Bavarijas Latviesu vestnesis, September 25, 1948

              I
ķ,ot, kons 4^'^';,%P^
•e 163" ar sav, - ' '"•'^
kas ^zS^i^
-•lrīz_,neatvairām K^ni-a
vāciežiem biia •
^.000 m robežas, un i t -
^dza 2000 km c b , ^ ^
1 bija tikai iJS^^v
3ija -viss: parallēli
atavota ^rind^ defer^
mtarti^ijas:vie4's;ft:
;r4a sauktais ,,Vip^;,
j ū s m a s : uii r £ :
•ojums, kas spēja kā J
kasļatiS,
as raķešu zalve aKt5 vienībām. Pec z a i ^ ^ ^
otu automātiski
^ l i e k a m " un tas n £
^ais lidmašīnāTn tom§r
saiu:amais .,,tau;rom.
a neliels sprāgstķerme-
^ vai lidmašīnai, no
lama aparāta paUclzību^
"Od ^eļu uz ienaidnieka
^ ;,Taurenīša'« darbības
ja neliels, tikai 32 km
^ ^ g s , pāri^par ioo(i
g. septembri ,^oJ.ūza"
omas ass dienvidas gals
Bva sabiedrotiem savu
umainos apstākļos pec
ziena pēkšņi nogrima
odemākiem itāļu krcise-tonnu
lielais „Roma'V
ija pārliecināti, ka vai-a,
viāqija, kas. visiem spV
aizkavēt itāļu flotes pār-
Maltu. .Tikai tagad
ka „RDmu" nogrem-ilāka
attāluma rcddita
bitmba. Tādu. vsdcm
veselas trīs, No tārn ma-skritums"
«vēra tikai 3
a izšauitā no ' „Hcnsche!
eklēja savu lipuii i&lck-ceļā
ar tā saucainā
:āta palīdzību. Daudz
Dra daikts . j a u biju
ar radio viļņu pali-raķete,
kuras ātrums
km stundā. Tāpi
rī .„tigunsllniju"
'šos ,jau ražoja rū.
spaidīgāka bija trešā
ar poētisko vardu J
[cuŗas ātrums tāpat bija
bet, kura bija vadāma
alīdzibu.
It kā
'i.>-
.Rei-citus
izgudi'ojumus ie-us
Vācieši gan tikJii ļoti
li, nemaz vēl- nespēja iz­kļūst
it kā: saprctanui
"prātība, arkādu Jķie-uzņēma
/baigos sitienus
vai • sakāves /rietumos;:
būs cerējis, ka, driziima
tkt katru lidmašīnu- for-hiolaist
dibenā katru ku^i,
^: viņš^ fantazēja: pnr.uz-īujorkai!
Lūk, pec dcsinil
1 beidzot bija konsvruets
bija uzbūvēta zemūdene,
oiršanas spējā aizimiegt
prastus; zemūdene kfis bez
rio 40 metru dziļuma un
tāluma spēja uz Ņujorku
•raķeti un bez izniršanas
izejas bāzē. Gadiem m
Lženieŗi bija ekspei^tmen;
i Austrijas kalnu -e^^^^^
tas bija sasniegts. ,^ ^
Ljorikieša ir bijuši daudz
imām/kā tie varbūt^^irrio-;
ļaisni tanī dienā, kad Be^-
^^kancdejas pagatoi^t^l;.
I apUets un 's^^^.^!!
Is 400 jaunajiem He:.nke^ ļiem, kuru darbības rajon.,
km, vajadzēja paoete
kādāt Ņujorkai; Ptnii^^^
|o gaisa. Var teikt. Ka^^^
Ira pasaules kaiai^uzv^^^.
I : ja invāzija i H i t uJ
^ d a ž u s niēnešusv^^
īpaildzinājies ^ a ^ ^ . ' ^:
b i e t , k a t a d p i r m a 2 ,
|u zagusi nevis ^^iP^^^^"
1
'i
••3
•
ļjAS" ABONEMENTS- .
panno» kolloklivi. v».ra;
3._ mēnesi + ^fi 0,3
Ināk trīs reizes n^^^^^
Irtdienās un sestdienas.
