Bavarijas Latviesu vestnesis, November 6, 1948

              S. 6.
eionalu spōku,
P? kas ar sauli
lai. Atceramies
mums rnū3u
f^^,?]9d?ivotos
?,^^^^ot ne.
sdejos Latvijaa
ļe niij5u likten,
Jionārus, invali,
ŗirii_pieSeFļgos.
lv p^lecjgo trim,
IV^^iviriu Cīņas:
3zumā, >^-* '^-^ -
ļ u n sač,
kā
atkal redzēt bri-
,^ veselība, asinis
vel V3ir§k
Jlg9ļ§ im .ciešanaa
>a par
lai. ari
ir iemīļots tei-ā
mēs visi esam
?§?|dziŗļājuip§ ar
team bagāti. Mes
ļins ir ticiba sa-
5kam spēkam un
ijam—-
dienas/
ļBet mēs'..^«.„,-
ļtik^i pateicoties
isarn, tamdēļ vaj-sevļ
mums jā-
Mum§ jāsaglabā
tad mes būsim
11. un 18, no-:
pienāķurnuLat-npveipbŗim
Oau^
ikāņu jqsļ,a§ no­mu
vaķšaī)u
karavīru pjedo^
īsim ats.aucīgi, jo
bagātāki par yi-u
ķ r t e ,
joslas sekretārs
norīkots, cilvr^ka'
deni.
•ārpus darba lai-ļķas
atrodas uz
aetālu no stacijas,
^saspiesti, : pa 14
iņl un guļam dlv-iV
sevišķa vagona,
kaut putekļu;" un
jo mūsu posmā"
ļs āp '200 vilcienu,
'norēķina; 1.30 dol.
pietiekaipi, bot
.ocjukts nav svaigs,
kaut arī pavāram
;me; Bet dzŗķcel^
i uzņēmumam, mu-imusies
cita sabied-uzņēiņumi
laiJ<^"^
avs ļoti raib?.; Až;
tikai kanādieti,
un-ukraiņi, tos jau
mādā. Bijušo
;its tikai: šovasf
•25 dīpIsi/Parnf,
brts sūdzēties. Tas.
teer:: kaut an
[ienās tiekam b i i .
5 un'varam saņemt
ir daudz musuta-s"
sanāksmes ups^-
^ ā r i par 20rlat-
^ s v . : : B r c ņ ķ : ' ^ : :
Augsburgā
|/:KšļpēC;tas
9 i^n^O .
IVIJA, 1948. g. 6. novembrī -
1 f
s
Nobe
'i
a. literatūrās prēn'iiju, šim
• Jianv'^ Nubeļa,
Ķtitats pi^^k^'^^^^^^ -^^^ .vecaiaai
n^u rakstniekam Tomasam Slīr-f•'
ļ Eliotam.: Eliots, kam Minchc-t'universitāte;
nesen piesis'ra ^-du
•dofera'titulu, .dziniis Scn!.i:sā. ASv.
^et 1^2^' ^- ii^g'-^va-Lielbnllaii \as pa-bļ-
Eliotu uzskata- par vienu no ta-ģ^^
v^^^ liriķiem.- Vā-
?ļjl'p'e^^^ izrādīta .viņa drāma
Slepkavība ķaledralč". •,Dzojniek.s
«vos darbos- .apvieno anglo-.saks'i
•yn latīņu kultūras elementus. Viņš
oats par sevi izteicies, ka pēc gari-gtājas
esot. ^^revolucionārs kon-
Irvatīvais','.^^ :E^^ pais ieradīsies
10 decembrīvStoķh^^^ lai saņemtu
tfodaigW kas.šogad..ir 160.000 kronu
:. I^obeļa prēmija ķīmija piešķirta
46 gadu v^caj am' zvied ru b i o ķ u n ik i ni
^rņem Dibeliusam par .sasniegumiem
proteiriii pētīšanā, bet ar prēmiju
fizika Zviedru 'zinātņu akadēmija ap-
.baj.vojusi 51; gadu ' veco 'iVlančesleras
uniV^^rsitātes profesoru Pctriku S.
M, Blēķetu, kas guvis izcilus panā-kuintis
atomfizikā uri kosmisko staru
pētījumos. Novembra vidū Norvēģi-as
parlamenta īpaša komisija vēl
spriedīs par Nobela miera prēmijas
piešķiršanu 1948. gadam. Miera
prēmijas kandidāti šogad ir pa­vēsts
Pijs 12., Mahatma Ģandijs,
ASV prezidents ! Trurnens, Staļ'ins.
Austrijas valsts prezidents Dr; Ren-^
nērs, ne.sen mirušais Gechbslovaki-jas
valsts prezidents Eduards Benešs
un padomju ārlietu ministrs Molo-lok
Gandiju^-u Beneša par iespē­jamiem
lirēmijas. laureātiem minēja
arī pagājušā gadā, bet augsto atzi­nību
piešķīra kvēkeru organizāci­jām
Lond0n ā un Filad e 1 fij ā. I nfo r-mētās
aprindas domā, ka ari šo:^ad
prēmiju nesaņems neviens no minē­tajiem
kandidātiem un iespējams, ka
io šogad vispār nemaz nepiešķirs.
