1932., g.- Lošandželosā: tas bija
Sabala, bet nupat Londonā
Ka.brora. Piedalījās 28 skrējēji.
25 km vadībā sabija kurlmēmais korejietis
Zū. Daudzi slaveni cīnītāji
izstājās sacensību nebeiguži. ; Pavisamsvaigs
stadionā pirmais ieskrēja
argentīnietis Kabrora un ār 2 st.
34 min. 51 sek.. rezultātu izcīnīja zel-
. ta medaļu. Tad lēnām ietipināja
beļģis Gejī, bet tā spēki jau bija:
galā. 85.000 skatītāju acu priekšā
viriam gaļ'ām aizsteidzās anglis Ričards,
iegūdams: 2. v; (2:35:07,6), ķet
Gejī tika bronzas medaļa (2:35:33,6),
un skrējienu beidzot savu tautiešu
rokās; viņš sabruka. Otra- vieglatlētikas
smagajā disciplīnā desmitcīņā
uzvarēja; ASV,,brīnumbērns",^
V; Matīss, kas Londonā; desnaitcīņ^
startēja ne vairāk kā; trešo reizi savā
mūžā.
\ Ārkārtīgi . dramatiskas sacensības
notika stafetes skrējienos. 4X100 m
distancē lieliski cīnījās ASV un Ja-maikas
skrējēji. Pēkšņi jamaikietis
Vints atstāja skrejceļu un sāpēs atsēdās
laukumā. Viņam atgadījās
kaut kas nelabs kājas muskulī. Viegli
uzvarēja ASV. Amerikāņiem tra-
• ģiski beidzās 4X100 m stafetes skrējiens.
Nēģeris Juvels jau 1. mgiņā
pārkāpa noteikumus un visu ASV
vienību diskvalificēja. Tāpēc notika,
ka' vieglatlētikas sacensības uz-.;
varētājus godinot pirmo reizi Vem-blejā
atskanēja Anglijas himna.
,,God Save the King" gan spēlēja
par godu arī Jamaikas milzim Art.
Vintam, kad tas uzvarēja 400 m
skrējienā, jo Jamaika iekļaujas britu
impērijā. Šajā salā, kur ir tikai
1,2 mjlj. iedzīvotāju, izauguši vareni'
atlēti, vispirms Vints — pagājušajā
karā lidotājs angļu armijā, bet
tagad medicīnas students Londonā,
10.000 m soļojumā uzvarēja no ^Daļiņa
laikiem" vecākās paaudzes rīdziniekiem
labi' zināmais zviedrs
Džons Mikaelsons (45:13.5 min.), bet
mūsu vēl labākā paziņas, tagad jau
mirušā Artura T. Svāba dēls Fr.
Svābs ;(Sveicēji ieguva brozas medaļu
(»t6:02,0).. Otrais bija zviedrs Jo-chansons
(45:49.4). PiecU' pirmo vietu
ieguvēji pārspēja līdzšinējo olimpisko
rekordu. Lielākais pārsteigums
vieglatlētikā ir somu garo distanču
skrējēju neveiksme. Mazā
Somija šoreiz nespēja celt lielās E i ropas
sporta slavu tā, kā citas olimpiskajās
spēlēs. Skaistā un 32 g. v.
filmu artista Tapio Rautavāra uzvara
šķēpa mešanā, kad viņš atstāja
aiz sevis amerikāņu ārstu Sei-mūru
un ungāru apavu pārdevēju
Vai'šegi, palika Somijas vienīgā zelta
medaļa vieglatlētikā!
Zelta medaļas sieviešu sacensībās:
200 m — F. Blankere — Koena
(Hol) 24,4 sek.; tāllēkšanā — 0.
Giarmatija (Ung.) 5,G95 m;.4X100 m
— • Holande 47,5 sek., 2. Austrālija,
3. Kanāda. Augstlēkšanā 1. v. ieguva
melnā amerikāniete Kočmane,
pārlecot 1,68 m. Tikpat daudz, bet
tikai ar vairāk mēģinājumiem veica
arī 2. V. ieguvēja, divu bērnu māte
(^ama-Tailore (Angl.), kas jau 1936.
g. Berlīnē izcīnīja sudrabu medaļu.
Bronza- tika francūzietei Ostermei-jerei
(1.64 m ) . S ī viņai bija trešā
olimpiskā medaļa. Holandietes Koc-nas-
BlanlN:eres pasaules rekords ir;
1,71 m (1943. g.). Vīriešu sacensībās
3000 m kavēkļu skrējienā visas 3
pirmās, vietas ieguva zviedri, Uzva-i*
ēja Tore Sjestrands (9:04,6 min.).
400 m: 1, Arturs Vints (Jam.) 46,2;
2. Mekkenlejs (Jam.), kas nesen sasniedza
fainomenālo pasaules rekordu
— 45,9 sek. Nepiedzīvoti skaists bija
1500 m skrējiens. Uzvarēja
zviedi^ Henrijs Eriksons (3:49,8
kādām avīžniekam 93 g. V.
min.), aizsteidzoties 7 m priekša savam
tautietim L. Strandam. 4 X100
m: 1. Anglija 41,3 sek., 2. Itālija, 3.
Ungārija. 4X100 m:: 1. ASV 3:10,4
min., 2. Francija, 3. Zviedrija. Desiņā:
1. Bobs. Matīss (ASV) 7139
.,LATVIJAS" ABONEMENTS,
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķiem eksemplāriem
(līdz 3 • eks. iesk.), maksā
DM 3.- mēnesi 4- DM 0,50 par piesūtīšanu;
ar „Atpūtai' DM 4.- mēnesī
+ DM 0,50 par piesūtīšanu; pasūtinot
kollektivi vairāk par 3 eks. — DM3.—
mēnesi, bet kopā ar Atpūta i" DM 4.-
mēnesi par eksemplāruj pasūtinot uz ār-zemēm
un maksājot Vācijā kopā ar .,At-pūtaj":
DM 4.— mēnesī + DM 0,80 par
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par vienslejīgas nonpareille iespiedrindas
aizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi-nājumi
par puscenu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedunii un korespondence adre-sējama:
„Lat\'ijai", (13b) Gūnzburg/Do,,
Būrgerraeister-Landmannplatz 7.
p., 2. Heinrichs (Fr.) 6974 p., 3. j Si-mons
(ASV) 6954 p.
Peldēšanā ainerikāņu pārākumu
spēja apdraudēt tikai nedaudzi citu
zemju sportisti.-; 200 m uz krūtīm
ASV tika visas 3 pirmās vietas..Uzvarēja
amerikāņu lietuvietis;Verdēiļs
(2:39,9; min. — jauns ol. rek.).ļ 1500 m
kraulā:- 1. Meklēns (ASV) i 19:18,5
min., 2. Maršals (Austrā].),, 3. Mitro
(Ung.). 100 m uz muguras sievietēm
ātrākā bija dāniete Ķarēna Harupa
(1:14,4 miri. - - j . ol. r.). 400 m kraulā:
1. A. Kertise (ASV) 5:17,8 min.
(j. ol. r.), 2. Harupa, 3. vietā 17
g. V, angliete' Ģibsoņe. Vēl 2 zelta
medaļas Amerikai: 100 m uz iriugu-ras
vīriešiem (Alens Steks) un
4X100 m kraula stafetē sievietēm,
kur 2. bija Dānija un 3.'. Holande.
