Bavarijas Latviesu vestnesis, November 6, 1948

              1948. g. 4
I S
ĢIMENES DZĪVES
I v ^ m a nogājušies v it
a naidīga pozicijā l o i v?
^7 gadu laikā ^^deV^i^^'
p i n ē j ā veida Jtt^
aiadzas filmu S.^^
ts^uzpirkt vidV &
Asajam mūžam, vid^'^^
daudz iaunrp^,fj2
lu savu ipažnieku S
is esot tā sauktas v i£
Fztverēju īpašnieki S
udzot ciemiņus, lai ml
Utvu jaunioguvumV £
^-^'.'i neviens t
ft ne vārda, lai netraucu
laidijumarn. Tāpat kā dau
ies agrāk ^kļuvušas 1
ļenri, kas nespēj dzīvot, a
laudot cilvēku pārvēršanS
vergiem, starpība tā ka
'kbntBsumiem jāseko tikar
camēr video jāseko
[ar redzi reizē, kas prase
")iininoisi. un nepieļauj nekādu
nenoliedz, ka video Jr
ij>ašlbu, bet tai paša
riz Visi, kas ar to iepazi.
ļ«ia, baidās no tā „varmā.
Ideo spēj runāt un domāt
S klausītāja vietā/Draud
ca t i s arvien vairāk sa-pa
cilvēka tieksmi patstā*
V un spriest. „New York
lioredlaktors Džeks Goulcb
stija: ; «Amerikāņu ml%
nēms 'klusums. Kas gaa
[ēt paiT kādu likumprojek-
Hjuta, ka istabā atrastos
, Kas gan var koncentrē-bs
lasiiSanai, ja video pie-
"^abu .'ar profesdonāliem
Lep.tiais jaunā video
isnieks to nevar. Viņš v^
tarp dažādām video prog-ļViriadlzIvei
radies jauni
iesiēgt tin izslēgt video
izgudro visbrīnišķīgākā?
kāpēc vtņi arvien kļūst šo
u kalpi?
liste 30 gr- atcerei izdota
IĻA UI-MAŅA':
[su blografijm un viņa teiktiem
k ā s dienās. Maksa DM 0.50,
DM 0.40 Izsūta uz" p§o«
ļniatnicām arA komisijā. Pieptv
LStars": Piii\«berg b, Harabnrz,
I gadu pastāvēSflmas gadijumS it»
la Jaunsud^abiņa
aicinājums ikvienam latvietim
SMĪNI LATVIJU
. DM 0.70 un las ērti plesatāmi
ķtulē. Ieteicama dāvana drau-jām,
it seviāķi.: skolu jaunatnei,
sās nometņu gfSmatnlcas. Atac-jgāds
izsūta pi'et iepr. samaksu
Is), pieskaitot ŗ)asta izdevumus.
• Apgāda SELGiVv
h/AUg., Kaufbeuitrrstr. 27. (176)
[ETEM UZMANĪBU!.; ;
Ivums, ko gaidīji* un kasJnlJ*
^Vj^^eti - Allas^ lēbtfrgas-RUgft-žurnāls
sievietēm ,:
ILTVJU , Z E i ^ ^ ^
satura: 1) Kā Ctfcriņāt Zemga-
Bviešu kreklu, 2) O a ļ d a u i 8 , 3|
4) Spilvenu meti piem."^^^
5) Roku adtta veļju, 6) Silm
em rakstiem raūsu, bērniem, /;
n i k l a s ī s i e t : K ā v d r t^
<ā Pielietāt ^«ca9 ļiiebun^.
priScSm:, PriekškiU^
ŗināt kungu šalli p©oVd2cm^^^^
u raksta, Roku -edlta v4»
jaciņa un zābaciņi: musui^
y ierosinājumi Ziemsvētku w-
5im eglīti latviski!