Xr. 80 (185)
Sestdien, 1948. g. 25. sept
Publisbed under EUCOM C vil
i S r UNDP '96. Publisher •\T editor. Kārli. Rabācs.
nP Čamp Kleinkōtz near
u l dm . P l . 7. Circulation: 4000.
P & three rimes weekly.
E^dtorial Office: Gūmhr^g/Do
Oominikus.Zimmerffiaf.n.Str. 2 L A T V I A N NEWSPAPER
Iznāk trīs reizes nedēļa.
Izdevējs: BALK ļ uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs vietn. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
iyi.. Culitis. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: Gunzburg-
Do.; red. J Dominikus-Zimmer-mannstr.
• 2 (tālr. 50). apg.:
Marktpl. 25 (t. 84), spiest:
Bgm.-Undmaiia.-Pl. 7 (t. 92)
rācija Apvienoto
i^aules politDtas loruina šonedēļ atskanēja divu ievērojamu
valstsvīru balsis: Bevins runāja apakšnamā par Lielbritānijas ārpolī-tiko
ttB tfidaļ otra dienā Savienoto Valstu ārlietu ministrs Maršals de-klarSJa
Vašingtonas nostāju visos svari Apvienoto
ASV, un Francijas
valdība vistuklākajās dienās sagaida
Maskavas atbildi uz trim vienāda
satura rietumvalstu notām Berlīnes
jautājumā, kas trešdienas, vakara
nodotas padomju vēstniekiem V a ­šingtonā,
Londonā un Parīzē. Notu
gaturt oficiāli nav -paziņots, bet, pēc
novērotāju domām, t^jāsnepārpro^
tamS veidā esot. izklāstīts Berlīnes
probloinas: stāvoklis un rietumvalstu
viedoklis, kā arī, prasīta tikpat
skaidra ' Maskavas atbilde: Komen-tātori
žo notu apzīmē par „pagai-dām
pēdējo". No padomju atbildes
atkarājies rietumvaMu nākamā
riciba, par kuru tās jau esot vieno-
•Kā .raksta ;,;Daily Telegraph", rie-tumuiēku
iiota esptv fōnnulēta tik
pŗ^cizi, ķa Maskavai • būšot griāti at­kal
dot izvairīgu atbildi. „Daily
Graphic" izsakās;\ k a : notā skaidri
detinētas Vaširjīgtonas, Londonas im
Mzes prasības "Berlīne^
kopīgas valūtas iln turpmāko trans­porta
un tirdzniecības sakaru jautā-jumos.
Labvēlīgas atbildes gā dīj um ā
esot iespējama sarunu atjaunošana
Maskavšj .bet pretējā gadījumā jau-tSjuirm
nddpžana TJŅ.
Pģc britu ārlietu ministra BĢvina
atgriešanas: Parīzē, tur turpinājās
apspriedes Berlīnes jautājumā. Ang­ļu
speciālvēstnieks Robertss laikam
U2 Maskavu neatgriezīšoties, bet
amerikāņu vēstnieks Smiss izsaukts,
uz Vašingtonu, Šodien gaidāma Be-vina
runa UŅ kopsapulcē;^^^^^
® Hunas sākumā .Maršals prasīja, lai
Apvienotās nācijas deklarē cilvēku
pamattiesības. Šo tiesību nerespek^
tēšana radījusi visus tagadējos grū­tumus;
„Miljoni cilvēku^-' teica Mar^
šais, „dzīvo terrora draudos un bai­lēs
no slepenās policijas. Valdības,
kas nerespektē savu pilsoņu tiesības,
neievēro arī citu valstu tiesības. Jo
vienmēr ir bijis tā, ka tās valstis,
kas aiztsāv U N chartas pamatprin­cipus,
aizstāv arī humanitāti.*' .