Visskaļākie • mirkli Empire Pool tel-^
pās izvērtās sestdien, kad Itālijas
vienība uzvarēja ūdens polo ispēiē,
bet divu iepriekšējo olimpisko: sacensību
uzvarētāji ungāri palikk 2.
vietā. Bronzas medaļu iegu'va Holande.
Itāļi ūdenī skūpstījās uh apkampās.
^ Lauka hokejā turpinās Indijas panākumi,
bet olimpisko spēļu' rīkota-
: ji priecīgi,. ka : indieši ; jau .izsisti"
no futbola turnīra, jo viņi kategoriski
pateica, ka spēlēs ar kailām
kājām. Futbola noteikumos tiešām
nav paragrāfu, kas aizliedz piedalīties
sacīkstēs baskājaiņu vienībai.
Lielais favorīts futbolā ir Zviedrijas
vienpadsmits. Tas uzvarēja Koreju
12—0. Zviedru . slavenais luzbrucējs
Gunārs Nordāļs Londonā atvadās no
amatierisma: viņš nākamajā sezonā
spēles franeu profesionālo • vjeriī-•
bā Stade Francais Paris! Pārējie^ 3
ceturtdaļfināla rezultāti: Dānija-ija
.5—3, Anglija—Francija 1—0
un Dienvidslāvija—Turcija 3—1. Pusfinālos
spēlēs Z vi e d r i j a—D i en v i d-sl
avi ja un Dāni ja—A n glij a; Basket -
bolā beigušās priekšsacīkstes visās
4 grupās; ASV: pieveica Argentī.nū
tikai. 59—57, bet Ungārija^ pārspēja
Kanādu 37—36! Paukošana turpinās
Francijas panākumi, kamēr grieķu-romiešu
cīņā • triumfē • zviedri. Tik'
noteikts .atsevišķu valstu. ,\monopols''
nav saskatāms šaušanā un.' zēģelēša-
. bonedel kārta boksei-iem (260 dalībnieku!),
svara: cēlājiem,! vingrotā
j iem, riteņbi'aucējiem, airētājiem-un
jājējiem, bet vēl vienmēr spēkosies
arī basketbolisti, hokejisti, .paukotāji
un zēģelētāji. I • i
LONDONAS OLIMPISKO SPĒĻU
li kā Londonas olimpisko spēļu ēnā ir
inttTt'Sc par mūsu pašu sporta notikumiem.
21. un 22. au^. Nirnbcrgas stadionā notiks.
Iņtvic.šu emigrācijas .•meistarsacīkstēs vieglatlētikā.
Sākums abās dienās pīkst. 15. Dalībnieki,
tikai caur organizācijām^ līdz 14. aug.
piesakāmi R. Upatnickam: Niimbcrg 2., DP
Canip Fischbach. INROPF slporta ko,miteias
priekšsēdis V. Lagzdiņš mus informē,, ka
DP meistarsacīkstēs vieglatlētikā 28. un 29.
aug. Nirnb.crgā noteikti notiks|, bet nebūs par
e d z ē t ā s sacensības peldēšanā., Vieglatlētikā
jau pa daļai. izraudzīti mūsu 'reprezentanti.
.Latviešiem uzticēts _rīkot DP meistarsacīkstēs
boksā un paukošanā. Boksā sacīksļtēm'jānotiek
21. un 22. • augustā.. Ievadītas sai-una? ai^
IRO par ceļa izdevumu atmaksu' Dip meistarsacīkšu
dalībniekiem; DP futbola meistarsacīkšu
. turpināiumā Augsburgā lietuvieši un.
ukraiņi spējēja 4—4 (1 - 3 | n e i z š ķ i r t i . . I e r a d ās
2000 skatītāju:
ASV pieņemts inflācijas
apkarošanas
likums
Pēc trīspadsmit dienu darba
sestdien beidzās ASV kongresa
ārkārtējā sesija. Pieņemts republikāņu
ierosinātais inflācijas
apkarošanas likums, kas dod valdībai
tiesības kontrolēt banku
darbību un kredītus iepirkumiem.
. Kongress turpretim norai-
, dījis prezidenta Trumena prasību'
akceptēt kontroli; pār algām un
cenām. BBC
MASKAVAS IKDIENA LIELAS UN
MAZĀS LĪNIJĀS
īstais pārbaudījuma laiks būs augusta
beigās, izsakās ,,Daily Mail"
Stokholmas korespondents Gordons
' Jongs rakstā, kurā , piemin dažus
.Maskavas novērotāju zīlējumus par
politiskās: situācijas iespējamo attīstību
un raksturo pasreizējās polī-tiskās
un sabiedriskās tendences
Maskavā; Pesimisti novērotāju vidū
saskatot .tumšu: mākoņu biezēšanu,
pie apvāršņa, pie kam viens no melnākiem
padebešiem esot pašreizējā
grandiozā padomju preses kampaņa
par ražas novākšanas steidzināšanu.
Zemnieki aicināti steigšus ie-'
vākt kviešus, strādājot; pat lietus
dienās, ja vajadzīgs. Pesimisti norāda,
ka kviešu novākšana esot jau
gluži vēsturisks ievadījums visiem
kapiem, ko sākušikrievi, tādēļ kritiskākais
brīdis pasaulei varot; būt
pēc ražas novākšanas. : :;'
Optimisti, turpretim, norāda, ka,
iepazīstoties : ar padomju naftas
saimniecības • stāvokli, kļūstot
skaidrs, ka kara nebūs.; nedz šogad,
nedz nākamajā gadā/ Pašreizēja
piecgadē, kas patlaban: ir trešajā
gadā, tikai nākošgad .paredzēts sasniegt
naftas produkcijas pirmskara
līmeni — 32 milj: t, kaut gan Sta-
BrīvTba un ^brivība''^
,,News\veek" jaunākais anckdf3ts- par ,,t)zclzc;
aizkaru-': • V
Budapcštas tirgotājs Bennijs Kohens. pi^ziņo
draugiem, ka dosies veikalu braucienā pa
Balkāniem Tiešām draugi pēc nedē as saņem
)irmo. skatu kartīti: ,.Sv.eiciens no, Brļīvās
Rumānijas!" :DrĪ7, seko nākošās, atki'ātnes ar
sveicieniem no Brīvās BulgāriiaV' un ..Brīvās
Dienvidslāvijas". Tad iestājas starpbrīdis.
Pēc diviem mēnešiem pienāk. pastkarte no
Ņujorkas: „Sveiciens no brīvā. ļBenniļa Ko-hena!"
• ' i
ins vēlēšanu runā 1946, g. februāri
apgalvoja, ka Padomju Savienībai
jāproducē.60.miij, t naftas gadā, lai
tā būtu - gatava katrai varbūtībai.
Iztrūkstošās 28 miij. t. na|tas, norāda
minētie optimisti, būšot., smērviela,
;;kas Berlīnes_ krizi saelļošot
tik labi, ka tā likvidēšoties bez
traucējumiem.'
: • Kādi patlaban ir galvenie Maskavas
preses neapmierinātības cēloņi
un uzbrukumu mērķi? Bez „kara
kūdītājiem . kapitālistiem" Maskavas
avīzes sūdzas vēl par slikto' preču
kvalitāti, ieskaitot tādas mantas, kā
.spuldzes un priekškaramās atslēgas;
par „buclimanieši:emV jeb ^starptautiskās
reakcijas apbruņošanas kustību'
par ..Daiļv Mai 1'kas; izplatot
„vismeln^kās reakcijas- smirdoņu";
par kompartijas amatvīriem, kas pametot
savas sievas. ' • • ::
Krievu lietās kompetenti zviedri
domājot, ka; Staļins plānojot jaunu
un stingrāku laulību likumu, kas
precētiem pāriem ar bērniem šldr-šan.
os padarīšot - gandrīz neiespēja-
. mu. . Pastiprinājusies^ a r ī k a m p a ņa
pret gramofona deju mūzikas platēm
muzikālo^ pornogrāfiju", kas
ļoti iepatikušās padomju jaunatnei..
