1947-07-15-04 |
Previous | 4 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m r^imm par P@staloci)a i^lda^ goitju tm l^ad it^kmi Vakardirc^ im zamis un ari litQia dzlmt@n9. P^^odjB — Svei<m b i r i ^ namu <äbln§ig}s, vi@tis m Itvlrojafft&iem dlvlklm aiidzini^ai v^itur§, mt-- l^Ibts p i i d i i o ^ Vli9^ dafblb^ kvfQ^tnoe — tuvifeam, m n&o. Vi^a dsknt^ tordz karii is-pcNSitlta, ik c i ^ , ik piMti (kttdz piklldulu, neapgiditu bimu. No §lem likte^a pabirpitm vfa^ pQli^ izaudzinit gaiSm un Mm dMkm. Tad viptm lielt msri sri IModas, bet p i * ^ vtoi pemml^ imv^lmenes kbklijibu, b^alfgu atteikäahos, amages n&n^kmm m Ildzdlv^ i^pi^eklu* Bei P$^$ix^)B neäaubis unneatkäpjaat katom dlv^am tie^ alba uz labu audzlnlSanu ttn vis^ m^Sjäm atbllstoiu izglltlbUi Kur ^ ^karSs pdnsonlggi imjadzibas ar pärlb^ InterdiM un augstäkam virtiblm, tat paiam jäpiekipjas. Tas viss sagädä Peatalocijam daudz rOgtuma» b^ vl^a slavä aplido visu Slropu. V i ^ moatas' praalba p§c labikim ^oläm un humanaa audzi nilana No i^mm mn%m eOta uz Bv9ki ^mm eUv§ku§ ple Pestato-djä izgUtotlea pat ^olötäji^m. ' 1804, g* Pestelodju aidna uz T6r b^tu, lai v\ifi organizetu latvieSu un Igati^u ä[olaa..Peitalod)5 nevar pa^ nia^ aävas dzimtenes blritnid xm at aaäc&i Tad mesinä afltlt kSdua jau nekjus no Baltijas turp,.bet tie ne-grie& aa atpi&a]« Ta tieii ciji aaakari liAo paidagogu neisdodai nodlbl-* nät. Jämekl@ dti cell. 19/g. a. plrmajä pusS ti^iti^ dzgl!- tiba sit augstu viini 21eme}vaci]aä zemia I^rCsljä tm l^idfisijfl. Se jau därbojas daudzi Peataloclja l^Htöti apdävlnäti. Un e h e r ^ i skolu dar biniekl. Diblna akolotälu aemindru^ ' m tautdkolas, .kut aträda pSc jauna 'äm md;od^. Saksija rodaa pazbta^ . mais V^anfalsaa semin&ra pai- ' dago^jaa augat^kola skolotäju semi-naru dafblnieku aag^tavoSanai* Ber Iines univarsitäte aaiiäta pie aevis kultflrtautu verlbui ar Hege|a, älei-ermachera tilozofiju un Distervag paidagbHakäm lekcljäm. Skoläs vai- 4a Peatatocija gars» stridi pec yi];La metodim, modtnät bemos anaudoäoa g a r i ^ ap^us, izveidot vMsm pesraxibu* 1883. g. arl mOsu dzimtene — Clra-vm Dzirves ^olä uzadk darbu Väci-j i Mgat@?oji^ ^ o t i j s Andr^js anis. Vh^ miea ne vien ber-nt^, bet arl ^mieklm, ^igatavodams toa p$it ^olotijiein. Dlvi vii>a au-dzSk^ i picik ir ^oiotäji pat Irlavas 1840. g. uzsäk gaitas klavas skok>- taju seminärs teologa — skolotäja Kär^a Sadovska vadlbä. Ari §is pai-dagogö darbojas pie jauho skolotäju sagatavoäanas, kaut gan vifliam grQ-taki ar tiem saslegties, jo vipS ne-prot latvieSu valodu, Driz Irlaväs seminärs atdu|:asuz stipru kritiku noteicejäs aprindäs. Tie domäja, ka 