Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1948

              m nierencē a e savi
i dibināt' at^^i P:-
ffianizāciju ar n ^ " »fc
'.^^>vo latvieši
"3ki Pētīt. T S 3 >
t .zinātniskās t^.>'»
fika sāka-Rīga,"Z';''^''
mm komiteja
Nemljas prielate?'!''»'
tžais-mērķis:, 17.'^^
1 pabalstīt \tvieS 3 fumus Visos hSa«"t.
ivados un rūnpti»
Ska novērojumi pa ^
J ne mirkli nedriksS
fya« dvēseles k p £
tnmc^ar.valaligās;*
ikulturaa augus ko mn
ļ i d r w dārznieks, Latvi ,
I mdisanas • urt augC
iŗikrt_ tikt pārtrauC
i išanas pusceļā noztai
ļ dnz vien panāks mūsu»
ŗam, Likteņa izaicinājums
din mūsu pienākums nevs
iiolaist rokas, bet pieņemt
i sur un vienmēr, Sal'ziņi
^gnb_ ar savu: priekžziiRi'
neticīgos unI.pagurušos
ŗ'. sevi latviešu patriotus
Ms kņadā rūp mūau tau-las
vērtības - pa,saulci
taestā trimdinieka gatigs
laikā jau Otrreiz asociāci.,
ailcejās kopa, šoreiz Virc*
.trālās nometnes viesipi-rriē,
lai divu dienu inten-demonstrētu
trimdas sal- •
Tējai kultūrai pasaulē, ka
salauzt mūsu tlcir
ļu nScļjais labajam mm.
,ūšu humanitāro zinātŗiii:
manifestācija, kurā tldl.
l piedalījās ar reforaliem
tā Itālijā, Zviedrijā un
Valstis . i^ikliedētio lat.
nieki. Tad pat: gallgli
noorganizēt^^ asoclācijaj
iirbiba, uzaicinot par va-ādas.
plaši pazīstamas per-tur^
—' prof, A. Švābl.alz.
prof. Ed. Sturmu, folklo'
. Ķ. Straubergu, valodnie-
>rof. Ed: Sturmiu-Hauzcn-ikslas
vēsturē - prof, P. J , literatūras vēsturē -
ļ . K . Dziļleju, tcoloftljā -
I Kundziņu, ģeogrāfijā -
• ikalderu, filozofijā-prot
f u, psīcholoģijā - Dr. B,
Jbu zinātnē - senatoru A.
pn-iimr'^
Vērzemnieku. Katri
irbojas vismaz pleci kdr-
Icljais biedri, laurus ptV.
radītāja priekšlikuma,UZ'
I
Vi
i
m I
M j o t līdz šim,veikto, valdt-ļ
10t patīkamo pārsteiguitiii
ot vteus flnanciālos grtt*
des 1500 eks. Iespiest J'
Mā LIbekā) latviešu,*
pirmās konferences K |
r ko vislielākā atzinlb»
tn Latvija", kas Mm f
Ziedojis ī P f""-^.ļj.
-māko darbību ns|i
asociācijas « f f*
„ darbs tiks turptoa^^,
„ bet «iešana taute ;
Itbalstu a.om^a
ļ06 ™ Viņu
A.SV.
I AI CITUR TSPAT? _
ļidas reforma^ v^^djrjji
Savu budžetu ^ ^.
,CK, samazinot n c v „ ,„
^kaiturb^ a",StaW'>,
• ka tāpat tam vaJ^^^itcja^^^
i.alu.unnoinetņuK^^^.,,
m zinu nometņu ku ^ .
m reformas ņoffletn
M i s ir augstākas n
S i n t r ā l ā s k ^ g ^ i ^ e n t r ā l ā s komitej^ ,
bija DM
» nometņu komitŗ,,,,i,
ffl'tādāsno ņomt^.^^^
' i i prātīgiem; ^ledoj^' ,ļ^e.r
M m ē , ka tap c ļ ,,,p,
lizlieto taupīgi. ^^5lijē)^^^
» . visstriktak ŗ^^^ f
Linistrātīvajos bu«-
i
i
i
i ;
i
I
m
II
'0''
ii
LATVIJA. g. 10. augusta
ANGĻU M I L I T A R E K S P E R T S P R A S A S A G A T A V O T I E S P R E T GAISA
I N V Ā Z I J U A N G L I JA
Vai Padomju Savienība vēlas ka-pj
iin vai tā var karu atļauties. —
Liž •'•om jautājumiem mēģina atbil-ŪL-
t laikrakst.s ,.Daily M a i l " ;in al/.:.st,
ka ir daudz apstākļu, kas Maskavai
i:;tLi IJotu labi pārdomāt, pirms ris-icf-
t'. I.aikral<sts spriež, ka padomju
vaNtiba, ie.^'!:aitot tcās satelītus, ne-rn;
r/. nav tik droša un nc„^atricinā!a
.vivā komCirii.rima relid^ijā un uzticībā
Kremlim, kā to Maskavas propa^an-ciļsti
cenžas attēlot.