Šāda mūzika, saka padomju avīzes,
varot patikt tikai ,,paklīdušiem.
gangsteriem". DM
DP valsis
. . — Vai tu klausījies šorīt: radio.? Nē? .Nu
tad jau: tu nezini arī to jaunāko! IRO nopirkusi
Dienvidamerikā milzīgi, lielu zetnes : ga-balu.
Tur pārcelšot visus- DP. Klimats arī
labs .— silts ielejās, . v ē s s kalnos. Upes un
ezeri orakšķcrniekiem, savs karogs, savs
parlaments, vārdu sakot. — sava valsts.
,. ^ Ūja!? Un kā tad'to DP valsti sauks?
— Par Ironiju..
SLUDINA;uMi
IESPIEDDARBI,
vizītkartes 50 gah. DM 4,--; kāzu un
sader, paziņ. 50 gab. D M 8,50; privātu
vēstuļu papīrs un apdrukātas aploksnes
100 gab. DAļ 11.— ; iestāžu formulāri,
r ē ķ i n u un kvīšu grāmatas, plakāti, sarīkojumu
programmas, ielūgumi, ieejas
kartes uc. , .:
pasūtināmi A. Sadrova spiestuvē (AVunchcn
S, Inncre \\'iener Strasse.- 34) vai pie par-stāvia
.A. Avotiņa (AVunchen,- ilerzog Hu-dolf
Str. 49). • *
Spiestuvc^s rīcībā liela latviešu burtu
izvēle. Airs izpildījums.
Pieprasiet iespieddarbu kalkulācijas;
. .Maksāšanas noteikumi: puse pasūti-nāiuma
vērtības iemaksājama pasūti-
. nā-iumu izdarot; otra puse ar pēcmaksu
pēc pasŪMnājuma saņemšanas.-
. Sūtīšanas izdevumus sedz pasū-lināTāļs.
(401
Latvijas pLln^.jarotais mdnistrs un āi^kāi-tējais sūtnis Zviedrijā
Voldemārs Salnais
dz. 20. maijā IS86. Lftibāiaa^ mids 4. augustā 1948. g, Zviedrijā.
Dziļās sērās
Bavārijas apgabala latviešu komiteja.
L A T V I J A . 1948. g. 10. aug„«-
DIBA
PADOMJ" riMAT!
BU. SABIEDRISKO LIETU MINISTRA A L F R Ē D A BĒRNIŅA AT\n_
ŅAS PAR L A T V U A S BOĻSEVIZACIJU „P0STA GW
Pēc padomju bažu aerīkosanas Baltijas valstīs, 1940, g, 13
PSRS ar ultimātu pieprasīja Lietuvā ielaist krievu armiju, ii^
valsts prezidents Smetona atstāja Lietuvu. Katru brīdi padomju '
mātu eaida arī r
VI
15. jūnijā pi-ezidentam vajadzēja
izbraukt uz Latgales dziesmu : svētkiem
Daugavpilī, taču notikumi
Lietuvā, bet īpaši padomju iebrukums
Latvijas territorijā 15. jūnija
a'grā rītā, spieda šo nodomu mainīt:
katru bridi varēja sagaidīt traģisko
notikumu tālāko norisi. : Tādu iespējamību
pastiprināja arī ziņas, ka
tieši pie Latvijas robežām Padomju
Savienība novieto ļoti daudz kaŗa-
Tomēr 15. jūnijs pagāja bez se-
Viškiem tālākiem starpgadījuniiem.
Pēc ārlietu ministra pieprasījuma,
Padomju Savienības sūtnis pat pievienojās
tūlītējai jauktas komisijas
dibināšanai robežu incidenta noskaidrošanai;
Arī svētdienas, 16. jū^
nija, rīta cēliens nenesa nekā jauna.
Prezidents bija ieskatos,: ja ^ līdz
pusdienai nebūs vēl nekādu uztraucošāku
pazīmju, tad viņš tomēr
brauks uz Daugavpili. Bet ap pus-
:dienas laiku ārlietu ministrijā no
Maskavas pienāca sūtņa Kociņa telegrammā,
ka pēc . dažām stundām
sekos ārkārtīgi svarīga šifrētā telegramma.
Pulksten 2 telegramma
arī pienāca. Tas bija Padomju Savienības
ultimāts, kas jāpieņem vai
jānoraida līdz pīkst. 10 vakarā. Negatīvas
atbildes vai atbildes nesaņemšanas
gadījumā, Krievija draudēja
pāriet robežu ar varu. •
Kamēr valsts kanceleja izziņoja
Rīgā palikušos: valdības locekļus un
ģenerālštāba vadītājus uz ārkārtēju
sēdi, prezidents: telefoniski sazinājās
ar': savu atvietotāju Daugavpils
dziesmu svētkos un vienojās, kā. atklāšanas
runu teiks pa radio no Rīgas
pils. K \L
„Stāvokļa apzīmējums ,,ļauns" ir
par maz. Bet ja mēs gribam pasargāt
zemi no panikas, kas : stāvokli
Vēl pasliktinātu, tad mums vajadzīgs
saglabāt; pašiem mieru," drošināja
prezidents Daugavpilī esošos valdības
locekļus. •
Pīkst. 18' Rīgas pilī" notika. valdības
liktenīgā sēde. Ko darīt? Ulti-.
māta pieņemšana nozīmētu Latvijas
neatkarības galu bez viena goda
šāviena. Bet arī noraidīšanas gadi
j urnā Padomju armij a tāpat iebrukt
u Latvijā, un arī tas nozīmētu
Latvijas, neatkarības iznicināšanu.
Prezidents pats nesen bija teicis
lepnus vārdus: ,,Labāk kājās stāvot.
mirt, nekā uz ceļiem dzīvot!" Tagad
bija pienākusi grūta liktehs stunda,
kad šiem lepnajiem vārdiem jādod
vai nu. tikpat lepns saturs, vai. arī
jāslīgst ceļos - varas priekšā. Četru
stundu laika Kremlī jābūt; atbildei.
Pretējā .gadījumā; mūsu austrumu
robežai pāri velsies "sarkanarmijas
tanku masas, motorizētās vienības
un aviācija uzbruks mūsu pilsētām.
Latvijas armija, aizsargi im ikviens
ieročus nest spējīgs vīrs bez
iebildumiem pildītu savu pienākumu.
Bet ar varonību vien ir par
maz, lai aizturētu tanku kolonnas.
Upuri būs smagi, bet Latvijas okupāciju
tie nenovērsīs. Pretošanās
dos ne vien izpostītu zemi, bet tādā
gadījumā jāupurē arī visi vīrieši
speķa gados, jo kas nepaliks kaujas
lauka, .aizies par gūstekņiem tālajā
Krievijā. Pasaulei būs atstāta leģenda,
bet maz paliks to, kas šo le-
,ģendu nodos, nākamajām- latviešu
paaudzēm. Tā tad bija jāizšķijras,
vai nu par brīvības leģendas radīšanu,
vai arī par tautas dzīvību. Un
lai cik- grūti tas arī bija, valdība,
pieņemdama ultimātu, bija' spiesta
liekties, 'taču ne sveša pār.spēka,^ bet
gan latviešu tautas nākošo paaudžu,
Latvijas nākotnes priekšā. Latvijas
telegrāfa aģentūra paziņoja pasau^
lei, ka Latvijas valdība pieņem Padomju
ultimātu labticībā, ka Krievija
turpinās respektēt visus'līgumus
un vienošanos abu valstu starpā,
kas garantē Latvijas suverenitāti.