' ' BBC, AZ
ms
Berlīnes ^ķrizešvatrisināšanas mē­ģinājumos
iēst:āj ies klusuma periods.
To uz laiku otrā vietā bija novirzī­jušas
ASV prezidenta vēlēšanas, no­tikumi
Francijā un Ķīnā. Iespējama
tomēr Berlīnes problēmas aktualizē­šana.
To mēģina secināt arī no Dro­šības
padomes Argentīnas delegāta
,ārlietu ministra Bramuļas līdojurna
uz Londonu, kur viņam, ^^^^^^ oficiāli
ļiņoja, bija apspriedes ar āri ietu mi­nistru
Bevinu par abu'valstu attiek­smēm,
bet domā, ka sarunas skai^u-arī
Berlīnes,jautājumu.
is Trumena
(Turpinājums no 1: Ipp.)
nasjvakarā likās mierīgi gulēt, ne­gaidīdams
rezuiiātus. Jo, kā viņa
(imdze paskaidroja, prezidents gri­bot
justies svaigs nākamā dienā, ka-m.?
r Djuijs visu: nakti nosēdēja pie
fadip 'aparāta; : :
•Vislielāko: neveiksmi vēlēšanās
piedzīvojis progresīvās partijas l^an-didātsVolless::
Vēl prieka vi-
Oam pareģoja vismaz 10 miljonu bal­su.
,22. oktobri Maskavas radio stās­tīja,
ka progresīvās partijas popu-āritāte.
Amerikā "aug un tai jau dro-
1.5 miljoni vēlētāju. Bet Volless
nedabūja- - pat. vienu miljonu- balsu.
Kaut arī Staļins nesen intervijā
»»Pravdai''. apgalvoja, kā tagadējā
Savienoto Valstu valdība gatavo ka-
Hipret Padomju Savienību, vēlēša-f^^
s pierādīja,: ka amerikāņi pilnīgi
akceptē. Vašingtonas ārpolītiku,
^Apvienoto Nāciju .locekļi Sajo pili
ļi'Ošdion vēlēšanām Savienotaiās Val-
^^tis sekoja ar tādu pašu uzmanību kā
^'isa pasaule. Lai gan lai diena bija
paredzēta .'lIN-p^^ daudzi de-
^^§āti sēdēja pie radio aparātiem UU:
.ļļ2manīgi sekoja .ziņām. Uz žurnā-
'^^''tu jautājumu, ko .vin.š saka par
.•''^jēšanu razuliātiem: A8V. Višinskis
lēja tikai .vienu vārdu: ,,Pār-
.ste
, Tā kā demokrātu partijai tagad
'^oj^gresā ii,-: absolūts vairākunis, ^a-l^
i^lamas. iiaŗmai.ņas arī komisijās.
•Ta§ad(\ia,, soņāta komisijas
P^^'-ecšsēža Vandenberga vietā laikam
)S ..Ķonnolijs. bet darba • komisijā;
, " aizstās Tomass. Ārlietu mi-j^^^
trs Maršals: Parīzē pirms vēlē-
^'^fļ^m;; bija izteicies, ka 20. jan-
:^''^'i^ atkāpsies: neatkarīgi no vēleša-ļj^.
jznākumā.;;^^^^Z^^^ vēl tas ap-
••^^^iis, ka vēlēšanās neveiksmi cie-
Jļf ^ j'^.^,:ropubl1kāņu senatori, kas
v'Zstāvēja izblācipnismu. i •
:^.riz; pēc; reziiltat u uzz in āša na s.:
-juijs. piGņēma preses lau-
/ j ' v k u ļ i e n v p a s l ^ ka vairs ne-ļ;'^^^
a k a n d i d c i . u z prezidenta amatu.,
^gājušā v ē l ē š a n u c ī ņ a bijusi • ,.tira
^^•^ Paniācīga uii ^4ņš: to nenožēlo.].)t".
. ' - ' ; ^ ; : - ' : AB, Nz :
Bavārijas ministrs |au'prasa
SAIMNIECĪBAS STĀVOKLIS RIETLMV.ļCļJĀ PASLIKTINĀS
Kons valūtas ref(jrmas Rietumvā­c
i P 5 i ' ū ; u š i tikai četri mēneši, bet
c'^^rāko ?rūtumu vietā, kurus refor­ma
pa daļai novē-susi.'radušies at-
';-d citi. im jau dz rd runāj&m par
' a L i n i em nau^ia^ ?)ārkārtojumu pro­jektiem.
Tādēļ Vāca zemju banka
uv4:?t^'usi par vajadziLni enerģiski
uLsaukt bauma.s par it kā drīz-miā
•'Hi-'āmu jaunu naudas' apmaiņu.
T r i a āo.^ad nekādā zinā nenotik.^ut.
