Bavarijas Latviesu vestnesis, December 21, 1948

              1.1
1
m
l - ' i"
i
1^
īmf.
m
5
i
i
II
ļv^^ Ai?
m
1948.
LATVIJA, 1948. g.2L decembri
Nr. 116 (221) 1948. g. 2L decembrī
A r &etora pfir&ksto vaJ InJdālJem parak-fitltajoš
rakstos Itteiktās domas nav katrā
8 i ņ ā r t ( t e k d JM domas.]
IETEIC 200.000 BALTIEŠU DP NOMETINĀT AĻASKĀ
Vai iusu vSrds
V. B.;Kurtnijs žurnālā ^,Cpll^
iztirzādams PP problēmu,; norāda,
ka miljoiis cilvēku Eiropā kluvuži
par ^statistikas cipariem*^ IŖO tos
rūpīgi saskaitījusi, • pārbauditusi,
reģistrējusi aktīs. Bet, apmeklējot
DPnorhetne9,'ši miljonu / statistika
sairst individuālos dzīves stāstos un
veselā miHonā lauztu solījumu.
„So cilvēku aprūpe,'* norāda Kurt-
„ . . . Citādi ar visu varētu samie- ļ nijs, „izmaksā apmēram 30 centu die-rinātiēs,
tikai svešums nomāc. Kad nā, —tik daudz Amerikā maksā silta
biju nometnē, tad nevarēju iedomā- desiņa un tase kafijas. Šie ļaudis
ties, ko nozīmē latviska vide. Ja bēguši no komunisma im- ar visu
nebūtu latviešu grāmatu un laikrak^ sirdi gribētu kļūt par derīgiem bri­stu,
tad būtu grūti svešumu; iztu- yo rietumu sabiedrības locekļiem,
t . . • bet viņus lēnām pārvērš par vieņ-u
„ Kādreiz man bija slinkums ļ^^m
aiziet pāris simtu metru im noklau- degli, un galīga vilšanās • var tiem
Sities mūsu mākslinieku ^ koncertu, kādreiz likt eksplodēt uii kļūt par
bet tagad brauktu simtiem kild- mūsu sūrākajiem ienaidniekiem."
metru . . , ' ' Tālāk Kurtnijs runā par valstīm,
„ . . . Tagad sajūtu, ko nozīniē pa- kas ielaiž tikai darba spējīgus vieni-
; kultūras mantas. Tās ir burvībā, niekus, bez ģiinenem vai
te ir 153.929 imigranti, kam jāizlien
caiir sīku veselības, rakstura, finan-ciālā
stāvokļa, politiskās drošības un
citu kontroļu sietu. Pie tam tie DP,
kurn kuģa bilqtes samaksājuši un
kuriem uzturēšanu garantējuši ŗ|di,
nebijt nav 'obligāti: pats DP ^ ē r
jums'V: tie' ir; vienkārši; ' laimīgākie
viņu vidū. ' Liela: da^a DP ir spēcīgi,
enerģiski jauni cilvēki, kas,; domā­jams,
labprāt kalpotu ASV ar "'
Su
kas āri tālumā cilvēku sien pie-tau- ņu radiniekus, uii, par valstīm, kas
tas . . ^" • izmeMēnoteiķtuslcaitu sev īpaši no-
Tā raksta no trim dažādām zemēm derīgu strādnieku." Rezultātā trīs
un i^iekodina un lūdz neaizmirst, gadus pēc ,,atbrīvošanas'' izvietoti
nosūtīt tiem kādu jaunu grgmatu. Jo tikai 115.000 DP, bet 500.000 gaida
viņi grib ari svešatne palikt latvie-. uz IRO 16 dalībnieču nāciju rīcību,
ši. Un patiesi savas kultūras dzi- Lai pareizi novērtētu AS^J pienā-ves
turpināšana, kaut ar! grūtos ap- kūmus pret DP, vispirms esot jāiz-stākļos,
ir vienīgā drošā iespēja, kliedē daži aizspriedumi un aplami
izkaisītiem citu, tautu vidū tomēr pieņēmumi. Pirmkārt, nav tiesa, ka
palikt pie savas tautības, domāt vie- gandrīz visi DP ir žīdi. 61 proc. no
na5 domās, just ar viņas sirdi, patu- viņiem ir katoļi, tad seko luterāņi un
rēt viņas dvēseli un garu. Turpināt žīdi, par kuriem loti sekmīgi rūpēju-savu
kultūras dzīvi un neattālināties §ās žīdu organizācijas visā pasaulē,