. Lai novērstu varbūtējus incidentus,
kas varētu rasties, ja svešs karaspēks
robežu šķērsotu naktī, ārlietu
ministram Munteram ar -Padomju
sūtņa Derevjanska vidutājību
izdevās nokārtot jautājumu tā, lai
padomju speķi pirmdien, 17. jūnijā
robežu nepārnāktu pirms pulksten
6 no rīta.
Valdības .speciālvilciens - no dziesmu
svētkiem Daugapilī Rīgā pienāca
pl. 6.30. Tūliņ piezvanīju uz
pili.. Valsts prezidents bija jau - savā
darba kabinetā un aicināja mani uz
pili . aŗ ziņojumu. Noklausījies ziņojumu,
prezidents pateicās, bet neko
V- nejautāja, uz brīdi ie-grin-;
oārdomās. Tad pacēla
galvu aii piebilda-"
Pulksten10 kabineta : šedēi af
kal. redzēsimies. Pieņemahv viem
otrs svarīgs: lēmums' Jāstrādā
mer vien var." . ^ : .'
: Likās, pa šīm divām dienām
zidentā bija notikusi: kāda paŗmaM
ņa. Arēji gan viņš centās būt rfe
rīgs, ;:pāt paļāvīgs, lai tā iedroiinati
citus, bet iekšēji bija noticisķādi
lūzums.
_No piis Steidzos uz ministriju la
vel^ pirms kabineta sēdes nokārtos
dažus steidzamus jautājutniis
nistrijā mani gaidīja jau visi
Mi
m
stākie darbinieki.Reizē ar mani ka
binetā ienāca aizsargu priekšnieks
ģeņ. Prauls. Bez vārda viņš apkrjtl
man ap kaklu im pār viņa valgie
Tik
iek
10.
ultiiļil-ritēja
rūgtas izmisuma asaras,
pēc kāda brīža, niazliet ai
ģenerālis izteica: „Kas >iōtiks ar
Latviju, ar aizsargiem, ar mums v'i-siem?''
Ka boļševiku naidssevišķi i
" ies pret; nacionāli noskan
aizsargiem, par to nebija fiaii
mūsu spēkos vairs
nekādu līdzekļu, lai briesmas
• nātu. Atlika vienīgi vīri^ķ
pretim; nenovēršamajam.
Ar ģenerāli Praulu mani saist
ne tikai vairāk kā desmit gadu iļg<
kopīgs darbs aizsargu organ' zācijai
vadība, bet ari dziļa cieņa u i uzticība.
Viņa izmisums man bija saprotams,
taču tada pati n?la.inļes
•• sajūta . plosīja arī visus citus. Ve ^^
pēc brīža ģenerālis bija piilr.īgiJiti.
guvies, un mes;pārrunājām par ai2-\-
sargu; iesaistīšanu kārtības uzturēšanā
galvaspilsētā, ja /tāda
ciešamība rastos. Jau tas pa^as.cļie*;.
nas vakarā 1300 lauku alz5^
radās Rīgas aizsargu nam.ā.
Valdības sēde notika pīkst
īsa ziņojuma par Maskavas
tu, ārlietu minis.trs Munters
vai , tie valdības locekļi, kas. nebi- \ i
juši klāt iepriekšējā: valdības s|de, '
kur notikusi izšķiršanās par 1111- :
māta pieņemšanu, šim ' lēmurr ara ;
pievienojas.; --tej/^n Daugaviiils
pārbraukušie, lēmumam, protams,
pievienojāmies. Sēde vispār - nepija ;
ģaŗa, jo visiem ministriem-, viņu iestādēs
bija kārtojamas steidzarias
darīšanas. Finanču ministram lld2
^ nākamai . sēdei; pīkst. 15 vajadkeja
sagatavot ari likumprojektu pai \i' .
maksu ierobežošanu bankās.
Kad pēcpusdienā valdība s a p t e ;
jās atkal uz sēdi, sarkanā ar Bija
•Rīgu vēl nebijā aizsniegusi, , <aiļt;
«gan bija- zināms, ka austruTUoi un.
dienvidos robeža š ķ ē r š o t ^ ^ ļ i i ^;
vairākām stundām. Tikai starp plkstA
trim un četriem, no Jelgavas puses
nākdami,: pirmie krievu tanki _sa.-
sniedza galvaspilsētu un bez sazini^;
šanās ar mūsu iestādēm,] ieņēma
pastu,. telegrāfu un radiofļonu ļ ^
pārtrauca programmas raidīšanu.
PŖr krievu rīcību sazin'ājosļ; ar
sūtni Derevjanski. Sūtnis' atvainojās,
jo militāristi reizēm rikojo^es
par strauju un apsolījās starpgadiv
jumoī noskaidrot. Pēc pusstundas
piezvanīju sūtnim vēlreiz ļun
mu atbildi, ka programmas; muzikālo
daļu varot noraidīt, \^et nārejasi daļas
raidīšanu jāpārtraucot! Uz ^^a-nu
protestu, ka radiofona ipatVariga
ieņemšana nesaskan ar līdumu,, ,D<^'.
revjanskis atbildēja, ka tas ņfeso^
• viņa, bet armi-jas pavēlniecības rīkojums,
un to viņš grozīt nevarot.;
Pirms telegrāfa ieņemšanas v^:
dība tomēr vēl pa!>pēja pasaul;
vēstīt, ka tas, kas Latvijā! not
Padomju Savienības varas akts, .^«^
bez jebkāda pamata vērsts pret l^^'
vijas neatkaribu un latviešu taui^
tiesībām. ;
(Beigas
degvīna,
rielcS - H
:^^itis pasKaiijas
vairāk neb
Irieatlaidās un i|
p divus latiņi
' vairāk nc
ka dabūšu!
i'fģi desi āra.
ļļpnes, Išdēļas un,
j{{jio!*da, nez,
im jau to nevajž
rtjis. brālēm
Itsaitls'velik iegāj
ļ.pas -neveikls:•
lliiķl, par dlvi^ lai
hJ,..Paii§ma, bet
rinaizīnlrsls auj
fM Bet neatnāca]
aldapstāmles-
\^j!Lņibl)a gājis
AJ latiem kab|
•^kainadiiu, mel
Sitlj atmeta ar r|
6•i[ivl'\1 ediniķa Buļaļ
ziņS turpat, otri
tara plantācija
redzams, atbra
'ii^unatkalarrī
fe^iica,: Tikai dobj
•"^bia palicis m
darbos.
^. dārznieki s
'^^U:adSaulitis,i
gāja skatīt, k
liels, plats, a
TS
^stēma, ki
^ neturēt
ST^ pali
lai
Pasai
^3 pašus
maldini
nonu
Pasaulesi
ai
pi pa-ek.
iir
Pa tam izplatījās baujnas. ļļ}
valsts prezidents kādas āj'val.'5t5j|^^
mašīnā esot aizbēdzis. Zipa
iicPiš. tai lielu saviļņojumu g^l^^^P^^'^t o..ti
satraukumu nomierinātu,
vaļējā mašīnā izbraukāja'Rig^s
vākās ielas. Tanī pa.sā • '^^
Ulmanis pēdējo reizi apmeklēja •
Brāļu kapus, lai liektu g^'^^l^L
roņu priekšā, kas Latvijias bnv-upurējuši
dzīvības.
