1948-08-10-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m
Iri
a
I I
i
- . ' ------ _ ^
0^
m
m
w
m.
II
i i i
i i
| | | •;•
iii-:. ••
'Pil )•:.
mmm i
mm
mm
mm
m
il.-:
māM • « •
i i
i i i ••
liii •
^-— 7 - -,r
p i l - - '
mi-':
11/
iii:. :
:ll|/f/ ••
•Vf-yr-;,'r. •
- _ I
3
.I:!:!* i , ! ; / ' ' ; ) ,
it|:^:f
ii.:
Mfte •
:p^fei
« :
•iSis:"* •
«ii,-
teli
ko
be
pa
tip
TO.
lie
pr
Mi
m*
hū
ža
kc
ni,
dā
šlii
ril/
ūc
m
Pi
sa
m
vi
ja
m
m
bi
nr
tr
ci
m'
tē
n<
bi
It
:b;r:
\ i : : : : :
n/:
.!{•-•::-
&¥•
-i • •
• cV;
;:.r.:;.:
r
•••'7
^1
3
' Nr. 61 (166) 1948. g. 10. augustā
Ar autora . D a r a k s t u vai iniciāļiem parakstītajos
rakstot Izteiktās domas nav
katrfl zia redakcijas domas
Latviešu Nacionālā Padome publicē
uzsaukumu:
Latvieši! Jauns laiks latviešu
: sve^nlecibas gaitās sācies ar Latvle-
^u^ Nacionālās Padomes (LNP)'w^^^
dibināšanos; Visi latviešu^/ aktīvie
spēki ārpus dzimtenes — bēgļii pārstāv
ji, / pariamentārieši, bij. karavīri:
\iQ "r-r ir: apvienojušies vienā: cieši
saliedētā cīņas organizācijā — LNP.
Jaunās organizācijas 'pirmajā sesijā
'ļO. jūlijā ķ g. Esiingenā, piedaloties
•/52 delegātiem: ncf58v vienbalsīgi pieņēma
daudz svarīgu: lēmumu. Izpildu
prezidiju/ jeb, valdi ievēlēja ;.ar
: visām: (49) balsīm,'- nevienam • pretī
nebalsojot Un tikai 3 delegātiem atturoties."
Tādēļ ar dziļu gandarījumu
visi varam sacīt: vienprātības
un saprašanās garš ir: uzvarējis. ^
LNP mērķi: Latvijas ^atbrīvošana,
tautas saglabāšana un latviešu organizāciju
sadarbība ir tik skaidri
un pašsaprotami, ka pret tiem nedrīkst
pacelties ierunas un kritika
ne no vienas latviešu grupas,
no atsevišķiem tautiešiem.
Jaunajai organizācijai stāv
šā īsts liela darba laikmets
: LNP sistemātiski un neiztrūkstoši
jāpiedalās visās starptatitislcās sanāksmēs,
kur normālos . apstākļos
: Latvijai vajadzētu būt klāt, bet kur
to oficiāli tomēr neaicina. Tur jā-
• vēršas pret visām netaisnībām, kādām,
padota mūsu izkaisītā tauta un
mūsu okupētā valsts. ; / : •
. LNP. ar rakstiem un memorandiem
nc'pārtraukti: jāklaudzina pie
lieiās pasaules sirdsapziņas, nemitī-
; gi atgādinot to brutālo' vardarbību,
kas Latvijai nodarīta: uh joprojām
turpinās, ar katru dienu pieaugdama
savā nežēlībā.
• LNP deklarē visiem skaidri un bez
kautrēšanās: ,iPadoti brutālām va-
' rām no vienas un no otras puses,
mēs esam. cietuši visvairāk. Mēs
. esam cīnījušies: par savām tiesībām,
cīnāmies par tām tagad un cīnīsimies
arī uz priekšu kopā ar visiem
tiem: miljoniem, kas atrodas līdzīgā
stāvoklī. Mēs neticam, ka pasaules
lielās demokrātijas pēc iegūtās uz-
• varas spētu akceptēt tādu apkaunojošu
tauiu pirksanas-pārdošanas līgumu,
kādu 1939. g. 23. augustā divi
•diktatori noslēdza uz Austrumeiropas
rēķina. Mēs šos līgumus neatzīstam,
nekad ār tiem nesamierināsimies
un cīnīsimies par savas tau-
; ta.s pašnoteikšanos vienmēr un visur,
kamēr uzvarēs taisnība un tie-
.sības, un Latvija atkal būs brīva un
neatkarīga".
Bet šis uzdevums ir tik liels un
tik sināgs, ka neviena organizācija
• viena pati to nespēj veikt Visiem
apzinātas gribas un karstas patrlo-
; tiskas sirds vadītiem, tautiešiem- jāatbalsta
LNP viņas atbildīgā: darbā;
Pašaizliedzīgi jādarbojas Hdzi visai
mūsu tautai, pirmām kārtām visiem
brīvībā esošiem latviešiem.
Mūsu publicistiem jāizmanto visi
sakari ar. pasaules presi pilnīgas
Latvijas neatkarības atgūšanai, Sabiedriskiem
darbiniekiem jāstājas
sakaros ar starptautiskām organizācijām
un iestādēm^ lai panāktu mūsu
mērķu sekmēšanu priekšlasījumos
un lekcijas. Zinātniekiiem jāveido
latviešu centienu aizstāvēšima
pasaulēs zinātnieku aprindās un zinātnieku
kongresos. Politiskām partijām
jādara viss iespējamais, lai
radniecīgi grupējumi cittautu parla-mentos
taptu par aktīviem līdzcīnī-tājiem
starptautisko tiesību un līdz
ar to Latvijas neatkarības labā.
Baznīcām ievadītais mūsu brīvās
tautas glābšanas darbs slstēmatislci
un plasi jāiziveido tālāk. Kulturālo
un saimniecisko organizāciju darbiniekiem,
māksliniekiem, bij". cīnītājiem
un pretestības kustības dalībniekiem,
studējošai un sporta jaunatnei,
kā arī visām sievietēm — v i siem,
visiem saziņā ar LNP jāiesaistās'
aktīvā darbā par mūsu nacio-rvāJo
kultūru, par mūsu tautas un
tēvzemes brīvību!
Tautieši un tautietes! Jums jāzina,
ka LNP prezidijs, stājoties dar-bā,
ir apņēmies nepalaist garām nevienu
izdevību rīkoties mūsii tautas
im dzimtenes laba. Tas jums jāzina
arī! tad, ja jūs to nelasīsiet laikrakstos.