Pretēu visam tam. Bavārijas ties­lietu
ministrs Millers kādā .sapulcē
atkJ:1ti n^č^^!•i^ otrr-izēju naudas re­formu,
h.A tā iikv!-!'?tu „neIe!iālo"
naudu, kas ie.'nua. laiziet tirgū uz-krj^
tos ražoiumus. un neejot parasto
ceļu caur banl'ām un finanču iestā-dōni
bet noplūstot pa melnā tirgus
ķanānem; • :-•'••:]:•'•''.-• .- -v^
Saimniocibas '•^tīvoklis Ri^'-lumvā-f'iiā
patlaban kļūst arvien s^rūtāks.
To taf?ad uzsver jau ofi-':iālos z,ino-ūjinos.
Bavārinis militārās valdības
r:ārstāvis pārtikas stāvokli atzinis
nar nonietnu. Līdz aprīlim paredzē­tie
D ā r t i k a s krāiumi aizplāstot mel­najā^
tirgū. Tādēļ nepieciešama
enc-riiska rīcība. Vācu iestādes jau
Bada streiks žTdii
DP nometnē
r-.ilsheimas DP nometnes iemīt­nieki,
Frankfurtes tuvumā, atteiku­šies
pieņemt ĪRO pārtikas devas un
izsludinājuši: bada streiku, lai tā
nrotestētu pret paredzēto nometnes
likvidēšanu. IRO paredz nometni
likvidēt līdz 12. novembrim, iemīt­niekus
izvietojot citās nometnēs, lai
samazinātu nometņu skaitu un pār­valdes
izdevumus.
Nometņu apvienošanas program­mas
ietvaros kopš 1947. g. jūnija 200
DP nometnes ar 76.000 iemītniekiem
apvienotas ar citām. Divos pēdējos
m.ēnešos, kā paskaidro amerikāņu
armijas štābs, ar 10.000 žīdu. DP
izceļošanu uz Palestīnu nometnēs at­brīvojušās
daudzas vietas.
Geilsheimas nometne pazīstama ar
to,': ka amerikāņu un vācu policija
tur vairākkārt izdarīja plašas kratī­šanas..
. „Stre)kotāļi'V paskaidro, ka
drīzumā uz Palestīnu izceļošot ap
800 ģimeņu un līdz tam laikam gri­bot
palikt Geilsheimā., Amerikāņu
ie.štndes paskaidromšas. ka nometni
tomēr paredzēts likvidēt.
NZ. GZ
KA ATRISINĀT
EIROPAS DROŠĪBAS JAUTĀJUMU
(Turpinajums no 1. Ipp,)
apstāklis varētu krievus pamudināt
nopietni padomāt par tādu mlerlīgu-mu,
kas regulētu vācu bruņoto spē­ku
pn^b lēmu pēc okupācijas izbeig­šanas.
'
Beidzot. Lipmans brīdina no seci­nājuma,
kāds:kopš kāda laika dzir­dēts
dažās angļu un amerikāņu ap­rindās:
ka vajadzētu militarizēt Pie-tumvāciju
unto iekļaut; rietumu mi­litārajā
sistēmā, .Ta vācieši rietumos,
reiz. būs apbruņoti,, tad viņiem atkal
būs stiprākā armija Eiropā, .stiprāka
nekā Francijai un uz .sauszemes arī
^•tiprāka nekā Lielbritānijai. Tad Rie-tumvācija.
vairs nebūtu nekāds Tīe-tumu
satelīts vai otrās šķiras sa­biedrotais,
bet gan vara pati . par
sevi, kas pati noteiktu savu lomu
Eiropā. Ncorasot nemaz padomu
ģenerālim Klejam vai Robertsonam.
vācieši tad atcerētos Fridrichu: Lielo,
Bismarku. Ratenavu un. pat Riben-tronu.„
Mēs varam būt droši." no­beidz
savu rakstu Lipmans. „ka vā­cieši
tad nebūtu nekādi' pakļāvīgi
rietumu pasaules palīgi.
BBC. NYHT, NZ
sākušas pastiprinātu .zemesceļu un
dzelzceļu transporta kontroli. Mies­niekiem
un restorāniem vairs nav.
brīv iepiiļktļ lupas tieši no lauksaim-niekiem.
Kritisks stāvoklis arī
taukvieluI tirgū, kādēj pastiprinās
piena nodevu kontroli un veicinās
piena nodošļanu'ar prēmijām. •
Arī Hesenles vpldiba- oficiāli' atzi­nusi,
ka pārtika.^ apgādei draudot
sabrukums, iJ'ie ka vainīga esot
FrankfuiHes iestādu aplamā saimnie­cības
politika. Virtt:mbergā, pēc
1 a uksa imn iecibas mi n i stri jas ziņ'ām;
maizi'S apgāde decciīnbri atkarīga no
'tā. kā reaiizē.sies paredzētie labības
ievedumi.'