no savas valodas —- tie ir divi apso- otrkārt, nav āri tiesa, ka visi DP
lījumi ari tam, ka to, ko nepabeigs lauztos uz ASV. Trešā kļūda esot
tagadējā paaudze, galā novedīs jau- uzskats, ka DP nāk galvenokārt no
, nās audzes. Tppēc 1945. g. beigās ,;nabadzīgajām" nācijām. Tiesa gan
Vācijā nodibinātais. latviešu Kultu- esot, ka visi DP ir nabadzīgi; bagāt-ras
fonds ir viens no vissvarīgākā- nie*kiem nav grūti nokļūt tur, kur tie
Jiem-iestādījumiem, kādi še veidoti vēlas. Bet, norāda Kurtnijs, ari Itaļl
un pastāvējuši. un Iri, kas uzbūvēja ceļus pāri
Laikrakstos nesen lasījām LCP Amerikas kontinentam, bija naba-priekSsēža
un KF pārvaldes priekš- dzīgi, tāpat skandināvi, kas : aiznesa
sēža J. Celma aicinājumu gā- auglību pāri prērijām no Misisipi
dāt, lai fondā ieplūstu līdzekļi un ndz Rokija kalniem, kā ari poļi,
tas varētu kaut daļēji veikt savus skoti un lietuvieši, kas radīja mu-uzdevumus.
Bija miriētF arī nedau- gurkauhi ! Amerikas lielrūnniecībai.
dzi'vārdi, kas jau fondom nodevuši DP ir nabagi, bet ne sociālās apgā-savus
ziedojumus. To gan nebija des kandidāti. Viņi ir dzīves kan-daudz
— paris izglītības darbinieku, didāti katrā zemē, kas dos viņiem
viens kooperatīvs un viens laik- iespēju iegūt kādu govi, šķūni, mā-raksts.
Tātad sākums . . . Jācer, ka darba rīkus,
tagsid šis ^saraksts jau būs pastiepies Amerikāņu tautsa
garāks. īpaši jācer, ka sarakstam hļ^ ka DP jūtami veicinātu ikvienas
ar savām artavām pa šo laiku būs zemes labklājību, kas tos uzņemtu,
pievienojušies mūsu saimniecības un norāda uz Zviedrijas piemēru,
pasākumi un ļaudis, kam nav sveša kuras 30.OpO baltiešu bēgļu ne vien
uzņēmība: lai cik niecīgi šie pasāku- atpelnījuši! viņu radītos izdevumus,
mi būtu, viņu rocība tomēr atļaus bet tagad ak gadu- palielina Zvied-atlicināt
dažas markas, dažas desmit rijas tautai ienākumu Par 200 mil-markas
un varbūt ari vairāk. joniem dolāru. DP vidū ir sevišķi
Tomēr tas būtu iespējams - tikai daudz piedzīvojušu strādnieku tādās
tad, ja būs skaidra apziņa par šādas nozarēs, kurās ASV ir darba roku
ricības absolūtu nepieciešamību, ja trūkums: slimo kopējas, mājkalpbtā-būs
griba šo apziņu izpaust darbos, jas, lauksaimnieki:
ne vien vārdos apliecināt, kas gan ir Uz kāriējo imigrācijas kvošu pa­viegli,
nedod nekā. Varbūt ar! mata kopš kara beigām ASV iekļu-tāpēc
tik daudz runājarii par kopības hniši labi ja 20.000 DP. Kopējā kvo-lietam,
im tik maz ko izdarām, it'
ka ši kopība nebūtu mēs paši. Cik
' tālu tS var aiziet, liecina dialogs kā­dā
sanāksmē, kur bija runa pār ne­lielu
algas nodokli latvisko skolu uz-turēSānai,
pie kam šis nodoklis no
ģimeņu dlvēkieim bija paredzēts par
1 {woc. mazāks nekā no tiem, kam
VĒSTULE LATVIJAI NO AUSTRĀLIJAS
a.
Daži armijas pārstāvji norāda, ķa
200.000 baltiešu nometināšana Alas-
':ā būtu teicams drošības solis, jo
sie DP vairumā esot; stingri, raupji,
?-^^ādīgi ļaudis, pieraduši pie dzīves
brīvā dalDā un pie' klimata, kas lī­dzīgs
Aļaskas klimatam, ; un bez
tam — pazīst uņ izprot komunistus.