1 GluB tapat kä Rigä^ ail S täda augsta izgiitiba latvieSu skolo- ] ir restoräni im restoränos träuki. täjam vei neesot vajadziga. Un se- Kas tos Rigä mazgä^^ mlnärs bija splests da^adi ierobeZo^ nams, tak laikam arl cilvaö, b ^ ka ties un no daudz kä atkäpties. Stokholinä pie §i darba nodarbi^^^^ Tautas izglitibas lietä tom^ ievir- ärzemnipkus, io^^^^k zita labäs sliedes uh nav vairs ne ap-1 npmetrie esot^^^^ turama, ne galigl sabojajama. Näk Pie §i darba grlbu pökaveties at-gan dazädi laiki un pu5 dazädi veji, käk tade}, ka to ir strld&jtiäi lleld bet Pestalocija gars no Latvijas sko- dala Zviedrijas latvieSu, tm vä läm vairs neizzOd. Neatkarlbaa ga- sobrid däja strädä idrtuv^ gan dos izveidojaa mnalkl nldn5§tä un j^stävigi^ gan ari lei pec ihrasta kupli Izzarotä skolu sist§ma no bem- dienäs darba pa^iläus lieki nopel-dfirza lidz universitates auditorijäm nItu kronii;ai. Un daudzi par^äo lieko Kä nu bOs turpmäk ar mUsu bri- kron^u s0ta sainfSus saviem 1^ numziedu — tautas izglltibu? Vai niekiem un draugiem Uz VfiCiju. Un varesim ari joprojäm savu skolu täd§V §9 ^inlSu saajilmi^^^ kopt un rQpeties par savas tautas but divkäH tik därgi.^^^T^ jaunatnes audzinääanu? Vai Peata- gätäju zviedriäd sauc par diökaru loclja gars mus pavadis arl turpmS- un mazgäSanu latvieäi iesaukuSi par kas masu gaitäs? Tic§sim im cer§- ,4i9kar6fianu'\^^^^ dlskaru trQ-sinu Augusta R u d i t i a |kums Zviedrijt ir llels,^^^^^ da pat lo darbu bija^^l^ da-böt, lai gan at^gojums mSncÄ^ bija pavisam nieclgs, apm; 14B kron eSana. Sodien par katru „nodi^a-retu^ V stimdii izmi^aa^l Diskara darbs n?iv netxiaz ti^^^^ käräs. Viaur tas arl nav vienSdis/^^^^^^^ tom§r pamatä visur — trauki Stok- - ^ - . 1 - 4 X I X I bolmä ir vairäkas restoränu sabied- Loisandlekxaad tuvuma lekartota Klientiem pieejamas lielisM iekärto- fibas LatVieSos iemllotäkä Ir moderna amerikäi^u kapseta» kas tas ihdividuälas sagatavoSanas telpas „Norma" ar saviem 32 restoräniem. ^ i dive par ,^erlkas viaskaistä- un kosmetoloäijas kabineti ekas sau- Norma Nr 7" atrodas paSä pÖs§- ko piemii^as parku" un prospektä lainajä treSä stavä, kas lepojas ar centrä" uz Kungsgatan un Ir i^vi rekläme äädi: ^Masu pasäkumä priekizimlgas slimnicas tiribu un iesaukta par latvieSu Normu" Tur aizi^em ap 300 akru. Taji ir 28 ekas spodribu. Sobrid nav neviena latviete, bet kSmf ÄAHT^^^ Sädl ieteiktais Foi^launas pasä- savä laikä bija 27. Tädel aprakstl^u ' S%rSÄ atrodas lielä parka, ar lielu|kä tas viss tur notika. ^olotäju a^inäri* Ple Bergmaria izglltojM arl j a u n ^ no l e k ^ e v i - jas. 1839. g. Vahnieraa ^lotäju se-minära v^ibu uzt^emas Jänis Clm-ze, kas mmm amatam aagatavojies Veiaenf e l ^ aeminirä un p i c ^ Ber-ll! nes univeraitäte« Vii>a tieSie sko-lotäji — pestalocieSl HamiSs un Dis-tervega — Pestalocijas kieju im n^- toäu Ifitenotaji Vadjä. Clmz^ seminärs Hdz 1881. g. i2äaida tauta 348 l o ^ i ^ un 104 igau29Ea skolotäjus. •liATVtTA. 