Tālāk ASV ārlietu ministrs -sīkāk
apskatīja to U N iestādījumu darbu,
kas veikts citu tautu labā un izteica
izbrīnu, • ka vesels valstu bloks no­stājies
pret / palīdzību Eiropai, kaut
gan vienīgi tā var atjaimotkaŗā sa­grautās
saimniecības un novērst,
chaosu. '„Mēs nevaram pieļaut." de­klarēja
MaršMs, „ka daža^aldibas
Tēlas izmantot nabadzību un postu,
lai profitētu no nemieriem uri revo­lūcijām."
Tad amerikāņu ārlietu mi­nistrs
deklarēja savas vald.ibas v'e-dokli
par tiem jautājumiem, kas
būtu jāatrisina Apvienoto nāciju
pilnsapulcei: ;
Pirmkārt Maršals 'prasīja, lai
beidzot tiktu parakstīts miera līgums
ar Vāciju un Japānu un lai- šīs
valstis tad uzņemtu UN. . Austrija
Apienotajās nācijās būtu uzņema­ma
nekavējoties un atjaunojamas
tās 1937. gada robežas. Palestīnā
jānodibina miers un jāpalīdz kā - žī-ļ
diem^ tā arābiem. Vēlāk UN jāuz»
ņem Izraēla un' Transiordāniia* jā­atrisina
Korejas problēma, jānodro­šina
Grieķija pret ārējiem agreso­riem
un jānodibina starptautiska'
atomenerģijas kontrole. „Ir traģisks
pārpratums," runas beigās teica A SV
ārpolitikas vadītājs, ,.ka mūsu pa­cietību,
daudzi iztulkojuši par vāju­ma
zīmi. Ja A S V vēl turpina saru­nas,
tad tas. neļiozīmē, ka mēs atr
(Beigas 3. Ipp.)
a un
VAI METUMEIROPA AIZSTĀVAMA PIE REINAS VAI PIRENEJIEM?
/'Es. negribu nevajadzīgi uzsvērt iespējamas kara briesmas, bet ne-ļnbu
ari tas mazināt," ceturtdien paskaidroja britu impērijas ģenerāl-jtab^
priekšnieks feldmaršals Montgomerijs, komentēdams īsi pirms
to paziņoto plānu Anglijas aizsardzības rezervju paplašināšanai. Ie­vērojot
saspīlējuma pieaugšanu dažādās vietās pasaulē, Lielbritānijai
varhntēju konflikta draudu gadījumā vajadzīga stipra rezerves armija,
is Montgomerijs.
ņos, kā arī pa ceļam uz turieni —
Atlantijas okeāna. ;
Austrālijas aizsardzības ministrs
ceturtdien paziņoja, ka Austrālija
kopā ar Angliju izplānojusi. 5 gadu
programmu aizsardzības spēku stip­rināšanai,
zinātniskās pētniecības
veicināšanai un stratēģiski svarīgu
materiālu uzkrāšanai. Abas valdības
paredzot turēt pastāvīgā gatavībā
pirmšķirīgi apmācītu bruņoto spēku
kodolu, kā arī iekārtot Klusā okeā­na
telpā lielu apgādes bazi. Aņgliias
pārstāvis Vjau piedalās Austrālijas
aizsardzības padomes darbā, tāpat
paredzēts Austrālijas.. pārstāvjiem
piedalīties Anglijas un Jaunzēlan­des
aizsardzības padomē. Tik cieša
sadarbība aizsardzības laukā britu
dominiju starpā miera laikā .līdz š.im
vēl neesot pastāvējusi, izteicās Aus-strālijas
aizsardzības ministirs. - :
tad '
. as apakšnamā ceturtdien
jotika debates par valsts. aizsardzī­bas.
jautājumiem. Aviācijas mi-
^Wia paziņoja, ka sākta sarakstā
sastādīšana par visiem britu aviācijā
^pak kalpojušiem vīriešiem un sie-
Wm, kas varētu pēc pirmā aici-ļ^
ajuma stāties aizsardzības dienestā.