Minesotas gubernators Jongdāls,
norādot uz lauku iedzīvotāju skaita
mazināšanos astoņos ASV „maizes
klēts" štatos, sešu gadu laikā par
750.000, izteicies, ka viņš labprāt re­dzētu
visusI, DI?; nometinātus ASV
Vidējo rietumu ziemeļdaļā,. DP
prōblēma ir viena no daudzām, kas
gaida jauno kongresu, nobeidz Kurt­nijs.
Tiesa, tā gan nav vissvarīgā­kā
no visām, bet tā ir vishumānākā,
īstais jautājums ir: vai Amerika
praktizē demokrātiju vai tikai fi-nancē
to, segdama 46 proc. ņo IRO
gada budžeta.
Pazīstamais ļmiljonu tirāža žur­nāls
„Readers Digest", pār drukā j ot
Kurtnija rakstu, piedāvā lasītājiem,;
kas DP problēmas risināšanu ASV
gribētu konkrēti atbalstīt, bezmak­sas
papildu materiālus diskusijām.
Nu ir tik tālu, ka varu noteikti ap-gialvot:
esam Austrālijā. Kopā ar
sievu dzīvoju Bathurstas nometnē,
vismaz trīsreiz lielākā Mstabā, nekj
mums bija Hoch%ldS. Precētus ļau­dis
te novieto atsevišljiās istabās, ap-nļēram
5 pārus katrā mājā. Nometne
stiepjas gandrīz 5 km garumā gar
asfaltēta ceļa malu. Pašreiz vēl tukši
3 ēku bloki. -Tos cītīgi remontē. Vār­gā
pie Kanbēras drīz atklās jaunu
caurlaides nometni sievietēm un
bērniem, kuru vīri uii tēvi. jau strā­dā
te.
Austrālijā • ir daudz tā saukto
„svētdienās komunistu". Šeit mēdz
teikt: ja cilvēks līdz 25 gadu vepu-marii
nav komunists — viņam trūkst
sirds, bet ja pēc tam viņš vēl i r ko­munists
— tad tam nav galvas. Šie
cilvēki pret ieceļotājiem izliekas
draudzīgi, vismaz pret katru atse­višķi
— noteikti laipni. Pat tie, kas
atbraucējus necieni, saka: „Bet jūs
esat izņēmuņis." Skolotpjs, kas mums
katru dienu 2—4 stundas māca angļu
valoduj teica, ka Austrālija esot
eksperimentu zeme. Kara laikā iz­mēģinājuši
pār dzīt lopus no japāņu
apdraudētās piekrastes, ar! tagad
notiekot dažādi izmēģinājumi, bet
dārgākais eksperiments austrāliešiem
esot mēs — ieceļotāji.
Dzejnieks T-. Tomsons, šajās dienās
/aizbrauca ūdens dambja būves dar­bos
pie Sidnejas. Komponistu E.
Freimani austrālieši sauca jau par
„Tu", bet beidzot .viņam tomēr
vajsldzēja aiziet meža darbos pie
?ertas. Jā, angļu draudzību nevar
VĒROJUMI AUGSBURĢAŠ UN GRONAS IZCEĻOTĀJU
' ' NOMETNĒS
Saka, kd mātei visi bērni vienādi
mīļi. Liekas, ka tiūsu „dīpīšu mā­tei"
IRO arī visas nometnes vienādi
mīļas. Un tomēr, ja arī tā būtu, bēr­ni
arvien izjūt diferenci. To zina
„bērni", kas dzīvojuši IRO dažādajās
izceļotāju nometnēs.
Augsburga. Bijušās kazarmas.
'Ēdamtelpas igrākajās garāžās. Smē-^
ķēt aizliegts. Traukus iedzīvotāji; sa­ņem
katrā maltītē. Tie pašiem jā­mazgā
un tūlīt jānodod atpakaļ. Gu­lēšana
uz maisiņiem, izsniedz vienu
amerikāViū segu. Policija pie vār­tiem
kontrolē ienācējus, bet neko
neiebilst, ja atgriežas ari pēc pus-ņakts.