StaMns valda par diezgan nemierī­gu
impēriju, • spriež ievadnleks un
uzskaita šādus faktus: Dienvidslavi-
]U un Tito afēra; opozicionāri ele­menti
Bulgārijā, Ungārijā un Cecho-
.^lovakljā; pretkom.ūnistisks no.skaŗio-
•jums Vācijā un Austrijā; Albānijas
neuztiGamība; Somijas vēl saglabātā
neatkarība. Kara gadījumā^Maska­vai
vajadzētu lioKVs spēkus,' lai no­valdītu
šīs zemes. Tāpat" .saspīlēju­mi
jūtami pn.^ā Padomju Savienībā.
Kad beidzās kaps, tad ar izbrīnu bi­ja
jākonstatē, ka vesela armija bija
dezertējusi un cīnījusies kopā ar vā­ciņiem;
Divas autonomas republi­kas
Krimas un Čečenu-ingu.^u —•
ari bija sākušas ..bruņotu cīnu, pret
padomju armijas vienībām'' un tā­dēļ
to iedzīvotājus izsūtīja. Arī-ukrair,
u nav aizmirsusi baigos laikus,
kad miljonus viņu tautiešu • spieda
aiziet bojā bada nāvē. Latvieši, lie­tuvieti
un igauņi nīst Kr'cmli ar.
dziļu un riu^tu naidu, „Jauns kapS
varētu ar ick.^ējiem dumpjiem smagi
satricināt' Padomju Savienību," rak­sta
.,Dally Mail".
' Tālāk laikraksts pievēršas Padom­ju
Savienības m a t e r i ā l a j ām iespējām
un nopietni apšauba, vai pēc tik
smagās, Kiropas Krievijas izpostīša­nas
ši zeme trīs gadt)s jau būtu pa­spējusi
atkopties. Padomju bruņoto
speķu vērtējumā ,,Daily M a i l " iziet
no 2-—4 mllj. vīriem aktīvā armijā,
14,000—40.000 lidmailīnām un flotes
ar 200—300 zemūdenēm un ļilezīniē,
ka Padomju Savienībā liela vērība
veltīta raķešu šāviņu nozarei. Tie
kopā Ir Ievērojami spēki, bet arī rie­tumu
valstīm ir plašas cilvēku rezer­ves,
un šo valstu efektīva rīcība va­rētu
radīt pretestību padomju armi-ām
līdz brīdim, kamēr rietumi iz­vērš
visus savus spēkus.
Soli tālāk savos apsvērumos iet
pazīsļamais angju militārais komen-tfUors
kapteinis Lldels Harts tā pa-i^
a laikraK'sta citā -.luunurn. Viņš
iziet no ļaunākā pieņēmuma, iva ta-i^
adējals „aukstais kaps" tiešām pnr-
V(^rslos īstā kapā uri k a padomju ar­mijām
izdotos ātri iekapot visu E i ­ropas
kontinentu. Anglija tad būtu
tādā pat stāvoklī kā 1940. g. — izo­lēta
sala Iekarota'kontinenta pievār­te,
Vai Staļins tādā: gadījumā spētu
iekarot Angliju no gaisa, j a u t ā Harts.
Viņš uzsvop, ka, blakus pārsteigu­ma
ieročiem, nākošajā kapā liela no­zīme
būtu ari pārsteiguma operāci­jām.
Pie tādām pieder izpletņu lē-eōļu
pasākumi. Vācieši tādā veidā
1940. g. ieguva atslēgas pozīcijas Ho­landē
un Beļģijā un 1941. g! ickapoja
Krotas salu. V ē l ā k ' r i e t u m u sabied­rotie
izmantoja ' izpletņu lēcējus vēl
plašflk Normandijas. invāzijā, Rci-nas
kapa gājienā un Reinas forsē-
J^anā. Turpretim krievi, kaut gan
bija žinī .nozarē ploniepi, kapā neiz­darīja
nevienu plašāku iz^plētņu lē­cēju
operāciju, atskaitot nelielu sa-botieŗu
grupu izmešanu aiz vācu lī­nijām.
