Bavarijas Latviesu vestnesis, July 15, 1947

              m r^imm par P@staloci)a i^lda^
goitju tm l^ad it^kmi Vakardirc^
im zamis un ari litQia dzlmt@n9.
P^^odjB — Svei<m b i r i ^ namu
<äbln§ig}s, vi@tis m Itvlrojafft&iem
dlvlklm aiidzini^ai v^itur§, mt--
l^Ibts p i i d i i o ^ Vli9^ dafblb^
kvfQ^tnoe — tuvifeam, m
n&o. Vi^a dsknt^ tordz karii is-pcNSitlta,
ik c i ^ , ik piMti (kttdz
piklldulu, neapgiditu bimu. No
§lem likte^a pabirpitm vfa^ pQli^
izaudzinit gaiSm un Mm dMkm.
Tad viptm lielt msri sri IModas,
bet p i * ^ vtoi pemml^ imv^lmenes
kbklijibu, b^alfgu atteikäahos,
amages n&n^kmm m Ildzdlv^
i^pi^eklu* Bei P$^$ix^)B neäaubis
unneatkäpjaat katom dlv^am tie^
alba uz labu audzlnlSanu ttn vis^
m^Sjäm atbllstoiu izglltlbUi Kur ^
^karSs pdnsonlggi imjadzibas ar
pärlb^ InterdiM un augstäkam
virtiblm, tat paiam jäpiekipjas.
Tas viss sagädä Peatalocijam daudz
rOgtuma» b^ vl^a slavä aplido visu
Slropu. V i ^ moatas' praalba p§c
labikim ^oläm un humanaa audzi
nilana No i^mm mn%m eOta uz
Bv9ki ^mm eUv§ku§ ple Pestato-djä
izgUtotlea pat ^olötäji^m.
' 1804, g* Pestelodju aidna uz T6r
b^tu, lai v\ifi organizetu latvieSu un
Igati^u ä[olaa..Peitalod)5 nevar pa^
nia^ aävas dzimtenes blritnid xm at
aaäc&i Tad mesinä afltlt kSdua jau
nekjus no Baltijas turp,.bet tie ne-grie&
aa atpi&a]« Ta tieii ciji aaakari
liAo paidagogu neisdodai nodlbl-*
nät. Jämekl@ dti cell.
19/g. a. plrmajä pusS ti^iti^ dzgl!-
tiba sit augstu viini 21eme}vaci]aä
zemia I^rCsljä tm l^idfisijfl. Se jau
därbojas daudzi Peataloclja l^Htöti
apdävlnäti. Un e h e r ^ i skolu dar
biniekl. Diblna akolotälu aemindru^
' m tautdkolas, .kut aträda pSc jauna
'äm md;od^. Saksija rodaa pazbta^
. mais V^anfalsaa semin&ra pai-
' dago^jaa augat^kola skolotäju semi-naru
dafblnieku aag^tavoSanai* Ber
Iines univarsitäte aaiiäta pie aevis
kultflrtautu verlbui ar Hege|a, älei-ermachera
tilozofiju un Distervag
paidagbHakäm lekcljäm. Skoläs vai-
4a Peatatocija gars» stridi pec yi];La
metodim, modtnät bemos
anaudoäoa g a r i ^ ap^us, izveidot
vMsm pesraxibu*
1883. g. arl mOsu dzimtene — Clra-vm
Dzirves ^olä uzadk darbu Väci-j
i Mgat@?oji^ ^ o t i j s Andr^js
anis. Vh^ miea ne vien ber-nt^,
bet arl ^mieklm, ^igatavodams
toa p$it ^olotijiein. Dlvi vii>a au-dzSk^
i picik ir ^oiotäji pat Irlavas
1840. g. uzsäk gaitas klavas skok>-
taju seminärs teologa — skolotäja
Kär^a Sadovska vadlbä. Ari §is pai-dagogö
darbojas pie jauho skolotäju
sagatavoäanas, kaut gan vifliam grQ-taki
ar tiem saslegties, jo vipS ne-prot
latvieSu valodu, Driz Irlaväs
seminärs atdu|:asuz stipru kritiku
noteicejäs aprindäs. Tie domäja, ka 1 GluB tapat kä Rigä^ ail S
täda augsta izgiitiba latvieSu skolo- ] ir restoräni im restoränos träuki.
