Bavarijas Latviesu vestnesis, January 16, 1948

              Mr. 4 im IMl It Janirāii
tjBceloiaiM 00 Vācijm PioJeW un
ftlāiii, feā mm mānmm te. tfi
SOTT kas tā sai^io 0 ? jsiītfljtiimi
grib atrifilnat immiu mlm^
m immMdm U r i i i b um raibie,
M Sl JsiitlJuiJwi Istl atrlainatoa
atrisina j i m u R^rvim ne­varēs
at«n darit«uft «jjējfgo vlisminie-
Kad 1947. g, pavasari «akās W. R ņ e m t ^ strādnieks i r l o t i d ā r gs
Hcm^tēJot, to il2ida« i ^ ^ ^ īrnpsCikušas no laukiem
^ bieži atsH lielāko dal^^ palikušie
alkdja, vairums m t o i tautieSu pie-
Uricās darbam Anglijas lauksa'un-niecM.
Šķiet, to izvēlēt fio darba
nozari mOs mudināja atmiņas par
Latvijas laukiem, bez tam, pats lau­ku
darbs bija vai vlsnaz likās esam
kibāk pazīstams psur fabriku darbu,
bet oglralduves, kā mums galīgu
gvelu lietu, mēs toreiz norald
gaadriz vai vienprātīgi Tagad ir
pagājis t&ai labs pusgads, bet aina
jau ir maini juties un proti, — lauk­strādnieku
vidū ir radusies zināma
„velkme" kā uz fabrikām, fe ari uz
(^ļraktuvto. Slsj^rādlbas Iemesli
nav tālu Jāmeklē: darbu Anglijas
lauksaimniecībā un tāpat laukstrād-fsieto
d2^ve8 apstākļus mēs bijām
ledomljuSies dtādlUcus, nekā tie iz­rādījās
IMenibā.
Kā visās kultūras zemēs, ar! Ang-sts^
vi^us ģlflfMJiJtes locekļus un skal- vairs n e ^ j darbu veikt, jo vairāk
daiM» t&i^en mCSsu Mutisko kopumu, ļ vēl tāpēc, ka Anglija centas lauk-
UA ddmtu, idnltosš falstis var veikt ļ pināt Bet tā kā Anglija atrodas d -
tlkai tādēi; to vj@iiiyim te nīkstošo tur, tad ari problēmas risinājums še
tmitieiu grib lio VSdJas par ir daudz savādāks, hekā tas būtu
kamic^ftu tikli p r m r bet par^d^ blļis dtur, un tieli 51 risinājuma
izdevīgākām tojdliim^ iespējām, veids Ir tas. kas diktē idropās briv-kas
mazik UlļJiedētt mūs, n^iens prātīgā strādīnldca darbā un dzīves
nav gādājis ni vispusīgi interesē- ritumu,
ile». Ir pai bijis tā. ka t\ir. kur z l - Jau b i ^ ir pieminēta angļu lauk-nlmas
mūsu ānM^mji tautiņu gru- ļ saimniecības milzīgā tnechanizācijas
pas l^c«ntuiā$ panālct ģlmenilro un pakāpe. Praktiski tas nozīmē, ka
dzimtām labvēlltgilktiin atrisinājumus, angļu farmers ar pavisam nedau-i
^ z v i ^ ir icija\iikwjrtw kaut kāda va^dziem
ra, kas Šādus pasilku:mus izjaukusi, apsēt un apstādīt neticami lielas
Bet nc tikai ;iati^l«^iw jmsākumi ne- platības, pie kam te jāievēro arī k l i -
vdca». Ar! lellUr If»»^" ^ āmmju ļ matl^ie apstākļi — aršana ar ņe-koloniļu
c^tieldl itobfit uz savām ze* lieliem pārtraukumiem iespējama
mSm vismaz neiifitsķsiiMItas savu ra- ļ gandriz visu gada Angju farmers
dWeku un paiilņu ^tt^^^^ sek- tad ari plaSi izmanto tās iespējas,
m6ļulics, un tūki^^m ar kādas viņam dod mašīnas un k l i -
garantliam; d a i t a ITEtiimiem uc pap!- mats, un iesēj un iestāda daudz vai^
rlem kabatās sļaJeila tip n!k^ mdiem. rāk, nekā tas ar saviem pastāvīgiem
ktfflr, nokluvitSi aavā |e1a raērķi, viņi strādniekiem spēj novākt Tāpat ar
varWu apsfSdāt ne t&vlen sevi, bet saviem pastāvīgiem strādniekiem
ari palld^-ēt dtlmn. viņā nespēj veikt ari dažus d t u s l i e -
Lai §0 burvta loku, no kura Izklu- ļlākus darbus; plemu, mēslu vešanu,