' Pastāv(ļ>t: šādam stāvoklim pārti-ka.
s apgādē un^ preču cenām turpinot
celties. vairojas ^ neapmierinātība
st; ;^-iriiekos. Vācu arodbiedrību sa-'
nerikāņu joslā
a akciju pret
vien^'.ja angļu 'un • a
plāno plašu^ Pļi-ptes'
Frankfurtes centrālo iestāžu cenu un
'algu politiku I un Iļicgšahos pielaist
arodbiedrību līdzdbrbību šo jautā­jumu
kārtošanā. Hamburgas arod­biedrību
vadļītājs izteieiesv ka apvie­notās
joslas saimniecības direktors
Erhards gan plānojot pret^treiku l i ­kumu,
bpt arodbiedrības prasīšot sa­vus
mērķus sasniegt arī illegāliem
līdzekļien-i. i Apvienotās joslas arod­biedrību
padomes sekretārs izteicies,
ka vadītājas iestādes, liekas, nemaz
nenojaužol, kādu' pakāpi jau sasnie-gu.
si , strādnieku neapmierinātība,
kas varot izlauzties nepārdomātās
savnipējasļ akcijas. NZ, AZ
Pasaules jumts — stratēģu
uzmanības centra
, . (Turpinājums no L Ipp.) .
lidmašīnām atstāj: galēji.- zemās tem­peratūras.
•
Ziemeļpola un i arktikas apgabalu
stratēģiskOļ nozīmi labi rak.sturojis
agrākaks ASV gajsa Sj)ēku ģenerāl­štāba
priekšnieks ģenerālis Spācs.
Viņš norādījis, ka pašreiz pasaulē ir
astoņi lieli rūprļiecības apgabali, kam
butu izcilai nozīme pasaules mēroga
k a ]• ā: Ja p ā n a,. i Cen t r ā Īsi b i r i ja. Urā 1 i.
Maskavas rajons, Donas baseins, Rie-tumeiripa,
Bil-itu salas un ASV zie-meļrietunpu
apgabali. Visi tie ..atro­das
apmēram ap 30, ziemeļu platu­ma
grādu, unļabjiem lielajiem zemes
masīviem, kuros'tie sadalīti —. Eir-āzijai
un Ziemeļamerikai kopīga
saskare' i r Ziemeļu ledus okeāns. Tā
ledus bruņas gail ir nepioveicāms
šķērslis sauszemes karaspēkam un
kuģiem, 'bet'.ne. lidmašīnām vai tāl-šāviņiem.
Īsākais ceļš starp' ASV
,centrālo daļu un Urāliem, starp
Alaskif unj jVāciju vai Grēnlandi un
Japānu ir~ tieši pāri pola apgabalam.
Norvēģu a'rktikas lietpratējs juilk-vedis
Ballchens.j kas septembj-ī atkal
stājies amerikāņu gaisa sļū^u ak­tīvā
dienestā, izteicies, ka arktika,
kā īsākais ceļš starp visiem vitāli
svarīgajiem apgabaliem, būs jebku­ra
nākotnes kara degpunkts, bet
aņierikāņu i aviācijas pionieris, .ģe­nerālis
Mičcls, savā laikā to definē­jis
tā: ..Kas yalVla Aļasku, valda pa­sauli."
Sos atzinumus sevišķi aktu­alizējusi
avļiacijas un tālšavinu iero­ču
pēdējo gadu attustība. par kuru
atklātībā vi|=;s nemaz nav zināms.
I BBC. NYHT
IEPRIEKŠĒJAS KRUSTVĀRDU
MĪKLAS ATRISINA-JUMS
U i n e n i s k i : 1. n i ,t. -1 O'^ntitis. S. «'^nri.
9. A k ! 10. N c s . ' i s k . m . 13. B u ^ a . 15». Tin<?>
IG. \ ' ā r u . 17. . \ ! o i n " . 10. I J . j u . 2ū. T i l ! >.
22. Firna. 23. O s l o . 2.V I e s t ā d e s . 20. A p . 2S,
i r b s . 30. i ^ v a u k s t s . 31. A s f . - S t a t e n i s k i : 1.
O ^ a . 2. B.akū. 3. A r . 4. D i i M . 5. N a s t a . 0.
S e k s t e t s . 7. S a n i i a g o . U . A i r i s . 12. S p ī d , . 1 3 .
B r a s t i n ^ . 14. G r o i c - k a . 10. \ :ļnf\. IB. M i r t .
21. L ā d e s . 23. O š i . . . 24, l.ab^. 27. P s i .
29. R a .
H e r s b r u k a — a m e r i k ā ņ u joslas meistars
v o l e j b o l ā
Amerikāņu joslas meistai\sačīkstēs
volejbolā 30. un 31. akt. Valkas no­metnē
uzvarēja Hersbrukas vienība,
izšķīrējā spēlē pieveicot, Eslingenas
izlasi 15-17, 15-11. 19—17. Pieda­lījās
5 nometņu volejbolisti. A. L.