Jums jāzina, ka LNP prezidijs
uzlicis sev par negrozāmu pienākumu
vienlīdz aktīvi rūpēties par mūsu
bērnu, sieviešu, bij. karavīru un
.vecākās paaudzes likteni, nenobīdot
nevienu otrā vietā. Katrs LNP prezidija
loceklis labi apzinās, ka. cerot
uz starptautiskās konstellācijas oa-griezienu,
tomēr dziļākā būtībā mēs
savā darbā v a i ^ paļauties tikai uz
pasu spēkiem. Un šī apziņa, \^eno-fca
ar nelokāmu ticību Latvijas labākai
nākotnei, dos mums drosmi
sacīt: nenervozējiet un nepagurstiet,
mēs uzv ar ē s im ! '
Klausot svešiniekiem, mēs esam
nesuši smagus jo smagus brīvības,
mantas un asins upurus citu labā.
Tagad klausīsim paši sev un, cik^
LNP prezidija darba sēdē R, Lie-.
piņš ziņoja par bīskapa J.' Rancāna
pieņemšanu ASV armijas galļ/enajā
mītnē Frankfurtē 14. jūlijā. Prezidijs
to pieņēma zināšanai. Tāpat;
pieņēma zināšanai sūtņa K. Zariņa
informāciju, ka viņš pēc sūtņa Dr..
A. Bīlmaņa nāves, kā ārkārtējo
pilnvaru nesējs, uzdevis Vašingtoi-nas
sūtniecības vadību, līdzšpējam.
sūtniecības sekretāram mag. jur.
Anatolam \Dīnbergam, ņotifieejot
par to ASV valdību im izdodot attiecīgu
akreditīvu; ':V: l . ,
Novērojumi rāda, ka franču okupācijas
iestādēs franču joslā Vācijā
radusies prakse, pēc kuras Baltijas
valstu pilsoņus uzskata par Padom-.
ju Savienības pilsoņiem. Cik • izdevies
noskaidrot, šāds okupācijas iestāžu
viedoklis pamatojas iiz kāda
Direction Gēnērale de la J.ustipe
paskaidrojuma. LNP prezidijs šādu
nostāju atzina par netieslgii un nolēma
darīt iespējamo šāda nenormāla
stāvokļa novēršanai. '
Prezidijs apsprieda un atbalstīja
Baltijas Sieviešu Padomes uz nelaiķa
: sūtņa A, Bīlmaņa ierosinājuma
izgatavoto projektu — iesniegt PC
I.RO HQ Zenevā visu nometņu kopēj
u sarakstu par: daudzbērnu mātēm,
kas ir bez apgādnieka, vecām,
nespējīgām . un vientuļām sievietēm,
lūdzot šo kategoriju: cilvēku likteni
neatstāt novārtā. J > :
:; Sakarā ar Berlīnes: blokādi tautieši
nometnēs izrāda lielu interesi
un gatavību morāliski un materiāli
iesaistīties cīņā par rietumu demo-
LATVIJA, 1948. g. 10. a'-^;^.
kratīju ideāliem. Prezidijs apsveic
šādu tautiešu nostāju un kopā ar
LCK aicina nometnes ieml'tnieku^
aktīvi iesaistīties šajā humānā palīdzības
akcijā.
Apspriežot LNP līdzekļu sagādes
jautājumu, nolēma griezties piie tautiešu
atsaucības.
LNP prezidijs aicina_nomelj>u vadību
veltīt nopietnu vērību precīzai
aizbraucēju reģistrēšanai; Paviršība
un nolaidība vēlāk rūgti;, atsauksies
tautiešu sirdis, Katra pārmaiņa
nekavējoties paziņojama Latviešu
centrālai kartotēkai . Hanavā.
Lietišķās un saskanīgās debatēs
prezidijs daudz laika veltīja savas
turpmākās darbības plāna nosprau^
šariai. : —:--:V::,V.
izē
un aro ācTba
; Lībekā pašreiz vervē 405 viru
tiešu civilo transporta vienību.: dienestā
pie angļu armijas. Reģistrāciju
sāka 6. augusiā un jau pirmajā
dienā pieteicās i 15 latviešu, to vidū
kāds 63 g. V., vīrs. Augusta otrajā
pusē viņus Kukshāfenā 2 mēnešos
apmācīs pār auto- vadītājiem. Ja
vienību novietos vietā, kur nav DP
nomelnēs, nodarbinātie: dzīvT)s;vācu
privātos dzīvokļos un saņenis vācu
pārtikas kartītes. Vieniniekus nometinās
kazarmās. Ar šādu vienību
dibināšanu nodrošināts ne vien
darbs, bet arī aroda apmācība.
V (Turpinājums no 1. Ipp.) ; '
Berlīnes atgriežas tukšas : lidmašī-
Beriīnes atgriežas tukšas lidmašīnas.
ASV. un' citas zemes pieteikušās
speciālas privilēģijas bāreņiem, kas
vēlētos tur ieceļot.; Aprūpes: daļas
vadītājs :.:Grigs: pasliaidrojavķ^^^
bojas vesels štats bāreņu un līdi
21. :g.: vecu r»eaprūpētu jauniešu reģistrēšanai.
Pagaidām vienošanās
pār viņu novietošanu ir tikai ar
ASV un Kanādu. Uz jautājumu, vai
IRO domājusi pārvietot vierlu daļu
nometņu ' iedzīvotāju vācu saimniecībā,
Mr. Grigs atbildēja: „Man par
tādiem plāniem nekas nav zināms.
Ja tādi plāni būtu, tad efe tos zinātu."
Pēc tam, kad IRO pārstāvji bija
atkārtojuši paziņojumu, ka . sevišķu
grūtumu gadījumos nometnps drīkst
uzņemt privāti dzīvojošos, žurnā-listf
aizrādīja, ka formalitāšu kārtošana
ir sarežģīta un -izmaksā dārgi,
piemēram, dokumentu apliecināšana
pie notāra un līdz. : Grūtumus
bieži rada arī to dokumentu sagāde,
kādus prasa pārvietošanas un imigrācijas
komisijas. . Tieslietu daļas
vadītājs paskaidroja, ka visos līdzīgos
gadījumos jālūdz apgabalu tieslietu
padomnieku palīdzība. U^ jau-,
tā jumu, ko atzīst par sevišķi grūtiem
apstākļiem, paskaidroja, ka
katrs gadījums" jāizšķir inļdividuāli.