. k ā pirmais un vi««?g»j^3 .^ļ :
ļs, ieteicams, ^ikvienŗ^.W^^^^^
luiku un Vvf'CAs^iiiaibg^^^
ļdzinātājām, rokdarb.»* 3traaai«-
fālākā emigrācija. ^
Surtnicas P§rkaraas_ ^par >^^^^
ejot un iesūtot sam aksu^ism
i ā m burmlcām, ^ -
lesūtišanu.' ..v-racTt
[jas izdevumu ^var^i'?THostcl*
tPl, i j āR: utlJa.n dM, epkašrs , 2J/6^ ^ .s^hF, nri f l^
Imane, 56 rue Mcha Jocn, ^
ļiatelete un B.L.S.K. P .gfaū
|tti tlsukna IĶ^aFvUaMsa, pgāRdffi|^if^"^^^a^7^l^^^^
\ \ un pasūtinaļuņii. ,^*«^j3i,)
ļgādam ,,Grāma^nieK«
ļStrub, Latvian Gamp ^^79)
lAS"" -ABONEMEN' fS,:
akrakstu pa atsevl^f'^^
I (līdz 3 eks. »esk.Jv
ūtinot koUektivi vaira^^J^^
EJDM 3.-;mēnesi. P«^^^^
Inot uz ārzemēm un ^ p , r
Sludinājumi .^ŗf^J.^,\^^^^
T-Landmannplatz ^
^āk tris reifw. 0*;^
tdicnās un sestdiena»'
•
LATVIA
P«hlbbe4 ondw EUCOM Civil
J"SSr UNDP l»e. PttbUsher
'^T Edl^: Kārli» Rabāct,
(SS KleifliOtt near
Ctoibitffi)^ Prtotor: ,^hwāb.
SL-a?. Circulii«OD:4flOQ.
pSi»h«d thTM UmH wwWy. eSteflal ettlce: Gfln«bar|/D«.
0<,minlktt8.Zlmmermaiio.Str. 2
Nr. 98 (203)
Sestdien, 1948. g. 6. nov.
Iznāk trīs reizts nedēļā,
lidevēļš: BALĶ uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbība*
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Ri>bācs, redaktori
Ļ. Bērziņi, M. Culītis, B./^ī-sielis,
A. Liepa, H. Miuden-bergs,
A. Sraits. Adrese: Gūn4-
burg-Do.; red.: Dominikus-
Zimmermannstr; 2 ^tālr. 50).
apģ.: MarktpL 25 0- ^) ^
pec atkalievēlēšanas par
„Visus savus spēkus velti$u darbam tautas labā, pūlēšos nodrošināt
mieru pasaulē un iedzīvināt to programmu, ko solīju vēlēšanu kampa-ņi/'
vēstījumā amerikāņiem deklarēja Trumens pēc tam, kad kļuva zi-oāma
viņa ievēlēšana par SavienotoValstu prezidentu turpmākajiem čet|
riem gadiem. Dažas minūtes vēlāk Amerikas raidītāji nolasīja guberna­tora
Djuija telegrammu Trumenam, kurā viņš apsveica to ar panāku­miem
un aicināja amerikāņu tautu nostāties aiz jaunievēlētā prezidenta,
solīdamies arī pats to darīt. Jo bija noticis tas, ko negaidīja nedz sa­biedriskās
domas pētīšanas institūti, nedz prese, nedz republikāņu par­tija,
bet pār ko bija cieši pārliecināts pats Trumens ~ ka viņš vēlēša­nām
uzvarēs.
Būtu par maz teikts, ka vēlēšanu
rezultāti pārsteidza ne vien pašus
amerikāņus, bet ari visu pasauli. Vēl
priekš divi dienām Gallupa insti­tūts
pareģoja, ka Djuijs iegūs 49,5'Vo
balsu, bet Trumens 44,5"/o. Vienīgi
pats prezidents cieši ticēja savai uz­varai.
..Nogaidiet divi dienas un jūs
varēsit iemost papirkurvī visus Gal­lupa
pareģojumus," teica Trumens
žurnālistiem. Un viņam bija tais­nība.
No jauna .ievēlētais prezidents
nemaldījās arī, apgalvodams, ka ^aiš
vēlēšanās nepiedalīsies liels ameri­kāņu
skaits. " • , •.