Informācijai — īpaši dēļi kat­rā
blokā -uņ. informācijas birojs. ;
Bucbacba. Tāpat bijušās kazar­mas,
bet jau labākas. Reģistrējoties,
izsniedz vienu vatēto amerikāņu se­gu,
vienu parasto un palagu ^ mai­su.
Gulēšana saliekamajās armijas
KSDAS ^ JOSLAS LATVIEŠU
Veselu gadu runāja, bet tikai aiz-
VIENĪBAS DZIVE
par bērnu pulciņa uzturēšanu nav gājušās vasaras otrajā pusē beidzot
jādomā. Tad uzreiz aizmirsās, ka pieipildījās, ka lielam skaitam angļu
vieta un nevieta mēdzam runāt par joslas latviešu radās ievērojamas
tautas mūžu,^un cilvēks, kas studē- darba iespējas pie angļu okupācijas
dams Latvijas universitātē no savas armijās vienībām, un Šlezvigas-Hol-tautas
katru gadu bija saņēmis vis- §teinas apgabala pamatnometnēs spē-māz
300 latu lielu piemaksu (tik c!gu vīru palicis ļoti maz.
daudl litvijas valsts gadā piemak- Lejasreinas apgabalā gandrīz kat-sāja
par viena studentā izglītošanu), h"ā lielākā.ciemā un daudzās pilsētās
izsaucās: „Kas tad tā par lietu — tagad novietotas latviešu civilo sar-šie
tik laidis bērnus pasaulē un mēs džu rotu grupas. Novietojums telpu
lai/maksājam nodokļus! Tas nav ziņā ir laime|"loze. Katra grupa to-pareizi!"
mer ari slfkfekās mājvietas cenšas
Ari par līdzekļiem Kultūras fon-[iekārtot iespējami gaumīgi. lepazīs-dam,
iespējams, teiks to pašu: ;,Sie toties ar kādu rotu, kas ir pati pir-tjk
taisīs kultūru un mēs lai mak- Unā m vienkopus lielākā šajā apga-sājam."
—. Velti būtu tādus runā- t)alā, redzams, ka līdzšinējās gaitās
tājus mēģināt pārliecināt, teiksim nav bijis mazums grūtumu. Tomēr
gan, lai viņi pēc tam vairs nerunā viss pamazām un' noteikti ar kopē-par
nacionāliem jautājumiem, lai jn komandējošā sastāva un pašu vi-riecērt
nosPžāru, uz kura paši sēd, ru enerģiju pārvarēts un vistālākajā
un lai nepieģružo alāi, no kuras vēl Aizreinas stūri, plašā ;viršu tīreļa
joprojām ari paši dzer. Dzīve mēdz nialā veidojas latviešu vienība, svē-skarbi
norēķināties im var ari tā tīta ar stipru garu. Rotas ikdiena
notikt, kausiem ?,augstprāšiem** kād- norit blakus Brigenes ciemam, k u rā
reiz. būs jāmeklē patvērums tur, kur daudz vēlīgu meiču un Reinzemes
tie tagad vīzdegunīgi šņaukā savas vīna^
pārgudrības. Vēl arvien daudz pūļu vajadzīgs
Ir taču skaidrs, ka mūsu latviskos intensīvākas sabiedriskās un kultū-iestādījumus
nepalīdzēs uzturēt ne- [alas dzīves noorganizēšanai.; Dar-kādar
starptautiskas palīdzības or- Daugavas Vanagu nodaļa,
ganizācijas. Tad jābūt arī skaidri- f^,™F^- Vissvarīgākais darbs ir
bā, vai mēs tos vēlamies. Bet ja vē- labklājības komitejai, kurai modri
lamieš, tad mums pašiem — un- ti- 'araugās ari uz vienības saimniecību,
ķai paiiem ari jārūpējas*, lai tie va-f nevien? nebūtu neapmierināts.
mam, ir nodoms ar dāVaņām ieprie­cināt
ari latviešu bāreņus kādā ang­ļu
joslas bērnu namā.
Drīz nobeigs kāroto atpūtas telpu
izbūvi.' Telpās iekārtos kantīni, būs
arī pieejamas dažādas spēles, lasām­galds
un varēs klausīties radio. Rota
sevišķi pateicīgi atceras latviešu stī­gu
kvarteta koncertu jaunajā no­vietnē,
bet ļ atceras ari kādus ci"^
tus. māksliniekus, kuri „neparedzē-tu"
apstākļu dēļ neieradās.