Jau kopš 1935. g. Padomju
Savienībā izdarīti plaši parašutistu
manevri un 'izmēģināta veselas divī­zijas
pārsviešanu gaisa ceļā no Mas­kavas
uz Vladivostoku.
Lidols Harts domā, ka Hitlers kapu
zaudēja tādēļ, ka pēc visas Rietum-
PU'opas iekarošanas nespēja šķērsot
Lamanšas kanāli. Invāziju j ū r a s ce-
^J^avēja pictiekanii stipras flotes
ti'ūkums' un gaidāmās rudens vētras,
^'^ arī bailes no Anglijas salu aiz-
^'cU'dzības un britu flotes. Bet Hitlers
būtu varējis iekļūt Anglijā gaisa cc-
\ \ Jābrīnās, kāpēc viņš gaisa in-
^'ļ^zijas mākslu, ko jau bija pārbau-
^liis citur, nemēģināja izmantot arī
vissvarī.uākajai akcijai — Anglijas
sakaušanai un okupēšanai. Ja Vā-
^l'ji' tai laikā būtu bijusi J i e l a k a iz-
Pi^'tņu lēcēju armija, ' t a d t ā s iedar-bin;
i.šana Denkerkas periodā varētu
'•^ķii1 kapu. Bet 1940. g. septembrī
H'-tloram bija tikko 5000 parašutistu
un viena 12.000 v ī r u „gaisa divīzija
'^}^ novājināta Holandes kapagājie-na,
, Toreizējais vācu izpletņu lēcēju
;^'^^:nandierls ģenerālis Students Har-pēc
kara izteicies: viņam e s ot
nodoms visu savu armiju iz-nienvidanglijas
galvenajās
^^^^lās. kamēr angļu kapaspēks vēl
ļ;'^^:ia evakuēts no Denkerkas. Bet
-^udentu-;ļevainoius^^
_snaipcra lode, un tā viņš vairs
••;"'>^';is Hitleram iestāstīt savu pro-
..^^•^^^'^i; Tā atka sīks- s a d ī r u m s var-ietekmējis
vesela kapa iznāku-
Anglija kļuva par amerikāņu
-'.ir.bvozu bazi un tramplīnu Eiro-invāzijai
no rietumiem. So otrā
saules kara mācību StaUns un vi­ņa
militārie padomdevēji nevarētu
but aizmirsuši savos apiēsumos. Bet
padomju flote ir vēl nepietiekamā­ka,
nekā bija Hitlera jūras soēki, tā­dēļ
ticamāks būtu krievu mēģina-jums
izmantot gaisa spēkus. Padom­ju
Savienībai tag^d ir' daudz lielāki
izpletņu lēcēju kontingenti nekā bi­ja
Vācijai 1940. g. Be!^, tam padomiu
st_ratē2i varētu kalkulēt, <a. Anglija
pēc trim miera un demobilizācijas
gadiem ir vēl mazāk sagatavota pār­steigumiem
nekā toreiz. A r i tad šāds
mēģinājums būtu liels risks, bet
Maskava pierādījusi, ka vajadzības
gadījumā gatava ne vien riskēt, bet
arī daudz upurēt. Laikā, kad nāeija.s
nav mobilizētas vai tikai sāk mobi­lizēties,
pēkšņs gaisa desants radītu
pat chaosu.
Nobeidzot savus apsvērumus, ang-,
ļ u ' m i l i t ā r a i s spociālists atzīmē, ka
pēckara apcerējumos par padomju
spēkiem rietumu stratēģi it ka pavi­sam
Ignorējuši izpletņu lēcēju armi­jas.
Kaut arī viņi klusībā ar šādu
iespēju rēķinātos un tai gatavotos,
tomēr būtu svarīgi to skaidri parādīt
otrai pusei, ar to šādu varbūtību sa­mazinot
pašu par sevi. Bez tam au­tors
prasa atjaunot Anglijas iekšējo
aizsardzības dienestu. DM.