A l f r ē d s Bēr7>2?*
a.
Mi
advokāts
realizēt V
Nākamajā numura lasiet
turpinājumu
..SARKANBALTSARKANAIS
ROŽU PUŠĶIS"
šim numuram pievienotas 2 laP^
puses, kuras saņein ATP»^
pasiītiiiātaji.
aa
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-08-10 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480810 |
Description
| Title | 1948-08-10-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
li
1
m0
mm
•p5
te
pl
ti•e
i
i i
i I
iv:'
I
i
i i •
i i - - : .
pil.::
l i » ./
4
ko
be
pa
tii:
ro;
lie
pr
Mi'
m
žā
kc
nv:
dā
šii
ril
ril
Qc
m
Pi
sa
m
v i ,
ja
7"
bi
Īli
XX
te
ci
m'
te
ni
bi
to
IT
;:b.V.;
h
• d ;
a.
1 f;
•i i
14-. olimpiskās spēles Londona
Divu bērnu māte izcīna Holandei
četras zelta medaļas
PĒC 16 GADIEM ATKAL ARGENTĪNAS UZVARA MARATONA '
SKRĒJIENĀ
Vislielākā sensādja sporta pasaulē šodien ir holandiete Fanija Blan-kere-
Koena. Izcīnot 4 zelta medaļas (80 m barj., 100 m, 200 m, 4X10(1 m)
viņa paveikusi to, ko moderno olimpisko spēļu vēsturē līdz šim spējis
tikai viens vienīgs vīrietis — Džese Ovens. Teorētiski holandietē varēja
biit pārākā arī tāliēkšaņā un augstlēkšanā, kur viņai pieder fāino-menāli
pasaules rekordi, taču palīdzēdama Holandei uzvarēt 4X100 m
stafetē, tā šajās nozarēs nestartēja. Pasaules visu laiku labāka vieglatlēte
ir divu zēnu māte. Cik viņai gadu un cik tai pieder rekotdu, to
neviens īsti nezina, bet abos gadījumos ir noteikti pāri par 30.
Olijtnpiskāš spēles angļiem vēl Vienmēr nav apnikušas. 7. augustā,
kad beidzās vieglatlētikas un peldēšanas sacensības, stadioni bija galīgi
izpārdoti. Un ko sāka Bernhards Šovs? „Žēl, ka man pašreiz tik
daudz darba un nevaru būt Vemblejā, bet nākošajās olimpiskajās, spēles
katrā ziņa būŠu skatītāju
angļu dzejnieks,
Pēc 16 gadiem 42,2 km garajā maratona
ceļā atkal uzvarēja argentīnietis.
1932., g.- Lošandželosā: tas bija
Sabala, bet nupat Londonā
Ka.brora. Piedalījās 28 skrējēji.
25 km vadībā sabija kurlmēmais korejietis
Zū. Daudzi slaveni cīnītāji
izstājās sacensību nebeiguži. ; Pavisamsvaigs
stadionā pirmais ieskrēja
argentīnietis Kabrora un ār 2 st.
34 min. 51 sek.. rezultātu izcīnīja zel-
. ta medaļu. Tad lēnām ietipināja
beļģis Gejī, bet tā spēki jau bija:
galā. 85.000 skatītāju acu priekšā
viriam gaļ'ām aizsteidzās anglis Ričards,
iegūdams: 2. v; (2:35:07,6), ķet
Gejī tika bronzas medaļa (2:35:33,6),
un skrējienu beidzot savu tautiešu
rokās; viņš sabruka. Otra- vieglatlētikas
smagajā disciplīnā desmitcīņā
uzvarēja; ASV,,brīnumbērns",^
V; Matīss, kas Londonā; desnaitcīņ^
startēja ne vairāk kā; trešo reizi savā
mūžā.
\ Ārkārtīgi . dramatiskas sacensības
notika stafetes skrējienos. 4X100 m
distancē lieliski cīnījās ASV un Ja-maikas
skrējēji. Pēkšņi jamaikietis
Vints atstāja skrejceļu un sāpēs atsēdās
laukumā. Viņam atgadījās
kaut kas nelabs kājas muskulī. Viegli
uzvarēja ASV. Amerikāņiem tra-
• ģiski beidzās 4X100 m stafetes skrējiens.
Nēģeris Juvels jau 1. mgiņā
pārkāpa noteikumus un visu ASV
vienību diskvalificēja. Tāpēc notika,
ka' vieglatlētikas sacensības uz-.;
varētājus godinot pirmo reizi Vem-blejā
atskanēja Anglijas himna.
,,God Save the King" gan spēlēja
par godu arī Jamaikas milzim Art.
Vintam, kad tas uzvarēja 400 m
skrējienā, jo Jamaika iekļaujas britu
impērijā. Šajā salā, kur ir tikai
1,2 mjlj. iedzīvotāju, izauguši vareni'
atlēti, vispirms Vints — pagājušajā
karā lidotājs angļu armijā, bet
tagad medicīnas students Londonā,
10.000 m soļojumā uzvarēja no ^Daļiņa
laikiem" vecākās paaudzes rīdziniekiem
labi' zināmais zviedrs
Džons Mikaelsons (45:13.5 min.), bet
mūsu vēl labākā paziņas, tagad jau
mirušā Artura T. Svāba dēls Fr.
Svābs ;(Sveicēji ieguva brozas medaļu
(»t6:02,0).. Otrais bija zviedrs Jo-chansons
(45:49.4). PiecU' pirmo vietu
ieguvēji pārspēja līdzšinējo olimpisko
rekordu. Lielākais pārsteigums
vieglatlētikā ir somu garo distanču
skrējēju neveiksme. Mazā
Somija šoreiz nespēja celt lielās E i ropas
sporta slavu tā, kā citas olimpiskajās
spēlēs. Skaistā un 32 g. v.
filmu artista Tapio Rautavāra uzvara
šķēpa mešanā, kad viņš atstāja
aiz sevis amerikāņu ārstu Sei-mūru
un ungāru apavu pārdevēju
Vai'šegi, palika Somijas vienīgā zelta
medaļa vieglatlētikā!
Zelta medaļas sieviešu sacensībās:
200 m — F. Blankere — Koena
(Hol) 24,4 sek.; tāllēkšanā — 0.
Giarmatija (Ung.) 5,G95 m;.4X100 m
— • Holande 47,5 sek., 2. Austrālija,
3. Kanāda. Augstlēkšanā 1. v. ieguva
melnā amerikāniete Kočmane,
pārlecot 1,68 m. Tikpat daudz, bet
tikai ar vairāk mēģinājumiem veica
arī 2. V. ieguvēja, divu bērnu māte
(^ama-Tailore (Angl.), kas jau 1936.
g. Berlīnē izcīnīja sudrabu medaļu.
Bronza- tika francūzietei Ostermei-jerei
(1.64 m ) . S ī viņai bija trešā
olimpiskā medaļa. Holandietes Koc-nas-
BlanlN:eres pasaules rekords ir;
1,71 m (1943. g.). Vīriešu sacensībās
3000 m kavēkļu skrējienā visas 3
pirmās, vietas ieguva zviedri, Uzva-i*
ēja Tore Sjestrands (9:04,6 min.).