Visnepatīkamāk, protams, jūtas t io
; laikraksti, kas jau tre:^dienas r ī t a.
pasludināja giibornātorapjuija. u z ­varu;
„Journal of Coinmerce" nakts
izdevumā pieteica Djuiju par jauno
ASV prezidentu; li(^lais: Čikāgas lai!<-
raksts ,.Chicago Tribune** iznāca; ar
milzu virsrakstu Djuijs :sitTrume-nu'V
Līdzīga kuriozitāte notika ;a'-ī
: • Minchenē. ; :•; -Tre^dien,: : v]- • ."^.. ri 1 ā,
. ,;M''inchcncr • Mo rk ur" la 1 laji rau sus
izrāva pārdevējiem no r o k i i m . j\-), tur
trekniem:.-biiŗtiem •iesoiestais : vir:-
rakstS: Tomass K; Djuijs jaunoi:;
Amerikas prezidents*' vilināja• uz'^1-
n^t, kā: tas noticis.. Vienīgais lie­lākais
amerikāņu laikraksts, kas
priekš velēšanām rakstīja, ķa uzva­rēs
prezidents : Trumens:
• hington Sta^'^ \ • : >
: Kā izskaid rojami' Trumena • pan ā -
Icumi? Kad 1945^ gada 12. aprīli pē(-
uva / l e n o 'o
vārds. Vēl mazāk izredžu uzvarēt
Trumenam palika pēc dem.oķrat\li
partijas kongresa šī gada vasarā,
kad atšķēlis dienvidu štati, nevēlē­damies
akceptēt prezidenta prasību
par līdzīgām tiesībām visu ticību un
rāšu. amerikāņiem.
Un tomēr Trumens uzvarēja. Sa­vās
vēlēšanu runās prezidents stās­tīja
klausītājiem, ka kongress ka­vējis
viņu reducēt cenas, kavējis
pacelt strādnieku uņ mazo ci,lvēku
dzNes standartu un pieņemt (ādu
likumu, kas uzliek lielākus nodokļus
turīgākajiem. .Ūn kad vēl pēc; re-b
u b l i k ā ņ u V ierosinājuma Pieņēma
Tafta-Hei-tleja darba likumu, kas
stipri ierobežoja strādnieku tiesī­bas;
lielo rūpniecības : p i l s ē t u māsa^
nostri i ā s aiz Trumena. Djuijam tns;
maksa:a; ņe vien • prezidenta amatu^
bet republikāņiem arī :majoritātV:
kongresā Trumeria rūnu saturs bi-
^nAMsiom: sanrotams: tas prasīja pa-d
i i r ī t - vienkāršā, cilvēka. dzīvi ]ābā-:
kuVūn ^vieglāku. Tiīnēc'Trumens ap­zinājās
savu spōlvu ;uņ ^Vf^lčšauu di
PADOMJU ARMIJU
PIELĀGO JAUNA­JAI
STRATĒ6IJAI
Franču laikraksts „France-Diman-che"
sakās zinām, ka septembra bei-gāi
Kremlī notikusi 'politbiroja sēde
Staļina vadībā, kuļ'ā nolemts padom­ju
armijas stiprums 1949. gadā. In­teresantākais
šai lēmumā ir tas, ķa
krievu, militāristi pilnīgi atmetuši
veco stratēģiju, kas balstījās uz tan­kiem
un tanku divīzijām. Jaunās
stratēģijas galvenais balsts ir aviā­cija,
kuvā paredzēts iespējami daudz
iznīcinātāju,, pilnīgi .motorizēti kāj­nieki
un vispusīga motorizētas arti-
.1 eri j ās ' izmantoš ana. Šo a psv ērumu
dēlr'l949. gadā 3 miljoni 700.000 vīru
lielajā padomju armijā iekalkulētas
tikai 32 tanku divīzijas, bet 8 moto­rizēti
artilērijas korpusi ar 5 divi-
'zijām katrs.