Četri jautājumi
Staļinam
(Turpinājums no 1 Ipp.)
mismam. Rietumu un austrumu tu­vināšanās
bāze esot pietiekami lie­la,
lai tajā ietilpinātu nē vien Vā­cijas
jjroblomas, bet ari miera līgu­mu
ar Austriju un bijušo Itālijas
koloniju turpmāko likteni. AP pār­stāvis
ziņo, ka eventuālā četru ār­lietu
ministru konference, kūpas sii-nākšanu
sagatavo pašreizējā.^ saru­nās,
varētu būt tikai slēgta, lai pa­lielinātu
Izredzes U7/ pozitīvu Iznā-kunau.
Esot iespējams, ka tā notiek
."septembrī Parīzē, vienlaicīgi ar Ap­vienoto
nāciju sesiju.
Tāpat kā pēc audiences pie Staļi­na,
tā arī pēc pēdējām s a r u n ām ar
Molotovu pasaules preses tonis ir
visai rezervēts. J^Aumālisti ir attu­rīgi
arr minējumos par sarunu satu­r
u un Izredzēm, kā tās atidsinās
\ i ' i z i . Basler Nationalzeitung iz-sa-kās,
ka lielvalstis līdz šim vienoju­šās
par vienu, proti, ka nepiecieša­mas
sarunas. Reutera diplomātis­kais
pārstāvis domā. sabiedroto un
Ma.^kavas .starpā valda donistarpī-bas
par projektējamās ārlietu mi­nistru
konferences darba kārtību.
B r i t u Londonas laikraksts „Times"
konstatē, ka nākamā lielvalstu sa­nāksme
nedrīkstētu risināties tādos
apstākļos, ka to izmanto propagan­dai
un ne y:is: pozitīvam darbam.
K r i e v u līdzšinējā piolīti'
ka
Kc\ laupot
r i e t u m v a l s t īm ticību, v i n i no-pletni
doniā par Vācijas saimnic-'
cisku vienību, bez kūpas nav iespē-
,ams miers Eiropā. „Observer" aiz­rāda,
ka Berlīnes blokāde padarīju­si
Padomju Savienību ļoti nepopu­l
ā ru vāciešu acīs. Bez tam tā ļā­vusi
rietumu .demokrātijām ^pierādīt
savas gaisa flotes varenību. Sis ap­stāklis
varētu būt par• labu ieganstu,
ka Maskava būtu ar mieru atcelt
blokādi, ja vien to varētu izdarīt,
nezaudējot savu prestižu. Bet ja
Kremlis prasot Rūras kontroli, tad
v a r ē t u savukārt jautāt r>ar Silēzijas
kontroli. BBC diplomātiskais re­daktors
lieto s l e p e n ī b u . M a s k a v ā uz­skata
par pozitīvu pazīmi:^ tas no­zīmējot,
ka apspriedes nav domā­tas
propagandai un ,apvainojunnem.
BBC, St, M. BB, A
Vai 17, padomju
republika?
Pēc Šiutgartes raidītāja informā­cijas,
Rumānijā 31. augustā gaidāma
tautas nobalsošana par valsis pār­v
ē r š a n u par padomju republiku. Sīs
ziņas avoLs esot rumāņu emigranti
Turcijā. Ja tā izrādīsies patiesa, tad
pilnam a p s t i p r i n ā s i e s . v a l o d a s rietu­mu
galvaspilsētās, ka Padomju Sa­v
i e n ī b a nodomājusi pilnīgi
sevī Balkānu valstis.
iekļaut
Austrālieši sagādājuši
ku§us 20.300 DP pār­vešanai
no Eiropas
Austrālijas imigrācijas ' ministrs
Kalvels 3. augustā Kanbērā paskaid­roja."
k a ' s a g ā d ā t i kuģi 20.300 DP
pārvešanai no Eirop^is uz Austrāliju.
Šo 20.300 pārvieioto personu tran­sportu
plānots p-)abeigt līdz 1949. g.
jūnijam. Pēc neoficiālām zinām no
dažām ti^ansitnometnēm Vācijā, pla­šāka
akcija darbiem Austrālijā gai­dāma
aD septembri. .
V e 1 tl a T o m a
Saulainā dienā
Lāsmainu vilni
Upe auklē un ceļ.
Saulainu smilti
Saujās sijā un sme
Abas kā viena
I Paēn,as Ilgojamies —
Aiztek r\ diena,
• Ko saulē licis mums Dievs.