täjam vei neesot vajadziga. Un se- Kas tos Rigä mazgä^^
mlnärs bija splests da^adi ierobeZo^ nams, tak laikam arl cilvaö, b ^ ka
ties un no daudz kä atkäpties. Stokholinä pie §i darba nodarbi^^^^
Tautas izglitibas lietä tom^ ievir- ärzemnipkus, io^^^^k
zita labäs sliedes uh nav vairs ne ap-1 npmetrie esot^^^^
turama, ne galigl sabojajama. Näk Pie §i darba grlbu pökaveties at-gan
dazädi laiki un pu5 dazädi veji, käk tade}, ka to ir strld&jtiäi lleld
bet Pestalocija gars no Latvijas sko- dala Zviedrijas latvieSu, tm vä
läm vairs neizzOd. Neatkarlbaa ga- sobrid däja strädä idrtuv^ gan
dos izveidojaa mnalkl nldn5§tä un j^stävigi^ gan ari lei pec ihrasta
kupli Izzarotä skolu sist§ma no bem- dienäs darba pa^iläus lieki nopel-dfirza
lidz universitates auditorijäm nItu kronii;ai. Un daudzi par^äo lieko
Kä nu bOs turpmäk ar mUsu bri- kron^u s0ta sainfSus saviem 1^
numziedu — tautas izglltibu? Vai niekiem un draugiem Uz VfiCiju. Un
varesim ari joprojäm savu skolu täd§V §9 ^inlSu saajilmi^^^
kopt un rQpeties par savas tautas but divkäH tik därgi.^^^T^
jaunatnes audzinääanu? Vai Peata- gätäju zviedriäd sauc par diökaru
loclja gars mus pavadis arl turpmS- un mazgäSanu latvieäi iesaukuSi par
kas masu gaitäs? Tic§sim im cer§- ,4i9kar6fianu'\^^^^ dlskaru trQ-sinu
Augusta R u d i t i a |kums Zviedrijt ir llels,^^^^^
da pat lo darbu bija^^l^ da-böt,
lai gan at^gojums mSncÄ^ bija
pavisam nieclgs, apm; 14B kron
eSana. Sodien par katru „nodi^a-retu^
V stimdii izmi^aa^l
Diskara darbs n?iv netxiaz ti^^^^
käräs. Viaur tas arl nav vienSdis/^^^^^^^
tom§r pamatä visur — trauki Stok-
- ^ - . 1 - 4 X I X I bolmä ir vairäkas restoränu sabied-
Loisandlekxaad tuvuma lekartota Klientiem pieejamas lielisM iekärto- fibas LatVieSos iemllotäkä Ir
moderna amerikäi^u kapseta» kas tas ihdividuälas sagatavoSanas telpas „Norma" ar saviem 32 restoräniem.
^ i dive par ,^erlkas viaskaistä- un kosmetoloäijas kabineti ekas sau- Norma Nr 7" atrodas paSä pÖs§-
ko piemii^as parku" un prospektä lainajä treSä stavä, kas lepojas ar centrä" uz Kungsgatan un Ir
i^vi rekläme äädi: ^Masu pasäkumä priekizimlgas slimnicas tiribu un iesaukta par latvieSu Normu" Tur
aizi^em ap 300 akru. Taji ir 28 ekas spodribu. Sobrid nav neviena latviete, bet kSmf ÄAHT^^^ Sädl ieteiktais Foi^launas pasä- savä laikä bija 27. Tädel aprakstl^u ' S%rSÄ atrodas lielä parka, ar lielu|kä tas viss tur notika.