vuSl līdz Sim tikai nļda^^^
raksturotu. palkavēMfeles īsumā plc āahu utt, un šiem uzdevumiem tad
nrarlliias latvtciiu piisrikumlem (pēc nu ir vajadzīgi gadījuma strādnieki,
viņu attēloltmial, kuru mērķis bija kurus varStu dabūt tad, kad tas ne^
un ir dabūt p^r$<fvis savus radus un pledešams, un tādam darbaih, kas
f^tlņas. pašreiz darāms. Kara laikā ^^u^^^
3m 1045, gWa ziMnā Bnsizilijasmos pēckara gados še galvenā loma
latviešu orgahizādjāi radies h
paltdtēt turiencis litvicšu diezgan uzdevumam tiek novirzīts • Eiropas
plalaļās kolonijl^r VSrpS. I>£>toniļā. brlvprfitl^ vairā-
Nova Odesa: VnMsk Palmā uc. kā kūms, bri vprātlgo sieviešu vienības
ari Sau Pauliii Kuritibas un un^aii kāda dala paAu angļu strād-Žanelras
pUi^ētilst mltijlo tautiešu tu- f l « ^ - ^ Jautājumu kārto apgaķalu
vinieHlm un parJņlIm no Eiropas lauksaimniecības. --ŗ,:lielas
nokļūt turp, ori 194(5. gada vaiiiirā Šo ^či^ades ar plašiem līdzekļiem vm
no<lomu tās saki^as Istcrirt, iiipzk^^^ pilnvarf^ pie, kam Icspē-
Vācijā dzivojoļlos tufiniekus im pa- ^'^^^^^^^
^IņM, kas vM^ioŠiar uz B r M l ju
braukt. TU B m i l i j i radušle$ p l a - P ^ f ^ .
iāki pieprasāmo tw|nieku saraksti. lauku darba^c^^apga-turionc^
a or^anllzā^
.Otnlectbatunkmsiaia^
mmB ^ir Jlem mrakitiom pie ^ v a s
s t r ā d n i e k s . H i ^ f ^ strādnie­kam
farmers nemaki^ algu tieSi, bet
gan caur lauksaimniecības komiteju.
Pēdējā savukārt ņem no farmera
diezgan ievērojamu virsmaksu, lai
segtu dažus spedālos apdrošinājumu
maksājumus un ri^OL Pēdējais sa­stādās
IM) diviem p<^teņiem: hostela
strādnieks saņem algu arī par tām
dienām, kad larmeri darba *^)ēku
ņepie^irasa (kad darba nav), vai a r i
kad darbs nav iespējams slikta laika
dēl; lauksaimniecības komitejā sa­vukārt
maksā stirādniekam zināmu
laiku pilnu algu slimības gadījumā.
Iespējams, ka savus procentus at­skaita
ari pārvaldes izdevumiem.
Hosteja strādnieka skaidrā alga tad
nu ir vismaz pusi mazāka kā
c^lraktuvēs, vai par 5 šiliņiem vai­rāk
kā t^ilfabrikā, ja pēdējā ne­tiek
strādāts akorddaAs.
Kā jau pati pasākuma ideja no­šļāca,
lauksalitmleclbas strādiUēkl^^ i
sapulcēti nometnēs parasti 100—300
c l l v t o i katrā/ Udz j^^^^^
biem norīkotais Eiropas brīvprātī­gais
strādnieks spiests atkal palikt
nometņu apstākļos, no kuriem viņi
tā gribēja tikt laukā. Protams, par
uzturu viņam nav jārūpējas, bet
viņam, kaut gari viņš maksā Iri, jā­dzīvo
tajā pašā bundžā, kur
laikā dzīvoja gūstekņi, jātovp 10
uņ vairākiem cilvēkiem vienā ista­bā,
kas vāji kurinātai kūr nav drēb­j
u žāvēšanās ieriēu-
Tāds, lsun\fi ņenrot Ir viens no vei-diem,
ar kura palīdzību Anglija cer
atrisināt darba spēka; problēmu
lauiisaimniecībā, pie kam^, uz līdzī­giem
noteikumiem un līdzīgos ap­stākļos
strādā ne vien Eiropas briv-prātī^
ie strādnieki, bet arī angUiJP
pastāv līdzīgi lauksaimniecības lios-t{
jļi arī angļu strādniekiem. Tāpat
būtu atzīmējams, ka ne visi Eiro­pas
brīvprātīgie strādnieki dzīvo
hosteļos — daļa i r aizgājuši pastā­vīgā
dart)ā pie farmeriem un dzīvo
pie tiem, kaut gan tādu pagaidām
ir mazāktims.
