1948-12-14-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
0
''''.'^^ā literatūrā
ja nu Jo
stratt
ejs izteicies, Ka n n t Sen.
benim līdzīgs kavš bū,
^nit ka ģenerālis t^""" ^'^^i Pie-ŗs,
acīm redzot fri,.l"-^''a''-essa.
[kr zieiennāa.Vid, nieku i'^e^i'S^K,"m^ves'a'^na i miera
atornbumb,
m. Jauniem w . l'^.^.H «ahdzinā-
Utvian Nevvspaper
P,b!lsM undcr EUCOIVI Civil
iffairs Oivisjon Authpnsation
ind Editor: Kārlu Rahacs.
np Camp Kleinkōu near
CuD7.burg/D Printer: ,,Schwab.
Volksbl." GUnzburR/D., Bgm.'
Landm.-Pl. 7, Circnlation • 4000.
Published three timea weeldy.
Editorial oHice: Gūnzburg/Do.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 113 (218)
Otrdien, 1948. g. 14. dec.
Iznāk tris reizes nedēlā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sadarbības
kopa. Atbildīgais redaktors
: K. Rpbācs, redaktori:
L, Bērziņš, M. Culīlis, B. Ķīselis,
A. Liepa, H. Minden-bergs,
A.Smits. Adrese; Gūni-burg-
Dc: red.: Dorniniku^-
Zimmeŗniannstr. 2 (tālr, 50).
apg.: Marktpl. 25 (t. 84).
ļ^av jāstrīdas ^
^Pārdrošu un niSn-'"^^'^^^^
-mu. Jauniem toa^^^^
,^ādš .pat l i k t S f 2 ^
Jkamentlem., Cik r d^
.berkulozi bet b P 7 a o v . ' ^ ^^^^'^^
.iktpardaudrStuST^^^^
Nii. Sākot .jaunā S
ludziem blakus'iklff^
i l uz; laboratoriskiem Dētiinmr'
— 0 $ V
•rina
iĢluzi to pašu var teikt par iau.
^ a i T i vajadzēja,būt^1^
i » 7 a laika bi]a valdošā doma jo vi-'
armijas bija apbruņotas ar ļau-
•un vēLnepieredzēti iedarbīgo ie^
^ r - a o z m e^
ija butu bhvi stāvējusi už klaja
ika, tad pretējās puses ložmetēji
Gādādami 500 reizes minūtē būtu
to tikuši galā. Bet ložmetēju neit-
.izeja lāpsta un armijas nokapā
tās palīdzību izraktās bedrēs un
,yJT)s. .Gaidītās ātrās izšķiršanās
ļta_^ karš ieilga uz 4 gadiem un to
spēja; paātrināt arī pārējie torei-
)ie. cīņas līdzekļi, kas savam lai-m
,bija pietiekami sensacionāli,
et kaujas gāzēm, sākuma noderēja
I mkārša marliia saite; bet vēlāk
Slu kārba. Zemūdenes uzvara.?
J i e n u s a v L i k ā r t pirmā karā aptu^
ia;^konvoju sistēma, un dziļuma
Imbas, kam otrā karā ar vel lielār
sm. panākumiem piebiedrojās ra-rs;
Arī otram karam, kā tas
'ār zināms, vajadzēja būt zibens
ŗam. Laikmetā starp pirmo un
P karu ļoti populāra kļuva itāļu
lerāļa Duē aviācijas-doktrīna; kas
^īja,:ka nākamais kaŗs ilgs tikai
^.as stundas, jo uzbrucēja'aviācija
naz nepieļaus pretiniekam mobi-ities./....
••.
lens ho vissvarīgākiem cīņas
:ekliem :otrā karā bija tanki.
