Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1948

              A, 1948. ff. 85. uovembrl
IJITVUA, 1948. g. 25. novembH
''1
•11
UTU GK PĀRSTĀVJU
ļEDĒ HAŅAVA
ļtu CĶ pārstāvju ap,
aovembrī Hanavā, kur
C K piedalījās vice-
, Ro?entāls un kance^
eks J . - Venners/ piaži
tāļumu par darbinio.
n^zļn^iumfļu nometnēs •
priekšsēži tuvākajās
lēs amerikāņu armijas
u, l a i noskaidrotu, kā-inājumi
notikuši, kādas ^
feredzes nomet-aredzamas
iespējas sa-ārpus
nometnēm, jp
ometņu iemltnielo no-
^3£\§ stāvoklī,
oskaidrot nekārtības
ē?, l a i Pēc tsm lūgtu
9Ļŗ inforipaāciļu t ā i^
jEls jautājumā un par­ās
tautu pārstāvju dar-
UN pUnsapwļcei8 ļalki.
zive
ITISKAJA mevtešu Īsu
fā, Kopējā stendā pied9-
ļi^šl un igauņi. Latvieti
ŗgižotos d^iļfimatniecl-
Novirtni v^liļoj^ pēc.
ļmapovska projekta, bet
mi stiķi.ā bija glez^o;lis
stenda v^ditlju M.
'ojft ar sudraba medaļu.
ļEŠ daUamatuiecības sa-
^antova, Ķ. Baloža un
ļ. Griķa iekārtojumā Bad
;laja lielu dailamatme-.
ķm 'skati, izstādīts pāri
toatriiocība? pifiekšmetu,
amerikāņu joslas visas
ļ\i kppas. Ari skatē
a u W i iespaidīgi re-riešu
trimdas glezniecl-
|atWāšanā ieradās daudz
rmijas, ASV emigrācijas
IRO pārstāvji.
RĶmKtHAl
[ B A I Z M I Ŗ S T A M A S :
AINAS
ia* •
lemta zāle. Ļ?i«dišsv«t-
Uz skatuves alā |pna,
t^VpijlasSro oŠtē^rb. onUi?e. l SR,u^na2s . ^
lirmS trīsdesmit gadie™'
bīvibu, par latvleSa ne-fara
spēku, par viņ?^"'"
lautisko apziņu, kas ne- 'īSvtādēV tauta ^ivos
ae Pēc ?lažām stundām.
laina pārvēršanā?! Bri-
Vārētu ]au vēl nebri-
.«•lesmigo troksni, kas Pļt
i t a i i e i n pie vientuļa ga)"
1v6 starpS aakliegties ta,
r ī v ē t u zem milžu bumb-
« propellera. Varētu ņe- l S & s t a 6 u i r t a p e , ;
I skaļš, vācu džesam^
lai ta spēlē, W^^br,vb:
-katram pac|n . b ^ i ^
tei,rīmties paf tukŗ
reikam i r Pjass v^i
smagi un wl?m ^^fļaz
. mētādami vārdu .. ^
pjdū^es. Vēlpriek f^,
7ta5u dziedSiapar^va^
uz 4000 HEKTĀRIEM T I K A I VIENA GOVS - LAUKSTRĀDNIEKS 2
DIENAS NOPELNA KILOGRAMU MAIZES
P5c tain, m ari vācu komunisti izteikušies par Oderaa-KHses llniias
»0^nwiSftiiu, ar ko Polijai galīgi piešķirtu visu PomerSu un
AustromvMJas prese aizvien biežāk parādās zinas oar Jauns«
{olUfis" intensīvo Jaunuzbūvi. lielajiem panāktiem r S r ^ .