Kā jau sākumā minējām, lauku
hosteļu strādnieku daļā ir vērojama
zināma tendence nokļūt tekstilfab-rikās
vai oģļrūpnieclbā. Pirmā gadī­jumā
vilina iespēja rast labākus
dzīves apstākļus, bet otrā -"lielā^^
algu. Un }a nokļūšana no lauku
hosteļa uz tekstilrūpniecību ir grūta
un sarežģīta lieta, tad ceļš ui:^
parasti netiek liegts nevieiiaiti; kam
vien to atļauj gadi un veselība.
Anglijā, decernbŗa beigās.
jums suva sa
Pagājušā ' gada maijā saistījos Uztu^ru sapēmām no UŅBRAs ua ar
Dombrovska uzņēmumā, lai sāktu vācu kartītēm. Bija ne viena viea
meža darbus franēu j<»lā. Kopā Jir grūtība. Franči drīz tomēr nov^Tjj»
vairākiem dUem. latviešiem striji- ka es>m ēakli strādnieki, un
dalām Virtembergas apgabalā. Mūs saistīja mūs savā apgādē. Nu saņg»
izvietoja vācu ģimenēs un katram mām apģērbu, apavus, vīnu
bija sava istabiņa. Gatavojām gal- Pēc dažiem mēnešiem iježa ga*
venokārt malku papīra rūpniecībai, bals bija izdrsts un devāmies
Sākumā franču devas nedabūjārn. jaunu darba vietu. Uzņēmuma va.
dlba mums katram bija jau saii^*
lējusi atsevišķas istabiņas vācu ģļ,
menēs, ķas garantēja tīrību uh ap.
kopšanu. Tagad te esam labu lal|ŗ^,
Tie. kas devu nesaņem sausā veld^
ēd viesnīcā, no kopvirtuves, ^
Z 1 V 6 šeit darba un dzīves apstākli 1^
Strādājam akorddarbu, kāpēc katra
10, ja^nvārl pārvēlami visu DP no- puias tik daudz, cik vēlas izpelnīt
metņū komandanti un turpmāk jā- jj^ jākārto kādas personīgas lietasL
pārtrauc nwnetņu rotēto izdevumu tad n\ežā, kas ir tikai dažus kilo.
izdošana, notdkusiOldenburgas ap- nnetrus no apmešanās vietas, var
gabala angļu nallitārā pārvalde. ļ neiet pat veselu nedēļu. No tā
p m e t ņ u
mer baldxot panākuto, ka brazllošu v.u «J. ^.u^ f u ^ r ^ ^ r ^ iv
tuviniekiem un ,^.%ām dot^r kol- "^S^^^ ' •
I ^ S f .^'^S^ v ^ f n"^^ I ^^^f""] darbus kd nevar pavaikt
, ^ ā y a ^ v i < p ^
VkUa Pava- nevar pidiirlt maš^^^^ Un savu-
^ r l , tomSr §0 mA&rnm kārt nevaram noliegt, ne vienmēr -
ka latvie^ l ^ a tj4 pie kam tie Minās
v^oUj^ ux to^^ tās dažā-
MKm .polu, u k r ^ uc dibas. kas raksturiga lauksaimniccl-t
m ^ u ^^strādjf^iekus,^ tā ainplldot bas pastāvīgā šttādnidca darbiem,
»!^00 balt^du,pu^^^^^^ mēslu vešanas sezona.