^',d2igu: rīcību pieteica aizsardzības
"Jjnigtrs Aleksandrs attiecībā uz ar-f^-
r Tā kā: hopietnas vajadzības
tS^. ^™iiai steigšus būtu jā-aviācijas
zemes personāls,
reģistrēs arv agrākos pretgaisa
•J^ardzības- darbiniekus. ^ Arī britu
ļ^^ paredzējusi savu 14.000 vīru
rSy .virsnieku un- kareivju rezervi
i^-e māt līdz 75.000 vīriem. Visu
^ATv? n ! ^ ^ inērķis,' paskaidroja aiz-m
ministrs, esot nodrošināt
• ^esamības gadījumam stipras
Hļ^onala rezerves, kas būtu pieeja-
* s nekavējoties; jau pirms vispā-
;^'mobilizācijas' sākurna;. Tā v a -
• u nodn)šināt tūlītēju 2 miljonu
^^^•lesaukumu.
• flote'' ceturtdien
1 ^^ākos'. manevrus pēc kara,
•.:^^loties 20. flotes vienībām-, to v i -:
:^^,^3ujas kuģim ,.Dukē of York"
i l f " ^ aviācijas bazes^ k Do-
J ; ^ ,P^lā, flotei Lamanša kanāli
^ l e n ,,uzbmka" aviācija. Plaši
jās; nedēļās, tāpat ,. kā jau
visu vasaru, Vašingtonā, London|ā
un Parīzē notikušas daudzas slepenas
apspriedes, veltītas Rietumeiropas
ūnijas aizsardzības jautājumiem, un
eventuālai ASV militārai palīdzībai.
Rietumu militārā ūnija tagad gan
vairs neesot. gluži: tik nereāla, kā
vēl. jūiiijā, norāda , „New York T i ­mes",
bet tomēr vēl tālu no prak-
Parīzes „Samedi Soir" ziņo, ka
rjt Ki-emli sākšoties politbiroja
sēde, kurā gaidāmi svarīgi lē-.
n^umi.. Sēde zīmīga arī tāpēc, ka
tanī. vairs Anebūs . klāt rieliunu
vislielākā nīdēja Zdanova. Pē­dējā'
politbiroja sēde notika d i - ;
vas nedēļas ' pirms : Zdanova nā­ves,
i ķad.viņš, tikko atgriezies no
Berlīnes, politbiroja locekļiem i z -
teicia savu plānu „cīņai pret i m ­periālistiem".
Pēc „Samedi Soir"
iniformācijas, Zdanovs šajā sēdē
prasījis: 1. rietumu imperiālisti
jāpiespiež izvākties no Berlīnes
vēl pirms 20. oktobra; "2. ameri­kāņi
vēlākais līdz decembrim
jāpadzen no Eiropas; 3. nekavē-joties
sasaucama kominforma ār­kārtēja
sēde, lai visi Padomju
Savienības sabiedrotie vienotos
par lielofensīvu sakarā ar Berlī­nes
notikumiem.
Zdanova prasībām . bijuši
: četriļ pretinieki: Bulgaņins, M i - ,
kojaņs, Maļenkovs un . Kosijins.;
Biilgaņins teicis: „Ja pieņemam,
ka amerikāņi nepiekāpsies, t a d .
karš ir nenovēršams. Nākamos
gados mēs vēl nebūsim tik tālu,
lai mūsu valsts varētu pārciest:
šādub cilvēku un materiālu zau-umus."
Par Ždanova prasību
Kpieņemšanu iestājušies : • Berija,
Andrejevs un Vozņeševskis. Sta­ļins
un Molotpvs klusējuši.
\ :. ,,Samedi Soir" piezīmē, ka paš­reiz
sasauktā politbiroja sēdē no­teikšot
Padomju Savienības turp­māko-
ārpplītiku.