Viršu tīreļa malā, aiz kura augstu
debesli slienas sarkanu ķieģeļnīcu
kūpošie dum'eņi un katrā vismazā­kajā
zemnieku I ciemā saulē vizuļo
vismaz divi smaili baznīcu torņi, die­nu
un nakti — līdz pat Holandes pie­robežai
nepārtraukti rit darbs, un
saredzami plīvo mūsu karogs. Diev­ticīgās
. Reinzemes ļaudīm tas sludi­na,
ka, ari bez s^vas zemes palikuši,
posta un izņiisuma laikā šie vīri ir
palikuši sev uztiŗlgi. —it.
ģļiltiņās. Izsniedz arī armijas kat­liņu.
Ēšana ēdamzālē. Katliņā lej
viru, otro ēdienu izsniedz metalla
paplātē. Traukus nomazgā, katliņu
atdod, paplāti patur. Ēdamzālē uz­raksts:
„No smoking". Policija
stingri kontrolē ienācējus. Pēc pl.
23 nav atļauts iziet, vēlāk atnācējus
reģistrē im' brīdina. Informācijai
skaļrunis ēdamzālē im pagalmā, arī
dēļi, bet ne ar ātru un precīzu in-fonnāciju.
*
Gronā pie Brēmenes. Lieliskas ka­zarmas.
Atbraucējus stacijā sagaida
automašīnas. Policisti rūpējas par
rokas bagāžas iekraušanu. N'ovērš
drūzmēšanos, mašīnai pieliek pat dē-
;.u kāpnes (ne trepes ar apaļiem ko-
•ciem) un neļauj iekāpt vienā ma­šīnā
vairāk par 14 personām. Reģis­trāciju
veic 3—4 reizes ātrāk nekā
iepriekšējās nometnēs. Telpās cent­rālā
apkure. Izsniedz amerikāņu
vatēto un parasto segu, palagu, gal­vas
maisiņu un tā pārvelkamo. Silts
un auksts ūdeiis, dušas katru dienu.
Pusdienas gaišās telpās. Izsniedz
traukus, tos pēc maltītes atņem.
Mazgāšanas rūpes atkrīt. Izejas
laiks — no pl. 10—22. Stingra kont­role.
Aizliegts ienest pārtikas vie­las.
Informācijai — īpaši dēļi katrā
blokā. Ndmetnei savs pasts, lasītava
un kino zāle.
Bēdas stiprāku malku cienītājiem
— kamēr Augsburga un Bucbachā
YMCAs kantīnēs var dabūt vīnu un
cigaretes, te — nekā tāda. Ir ābolu
sula, kūkas, maizītes. Bet — Grona
ir angļu joslā! Tuvāk arī mērķim —
jaunajai zemei.
Gronā pūS jūras vējš. Tas šūpo
kuģus, kas no tuvējam ostām aizved
tūkstošiem dažādu tautību DP.
Z. B ā r d a
uzņemt franciski . . . Dziedone P
Arone strādā Kanbērā. ^'
Zel, ka mūsu labais kuģis Ca^.
telbianco" vairs nebrauca ?ēc "dīo
lem, bet devās uz Ķīnu. ^^^^^^
turienes bēgļus. No Austrālija
gaidām zinu tikai tik daudz, ka te^ir
daudz trušu un paoagaiļ^. Apskaužu
Sgaliņ^āt' m^u'š"as' . astēm, jo'^tie var ^ ^
Bathurstā, decembrī.
A l b . P r i e d ī t is
Neparastais
-viedriļā
VĒSTULE NO ZVIEDRIJAS
Esmu dzirdējis sakām: „Tik bieži
gadās, ka cilvēks, kas^ redz un ap*
brino mežu — neredz-atsevišķus }sxh
kus, bet taš, kas vērš skatu uz atse­višķu
koku, nekad neiegūst jēgu par
mežu." Jocīgi, bet tomēr tā ir.
Kādreiz Rīgā, kad iznāca runa par
zirga gaļu, domāju, ka to ēd tikai ta.
tāri. Ne prātā nevarēja iešauties, ka
šepat tuvumā, pāri Baltijas jūrai,
zviedru tauta jau vairāk kā 50 gadus
ari ēd zirga gaļu, uzskatot to pat par
sevišķu delikatesi. Tagad bieži ga*
dās darbā, ka kaimiņi labsajūta sa­ka:
„Pin, fin!" (labs, patīkams), rā­dīdami,
ka uz sviestmaizītes zirga
gaļa. Mēs gan vēl neesam šai ziņā
pārzviedrojušies.