1^ Ilkni d^lM ar citu tau- tad šis darbs jāstrādā diendienā. k5-
•m. plc^isrl|ti(^ni. A r mbijas gādību mēr visiem rajona farmeŗicm kutls
w U l i a ierndui^-irs^^ ir tvikia^L Ja ir kartupeļu rakšanas
žMtu latvid^U j^limeņu locekli, tur latks. tad; mainās tikai kartupeļu
Mktmlcs izskaidrctalls un misiļas lauki, bet darbs paliek viens un tas
vudļba atcelta. : / pata ^ 6 nedētas. Un tapoc J ķ i e t:
Ulvl«)]lu ori^nnizličlļas Brazīlijā kā bQtu pareizāk iiinf^adijumā^^n^
;;;ntJivilaidfjļi:•,icsnieiriiilas :'jaunus sSi- nāt .-nevis• par• laukstrādnieku,'- [l?ct
' rakstm un nejM-n atkal žiaņ^^mulas ^an nar smago, lauksaimniecības
no valdības Ic^rtādem jauiiu piekrl- darbu ntradņicku.
lanu p^c šiem sarakjliem piesprasito C)arba devējs — farmers resp.ta
tuvinieku Icbraukteai BmiUJā. Pll^va^^^^
Bet nu mo jj^epra^ot zlnā^ ar lielāko intcnsivitāti,
tr^^porta li;dwumu claļns notviaksā-1 Jo no lauksaimniecības bosteļa pie-Šami^.,.
v TāUd..-kattt'--gan •••veselai
(^v«lm-fr\tpai: Ir • l*rauk^^^^^
lauja, viņi nekur nevir tikt Vai nu ar vārdu sakot veselas ģimcnGs; otr-šls,
vai taj^ jr par Iķfeli, un M radu M^^»^' fei^^^nes un persona?, nb-apvknōŠanM
kav<Jjasi nākušas savu radu un draugu i^a-
UM^ miu ari Uem k;Eun ir ^Pf"^^- bieži vien varētu savukārt
kāda cita Eiropas. MHkas vai A^^^^ Palfdi^tvļsclažādākajos veidos; treš-i
rfiias zemē dzīvojošu 'radu va! nazi- ^ ^ • neloģiski prasīt un ^al-t
»u indlviduiUaii ganmtljas (affldavit r^^^ ^^^^
otaupportj vai daorba Ilgumi Palai^ ^^^^^^^^^^ draugs ir kā iā / i -
kam un bieži viņi ncffar dabatVra kur atbraucējanv solās
Vēstule liatvUal no Kanādas
Pārtciguinu piedzīvoju lielajā un
modornajā Kanādas pilsētā Toronto.
Pie viena no turienes labākajiem
drēbniekiem iegriezos pasūtināt sev
jaunu uzvalku.. Pirms sāku par to
ruņat cirēbnieks manī n uņ
jautāja: ,.Ķas Joms šuva šo mēteli?"
Pateicu: ,jCā4s latviešu DP amat­nieks,
kas dzīvo Eiiiiņgcnā, Vācijā.**
Kanādietis nelikās mierā, kamēr ap­solījos
paziņot tauUetirri Vācijā, ka
ar šādu darba prasmi tas katrā laikā
var strādāt viņa veikalā Toronto.
Kanādā milzu vērtība ir briljan­tiem^
Karāta akmens maksā 1000
dolāru: Visdārgākie ir tieši lieli un
labi slīpētie brllJantL Kanādietes ļoti
icinteresēlas ari par mūsu tautiešu
darinātajiem latviskajiemi gredze­niem.
Par tiem te maksā augstas
cena3.';:\v' -;•'••••'•;• ^----r-^' •
Nupat pārdevu Vācijā sakrātās
pastmaricas. Izrādās^ ka ari a r mar­kām
ir lielisks veikals, Kaiiādieši
gari visvairāk; meklē bijušās Vādjas
pastmarkasv kurās redzariis Hitlera
••attēls.;;;:' ;^^';;;;^^:'.:;
•;';.Toronto>'janvārī,-- ;;;:.^
I m a n t s K1 e l ņ o ps
iuši, tad viss.n<)J3Ni;idzjiw^^^^^^^ ., . . ^„.. , . . ^ ,
ta jautājun^: ;mO <fteļa^^^ 1^^^ kādas strādnieka
:.šādos.,gadl]iTO)^,:/nctteksā*a^ nem P^'^^^^'^k.m-:
vai • apoteSs.- tmksm Uka?-^2:ināmu '^'•^^^
.'dalu Ml 50»k;;irap4 <^an^ no'žc-^e- '['^^^^^^ ^^^^'^^^ ^nebotu icspe-
;vas ziņo, ka;;šis imbitojunis Mc^l^ ^ viņiim.. včlamo; zemi.
•Blijži ari: trami3K5;r1la..'paša
.•go zemi trūkst ^ . . ' I kart braukt uz.;, icadu.ierēdnim:; pati-
1 2cir\i: ^SMajj'otra^..un -.trešās
lākais
tiecas
rvaši veicinām savu ģimeņu kopības
ārdīšanu, pretodamies veselu ģime­ņu
i7xe]o5anal Uz zināmām zemēm
vm tai pa5§ laikā.vieniniekos Izklīz-dami
Anglijā, Kanādā, Au.^.rālljS,
Beļģija. Holandē. Frandjā, Norvē-
.^•jā uc .•,žernēsc/:Pat.;'uz; ;tropisko,.Ve-necvielu
tun; Paragvaju reģistrējas
Iatviesi; tverdami pēc ikviena s re­ālas
veselas i:irneries izceļtvSanas
iespējai Ja ASV kongresa lēmums
DPuzņeiTĻ^anas jautājumā nebūs po­zitīvs,
tad var sagaidīt milzi^as leišu
rn^s^s, pārorientēšanos un spiešanos
ikvienā dtā. kaut cik reālā Izcejnļa-nas
ie<f>ējā Tādēļ, liekas, nav pa­mata
necīnīties par dažādo burvju
loku salaušanu un būtu jā vēlas, ka
musu parstāvTbas censtos atbalst-t
karot: • par •.• visu, kas kalpo;
atscvi^ķir.'gi^Tienli kopības ;saglabā­šanai
un radU:nriaiOimenes^^^i^^
saliek arvien nadonāii Izturīgākie
kodoli", mūsu 'trimdas'•gaitās,-:'kamēr-vieninieki
svei;ajā vidē pa lielai tie­sai
agri vai vēlu sameklēs laulības
līdzgaitniekus — sveštautlelua, jb
'* ' ūgt palikt viena tā.,
L a i m o n i s R u d s i t i s
Pineberģas studiju centrā slēdza- vienīgi paša maks un tiek inai5k
ma Juridiskā \^ litrs vīna. Mums maksā Ifti
ar rīkojumu noteikušas britu militā- h o .— par katru uzkrautu m^tru mi»
rās iestādes. Pārkārtojama ari ad- ^otas papīrmalkas. Kam mefe daJi^
minlstrādja, nodibinot tautību pSr- pazīstami, labi sapratis, dk^mūsa
stāv ju padomi, kas pakļauta DPACCS izpeļņa liela, jo malkas garlnSSaāū
komandierim. Tāpēc likvldējan:is ļ ^ ^ a ar mot,orzāģi un vienīgi koku
rektorāts. Pineberģas studiju centi's nolaišana notiek ar parasto lāģi.
līdz ar to pārvērtīsies par sagatavo»- pjx)tams, grūtāk klājas tiem, kam
šanas kursiem vācu universitātēm. „mīlajā nometnē" muskuli atradu^
Turpmāk uzņems vienīgi 18—25 g. no darba. Te strādājot, no uzņēmu.
V. ģimnāziju absolventus. Mācības saņēmām apavus, puskažpdņui
Ugs 1-^2 sēniestrus, darba mēteļus, veļu utt., bet kantlni
A r angļu riiilltārās pārvaldes le- pgrkam dtas vajadzīgās mantas. Jt
stāžu rīkojumu Braunšveigas latvle- UovembrI un Ziemsvētkos visi da>
šūnbmetf\ē novietos vācu policijas Uļnieki bijām kopējos sarIkojum(a,
vienību, kas, sadarbojoties ar latvie- U u ^ u teicamā noorganizēšanā dauds
Su policiju, ņometf^es iedzīvotājus paigjag uzņēmuma vadītāji, Zlfim.