Padomju armijas schēma 1949. ga­dā
j pēc v.FranGe-Dimanche" infor-
1950- gadā Vācijā un Austrijā palikušo
aprūpi pārņems labdarības un bazi^icu
organizācijas
Church World Service organizētajās 2 apspriedēs pagājušā nedēļa
visu DP tautijbu centrālkomiteju pārstāvji pārrunāja tālākās emigrācijas
jautājumus, galvenokārt par veco un slimo cilvēku izvietošanu Latviešus
šajā apspriedē pārstāvēja LCK priekšsēdis H. Klarks un vļcepriekš-sēdis
V. Lambergs.ChWS Eiropas dlrekorsB. Landstrīts ziņoja, ka
viņam bijušas apspriedes ar ASV armijas un IRO autoritātēm par
tiem vecajiem un slimajiem DP, kas nav piemēroti tālākajai emigrācŪJ^i.
Amerikāņu armijas štābs Eiropā uzdevis ChWS noskaidrot šo cilvēku
skaitu un izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai tie nekavētu savu tuvi­nieku
izvietošanu uz citām zemēm.
ChWS tādēļ sagatavojusi plānu par
speciālu nometņu iekārtošanu; veco
mācijas, būtu šāda: 185 kājnieku un darba nespējīgo DP novietošanai,
divf'-^jjas, no kurām 125 pilnīgi moto- Austrijā jau atrastas piemērotas 1el-rizētas,
32 tanku divīzijas, 40 moto- F^s un šāda nometne iekārtota. Ta-rizētas
artilērijas divīzijas, 8 kalnu jā uzņems visus DP, vecākus par
arlileriias divīzijas, 6 gaisa desantu 65 gadiem, un invalidus vai citādi
divīzijas, 15.000 superiznīcinātāju, | slimos, kas pašreiz nevar nekur aiz­braukt
bojātās veselības dēļ. Di­rektors
B:; LamdStrīts arī atgādinā­ja,;
ka IŖp savu darbību noteikti iz­beigs
1950. gadā. Pec tam Vācijā un
Austrijā palikušo DP aprūpi kārtos
labdarības, to vidū arī baznīcas pr-
9000 otras līnijas iznīcinātāju, 4000
bumbvežu, 10 kavaierijas divīzijas
un 6 izpletņu lēcēju divīzijas, vai
pavisam kopā 296 divīzijas.
Sāds armijas apbruņošanas plāns,
oēc franču laikraksta domām, nozī-
;īmē, ka Padomju Savienība nerē- ganizācijas. Kad arī tās beig's dar-
Idniās ar zibens kaļ-u. Padomīu ofen-š'Tva
am spēkam īāpi^'-'kaita vēl sate-līlvalstu
armijas. To nrasījis Sta-
Mns Krimas konferencē,. kur- no­lemta
ne vien Austrumeiropas val­stu
rkomūnistu partiju tīrīšana, bet
arī vienveidīf/a. karaspēka īzvei'do-šana,
-^tandftrtizēti ieroči un kopī'^a
st)'r<t~"V.ia. .'^^obrīd Padomju Savienī­ba
sur>j ražut gadā 15.000 līdz 16.000
lidina^mu.
KĀ VARĒTU ATRISINĀT EIRO-PAS
DROŠĪBAS JAUTĀJUMU
V \ l / r i : K Š I J ^ NKI» VRSTFIGTIES
Ŗiizvclta .nāves viņš k
Valstu prezidents, tam bija. gi'ū
" oriontēties sava nr i eķ :5gā j ē j a; sa i'
tajā' politikā. Drīz. seko ia ogļraču
streiks, kāpa cenas un; cēlās dzīves
dārdzība. Trumenu sāka kritizēt ne
vien republikāņu partija; bet arv vi-;
n<i P3ša f iņ an ču : mi ius t rs ; He ņr i i s
Volloss.,Tautas acīs jaunā preziden-tJl
popularitāte slīdēja'. Par to vis­skaidrāko
liecību nodeva 194j6: gada
februāra' kongresā vēlēšanas, kurās
Uzvarēja republikāņi. :
1947, gadā marts :radija zināmu
' i^agriezienu. Toreiz, prezidents Trū-niens
pirmoreiz oficiāli paziņoja, ka
ASV atsakās no tradicionālā izolā-
; cionisma,' pieprasīdams \ steidzauui
palīdzību Turcijai: ua Grieķijai. Ve-
IfcSi programma iegāja vēsture kā
. Trumena doktrīna un zināmā mera
i ujlaboja prezidenta popularitāti; ;Bet
l^ad par ārlietu ministru naea Mar~
;^3l5 un pieteica savu progTaramu
P^r Eiropas jaunuzbūvi: Truinena
vardu sāka aizēhot āŗlietu" minist i'u
boties, palikuša DP aprūpi uzticēs
vietējām baznīcas organizācijām.