^olotäju a^inäri* Ple Bergmaria
izglltojM arl j a u n ^ no l e k ^ e v i -
jas. 1839. g. Vahnieraa ^lotäju se-minära
v^ibu uzt^emas Jänis Clm-ze,
kas mmm amatam aagatavojies
Veiaenf e l ^ aeminirä un p i c ^ Ber-ll!
nes univeraitäte« Vii>a tieSie sko-lotäji
— pestalocieSl HamiSs un Dis-tervega
— Pestalocijas kieju im n^-
toäu Ifitenotaji Vadjä. Clmz^ semi­närs
Hdz 1881. g. i2äaida tauta 348
l o ^ i ^ un 104 igau29Ea skolotäjus.
•liATVtTA. 1941 g. 15,
LATVIESI ZVIffli&ti^
U VISS
p i e m i r i as
LATVUAS EOEESPONbENTA VflBTULB NO ZVIEDEIJAS
iekäm. Ceturtaia aträdä pie traukiil
IzväkSanas no kastem, 'saäjaroäS
un apslauctSarvas. Vieniner jauzn^
näs, lai neapdedzinätu pirkstus i^l
karstajiem äljtivjiem vai met®
traukiem. Piektaiö un sestais xM
galda piederumu slauciSanas^
titäi^ plö glSiu slauciSanas^^^u^^
tais pie trauku nogädäSahas ^ ui
priekStel|>u, äuksto un Mlto virtuP
Bez to 2-^3 diskäri strädä pie UM
vlrtuvju pannu uh vara katlu izkii
stSanas, mazgääanas un spodrinääa^S
nas, Starplaika tie: tira kartuM^
zivis un palidz pie pameSanas ^
DiiOcara telpl no aparäta
ir necieSami karsts un p a t ^ Ä
parasti strädS puspUki. Brivi b r@
lai uipipotu vai lai atpustos, ir r lp
Parasti latViesi ir lieli „darba
vöji" un tapec arl m)tika, ka tu^^
kur ^Ikumö bija tikai vlens
tis, beigäs bija 27. mai ar^^
un ]oti rai)igo\ darbu* tiribu, pirii^
atvera iespeju ciU«n savii^^^^^^
äiem tikt pie darba,^ p^^
atlaiijim Stokholmä un |fe pirög^
paSa peliutäs naudaa Z v i e ^ '
XJztur? bija kä kuyo reizi -^^^^^
labs vai ari reizem Meni vaötÄi
via* liÄbiku
no r^ajäin virtuvti^^^^^a^^
ja täxn paridlja ktau j Jokuh ja ^ffl
vU ar valödu visiem gija pagriM
Piimi inaijjia strädi no pl. 6*30i»ö|
oträ |)L I1---20, treSä p l l$-*2l
Kädä Jauträ brldl diakari XMA
binäja HStokholroaa latvia
lozu" ar savu prezidentvi. to|||l
mirljds bija: ar butnoru^tikl^^^p^^
Kaui gan ar vasaras aInäkSanu
uzlaoojufiies iarl elektxlbas plegäde
. tals apgäbalos, kur elektrfbu iegiist
galvendcBrt m udens spSkstadjäm,
daudzu valstu saimnieclba Joprojäm
cleä no elektrlbas trOkimiÄ. Pie tam
{ldenssp@ks sastäda niedgu daju no
pasaules ener^jas saimniedbas bu-dieta..
No visa ener^ijas daudzunia,
ko iegfist no ogl§m, naftas, ildens,
veja speka un p&r§Jiem avotiem,
iidens ianantoiana dod tlkai apme-ram
vienu tukstoäo -daju, AkCltais
oglu tfukums, ko v§l palielinäja
(^argä ziema, daudzu valstu saimnle-cibai
nodarlja mllzu zaudejums un,
piem§ram, AngUJä draudSJa radit
imagu krizi.