400 m: 1, Arturs Vints (Jam.) 46,2;
2. Mekkenlejs (Jam.), kas nesen sasniedza
fainomenālo pasaules rekordu
— 45,9 sek. Nepiedzīvoti skaists bija
1500 m skrējiens. Uzvarēja
zviedi^ Henrijs Eriksons (3:49,8
kādām avīžniekam 93 g. V.
min.), aizsteidzoties 7 m priekša savam
tautietim L. Strandam. 4 X100
m: 1. Anglija 41,3 sek., 2. Itālija, 3.
Ungārija. 4X100 m:: 1. ASV 3:10,4
min., 2. Francija, 3. Zviedrija. Desiņā:
1. Bobs. Matīss (ASV) 7139
.,LATVIJAS" ABONEMENTS,
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķiem eksemplāriem
(līdz 3 • eks. iesk.), maksā
DM 3.- mēnesi 4- DM 0,50 par piesūtīšanu;
ar „Atpūtai' DM 4.- mēnesī
+ DM 0,50 par piesūtīšanu; pasūtinot
kollektivi vairāk par 3 eks. — DM3.—
mēnesi, bet kopā ar Atpūta i" DM 4.-
mēnesi par eksemplāruj pasūtinot uz ār-zemēm
un maksājot Vācijā kopā ar .,At-pūtaj":
DM 4.— mēnesī + DM 0,80 par
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par vienslejīgas nonpareille iespiedrindas
aizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi-nājumi
par puscenu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedunii un korespondence adre-sējama:
„Lat\'ijai", (13b) Gūnzburg/Do,,
Būrgerraeister-Landmannplatz 7.
p., 2. Heinrichs (Fr.) 6974 p., 3. j Si-mons
(ASV) 6954 p.
Peldēšanā ainerikāņu pārākumu
spēja apdraudēt tikai nedaudzi citu
zemju sportisti.-; 200 m uz krūtīm
ASV tika visas 3 pirmās vietas..Uzvarēja
amerikāņu lietuvietis;Verdēiļs
(2:39,9; min. — jauns ol. rek.).ļ 1500 m
kraulā:- 1. Meklēns (ASV) i 19:18,5
min., 2. Maršals (Austrā].),, 3. Mitro
(Ung.). 100 m uz muguras sievietēm
ātrākā bija dāniete Ķarēna Harupa
(1:14,4 miri. - - j . ol. r.). 400 m kraulā:
1. A. Kertise (ASV) 5:17,8 min.
(j. ol. r.), 2. Harupa, 3. vietā 17
g. V, angliete' Ģibsoņe. Vēl 2 zelta
medaļas Amerikai: 100 m uz iriugu-ras
vīriešiem (Alens Steks) un
4X100 m kraula stafetē sievietēm,
kur 2. bija Dānija un 3.'. Holande.
Visskaļākie • mirkli Empire Pool tel-^
pās izvērtās sestdien, kad Itālijas
vienība uzvarēja ūdens polo ispēiē,
bet divu iepriekšējo olimpisko: sacensību
uzvarētāji ungāri palikk 2.
vietā. Bronzas medaļu iegu'va Holande.
Itāļi ūdenī skūpstījās uh apkampās.
^ Lauka hokejā turpinās Indijas panākumi,
bet olimpisko spēļu' rīkota-
: ji priecīgi,. ka : indieši ; jau .izsisti"
no futbola turnīra, jo viņi kategoriski
pateica, ka spēlēs ar kailām
kājām. Futbola noteikumos tiešām
nav paragrāfu, kas aizliedz piedalīties
sacīkstēs baskājaiņu vienībai.
Lielais favorīts futbolā ir Zviedrijas
vienpadsmits. Tas uzvarēja Koreju
12—0. Zviedru . slavenais luzbrucējs
Gunārs Nordāļs Londonā atvadās no
amatierisma: viņš nākamajā sezonā
spēles franeu profesionālo • vjeriī-•
bā Stade Francais Paris! Pārējie^ 3
ceturtdaļfināla rezultāti: Dānija-ija
.5—3, Anglija—Francija 1—0
un Dienvidslāvija—Turcija 3—1. Pusfinālos
spēlēs Z vi e d r i j a—D i en v i d-sl
avi ja un Dāni ja—A n glij a; Basket -
bolā beigušās priekšsacīkstes visās
4 grupās; ASV: pieveica Argentī.nū
tikai. 59—57, bet Ungārija^ pārspēja
Kanādu 37—36! Paukošana turpinās
Francijas panākumi, kamēr grieķu-romiešu
cīņā • triumfē • zviedri. Tik'
noteikts .atsevišķu valstu. ,\monopols''
nav saskatāms šaušanā un.' zēģelēša-
. bonedel kārta boksei-iem (260 dalībnieku!),
svara: cēlājiem,! vingrotā
j iem, riteņbi'aucējiem, airētājiem-un
jājējiem, bet vēl vienmēr spēkosies
arī basketbolisti, hokejisti, .paukotāji
un zēģelētāji. I • i
LONDONAS OLIMPISKO SPĒĻU
li kā Londonas olimpisko spēļu ēnā ir
inttTt'Sc par mūsu pašu sporta notikumiem.
21. un 22. au^. Nirnbcrgas stadionā notiks.
Iņtvic.šu emigrācijas .•meistarsacīkstēs vieglatlētikā.
Sākums abās dienās pīkst. 15. Dalībnieki,
tikai caur organizācijām^ līdz 14. aug.
piesakāmi R. Upatnickam: Niimbcrg 2., DP
Canip Fischbach. INROPF slporta ko,miteias
priekšsēdis V. Lagzdiņš mus informē,, ka
DP meistarsacīkstēs vieglatlētikā 28. un 29.
aug. Nirnb.crgā noteikti notiks|, bet nebūs par
e d z ē t ā s sacensības peldēšanā., Vieglatlētikā
jau pa daļai. izraudzīti mūsu 'reprezentanti.
.Latviešiem uzticēts _rīkot DP meistarsacīkstēs
boksā un paukošanā. Boksā sacīksļtēm'jānotiek
21. un 22. • augustā.. Ievadītas sai-una? ai^
IRO par ceļa izdevumu atmaksu' Dip meistarsacīkšu
dalībniekiem; DP futbola meistarsacīkšu
. turpināiumā Augsburgā lietuvieši un.
ukraiņi spējēja 4—4 (1 - 3 | n e i z š ķ i r t i . . I e r a d ās
2000 skatītāju:
ASV pieņemts inflācijas
apkarošanas
likums
Pēc trīspadsmit dienu darba
sestdien beidzās ASV kongresa
ārkārtējā sesija. Pieņemts republikāņu
ierosinātais inflācijas
apkarošanas likums, kas dod valdībai
tiesības kontrolēt banku
darbību un kredītus iepirkumiem.
. Kongress turpretim norai-
, dījis prezidenta Trumena prasību'
akceptēt kontroli; pār algām un
cenām. BBC
MASKAVAS IKDIENA LIELAS UN
MAZĀS LĪNIJĀS
īstais pārbaudījuma laiks būs augusta
beigās, izsakās ,,Daily Mail"
Stokholmas korespondents Gordons
' Jongs rakstā, kurā , piemin dažus
.Maskavas novērotāju zīlējumus par
politiskās: situācijas iespējamo attīstību
un raksturo pasreizējās polī-tiskās
un sabiedriskās tendences
Maskavā; Pesimisti novērotāju vidū
saskatot .tumšu: mākoņu biezēšanu,
pie apvāršņa, pie kam viens no melnākiem
padebešiem esot pašreizējā
grandiozā padomju preses kampaņa
par ražas novākšanas steidzināšanu.