Mski rēķinot, tie pietiekamā
atā koncentrēti spēja uzveikt
;ru šķērsli. Bet tajā pašā laikā ai^i
Ta piemita savas vājās puses. Tan-
H brīžiem šķēla ienaidnieku gluži
i nazis šķeļ ķīseli. Tas ir: kad na-izgājis
cauri, ķīselis atkal
kopā. Šādu iikteni vācu
Izivdja ļķā, Dienvidslāvijā
i
• i
•i
m
14
w
Pēc BBC'!infornaācijas, np Vašingtonas
'oficiāli paziņotsļ ka ASV gai«a
flotes vadība paredzējusi-daili no
savāni .Japānā stacipŗiētājārri^U
šinām pārcelt uz Vāciju. Bez tam
vēl -decenabri-^sot paredzēts par 1050
vīriem palielināt aviācijas personālu
Vācijas aiT^rikāņu^ Jf^slā. Šo pār-kāļtojumir
n'olūks esc^t vēl t ā l ā k o a -
stiprināt «gaisa tiltu" - uz Berlīni:
Sinī pa^ nolūkā 15. decembrī atklās
yei vienu ja-uņū' lidlauku Vei-
^^enbru^ā pie Celles.i
Padomju ģenerālisiĻukjanČerd^
rakstā; amerikāņu iestādeni atzinis
par nepietiekamu amerikāņu atbildi
uz viņa iepriekšējo protestu un no
jauna apsūdz amerikāņu; lidotājus
::daudzkārtējā gaisa satiksmes notei-kurnu
pārkāpšanā ,,^aisa: koridorā'•
uz -Berlīni. Ģenerālis aŗl atkārto
draudus, ka /ļcrievi piespiedīšot nosēsties
ikvienu lidmašīnu, kas parādīšoties
virs krievu joslas- „bez;;pie-
•tiekāmam pazīšanas zīmēm'' vai pārlidošot
,,^aisa koridora" robežas.
Angļu iestādes devušas saviem pilotiem
rīkojumu arī evenJDuālu krievu
draudu gadījumā lidot tālāk. ^
Sestdien Taunusa kalnos. nogāžo-
;ties kādai amerikāņu ,,Skymaster"
tipa lidmašīnai, galu; dabūjis viens
apkalpes' loceklis; bet pārējie pieci
ievainoti.. Līdz šim ,.gāisa tilts" .prā-
; si jis jau 24 amerikāņu lidotāju dzīvības;
.•• "V ;
•^'-BBC-lus
ne apvainoju
runu
_Pēc divu gadu nepārtraukta darba, ko visk^m līdzekļiem niēii
kav<?t Padomju Ŗavienlba,sest(iien Apvienoto Nāciju; piln^japiilce ar
balsīŗa pieņenia pir-mo starptautisko cilvēka tiesību dekiarāc'iu. Pret
pienemšaiiu nebalsoja neviena valsts.; Atturējās PadonijuSavicn
tīts; satelīti, Dienvidarrika'uņ^ Saaudi Arabija. Kopā ar masu slepkavību
nosodīšanas konvenciju cilvēka tiesību deklarācija ir vai vienīgais pozitīvais
sasruegums Parīzē.
Tiesību deklarācijas pirmais pant^
nosaka, ka v'^,VISL cilvēki piedzimuši
brīvi, neraugoties Uz rasi, ādas-krikšu,
ticību un naGionāi:tāti".; .Deklarācija'
tālāk;;;paredz nodrošinājumu! pret'
patvaļīgu; apcietināšanu, rupju [ |āp-iešānos;
nosaka azila tiesības :nalī|tis-kajiem
bēgļiem,: paredz dzīvokļa; uņ
kprespondences neaizkaj'āmību^.:' g
rantē katram' cilvēkam d^mu, un v ā r -
da.;brīv);bu, brīvu; nodarbošanās iz-
,yēli,;kustlbas brīvību, sociālu; nodrošina
jumu un brīvību i:^vēiētiesizg'Jī-tību.