,3alto ogju" prlekSrocibas ari nor-mälös
lalkos mudinäjuSas valstis So
dabas bagatibu plaSäk izmantot, Ipa-
Si täs, kam nav nedz savu oglu, nedz
naftas. Tl Latviji radäs ?eguma
spekstadja. Bet arl ASV, kuj-äm ir
bagätigas oglu rezerves un kas ar
30.000 urbumieijn gadä, meklSjot Jan­nua
naftas avotus, ir priekää visäm
pärSJäm valstim, Melu uzmanibu
veit! adensspeka izmantoSanai. Lai
minam kaut Ukai daudzinäto Tene-sijas
ielejäs projektu ASV austru-mos,
kas visiona uzskatäms par pa-
» beigtu. Bet valdiba jau piano val-räkus
dtus Uelprojektus ASV vide-jos
un täläkos rietumos — MsQri
un Kolorado baaeinä. MisQri pro-
Jekts apmäros vairäkkärt pärspäs
Tenesijas ielejasi projektu un ap
tvers pavisam ap 20 spekstadju ar
100 uzstädinämiem ezeriem, kalpos
ar! apildenoSanad vajadzibäm, pld-du
novSrSanal, zvejnieclbas un ku&-
medbas veidnäSanai; paliellnot ASV
ener|(ijas 'gada i^odukdju vismaz
divkärt
PlaSiis plähus gatavo ari ^lAa.
Milzigä Jangce aizsprosta bQve ^I-nai
dotu ärkärtHJus saimnieclskus
ieguvumus. Sis pt)jektetais alz-sprosts
apmiru zipä sasniegtu ASV
Grankul! aizsprostu, lieläko pasaule,
un ari kalpotu piadu apkapoSanai,
" kas ir |pna^ lielä nelaime, bez tam
apadeinoSanal uh kuÄniecibas iespe-ju
paplaSinäSanal. Projekta reäUze-
Sana padaritu Jangce upi kiiäojamu
kulöiem lldz pat 10.000 t tilpumam
veselus 2400 km ga^:ä posmä, sakot
* no grivas. Plänotie 96 äenerätori
# rääotu 10,8 milj. kilovatu ener^jas
un varStu ievadit l^linas industriäli-ziU^
it l^InSiS udensspeka bagäti-bas
vei stipri neizmantotas, ipaS
zi^elos, Ozeltenäs upes baselnä.
vädu im drenu uh 7 8 judzes asfal- ^"^^^^^ ~ ^ ^ . ^ ^
tetu ce}u. Forestlauias daudzo no- fc"!?^^^ ?f ^ r^"^^ Mauzoleja ir Plkst. 6^0 no rita ierodaa pirraäjgaptoi darj>a rtu^däm. 'Äal
daHjumu nosaukumi paäi par sevi N?^ ^""^^"^^ patikami mailia Rita daitus ^nma vai iz- trauku kaudz&n, pUnäjam kastini
jaulr 8imboliskl,unkatrs^io tiem r^5^ ^^J^^ ^ « ^ ^ ^ apl^epuäajiem naiiem, d a kS
rada svetas un maigas asociidjas: h^f novietotas kape- kozetus un garderobi,otra to paSuhiarotto,^atkritumu tvertnu un lSo4
Akädja, pebiju zeme, MOzibas pai- ' . ^ / ' ^ ^ ^ kapenes sienu grez- viriesu daja. treSais vkhivi im ijnes ^etu tiriäanai, gridu berSanai d
sums \m1)egums, Möäigä m!la, 2e- r? ^^^^^ bronzas rotajumi ar^zi- Udienu atkrltumu tvertnes. piigtoSu trauku un
laatibas zeme, Miera os^, Iedv4mes f^^f^ P^^as, meslus tiem virtuves trokä^em, aiko vlrtuJ
nogize, Saldäs atml^as, Uztidbas f^^Jf ^Ä^S^^^l^ visu^sas^, uzdauka, uzberz, ap- yes Jauiu ,^ar!gajlem" rikojumleÄil
triumfs, Snaudas zeme, Atmi^u lela, i^^^^^^^^^^^ lekartota }otl dekorätlvl un slauka. Pec tam tikai l^epaa pie darba steigai, lugäanS