Zemnieki aicināti steigšus ie-'
vākt kviešus, strādājot; pat lietus
dienās, ja vajadzīgs. Pesimisti norāda,
ka kviešu novākšana esot jau
gluži vēsturisks ievadījums visiem
kapiem, ko sākušikrievi, tādēļ kritiskākais
brīdis pasaulei varot; būt
pēc ražas novākšanas. : :;'
Optimisti, turpretim, norāda, ka,
iepazīstoties : ar padomju naftas
saimniecības • stāvokli, kļūstot
skaidrs, ka kara nebūs.; nedz šogad,
nedz nākamajā gadā/ Pašreizēja
piecgadē, kas patlaban: ir trešajā
gadā, tikai nākošgad .paredzēts sasniegt
naftas produkcijas pirmskara
līmeni — 32 milj: t, kaut gan Sta-
BrīvTba un ^brivība''^
,,News\veek" jaunākais anckdf3ts- par ,,t)zclzc;
aizkaru-': • V
Budapcštas tirgotājs Bennijs Kohens. pi^ziņo
draugiem, ka dosies veikalu braucienā pa
Balkāniem Tiešām draugi pēc nedē as saņem
)irmo. skatu kartīti: ,.Sv.eiciens no, Brļīvās
Rumānijas!" :DrĪ7, seko nākošās, atki'ātnes ar
sveicieniem no Brīvās BulgāriiaV' un ..Brīvās
Dienvidslāvijas". Tad iestājas starpbrīdis.
Pēc diviem mēnešiem pienāk. pastkarte no
Ņujorkas: „Sveiciens no brīvā. ļBenniļa Ko-hena!"
• ' i
ins vēlēšanu runā 1946, g. februāri
apgalvoja, ka Padomju Savienībai
jāproducē.60.miij, t naftas gadā, lai
tā būtu - gatava katrai varbūtībai.
Iztrūkstošās 28 miij. t. na|tas, norāda
minētie optimisti, būšot., smērviela,
;;kas Berlīnes_ krizi saelļošot
tik labi, ka tā likvidēšoties bez
traucējumiem.'
: • Kādi patlaban ir galvenie Maskavas
preses neapmierinātības cēloņi
un uzbrukumu mērķi? Bez „kara
kūdītājiem . kapitālistiem" Maskavas
avīzes sūdzas vēl par slikto' preču
kvalitāti, ieskaitot tādas mantas, kā
.spuldzes un priekškaramās atslēgas;
par „buclimanieši:emV jeb ^starptautiskās
reakcijas apbruņošanas kustību'
par ..Daiļv Mai 1'kas; izplatot
„vismeln^kās reakcijas- smirdoņu";
par kompartijas amatvīriem, kas pametot
savas sievas. ' • • ::
Krievu lietās kompetenti zviedri
domājot, ka; Staļins plānojot jaunu
un stingrāku laulību likumu, kas
precētiem pāriem ar bērniem šldr-šan.
os padarīšot - gandrīz neiespēja-
. mu. . Pastiprinājusies^ a r ī k a m p a ņa
pret gramofona deju mūzikas platēm
muzikālo^ pornogrāfiju", kas
ļoti iepatikušās padomju jaunatnei..
Šāda mūzika, saka padomju avīzes,
varot patikt tikai ,,paklīdušiem.
gangsteriem". DM
DP valsis
. . — Vai tu klausījies šorīt: radio.? Nē? .Nu
tad jau: tu nezini arī to jaunāko! IRO nopirkusi
Dienvidamerikā milzīgi, lielu zetnes : ga-balu.
Tur pārcelšot visus- DP. Klimats arī
labs .— silts ielejās, . v ē s s kalnos. Upes un
ezeri orakšķcrniekiem, savs karogs, savs
parlaments, vārdu sakot. — sava valsts.
,. ^ Ūja!? Un kā tad'to DP valsti sauks?
— Par Ironiju..
SLUDINA;uMi
IESPIEDDARBI,
vizītkartes 50 gah. DM 4,--; kāzu un
sader, paziņ. 50 gab. D M 8,50; privātu
vēstuļu papīrs un apdrukātas aploksnes
100 gab. DAļ 11.— ; iestāžu formulāri,
r ē ķ i n u un kvīšu grāmatas, plakāti, sarīkojumu
programmas, ielūgumi, ieejas
kartes uc. , .:
pasūtināmi A. Sadrova spiestuvē (AVunchcn
S, Inncre \\'iener Strasse.- 34) vai pie par-stāvia
.A. Avotiņa (AVunchen,- ilerzog Hu-dolf
Str. 49). • *
Spiestuvc^s rīcībā liela latviešu burtu
izvēle. Airs izpildījums.
Pieprasiet iespieddarbu kalkulācijas;
. .Maksāšanas noteikumi: puse pasūti-nāiuma
vērtības iemaksājama pasūti-
. nā-iumu izdarot; otra puse ar pēcmaksu
pēc pasŪMnājuma saņemšanas.-
. Sūtīšanas izdevumus sedz pasū-lināTāļs.
(401
Latvijas pLln^.jarotais mdnistrs un āi^kāi-tējais sūtnis Zviedrijā
Voldemārs Salnais
dz. 20. maijā IS86. Lftibāiaa^ mids 4. augustā 1948. g, Zviedrijā.
Dziļās sērās
Bavārijas apgabala latviešu komiteja.
L A T V I J A . 1948. g. 10. aug„«-
DIBA
PADOMJ" riMAT!
BU. SABIEDRISKO LIETU MINISTRA A L F R Ē D A BĒRNIŅA AT\n_
ŅAS PAR L A T V U A S BOĻSEVIZACIJU „P0STA GW
Pēc padomju bažu aerīkosanas Baltijas valstīs, 1940, g, 13
PSRS ar ultimātu pieprasīja Lietuvā ielaist krievu armiju, ii^
valsts prezidents Smetona atstāja Lietuvu. Katru brīdi padomju '
mātu eaida arī r
VI
15. jūnijā pi-ezidentam vajadzēja
izbraukt uz Latgales dziesmu : svētkiem
Daugavpilī, taču notikumi
Lietuvā, bet īpaši padomju iebrukums
Latvijas territorijā 15. jūnija
a'grā rītā, spieda šo nodomu mainīt:
katru bridi varēja sagaidīt traģisko
notikumu tālāko norisi. : Tādu iespējamību
pastiprināja arī ziņas, ka
tieši pie Latvijas robežām Padomju
Savienība novieto ļoti daudz kaŗa-
Tomēr 15. jūnijs pagāja bez se-
Viškiem tālākiem starpgadījuniiem.
Pēc ārlietu ministra pieprasījuma,
Padomju Savienības sūtnis pat pievienojās
tūlītējai jauktas komisijas
dibināšanai robežu incidenta noskaidrošanai;
Arī svētdienas, 16. jū^
nija, rīta cēliens nenesa nekā jauna.
Prezidents bija ieskatos,: ja ^ līdz
pusdienai nebūs vēl nekādu uztraucošāku
pazīmju, tad viņš tomēr
brauks uz Daugavpili. Bet ap pus-
:dienas laiku ārlietu ministrijā no
Maskavas pienāca sūtņa Kociņa telegrammā,
ka pēc . dažām stundām
sekos ārkārtīgi svarīga šifrētā telegramma.