Tas pats attiecas arī uz stipendiju
piešķiršanu P P studentiem. '
Medicīnas daļas vadītājs Dr.Fin-lejs
paskaidroja, • ka DP ;slimnīcās
trūkst, kopēju un atkārtoja aicinājumu,
ziņot tieši viņam- par slimo
kopējām, kas vēlas darbu. Tas attiecināts
arī uz tiem; fiP, kas iekļāvušies
vācu saimniecībās.' Esot gan
daudz ārstu, kās līdz šim strādājuši
pie vāciešiem un tagad palikuši bez
darba, bet IRO priekšroku uz-darbu
dodot tiem, kas darbojušies DP
slimnīcās visu iaikū. • Vispār, darba
iespējas • ārstiem esot ierobežotas. •
Žurnālisti jautāja, kādā veidā
IRO atbalstīs DP, kaš atsūtPti atpakaļ
uz Vāciju,- piem., no Beļģijas, tāpēc,
ka negadījumos zaudējuši darba
spējas. Tieslietu daļas vadītājs K i -
mels paslvaldroja, ka visos, IRO līgumos
ai' citām valstīm paredzēta aizsardzība
pret šādiiem gadījumiem,
bet izceļošanas daļas pārstāve Loja-ne
paskaidroja,. ka sākumā Beļģija
dažus: DP atsūtījusi atpakaļ. Tagad
tas vairs nenotiekot. Atpakaļ drīkst
sūtīt tikai tos, kas atsakās no darba.
Izceļošanas daļas pārstāve pievienojās,
ka ziņas par izceļotāju stāvokli
dažādās valstīs, bet it sevišķi
Veneciiēlā, esot pretrunīgas, IRO iekārtojot
novērošanas vietas visās
tais zemēs, kur dodas DP: Savā la^i-ka
pārtraukta laukstrādnieku vervēšana
Brazīlijai un Venecuēlai' 'tāpēc,
ka ziņots par nepieņemamiem
apstākļiem: Tagad, pēc apstākļu noskaidrošanas,
vervēšana atkal atjaunota.
. • ..: ; •: • I'.-.;:: '
gvūii ain būtu apstākļi, nd visas
sirds atbalstīsim LNP darbību, 'pašu
tautas, pašu bēgļu labā. Atbalstīsim
to. ne tikai klusu ciešot, bet arī vārdos
un darbos, zinādami, ka no tā
atkarājas mūsu centienu sekmes. .
Vienprātības un saprašanās garā
iesim droši pretī savam liktenim,
bet ticībā un paļāvībā taisnības uzvarai
lūgsim: '
D I E V S , SVĒTI L A T V I J U.
L a t v i e š u " Naci oin ā 1 ā
•:: Pado me •
zinātņu Kāp^ I
'•V':: . •,-,•.'5
Mūsu tautiešu vairums, diemžēl, radošām Iemaksām, Vāclj§ 'A * . -,
vēl arvien nesaprot un tāpēc nespēj latviešu gara zinātnieki jau'
novērtēt kādu faktu, kas bija pilnīgi pirmajā konferencē š. g. janvārfp
skaidrs abiem mūsu vēsturiskiem nebergā nolēma dibināt jaunu a
ienaidniekiem — humanitārās izglī- lītisku organizāciju ar nosauku^
tības un pētniecības" nozīmi Latvijas „Latviešu humanitāro zinātņu
neatkarības izcīnīšanā un sargāša- ciācija'*. Asociācija darbojas vU
nā. Tāpēc abi okupanti ar vienādu zemēs, kur dzīvo latvieši kas vf
dedzību steidzās vai nu likvidēt, vai brīvi zinātniski pētīt.' Tās Wevml^
iztīrīt no'nevēlamiem mācības spē- U - turpināt zinātniskās ^ tradicM
\ i em Latvijas universitātes teologi- ko savā laikā sāka Rīgas latvi^^^
Jas, filoloģijas un filozofijas, tiesību biedrības zinātņu konilteja, Lātvii^
un tautsaimniecības zinātņu fakul- vēstures Institūts u; cbrlvaM^^tvi f
tāti: Kā lasām Cīņā/ šī tīrīšanas zinātņu akadēmijas priekšteči' AS l
akcija vēl joprojām tiek turpināta, ci acij as tiešais mērķis: oi^anlal
un ^ tā nebeigsies, kamēr Rīgas unl- ] veicināt^Un pabalstīt latviešu iļm
versitāte nebūs galīgi pārvērsta par nieku petijumiis. visos humanitah^
krievu imperiālisma un padomju zinātņu novados uņ rūpēties '
varas garīgo bastionu Baltijas re- pētījumu:publicēšanu,
publikās. :A^
Baigā gada pieredzēs pamācīti, ši grib nākt talkā visām organiigS
L.U. humanitāro fakultāšu mācības jāni. un iestādēm, kas uzņēlnulsi
spēki absolūtā vairākumā devās po- rūpes par latviešu .dvēselēm trkļn!
lītIskā trimdā uz ārzemēm. Latvija dā, pasargājot tās :no varm&ci^Si
palika nedaudzi renegati, kara dar- vai dabiskas garīgas nāves. %
bības dēļ aiz frontes pārsteigtie, vai katra cilvēkā novērojumi par «v
beidzot vairāki politiski vientiesi, lieeina, ka ne mirkli nēdi^kstjn
kas cerēja, ka nododot zvērestu ))ol- pārtraukt savas dvēseles kopšar a<
ševiku partijas īsajam kursam vi- darbu, lai trimdas vaislīgās rieziļ
ņiem ļaus strādāt savā specialitātē, nenomāktu kultūras augus, ko mi
Sākumā likās, ka viņu cerības pie- sirdī un prātā dēstīja neatltarīs
pildīsies. Turpat trīs gadu^ partijas Latvijas gudrais dārzjiieks. Latvic
uzraudzības iestādes cieta šo bez- kultūras radīšanas un augW
partējislco latviešu zinātnieku „sa- darbs nedrīkst tikt pārtrau'Us
lt0
a
par SQ
•5, L'ni
acijas samaziiias
Vai ir kādi jajuni apstākļi darba
sagādāšanā? Darba daļas vadītājs
Herberts Rutraufs paskaidroja, , ka
valūtas reforma ietekmē arī armijas
darbus, IRO algu budžets . jāsamazina
par 10—15 proc. IRO pašreiz
pūlas novietot savus pārstāvjus
armijas (Military Post) daļās, lai ta
panāldu to, ka visos iespējamos
darbos pie armijas pieņem.tu DP.
Dažos gadījumos panākta ari IRO
pārstāvju novietošana vācu darba
.pārvaldēs. ". .::•::. -^^
Žurnālisti gribēja zināt, ļkāpēc
trešā apgabalā (Virzburgā) darbs
uzteikts visiem, noiņetņu .administrācijas
darbiniekiem. : Paskaidroja, ka
tas noticis visā amerikāņu joslā tādēļ,
ka ar 1:- septembri štati .Jāsamazina
par 10°/o. Lai varētu ievērot
30 dienu uzteikuma termiņu, atlaisti
visi, bet 90"/o pieņems atpakaļ. :"
Par DP labdarības: organizāciju
fondu līdzekļu atbrīvošanu ; paskaidroja,
• ka nav cerību uz labvēlīgākiem
atbrīvošanas noteikumiem
kā vāciešiem, t. i., 1:10.