1 Austrumu un rietumu konflikts, ku^a sāpīgākais punkts kļuvusi
Berlīnes problēma, Izvērties arvien asāks. Pēc nebeidzamām un līdz šim
neauglīgām konferencēm un sarunām, rietumi nolēmuši spiest Maskavu
uz noteiktāku un skaidrāku valodu, tai pašā laikā vienojoties par tālāko
rīcību, ja Kremlis savu izvairīgo politiku gribētu _vel turpināt. Šī polī-tik^
pietiekami skaidri parādījusi, ka Maskavai trūkst patiesas vienoša-nāj^
gribas, bet vienīgā tas vēlēšanās bijusi — novilcināt laiku, lai pie­lasītu
plaisas, kas radušās komunistiskajā austrumu bloka. Rēķinoties
ar iespējamu*aktīvāku nostāju no rietumvalstu puses, arī Maskava klu-,
sībā gatavo savus pretplānus. To liekas apstiprinām pēdēja informā­cijā
par it kā Staļina vadībā sasauktu Austrumeiropas bloka valstu sle­penu
konferenci.
Saskaņā ar Vašingtonā un Londo­Cechoslovakijas
iekļaušanu, bet
nā saņemtu informāciju, tāda patla­ban
notiekot Krimā, už kurieni ne­sen
devās : „atvaļinājumā" Staļins.
Kā jau pirms nedēļās ziņojām, tai
pašā laikā ^atpūsties" uz turieni de­vās
Cechbslovakijas valsts prezidents
Gotvalds, dodot' vielu secinājumiem,
ka gatavojas kādas slepenas apsprie­des,
līdzīgi kominforma dibinā­šanai.
Šīs aidomas liela mērā
apstiprina britu ārlietu ministri­jas
; pārstāvja paziņojums ceturt­dien,
ka, pēc drošām ziņām,
Krimā atrodas nē vien Gotvalds, bet
arī Rumānijas ārlietu ministre Pau-kere;
ūn Bulgārijas ministru prezi­dents
.Dimitrovs.
Slepenās „Krimas konferences"
uzdevums, kā domā Vašingtonas
diplomātiskās aprindās, esot apsprie­šanās
par padomju bloka:tālāko rī­cību;
un sākamām akcijām. Bez tam
Padomju. Savienība plānojot dažas
no savām satelītvalstīm iekļaut pa­domju
republīlvu skaitā. Jau agrāk
bija dzirdarņi minējumi par pro­jektētu
Rumānijas un varbūt arī
diplomātu aprindas rietumos šo ver»
siju neuzskatīja par ticamu. Ievēro- .
jot pēdējā laika attīstību, tagad to
vairs neuzskata par neiespējamu.
Izšķīrēja nozīme varbūt bijusi arī
Tito radītajai krizei. Tāpat sagaida,
ka Maskava varētu sākt jaunu ofen-'
sīvu Tālajos austrumos. Bez tam pa­domju
žurnāls „Novaja 2izņ" devi­ņas
lappuses garā rakstā .,,Vai tU: esi
par vai. pret Padomju Savienību?" ;
apellē pie Eiropas sti'ādni^kieņi^ a i - .
cīnot tos 112 neatlaidīgu cīņu pret
„kara kūdītājiem". .
Kad savā laikā rietumi paziņoja
Maršala plānu, Maskava drīz pēc:
tam pieteica savu „Molptova plfmu".
Maršalā palīdzības akcija; tagad jau
kļuvusi par realitāti, un, kamēr*
Maskava sava iekšējā frontē vai' at­zīmēt-
dažu neveiksmi un grūtumu,'
rietumi, liekas, atkal gatavojas no­teiktākai
valodai un plāniem. Tā­pēc,
nebūtu pārsteigums, ja Krem­lis
slepeni sagatavotu atbildei jau­nus
plānus no savas puses. Uz šādu
plānu pastāvēšanu norāda augšā
pieminētās pazīmes, kas vērstas s a -
telītvalstu, Rietumeiropas un
austrumu v i r 7 i o n " :^ .; •
nozīme V
' Trešdien britu apakšnamā ārlietu ministrs Bevins teica jau agrāk
gaidīto runu par Lielbritānijas ārpolitiku. Runa britu ārlietu ministrs
skāra trīs galvenās problēmas — tiesas procesa ierosināšanu pret 4
ģenerāļiem, Palestīnu un Berlīni. Kamēr Palestīnas un Berlīnes jautā­jumā
valdības viedokli apakšnams pilnīgi atbalstīja, par vācu ģenerāļu
neatbrivošanu deputātu domas dalījās.