Veco un darba nespējīgo nometnes
orGjanizēs un ar IRO un ASV armijas
atbalstu aprūpēs Church World Ser­vice.
Nometņu vadībā būs GhWS,
IRO un DP centrālo komiteju pār­stāvji.
Pagājušā nedēlā notikušās
apspriedes tādēļ bija ļoti .svarīgas.
Nacionālās komitpjas guva ne tikai
informāciju par jauno pasākumu, bet
tās piedalījās arī plāna izstrādāša­nā,
jo pašām vēlāk vajadzēs palīdzēt
šo plānu realizēt. Sajās veco un
slimo nometnēs uzņems.visus tos ģi­meņu
piederīgos vai arī vieniniekus,
kam pašreiz izceļot nav iespējams,
bet vēlāk uz"jaunajām dzīves vietām
tos varēs pieprasīt viņu piederīgie.
Ar to citiem ģimenes locekļiem do­tas
tūlītējas izceļošanas iespējas, jo
vi nu piederīgo aprūpe būs nodroši-cijā
un Austrijā, bet gan ārpus E i ­ropas,
vislabāk, kur ir ChWS cent­rālā
pārvalde un līdzekļi. Tur tad
arī paši latvieši rūpēsies par sa*
viem vecajiem un slimajiem tautie­šiem.
Direktors Landstrīts \ t b i l d ēr
ja. ka baznīcu organizācijas apsver
arī šo plānu, bet lai neaizkavētu ģi­meņu
tūlītēju .izceļošanu, nometnes
pagaidām iekārtojamas Vācijā^^un-
Austrijā. .Tur ir ASV armijās dro»
šTba un atbalsts, kāds, piem.ēramv
nav Itālijā, Francijā uc Eiropas ze­mēs;
Jauna jās mometnēs uzņems kā
tagad noņietnēs dzīvojošos, tā ari
ārpiis tām esošos DP. Tāpat uzņems
bijušos karavīrus, kam nav DP sta­tusa.
Baznīcu organizācijām šajā
ziņā nav un nebūs saistoši nekādi
IRO principi. Direktors Landstrīts
vēl pateica, ka GhWS cenšas pār­ņemt
Latvijas Sarkanā Krusta zie­dojumus,
kas domāti visiem latvi
šiem un ne tikai tieņi, kam ir DP~
statuss.^ Tādēļ šos ziedojumus ne-
(Beigas 2. Ipp.)
atjaunos visās Fran-cijas
ogļ
.Vēlākais jaunnedēļ atjaunos darbus
Visas Francijas ogļraktuvēs,: ceturt-
. ^;en;radio runā*paskaidroja rūpnie-
: jļoas ministrs Lakosts. Tiem streiko.-
lajiem, kas kavēs savus darba bied-
^"^5, valdība draud ar bargiem so-
\ > ^ - Betīdā apcietināti 20 ogļrači,
-as apdraudējuši citus strādniekus,
atskaitot Ziemeļfranciju^ pārējos ap-
^^^balos 6gļraēi aizvien lielākā skaitā
^^āk darbus. Marsela un Bordo os-strādnieki:
vēl streiko: Ogles.tur
. ^^'ļ^auj karaspēks.'^^^^^^^^^^^^
,^Iepriekšējā dienā ministru prezi-
,ents Kejs kādā runā paskaidroja,
^ l^omūnisti visiem līdzekļiem mē-
S^^a sagrābt varu.; Tāpēc pārējām
)am vēlreiz jāpārbauda savas
ļ.^ogrammas un jāmēģina sadārbo-j
, ».Times" Parīzes korespondents
ļ^:^ ar pēdējo teikumu Kejs do-oJi^^'^^^^^^
ājuinu ar ģenerāli De
• Ar ASV {)re/idciita un luMi;^resa loieklu pārvēiēšanūm novērsts sva-n%<,
kavēkli.s. kas līdz šim ri(>vilcināja /icnirlallantijas aizsardzības ļ nāta.