A. Lp.
darbību** ar komunistisko. sarkano katra apstāšanās pusceļā noz me, kļ
profesūru. Cieta, jo: universitātes ienaidnieki drīz vien panāks :Ms
mācības spēku sastāvā bija tik bez- aizsoļoggarām. Likteņa izaicināju:
galīgs :tukšums, kampāt ylsus partijai ir bargs, un mūsu pienākums nei
uzticīgos diletantus ieceļot profeso- bezcerīgi nolaist rokas, bet plēņebīt
ru un doktoru kārtā, palika neaiz-^ šo ciņu visur un vienmēr. Saf^fil
stājami robi. Nesekmīgi beidzās] asociācija grib ar savu priel
~ — j
i
^^^^^
Divas
Krima br
plaĀi izbazūnēlā padoinju akcija pamudināt netioigoa un paguniS
-Vācijā un Zviedrijā ar kārdinoSiem ļ pulcējot ap sevi lalvieSu patri
gas sitliāGijās
„Nevlg politiska skaistuma
nas salona maigi iekrāsots produkts,
bet necienīgas situācijās neuzfrlzēts
attēlojums," — tā UN ģenerālsekretāra
Trīgves Lī Jaunāko ziņojumu
par DP jautāj umu nosauc ši ziņor
solījumiem panākt biij. Laukšalm- kam trimdas kņadā^rūp mū3a t<u-niecības
akadēmijas un Latvijas tas • mūžīgās vērtības — pasaulei
universitātes mācības spēku . repa- lielceļos izmestā: trimdinieka gar g \
triāciju. Mēs zinājām, ka strādnieku ceļa maize,
paradīzē profesori ir materiāla ziņā Pusgada laikā jau otrreiz aiociadl
iKciili priviliģētā šķira., kas saņem jas biedri pūlcēļās kopā, šoreiz Virļ
20-50 reizes lielāku algu nekā bungas-Centrā 1ās nometnes viesni-fabrikas
strādnieki. Bet mēs an zl- iigg: paspārnē, lai divu dienu Intir-nājām.
ko nozīme dzīvot apzeltītā gjvā darbā demonstrētu trimdas ^i-papagāiļa
būrī: vajadzēja mācītam niēi un pārējai kultūrai pasaule, ka
putnam savā dziesmā kaut Ukai nekas nav 3PējIs salauzt mūsu tļcir
vienā zilbē novērsties no partijas bu latviešu nācijas labajam gnn '
svēto ralistu teksta, lai pārdrošnie- Tā bija mūsu humanitāro zinō'
ku izmestu no bura. Impozanta manifestācija, kufō t
Šādos apstākļos latviešu gara dar- vai netieši piedalījās ar referētie
binieki gandrīz vienprātīgi izšķīrās: Vācija, tā Itālijā, Zviedrijā' i
labāk badoties trimdā, staigāt' gau- Savienotās: Valstīs izkliedētie laļ-.
žām- nonēsātās drēbēs uh apavos, viešu zinātnieki. Tad pat gall^ft
bet fanātiski cīnīties par neatkāri- veida ; tika noorganizēta asociācijai
gās Latvijas garīgo mantojumu, ko sekciju darbība, uzaicinot par va-mums
var atņemt tikai pašu trim- -^^^^J^^^^^^as plaši pazlstama.s per-dlnieku
morāls trulums un politiska sonas: vēsturē— prot A. SvabI, aiz.
vientiesība. Skaidri apzinoties, ka vēsturē - prof. Ed. Stuŗmu,. folklo-garīgā
tēvzeme . Ir dilstošs k a p i t ā l s , ^ P^of. K. Straubergu, valodnle^
kas vienmēr jāpaplldlna ar Jaunāml ^iba - prof. Ed. V Sturmu-Hauzen-
" bergu,- mākslas vēsturē — prof. P. :
Kundziņu, literatūras vMurg j
rakstnieku K. Dziļleju, teolofeijr^ ļ
prof. K. KUndzlņu, geografijl r i
prof. J. Bokalderu, filozofijā - prof.
P. Jurevlču, psicholoģijā >- Dr. t ;
Drlļli, tiesību zinātnē — senatoru f
Kumpēterl, tautsaimniecībā « pr|"
vātdoc. Em,; Vērzemnieku. KatrS
sekcijā - darbojas vismaz pied kfir-
]3ŗ I tēji asociācijas biedrl,_ķurua
. . . . . . . . . • - • • ' uz-i
r .
• v.^ miljonu
^ mm.:::
; j i S laikralists p
m
. ""i
cijls;-Eiropas Kr
iii l!«me trll ga'
lips
UN ĢBnVERSLSEKRŗrSRA ZIŅO^ PAR DP
Visam
Heseries apgabala DP, kas aizbrauc
no Vācijas, pulcina Bucbachas
transitnometnē, ap 40 kilometru no
Frankfurtes. Nometnes pastāvēšanas
laikā : no tās izceļot mēģinājuši
ap 45.000 DP, bet no š. g. 1. aprīļa
līdz 1. augustam aizbraulcuši 5000.
Dzirdot kā dažkārt klājas citur, gribas,
domāt, ka Bucbadia pašreiz ir
viena no labākajām traņsitnomet-nēm.
Labklājības pasākumi apvienoti,
ar VMGAs un YWCAs darbību.
YWCAs ; vadītājs ir : bij. Kaseles
YMGAs:. pr-nieks Kociņš, un Y M -
CAs pārziņā atrodas..elegants klubs,
lasītava, bērnu dārzs im thformāci-jas
daļa. Tikko izbūvēts kinoteātris
ar 1000 skatītā ju viebtām.: Daudz, i e spēju
arī sporta Bodarbem. Sporta
nozari vada mikra tautietis A.: Pu-kinskis.
Noimrtnes pārvaldes :vadītāj
i. darbin.teki ir baltieši. Administratīvo
daļu vada latvietis Ak-meņkalna.
Nometnē pārmaiņus darbojas Kanādas.
Austrālijas, Venecuēlas, Holandes,
Anglijas un Francijas darba
komisijas. Venecuēlas braucēji no
Bucbachas ar vilcient? ceļo uz Min-cheni.
bet tālākais ceļš ved lidmašīnās.
9. augustā uz Augsburgu - aizbrauca
precēti bezbērnu pāri, lai no
Augsburgas brauktu uz Austrāliju.
Uz Kanādu .aizbrauca mūrnieki.
Tuvākā laikā solīta jauna akcija uz
Kanādu mājkalpotājām un hidrau-liķiem.