Ģ i r t s S a l n a is
0
DAŽOS VĀRDOS
Pēc trīs netlēļu pūlēm Holandē
be'idzot atrisināta valdības krīze,
^'avaidune princcvj Julianna seist-dien
apstiprinājusi kabineta sai'ak-tu,
kurā 6 vietas ir katoļu partijai,
strādnieku, pa vienai kristīgajiem:
demokratieni un liberāļiem un vie-n^
neatk'ai'īgajiem. Ministru prezi-:
Icpta pT)strni ieņem strādnieku par-
-iias d(.'putāts Drejs.
Ri-itu civUle un militārie guberna­tori
Tālājo.s au.sirumos pag. nedē-hs
boic^ās pirmoreiz pēc kapa sapul­cējās
īpa^n konferencē, lai apspries­tu
pā^relzēio stāvokli Āzijā.
No liberālās partijas priekšsē?.a
amata atkāļ)i(\s Kanādas ministru
prezidents Mekenzijs Kings. Viņa
Vietā ievēlēts ārlietu min:.«<trs Sant-orens.
Pēc līdi/'^itiējām tradīcijām,
Kanādas valdības priekšgalā vien­mēr
atradio.s lielnkās partijai»
priekšsēdis. Dotnā. kā Mekenzijs'
King.s,- atstās arī. ministru preziden­ta
'amatu.
KanāUa.s konsulāts pai?. nedēļas
beigās iekāriots Frankfurtē. Tas
kārtps našu un citas formalitātes.
Pēc britu domlniju konferences
rudenī Francija cerot uz noteiktāku
Amālijas nostāju Rietumeiropas ūni-ials
jautājumā, trešdien iztelcā.s jau­nais
Francijas finanču ministrs Rei-no,
Jo līdz šim'Anglija šai jautājumā
esot, bijusi pārāk atturīga.
piecgades plānu, kas paredz pa-lieliniāt
vietēiā patēriņa preces par
4 0 " i z s t r ā d ā j u s i arī Cochoslovakl-
.a. Pēc pieņemšanas parlamentā tas
stāsies spēkā oi<tobrl.
Bijii.sā valsts prezidenta BeneSa
privātais sekretariāts atsaueis ziņu,
It kā Benešs būtu atstājis Cechoslo-.
vaklju. Benešs vel joprojām atrodo­ties
savā lauku mītnē.
rngārljas diplomātiskie pārstāvji
no Parīzes, Londonas, Stokholmas.
Briseles un. VaŠins^tonas steidzami
IzsauktiI uz apspriedi Bukarestā. '
44 cilvēku dzīvības prasījusi ogļu
pu'tekļu eksplozija Treglicā, krievu
joslā.
Ccllsheimes DP nometne pie
Frankfurtes sestdien' izdarīta kratī-.
>jana., Atrasti viltoti skripti, dolāri
un cita ārzemju valūta, kā arī
da'udz racionētu preču, to starpā
vādsi smagais auto ar 110 maisiem
kviešu miltu. 10 personas apcieti­nātas.
Policijas apcietināša­nas
Berlīnē
(Turpinājums no 1. Ipp.)
uz sestdienu pavēlējis apcietināt v i ­sus
tos policijas ierēdņus, kas saistī­jušies
darbā jaunajā pi^efektūrš. pie
Dr. St^.imma, bet dzīvo krievu sek­torā.
Padomju iestādes no jauna
ŗiilesūtījušas protesta rakstu ameri­k
ā ņ u ' u n britu iestādēm, ka viņu l i ­dotāji
jūlijā pārkāpuši gaisa sa-t
i k smcs n ote i k u m us: 15 0 g ad īj \m\ os.
Rak.^ta boi<gās krievi norāda, ka
,,elementāro gaisa satiksmes drošī­bas
noteikumu neievērošana" ilgāk
vnirs" nevar turpināties.
BBC politiskais komentātx)rs izsa­kās,
ka krievi izmanto katru izde­vību,
lai paklaniu sev Berlīnes saim­niecību
un Iebiedētu pilsetias pār­valdi.
Jo '.^ubrīd neviens nevar pa­teikt,
konslatē .,Sunday Times'*, kur
beidzas tās robežas Vācijā, aiz kū­pam
krievi vairs nevēlēt/)s saņemt
repa:l-ācijas no tekošas produlccijas.
Bet šāda Maskavas izturēšanās ber-i
ī n i e š u naidu pret komunismu un
SED vairo dien no dienas. Tikai tā
izskaidrojama Pīka im Grotcvola
tieksme pievilkt sociālistiskajai vie­nības
partijai vectVs nacistus," lai no­drošinātos
pret vācu strādnieku
naidu.