1941 g. 15, LATVIESI ZVIffli&ti^ U VISS p i e m i r i as LATVUAS EOEESPONbENTA VflBTULB NO ZVIEDEIJAS iekäm. Ceturtaia aträdä pie traukiil IzväkSanas no kastem, 'saäjaroäS un apslauctSarvas. Vieniner jauzn^ näs, lai neapdedzinätu pirkstus i^l karstajiem äljtivjiem vai met® traukiem. Piektaiö un sestais xM galda piederumu slauciSanas^ titäi^ plö glSiu slauciSanas^^^u^^ tais pie trauku nogädäSahas ^ ui priekStel|>u, äuksto un Mlto virtuP Bez to 2-^3 diskäri strädä pie UM vlrtuvju pannu uh vara katlu izkii stSanas, mazgääanas un spodrinääa^S nas, Starplaika tie: tira kartuM^ zivis un palidz pie pameSanas ^ DiiOcara telpl no aparäta ir necieSami karsts un p a t ^ Ä parasti strädS puspUki. Brivi b r@ lai uipipotu vai lai atpustos, ir r lp Parasti latViesi ir lieli „darba vöji" un tapec arl m)tika, ka tu^^ kur ^Ikumö bija tikai vlens tis, beigäs bija 27. mai ar^^ un ]oti rai)igo\ darbu* tiribu, pirii^ atvera iespeju ciU«n savii^^^^^^ äiem tikt pie darba,^ p^^ atlaiijim Stokholmä un |fe pirög^ paSa peliutäs naudaa Z v i e ^ ' XJztur? bija kä kuyo reizi -^^^^^ labs vai ari reizem Meni vaötÄi via* liÄbiku no r^ajäin virtuvti^^^^^a^^ ja täxn paridlja ktau j Jokuh ja ^ffl vU ar valödu visiem gija pagriM Piimi inaijjia strädi no pl. 6*30i»ö| oträ |)L I1---20, treSä p l l$-*2l Kädä Jauträ brldl diakari XMA binäja HStokholroaa latvia lozu" ar savu prezidentvi. to|||l mirljds bija: ar butnoru^tikl^^^p^^ Kaui gan ar vasaras aInäkSanu uzlaoojufiies iarl elektxlbas plegäde . tals apgäbalos, kur elektrfbu iegiist galvendcBrt m udens spSkstadjäm, daudzu valstu saimnieclba Joprojäm cleä no elektrlbas trOkimiÄ. Pie tam {ldenssp@ks sastäda niedgu daju no pasaules ener^jas saimniedbas bu-dieta.. No visa ener^ijas daudzunia, ko iegfist no ogl§m, naftas, ildens, veja speka un p&r§Jiem avotiem, iidens ianantoiana dod tlkai apme-ram vienu tukstoäo -daju, AkCltais oglu tfukums, ko v§l palielinäja (^argä ziema, daudzu valstu saimnle-cibai nodarlja mllzu zaudejums un, piem§ram, AngUJä draudSJa radit imagu krizi. ,3alto ogju" prlekSrocibas ari nor-mälös lalkos mudinäjuSas valstis So dabas bagatibu plaSäk izmantot, Ipa- Si täs, kam nav nedz savu oglu, nedz naftas. Tl Latviji radäs ?eguma spekstadja. Bet arl ASV, kuj-äm ir bagätigas oglu rezerves un kas ar 30.000 urbumieijn gadä, meklSjot Jannua