AUSTR.\LIJA SLĒPES MAKSA
TIKPAT, CIK JĀJAMAIS ZIRGS
„Au.<frrili)a l:ibas slepes ar piederumiem
- m a k s ā tikpiit daud/:, cik ļ ā i ^ m a i s zirs;i>v' rak-
.st;\ • l a t v i e š u - izUv?cs s l ē p ē t ā j s K u r l s L i b e r t s,
ka<; t a l a i a k o n t i n e n t ā tikko p r e c ē j i e s a r k ā du
m ū s u tautieti un k ļ u v i s l a i m ī g s v i r s , . L i b e r ts
v e l p a s t ā s t a , . ka s l ē p e š a n a s a p s t ā k l i A u s t r ār
l i i ā kalnos ļoti labi, jo k a l n i nav a p a u g u ši
k o k i e m , - k ā tas, p i e m ē r a m , - i r G a - P a , ,.bet
i z m a n t o j a m a s v i s a s , n o g ā z e s . B i j u š a i s Val­m
i e r a s ' sporta b-bas • . s p o r t i s t s , LeiJ.ŖŠ. A u s -
t r a l i i a s kalnos s l ē p ē j i ? tit-šī turienes mcis-t
a r s . * c ī k . š u l a i k ā . Pēc v i ņ a a t z i n u m a , aus-tr;
ī!ie.šu s l ē p ē t ā j u t e e h n i s k a prasme mar.ak
a t t ī s t i t u \ n e k a l . i r o p ā . L a t v i e š u . s p o r t j s v i tur
v a r ē s izmantot V ā c i i ā gūto piere.d.^i. _ A r
2 p ā r i e m s l ē p j r ceļa s o m ā š a i ā s dienas uz
A u s t f a i i j u 4; : b v „ j k s l a t v i e š u i ; l a s e s s l ē r ē -
t ā j s uļti' v i e s ^ l a t l ē t i k a s s p e c i ā l i s t s Au.^usts
R."imani's. \ i n š rakst.v no A m b . r ī i a s ^migra-c;
ļ : i s c e n t r a : , , P i r m s , d o š a n a s t ā l a i a >ela,.
s i r ; . n ī . s i sve^cInU' h^rviešu sportistus: \ ii: ļ>a,
ber pilnā balsī rom'ēr • .sribas .:vliegt: uz re-d
' / ē š a n o s V a l m i e r a s sporta s r n d i ō n a ! " . T u ­v
ā k a j ā laikā Austrāiiiu. a i z b r a u k s a rī
l a t v i e š u v i e ^ U t l ē t e Elgu S v a r c « . i V i r c b u r g a ).
V i n a a t s t ā s . E i f o p u v ' k o p f t : ar ģ i m e n i . Spor­tistes
t ē v s kā d z i m t e n ē , tfi a r ī V ā c i j ā guva
t e i c a m a s sekmes š a c h ā . Sm,
„VAI EIRdiPĀ IR^DAUDZ PRO­FESIONĀLU
BASKETBOLISTU?"
T ā a m e r i k ā ņ i jautāja, . m ū s u . . t r i m d a s , i z ­l
a s e s b a s ļ k e t b o l ' i s t am F i l i p a r a j a n š e v s ķ i m . p ēc
p i r m ā s t r e n i ņ a / ' s i u n d a s . k ā d ā v: . F v l a d e l i i j as
b a s k e t b o l a K u b ā , kur m ū s u sportists, i e s t ā ­jies,
lai namd.ara. d a r b ā n e i e r ū s ē t u . viņa
b a s k e t b o l a prasme. J.iņSevskis uz ASV. aiz­b
r a u c a ^ovasļar no L ī b e k a s . Kad v i ņ 5 _ a r
s a v i em p i ' e d e r ī c a . i e t n i e r a d ā s i a i v i c ^ u diev-k
a l p o i u m ā krida r i l a J v H i i a s b a z n ī c ā , mācī­t
ā j s icp^ t / ī s r i n ā j a dit-vludzejus ar _ launo
draudzes ';:;cck!t. . S p o r t i s t am v a j a d z ē j a . pie­c
e l t i e s un^ b a z n ī c ē n i v i ņ a m ska]i a p l a u d ē j a . .
Anglijas l a t v i e š u vieglatlētu pārbaudes sa*
c H c s t ē s H a r l a k s t o r . ā A. Puksts g r ū d a ^ l o di
14,03 m un' A. J a n k o v s k i s meta disku 41,10
m e t r u . . i •
L o n d o n a s basketbola raeistarsacīkMi turpi­n
ā j u m ā G r a v e - e n d a s !a:\:esu vienība uzsa^
r ē i a a m e r i k ā ņ u picenick'^ l b> .Mari'nss 3 0 - 1 7
115-13), be; L o n d o n a s l a ; \ ' e s : s p ē i ē i a 2 ^ - 2 ^
( ? - ) : ) r.elr.VKir'.; ur l ; . : u . . ' . š i e m . Uzvarē­t
ā j u i . ' Š k i t s p A i ^ p e i e . lo p-.-.redzētai^ paga-n
n a ļ u n t s ' nļjnotik.i..