Vecos laikos dažreiz uznāca patika
palasīties dārzkopības grāmatas. At­ceros,
Ica vienā bija rakstīts, ka ļoti
pareizi par dzīves standartu atse^
višķās valstīs Varot spriest pēc kā­postu
patēriņa . . . Droši vien, tas
arī tā ir! Pēc Latvijas ^ statistiskās
pārvaldes ziņām vidējais latvieša
ienākums 1938. gadā bijis 98 zelta
franki, bet zviedra 297 franki.. Tādēļ
ar! mēs ēdam tik ļoti kāpostus, gan
zaļus, gan skābētus, gan vārītus, gan
sautētus. Bet še skābētus kāpostus
nepazīst. Bēg no to smakas un ļoti
brīnās par to latviešu profesoru, kaš
Stokholmā sava dzīvokļa atklātā
balkonā bēdīga izskata mucā tos.
skābē.
GUNTERS ml
KO CECHOSLOvļ
. . j ^ e r i k ā ņ u pubļj|
P ^ t ^ ' ^ r ā % autors Dz|
^'•^1 vairāk Took" sniedz
n un tiek"*'"' '1
M 0^»*'v''lnvei(JJ?ai. pec gara. ,
f Smeklēl«iās zemes J
W * ^tātūras, m]
' i ;5s 5etr5^-. ^ r r ^ . ^ t ā t ū r a s , un
^•"*^'"tS žmokratiiām"
e t t t i i
zme
teCĪTĀJS K. Purgailis ziņo no
ASV, ka tautieši Vācijā Ziemsvētkos
Var sagaidīt dāvanu saiņus no bap­tistu
draudzēm. Reizē tomēr arī lūgts
aizrādīt, ka nav viņa spēkos atbildēt
uz daudzajāii vēstulēm, kaut darīts
viss iespējamais palīdzības darbam.
Māc. Purgailis vēl paskaidro, ka vi­ņam
nav nekādu iespēju sagādāt gal­vojumus;
ieceļošanai ASV, kāpēc ir
veltīgi rakstīt. V . •
IZKĀRTOJUMS angļu joslas DP
emigrācijai uz ASV 1948. g. DP liku­ma
ietvaros arvien vēl atrodas'angļu
un amerikāņu iestāžu un IRO ap­spriešanā,
leltām nekādi noteikumi
nav izstrādāti, DP, kas vēlas izceļot
uz ASV, .jāgaida; kamēr angļu vai
IRO iestādes paziņos• kas viņiem jā-rētu
pastāvēt. Aicinājums ziedot
Kultūras fondam ir skaidrs- ceļš, kas
; ved uz iespēju vairošanu lai latvis­kais
gars varētu izpausties arī turp­māk,
lai. tas sasniegtu mūs tiklab
Vācijā kā citās zemēs, kur varbūt
nonāksim. Tas ir ceļš, kas auž īsteni
ciešas saites pāri tālumiem latviešu
vidū.
Pēc viena mēneša tuvosies' diena,
ko Latvijā dēvējam- par • grāmatu
dienu, par kultūras dienu. Ap to
laiku bija paradums jo atsaucīgi do­māt
par mūsu garīgās kultūras ie­stādījumu
atbalstīšanu, f Darīsim
' iespēju robežās to pašu arī tagad.
Nometņu skolas būs pateicīgas . par
katru grāmatu, par katru kultūras
Rota, pēc Daugavas Vanagu aicinā­juma,
jau ziedojusi kara invalidiem
Bedburgas pārskološanās centrā DM
336. — un, tuvojoties ziemas poš-vērtību,
ko tām sniegsim, un patei­cīgs
būs Kultūras fonds par visu,
kas dāvinājumu ceļā nonāks tā rī­cībā.
Visu, ko šī mērķa labā darī­sim,
būsim darījuši arī paši savā la­bā.
Un kurš gan būs tas, kas sev ne­vēlēsies
palīdzēt, kas sev nenovēlēs
laba?
. Ziedojumi Kultūras fondam adre­sējami
LCK saimniecības nozares
vadītājam J. Niedram: (20a) Au^ust-dorf
bei Detinold, Latvian DP Camp.