naftas avotus, ir priekää visäm pärSJäm valstim, Melu uzmanibu veit! adensspeka izmantoSanai. Lai minam kaut Ukai daudzinäto Tene-sijas ielejäs projektu ASV austru-mos, kas visiona uzskatäms par pa- » beigtu. Bet valdiba jau piano val-räkus dtus Uelprojektus ASV vide-jos un täläkos rietumos — MsQri un Kolorado baaeinä. MisQri pro- Jekts apmäros vairäkkärt pärspäs Tenesijas ielejasi projektu un ap tvers pavisam ap 20 spekstadju ar 100 uzstädinämiem ezeriem, kalpos ar! apildenoSanad vajadzibäm, pld-du novSrSanal, zvejnieclbas un ku&- medbas veidnäSanai; paliellnot ASV ener|(ijas 'gada i^odukdju vismaz divkärt PlaSiis plähus gatavo ari ^lAa. Milzigä Jangce aizsprosta bQve ^I-nai dotu ärkärtHJus saimnieclskus ieguvumus. Sis pt)jektetais alz-sprosts apmiru zipä sasniegtu ASV Grankul! aizsprostu, lieläko pasaule, un ari kalpotu piadu apkapoSanai, " kas ir |pna^ lielä nelaime, bez tam apadeinoSanal uh kuÄniecibas iespe-ju paplaSinäSanal. Projekta reäUze- Sana padaritu Jangce upi kiiäojamu kulöiem lldz pat 10.000 t tilpumam veselus 2400 km ga^:ä posmä, sakot * no grivas. Plänotie 96 äenerätori # rääotu 10,8 milj. kilovatu ener^jas un varStu ievadit l^linas industriäli-ziU^ it l^InSiS udensspeka bagäti-bas vei stipri neizmantotas, ipaS zi^elos, Ozeltenäs upes baselnä. vädu im drenu uh 7 8 judzes asfal- ^"^^^^^ ~ ^ ^ . ^ ^ tetu ce}u. Forestlauias daudzo no- fc"!?^^^ ?f ^ r^"^^ Mauzoleja ir Plkst. 6^0 no rita ierodaa pirraäjgaptoi darj>a rtu^däm. 'Äal daHjumu nosaukumi paäi par sevi N?^ ^""^^"^^ patikami mailia Rita daitus ^nma vai iz- trauku kaudz&n, pUnäjam kastini jaulr 8imboliskl,unkatrs^io tiem r^5^ ^^J^^ ^ « ^ ^ ^ apl^epuäajiem naiiem, d a kS rada svetas un maigas asociidjas: h^f novietotas kape- kozetus un garderobi,otra to paSuhiarotto,^atkritumu tvertnu un lSo4 Akädja, pebiju zeme, MOzibas pai- ' . ^ / ' ^ ^ ^ kapenes sienu grez- viriesu daja. treSais vkhivi im ijnes ^etu tiriäanai, gridu berSanai d sums \m1)egums, Möäigä m!la, 2e- r? ^^^^^ bronzas rotajumi ar^zi- Udienu atkrltumu tvertnes. piigtoSu trauku un laatibas zeme, Miera os^, Iedv4mes f^^f^ P^^as, meslus tiem virtuves trokä^em, aiko vlrtuJ nogize, Saldäs atml^as, Uztidbas f^^Jf ^Ä^S^^^l^ visu^sas^, uzdauka, uzberz, ap- yes Jauiu ,^ar!gajlem" rikojumleÄil triumfs, Snaudas zeme, Atmi^u lela, i^^^^^^^^^^^ lekartota }otl dekorätlvl un slauka. Pec tam tikai l^epaa pie darba steigai, lugäanS BrinlStä gäiama, Bräla mSestlba f^^f ^^P,^^' ^'^"^^ ^^^i^^' uzkrajUfti^ pec ^cu mirkäl^ini5anai vikuvis Ritdienas ausma un Svetltä nogäze^ h?