Bevins " norādījaj ka feldmaršalu
I^undštetu, Manšteinu un Brauchiču
angļi saņēma gūstā 1945. gada pava­sarī.
Tad, kad Nirnbergā tiesāja
Gēringu, Rlbentropu un citus naci
valstsvīrus . im militāristus,: pret
Ŗundstetu un pārējiem trim . vācu
karavīriem nebija pierādījumu. Tos
savāca tikai 1947. gadā. Iepazinu­sies
ar šiem materiāliem, britu val­dība
tā paša gada decembrī nolēma
ierosināt pret viņiem prāvu. Tā kā
pierādījumi: vēl nav pilnīgi savākti,
tie .pagaidām nav publicēti.. : :
Par. Palestīnu runājot, Bevins vis-
I pirms: sgodiriāja grāfa • Bemadota pie­miņu,
atzīmējot viņa pašaizliedzīgās
pūles grūto problēmu: kārtošanā.
,,Mēs negaidīsim" teica britu ār­lietu
ministrs, „kamēr žīdi un arābi
atzīs Bemadota priekšlikumus ; par
š,tāvokla izkārtošanu Svētajā zemē.
Britu valdība pilnam atbalsta grāfa
iesniegumu Apvienotajām nācijām
un pūlēsies,.lai to iedzīvinātu." :..
Tad Bevins sniedza gaidīto pār­skati
par Berlīnes un Vācijas kom­pleksu-.
Vispirms britu ārlietu m i ­nistrs
aizrādīja, ka krievu opozīcijas:
dēļ 'sabiedrotie bijumi spiesti izdar;t
naudas reformu tikai Rietumvācija
im attiecināt to vienīgi uz saviem
sektoriem: Berlīnē. Par atbildi P a ­domju
Savienība jūnijā uzsāka p i l -
hlgu Vācijas . bijušās galvaspilsētas
blokādi. ..Ko krievi ar to gribēja
panākt?" jautāja Bevins un atbil­dēja;
,,Viņi cerēja, ka jau pēc • da­žām
nedēļām Berlīnē iestāsies bads^
sāksies nemieri, un mēs būsim
spiesti no timenes aiziet. Bet: krievi
pievīlās. Gaisa apgāde aizstāja tp,
kas agrāk pienāca pa sauszemi vai
ūdensceļiem." Par lielu apmierinā-jurnu
apakšnamam,.. ārlietu ministrs
. paskaidroja, ka Parīzē panākta pil­nīga
vienošanās par apgādi arī zie­mā,
ja krie%d blokādi neatcels.
Par sarunu saturu Maskavā Be­vins
nekā tuvāka nepaskaidroja.
Viņš vienīgi norādīja, ka Kremlim
iesniegti- vairāki priekšlikumi' un
pārbaudīti krievu iebildumi un pret-priekšlikumi.
• Šis darbs vēl nav
beidzies. ; Trīs rietumu sabiedroto
starpā attiecībā uz Berlīni nav ne-nesaskaņu.
Vienoties ar Mas-varētu
pēc tiem pašiem notei­kumiem,
kādi jau minēti agrāk —
blokādes atcelšana un kopīga nau­das
reformas kontrole. Runas beigās
Bevins teica.: „Padomju; Savienība
vēl var izdarīt veselu rindumfānev-ru
un izmantot dažāda veida propa­gandu,
bet mēs no sava viedokļa ne­atkāpsimies:
B e r l ī n ē miums
j ā i z t u r , v a i arī j ā z a u d ē
; v i s s. Es nesaku- ka tas npzīmē k a ­ru,
šo stadiju mēs vēl neesam
aizsniegusi." .
Pēc Bevina runas apakšnamā. sā­kās
debates, kas turpinājās arī ce­turtdien.