Berlīnes ikdiena nav viegla. Rie-tupul''
sabiedrotie bija spiesti izdot
jauņkis ierobežojumus, ka5 aizliedz
gāzes lietošanu no pīkst. 21 lidz 5
un samazina elektriskās strāvas pa­t
ē r i ņ u vēl par 50^' 0., Bet iedzīvotā
šos di^asti^kos rīkojumus labi saprot
un ar gandarījumu apliecina, ka sa-bicdiioio
gaisa sauksmes dēļ rietumu
sektoros vēl nevienu dienu nav ap­t
r ū c i s nārtikas. ko vis nevar teikt
ixir krievu sektoru.
PcU- atb: di p^'idomju blokādei var
uzs:y^itīt Berlīnes politisko partiju
vaciitāiu svētdien Minchenē rīkoto
demonstrāciju. PaklaiLSOt aicināju­mam,
masu saptilcē b:ja ieradusies
vcy:rāk'nekā ICOOO kia'asītāju, Ru­n
ā t ā 11' 1 vienDratigi ao lecmaŗa. Ka
)er!:n:eši neTXtd'^sies krievu spiedie-vĀ:\\.
JO Berlīne būs vienmēr aiz­sprosts
komūnisman;
BBC, M, St
(Beigas)
Nokļūstot ap sim;s metj-u no ,.sa-
1as, darbošanās kļuva viegla, Strau­me,
kas plūda no ezera rietumu gala
zem ledus uz Aiviekstes grīvu, bija
apgrauzusi ledus segu un vietām jau
varēja lietot airus. Vīri bezspēcīgi
atzviia laivā, kad tā viegli iešūpojās
salas palu ūdenī. Pār viņiem cēlās
pīļu bari, uzlidoja un šķita atkal at­k
r ī t am atpakaļ, izsviedušics lielā lo­kā
pret debesīm. Tālumā taurēja
gulbji, gāgināja zosis, gaisup cēlās
dzērves, aizlidodamas kāsi, bet viņi
raudzījās milzīgajā plašumā, pār
kuru stu.mdījās. vē'a triekti, ledus
uzkalni im grēdas, bet pie apvāršņa
k a r ā j ā s augstu pacelts Ivdēņas dzir­navu
spārna krusts.
•,.Tā bija elle," skābi ī)asmīnēja
F.valds. „Tagad sāksies nāve,'- viņš
pameta roku uz viļņaino ledus klaju.
,,Jums i r , v ē l drosme?" utsminēUi
Valdis.
• „Man te nu viss ir goda lieta."
puisis norūca. — „Man tikai bail par
roku, ko pāragri atbrīvoju no .^aites.
Bet jūs es apbrīnoju."
.,Tā?" Valdis nesaprašanā viņu uz­lūkoja.
,.Protains, tas ir muļldgi, bet - ja es
mīlētu, diez' vai spētu vismaz rādī­ties
tik pārcllvēcīgs kā jus,.
,.Kā jūs zināt, ka esmu parcilvē-cfgs?*'
,.Vismaz izliekatics,"
Valdks bridi padomāja.
„Nē. Neizliekos, Bet esmu radis
spītēt neveiksmēm". Tas viss."
„Un mīlestībai?" . ..
,,Kas gan tā būtu par mīlestību,
j a ci 1V ēk s. pa znud e j is . pre t m 11 u, v ē-lētu
otram nelaimi? Tas ir briesmī­gi
sāpīgi. Jā. R e t . . ."
„Bet?"
;,,Nekas nav sevī nepār\'arāms, Un
visvieglāk patmīlība. Brauksim.":
lielais virs ķērās pie airiem.
„Ta.«; tomēr' jr grūti."
.,Braukšana?" ..
. . J ā . .."
Viņi devās ledus un ūdens vlrpuL.
Aiz un pār viņiem skaļi kliedza put-;
ni. Astoņu kilometru atstatumā,
mierīgi virs Latgales krasta karājās
Ivdēņas dzirnavu vēju krusts.
16.