āir.sargās no kaitīgiem elementiem. Uvētkos saņēmām ari veltes, i
Ja tie savu darbību pārtrauks, no pg^ uzņēmuma informādjas daite
nometnes vācu policistus atkal at- niums garantēts vēl ilgi. Palļj^lal»
sauks. — Braunšveigas skautiem un jaiks. kamēr tiksim galā ar šejienes
gaidām iekārtota jauna mītne. To at. K^^^ļja platībām, pēc kam galda Jau-klāja
ncmietnes komandants A. Ro-k^a ^arba vieta, kur Jāizcērt\JKI.OStt
^2!^^^^ ; - ;\ , , kub. m papīrmalkas. PlcņenKart
Tieši veco strēlnieku piemiņas die. jaunus mežiniekus. Kas fiziskas pie-nā,
6^^^^ nebaidās, tam mels bOs Istt
miris šo cīnītāju saimes dalībnieks Ljaŗi^a vieta
Jēkabs LeitSns. Nelaiķis pēdējc» lljļ 2. Mētra
gadus dzimtenē dzīvoja Aucē.
TTMJ slimnieki Heilbronaa^^s^^^ ,...
pateicas Augsburgas latviešu gal- PC IRO centrdlais meklē»
dārivkās bija mērojušas tālo ceļu u i t L » • -
aiarvedušas slimniekiem dažādas vel * lanas birojS Arolsend IDeklt
tes. ••.•--••••;•'••'.-.'';.;•-^ ••• \
Pēc Vm^^ no kufiem U Kati Kajaku, dzimušu 1908. gadfi»
mēneši pavadīti praktiskās nodarbēm ļ^o Liepājas; Lūciju Kalkau^
vācu pienotavās, piensaimniecībasļ 52 g. v.; Imantu Kalnciemu, dt
kursus Valkas nometnē beidza 2^1 1927., no Rīgas; Jāni Kalniņu, dz.
tautieši, bet putnkopības kursus H) 1914. 7. 4.; Juri Kanderi,-dz. 104i
InteresentL Kursanti neobligāti no-^ 30. 4., no Ventspils; Iru Kaņ^plijĻ
klausījās arī lekdjas par zivkopību, dz. 1915. 18. 11., no Freiburgas; Mto-
SingeraSujammaSīnu fabrikai K a - dzu Kantisevi, dz. 1911. 24.^11., i»
nādā piederošo mežu izciršanai V o l - Jaunauces; Helēnu Kāpostu, dx.
terdinc(enas latvie.^u nometnē pieņē- 1904. 20. 9., no Rīgas; Voldemōm
ma 57 vīriešus, tikai vie to Kāpostu, dz. 1900. 10. 3.. no Rīgas;
vidū arī bijušos karavīrus. — Par Ajinu Konstanōvski no Rīgas; Ignatu
Volterdingenas nometnes latviešu Konstanōvski no Rīgas; Ainu Kiir
komitejas priekšsēdi ievelēts J . L e i - sonl, dz. 1941. 29. 5., no Danclgar,
tītis. Annu Krisoni, dz. 1912. 25. 12„ pM.
Fišbadias nometnes skautiem un ziņas no Pomeranijas; Ināru Kriso-gaidām
nometnes būvgrupa, pašiem ^1. dz. 1940. 25.1., pēd. ziņas no Dan*
skautiem niedaloties, izbūvējusi savu, clgas; Vltaliiju Seleckl, pēd. ziņas t » ;
mītni. Nometnes latviešu komitejas Lendorf/K^emten.
priekšsēdis JēkVPoruks mītnes at- Emmu Bangi, dz. 1918. 12.10.,no
slēfu pa.sniedza skautu vadītājam P. Valkas apr. Kaiču mājām; AlfuBeN
jrlajam Ulņu, 10 g. v.. pēd. ziņas no Meklrmf^
Sekojot Latviešu neredzīgo konas burgas; Ludvigu Burbi, dz. 1886./81;
aicinājumam, organizācijas un tautie- Visvaldi Caunl, dz. 1912. 30. 10.; ^
ši atsaucīgi ziedojuši naudu un man- bērtu Dārziņu, dz. 1921. 22. 11., pSA:
tas mūsu neredzigaiiem, par ko L N K 7.iņas no MazzaJves; Olgu Dieriņu,
sirsnīgi pateica. Turpmākos ziedo- 60 g. v.; .Johanu Ilzi Feldmanl, dz.
jumus L N K i z k a l t i s neredzīgo ap- 1^2. 15. 1., pēd. ziņas no Frelbuigas;
rūpes un mācības vajadzībām. A d - Aleksandru Ikertu, dz. 1909. 5, 6^
rese ziedojumu pieteikšanai: (16) Ped ziņas no Kurzemes; Fridridiu
Marburg/Labn. Jahnstrasse. Ikmanl, dz. 1904.; Uldi Iksi, d. 1925.