BrinlStä gäiama, Bräla mSestlba f^^f ^^P,^^' ^'^"^^ ^^^i^^' uzkrajUfti^ pec ^cu mirkäl^ini5anai vikuvis
Ritdienas ausma un Svetltä nogäze^ h?^ j^^^^^^^ slegäanas lepriekSSja ta- Läm un saimniecem, lai izspieitUi
Tilak profipekts jasmigos toi?os,ie- ^ , . . - ^ttn^^nSm gaJama apai-äta — liela skärda kast§ fumam un hlGiallem morfilkkXin
teic, ka Porestlatmä ir vienl^ais zem^^^ ietSL ^ForT^^^ ^ '^^^^ ^«^^^^^ ^^^^^^ ^"^^^^^ ^»i- p S S j S ^ em
pirnUclasIga 8^ ugunsdrosals l^^l^u ka ttS S ^^kus kränus un iedarbina motoru. § S S u S ^ ^ ^ ^ ^^
kambaris visa Losand^elosä. ^Ovets K J ^ ^ ^ ^ salidc stävua redelu kastes, S ^ d S K ^ ^ ^ ^^
no tgrauda un betona, piimii ^roSs ^^^^^ naJus, dakSas utt kä ärl gläzes Kt^^^^^^
pret. zemes tr!c6m un apgädäts aH^^^/^^^^^ tasites stieplu sietu kastes un SS^?^^^^ baietmeistars Alberts
automatisko vidinäSanu un apkuri. -^^^^^^^^ pa lukli aparätl Ka,stä F Ä ^ J ^ ^
var bQt droäs, ka par vina labo iz- ^ ^v^^^. traukus mazga no ^^^g^ tiesneäus, advokätus, mäd*
skatu pec näves rGpesies pirmklasigs hj^^ ^ T^^* ^^f ^^^^^ täjus, ärstus, baletdejotäjus,^^^^^^d^
kosmetologs un ka vipu, tSrptu jau-h!^^« ^ ^^^^^"^K . ^ ^ ^ t ä j u s uh daudz citus.:^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^i^^^^^^^^^i
nä uzvalkä vai elegantä pidiamä, P^™^ P f / f ^ ?^f^ ^^^J
.pussedus ieguldis ar spozu satinu h^^^V^^ ^ H-^^^^^^^iJ^.^^ ka Zviedrljas latvieSi. ^ "
vm pat§rii3ia pieaugums Vnäjsaimnle- Lderetä z&rka. Vip^kapa vietu tad 7 J^^^^» maäinu ar §luteni iz-j stokholmä, Julijä. ^
clbä. Kaut gan Francija patlaban Upbrinos tijkstöäiem amerikäpu, joP^5,^°\ i - i-u ^ • i «
deS no.oglu tnlkuma, tä tomer ie-1 Foröstlaunu apmekle divreiz vai- ^^^P^ kartiba: .^pdrmais diskars
göst 80Vo no pirmskara daudzMma un räk cilveku nekä Metropolitena mu- f^^^"^ apkalpotajam netiro trau-spetu
ar oglu trakumu tikt galä tik zeju Nujorkä". Laudis pat näkot uz PaP^ates un traukus saäkiro uz
ilgi, kamer paterii;i2 ncpärsnie,^tu turleni lauläties un kristit savus b§r- ^^F^^ 'T^l^^.f^fl^^^
pirmskara apmSrus. Bet tas nepät- nus, Forestlaunä esot parasta vietä f^^^f^. ^^^^^ f . « i« if n w «
trauktl pieaug. Peckara lailcä - svetdlenas pastaigäm. tvertnes. Paplates^ noslauka Otrd
aptumSoSanas, evakuäcijas un kara diskars traukus saliek kastes un pgc angju miUtäräs valdlbas rlko^
postljumu d§l — samazinätä pate- Yf^a ta piebilst? Preteji ve- laiz maäinä, treäais stäv pie 2 ba}- juma,' Sajäs dienäs atpakal uz Pai
cii:ia elektrlbas paterinS taagd se- r^^^^ sakamvardam: ,j:^bälc dziv^ näm un stipri taukainos traukus un Momju Savienibu pärvests 4 tonnaa