pukla plānu lālākvirzišanu.T kā ceturtdien norādīja Kanādas Apspriedēs jau sīki pārrunāja plā-ārlitUu
ministrs Pīrsons, Hieiumeirupas īinijas valstu, AJ>V un Kanādas na visas detala.s. Izstrādāja slimo un
sarunas. k:>s iļg:iišas^^^j var ieiet nākošajā fazē. Uz veco DP reģistrācijas kārtību. Di-pastiprinātu
aktivitāti šinī vir/Jenā arī Kiott.ii'neiropas finijas aiz- rclvtors Landstrīts delcla.rēja, ka IRO
• sardž.3ba.skomitej'.-.vs; priekšsē'/a ifbldniarsala iMontgomcrija sāktais brau- dažkārt vaiaga vadīties no polītis-cirns
pa konliiicniu. C*eiurt:ti(ui >l()ni{,Mant'rijs ieradās Diseldoriā, kur kiom a p s v e i u i n i c M U . bet baznīcas or-viiiaņi
bUa paRu}v:Hu tikšanās ar Vīit-ijas trīs rietumjoslu niiliiārgubcr- ganizācijas ievēros tikai kristietības
nātorieni, Pēi* iani feldmaršals dusit-^ u/ Franciju, kur Versalā, pie Pa- im cilvēcības p r i n c i i M i H . Nebūs ne-rī/
es, jau; sakta Briseles pakta valstu bruiioto spēku kopīga ^erieralštā- kādu drošības pārbaužu, ne arī at-ba
iekārtošana, ka ari apmeklēs Brneli/ksa valstis. MontKofuerijani pa-M stumto n o api-upes; Jauna;iām no­redzētas
apspriedes ar aptičrnojamo valstii Keneralštabti ; priek-iņiekiem. metnēm meklēs piemērotus-'namus;-.
'Tai^ pašā. 1 a i k ā . ' k a d ^7ii'tņeļa11 \\Y\ti-
As pakta p l ā n i sak gul rcaļaku: ap­veidu,:
vairoias : ziņasē fjar- -bruņot u
pi)ļ i c i j as sļ.)ck u- j z ve i doša n u V ac-uj as^
krievu joslā an arī pazīmes, l:a .Pa­duri
1 j a . .SavieiViVja pēc • .so• •si)ēku ga­līga.^
.izveidošanas : vaj'elu . ier'usinā'l
oki!|)āciifiS spekii ••atviik.sanu.' no - Vā.-
cijas:. Sinī; ēsakaiabā . raksturīgs .Jr;
allaž, labi informētā^amerik-āņu puļb-i
c i s t a L,ipr^ana raksts: ...'Nev/ Yark.
Herald;.Tribime", •ēkQ;zīniīgā/.kārtā;
pīirdrukājis arī; amerikāņu laikraksts
vāciešiem ,,DieŅeueZeitung''/
visos punktos soiidānzējotiesārf^
stā izteiktajām domām. :
Lipmans uzsver, ka. Atlanti jās pak­ta
projekts beidzot nobriedis formā­lām
sarunām starp Atlantijas 'pie­krastes
valstīm, kas beidzot gatavas
pieņemt š ī ; asiņainā".' gadsimta mā­c
ī b u . Tā izpaudušies d i vos pa sau i es,
karos, kurus nav izdevies aizkavilt
un kas arī nav devuš] mieru. ; Pēc
vispārējiem uzskatiem, norāda Lip­mans,
padomju militārās agresijas
draudi: pamudinā j uši Rietumēi ropas
valstis ļ a r a k s t ī t B r i s e l e s paktu, un
ASV un Kanādai tagad būtu; jāpie­vienojas
šai aliansei, lai sagatavotu
Rietumeiropas aizsardzību pret in­vāziju.