^ j^^^^^^^ slegäanas lepriekSSja ta- Läm un saimniecem, lai izspieitUi Tilak profipekts jasmigos toi?os,ie- ^ , . . - ^ttn^^nSm gaJama apai-äta — liela skärda kast§ fumam un hlGiallem morfilkkXin teic, ka Porestlatmä ir vienl^ais zem^^^ ietSL ^ForT^^^ ^ '^^^^ ^«^^^^^ ^^^^^^ ^"^^^^^ ^»i- p S S j S ^ em pirnUclasIga 8^ ugunsdrosals l^^l^u ka ttS S ^^kus kränus un iedarbina motoru. § S S u S ^ ^ ^ ^ ^^ kambaris visa Losand^elosä. ^Ovets K J ^ ^ ^ ^ salidc stävua redelu kastes, S ^ d S K ^ ^ ^ ^^ no tgrauda un betona, piimii ^roSs ^^^^^ naJus, dakSas utt kä ärl gläzes Kt^^^^^^ pret. zemes tr!c6m un apgädäts aH^^^/^^^^^ tasites stieplu sietu kastes un SS^?^^^^ baietmeistars Alberts automatisko vidinäSanu un apkuri. -^^^^^^^^ pa lukli aparätl Ka,stä F Ä ^ J ^ ^ var bQt droäs, ka par vina labo iz- ^ ^v^^^. traukus mazga no ^^^g^ tiesneäus, advokätus, mäd* skatu pec näves rGpesies pirmklasigs hj^^ ^ T^^* ^^f ^^^^^ täjus, ärstus, baletdejotäjus,^^^^^^d^ kosmetologs un ka vipu, tSrptu jau-h!^^« ^ ^^^^^"^K . ^ ^ ^ t ä j u s uh daudz citus.:^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^i^^^^^^^^^i nä uzvalkä vai elegantä pidiamä, P^™^ P f / f ^ ?^f^ ^^^J .pussedus ieguldis ar spozu satinu h^^^V^^ ^ H-^^^^^^^iJ^.^^ ka Zviedrljas latvieSi. ^ " vm pat§rii3ia pieaugums Vnäjsaimnle- Lderetä z&rka. Vip^kapa vietu tad 7 J^^^^» maäinu ar §luteni iz-j stokholmä, Julijä. ^ clbä. Kaut gan Francija patlaban Upbrinos tijkstöäiem amerikäpu, joP^5,^°\ i - i-u ^ • i « deS no.oglu tnlkuma, tä tomer ie-1 Foröstlaunu apmekle divreiz vai- ^^^P^ kartiba: .^pdrmais diskars göst 80Vo no pirmskara daudzMma un räk cilveku nekä Metropolitena mu- f^^^"^ apkalpotajam netiro trau-spetu ar oglu trakumu tikt galä tik zeju Nujorkä". Laudis pat näkot uz PaP^ates un traukus saäkiro uz ilgi, kamer paterii;i2 ncpärsnie,^tu turleni lauläties un kristit savus b§r- ^^F^^ 'T^l^^.f^fl^^^ pirmskara apmSrus. Bet tas nepät- nus, Forestlaunä esot parasta vietä f^^^f^. ^^^^^ f . « i« if n w « trauktl pieaug. Peckara lailcä - svetdlenas pastaigäm. tvertnes. Paplates^ noslauka Otrd aptumSoSanas, evakuäcijas un kara diskars traukus saliek kastes un pgc angju miUtäräs valdlbas rlko^ postljumu d§l — samazinätä pate- Yf^a ta piebilst? Preteji ve- laiz maäinä, treäais stäv pie 2 ba}- juma,' Sajäs dienäs atpakal uz Pai cii:ia elektrlbas paterinS taagd se- r^^^^ sakamvardam: ,j:^bälc dziv^ näm un stipri taukainos traukus un Momju Savienibu pärvests 4 tonnaa vi§ki pieaug mäjsälmnieclbä. Fran- ^^^^^^ lauva" gandriz vai paplates iepriekS apmazgä. • Pie B! smagais Gotorpa gldbs; ko väcu vie--; cija tagad patlre 80 miljonu kilova- g^l^^t?^ j,Labäk but^par mi^ darba parasti visas drebes ir ap- Uftas uzgäja 1942. g. Krievijä un no| tu elektrlbas dienä, par 25vairäk ^,^.