vi§ki pieaug mäjsälmnieclbä. Fran- ^^^^^^ lauva" gandriz vai paplates iepriekS apmazgä. • Pie B! smagais Gotorpa gldbs; ko väcu vie--;
cija tagad patlre 80 miljonu kilova- g^l^^t?^ j,Labäk but^par mi^ darba parasti visas drebes ir ap- Uftas uzgäja 1942. g. Krievijä un no|
tu elektrlbas dienä, par 25vairäk ^,^.^^,?Qy,^sUauna, ne un rokas päri elköT;iiem gadSJa Väcijä. Minetais globs, kas
nekä lepriekSejä gadä. Iztrakumus vacija... C. »aplipuäas ar taukiem un §dienu at- tagad jau otro reizi ce}o uz austru*^
pilnibä nespes novSrst arl pirms 10 r nm-m n. \i Jmiem, ir muzeja retums. 17. g. &
gadlem säktäs Ronas spekstacijas I 1
N i k o l a j s Seglenleks
Miizu brlnuma
globs
?S\5^S Psdomju josiä B6rlin6oB
atbilst visas Italijas kopigai kapacl- Jf J
mei pagäjuSä vasara un par cel^urto yäcu prese nesen zii^oja, ka Ber-dalu
uzlabos Francijas ener^jas hjne nodibinäta jauna organizädja,
DUOZetu. kuras. uzdevums ir veicinät vispla-
Austrija Sakusi reälizet projektu ääko väcu tautas masu iepazläanos
vei pavisam neizmantotäs Donavas ai* padomju kulturu. Tä ir rakstu-enerÄijas
uztverSanai jaunä speksta- rlga, bet ne tuvu vienlgä iezime
djä pie Ibsas. Bez tam Austrija plaäajiem padomju okupäcijas ie-strädä
pie vairäku citu spekstaciju stätu centieniem. SI kampai?ia cen-projektiem
vai bavem, kas dotu äas parädit väcieäiem, ka Padomju
Austrijai plasas elektrlbas eksporta Savienlba izveidojusi civlllzäciju,
iespejas. Varenas spekstacijas izbu- kas ir päräka par to, ko var piedä-v6
ar! Zviedrija un Norve^ja, kuras vät rietumi..
Eiropä pärspej vienigi Krievija. Ari Agräkä dziedä5anas akadämija
'Polija völas elektrificeties, bet gan pie Unter den Linden, kur parasti
'uz oglu bazes, lai ar to reize sama- notika kopi koncerti un kas kara
zinätu oglu transportus uz VarSavas bija gandriz pilnigi izpostita, tagad
vidQ to Adama Oleariusa uzraudzibä
pagatavoja mechanUjis Andreass^
BeSs, pSc kam to .uzglabäja^ kädä iz-.
priecu parka Slezvigas tuvumS. P6c
un Lodzas rQpniecibas rajoniem.
C.
LaimTgas laulT-bas
noslepumi
atjaunota. Koäi balti kräsotä äka
lielu koku pagnä tagad pärvSrsta par
„Padomju kultdras namu Berling".
Tur tagad notiekkrievu mäkslas iz-städes,
padomju filmu izrädes, re-ferati
par jkrievu dzlvi; un politlsko
filozofiju to bezmaksas jkrievu va-lodas
lekcljas. Pirms daiäm nedä-jläm
Sini nämä atkläja ,,lepnäkote-
, „Slaidas jaunavas ir labäk pieme- ätri Berline", ar marmora sienäm
rotas laulibäm nekä druknas," pa- un lieläm apgaismoSanas lusträm.
skakirojis Cikagas universitates pro- 500 vietu lielo teätri atklaja ar
fesors-Burgess, kas ir speciälists so- krievu un ukraii;iu tautas deju de-ciolo^
ijas un laulibu jautäjumös. monstrejumiem.