Baltijas bibUografljas Institūta 24. 11.; Jadvigu Ilgad, dz. 1922., no
latviešu nodaļa pateicas laikrakstu Preiļu pag.; Janinu Ilgad, dz. 1925.,
im grāmatu apgādiem par Izdoto no Preiļu pag.; Ernu Imaks, dt
publikāciju piesūtīšanu, lūdzot šo 1916., pēd. ziņas np Liesa, Wartlie-atsaucību
arī 1948. gadā. Adrese: (24) gau; Alfonu Kadzeju, dz. 1912. 6.10^
Pirineberg, Study Centrē, Baltijas no Rīgas; Arturu Kureli, dz, 1931.8.
bibliogrāfiskais institūts. 10., pēd. ziņas no Lodzas; Līnu Pekti*
Mazākajā latviešu nometnē Vāci- 36 g.. v., pēd. ziņas no Frankfurtes;
Jā Ličhtenavā pie Ansbadias ir 16 Melitu Pelšl. dz. 1934./35.; Mildu
iedzīvotāju. Visi pieaugušie, ieskai- Pelši, dz. 1898.; Rutu PclSi, dz. 1935/
tot vecmāmiņas, strādā. 1934.; Dagmāru Plūmi, dz. 1927., no
Westward Ho akdjā darbiem Ang-1 Rīgas,
lijā paaugstināta vecuma robeža.
Darbos atjauts ieskaitīt vīriešus līdz
pilniem 54 gadiem.
Alt-Erfrades lauksaimniecības sko­la
turpinās darbu ari 1948. gadā.
Jaunais mācību gads sāksies 1, feb­ruāri.
Audzēkņiem jāpiesakās I A. V a s a r l ņ S , Ntrnbergā S5?y^aKSi, I '"^ IZSKAIDROJAMS
ņing Sdlool Alt-Erfradc, Post
Blunk. Kr. Segeberg (24).
VESĪ ULĒl
REDAKCIJAI
Zvērināti advokāti un viņu palīgi
" paziņot savas dzīves vietas P;
itim: (13a) Weiden/Opf, ErmwelB-Austrijas
āpg. latviešu komiteja
iesniegusi latviešu dāmu palīdzības
komitejai Buenos Airesā Austrijas
tautiešu sarakstus, kas vēlas izceļot
uz Argentīnu. No Buenos Airesas
saņemu atbilde, ka saraksti nosūtīti
turienes Baltijas imigrādjas .sadar-'
bībss komisijai, ;kas tos virzīs tālāk
Argentīnas emigrācijas departamen­tam.
Tas kādu sarakstu jau agrāk
apsUprinājis,; kāpēc izcelasanas iz-ķārto.
5ana uz; Argentīnu 5ādā veidā
iespējama....^-,
0;<upacijas joslas tbc sana­torijas,
sli.mnlcās u.a b?rnu namos
cmšaļiemDP sadalīt; 8760 Carc ma-
?:e s a l n l i i . Tos ziedojušas ASV lab-dax;
ba5 orgainizācijas.
Dažos iecirkņos L C P vēlēšanās
bija kvoruma un tur velēšanas ne­tiek
otrreiz. Dažos iecirkņos tas
nav apstiprinātas un arī tur notiKS
otrreiz. Un nu notiek tā, ka ledrk;
nos, kur vēlēšanām jānotiek otrreii,
kandidātu sarakstos lasāmi kandi­dāti,
kas jau reiz citā iedrkni kan-didējuši.
bet nav ievelēti. Un ir an
tā. ka kandidāti, kas citā iedrkņi
jau i r ievelēti, tomēr vēl pieteic s^;
vas kandidatūras arī otrā iecirknii
tātad vēlas, lai tos Ievēl divi vietai
Tā kā viens kandidāts ievēlēšanas
gadījumā mandātu var pieņemt tikai
no viena iecirkņa, tad rodas jaut^*
jums, kas pieņems mandātu otra
iecirknī? Tak laikam tas kandid§t?.
kas bija iecirknī gan kandidējis,
nav saņēmis vajadzīgo balsu skaitp
resp, palicis tika; kandidfjtos. Vēlē­šanu
in.strukcija. laikam gan, šādu
..kombināciju" nenoliedz, bet vai aļj
to tā tomēr top par kaut ko dtu»
Un kāpēc tas tiek darīts?