^^,?Qy,^sUauna, ne un rokas päri elköT;iiem gadSJa Väcijä. Minetais globs, kas nekä lepriekSejä gadä. Iztrakumus vacija... C. »aplipuäas ar taukiem un §dienu at- tagad jau otro reizi ce}o uz austru*^ pilnibä nespes novSrst arl pirms 10 r nm-m n. \i Jmiem, ir muzeja retums. 17. g. & gadlem säktäs Ronas spekstacijas I 1 N i k o l a j s Seglenleks Miizu brlnuma globs ?S\5^S Psdomju josiä B6rlin6oB atbilst visas Italijas kopigai kapacl- Jf J mei pagäjuSä vasara un par cel^urto yäcu prese nesen zii^oja, ka Ber-dalu uzlabos Francijas ener^jas hjne nodibinäta jauna organizädja, DUOZetu. kuras. uzdevums ir veicinät vispla- Austrija Sakusi reälizet projektu ääko väcu tautas masu iepazläanos vei pavisam neizmantotäs Donavas ai* padomju kulturu. Tä ir rakstu-enerÄijas uztverSanai jaunä speksta- rlga, bet ne tuvu vienlgä iezime djä pie Ibsas. Bez tam Austrija plaäajiem padomju okupäcijas ie-strädä pie vairäku citu spekstaciju stätu centieniem. SI kampai?ia cen-projektiem vai bavem, kas dotu äas parädit väcieäiem, ka Padomju Austrijai plasas elektrlbas eksporta Savienlba izveidojusi civlllzäciju, iespejas. Varenas spekstacijas izbu- kas ir päräka par to, ko var piedä-v6 ar! Zviedrija un Norve^ja, kuras vät rietumi.. Eiropä pärspej vienigi Krievija. Ari Agräkä dziedä5anas akadämija 'Polija völas elektrificeties, bet gan pie Unter den Linden, kur parasti 'uz oglu bazes, lai ar to reize sama- notika kopi koncerti un kas kara zinätu oglu transportus uz VarSavas bija gandriz pilnigi izpostita, tagad vidQ to Adama Oleariusa uzraudzibä pagatavoja mechanUjis Andreass^ BeSs, pSc kam to .uzglabäja^ kädä iz-. priecu parka Slezvigas tuvumS. P6c un Lodzas rQpniecibas rajoniem. C. LaimTgas laulT-bas noslepumi atjaunota. Koäi balti kräsotä äka lielu koku pagnä tagad pärvSrsta par „Padomju kultdras namu Berling". Tur tagad notiekkrievu mäkslas iz-städes, padomju filmu izrädes, re-ferati par jkrievu dzlvi; un politlsko filozofiju to bezmaksas jkrievu va-lodas lekcljas. Pirms daiäm nedä-jläm Sini nämä atkläja ,,lepnäkote- , „Slaidas jaunavas ir labäk pieme- ätri Berline", ar marmora sienäm rotas laulibäm nekä druknas," pa- un lieläm apgaismoSanas lusträm. skakirojis Cikagas universitates pro- 500 vietu lielo teätri atklaja ar fesors-Burgess, kas ir speciälists so- krievu un ukraii;iu tautas deju de-ciolo^ ijas un laulibu jautäjumös. monstrejumiem. yii;ii izstudejis 526 laulibu laimi un padomju kultOras nama direktors sarakstijis ^amatu par sayiem pe-h^ 34 g^du vecais Maskavas^univer- niTff- ^^^T .