Katrs cilvēks pēc tiesību fick-larācijas
var brīvi doties laulībā, tieši;
vai caur saviem .pārstāvjiem piedalīties
valsts darbā uņ'tārn jtiešības
uz savu privātu īpašunnu. ;;: :
, Vēl īsi priekš: nobalsošanas ;Pa-domju
Savienības delegācijas | vadītā
ļs, ārlietu viceministrsVišinsķis
mōPļināja; panākt, ka cllveļ^a tiesību
deklarāciju;atliek līdz mākamā g^da
septembrim, nosaukdams: tās pašreizējo
redakciju par; ,^nepanešaimu ie-
;j;aulcšanos\eiW:valstu iekšējās
Višinskim bija;sevišķi iebildlimi .pret
kustības brīvību un tiesībām; katram
brīvi izteikt savas domas. Padoi^
n macis
dcIcgāci jas; yadītājs; g:ribē j a šo['pnņ-tu
ierobežot tādēļādi, . kā . br:vi var.
izteikt vienīgi; . ..ciemokratijas; idcā-lus";
nri apkarot fašismu. ^ Pārejie delegāti;
šos priekšlikumus •. noraidīja-
Britu pārstāvis ironiski piebilda', ka
Padomju .;Savienībā;;an/ cilvēkā • tiesību
^;deklarācij]>; vēlētos pieskaņot
s-avām tbtāHtāra ļām tendencēin ;;un.
interesēm -aiz; dzelzs aizkara;: ;P^'et
deklarācijas; pieņemšanu beigās'-to-:
mēi;•neiedrošinājās balsot ari Vīšin-'^
skīs.'-:' "
•Kad š i s ; ; 5 v a r ī g ā i s huniāmtātes d^^
liūments,; bija; pieņēmis.; Ap vienoto'
Nāciju^locekļi Sarīkoja ovācijaš;Ruz-velta
kundzēni, oo: viņa izlietoja visu
savu enerģijū un autoritāti, lai; starn-tautiskaislorums:
pieņemtu V;G
tiesību dekla r ā ci j u: Pat i esībā. tā ir
ti ka i. pir m ā jda ļ a paredzētai tiesību
chaiHai,:ka^; Apvienota ļām ^Nācijām
vēl jāpieņem, Otrā daļā dpniā^
tvert stārptantiskās: tiesības,; bet \trešajā;
;.būs soeciāls protokols par; vie-^
nošaņās; iedzīvināšanu: Kad; Š;Q: pro-^
tokolu.-; parakstīs;•;attiecīgās- .valstis,
tad; abas ;pirmās daļas iegūs likuma,
'spēku; ;;••• ;•-•'•'•-•'^:v;'.-".'--'^
•-;/;';-.:^ •.'••; ';^(Bdgas;''3.vipīp.):;.\::;
.; Ar •yāldlbas;;iēmūmū- arī IJn
rijās, ;armi jā; nodibināls^poļiti'^^
Institūts.•.;Svētdicn;3ūdapešiā svinīgi;
at kl ā ja: īp aš u; ak a d <^m ju . k u rā
• s a g atavos šos • jaiuios ;.JVUdzinā-vtājus".;;;-
Aizsardzības ;:v;^
;y]etni.cķs paskaidroja, ka pōlitrur
;ldem;.būs^ jāveic uņ : at-;
bildīgi' uzdevunn"; Viņi;:izskai.dros.;;
:ka]-avīriem: tautas • ;• denidkratijas/
;ideālus, audzinās tofparrpacitis
; tiem un^ mfieīs;;.mīlēt^^tāļtnu.. ;;^;;; •
•; CechDsJovalviiā;.:; ;s^^ ņo;
zemniekiem - un strādniekiem; taisīs
diplomātus:;; Prāga^^
• ^auĶi^]rplā,v;kurā;:;apinacļs diplo-!;
; m ā i ā un kolisulāra:; • dienesta.