yii;ii izstudejis 526 laulibu laimi un padomju kultOras nama direktors
sarakstijis ^amatu par sayiem pe-h^ 34 g^du vecais Maskavas^univer- niTff- ^^^T .^^MsitatesvgstureslcktorsGeorgiJsGo-profesijas,
kas piemerota^ un kas jij^ovs. Nams atverts publikai ikdie-nay
piemerotas laimigai aulibas L^s, un to apmekle caurmerä
i^*'I«Li ^tlS^^ profesijas ir: SOMO väcieSu dienä, bet daiu
^lemeri, l^lm lp, n ^ ^ apmekletäju skaits sasniedz
^^^^^ studenti un 2000. Apmekletäju vidu nesen bija
^ Ä a - ^ n r Ä }!^f^l ".^^7 agräkais^^amerikä^u militäräs valdl-l^
ioH^ulf^^^oi^^ informäcijas kontroles vadltäjs
Ä f ^ f ^ V f U f ^ Mekklurs. Pirms do§anäs "T^^^'^-^ ^ ASV, MekklQrs Gollkovam iztei-meki,
advokati un karaviri. Burgess Lies, ka vii;i5 veletos, lai amerikäi;ii
an leteic jaunayam nekad neprecet Berline varetu sniegt kaut ko lidzl
^ i... , . ' vienigo delu vai pastarlti. Bez tam L n amerikänu civnizaciiR<5 dpmon- Eirop^ eneräijas saimniecibä ju-Niijs saka- „Sievasmäte. kas dzivo fuxsanai ^^vuizacijas demon-tamu
robu sitis karS
rtiiuml, jaunbuvju aizkavesanäs tija laulibas laimes izputinääanai!
tieSie kara jaunä pära dzivokll, ir drosa garan-izkavesanäs
tvia IOIIUKQC lo^ r r t ö a Ar,^M4^i^x^rs^^i u Padomju kulturas centra/Dadomju
virsnieki ilv nodeju nolasa roforätus
vScu publikai, kino zälS notlek jau- JJ!"^!? ^^V.^^Ä .^r!®""!
ns^n \yoAr^\\, tn^^^ Danijas karalls Pridrldis 4., kufam
v&Jmi Ä a S W l n a \ J Ä ^Hobs. kura caurmSra Ir 3.5 m. Ir
Sir ^teiedionÄi, nTo kkuruiemS vilerteIjäst suaru'- « t z S t S S r e T Ä a S S Ä .,^^^0 nuhu hMi&nk,
nas izdarämas bez maksas. NetrQkst ^^fj^i ^^^^^^ nwnV?Sn
an bära, kur Izräzu starpbrlios varP^^fJf ^^J^^^^^^ S i M ä
nobaudit dzärienus. y^^f^» ^f^^su telpa ar v^^^^ Wa
, I ^ - j u X . laikä pazlQtamajäm zvaigznem. re-
Krievu iestades bez tam uztur Lgjas ir no apzeltlta sudraba, beti
krievu grämatnlcu Unter den Lm- g^ule no sllpöta kristalla. No ass, uz
den netälu no noposttäs krievu k ^ ^ s novietots sois 10 personäm,
S."f'i^^mn,^.h Ä n n f Qt!^ PP^^^^^^^ varnoverotzvaigii>uuz.
datles komQnlstu literätaru. Skat- hgj^anu un norietSSanu.; IpaSs me-logos
redzamä vietä izlikti I,ei;iina iedarbina ar adensspgkUM
darbi. Neviena cita okupäcijas dzenamu rotäciju. kuras apgrieäanäs
valsts Berline nav veltljusi tlk nr*^^ 24 stundas
daudz paiu savu kulturas sasniegu-' ^^^^"^ ^ stunöas.
mu demonstr^Sanai.
Padomju iestädes arl valräk nekä
jebkura cita okupäcijas vara at-balsta
un uzmudina mäksliniekus.