''V-'-
Bevina ārpolitiskā • deklarācija
plašu . atbalsi radījusi; visā. britu
presē. „Times" to nosauc par ie­vērojamu
politisku paskaidrojumu.
Maskavai Bevins licis skaidri sa­prast,
ka rietumu sabiedrotie i r vie­noti
ne- vien Berlīnes jautājumā,,
bet arī tālākās konsekvencēs, kas
izrietētu pēc krievu turpmākās no­rai
dlgās izturēšanās. ,,News Chro-nicle"
izsaka nožēlu, ka Bevins ne­varējis
nekā paskaidrot par saru­nām
Ma.sk āvā, jo viņa lūpas bijušas
„aizzīmogDtas", bet esot pienācis
laiks, kad būtu jāuzzina visa skaid­rība.
Lielais konservatīvais pro­vinces
laikraksts .„Yorkshire - Post"
savam komentāram licis zīmīgu
virsrakstu „Kaŗš vai miers". Ir
vajadzīga, enerģiska iin noteikta rī­cība,
saka ,,Yorkshire Post", lai pie­rādītu
padomju valstsvīriem, ka v i ­ņiem
jāmaina sava līdzšinējā no­stāja.
Krieviem skaidri jāpierāda,^
ka ASV, Lielbritānija un Francija
(Beigas 3. lpļ>,)
Ainu. vēl papilama dažas ziņas no
Austrijas. Komunistu partijas sek­retārs
Linčā, padomju joslāļ kādā
referātā apsvēris komunistu iespējas
tikt Austrijā pie varas. Neesot ne­kādas
nozīmes domāt par kādu ak- .
tīvu programmu šinī virzienā, k a - :
mēr vel turpinās Austrijas okupā-vija.
Jebkura akcija, norādījis, k o ­munistu
fimkcionārs, būtu . spiesta
ierobežoties ar padomju joslu un
Vīnes padomju sektoru. Bet Austri­j
a / kā tilts .uz Itāliju un rietumiem,
esot pārāk mozimīga,. lai :'komūnisti
riskētu ar daļējām akcijām varbūt
apdraudēt gala iznākumu: Tāpēc v i ­ņiem
esot vienīgi jābūt pilnīgi gata­viem
rīcībai tūlīt pēc okupācijas k a ­raspēka
atvilkšanas. Ta^ģ partijai
arī būšot pietiekami: dal^dz ieroču
un municijas.' Palīdzēšot:'varī: m i l i ­tāri
labi apmācītā itāļu kompartija
un .čechu komunisti. Bet līdz tam
laikam jāsagatavo nelieli, bet 'droši
un fanātiski kadri, kurus laist dar­ba
īstajā momentā im i e ^ t noteik-
Bet. lai kādi būtu austrumu bloka
agresīvie plāni, vienā vietā tajos v.ēl •
ir vājš punkts. Kā izteicies Kanādas
delegāts U N atomenerģijas kontroles
komisijā ģenerālis Noftons, rietum- ļ
valstu Informācijas dienesta ma­teriāli
droši liecinot, ka.- Padomju
Savienība līdz šim vel nbpēj ražot
atoiTibumbas,: tādēļ š i n L ļ^
vēl esot pāragras.
a 7 milioni
V a k ^ ' Francijā; notika •:2 : stundu
garš ģenerālstreiks, kurā piedalījās
7 miljoni .strādnieku. . Apak.šzeme.s
dzelzceļu un Parīzes omnibusu
strādnieki, darbus pārtrauca uz 24 ,
stundām. Politiskie novērotāji izmā­kas,:
ka tas var izrādīties vienīgi par
ievadījumu veselam streiku viMim,
jo arodbiedrības noraida ministru
kabineta lēmumu par aLgti-paaugstir
nāsanu tikai'ISVo apmērā. Nacioņāl-'
sapulce . ceturtdien atkal roviclējusi
savu iepriekšējo lēmumu par pašval­dību
vēlēšanām oktobrī un nolēmusi
tās atlikt līdz 1949. gada martam.
BB