i S ^ m n i e c M . Stāvoklis turpretin. i r l^'Zm:'7.^^^^^^ M^^: nft^^^^ propagandas acenēm. T r l s ^ r is
kādreiz bagāts zemes kļuvušas par tukšiem un neapdzīvotiem apSt'
Hem, koptie tiruml un ganības aizauguSas nezālēm un krūmienu celi
tepostīti vai pavisam pazuduši. Tādu ainu vairākos rakstos tēlo n i l
Neue Zeitung", pamat<»Joties uz bēgļu stāstiem. "^^'^
VScieSu pamestie ciemi, kuros vēl
nav .nometināti poļi, līdz pamatiem
pazuduši no semes virsas. Kaimiņi
pamazām vien tos nodedzinājusi, tā
k§ palikuši mūŗ*i vien. Citās vietās,
kā piemēram, Briges apriņķi, vairāk
nekā trešda]a iedzīvotāju 1947. g. iz­mira
tīfa epidēmijā'. Tos vāciešus,
ko neizraidīja, vai hti deportēja uz
SibirijUv vai ievietoja turpat darba
nometnes, kur t ie lielāko t^^^
gāja bojā nepietiekamās barības un
sērgu dēļ.
Līdz nepazīšanai pārmalrtljušās ari
pilsētas. 1/Jti daudzos gadījumos uz
Gentrālpoliju nosūtītas ne v i an dzī­vokļu
mēbeles, bet nojauktas a r i mā­jas,
un derīgais materiāls aizsūtīts
vaJ pārdots. Breslavā drupas no­jauktas
un nami atjaunoti vieiMgl
gar svarīgākajām satiksmes ielām.
Pa lielākai daļai atjauno tikai ņam\(
pirmos stāvus. Poļu jaunienācēii ari
Lielākā daļa lauksaimnieku uzskai
ta sevi par piespiedu kārtā pārvieto- j
tiem un cenšas savus mazos īpašu­mus
austrumos tikai; pa.^aidām atstāt
apsaimniekošanā radiniekiem, lai vac
rētu kādreiz atkal atgriezties. Por^-
rāņijā un Silēzijā labi klājais vienīgi
augstākiem valdības ierēdņiem, par­tijas
funkcionāriem, irniličiem var
tiem, kuriem, ierodoties agrāk, izde­vies
iedzīvoties ar spekulāciju. Tur­pretim
vienkāršajam poļu strādnie^
kam apstākļi i r ļoti grūti. Nopelnī­tajai
algai nav nekāda samēra ar ce­nām.
Laukstrādnieks saņem dienā
35 līdz 50 zlotu. Traktorists mēnesi
nopelna 10.000, bet ogļracis Valdeni^ ,
burgā 15.000 līdz 20.000 zlotu,^ Kilo­grams
kviešu m^iltu maksā 90 zlotu,!
ola 17, kilograms maizes 90, litrs p i e - '
naļldz 45, speķis 300^ cukurs 200 k i ­logramā;
vīriešu uzvalks 18.000 Ifdz
^ 30.000 zlotu, kurpes 800 zlotu, bet ga-pŪsētās
ņem līdzi govis un cūkas, p e l s ziepju 220 zlotu. Par vienu
Lopus parasti novieto tukšajos azi- retchsmarku līdz naudas reformai
vokļos, bet no pamestajām mēbelēm maJcsaJa 350 līdz 400 zlotu,
pagatavo trušu būdas. Satiksmes II- Palikušajiem vācu strādniekiem
džekli Breslavā \m citās lielākajās nav pārtikas kartīšu, viņu algas ne-
I ; .1
kars Indoķīnā un dīvainākā armija pasaulē
Sarkanā jūra. Pamalē Zināja k a l ­na
virsotne, kuras pakājē Mozus pa­saulei
devis 10 baušļus. „Un tur
kaut kur reiz pavērās jūra, lai Mo­zus
varētu Izraēla bērnus izvest no
Ēģiptes gūsta," stāsta kuģa kapteinis.
Bet acs nekā nevar saskatīt. Vienīgi
Zināja kalna siluets mēness gaismā
šķiet liels, masīvs un aiz tā tālu
mirdz spoža zvaigzne kā kādreiz^
virs Betlēmes, Auss gan tomēri
dzird: Zināja tuksneša virzienā at­balsojas
lielgabalu dunoņa. Svētajā
zemē ir nemierīgi.