Väcu aktieri, komponisti, rakstnieki
un gleznotäjl no padomju iestädäml „Du€seldor£er Freiheit" raksta:
sai;iem Ipasas pärtikas kartltes. Pa- Käds Bavärijas draudzes mäcitäjs
zistamäko un izciläko Berllnes gatids Euras apgabala sievietl, kas
naktsklubu „Kaija'* uztur krievu nesusi 60 märcipu smagu maisu ar
iestädes,. nodarbinot väcu artistus. kartupellem. Sieviete pateikusl mS-Seit
vakaros satiekas Berllnes pa- citäjam, ka kartupell vajadzigi vi-zlstamäkie
väcu mäkslinieki un ak- 5 beimiem, Vipa par tiem atde-tieri,
un Seit par samerä l§tu maksu vusi zcmniekam savu zdta laulibas
dabajami §dieni un dzerienl bez gredzenu. Mäcitäjs näko§ä svetdiena
kartiSu kuponiem. Bez väcu mäk- no kanceles izstästijis gadliurau un
simiekiem un padomju armijas vlrs- nosodljis Bavärijas zemnioka mant-niekiem
klubs pieejams vlenlgl lag- karibu. VinS nav nosaucis vainlgo
tiem viesiem. No vlsäm Berllnes värdä, bet pieprasijis lai t^s nozelo
okupäcijas varäm krievi varbQt Ir gr§kus un atdod netalsnl iei^uto zel-visnepopuläräkie,
kä nesen konsta- ta gredzenu Ja zemnieks nfialda^öt
tats kädä amerikäi:iu valdlbas pär- gredzenu ar labu, tad mäcitäjs nä-skatä.
bet väcu mäkslinieku vida koSä svetdlenä no kanceles pateikSot
krlevl nea^^^aubämi ie^uvuSi lieläko ari vii^a Värdu
populäritätl, spriei SI pärskata Lldz mlkoSai svetdlenai mäcitaja
autors, .,New York Herald Tribune" mäjäs bija nodoti astoni zelta lauU^
kor:spondents Eljots. NYHT bas gredzenL
8 laulTbas
aredzenl
„„ ^ ^ ^ ^ ^ ^
,it+a n5c tam, kad, amgl
^Säa 1» Ta«a darba
ilrtlaibassteadat ti-
'3 kTvlnl .^b tm spSJ stra-r ^
Q i i i iirese-. atzist, ka -i
i k pimo arodbledrm uz- j^gt§|
SvalrSkumu. eik svariga
W laiferaksts. „New York 1
|ivpar dzm ASV rÄsta-. . - |
iiija-no m Jaiidim, kas paSi
•ÄdHBni^fe iPdegu^es nar^ iauna -
ta,^it kä lie butu ieguvusii^j^
par dauz. Sai zeme r o d a s j r^
mm BajOta, ka lasraislts S K"^^^
PTÄja-.vis^ ^ ^ i i /i
y sfräddekiem tm vai- ^ ^
I ^ ^ i 0use
|te.laiäpe(^ialn,^^^^ s^äts L^^^
P Ä ap^tlprinä^ Hlaytieja-
Ml^oi^ii atstäja darba
lÄi "senatqji nak nod l
pimrÄaoas^arodbiedribas va-J ;^pol!l
jl^ja, ka; 1^ §ö likumu Iz- aktiepi
P(fte, ASV bus.jäieriko kon- dej m
| Ä noaetries vismas^ mml l i t i^
mm arodbiednbu vaditäjihotTä
K & ! ^ Pi«?§- rakstc
1» JStrMnietai mdno diemi" nas >
[ P Ä ^ ^ l h a i ^ - p^i^
WIWa,'to tagad ff? gaÄ, ties,
m »landtiz 30. gadu.--Vi^ä fe^
TOarös - Die tam
k. J"wi4te, ua .pönigä pa- far^,
P^Igä pa-1 fariu,
uzvaru.^
yi^i at
sIt- slgptuvej
vairäk^