Pulksten 2 telegramma
arī pienāca. Tas bija Padomju Savienības
ultimāts, kas jāpieņem vai
jānoraida līdz pīkst. 10 vakarā. Negatīvas
atbildes vai atbildes nesaņemšanas
gadījumā, Krievija draudēja
pāriet robežu ar varu. •
Kamēr valsts kanceleja izziņoja
Rīgā palikušos: valdības locekļus un
ģenerālštāba vadītājus uz ārkārtēju
sēdi, prezidents: telefoniski sazinājās
ar': savu atvietotāju Daugavpils
dziesmu svētkos un vienojās, kā. atklāšanas
runu teiks pa radio no Rīgas
pils. K \L
„Stāvokļa apzīmējums ,,ļauns" ir
par maz. Bet ja mēs gribam pasargāt
zemi no panikas, kas : stāvokli
Vēl pasliktinātu, tad mums vajadzīgs
saglabāt; pašiem mieru," drošināja
prezidents Daugavpilī esošos valdības
locekļus. •
Pīkst. 18' Rīgas pilī" notika. valdības
liktenīgā sēde. Ko darīt? Ulti-.
māta pieņemšana nozīmētu Latvijas
neatkarības galu bez viena goda
šāviena. Bet arī noraidīšanas gadi
j urnā Padomju armij a tāpat iebrukt
u Latvijā, un arī tas nozīmētu
Latvijas, neatkarības iznicināšanu.
Prezidents pats nesen bija teicis
lepnus vārdus: ,,Labāk kājās stāvot.
mirt, nekā uz ceļiem dzīvot!" Tagad
bija pienākusi grūta liktehs stunda,
kad šiem lepnajiem vārdiem jādod
vai nu. tikpat lepns saturs, vai. arī
jāslīgst ceļos - varas priekšā. Četru
stundu laika Kremlī jābūt; atbildei.
Pretējā .gadījumā; mūsu austrumu
robežai pāri velsies "sarkanarmijas
tanku masas, motorizētās vienības
un aviācija uzbruks mūsu pilsētām.
Latvijas armija, aizsargi im ikviens
ieročus nest spējīgs vīrs bez
iebildumiem pildītu savu pienākumu.
Bet ar varonību vien ir par
maz, lai aizturētu tanku kolonnas.
Upuri būs smagi, bet Latvijas okupāciju
tie nenovērsīs. Pretošanās
dos ne vien izpostītu zemi, bet tādā
gadījumā jāupurē arī visi vīrieši
speķa gados, jo kas nepaliks kaujas
lauka, .aizies par gūstekņiem tālajā
Krievijā. Pasaulei būs atstāta leģenda,
bet maz paliks to, kas šo le-
,ģendu nodos, nākamajām- latviešu
paaudzēm. Tā tad bija jāizšķijras,
vai nu par brīvības leģendas radīšanu,
vai arī par tautas dzīvību. Un
lai cik- grūti tas arī bija, valdība,
pieņemdama ultimātu, bija' spiesta
liekties, 'taču ne sveša pār.spēka,^ bet
gan latviešu tautas nākošo paaudžu,
Latvijas nākotnes priekšā. Latvijas
telegrāfa aģentūra paziņoja pasau^
lei, ka Latvijas valdība pieņem Padomju
ultimātu labticībā, ka Krievija
turpinās respektēt visus'līgumus
un vienošanos abu valstu starpā,
kas garantē Latvijas suverenitāti.
. Lai novērstu varbūtējus incidentus,
kas varētu rasties, ja svešs karaspēks
robežu šķērsotu naktī, ārlietu
ministram Munteram ar -Padomju
sūtņa Derevjanska vidutājību
izdevās nokārtot jautājumu tā, lai
padomju speķi pirmdien, 17. jūnijā
robežu nepārnāktu pirms pulksten
6 no rīta.
Valdības .speciālvilciens - no dziesmu
svētkiem Daugapilī Rīgā pienāca
pl. 6.30. Tūliņ piezvanīju uz
pili.. Valsts prezidents bija jau - savā
darba kabinetā un aicināja mani uz
pili . aŗ ziņojumu. Noklausījies ziņojumu,
prezidents pateicās, bet neko
V- nejautāja, uz brīdi ie-grin-;
oārdomās. Tad pacēla
galvu aii piebilda-"
Pulksten10 kabineta : šedēi af
kal. redzēsimies. Pieņemahv viem
otrs svarīgs: lēmums' Jāstrādā
mer vien var." . ^ : .'
: Likās, pa šīm divām dienām
zidentā bija notikusi: kāda paŗmaM
ņa. Arēji gan viņš centās būt rfe
rīgs, ;:pāt paļāvīgs, lai tā iedroiinati
citus, bet iekšēji bija noticisķādi
lūzums.
_No piis Steidzos uz ministriju la
vel^ pirms kabineta sēdes nokārtos
dažus steidzamus jautājutniis
nistrijā mani gaidīja jau visi
Mi
m
stākie darbinieki.Reizē ar mani ka
binetā ienāca aizsargu priekšnieks
ģeņ. Prauls. Bez vārda viņš apkrjtl
man ap kaklu im pār viņa valgie
Tik
iek
10.
ultiiļil-ritēja
rūgtas izmisuma asaras,
pēc kāda brīža, niazliet ai
ģenerālis izteica: „Kas >iōtiks ar
Latviju, ar aizsargiem, ar mums v'i-siem?''
Ka boļševiku naidssevišķi i
" ies pret; nacionāli noskan
aizsargiem, par to nebija fiaii
mūsu spēkos vairs
nekādu līdzekļu, lai briesmas
• nātu. Atlika vienīgi vīri^ķ
pretim; nenovēršamajam.
Ar ģenerāli Praulu mani saist
ne tikai vairāk kā desmit gadu iļg<
kopīgs darbs aizsargu organ' zācijai
vadība, bet ari dziļa cieņa u i uzticība.
Viņa izmisums man bija saprotams,
taču tada pati n?la.inļes
•• sajūta . plosīja arī visus citus. Ve ^^
pēc brīža ģenerālis bija piilr.īgiJiti.
guvies, un mes;pārrunājām par ai2-\-
sargu; iesaistīšanu kārtības uzturēšanā
galvaspilsētā, ja /tāda
ciešamība rastos. Jau tas pa^as.cļie*;.
nas vakarā 1300 lauku alz5^
radās Rīgas aizsargu nam.ā.
Valdības sēde notika pīkst
īsa ziņojuma par Maskavas
tu, ārlietu minis.trs Munters
vai , tie valdības locekļi, kas. nebi- \ i
juši klāt iepriekšējā: valdības s|de, '
kur notikusi izšķiršanās par 1111- :
māta pieņemšanu, šim ' lēmurr ara ;
pievienojas.; --tej/^n Daugaviiils
pārbraukušie, lēmumam, protams,
pievienojāmies. Sēde vispār - nepija ;
ģaŗa, jo visiem ministriem-, viņu iestādēs
bija kārtojamas steidzarias
darīšanas. Finanču ministram lld2
^ nākamai . sēdei; pīkst. 15 vajadkeja
sagatavot ari likumprojektu pai \i' .
maksu ierobežošanu bankās.
Kad pēcpusdienā valdība s a p t e ;
jās atkal uz sēdi, sarkanā ar Bija
•Rīgu vēl nebijā aizsniegusi, , |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-08-10-04