A r s e n a ! •- Kac.inij Club P a n s tutboiistu
tr.-^.d'.C'ona'.vi d; \ . . i : : . ^.uīk.s'.L 1. novem'rrl
P a r L ' ē b.,J.-.'.s ^-3 t l - U : ^ c ; z ^ ķ i r ; i . Abas
\;cr,īb.">s s.v.u v.i'.s'u m e i s t a r s a c ī k s t ē s vēl na\
: . . u d ē u>as u T i d z c s u z v a r ē t , kaut p a š r e i z va­d
ī b ā ir c;;: k o n k u r e n t i , R C P krlsas jopro-i
ā u i : - r : p r € ^ t n t ē : arī mūsu Kārlis- Arcns,.
DAŽOS VĀRDOS
Vienu atombumbu piecās dienās
patlaban izgatavojot ASV, raksta
,.Saturday Evening Post'*. Pašrei­zējos
atombumbu krājumus rak.<ta
autors vērtē uz 200—300. •
Oberamergavas ciema valde no­raidījusi
Holivudas piedāvājumu uz­ņemt
filmā 1950. g. Kristus ciešanu
spēles, jo seno . cieminieku zvēresui
par periodisku spēļu sarīkošanu ne­drīkstot
pārvērst par veikalu objek-.
tu. Jau 192L g. oberamergavieši no­raidīja
f ilmrūpnieku piedāvājumu
vairākumiljonu dolāru.vēitībā. .
Antarktikas * internacimiālizēšanu
arī Anglija visumā atzīstot par labu
atrisinājumu strīdam par šo ap la-balu
piederību, apakšnamā paskaid^.
roja ārlietu ministrs Bevins: ^o ie­rosinājumu;
kas nācis no ASV. vel
apspriedīs britu dominiju valdības
Atkāpusies Ķīnas valdība. Komu­nisti
ar plašu knaibļu kustību uzsā­kuši
o fe nsīv u [)re t Zie ineļ ķhiu. .
Komunistu partijas aizliegšana
bija pirmais Peru jaunā valsts j H ' e -
zidenta ģenerāļa Odrias rīkojums,
kas nāca pie -varas pēc apvērsuma.
lialijas-Grieķijas draudzības līgu­ma
sarunām ^akar Sanremo tikās
ārlietu ministri Sforca un Caldaris.^
Bez tam Iespējama abu valstu tirdz­niecības
un kuģnjecības nolīguma
parakslLšana.
: 7000 kritušos amerikāņu karavīru-:
kāds kuģis vakar no Itālijas pārve­da
uz Ņujorku, kur ostā notika ka­toļu,
protestantu un zīdu sēru diev­kalpojumi.
' -
Tuvākajās dienās paredzēju.si at­kāpties
Grieķijas valdība. Ministru
prezidents Sofuliss vairs neparaksta
nevienu rīkojumu, kam garāks ter­mins.
Padomju komponistiem Šostakovi-čam,
Kačaturianam, :Prokbfjevam un
citiem jāpieredz jauns uzbrukums.
Šoreiz komponists un kritiķis Kovaļs
viņiem pārmet pasivitāti padomju
komponistu ar-odbiedrlbā. sēdēšanu:
Maskavā un nemēģināšanu smelties
..radītājus impulsus''' kolehozos un
fabrikās.
Fikārs pagaidām atteicies no sava
nodoma nolaisties jūras dzelme i>ie
Kapverdu salām, pēc tam, l<ad no
jauna bija iziiīēģināta dziļiiīras gon-dola.
Veģetāi^esu kandidāts ASV prezi­denta
amatam Dr. Džons Maskvels
Čikāgā 86 :gadu vecumā *apprecēiies.
i'Obligāti noskūt bārdas pavēlējis
žīdu armijas galvenais štābs visiem
Izraēlas karotājiem, atskaitot tos,
kam ir sēras vai kas arī agrāk au­dzējuši
bārdas.
Jaunu ālrlidojuma rekordu sasnie­gusi
angļu „Vampyr'* tipa lurbolid-mašīna.
veicot distanci no .Amālijas
līdz Romai 2 sl. .53 mii^t Parastais
lidojuma ilgums ir 7, bet līd/.^inējai.^
rekords 5 st. Lidojums izdarīts .^;i-karā
ar paredzamām koncesijām
„Vampyr'- tipa turboļznicinataju bo-vei
Itālijā.
100.000 marku dienā zaudējot
Štutgartes kino, restorānu un iidzigu
izpriecas vietu īpašnieki ar nakts iz­ejas
aizliegumu. To neatcels, iekām
nebūs nobeigta 28. oktobra nutiku-.
mu izmeklēšana. • Izmeklēšanas, ma­teriāli
ceturtdien nodoti ģenerāli)]^
Klejam.
„Tas, ir vislabākais ceļošanas
dokuments,." teica kāds latviešu
DP pārstāvis, kad viņš vilcienā
bija uzrādī.us konduktoram Dā­nijas
Sarkanā Krusta sainīšu pa­vadvēstuli.
,.Tas rakstīts dāņu
valodā, zīmogi arī dāni.ski. un šo
valodu te nesaprot neviens velns.