J ā n i s Vīlers bija sasaiņojis nelielu
somiņu im stāvēja vecā Tanča budc-les
priekšā, vērodams četrus vīrusj
kas rosījās ap savām niantām. Tur
nebija nekā liela: viena cinkuta pat-^
ronu kārba,, dažas rokas granātas,
pāris .šautenes. Elza stāvēja noma­ļus,
domādama par sevi un zēnu, kas
gulēja būdā. Viņa nevarēja teikt ne­vienam,
ko domāja, un centās pa­dzīt
bailes, ko juta neapzinot, kas no­tiks
ar viņu, kad vīri aizies. Rīts bi­ja
agra, vējš triecās kailajos kokos
un krūmos, im viņai sala, kaut mu­gurā
bija kažoks. Un tomēr . . . kad
ieskatījās Jāni Vllerī uz mirkli viņa
aizmirsa savas klusās bailes. Jā,
viņa zināja . . . Kad aizvakar ieradās
p a r t i z ā n u sakarnieks un aicināja
vīrujs doties uz Balvu apkārtni, kad
J ā n i s Vīlers. nepasl^atījies nevienā,
sāka meklēt kopā savas mantas, tad
Elza uzzināja, ka reiz spēs ho viru
mīlēt
V i r i bija sagatiivojušies. JānL*;.
platu smaidu, pienāca pie Elzas.
..Nu," viņš sniedza roku gandrīz
jautri.
,.Nu?" viņa mēģināja atsmaidīt
..Tāds laikam es tev patiku."
„Tu esi priecīgs? Jā?"
„Jā. Tavas d. mas taču bus ar [
mani.'
Protams."
Šai brīdi talciņā no krinnāju pu­ses
1:'.meimuroja būdas saimnieks.
..Ve'.'.is ellē, velns ellē." viņ.š klie­dza.
,,Nāciet šurp. Tie nav nekādi
l a b i e . . . Nāciot^^urp!" viņš aicināja
uztraukts pārējos sev līdzi No maza
uzkalniņa, kur skatam atklājās daļa
ezera, netālu no krasta bija redza­ma
.laiva, kas cīnījās ar viļņiem un
ledu,
„TiO luiv.labie . . . t i e nav labie!" ^
murmināja Tancis. Pārējie divi klu-;.
sēdami vēroja divu cilvēku Izmisuma
pilno cīņu. Viens .no, tiem ar lleš-ķeri
nepārtraukti trieca ūdeni ā r ā '
no laivas, kamēr ot^i's š k n a pēdējiem
spēkiem, .centās pusanuit laivu no
saduršanās ar ledus .gabaliem. Viri
krastā 5ķ-ta lid/.i pārdzīvojuši bries­mas,
kad laiva^beidzot apstājās ma-•
lā, un braucēji nebēdādami, brišu3 '
izbridusi malā. ieslreipuļoiu krūmos.
Vērotāji mirkli saskatījās un skrie- ^
šus d^'vās uz krastu. Tur, atspiedu-,
šies pret kokiem, cietam sejām s t ā ­vēja
divi pārmocīti cilvēki un vai­r
a i : i z b r ī n ā k ā p ā r s l e i i ļ u m ā vai bal­les
paeela acis, kad tos ielenca ap­bruņots
bars.
,,A," Ēvalds lēni noiikurinājas, pa­manījis
Tanci im Elzu. ,.Paldies Die­vam,
nekn,s ļauns."
Elza un Jānis nekustīgi ' sl^Uījas
bardaiiuija virā, kas, pamazam at-'
jēdzies, vēn;ju viņus, aukstam, neiz­teiksmīgām
aeīm,
Nepazīstat'.'" pabailīgi ierunājās
Ēvalds,
,,Valdi!" ' i H v . š ņ i .sarkums ieskrēja
Elzas vaigos un kā bezprātīga viņa
apķēra vira 'kaklu.
J ā n i s stāvēja kā iegrimis zemē,.
Tumša ēna apgūlās zem viņa uz­acīm.
Valdis un Elza leni tuvojas viņam
un nu abi biaļi stāvēja viens pret
otru.
,,Kas noticis?" ar mokām izdvesa.^
Valdis.
J ā n i s mirkli kavējās.
„Nekas," viņš teica klusi, un Val­dis
;oavēriī^ Elzā.
,.Nekas," vina pamāja.
,,Paldies,", Valdis nolieea galvu un
redzēja sev pretim izstieptu brāļa:
roku.
No mākoņiem- Izskrējis, saules-plankums
pārslīdč?ja pār viņiem.
„Mēs a t b r a u c ām jūs brīdināt. Kan-c
dis Urka izsūtījis pie jums miličus."
• J ā n i s un Elza apbrīnā mirkli
uzskatīja Valdi, kas, aptvēris viņu
plecus, smaidīja.