īstenībā Atlantijas pakta nozīme
neierobežojoties tikai ar šo vienu
aizsardzības mērķi, bet tas esot ne­pieciešams
arī sekmīgai konflikta
atrisinā^nai-starp;Padomju Savienī­bu
un rietumiem. Kas notiktu ar
paktu, ļautā' Lipmans. ja tuvākajos
mēnešos, kad' to ratificētu ASV kong­ress,;
un; pakts'kļūtu realitāte. Pa­domju;
Savienība nevis . apdraudētu
Rietumeiropu ar karaspēka koncent­rējumiem
un apgādes rezervju >iz-kj^
ā.Nanu. bf-t i/^an ) ) i c d a v a l o s a l v i l l :!
savLis sļu.'kuš n u Vācija.-, vai ' a i a f a k -
l i - i k i >ai. ta tu ( . l a i i t ' ' P.i/,;'nr< t a o ai
a i l i s V b a i j a u i r .
T a d ā gauijuniā Allantija-; ļja'-is
būiu ne maz-ik ncpicci('šani>. -.ccina
imc.'ik.iuu publ. c i>lN. F-^adomju Sa­vienība
>;avas armijas atvil/du a u ģ -
,-tcikais ai^ Pt'lijas airniuinu i - j b c -
žām.. savā territorijā. Būiu ab.^>ardi
uzskatīt ASV par tik naivām, ka tās
tad savukārt atkāptos pāri Atlantijas
okeānam, bet atbilstoša pretrīcība
būtu . amerikāņu spēku atiešana uz
Rietumeiropu. Tikai Atlantijas pakts
tad radītu nepieciešamos tiesiskos
un praktiskos priek.^nosacīiumus, lai
amerikāņu bruņotos spēkus būtu ie­spējams
turēt tuvumā Rietumeiropas,
aizstāvēšanai.
J^ādā uztverē pakts dotu tā da­lībniecēm
valstīm izejas pozīcijas
sarunām ar Maskavu Vācijas jautā­jumā
. • Ta jās bū tu. j āi zš ķ- ir. k ā d a v e i
da militāri vai policijas spēki Vā-;
cijai būtu atļaujami mierlī^giimā.
Padomiu .Savienība šais sarunās
lai nebūtu jānovieto ias baiakās. Visi
līdzekļi.-^īs plašās akcijas uzsākšanai
jau atvēlēti.
Ap5;priedēs vienojās, ka šajā.'^ no­metnēs
uzņemami D P jau ar 60 g.
vecuma robežas sas.niegŠanu. Uztu-
.'iī būs IRO noteiktās devas ar
:"'KWS papildu piešķīrumiem. LCK
vicepriekšsēdis V. Lamborgs ierosi-
.nāja šīs nometnes iekārtot nevis Vā-
Višinška jaunākais
propaļ^andas balons
Ceturtdien Drošības padomes sēdS^
padomju delegācijas vadītājs Višin-skis
ierosināja ievest kvotu sistēmu
tām izejvielām, no kuļ'ām ražo atom­ieročus,
neko tuvāku tomēr nepa­skaidrodams
par šāvu priekžlikurau.