• *• • ••• • • .-'1 ••'^
Adenas osta Arābu jūrā. A p mūsu
kuģi peld abesīņi un kliedz: „Mo-ney!
Money!'* Pasažieri neskopojas.
Zēni tomēr i r nesaprašanā, kad spo­žā
šiliņa vietā viņu rokās iekrīt vā­cu
piecdesmit feniņu gabals vai spā-ņu
peseta. „Not good moneyl Give
|M me Enģllsh m6neyl" Taču nabags
:nabagara:;:i2palld2ēt.nevar.^^
Saules riets Ceilonas galvaspilsētā
Kolombo. Tā i r negaidīta satikšanās
ar tautiešiem Indijas pievārtē. Viņu
var būt ap simts, uh ar franču kuģi
,,Derna"; tie dodas uz Austrāliju.
Mizojam kartupe us kuģa virtuvē.
tikai pa daļai atjaunoti, nosaka arī nekāds likums. Apsaim-
Sāimnieclbas dzīve arī pēc trīs ga- niekotas vietiīgi tās saimniecības, kas
dlem vēl vienmēr paralizēta —, vel- atrodas satiksmes ceļu tuvumā. No
kalos pērkami vienīgi alkoholiskie 62 muižā kādā. Silēzijas apriņķī
dzgrieni u n tabakas preGes, jo tām i r vēl 1947, gadā 26 bija bez saimnie-valsts
monopols, viss pārējais jāie^ kiem. Katastrofāls i r mājlopu stā-gādājds
par ļoti augstām spekulāti- voklis. Ienākot krieviem, ganāmpulki
vām cenām. ; bija gandrīz neskarti, bet divus ga-
No Pomerānljas un Silēzijas vācieši dus vēlāk kādā muižā ar 400aha ze--
}au izraidīti, atskaitot ogļračus Bres- [ mes bija tikai — viena govs. NZ
lavas rajonā un tekstilstrādniekus
Reihenbachā un Landshutā, Ir z i ­ņas,
ka kalnrūpniecībā piespiedu
kārtā nodarbina ap 20.000 vāciešu,
kuru darba apstākļi līdzinās Zakslias
• irSna raktuvēm. Mazliet ciešamāks
I'ļrbs i r tekstllstrādniekiem: Bresla-
NEVIS
Ikviens stāsta kaut ko par mājām.
Izrādās, ka mūsu sabiedrībā i r tikai
direktori, namīpašnieki, lielrūpnieki
un pat ministri! Ak, nabadziņi, un
— Austrālijā varbūt vajadzēs
Cilvēks, pēc skata ļkōl-choznieks,
stāsta, ka esot bijis iļnul-bet
amerikāņu flotes „zemudens de- žas pārvaldnieks Kijevas apkārtnē,
molēšanas eksperts'*, kas nolasa re- Viņš šķendējas par sliktiem traū-feratu
un demonstrē savu speciālo kiem kuģa virtuvē, atceroties dzim-tērpu
flotes manevru laikā. Manevri tenē lietotās sudraba un zelta karo-hotika
pagājušajā mēnesi Kaliforni- tes un Tadžikijas porcelānu. Min-jas
piekrastē. Sāds tērps neplecie- diauzenlsko noskaņojumu pārtrauc
šams, lai varētu, piemērjim, zem Babenhauzenas nometnes daiļamat-ūdens
pielavīties pie Izraudzītā mēr- nieka Cīruļa pēkšņais jautājums:
ķa un piestiprināt sprldzeltļuš. ' „B'^e-t^ kādas 'bi"k s-e s Jūs -t oreiz va>l ­kājāt?"