VLsi tikai klanās."
ASV- i>rczidenta!
\' ē 1 ē š a n u ; k a iii p aņ a s
laikā, mestās \ pavi­sam
139; olas,; tomā­ti
un • citi'priekšme­ti.-
No tiem 84: olasv
40 tomāti- 4 firziķi.
_ 2 citroni, 1 apelsīns
§ mērķēti Henrijam Voļlesam.
i 5 olas un 4 tomāti trāpīja. 2 olas
^ izšķīda pret viņa apmetni, 2 pret
Ķ auto junUu. 2 pret vilciena va-
1 gonu, bet viena izjuki^ uz runas
š manuskripta, ko viņ^ lasīja. Vic-
^ nu olu im 5 tomātus meta To-
1 masām Djuijam. Trāpīļumu ne-
_^ bija.. Prezidentam Trumenam
1 vienreik me-ta ar tukšu pudeli. Ta
% iziķīda uz ielas 35 pēdas liO
g mērķa. — Ja .š'ī statistika būtu
s publicēta: agrāk, tad,, .varbūt, vē-s
Iešanu rezuJtāts nebūtu, bijis tik
p Liels pārsteigums,
Ē . Jādomā, ka Padomju Savlenl-s
bā aizliegtām grāmatām drīz pie-s
skaitīs' arī angļu valodas grama-
^ tīkas. „Time" ziņo, ka padomju
1 lidotāju .leitnants . Pjotrs Piro-
^ govs. kas ,kopā ar otru leitnantu
^ nesen atbēga lidmašīnā uz ame-
^ rikānu joslu Austrāiiiā. no savas
s mašīnas izkāpis .ar angļu gramā-g
tiku rokā un teicis: ..I is Rus^sian
~ o:iot."
'īiiiyuiiiiiiii{{tiiyyiļHiiyitiiii!ii!iii[i!i lililliliii
Vai bābieši C l : . S
uzcel
Austrumicsa
..Cīņa" 23. oktobi-a n:,imurā ^nibli-cē
d:i.>ndus padomju i^''lus m: \'
cijas l^riovu jo?]u. Tā kā Vācija \-ē!
noo-^n :u!vO'.^usies 'no kā'"H r^osti i i -
mi-.MU. tad tās jaunu-'v'"-" ī-oalidz
3 n padomiu laj'-m. ''-.!-
dziem Baltijas tautu r • ^^r•_ f m.
balilri'les'iem. ukrai'^iom 'm t'i''(Mn
n'>/.i Inē bū^.n iāi^,vi:na ^^ ' / - . 'S \--.''. i.
Vjciiai N'irn^ļot > \ t i ' ' ; r V'-'u
hiiik.-:r>uniec;b:i: !!iv.".;<' ^ - 'U - v' n
pašreĪHMos nnstaklos n?l!'r''.vš >t lā-nat
nepietikot ar i'^k.'irt:"^' sa<"l la-šanu
vācu rūi^niecīhai, lo Vāci^is
darba spēka rezerves e^(^t \KX\"'\^
n^božotas. J^āda palid b'is akvi'a
tomēr nenozīmējot, ka P-^domiu Sa­vienības
pilsoņiem bulu ' 'liek Vā­cijā
uz visiem laiki(^m Tikkt^ Vā­cija
būšot. atkonusi^^-- vin'C^m bu^ot
icF^ēja atgriezties Padoiuiu .Suvie*
nībā.
Tiesas spriedumu
paziņo bez vrrda
izrunāšanas
Minchenes tiesu pili otrdien pa-.'
sludināja kādu tiesas snriedumu b(\'.
viena vārda izrunāšanas. To izda­rīja
kurlmēmo' skolutajs Hngelmans,
oaziņoiot aniuabaltiesas- snriedumu
20 kurlmēmajiem, kas no ai^sūdzēlo
si)la uzmanīgi vēi'ōja katru vina lū­pu
un roku kustību, IH no vituem
tiesa piesprieda (i m(MT\^u bdz 3 gadu
cietuma un 400 līdz l.'īOO marku
naudas sodu par ļn'irlikas kuponu
viltošanu, bi't čcLrus ;iltai.snoļ;\. H i^z
tam ēetrus citus apsud'^'i ka^ nav
kurlmēmi, sodīja a-r i-itMuMia so'lifin
līdz pusotram .i^adam.
20 notit\sntie vairāk lu^l"! (Mvu.^
gadus no vidas bi'a \'fH;'''{<' " ' O i i -
kas ku!)onus, Jek;īrloj(ļ>t da-bn'ca:^
un nārst:i\'niecibas Au"'!)u' - * v l S'ut-
Rartē un H cilōs nilsētps iztU'iU^t
savus ..''\\'r 'ipnus"' tut \ ' ' s ' i ;("\''"ļn)t()
ioslu, l'i'ži no an^ i i j ' ^ " * ' i!i 2\) v.
vurlnīēma Vrb"r;i vadibri bjia aovic-noiuoos
iau 1945. ^r. oklob'",. i/iuan-loioi
kurlmēmo oreani-fuMīiļ nar aiz-s
e ' . ! u - u n ' s ā ' - ' i ļ U ' i i"i->i^'uši (('"'vī *'u-nono.
s par ti-,i>.icm kil';>^{i'amic"u t tulcu.