Pašreiz darbojas angļu un
franču komisijas. Tieši pēdējā mēnesī
caur Bucbachu no Vācijas izceļojuši
2000 DP. A. P.
„uma plrmautori — norvēģis
Hambfo un amerikānis Vlljemss. sekcijas :vaditāja
Šo ziņojumu par^^^^^p^
problēmu, LI iesniegs nākoSaJā UN Pārrunājot līdz Šim veikto,
kopsapulcē septembri Parīzē. Lai varēja zinot patīkamo ipārsteigumu,
iegūtu tam vajadzīgos materiālus, ka pārvarot visus financiālos grOtu-ģenerālsekretārs
LI minētajiem di- mus izdevies 1500 eks. iespiest \l
viem pārstāvjiem uzdeva savākt Sina apgādā LIbekā) latviešu vW
materiālus par faktisko stāvokli. : turnieku pirmās konferenceg rcfe- •
.,Daily Mail" līdzstrādnieks Ēbels rātus par ko vislielākā . atzinība
no Lēksaksesas raksta, ka pēc tik laikrakstam „Latvija", kas šim no-daudz
skaistām runām un politiķu lūkam bij ziedojis 3000.
norūpējušās nogaušanās esot tiešām gijā par turpmāko darbību noSkai^'
patīkami * redzēt DP nometnes ofi- rojās, ka asociācijas zinātniskās
ciālā ziņojumā aprakstītas tā, kā pētniecības darbs tiks turpināts ne-tas
patiesība ir: „vēzim līdzīgs au-1 pārtraukti, bet„iešana tautās" būs
gonis, kas kavē un novilcina miera atkarīga no tā, kādu garīgu rn
nostiprināšanas darbu". Lī ziņojuma teriālu atbalstu: asociācija; atradis
kopsapulcei uzaicinās pasaules nāci- pašos bēgļos un viņii centrālās
jas nejēdzīgās situācijās likvidēša- ganlzācljāfl. ^ '
P
ļMJllji vīrieit
ii Padomļu Savien
nita ralje^u -šavli
li^l ir Ievērojami s
.i^'j valstīm ir pla.s
:-miin 5o'valstu ef(
• ifu radīt pretestIbL
liļļļdz brīdim, k
rH\l«'j5 savus sp^
:SoE.tžl§k savos
, kapteinis Ll(l
!i laikraksta citā
i no ļaunāka pi
pip ..aukstais k
.its!i)s Īstā kari un
izdotos ātri
• kontinentu, i
'iiipatstāvokll'kē
i^i sala iekarota kc
iM Staļins tādā
• Sot Angliju no
: ka,
i^i^m, nākoša
^^to ari pārst
fe:Ret§d&iTi pi^
* pasākumi; V9(
• Ieguva atslej
:^^l.iinBeļžl]a uti
'^'^^salu. Vēlāk
:^^toantoja izpl
Normandiļaj
i
• I
vi
i'
enā^u
!^^,; kurpretim
fV'^lnozarg plo
. f'^. nevienu plaš
or-
• .1
nai steidzami darīt sekojošo: visām V.
: valstīm atvērt savas- durvis pārvietotām
: personām un bēgļiem, neat-
.karīgi no viņu rases, reliģijas, vecuma
un aroda prasmes, jo līdz šim
notikusi pārlieku šķirosana un. izlasīšana;
daudzas nācijas gan labprāt
uzņēmušas savā zemē fiziski
spēcīgus strādniekus un; lauksāim-j , „ • , . - ^^4.r.nrtnAc,ni niekus, aizverot savas d u r v i s " m ā H ' ^ - S p a l v i ņ š , Berchtesgadena.
tēm, sievām un bērniem.
Otrkārt, IRO jāsagādā vairāk līdzekļu,
jo citādi tā ņāv' spējīga realizēt
no UNRRAs mantotos rehabilitācijas
un Izvietošanas uzdevumus.
DM
•#a.i?dariti T
f *viežanu ga
doma
: * * . k a p ^
li
• "'i
^ --^ _ "
i
'BHi
i J: ^ no A
VAI CITUR TiPAT?
Pēc naudas reformas vlsui r\o
sašaurināšanās, lai taupītu ^ d^-^
markas: Savu budžetu: stipri r^"^
ai
Nometņu
d zive
cēja arī LCK, samazinot nc vien
binieku slcaitu, bet arī atalgoja"-
Domāju/ka tāpat tam vajadzētu
ari apgabalu un nometņu kornitej^^
Bet es zinu nometni/kur ,an I '
gad, pēc reformas, nometnes K « '
tējas algas ir augstākas neKa, H ^
mēram. Centrālās komitejas. J^l^ļ
ANSBACHĀ, Hindenburga kazarmju nomet-ļ maldos Centrālās komitejas pHf^.-
nē, 21. un 22. aug. Stutgartes techniskās -v ^ ļ ^ ^ . u ; ; ^ r ) M 250,— mēneSl-. 3f. L. Rotmunds referēs par | ^eza aiga Dlja um ' . . , ļinā'
Tas, ka nometņu komiteu leir
augstskolas prof
jaunākiem 'pētījumiem ūdens būvēs.
pai
lebrau-
-enerii
izteic
Visu
angļ uf
nc
būt nenozīmē, ka tapec - .^^
LATVIJAS Sarkanais Krusts Beļģijā saņē-I nebūtu jāizlieto\taupigl. ^ ^ l ^ - f
mis ziņas, ka majors Tiltiņš, kurš līdz l'J46. saVLlkārt^ visst^tāk realizēja
^g. vasarai atradās Vologdā, tur notiesāts ar . . . ^Jminic+rātīvA io<; budŽeta
20 g. spaidu darbos. Tuvākas ziņas pie D r . p l ^ Š l administratīvajos UUK^
Epenicha: Kōln — Deutz, Kasemattenstr. 20. ļ teņOS.
lode,
Tž a>tka l i
ejis
ba
Vest
Uvi
Un-to
i mici]
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-08-10 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480810 |
Description
| Title | 1948-08-10-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
m
Iri
a
I I
i
- . ' ------ _ ^
0^
m
m
w
m.
II
i i i
i i
| | | •;•
iii-:. ••
'Pil )•:.
mmm i
mm
mm
mm
m
il.-:
māM • « •
i i
i i i ••
liii •
^-— 7 - -,r
p i l - - '
mi-':
11/
iii:. :
:ll|/f/ ••
•Vf-yr-;,'r. •
- _ I
3
.I:!:!* i , ! ; / ' ' ; ) ,
it|:^:f
ii.:
Mfte •
:p^fei
« :
•iSis:"* •
«ii,-
teli
ko
be
pa
tip
TO.
lie
pr
Mi
m*
hū
ža
kc
ni,
dā
šlii
ril/
ūc
m
Pi
sa
m
vi
ja
m
m
bi
nr
tr
ci
m'
tē
n<
bi
It
:b;r:
\ i : : : : :
n/:
.!{•-•::-
&¥•
-i • •
• cV;
;:.r.:;.:
r
•••'7
^1
3
' Nr. 61 (166) 1948. g. 10. augustā
Ar autora . D a r a k s t u vai iniciāļiem parakstītajos
rakstot Izteiktās domas nav
katrfl zia redakcijas domas
Latviešu Nacionālā Padome publicē
uzsaukumu:
Latvieši! Jauns laiks latviešu
: sve^nlecibas gaitās sācies ar Latvle-
^u^ Nacionālās Padomes (LNP)'w^^^
dibināšanos; Visi latviešu^/ aktīvie
spēki ārpus dzimtenes — bēgļii pārstāv
ji, / pariamentārieši, bij. karavīri:
\iQ "r-r ir: apvienojušies vienā: cieši
saliedētā cīņas organizācijā — LNP.
Jaunās organizācijas 'pirmajā sesijā
'ļO. jūlijā ķ g. Esiingenā, piedaloties
•/52 delegātiem: ncf58v vienbalsīgi pieņēma
daudz svarīgu: lēmumu. Izpildu
prezidiju/ jeb, valdi ievēlēja ;.ar
: visām: (49) balsīm,'- nevienam • pretī
nebalsojot Un tikai 3 delegātiem atturoties."
Tādēļ ar dziļu gandarījumu
visi varam sacīt: vienprātības
un saprašanās garš ir: uzvarējis. ^
LNP mērķi: Latvijas ^atbrīvošana,
tautas saglabāšana un latviešu organizāciju
sadarbība ir tik skaidri
un pašsaprotami, ka pret tiem nedrīkst
pacelties ierunas un kritika
ne no vienas latviešu grupas,
no atsevišķiem tautiešiem.
Jaunajai organizācijai stāv
šā īsts liela darba laikmets
: LNP sistemātiski un neiztrūkstoši
jāpiedalās visās starptatitislcās sanāksmēs,
kur normālos . apstākļos
: Latvijai vajadzētu būt klāt, bet kur
to oficiāli tomēr neaicina. Tur jā-
• vēršas pret visām netaisnībām, kādām,
padota mūsu izkaisītā tauta un
mūsu okupētā valsts. ; / : •
. LNP. ar rakstiem un memorandiem
nc'pārtraukti: jāklaudzina pie
lieiās pasaules sirdsapziņas, nemitī-
; gi atgādinot to brutālo' vardarbību,
kas Latvijai nodarīta: uh joprojām
turpinās, ar katru dienu pieaugdama
savā nežēlībā.
• LNP deklarē visiem skaidri un bez
kautrēšanās: ,iPadoti brutālām va-
' rām no vienas un no otras puses,
mēs esam. cietuši visvairāk. Mēs
. esam cīnījušies: par savām tiesībām,
cīnāmies par tām tagad un cīnīsimies
arī uz priekšu kopā ar visiem
tiem: miljoniem, kas atrodas līdzīgā
stāvoklī. Mēs neticam, ka pasaules
lielās demokrātijas pēc iegūtās uz-
• varas spētu akceptēt tādu apkaunojošu
tauiu pirksanas-pārdošanas līgumu,
kādu 1939. g. 23. augustā divi
•diktatori noslēdza uz Austrumeiropas
rēķina. Mēs šos līgumus neatzīstam,
nekad ār tiem nesamierināsimies
un cīnīsimies par savas tau-
; ta.s pašnoteikšanos vienmēr un visur,
kamēr uzvarēs taisnība un tie-
.sības, un Latvija atkal būs brīva un
neatkarīga".
Bet šis uzdevums ir tik liels un
tik sināgs, ka neviena organizācija
• viena pati to nespēj veikt Visiem
apzinātas gribas un karstas patrlo-
; tiskas sirds vadītiem, tautiešiem- jāatbalsta
LNP viņas atbildīgā: darbā;
Pašaizliedzīgi jādarbojas Hdzi visai
mūsu tautai, pirmām kārtām visiem
brīvībā esošiem latviešiem.
Mūsu publicistiem jāizmanto visi
sakari ar. pasaules presi pilnīgas
Latvijas neatkarības atgūšanai, Sabiedriskiem
darbiniekiem jāstājas
sakaros ar starptautiskām organizācijām
un iestādēm^ lai panāktu mūsu
mērķu sekmēšanu priekšlasījumos
un lekcijas. Zinātniekiiem jāveido
latviešu centienu aizstāvēšima
pasaulēs zinātnieku aprindās un zinātnieku
kongresos. Politiskām partijām
jādara viss iespējamais, lai
radniecīgi grupējumi cittautu parla-mentos
taptu par aktīviem līdzcīnī-tājiem
starptautisko tiesību un līdz
ar to Latvijas neatkarības labā.
Baznīcām ievadītais mūsu brīvās
tautas glābšanas darbs slstēmatislci
un plasi jāiziveido tālāk. Kulturālo
un saimniecisko organizāciju darbiniekiem,
māksliniekiem, bij". cīnītājiem
un pretestības kustības dalībniekiem,
studējošai un sporta jaunatnei,
kā arī visām sievietēm — v i siem,
visiem saziņā ar LNP jāiesaistās'
aktīvā darbā par mūsu nacio-rvāJo
kultūru, par mūsu tautas un
tēvzemes brīvību!
Tautieši un tautietes! Jums jāzina,
ka LNP prezidijs, stājoties dar-bā,
ir apņēmies nepalaist garām nevienu
izdevību rīkoties mūsii tautas
im dzimtenes laba. Tas jums jāzina
arī! tad, ja jūs to nelasīsiet laikrakstos.
Jums jāzina, ka LNP prezidijs
uzlicis sev par negrozāmu pienākumu
vienlīdz aktīvi rūpēties par mūsu
bērnu, sieviešu, bij. karavīru un
.vecākās paaudzes likteni, nenobīdot
nevienu otrā vietā. Katrs LNP prezidija
loceklis labi apzinās, ka. cerot
uz starptautiskās konstellācijas oa-griezienu,
tomēr dziļākā būtībā mēs
savā darbā v a i ^ paļauties tikai uz
pasu spēkiem. Un šī apziņa, \^eno-fca
ar nelokāmu ticību Latvijas labākai
nākotnei, dos mums drosmi
sacīt: nenervozējiet un nepagurstiet,
mēs uzv ar ē s im ! '
Klausot svešiniekiem, mēs esam
nesuši smagus jo smagus brīvības,
mantas un asins upurus citu labā.
Tagad klausīsim paši sev un, cik^
LNP prezidija darba sēdē R, Lie-.
piņš ziņoja par bīskapa J.' Rancāna
pieņemšanu ASV armijas galļ/enajā
mītnē Frankfurtē 14. jūlijā. Prezidijs
to pieņēma zināšanai. Tāpat;
pieņēma zināšanai sūtņa K. Zariņa
informāciju, ka viņš pēc sūtņa Dr..
A. Bīlmaņa nāves, kā ārkārtējo
pilnvaru nesējs, uzdevis Vašingtoi-nas
sūtniecības vadību, līdzšpējam.
sūtniecības sekretāram mag. jur.
Anatolam \Dīnbergam, ņotifieejot
par to ASV valdību im izdodot attiecīgu
akreditīvu; ':V: l . ,
Novērojumi rāda, ka franču okupācijas
iestādēs franču joslā Vācijā
radusies prakse, pēc kuras Baltijas
valstu pilsoņus uzskata par Padom-.
ju Savienības pilsoņiem. Cik • izdevies
noskaidrot, šāds okupācijas iestāžu
viedoklis pamatojas iiz kāda
Direction Gēnērale de la J.ustipe
paskaidrojuma. LNP prezidijs šādu
nostāju atzina par netieslgii un nolēma
darīt iespējamo šāda nenormāla
stāvokļa novēršanai. '
Prezidijs apsprieda un atbalstīja
Baltijas Sieviešu Padomes uz nelaiķa
: sūtņa A, Bīlmaņa ierosinājuma
izgatavoto projektu — iesniegt PC
I.RO HQ Zenevā visu nometņu kopēj
u sarakstu par: daudzbērnu mātēm,
kas ir bez apgādnieka, vecām,
nespējīgām . un vientuļām sievietēm,
lūdzot šo kategoriju: cilvēku likteni
neatstāt novārtā. J > :
:; Sakarā ar Berlīnes: blokādi tautieši
nometnēs izrāda lielu interesi
un gatavību morāliski un materiāli
iesaistīties cīņā par rietumu demo-
LATVIJA, 1948. g. 10. a'-^;^.
kratīju ideāliem. Prezidijs apsveic
šādu tautiešu nostāju un kopā ar
LCK aicina nometnes ieml'tnieku^
aktīvi iesaistīties šajā humānā palīdzības
akcijā.
Apspriežot LNP līdzekļu sagādes
jautājumu, nolēma griezties piie tautiešu
atsaucības.
LNP prezidijs aicina_nomelj>u vadību
veltīt nopietnu vērību precīzai
aizbraucēju reģistrēšanai; Paviršība
un nolaidība vēlāk rūgti;, atsauksies
tautiešu sirdis, Katra pārmaiņa
nekavējoties paziņojama Latviešu
centrālai kartotēkai . Hanavā.
Lietišķās un saskanīgās debatēs
prezidijs daudz laika veltīja savas
turpmākās darbības plāna nosprau^
šariai. : —:--:V::,V.
izē
un aro ācTba
; Lībekā pašreiz vervē 405 viru
tiešu civilo transporta vienību.: dienestā
pie angļu armijas. Reģistrāciju
sāka 6. augusiā un jau pirmajā
dienā pieteicās i 15 latviešu, to vidū
kāds 63 g. V., vīrs. Augusta otrajā
pusē viņus Kukshāfenā 2 mēnešos
apmācīs pār auto- vadītājiem. Ja
vienību novietos vietā, kur nav DP
nomelnēs, nodarbinātie: dzīvT)s;vācu
privātos dzīvokļos un saņenis vācu
pārtikas kartītes. Vieniniekus nometinās
kazarmās. Ar šādu vienību
dibināšanu nodrošināts ne vien
darbs, bet arī aroda apmācība.
V (Turpinājums no 1. Ipp.) ; '
Berlīnes atgriežas tukšas : lidmašī-
Beriīnes atgriežas tukšas lidmašīnas.
ASV. un' citas zemes pieteikušās
speciālas privilēģijas bāreņiem, kas
vēlētos tur ieceļot.; Aprūpes: daļas
vadītājs :.:Grigs: pasliaidrojavķ^^^
bojas vesels štats bāreņu un līdi
21. :g.: vecu r»eaprūpētu jauniešu reģistrēšanai.
Pagaidām vienošanās
pār viņu novietošanu ir tikai ar
ASV un Kanādu. Uz jautājumu, vai
IRO domājusi pārvietot vierlu daļu
nometņu ' iedzīvotāju vācu saimniecībā,
Mr. Grigs atbildēja: „Man par
tādiem plāniem nekas nav zināms.
Ja tādi plāni būtu, tad efe tos zinātu."
Pēc tam, kad IRO pārstāvji bija
atkārtojuši paziņojumu, ka . sevišķu
grūtumu gadījumos nometnps drīkst
uzņemt privāti dzīvojošos, žurnā-listf
aizrādīja, ka formalitāšu kārtošana
ir sarežģīta un -izmaksā dārgi,
piemēram, dokumentu apliecināšana
pie notāra un līdz. : Grūtumus
bieži rada arī to dokumentu sagāde,
kādus prasa pārvietošanas un imigrācijas
komisijas. . Tieslietu daļas
vadītājs paskaidroja, ka visos līdzīgos
gadījumos jālūdz apgabalu tieslietu
padomnieku palīdzība. U^ jau-,
tā jumu, ko atzīst par sevišķi grūtiem
apstākļiem, paskaidroja, ka
katrs gadījums" jāizšķir inļdividuāli.
Tas pats attiecas arī uz stipendiju
piešķiršanu P P studentiem. '
Medicīnas daļas vadītājs Dr.Fin-lejs
paskaidroja, • ka DP ;slimnīcās
trūkst, kopēju un atkārtoja aicinājumu,
ziņot tieši viņam- par slimo
kopējām, kas vēlas darbu. Tas attiecināts
arī uz tiem; fiP, kas iekļāvušies
vācu saimniecībās.' Esot gan
daudz ārstu, kās līdz šim strādājuši
pie vāciešiem un tagad palikuši bez
darba, bet IRO priekšroku uz-darbu
dodot tiem, kas darbojušies DP
slimnīcās visu iaikū. • Vispār, darba
iespējas • ārstiem esot ierobežotas. •
Žurnālisti jautāja, kādā veidā
IRO atbalstīs DP, kaš atsūtPti atpakaļ
uz Vāciju,- piem., no Beļģijas, tāpēc,
ka negadījumos zaudējuši darba
spējas. Tieslietu daļas vadītājs K i -
mels paslvaldroja, ka visos, IRO līgumos
ai' citām valstīm paredzēta aizsardzība
pret šādiiem gadījumiem,
bet izceļošanas daļas pārstāve Loja-ne
paskaidroja,. ka sākumā Beļģija
dažus: DP atsūtījusi atpakaļ. Tagad
tas vairs nenotiekot. Atpakaļ drīkst
sūtīt tikai tos, kas atsakās no darba.
Izceļošanas daļas pārstāve pievienojās,
ka ziņas par izceļotāju stāvokli
dažādās valstīs, bet it sevišķi
Veneciiēlā, esot pretrunīgas, IRO iekārtojot
novērošanas vietas visās
tais zemēs, kur dodas DP: Savā la^i-ka
pārtraukta laukstrādnieku vervēšana
Brazīlijai un Venecuēlai' 'tāpēc,
ka ziņots par nepieņemamiem
apstākļiem: Tagad, pēc apstākļu noskaidrošanas,
vervēšana atkal atjaunota.