I t t A M CILVĒKA I K D I E N A TOKIO
Taro Sucukl mostas katru rītu jau
vrhēle^āH dzīvojot ap 5000 vāciešu, pulksten sešos. Viņš ir mazs bankas
hs saplūduši šeit, cerēdami izbēgt lerēdnītis un dzīvo tālajā Tokio
nlespiedu evakuācijai vai arī t i k t l i - priekšpUsētā , Tamagavā. Satiksme
dzi kādam transportam uz Rieturn- pgc icaŗa i r tik neregulāra, ka nereti
Vāciju. Trebnicasat^riņķī, k u r agrāk arī ar visu agro celšanos Sucukl to-dzlvoja
apmērāmi ,40,000 vāciešu, ta-niēr nokavē darbu. Kā visi japāņi,
gftd palikuši tikai 15, bez tam 40 vecu vispirms viņš iztīra zobus. Tad S u -
un slimu, kas nav spējīgi pārvieto- cuki atver logu, kas pārvilkts baltu
ties. V papīru stikla vietā; uri attaisa slē-
Silēzijas un Pomerānijas kdlonizā- ģ^g. Mazo namiņu tie padara kastei
djupoy uzsākuši tikai 1947.; g. Sā- iidzīgu.
IcumSioz vietas atļāva pa^^ Brokasto visa ģimene kopā pie ze.^
videšiem, kas prata ^pplis^^^
sevi deklarēja par ^TOlienL^ to- ^^^^ p^^j.^
iņer ari vms izsūtīja^
pirms ieradās P^ļsetmeM^ no^Gentŗal-^ gadus vecā sieva Jukiko un pē-poli
as. Pirmajā ^^k^^^
iw Jebkāda darba, . p e s a ^ ^ tiesības apēst divi
riešu atetato^ mazas tasītes rīsa, jo dienas nbr-ujPoU^.
Dvuga(^la^ uz personu i r tikai 370 gramu,
viss i^Tgakais. I bet nopirkt rīsu melnajā tirgū var
atļauties tikai retais; Uzēdām seko
skābētu pupu Vira, kurai pielikts ne­bas
apgabaliem pārvietoja no
Austrumpolijas, kas atrodas aiz
zona līniias. Jaunatnācējiem ^ t)i3a 1^^^^^ ^^^^
Jākonstatē, k a agrākie ieceļotāji no •
Vlduspolijas visu derīgo jau pievā­kuši
Pats Sucuki" iedzer vēl pāris mal­k
u zal ganās tējas un iemet aci l a i k ­rakstā,
kas Saucas Joitiiuri" un" i e ­spiests
uz divi lappusēm. Šodienas
japāņu prese mazo bankas ierēdnīti
interese maz: tā pati tukšā pļāpāša­na
par poiītilcu, strādnieku un k a l -.
• Filipīnu salās gandrīz visus l a u - ļ pbtāju prasības paaugstināt algas un
ku darbus pavada mūzika. Mūziķi citas sīkas lietas. Sucuki klusībā bie^
topā ar strādniekiem dodas tīrumā ži pukojas, k a d redz, k a Infprm^cH
un spēlē, kamēr strādnieki strādā, tā jām par M a - K a - S a (Mekartūru) l i k ti
te Visas' kustības notiek mūzikas daudz Uelākl un treknāki v l r s r a^
taktī. Liekas, k a filipīnieši iau labi s t i nekā rakstiem par viņa majestāti
: agrāk uzzinājuši to, p a r k o t i
' gados interesējas un eksperi-.|Tel2. Sucuki :steigā iedod laikrakstu
ēkais garknābis, laba tītara lielumā,
pēc garā ceļojuma jūtas noguris un
ūdaļ iesnaužas. Tā miegu nespžj
trali jas pilsonis. Un īsi plnns
kārigie pasažieri un pat viens otra
glāsts. J a u dažas stundas vēlāk kā­dai
ukrainietei piedzimst jauns Aus-traālijas
pilsonis. Un īsi pirms
pusnakts mūsu stūrmanis noyēr3
jandrlz neizbēgamu sadursmi /ar-klints
saliņu. Jā, albatross parādījies
īstajā brīdī!
* • »
Grupa indonēziešu strādnieku pa­līdz
remontēt mūsu kuģa mašīnas.
Darbus Auda Holandē dzimušais po­lis
Klimeks. Viņš te dzīvo Jau 16 ga­du.