Pārējās valstis šo ierosinājumu neuz­ņēma
pat darba kārtībā: Pēcpus­dienā
pilnsapulce, pieņēma rietum­valstu
priekšlikumu par atomenerģi­jas
kontroli ar 40 pret 6 padomju
bloka valstīm. Priekš. balsoša/ias no­tika
asas debates. Višinikif ierosi­nājumu
nosauca par ^amerikāņu mo^
nopolkontroli'V Viņam atbildēja bri-;
tu pārstāvis Meknīls: ,,Višinskis""āp-vaino
ASV un Lielbritāniju, ka tās
nevēlas atomenerģijas kontroli. Bet
kad abas valstis tomēr iestājās par
to, tad padomju delegācija.s vadītājs
apgalvo, ka tā ir amerikāņu kont­role."
, Saimniecības komisijā AS.V pār-^
s-tāvis paskaidroja, ka Padomju Sa­vienība
un tās satelīti uz priekšu ne­varēs
rēķināties ar. ievedumiem no
Savienotajām Valstīm. BBG
Pasaules jumts — stratēģu uzmanī­bas
centrā
KOMBINĒTU ASV BRUŅOTO SPĒKU MANEVRU SĒRIJA ARKTIKA
SinI nedēļā no ASV uz arktikas ūdeņiem devās ceļā simts amerikā­ņu
kara flotes vienības ar 36.000 vīriem, lai, kopā ar aviācijas spēkiem,
pļedalītos lielākajos flotes manevros Ziemēļatlantikā kopš kara bei­gām.
iManevros paredzēts ari . kombinēts jūras un gaisa desanta mē­ģinājums
Ņufaundlendā. Daļa no flotes vienībām izbrauca 112 arktlku tii-ļīt
pec pabeigtiem manevriem Atlantijas okeāna dienvidu daļā, kur izmē­ģināja
jaunas metodes kuģu konvoju aizsardzībai pret zemūdenēm.
sālītu ar jau gatavu vācu anniju aiz ļ Viens no galvenajiem novembra
policijas izkārtnes. Maskavai tad manevru uzdevumiem būs pārbaudīt
varētu likt izvēlēties starp divām dažādo ieroču šķiru darbību arktis-iespējām.
Viena būtu miedīgums. ko kos laika , ap.^tākjos. Bez tam ASV
bez „četriem lielajiem" parakstītu pirmo reizi paredz sūtīt bumbvežus
arī \asas Vācijas kaimiņvalstis un regulāros apmācības lidojumos uz
ķas^ nokārtotu visas Vācijas apvie- Aļasku, turpinot šos vingrinājumus
notu policijas vai milicijas spēku līdz 15. martam. Vēl pirms tam. feb-stāvokli.
Olra iespēja būtu — pa- ruān". daļa no amerikāņu Klusā
domju piekrišana atsevišķu militāru okeāna flotes do.sies uz Ziemeļu le-sp^
ku izveidošanai Rietumvācijā. Tā dus okeānu jauniem manevriem ark-ka
rietumjoslas ir trīs reizes lielākas tiskos apstākļos,
par padomju jaslu. tad šie spēki Līdz šim maz kas oficiāli zināms
būtu lielāki nekā tie. kādi tagad ir par ASV un Kanādas kopīgām saus-krievu
rīcībā vai kādus tie vispār zemes un gai.sa spēku apmācībām
varētu organizēt Austrumvācijā. Šis Hudzona līcī un citos arktiskos ap-
(Beigas 3. Ipp.) | gabalos. Pagājušajā zieniā ASV kara
flote nosūtīja dažas vienības uz Dē^
visa šaurumu starp Labradoru un
Grēnlaļidi. Arī admirāļa Bairda va­dītās
antarktikas ekspedīcijas ' re­zultātā
notika izmēģinājumi zem-^
ūdeņu darbības spēju* pārbaudei se­višķi
lielā salā.
• Tas viss apliecina seviSķo ievērību/
ķādu amerikāņu aizsardzibas.jjiā-.
notāji veltī .arktikas un subarkTika'a
apgabaliem — „pasaules jumtarn",
ko stratēģi uz.skata par iespējamo
nākamā kara uzvaras atslēga. Ne vien
amerikāņi,, bet arī Padomju Savienī­ba'
ļoti'intensīvi pētī. kādu ietekmi
uz karavīriem, ieročiem, kuģiem ua
J :
mm: