Bavarijas Latviesu vestnesis, March 5, 1948

              LATVIJA, 1948,
, bet ted, vbiem skau,,
es, viņž apstājās, kā
V, kas vairs netiek tālL
^ g ^ e n i . Pārgāja
I norise, kas bija ilgusi «, .
elpas vilcienus, i^Zc''.'^
1 kaislu kliedzieku
u, izlaidīgu un velnišķu»?^'
II
p
0
IPIiI.
Jls aiz fregates, pāri ā^^t
dazl .cietumnieki ar SMI • '
skaidām.
m
lS5 I Groņārs vispārēiā cair, .
•ekliedzles un4 kia^^^^^^ ēdas an zvērestu. Un šTL^
kodolā jau paļā pimas".^'»
la sausa aina! Un HI
u zinājis,,ka viņa smii^l
j apzīmogots, a vinS atklffF^
4o ii Melā .plāna d2inēS t'K'
^ gāja klajā tikai ar ^ 5
skara^^ vispan.bas labumu
gresu. Viņi s?ka cīņu ar * I'
'igajām. iestādēm, ar nelabī'
sāncenšiem, un kad, pa/« ļ
' Pretesttbām, bija
bs,. ko ta 'ierosinātājs bija
ād^^ apsēstību, saprātību
u,:ka pa visiem būves
. pilnīgi atrauts no satiksies
ēkiem, tad notika, ka drīz k
i, kad pasākums bija nodots fcl'
tnā, tā ierosinātāju, kas \n
,ās esam atpestīts no k^Mm^.
pusē cerībās un plusē' nāves k 8
izvalbītā :smaida, nosiita si^Ķ.
kādsxgalēru katordznieks, vļjp
aban gāja .pāri laukumanl ii |?
•'ā doka. ; ||
ietumni^am bija zaļa vUrias»!
e, un viņš mierīgi vilka- aiz»I
savas važas. Kad viņš bijao
is ^Groņāra tuvumā, kurs, iera)
numuru kā kādu' noslēpiinu:.
skaitli, spēji sastinga, ne^af?
vērodams draudīgo seju zm?!
ura> vīrs, atvēzēdams ves;:.
dza- „Tas ir šis progresa vin
munas atņēma ceļu uz
velna ar tevi!" Piesteisļuiia
1
i, kas'jpūlējās ap mirēju, redzsup
viņš vēl. reizi atvēra acis unbi-fr^
kas Jķita pilna izbrīnās, U
a: „ Ā , 3222. Atvainojiet, esis
s!" -
te'
i
amēr precēts vīrs, nevar
entus, sakrustojot kājas unf^'
t tiesnesim savus zektuŗus,
visas runas par vienādām tiS'
ir tīrie nieki un kran:^ana,'
. Fenikss Flem^
l i
te i
(te-rustvārdu
mikla
KRUSTVĀRDU MĪKLA
.lehiski: 1. Atvadu v ā * -
ins-mūzikā. 9. Pen«ondv
^Ģki. 11. Audums. 13.
. ,15. Vāciska pilsētas parvļ ^v,
Kadinieki.; 17. Nots. 18.J»j^,
ilsēta Kn^^^^^ 22 Tau|^,;,|.
a. 24. Dziesma. 7. ^
. .28. Sauc, aicma. J»-« ^|,^
Cilpa. a2.Kyern. 14^^^^^
lones vārds. 37. ois""
-.teniski: 1. Sievietes vj^jļ
:. • 3; Arods. 4. Mēra v J
ts. 6. Nots-. 7. Teksta izv*
īkdienis. 10. Skaidrs, i-^ ,,;|;
vuins. Apiērbagab^et^S
s. 17. Slimība._^19;^]^ļ^^^^^
ārds. 35. Izsauciens,
ii.'
l i
Mi-sks
jēdzieris. 25. Tiises^
- persona 30. Ai^eP- «^.^i ^T.lie'
1
PRIEKŠĒJAS K R U ^ ^ ^
MIKLAS ATRISINSJUM*
ieniski: 1. EgUtis-t^Poļtil
LLakati. 12.Lira.l3-^^^;.
i. 17. Kr (kriptons). l-*'' ^jjj;
. -22. St^23. P a ŗ g
āle. 27. Apziņa. 28. o-^
lītis. 2. Līksts. 3. Tatai^
(selēhs). 6. Pe^^^' „y
t 10. Tīt. 15. Ietvars.
lāiia. 25. Ile. 26. Tūc, ^
P
LATVIJA
Latvian Newspaper
published twice weekly.
AUthofized by EUCOM HO.
Civil Affairs Division 14-th
juiy 194'J. AG 383. V GEC-AGO
Editor: Kārlis Ra-bācs
Printer: ..Schvvābi-sches
Volksblatt" Giinz-burg'Donau
Būrgermeister
- Landmannpiatz ?. Popu-lation
to be served: 20.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 18 (r>3)
Piektdien, 1948. g. 5. martā
Iznāk otrdienās uo piekto
BALK
preses
dienās. Kzdevējs:
uzdevumā Latviešu
darbinieku sadarbības kō
pa. Atbildīgais reļdaktor^:
K. ĶabāGs, vietn. A. Liepi
redaktori: Z. Bārda, ivļl.
Culitls. a. MindenbergL
' Giini-lja
«..;.;f
red. 5P,
A, Smils. Adrese
burg'Donau. .,Lat^
Tālruņi» apg. 84,
spiest 92.
Pesimisms Skandināvijā, bet somi
paši vēl cer
IEILGST SOMU-ANGĻU TIRDZNIECĪBAS SARUNAS LONDONk
Lai gan ne Somijas valdība, ne parlaments līdz ceturtdienas ritani
nebija paziņojis savu viedokli Staļina piedāvātā militārā pakta jautāļ
jumā, ir zināms, ka, izņemot galēji kreisos, visas somu partijas ir pret
šāda pakta slēgšanu. Pēc „Daily Mail" speciālkorespondenta ziņām, Sia-ļins
nav noteicis termiņu atbildes sniegšanai un Helsinkos sagaida, ka
priekšlikumu pārrunās Somijas parlamentā. Somu tauta izturas ļoti
mierīgi un, kamēr novērotāji rietumu zemēs vērtē Somijas izredzes ļoti
pesimistiski, pareģojot tai Cechosļovakijas likteni, paši somi joprojām
apliecina ticību, ka viņu zemē notikumi attīstīšoties citādi.
Pirmā no Somij as politiskajām:
pai-tijām savu viedokli paziņoja kon­servatīvā
partija, kuras līderis Arvo
Salminens preses konferencē patei­ca,
ka partija vienojusies vispirms
ieteikt valdībai noraidīt krievu ai­cinājumu
pārspriest militāru paktu,
bet gan pieņemt aicinājumu saru­nām
par draudzības līgumu. Viņš
piebildaj ka, pēc konservatīvās par­tijas
domām, jau miera līgumā ar
Padomju Savienību iekļauti, pietie­kami
daudzi militāri pienākumi So­mijai,
lai militāra pakta noslēgšanu
varētu uzskatīt par nevaiadzīgu.
Zemnieku partijas parlamentārā gru­pa
pēc ilgas apspriedes nolēmiisi ne­pieņemt
Staļina priekšlikumus pil­nībā,
bet gan sagatavot kādus pret-
;priekšlikumus. Sociāldemokrāti iz­šķīrušies
līdzīgā garā un oficiāli brī­dinājuši
so.mus nepakļauties komu­nistu
• partijas provokāciļām. Valsts
prezidents Pasikivi, pēc BBC infor­mācijas,
tomēr izteicies, ka vilcinā­ties
nevajadzētu, jo vilcināšanās va­rētu
stāvokli pasliktināt. UP zino, ka
Somijas vēstnieks Maskavā Sund-stroems
ieradies Helsinkos, bet
paskaidrojis, ka pēc Staļina vēstules
publicēšanas viņam vairs nekādu sa­runu
ar padornju valdības pār­stāvjiem
nav bijiis. ,
Helsinkos notikušas vairākas ār­kārtējas
valdības sēdes. Pēc sēdes;
kurā piedalījies arī armijas virspa­vēlnieks,
prezidents Pasikivi nosiā-tījis
Staļinam, atbildes vēstuli, kurā
tGiJds,-l^a Somija apspriedīs padom­ju
priekšlikumu.
Plašāku pārskatu'par stāvokli So­mijā
trešdienas vakarā sniedza BBC
Somijas nodaļas vadītājs Maksis Ja-kobsens,
kas pats- "piedalījies abos
;Somijas karos. Vispirms viņš uz­svēris,
ka padomju priekšlikumi pa­tiesībā
nav nekāds pārsteigums, jo
visi zinājusi, ka reiz tādi nāks. Pār­steigums
biļis tikai tas, ka Maskava
rīkojusies tik ātri pēc Cechosļovaki­jas
notikumiem. Rietumeiropieši vi­sumā
domājot,-ka notikumu attīstī­ba
Somijā bilišot tāda pati kā Ceclīo-slovakijā,
bet paši somi tā nedomā­jot
Somijas stāvoklis esot īpatnējs,
,jp tā pēc kāra nav bijusi okupēta,
. līdz ar to tā bijusi pasargāta no „tl-riš__
anas akcijām". Raksturīgs pie­mērs
somu stājai esot tas, ka nesen
Aāds_ politiski ieslodzītais esot ie­sūdzējis
tiesā komunistu laikrakstu
par apmelojumiem un tiešām prāvā
• an vinnējis.. - Somija bez tam esot
vienīgā zeme, kas līdz šim pilnībā
' maksājusi visas kara repairācijas. So­mija
nomaksājusi jau pusi no visām
i'eparācijām.
AP starp citu ziņo, ka angļu-somu
tirdzniecības sarunas, kam vajadzēja
ļ^oslēgties Londonā pagājušās nedē­ļas^
beigās, dažu apstākļu dēļ ieil-
Sļ-^^as un.turpināsies arī vēl š a i n e -
^^lā, bet noritot vislielākās draudzī­bas
garā.
Pieminētais BBC Somijas nodaļas
' vadītājs savā pārskatā tālāk pa­skaidroja,
ka, ja Padomju. Savienība
Snbētu slēgt tikai aizsardzības līgu-tad
Somija droši vien to pie-
.jļ^mtu,^ bet ja līgums būšot tāds, kas
iiGcināšotpaiv tieksmēm' uzspiest-So-
•Jļ^-^ai konumištisku režīmu, tad to
clrcši^ vien nepieņemšot. P.ret to bū-
^ot visas trīs lielās partijas, kas vei-
Somijas valdības koaliciju. Ko­munistiem
Somijā esot ļoti maz
ļiclzGklu iespaidīj^am spiedienam no
^^'^spusos, arodbiedrības esot tīri
sociāldemokrātiskas, armija • noska­ņota
prot komunistiem, tauta neva-i^
ot aizmirst, ka tā savā vēsturē jau
'P rei-žu i^aro.jusi ar krieviem. Vienī-
^-|_P^liciļa esot komunistu rokās. Tā-
P'-c somi. domājot, ka' pārmaiņas, v i -
zemē varētu panākt tikai vai nu
ar tiešu, iejaukšanos no ārienes, vai
ar ļoti svai'īgiem. draudiem no ārpu­ses.
Ķā jau_ teikts, rietumu .prese to­mēr
raugās uz stāvokli Somijā diez­gan
pesimistiski. Zviedru laikraksts
„Dagens Nyheter" rakstā „Sonaijas
kārta" raksta: „Arī Somiju tagad
cieši iekļaus krievu militārā sisllējua,
tā kļūs satelīts citu satelītu vidu. Ir
pēdējais laiks apsvērt visas iespējas,
lai pastiprinātu brīvību un neatkarīi-bu
kopā ar demokrātijas galvenajiem
spēkiem." Konservatīvais „Svenska
Pagbladet";. raksta: „Somi.ju sagaida
krize, kas visādā ziņā Skar Zviedri­jas
un pārējās Skandināvijas likteni
daudz . lielākā mērā nekā visu i to
valstu liktenis, kas atrodas starp ļSo-mu
jūras līci un Melno jdru".
Zviedru valdības laikraksts „Mor-genticrningen"
piesardzīgā ievadrak­stā
ieteic nogaidīt turpmākos noti4
kūmus un platoniski deklarē,' ka
Zviedrija „vienmēr' ar vislielāko, in­teresi
sekojusi Somijas gaitām".! Dā­ņu
laikraksts „Nationltidende" tur­pretim
saka. ka „visas Skandināvijas
eksistence di-īz. būs. svaru kausos."
NYHT, BBC, DM
meklē kopēju
Vakar, Briselē sākās Anglijas,
Francijas un trīs Beneluksa
valstu — Beļģijas, Holandes un
Luksemburgas — konference par
piecvalstu līguma slēgšanu, par
pamatu ņemot Bevina Rietum­eiropas
ūnijas plānu. Līgumam
par paraugu daļēji izmanto-
Išot Anglijas-Francijas Denkerkā
noslēgto paktu. Beneluksa valstis
atsevišķā apspriedē trešdien ga­līgi
vienojušās par kopēju vie­dokli.
Piecvalstu palīdzības pakts
varētu būt par pamatu Rietum­eiropas
ūnijas veidošanai. Ūnijas
organizēšanu par nepieciešamu
un steidzamu atzinusi angļu un
franču parlamentāriešu kopēja
apspriede trešdien Parīzē. ,,New
York Herald Tribune" raksta, ka
. Ceciioslovakijas notikumi pa­līdzēšot
ātrāk rast vienošanos.
Prezidents Trumens preses
konferencē Kej Vestā, Floridā,
paskaidrojis, ka viņš priecātos
igan sastapties ar maršalu Staļi­nu,
bet Vienīgi tad, ja Staļins dor
tos uz Vašingtonu..Uz žurnālistu
jautājumiem par iespējamu tik­šanos
ar Staļinu Stokholmā vai
. citiu: Trumens atkārtoti norādī­ja:
ja notiktu jauna „trīs lielo"
konference, tad tai jānotiek Va-šingtonķ
NYHT, BBC,
RO tomēr grib sadarboties ar nadi-onalo
grupu vēlētiem parstayļieiii
Mēģinās organizēt DP mākslas
izstādes ārzemēs
A r i ārzemniekus, kas lec ejošos
tramvajos, vācu statistiķi ieskaita ļpar
„DP noziedzniekiem" ^
PĒDĒJĀ IRO PRESES KONFERENCE HEIDELBERGA
— 1 ""i *
rektors-rīkotājs Svenstrems izteicies
ka gadījiunā, ja šo sešu nedēļu lai-kā|
kongress jautājumu neizlemšot
tad visa DP izvietošanas program-ņia
bū.šot atkaļ novilcināta par ve­selu
gadu.
MŪSU LĪDZSTRĀDNIEKA ANDREJA GRAUDA VĒSTULE NO
» ANGLIJAS
„ nevar atgriezties^ jp mīl brīvību/'
saka ģenerālis Klejs, ASV kongresa
iz icibu gaidot
Amerikāņu militārgubernātors ģenerālis Klejs pēc atgriešanās nc
Londonas vācu preses konferencē Frankfurtē trešdien pieskārās arī DP
jautājumam. Viņš piekrita, ka esot yērojamas pastiprinātas krimanāli-taies
pazīmes DP vidū, bet DP stavoltlis esot grūts. Viņiem neesot vairs
dzimtenes, nedz arī nākotnes cerību. Vācijā viņi negribot palikt, bet
arī dzimtenē-atgriezties nevarot .tādēļ, ka niīiot brīvību, kuras viņu
dzimtenē pašreiz neesot. Ģenerālis Klejs piezīmēja, ka, pēc viņa do­mām,
daudzi vācieši nei)rotot novērtēt un cienīt to brīvību, kādu viņi
bauda amerikāņu okupācijas apstākļos.
I 5
,,,New York Herald Tribune" ziņo
24. IL, ka ASV kongresa rīcība^ DP
jautājumā 'esot gaidāma marta sā-,
kumā. Paredzēts senāta īpašas iz­meklēšanas
komisijas ziņojums, kas
pagājušā vasarā iepazinusies ar DP
problēmu Eiropa. Esot jācer, ka 'zi­ņo
jums palīdzēs pārliecināt pasīvos
kongresa locekļus, ka beidzot jāsa­lauž
vienaldzības mūris, kas tūksto­šiem
ģimeņu jau' trīs gadus spicd.is
turpināt nožēlojamu eksistenci DP
nometnēs. Pēc laikraksta domāirl,
Drošības padomes lēmums Palestī-nas
dalīšanas lietā var gan palīdzēt,
bet ne atrisināt Eiropas 800.000 IDP
problēmu, jo žīdu ir tikai' ap 20Vo,
bet pārējiem 80"/o, pēc vispārējā' at­zinuma,
var būt tikai viena izeja —
izvietošana ārpus Eiropas. Šeit; ne­pieciešama
ASV priekšzī.me. Angli­jā
jau strādājot 92.000 DP, no tiem
vairāk nekā puse poļu.
„Ne\v York Post" raksta, ka sena­tora
Riverkpmba- apakškomisija .se-
.nātā pēdē.ļO: nedēlu- slēgtās sēdēs
vienojusies ieteikt nākošos divos ga­dos
uzņemt pa, 40.000—60.000 Eiro­pas
DP, kopā ap lOO.OOŌ. Tas nozī­mētu,
ka Stretona likumprojekts
ciestu neveiksitii, jo šim samazina-,,
tajam projektam esot .vairāk izre­dzu.
^,DP izvietošanas apvienotajā
padomē" tagad esot.apvienojušās ka­toļu,
žīdu ..im protestantu iiTLig,rantUi
palīdzības organļzācijas
. I RO izvietošanas nodaļas vadītājs
Austriiā Lillards izteicies, ka aime-.
rikāņi nepietiekami novērtējuši' DP
saimniecisko^ un politisko no:^īmi:
ieceļošanas gad'jumā; to vidū esot
daudz lauksaimniciku, techniķu un
rūpniecības strādnieku: Sabiedrība
,,Common Causc", kuras priekšsēde/
ir. Natālija Vēl.^a Pēna. aizstāv DP
izvietošanu ārpus Eiropas nevis uz
labdarības, bet. sainmieciskiem pa­matiem.
„New York World Telegram" 27.
februārī ziņoja, kaļ sešu nedēlu laikā
būšot pabeigti „]!fational Catholic
.Welfare Gonferencje" pētījumi, katoļu
draudzēs ASV, lāi konstatētu, cik
dzīvokļu un darbaļ vietu varētu Ao-dot
ieceļojušiem DP. Rezultātus pa­ziņošot
kongresam. Organizācijas, di-
Lielākā daļa no 15 rakstītiem jautājumiem, ko DP preses apvienība
bija iesniegusi IRO vadībai preses konferencē, kas notika trešdien Hei-delbergā,
skāra tiesiskus jaut^jiunus. Šo jaĻutājumu nepieciešamību žur­nālisti
apliecināja ar konstatējumu: „Nepārprotami iezīmīgā vācu poli­tika
un viņu nostāja pret pārvietotām personām, kā arī citi apstākļi,
rada nepieciešamību izstrādāt DP tiesību kodifikāciju un arī publiski
paziņot, kādas ir DP tiesības. Cik mums zināms, tāda vispārīga un ap-ļ
tveroša tiesību kodifikācija nepastāv."
1
IRO amerikāņu joslas štāba ties­lietu
nodaļas vadītājs Karters uz šo
žurnālistu . :konstatējumu atbildēja:
,.Nepieciešamību; atzinusi arī IRO.
Ja šai jautājumā līdz šim nekas
nav darīts, tad tas izskaidrojams ar
— varbūt maldīgo — ieskatu, ka DP
problēma uzskatāma par pārejošu.
Ir jau izstrādāti plāni, lai šo kodifi-kācijas
darbu sāktu. Ar IRO ameri­kāņu
joslas direktora rīkojunju pa­šā
pēdējā laikā noteikts, ka katrā
apgabala štābā nodarbināms viens
tieslietu padomnieks, ka^ ņemams
no pašu DP j uristu vidusl So pa­domnieku
pats pirmais ,uzdevums
būs izstrādāt katram savu kodificē­jamo
DP tiesību daļu Sagatavoša­nas
darbus .iau paveicis štāba jurists
Df. Pauls Vinters." ';
No atsevišķiem jautāiumiem
par DP tiesībām minami: „Kāds ir
precīzais DP statusa formulējums?
Kādi rīkojumi un dokuņienti nosaka
šo jēdzienu un kādas ir DP juridis­kās
tiesības uz materiālu aprūpi un
.kustības brīvību?"
Tieslietu daļas vadītājs atzina, ka
jautājuma oirmā daļa nav viegli at-iDildama.
IRO vairāk rēķinājās, ar
plašāko bēgļa definīciju, kas ietver
sevī bez pārvietotām personām ar!
vēl citas kategorijas. Bēgļa statuss
pēc IRO atzinumiem pienākas visām
personām, kas nav savā 'dzimtenē un
griežas pie IRO kā starptautiskas
organizācijas pēc atbalsta tāpēc, ka
tām nav savas valdības, kas viņas
aizstāvētu. DP statusa svarīgāka
īpatnība ir tā, ka tas pienākas per.so-mm
Esmu nolēmis būt ciets kā akmens.
Ķaut kur uz kādas skatuves mirst
Toska. Palestīnā- vai Ķīnā kaŗO; Lai!
Kad tas viss- grasīsies skart arī ma­nas
intereses,., man ir skaidrs, kas
man būs tad jādara un es to darīšu
bez mudināšanas. Bet pagaidām man
ir pašam savs. Eiropas jaunūzbūves
plāns: pieklājīgi apģērbties, palīdzēt:
maniem tuviniekiem mi citiem cie­tējiem
Vācijā un kaut cik iekrāt
naudu, lai tad šādā braņojumā kād-ijeiz
patiešām sāktu jaunu dzīvi. Jūs
teiksit: neaptveramo jau nevar ap­tvert.
Es;ne vien kā palikšu pie sa­va,
bet arī pastāstīšu, cik tālu jau
esmu ticis pa šo ceļu ejot.
ļ Esmu .melnstrādnieks kādā Angli­jas
hostelī,. kas. atrodas dziļi dzīves
džungļos, t. i . , uz klaja lauka, kur
apkārt, nav nekā, atskaitot biju.sā
aerodroma skrejceļus. Vienīgi mil­zīgs
. autobuss kā liela pulksteņa
pendelis reizi stundā aiziet uz vienu
un reizi stundā atkal uz otru pusi
un uzskatāmi rāda. ka; mēs tomēr
dzīvojam sakarībā ar pārējo pasauli.
Es, bez brīva uztura un gultas vie­tas,
pelnu 57 šiliņus 2 pensus .rue-
.dēļā un katrā algas izmaksas, dienā
saņemu gluži tādus:, pašus • ' naudas
gabalus kā iepriekšējā reizē: divas
mārciņu zīmes, vienu .10 šiliņu zīmi.
divas jaukas . puskronas kurām i r
Piatāla. radniecība ar; mūsu pieclat-nieku,
vienu solīdu.divu. šiliņu ga­balu
un divus smagos maka balas­tus
— pennijus. Jā, Anglijā nekas
nemainās. Ja arī laiku pa laikam uz
pastmarkām parādās citu ķēniņu
profili, tad tie ir tikai jūdzes stabi
vēsturē.
Es esmu Anglijā nostrādājis jau
16 nedēļas. Tas nozīmē, ka man ir
bijušas jau 16 brīvdienas — parasti
tās iekrīt ceturtdienās. Ak, par tām
es varētu daudz stāstīt, tās ir^ tās
melnās' dienas, kad izeju niknas cī­ņās
ar savu iekšējo cilvēku. • Jau
trešdienas pēcpusdienā man parasM
aptrūkst tabakas. Būtu pilnīgi velti
par šo jautājumu runāt. Ir jau vi­sādi
izmēģināts. Ceturtdienas rīta
es kāpšu busā (turpatoakaļ biļete 2
šiliņi) un aizvedīšu savus ::10 šiliņus
uz stūra veikaliņu. Par tiem man
laipni pasniegs 3 unces „N^so:^ay
vai 2,5 unces „Navy Cut" un vienai
nedēļai nu atkal miers būs nodroši-nāts.
Es ļoti labi apzinos, ka nedē­jas
budžets nu ir samazinājies uz 45
.šilinieni un 2 nensiem. Tāpēc arī
pavisam vienaldzīgi paeju garām tai
iestādei, kur sviež bultas mērķī un
spēlē kārtis vai domino. Un kad tas
no mēteļa apakšas man mēģina at­gādināt,
ka- cilvēks, tacu 'dzīvo tikai
vienu reizi vien, ka šiliņa dēl vēl ne­viens
nav palicis nabags, es tam
rupji uzbrēcu:' ,.PJmsties, vai es ne­esmu
šņabja dzēris, vai nedzeršu. Tā
kā man jau tā nebūtu raižu diez-nām,
kās atšķiras no tiem bēgļiem,;
kuri bēguši no savām zemēm pec
kafa darbības izbeigšanās. Pie jau­tājuma
otras daļas tieslietu daļas
vadītājs paskaidroja, ka pamata do­kuments,
kas definē DP jēdzienu uh
tiesības,® ta^ad ir 1. pielikums pije
IRO konstitūcijas. Sis dokuiAcnts
gan nav radījis DP statusu. Tc da­rījusi
jau UNRRAs padome Vafung-tonā
1945. g. Sabiedroto viisņļivēļ-niecības
apkārtraksts Nr. 22. 'bijis
pirmais oficiālais dokiīnrMits, kds
noteicis armiias un UNRRAs atticļ-cības
okupētās zemē,s un noteicis arī
DP stāvokli. Vēlfik šis st'lvoklis no­stiprināts
milUārās valdība^; rīRoiu-ļ
mā Nr. 20. To p a š l a ik levidē. 'Visi
šie dokumenti tap.ad noder i I RO
konstitūcijas 1. pielikuma iztulko­šanai,
ļ
Uz jautājumu, vai ģenerāļa Ei'.'mŗ
hauera deklarācija vēl spēkā, tieslie|-'
tu daļas, vadītājs Knrtors atbiklcja,
ka^ Eizenhauera deklarācija ir r)]j^
minētais sabiedroto virspavēlniecī­bas
apkārtraksts Nr. 22. Atc/lts tas
nav, bet vēlāk izdotais militāras vai-i
dības rīkojums -Nr. 20 un Dibl^.kumsļ
par DP.pie IRO konslitūciias šb apr
kārtrakstu anjoma un pmnatī.^umu^
zinā pārsniedz. i _ ļ '
Uz jautājumu, vai vēlļ ir s)Dc];r>,
ģcn. Eizenhauera norādļiiums,^ ka;
oārvietoto personu d/īvo.š staiidairļ.
tam jābūt ne zemākam par vāCic.suļ;
dzīves standartu. Karlcrs pasķaidro-ļ
ia.'ka šis norādījums jr>ni:ojām snēpj:
kā. Tas atkārtots ari I R C J nplīgumvļ^
ar amerikāņu virspavēlniecīliu Eirorļ
pā. IRO visiem līdzekli cm conšas šoļ
stāvokli nodrošināt. DP- pilniikasļ dokļ
vu kaloriju sl'aits ir li(!lāks iiekāļ
vācu devām. Tai pašā laikā Igaņ;
IRO apzinās, ka nometnēs DP_ļdziļ-;:
voklu standarts ir zemāks nckāi vā­ciešiem.
IRO cenšas un! turpinās
censties uzturēt DP priekšrocības
tiesiskā plāksnē (pret tiesām'| un
taml), lai tas nekļūtu sliktāks!' kā.,
vāciešiem. . ; ;; '
Plašāk formulēts bija |jautājums,;
kāpēc DP kustības brīvība tik^iaror
bežota? Pašreizējos Ipstaklosļ DI^
oat svarīgas nepieciešamīl^as gadī­jumā
nevar .šķērsot* ļo.siuļ robežas^
Kulturālas 'vajadzības vispār neat|:
zīst par iemeslu ceļošanai un.tado.s
'gadījumos' pieprasījumus ! vienkārši:
noraida un neievēro. ; |
Tieslietu daļas vadītājs! atbildēja',;
ka IRO neredz iemeslu, kādēļ DP,
kas dzīvo, vācu saimniecībā, liegtu
tādu pašu kustības brīvīlliu kā • vā;-
ciešiem. Citāds ir stāvoklis tiem,
kas dzivo nometnēs. Ir tomēr paref
dzēts panākt vienošanos, ar citām
jo.slām un vaistīm, kur darbojas IRO,
p?^r DP kustības brīvības atvieglir
nāšanu. . It sevišķi ; mēģinās panākt
mīkstinājumus noteikumos, iai DP
vajadzības gadījumos varētu braukt
uz ang 1 u un • franču joslu. Jc\utār
jum's jau pārrunāts var lameriķāņiļi
,;laiķ
šai'
gan.
(Beigas 3. Ipp.)
militāro valdību Berlīnē ūn pa
IRO izstrādā pl'ašāku - petīciju
jautājumā. ;
Visīsākā atbilde,' proti, atlpildē
..Jā" sekoja jautājumam, !vai DP ir
īpašuma tiesības. Pēc tam tomēr seļ-koja
garāki paskaidrojumi. Tieslietu
daļas vadītājs norādīja, ka DP tiesīf
bas uz privātīpašumu vi.spār. nevar
apšaubīt, bet to iztulkošana dažkārt
rada grūtības. Vispirms jāievērc^/ka
DP pašreizējos apstākļos hav iespēj
jams izmantot-savas īpašvimā tiesī­bas
pret objektiem, kas p*alikuši zet
mēs, kur viņi • negrib atgrieztiesļ
(Beigas 3. lpp.)i