^^MsitatesvgstureslcktorsGeorgiJsGo-profesijas, kas piemerota^ un kas jij^ovs. Nams atverts publikai ikdie-nay piemerotas laimigai aulibas L^s, un to apmekle caurmerä i^*'I«Li ^tlS^^ profesijas ir: SOMO väcieSu dienä, bet daiu ^lemeri, l^lm lp, n ^ ^ apmekletäju skaits sasniedz ^^^^^ studenti un 2000. Apmekletäju vidu nesen bija ^ Ä a - ^ n r Ä }!^f^l ".^^7 agräkais^^amerikä^u militäräs valdl-l^ ioH^ulf^^^oi^^ informäcijas kontroles vadltäjs Ä f ^ f ^ V f U f ^ Mekklurs. Pirms do§anäs "T^^^'^-^ ^ ASV, MekklQrs Gollkovam iztei-meki, advokati un karaviri. Burgess Lies, ka vii;i5 veletos, lai amerikäi;ii an leteic jaunayam nekad neprecet Berline varetu sniegt kaut ko lidzl ^ i... , . ' vienigo delu vai pastarlti. Bez tam L n amerikänu civnizaciiR<5 dpmon- Eirop^ eneräijas saimniecibä ju-Niijs saka- „Sievasmäte. kas dzivo fuxsanai ^^vuizacijas demon-tamu robu sitis karS rtiiuml, jaunbuvju aizkavesanäs tija laulibas laimes izputinääanai! tieSie kara jaunä pära dzivokll, ir drosa garan-izkavesanäs tvia IOIIUKQC lo^ r r t ö a Ar,^M4^i^x^rs^^i u Padomju kulturas centra/Dadomju virsnieki ilv nodeju nolasa roforätus vScu publikai, kino zälS notlek jau- JJ!"^!? ^^V.^^Ä .^r!®""! ns^n \yoAr^\\, tn^^^ Danijas karalls Pridrldis 4., kufam v&Jmi Ä a S W l n a \ J Ä ^Hobs. kura caurmSra Ir 3.5 m. Ir Sir ^teiedionÄi, nTo kkuruiemS vilerteIjäst suaru'- « t z S t S S r e T Ä a S S Ä .,^^^0 nuhu hMi&nk, nas izdarämas bez maksas. NetrQkst ^^fj^i ^^^^^^ nwnV?Sn an bära, kur Izräzu starpbrlios varP^^fJf ^^J^^^^^^ S i M ä nobaudit dzärienus. y^^f^» ^f^^su telpa ar v^^^^ Wa , I ^ - j u X . laikä pazlQtamajäm zvaigznem. re- Krievu iestades bez tam uztur Lgjas ir no apzeltlta sudraba, beti krievu grämatnlcu Unter den Lm- g^ule no sllpöta kristalla. No ass, uz den netälu no noposttäs krievu k ^ ^ s novietots sois 10 personäm, S."f'i^^mn,^.h Ä n n f Qt!^ PP^^^^^^^ varnoverotzvaigii>uuz. datles komQnlstu literätaru. Skat- hgj^anu un norietSSanu.; IpaSs me-logos redzamä vietä izlikti I,ei;iina iedarbina ar adensspgkUM darbi. Neviena cita okupäcijas dzenamu rotäciju. kuras apgrieäanäs valsts Berline nav veltljusi tlk nr*^^ 24 stundas daudz paiu savu kulturas sasniegu-' ^^^^"^ ^ stunöas. mu demonstr^Sanai. Padomju iestädes arl valräk nekä jebkura cita okupäcijas vara at-balsta un uzmudina mäksliniekus. Väcu aktieri, komponisti, rakstnieki un gleznotäjl no padomju iestädäml „Du€seldor£er Freiheit" raksta: sai;iem Ipasas pärtikas kartltes. Pa- Käds Bavärijas draudzes mäcitäjs zistamäko un izciläko Berllnes gatids Euras apgabala sievietl, kas naktsklubu „Kaija'* uztur krievu nesusi 60 märcipu smagu maisu ar iestädes,. nodarbinot väcu