—aba—
, FIŠBACHAS nometnes latviešu
audumu omamentikas meistaru kur­sa
nobeiguma izstāde notiek no
deq. lidz 1. janvārim ;
ASV katoļi
garantē icbraiikšanu
69.000 DP.
ASV katoļi piedāvājuši sagādāt
darbu un dzīvokļu garantijas 69.000
DP, ziņo NCWC (Nacionālās katoļu
labklājības konferences) direktors
Vācijā un Anglijā māc. Bernass.
Viņš Frankfurtē jau saņēmis 8000
garantiju, 4co varēs izmantot 24.000
cilvēku, ieskaitot ģimenes locekļus.
Māc. Bernass informē, ka vēl 15.000
garantiju esot Ņujorkas centrālajā
iestādē, Ņujorkas garantiju devēji
vien sagādāšot 45.000 cilvēkiem ie­spēju
sākt jaunu dzīvi ASV. Katoļu
misija uzņemšoties atbildību ari par
jauno ieceļotāju nogādāšanu no ostas
līdz darba vietai.
Ieceļotāju kuģi neuzņem sievietes,
kas ir sestajā grūtniecības mēnesī un
viņām emigrācija uz vienu gadu jā­atliek.
*ASV lietuviešu palīdzības
organizācijas tagad cenšas panākt,
lai šo izceļotāju kategoriju pārvadā­tu
lidmašīnās un viņu dēļ neiz juktu
visas ģimenes emigrācijas plāni.
Atceros savas vecāku mājas. Tur
saimes istabā lielā' krāsns; Uz mū­rīša
mulda ar javu. Tā pierūgusi. Un
māte, sviedrus slaukot, ar lizi kust no
muldas uz krāsni un atpakaļ. Un tā
5, 6 vai 7 milzjji kukuļi. Tā bija
smaržīgā, garšīga rudzu maize . ,
Tagad luncinām mēles gar sacuku-roto
kviešu maizi. Rudzu maizi bēg­ļu
ļaudīm utoēmīgi veikalnieki pie­gādā
no Zviedrijas apgabaliem, kur
tādu vēl lieto (pieved no ceptuvēm,
kas 500 km atstatu). Ar! jocīgi!
Pēc statistiskiem datiem uz katru
Zviedrijas iedzīvotāju rēķina 1,5 ve­losipēdu,
pie kam rēķinā ieskaitīti
gan mazi, gan jauni, gan veci. Tādēļ
interesanti noskatīties, ka, darbam
fabrikās beidzoties, uz dzīvākierti sa­tiksmes
centriem dažās minūtēs pa­drāžas
garām vairāki tūkstoši velosi­pēdistu,
un svētdienās uz tirgus lau­kumiem
redzami viens pie otra vai­rāki
tūkstoši velosipēdu, kamēr brau­cēji
noskatās futbola sacīksti vai
filmu.
fēc tās pašas statistikas uz katriem
29 zviedriem ir viens vieglais auto
un uz 100 smagā- mašīna. Braukt no
Jelgavas līdz Rīgai bija labs gaba­liņš,
bet līdz Piebalgai — vecāku
mājām — jau gaisa gabals... Tagad
attāluma izjūta daudz citādāka. Dzī­vīti
Zviedrijā uzsāku Kalmarā (pret
Elandes^salu). Tā no Eskilstunas ap
500 km. Sajūta — .ka tas nekas!
Stokholma tagad 120 km, bet sajūta
— kas tas, nieks! Mēs dzīvojam starp
jūrām. Un tādēļ temperatūra — kā
vējš pūš! Vakardien augšā Laplan-dē
bija —' 8 gr. un 25 cm bieza sniega
kārta, bet pie mums 10 gr. silts. Va­sarsvētkos,
kad bijām pie Kalmaras
— ap pl. 10. vakarā bija 6 gr. silts
un lija, notrīta pl. 7 debesis pilnīgi
skaidras, un saule tik mīli sildīja, bet
ūdeni klāja ap-3 cm bieza ledus,
kārta. . ^
I. B ā r d i ņ š •
J^SSftvisrevomcio:
f/Lina Padomju Sav
^'^Lfgan Tīto UB Stalinsp
i l ļ f ; S uzskata Parcieži,
§t .MSt'"^. i " ffrafiski vistuvākā, ļ
i £a SitersSJ^ ^ ļģ
i Su ^Diediena/bet tp^ier j a
laiito noritu viena J
tS Visla^^ Pa^aidam^tik
Im izmana vismazāk.