Angļu un vācu zinātnieki Austrālijas
aizsardzībai
i I i •
l i '
Ir '• •
•li]-
li • I
Austi^ālijas valdība nolēmusi sais­tīt
divus izcilus angļu zinātniekus,
kam būs jāi^alīdz reorganizētā Aus­t
r ā l i j a s aizsardzības plāna realizē­šanā,
paplašinot zinātniskos pētīju­mus,
it īpaši radara nozarē. Aiz­sardzības
reorganizācijas plānu au­gustā
apspriedīs valsts aizsardzības
padome. Paredzēts arī radīt jaunas
komisijas aizsardzības politikai un
jauniem ieročiem. Pēc UP ziņām.
Austrālijas aizsardzības un jaunuz-būves
ministrs Didmens paziņojis.,
ka,48 vācu zinātniekiem un tcchni-ķiem
izsniegtas rekomendācijas ie­ceļošanai
Aust.rālijā, kur tos nodar­binās
valdība.
NYHT
. . . B E T J A U N I K A R A KUĢI UN
JAUTS.S K A N A L I S ASV AIZSAR­D
Z Ī B A I
A S V flotes būvproizrammā. ko
pag. nedēļā paziņoja Vašingtonā, pa­redzēta
viena jau agrāk pieteikta
65.000 t .superbazes kuģa būve, kas
spēs izturēt vislielāko četrmotoni
bumbvežu nosēšanās triecienu. Arī
uz sauszemes šiem bumbvežiem. ka
zināms, vajaga speciāli būvētus ae­rodromus.
Bez tam flotf' būvēs vēl
2-vieglos kreiserus tālām operSci-iām
oret ā t r ām zemūd^^nēm, 3 ātrās
zemūdenes, speciāli piemērotas io-naidnioka
zemūdeņu medībām, 6 āt­rās
zemūdenes ar īpašām .enisa at-j
a u n a š a n a s ierīcēni. kas nodr'>šina
zemūdens operāciju i^-spēju neiero­bežotam
laikam, un 4 ā'ro.-. iznīcinā­tājus.
Kopsummā ASV kara flot^
būvē 16 jaunu kara kui'u un r'".rb'ū-
T ē 33 Progran-imas rezu'/ātā flotes
ri-c'ibā būs vismaz vēl ' r ī s aviācijas
bāzes kuģi, kas piemērot: lielākām
ii^dmašīnām nekā t a ^ ^ i ē : k.
Jaunais- kanālis, ko ASV, pēc vie-^^
nošanās ar" Kolumbiju, projektē i z - \
būvēt šīs Dienvidamerikas j-epubli-kas
'Ziemeļaustrumu daļā. '.savienos
Atlantijas un Kluso okeānu pa līni­ju,
gandrīz' parallēlu Panamns ka-n
ā l lm ap 400 km attālumā no tā.
Pēc Reutera ziņām,' kanāla būves
pētījinni ilgšot 2 mēnešus. KoKim-bijas
kanāla versiju .sevišķi aizstā­v
o t ' A S V armijas ministrs Rojals.
m.
11
• i "
Jaunās Francijas ŗ-valdības
pirmais
pārbaudījums
Svētdien Francijas nacionālsa-pulcē
sākās debates par linanču mi­nistra
Reino jauno .saimniecisko
programmu, kas paredz nrxlokļu pa­celšanu
vai .samazināšanu br*z depu­t
ā t u iepriekšēja > tikcepta, valsta ie­rēdņu
evetuāiu atlaišanu un citus
ierolx'žojumus. Komunistu priekš­likumu
saimniecisko progranamu ne­apspriest.
J o tā nesaskan^/t ar s^\-
tvcrsmi, nacionālsapulce noraid;d'ā
ar 3^8 pret 201 balsi; Tāpat norai­dīja
komunistu p ā r s i i v j a D i k l o ; i e -
.sniegumu Reino ierosinājumus 'no­dot
atpakaļ finanču komisijai. BBC
piezīmē, ka nobalsošana par Fran­cijas
jauno- saimniecisko pro'drdrn^
mu būs pinnais nopietnais pārbau-.
dījums Marī kabinetam. Financ-u
ministrs Reino jau deklarē-/
jis. ka viņ.''-demisionēs, ja naclonāl-saouice
v.iia ierosinājumu noraidiž.
• i li.
j.Jŗl
"" ii i•^ i ri.l
ii
II
• ir