artistus. kartupellem. Sieviete pateikusl mS-Seit vakaros satiekas Berllnes pa- citäjam, ka kartupell vajadzigi vi-zlstamäkie väcu mäkslinieki un ak- 5 beimiem, Vipa par tiem atde-tieri, un Seit par samerä l§tu maksu vusi zcmniekam savu zdta laulibas dabajami §dieni un dzerienl bez gredzenu. Mäcitäjs näko§ä svetdiena kartiSu kuponiem. Bez väcu mäk- no kanceles izstästijis gadliurau un simiekiem un padomju armijas vlrs- nosodljis Bavärijas zemnioka mant-niekiem klubs pieejams vlenlgl lag- karibu. VinS nav nosaucis vainlgo tiem viesiem. No vlsäm Berllnes värdä, bet pieprasijis lai t^s nozelo okupäcijas varäm krievi varbQt Ir gr§kus un atdod netalsnl iei^uto zel-visnepopuläräkie, kä nesen konsta- ta gredzenu Ja zemnieks nfialda^öt tats kädä amerikäi:iu valdlbas pär- gredzenu ar labu, tad mäcitäjs nä-skatä. bet väcu mäkslinieku vida koSä svetdlenä no kanceles pateikSot krlevl nea^^^aubämi ie^uvuSi lieläko ari vii^a Värdu populäritätl, spriei SI pärskata Lldz mlkoSai svetdlenai mäcitaja autors, .,New York Herald Tribune" mäjäs bija nodoti astoni zelta lauU^ kor:spondents Eljots. NYHT bas gredzenL 8 laulTbas aredzenl „„ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ,it+a n5c tam, kad, amgl ^Säa 1» Ta«a darba ilrtlaibassteadat ti- '3 kTvlnl .^b tm spSJ stra-r ^ Q i i i iirese-. atzist, ka -i i k pimo arodbledrm uz- j^gt§| SvalrSkumu. eik svariga W laiferaksts. „New York 1 |ivpar dzm ASV rÄsta-. . - | iiija-no m Jaiidim, kas paSi •ÄdHBni^fe iPdegu^es nar^ iauna - ta,^it kä lie butu ieguvusii^j^ par dauz. Sai zeme r o d a s j r^ mm BajOta, ka lasraislts S K"^^^ PTÄja-.vis^ ^ ^ i i /i y sfräddekiem tm vai- ^ ^ I ^ ^ i 0use |te.laiäpe(^ialn,^^^^ s^äts L^^^ P Ä ap^tlprinä^ Hlaytieja- Ml^oi^ii atstäja darba lÄi "senatqji nak nod l pimrÄaoas^arodbiedribas va-J ;^pol!l jl^ja, ka; 1^ §ö likumu Iz- aktiepi P(fte, ASV bus.jäieriko kon- dej m | Ä noaetries vismas^ mml l i t i^ mm arodbiednbu vaditäjihotTä K & ! ^ Pi«?§- rakstc 1» JStrMnietai mdno diemi" nas > [ P Ä ^ ^ l h a i ^ - p^i^ WIWa,'to tagad ff? gaÄ, ties, m »landtiz 30. gadu.--Vi^ä fe^ TOarös - Die tam k. J"wi4te, ua .pönigä pa- far^, P^Igä pa-1 fariu, uzvaru.^ yi^i at sIt- slgptuvej vairäk^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 15, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-07-15 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470715 |
Description
Title | 1947-07-15-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m r^imm par P@staloci)a i^lda^
goitju tm l^ad it^kmi Vakardirc^
im zamis un ari litQia dzlmt@n9.
P^^odjB — Svei |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-07-15-04