fiftitersi^ksturo ari divas ze^^
• itoasviņš-l)raūciena nav skai
i S r i i i u u n Bulgāriju. Rumar
E t tās- rip satelītiem, kas^ vis^
fļkirzOTi-krievu dūres, visvai
mesātināts-padomju ideiam, vis^
noslēgts'no pārējās arpasai
nn'vis^ūtak'pieejams ārzemn^
W Bulgārija vistālāk' realizej
zemes' reformu lin/ citas pador
iieias; .Bulgāriem piemītot kāds
bisks priiņitīvisms un drosme,
ļjikst visiem kaimiņiem. ]
m .Visam'pieminētajām zemēm,
l i stat§Gynters; ir ' savas nasu spc
i iiskās nacionālās problēmas,
i grūti'pateikt, kādā mērā interņac
ā nalajapi komunismam izdosies m
stinat'vai likvidēt asos ņacionš
spriegumus," kādi šai pasaules st
iŗ kopš Radu' simteņiem.' Vairu
•ppļauri.Sechū vēl tagad izrāda c
\u naidu un bailes no vācieši^
Ungārija joprojām dzīvs, nacioi
lim, un komunisti vispār vēl bisļ
1
(la'pal varētu izrādīties spēcig
par komunismu. Dienvidslāvijā'
pojas ar to, ka tā vienieā atbrivoļ
rt^ena pati. Ungārija ir vien
neslavu valsts iBiropā, kas kļuv
iomunistiska.
. Cedioslovakijā, komunisms
radīts-nedz ar „ātbriyošanu"/
,^Mas sacelsanols'',^ bet ar apv
:4| siUBu. Apvērsums čedms ša;tri<
| » d z vairālc tiekā dienvidslāvus
« ilbaņus, kas^ demokrātiju mūsu l%mi nekad nav redzējuši. Cecii
«kiju ari ir vienīgā rūpnieciļ
,.:^Kffie, kas kļuvusi komunistiska^ ļ
i i 5 rūpniecība bijusi piesH
g pa nĢtuiņiem. Tagad krievi pūl
M ^^^^ot 5edm rūoniecibu no m illf^ precēm' uz " " mašīnāļ
. | W a s un tās satelītu vajad
•C: J??^. Prāgā gandrīz vairs ^
patēriņa preces. • i
ra,-^peciāls gadījums" ir.Po
<^^iskām robežām; }
1 ^ armiju .nevis vienā ^ e ^ ļ
SOVjetizētu? • 1
ai l - ! ' ^ ^^^^^^^ izceltos kd
Pārvedot mums naudu pa pastu,
neaizmirstiet 112 pārveduma talona
oirā pusē atzīmēt» par ko Jūs
m a k s ā j a t
•WM
te
VESĪ ULEj
REDAKCIJAI
L J a unu l i Fišbachā
JAUNATNE.
Par mums, jaunatni, bargi brec:
jaunatne tukša un samaitāta. Bet es
domāju, ka jaunatne grib būt laba,
slāpst ideālu, bet kad izlasa dažu la­bu
uzslavēta rakstnieka grāmatu, tad
Jājautā, kāpēc- tāda vispār rakstīta.
Tāpat ar skolām: mums ir pašiern
savas mācības iestādes, bet galu galā
esam tādi iznākuši, ka neprotam ne­vienu
svešvalodu. Ko mēs pasaules
vējos mēmi iesāksim?
Mūs strostē un zobo, bet vai arto
kas līdzēts? Mēs maldāmies kā pa
tumsu. Dodiet mums dzīvus parau­gus,
mēs pratīsim tos mīlēt un tiem
sekot, bet ar runām un sprediķiem
nekas nelabosies. Tā rodas vienīgi
rūgtums.
^ h r i f n > .• ^.«*^^J^ ir'oiiia m
ķomunisnis .likviidēš|
Neitrālas joslas
atomkarā
*otnē 13^*^^ noteikuaius kaf
NbieS!^ Pivmed^ivotll
i »51as-iSy°*9Ju vaiadzībāi
» ā i | f 3^ ' P a š a konference
-•i:%un.,il?^' paredzētas, iera
personām f ' " ^ ^'^s 65 g^
•V ^emt knS''•'^^A
m