Klimeka stāsti attēlo indonēziešu
bēmišķīgumu, uzticību i kungam un:
dažkārt atriebībās niknumu. U n kad
stāstītājs atceras pēdējo karu, viņa
sejā atspoguļojas šausmas: „Tas no­tika
1942 gadā, kad netālu no Bata-vijas
kritu japāņu gūstā. Tuvākajā
ostas noliktavā, kur japāņi ņdani a i t -
zina, jau bija ap 300 bal^o — ho­landieši,
angļi, amerikāņi V u n ari
kāds zviedrs. Nākamajā dienā, mūis
izveda uz šosejas un pavēlēji\tur,
nogulties. Tad Japāņi nodeva baltos
iedzimto atriebībai... Katrs (Jrīkstēja
sist gulošajiem. Kalpi izrēķinājās ar
saviem kungiem, Javas pieviltās
meitenes atriebāssaviem pave­dējiem.
Sitienos^ karstumā un slā­pēs
tur sabijām 12 stundas. U n kad
pieiiācā pavēle celties, tad vairs tikai
22 sadauzīti vīri uzrāpās kājās. Pā­rējos
bez kādas ceremonijas sasvieda
44
„Neieteicu baltajiem cilvēkiem pa­rādīties:
Batavi jas apkārtnē," stāsta
„Batavische. Niersblatt" redaktors
van Tormaūns, ,,Jo nemiernieki kont­rolē
arī apgabalus, kas atrodas tikai
6—7 jūdzes no galvaspilsētas. VienĻ-^
:as lokās un rausta.
vēl nav raustiB^,
J n a u k t U . u , v l s s l ^ ļ^
Jo laiv eši tacu ^\ ft/^ili apliecini;^
Wa sirma veceme IP,_:^
si„ teikt dāma!),
s un virpuļo ! 1- .
un vvna spavs u. >
m redz un ^ļf'^.s^-^
;es puvis. <^^^
ju, kas vairs
V pēdējam-satiacu^g^
īnuma un nor-'-Ps--
:V,«SjS
• i
m
Ķ
• '^2
m
••m
mentē dai'ba ražības kāpināšanas pē- sievai, kuras interesi saista vieni
titāji, ka piemērota mūzika vairo romāns no. M e i j i laikiem, kad vel
dsrba ražību. ' ; ; (DB) neviens nerunāja par amerikāņiem.
' • Dēnjelš F.- Ehērns, kas par Pulkstenis pa to l a i ku pavirzījies
zādzībām un c i t i em noziegumiem .18 jau stundu uz priekšu un rada septi-reizes
sēdējis cietuiņā, A S V p u b l i - ņi. Sucuki ātri pārmaina silto kimo-cSjis
grāmatu „JCā nesodīts var izda- no pret apnēsātu eiropiešu uzvalku,
rit slepkavību". 14 dienu laikā grā- apauj nomītas kurpes, kas^ sen vairs
Wa pārdota 300.000 eksemplāros, nav spodrinātas, un uzliek ^ galva
^ Metro-Ck)ldmm-Mayer filmu, sa- platmali, kuras malas noļukušas i i -
r^iedriba Ehērnu^migažējusi par^^^^t^^^^ gas lietošanas: dēļ.;Visie^^ ap^
lotSju kriminālfiimSs. XAD) ģērba gabaliem vēl ilgi jākalpo, jo
• r'iirocR « ^ v i . TiniA vnncTrPc;^" mazs ierodnitis nevar atļauties no-
, .vikagā notika ,,.uielo kongress , ^onm^a NP^PH kad<; vecu l i Hu
bija pulcējušies nevis pasaules ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
^ a k r par 2 m Kongresa pi^^^ lekām doties uz
pret īsām :^ltām, zemarn vato^ f u c uM ^ e m no sava naudas
;^lefona:^kabīnēm, mazu m ^^^a-
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
ad tiešām, latvieša
. u s i l i d z ^ t a ^ f ļ e v i .ei. /Vai tiesām ta
i5j'pretstatus?
.Indijas delegāte U N k o p s a p u l c e j e n u ir dārga maksa, bet Sucukl
^Ķsmi Pandita, arī::uzturēdamšs P ir priecīgs, ka ; ģimenei ~ i r
nelieto nazi un dakšiņas, bet .^^^^ v i r s galvas. Namiņš atrodas
ļ?^'S5nām^ indiešu tradīcijām ēd ar 1-^^::^^^ pilsētas centra^ kur pēc
^"Nu palīdzību; ,,Es n o t e i k t i z i ^ ^
par šiem kultūras rīkiem es to gelonas dzemdību klīnikas, vieņojo-apgalvot"
i (EdW) • ties ar mātēm, jaunpiedzimušos ^sa-
• * Spāniia.; nikpta^ Barseldnas ie- grupējušas ik pa trīs . un pec tam
* n e p ^ s f d S $ t S u S ^ S . lieL prēmiju,
pēdējos mēnešos. Izmeklējot katriem jaunpiedzimusiem tnni
«DJInumu", atklājās, ka trīs Bar-išiem.
as okeāns. Tuvojamies ekva­toram.
Un t ad kaut kas sevišķs: no
kuģa virsnieku virtuves izdodas da­būt
pilnu bļodu cūkas karbonādes ar
sutinātiem kāpostiem un taukos ap-amerikāņu
uzlidojuma 1945. gadā ļ^rūninātiem kartupeļiem. Kamēr
vēl daudz drupu un sagrautu namu, H^^s mielojamies, citi zina teikt, ka
kāpēc te atrast dzīvokli gandrīz ekvatoram Jau esot pāri. Ekvatoru
neiespējami. Blakus namiņam ir; šķērsot Ir tiešām Interesanti, jo kar-mazs
dārziņš: trīs dobēs tur aug špi- bonāde garšoja l i e l i s k i!
nati, un pumpurus tikko sācis raisīt * *. *
neliels kamēliju krūms. Vēl vienmēr Indijas okeāns. Uz
Sucuki jāiet 20 minūtes līdz lēļu "lūsu kuģa pēkšņi nolaižas Jūras
dzelzceļa piestātnei Laimīgā kārtā vientuļnieks albatross. Vecie jūras
tā ir gala piestātne, bet Jau tagad vilki kļūst priecīgi kā bērni, j ' "
l a u d i s sastājušies - garā rindā. K a t - putns nesot laimi, bet vēl lielāka t
ram līdzi zīda drānā ietīts trauks ar esot putnam nolaižoties uz kuģa. U n
rīsu pusdienām. Beidzot Sucuki iz- šoreiz negaidītais viesis tiešām no­dodas
uzlēkt uz kāpšļa un, kramp-1 pārnakšņot uz mūsu klāja. Pe-
Jainl turoties, nobraukt garo, ceļa ga­balu!
Pulkstenis rāda pus deviņi. Ir
pagājušas pusotras stundas, kopš
viņš atstāja savu mazo namiņu. L a - 1 ' w a ^
bl, k a tramvajs šoreiz nekavējās.
S u c u k i bankā, telpu trūkuma dē
iekārtojušies arī vairāki citi biroj
(kāpēc mazā istaba, kur stāv viņa ļ :
galds, ir cilvēkiem pārblīvēta. Ož UN policija'.izcīni ja īsu, bet sīvu
pēc papīriem un vecas veļas. J a ne- cīņu a r „pasaules pilsoni" un viņa
nāktu klienti, darbs būtu. patiesi piekritējiem, kas gribēja piedalilics
vienmulīgs. Nereti viņu vidū gadās kopsapulces debatēs par ātbruņoša-arl
kāds labs paziņa vai draugs, ar nos u n runāt pasaules tautas vār-ko
var papļāpāties vai iegūt kādas dā". Tieši tai brīdī, kad kopsapulces:
derīgas ziņas. Uz šādas informācijas prezidents Ivets pasludināja pārtrau-pāmata
Sucuki rit nodomājis lūgt kūmu, visaugstākajā Sājo pils balko-brīvdienu,
lai brauktu uz laukiem nā pie margām pielēca 26 gadus ve-
'kaut ko pamangot. Jau tagad viņš cais ,,pasaules pilsonis" DžerijsDē-pārdomā,
ko varētu ņemt līdzi. V a i viss un sauca: „Es gribu runāt tau-par
sievas novalkāto zīda kimono to- tas vārdā! Vai es nedrīkstu runāt
mēr nevarētu dabūt pāris kilōgra- tautas vārdā?" . -
mus ijisa, kas tagad melnajā tirgū viņš nedrīkstēja. Policija satvēra
maksā 30Jenu? ;v ; : viņu un veda no zāles laukā. Bet pa
Ir^pienacis pusdienu laiks. leredņiUo ļ ^ l ^ viens no pieciem pasaules
noliek grāmatas sānis, attaisa vaļa p^gona" atbalstītājiem paguva fran-aluminija
traukus un ar d i vu kociņu valodā nolasīt ziņojumu, ka
paliīdzibu ēd, auksto rīsu. Banka no 1 tauta" prasa padomju atbruņošanās
savas puses dod paris tases karsta, pr^ej^giii^^a pieņemšanu un v i su
ūdens, ko lepni sauc par teju.. LīdzU^acionālo valdību -likvidēšanu,^ jo,
darba beigām laiks paiet tikpat vien- kamēr pastāvēšot suverēnas valstis,
muļi; kā priekšpusdienā. Pulksten ,,tautai" nebūšot'miera,
četros banku slēdz. Sucuki ar darba *^«r * • +n
biedriem steidzas atkal uz tramvaja Kaut a n traci iļdzis t i k a nedaudz
piest^'tni:. Pilsētā valda ļoti ^ dzīva minušu, pasaules pilsonis" vismaz
kustīl^a: Kāda :g^^^^^
kavēties pie skatlogiem, kur redzami laikraksti atk^l par viņa^ izdanoam
skaisti apavi, jauni kimono, pulkste- E^F^a Pirmajas - lappuses ^ Džerijs
ņiun citas labas lietas? Sucuki tās^ ^^^^ss^n^v pnrmais; ,pasau e^^^
rievarinopirkt. Viņš pelna mēnesī : t i.J^^
kai 1500 jenu, pie kam divas trešda- lai pakļautos U N aizsardzi-las
bloķē as. Vienīgi jaunbagātnieki, l ^ ^ ^ ^ ^ P ^ ^ ^
galvenokārt ķīnieši u n . k o r e j L i , var
aattiļaauuttiieess vviissaass šs ius iluuKkssaa nlieeitaass . Hcāesn rnijoa sNaovāelma , AkSasV ppiUrmsosn ag adtiae saībtātemi-,
; m k s t e n sešos .pievakarē Taro S u - h ^ ^ kļūtu pasaules pilsonis un
cuki i r atkal mājas Šodien nav pa- vispirms apmetās kādā Izbumbotā
redzēta karsta pelde, jo malka un Kaseles nama virs cūku kūts, lai i z -
ogles maksā lielu naudu." Tas Taro Uj^^^^t^ ^jg^g grūtumus, kas jā­kremt
visvairāk, jo. viņš, tāpat kaL^g^ieš vāciešiem pēckara laikmetā.
oiti.Jaoaņi. biezi mīl mazgāties. Uz p^j. Noelu ilgu laiku nekā vairs
publisku pirti arī. neatmaksājas/iet. nedzirdēja. Tikai novembra vidū v i -
leejas karte maksa 1 jenu, pie kam vārds atkal• parādījās laikrakstos
ūden^ ļkopigaja baseina nav gluži sakarā ar to, ka viņu bija aiztureiusi
tīrs.. P i e tam par gabaliņu ziepju fj-g^^^jogigs policija. Džerijs Devi ss,
jāizdod 80 jenu. kas kļuva „pasaules pilsonis Nr. 2",
Vakariņās mazā Japāņu ģimene ēd acīm redzot daudz vairāk interesējas
gandrīz to pašu, ko brokastīs: par p o l i t i ku un reklāmu. Viņš saistī-drusku.
rīsa un augļu. Rit izsniegs j a pasaules vērību apmezdamies tel-mazliet
zivju, tad vienmuļajā ēdie- t l , ko uzcēla U N territorijā pie Sajo
nu kartē būs neliela pāi-maiņa. ļpils Parīzē, un pēc tam nemitīgi da-
— i — rijis visu iespējamo, l a i par viņu rū­gi
lielās šosejas un dzelzctļus apsar­gā
holandiešu armija. Kopš nemieru
sākuma pretinieku gūstā krituši i^p
5000 Holandes karavīru un civilistu>,
Iedzimto bruņotos spēkus vada Ja­pāņu
un vācu virsnieki. Pēdējo vidi"
i r arī kāds ģenerālis, bet vairumā to­mēr
bijušo vācu zemūdeņu apkalpe;
vīri, kas fpēč Vācijas kapitulācija
devās uz Japānas kontrolētajiem ap^
gabaliem. Indonēziešu nemiernieki
armija i r viena no dīvainākajām, kā-da
Jebkad pasaulē f-edzēta. To ko
mandē vācu un japāņu faši.stiski
virsnieki, pasaules forumā šie kara
vīri parādās ar nacionāliem sauk
ļiēm, bet komunisti armiju, apgād,
ar ieročiem un Ļeņina un Sta
mācību." U n sirmais redaktors smc
gi nopūšas.
Batavijā, oktobrī.
. S p o d r i s K 1 a u v ē r t s
• v.
ir
Oktobra beigās Parīzē nr
dibināja īp.ašu komiteju Dēvisa ar
īšanai Sīs komitejas locek]
vidu i r daudz pazīstamu franč
rakstnieku, redaktoru un gle:
notāju. Iespējams, ka daļa ,,p(
saules pilsoņa" atbalstītāju ātsa.
pēc pēdējā izlēciena UN, kas aizd
mīgā; kārtā izskatās nevis p)ēc-.^^{pr
saules pUsonības", bet gan pēc\ pt
saules revolūcijas cīnītāja trika.
ar lieaizsa^
c z e r i c r i n^
as ledājos
Antarktikas ledāju vidu, tuvu te
piekrastei,; iepretim Austrālijai atro
das.apmēram 20 km plats uh 50 k r •
garš apgabals, kur zeme brīva n
edus un ezeri neaizsaluši, paskaidro '
a amerikāņu flotes pagājušās ziē
mas antarktikas ekspedīcijas dalīb -\
nieks' ģeoloģijas doktors Epfels Ame-'\
rikas ģeologu .biedrības gadskārtē
Jā sanāksmē Ņujorkā. So tā; saukto
Bendžera oāzi. jau gadu iepriekš n'
gaisa -konstatējusi. Bāirdaekspedīi-^^
cija;.:;-:;;;;^
. Epfels. ar pavadoņiem helikopter.
nosēdies oāzē un uz dažām: dienān
iekārtojis tur Tiometni. Klima'ts''' t u i ;
i r neparasti ^uss, uh 'nedaudzai.*
sniegs nokrītot gandrīz momentā ii>-.
garo. Oāzi no visām pusēm aizsarga
augsti kaini. Antarktlskajā va.saras
sezonā saule neļauj aizsalt sekla­j
i em oāzes ezeriem, kuros atrodami
zemākas pakāpes stādi. Izņemot da­žas
. ceļotājas kaijas, cita dzīvība oā­zē
nav novērota. Pēc Epfela apgal­vojuma,
oāze pastāvot jau vairāk
simtu gadu. Antarktikā, droši vien,
esot vēl'citas, līdzīgās, kaut mazākas
oazes: Zemes klimatam kļūstot s i l ­tākam,
varot smaidīt to paplašinā­šanos.
NYICT _
7
'.* '
• !