Daži a'^sūd''-tic 'au \'i^Miroi/ b""i an-cietini^
ti. b(M n i o i v ' d ' M i n T ^ , i -n* .pna
dr^l atlcal ail?"'^ti un » ' 'u"^'"^'n
tu:'0!n;jiuši viltot ne v . " i l a u k u , bot
a''' cii LI pi'cd'j'c^ u ^ • ' H M o i ļ i u.
K'ids mašīnburtl i c i s ' " i k'v'M'n-Miem
iemāc^'ia iesoicšanu Is \ 'i'dil'-'--^
'''ienādfna krās'is. I""'-;
urlcnszīni'u \yr^> '•{{ b •! k'^^l^t lij'd/-
nie^'īl):is d;o"bi'^'?!-:- ' t) ^v'ii^^-lu io-mainijn
ļ)rel \Mnii <-'r^^'^vx>r\K <l
vīnu. augļiem, cu^-; i ue, Izi^l:ilu'-a-nā
ļv.edalijcis arī r'' lucmas an-
^ i H ^ / n ļ o di-iud'^MV'- 1' vad't'Hs
Vōl^er^^ un \'i!ia ņ;;l^<'-, N ' I ' TS sotlitl
ar 3 i'adiem citpum-i un nOOO m;u-kām
nauda.s .sotia kal Licl-ikn
daļa pārēio savu S'^du ••ni izcietuši
ar izmeklo^'nnas atvi"l'' u''n'nnva-d'to
kliķu, un \'jnus '«PC .'-;nr'pdun^a
atbrļvo'a. Prā\'u n M h ļ i " . : - ^oļo.s n n -
klnus'"'!^ arī daudd kurlm'Uiie. No-
1 ej i. i (^'^ka it īja pa r va i n'i \ m' -1 .vn-'t t a i u
anstīi.:li. ī\!'Z GZ
ANGĻU IIDOT^JT s \ r C TALKA
An?lu aviācija.^. vienīh;ļs P. rlīn^s
lidlaukā Galovā oiL")r'\sr\t.-"is no
Anglijas anmāfUT-^ - \-"ina''u ^ "3
zvirbīdu baii. Galuvčis lidlau­kā
sa\'jlinaiuši i/bii'ušic- «^'i'au'ii. nn-draudot
lidmašīnas. Z\'"rb\ili^'. kns
ickļū.^t lidmašīnās propcllen. var ra­dīt
nelaimi.
An^Ju avk'icijas ."^lābam ii- vt^s^-la
vienība anmācītu- vana'V^t. Amļlijn'
tie jau daudzk':i!'t izmantoti, lai pa­dzītu
no lidUful:i(Mi"i zvirbuļu^, straz­dus,
baložus un vāirms Pirmā.^ ..re­gulārās
ivanagu .vi('iuha.V^ ahi;!u
aviācijā radās 1941. gadā, kad armi­jas
vadība .sūdzējās, ka vanagi iz­ķer
armijas nasta baložu.s. Kāds
vir.snieks aizrādīja, ka vanagus var
apmācīt un izlietot ionaidnir-ka pa.'^ta
baložu ķer.sanai. Vēlāk tic pa.šī va-naei
ar lieliskām sekmēm izmantoti
lidlauku pasargāšanai no sīkākiem
putniem, kas kavē lidmašīnu pac('l-šanos
un noJaišano.^ Viens vanagu
pāris, vienreiz dienā i/lidodam .
spējot pilnīsi pasargāt lidlauku fio
citu putnu invāzijas". .
,.Time"
A t c e r o t i e s L a t v i j a s val^.!-; pro'--.ļamē'^rna=. "l
gada dienu ^. ^. tS. n o \ * , m M , L.AI'. h.'.u^:r.-i
N'auggu a p g ā d a izdod i l l u s t t ē i u r .'-.siu •.•
j u mu
DAUGAVAS VANAGI
S a t u r ā : V. S ' r ē l e r r . - s K. U a l c - . . P. A . ^ . : -
A . D z i ļ u m a . A n d r ^ ļ a \''^]]^u \. l - ^ u t n.
ļ. l a u n s u J r a b i i^^i, !. V j ; . . . - ; i , A. 1''.-
u:::i, A. P o j i i i ' . k . . lAr-'. t. - ' . i ) , i ) -
t l . N'ītola uc d a r P i . 1/J j-ni.'' ((.J.a.-.'ot • r\^>'
li> K r ū k i ī ! i <.
G r ā m a t a s i;'>r2.50, l\;>,ū' nS.-Tī.t L \ b
D a u g a v a s V a n a ^ u - g r ā m a t n ī c a : {I3a/ :'-,.!i:v
b e r g 2, ĻjC V a l k a . U74)
mi