. • ..: ; •: • I'.-.;:: '
gvūii ain būtu apstākļi, nd visas
sirds atbalstīsim LNP darbību, 'pašu
tautas, pašu bēgļu labā. Atbalstīsim
to. ne tikai klusu ciešot, bet arī vārdos
un darbos, zinādami, ka no tā
atkarājas mūsu centienu sekmes. .
Vienprātības un saprašanās garā
iesim droši pretī savam liktenim,
bet ticībā un paļāvībā taisnības uzvarai
lūgsim: '
D I E V S , SVĒTI L A T V I J U.
L a t v i e š u " Naci oin ā 1 ā
•:: Pado me •
zinātņu Kāp^ I
'•V':: . •,-,•.'5
Mūsu tautiešu vairums, diemžēl, radošām Iemaksām, Vāclj§ 'A * . -,
vēl arvien nesaprot un tāpēc nespēj latviešu gara zinātnieki jau'
novērtēt kādu faktu, kas bija pilnīgi pirmajā konferencē š. g. janvārfp
skaidrs abiem mūsu vēsturiskiem nebergā nolēma dibināt jaunu a
ienaidniekiem — humanitārās izglī- lītisku organizāciju ar nosauku^
tības un pētniecības" nozīmi Latvijas „Latviešu humanitāro zinātņu
neatkarības izcīnīšanā un sargāša- ciācija'*. Asociācija darbojas vU
nā. Tāpēc abi okupanti ar vienādu zemēs, kur dzīvo latvieši kas vf
dedzību steidzās vai nu likvidēt, vai brīvi zinātniski pētīt.' Tās Wevml^
iztīrīt no'nevēlamiem mācības spē- U - turpināt zinātniskās ^ tradicM
\ i em Latvijas universitātes teologi- ko savā laikā sāka Rīgas latvi^^^
Jas, filoloģijas un filozofijas, tiesību biedrības zinātņu konilteja, Lātvii^
un tautsaimniecības zinātņu fakul- vēstures Institūts u; cbrlvaM^^tvi f
tāti: Kā lasām Cīņā/ šī tīrīšanas zinātņu akadēmijas priekšteči' AS l
akcija vēl joprojām tiek turpināta, ci acij as tiešais mērķis: oi^anlal
un ^ tā nebeigsies, kamēr Rīgas unl- ] veicināt^Un pabalstīt latviešu iļm
versitāte nebūs galīgi pārvērsta par nieku petijumiis. visos humanitah^
krievu imperiālisma un padomju zinātņu novados uņ rūpēties '
varas garīgo bastionu Baltijas re- pētījumu:publicēšanu,
publikās. :A^
Baigā gada pieredzēs pamācīti, ši grib nākt talkā visām organiigS
L.U. humanitāro fakultāšu mācības jāni. un iestādēm, kas uzņēlnulsi
spēki absolūtā vairākumā devās po- rūpes par latviešu .dvēselēm trkļn!
lītIskā trimdā uz ārzemēm. Latvija dā, pasargājot tās :no varm&ci^Si
palika nedaudzi renegati, kara dar- vai dabiskas garīgas nāves. %
bības dēļ aiz frontes pārsteigtie, vai katra cilvēkā novērojumi par «v
beidzot vairāki politiski vientiesi, lieeina, ka ne mirkli nēdi^kstjn
kas cerēja, ka nododot zvērestu ))ol- pārtraukt savas dvēseles kopšar a<
ševiku partijas īsajam kursam vi- darbu, lai trimdas vaislīgās rieziļ
ņiem ļaus strādāt savā specialitātē, nenomāktu kultūras augus, ko mi
Sākumā likās, ka viņu cerības pie- sirdī un prātā dēstīja neatltarīs
pildīsies. Turpat trīs gadu^ partijas Latvijas gudrais dārzjiieks. Latvic
uzraudzības iestādes cieta šo bez- kultūras radīšanas un augW
partējislco latviešu zinātnieku „sa- darbs nedrīkst tikt pārtrau'Us
lt0
a
par SQ
•5, L'ni
acijas samaziiias
Vai ir kādi jajuni apstākļi darba
sagādāšanā? Darba daļas vadītājs
Herberts Rutraufs paskaidroja, , ka
valūtas reforma ietekmē arī armijas
darbus, IRO algu budžets . jāsamazina
par 10—15 proc. IRO pašreiz
pūlas novietot savus pārstāvjus
armijas (Military Post) daļās, lai ta
panāldu to, ka visos iespējamos
darbos pie armijas pieņem.tu DP.
Dažos gadījumos panākta ari IRO
pārstāvju novietošana vācu darba
.pārvaldēs. ". .::•::. -^^
Žurnālisti gribēja zināt, ļkāpēc
trešā apgabalā (Virzburgā) darbs
uzteikts visiem, noiņetņu .administrācijas
darbiniekiem. : Paskaidroja, ka
tas noticis visā amerikāņu joslā tādēļ,
ka ar 1:- septembri štati .Jāsamazina
par 10°/o. Lai varētu ievērot
30 dienu uzteikuma termiņu, atlaisti
visi, bet 90"/o pieņems atpakaļ. :"
Par DP labdarības: organizāciju
fondu līdzekļu atbrīvošanu ; paskaidroja,
• ka nav cerību uz labvēlīgākiem
atbrīvošanas noteikumiem
kā vāciešiem, t. i., 1:10.
A. Lp.
darbību** ar komunistisko. sarkano katra apstāšanās pusceļā noz me, kļ
profesūru. Cieta, jo: universitātes ienaidnieki drīz vien panāks :Ms
mācības spēku sastāvā bija tik bez- aizsoļoggarām. Likteņa izaicināju:
galīgs :tukšums, kampāt ylsus partijai ir bargs, un mūsu pienākums nei
uzticīgos diletantus ieceļot profeso- bezcerīgi nolaist rokas, bet plēņebīt
ru un doktoru kārtā, palika neaiz-^ šo ciņu visur un vienmēr. Saf^fil
stājami robi. Nesekmīgi beidzās] asociācija grib ar savu priel
~ — j
i
^^^^^
Divas
Krima br
plaĀi izbazūnēlā padoinju akcija pamudināt netioigoa un paguniS
-Vācijā un Zviedrijā ar kārdinoSiem ļ pulcējot ap sevi lalvieSu patri
gas sitliāGijās
„Nevlg politiska skaistuma
nas salona maigi iekrāsots produkts,
bet necienīgas situācijās neuzfrlzēts
attēlojums," — tā UN ģenerālsekretāra
Trīgves Lī Jaunāko ziņojumu
par DP jautāj umu nosauc ši ziņor
solījumiem panākt biij. Laukšalm- kam trimdas kņadā^rūp mū3a t |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-08-10-02