darbiniekuC;;: Oticiā 1 ā ;paz.iņojurnā;
V' t (: i k t s,; k a n āk a m i e C ecVi o s 1 o v a k i -'
• ias diplomāti būs ; zeinnieki.;, ;un;:
strādnieki. :••; - B
skaidrība
nacionātas
tanki
tā ai'i
^ P | e v i j ā iin citās zemēs. Taisnība,
''~'m^^ karam bija daudz lielāka tie-
" ļ-kļūst parzibeņkaru, jD n/^brucēju
pja^; vairs- negāja kājām, bet
bca ^dažāda tip?i mašīnās. Bet an
ipstākļi vai pretdarbība stipri sapņa
ja iepriekš aprēķinātās ieroču
Ias.. .Magnētiskā 'mīna ; vairs
)raga, kad' kuģi apjozās ar me-
; stiepli. Tanki medarboiās;dub-m^
alā.,Pirmos ;,V" ieročus ang-ļZnlcinātāji
iemanījās novirzīt no
ka, tos;lidT)jumā viegli bīdot ar
ļāšīnas ;,piākšņa-' galu.; Sādu.; uz-pjumu
varētu ::turpiņāt ilgi; ^^^ļ
vienīgi,,apstiprinātu to, ka;an
pasaules kara nebiia tāda iero-^
cas viens pats spētu izšķirt ka^;^,
liera jautājumu. Var pat i7jaai-ka
relatīvi visievērojamākā lo-
^ismaz austrumu frontē, bija sa-vienkāršai
metalla caurulei
imetējam.
ja mēs ;šini apskatā vērtējam,
bumbu, tad vispirms rodas. Ja^i-bs,
vai atombumbu, nākamā 1^^^:
lietos. Neaizmirsīsim, ka V/^.
Ieilgs .kara vadonis, kāds b^^^^^
Irs, neizspēlēja divuS; svangu^
ļpjus — kaujas gāzes .
^stā gaisa šāviņus. Tās •
J no atmaksas! Zināmos ^aP-
)S tas pats var notikt ari
'ļumbu, un tad, protams.,^)'
arī galvenais apsyēinams,k^?
, nākamo karu .raksturot ka
un īsu. Bet ari tad, ja '^^^I^-
?u patiesi lietotu, nedrīkstētu •
irst, ka darbā jau tiek likti v:s^
, ; kas varētu : tās darbība..
PASAULES >30CimSTISKAISIEČmĶ NO KURA
SOCIĀLISTI BĒG
ļ^Sapi'ašanās ar Maskavu jāpanāk, pirms Padomju Savienībai ir
atombumbā," izteicās angļu konservatīvo partijas līderis un kara laika
premjers Vinstons Cercils, runājot konservatīvo opozīcijai vārdĶ britu
apakšnama ārpolitisko debašu otrā diei^a. Sava runa piektdien'Cercils
bez tam prasīja cfekiivu Lielbritānijas politiku g^rieķija, kā m Spānijas
politiku (jrrieķijā; kā arī Spāni- sakaru atjaunošanu ar Spāniju.
Britu strādnieku valdības >^ārdāpretpaskaidrojum^i^^
nistrijas valstssekretārs Mējū.
i , Aas vareru tas '-i.^v^ • -+a
l i mazināt Tiek,decentrāli^^eta
ļu vadība un apgāde,; i'ūpi'i^^'^^^
I . yaj.
tlikušas neskartas pēc <
'••kara.-..'•••.;..;'
(Turpinājums .^«^kos)
Runājot par ; Vāciju, ēerčils paskaidroja,
ka konservatīvo; partija
visumā, ir vienis;pratis; ar ^valdības
galvenajiem principiem Vācijas polī-tikā.
Bļerlīņes /.gaisa tilta" panākumi
esot pierādi [urns; vāciešiem, ka tieni
arvien ciešāk jāapvienojas ar rietumiem.
Anglija un Francija . visvieglāk
varētu saprasties ar federā-tivu
Vāciju:; Vācijas atvešana atpakaļ
Eiropas tauta saimē būtu jāatstāj
Francijai, kas visvairāk cietusi no
Vācijas. Berlīnes velēšanas pierādi--
jušas vācu: rakstura stiprum?!).atjaunošanos;
Tagad vāciešiem jāmācās
pašiem sevi valdīt un pašiem savu
maizi nopelnīt. .
Tālāk konservatīvo vadītājs uzsvēra,
ka saprašanās ar krieviem būtu
jāpanāk: vēl iekām tie ieguvuši
atombumbu. Pierādījumam^ ka viņš
pats allaž bijis par saprašanos ar
Maskavu,; Cercils nolasi ja izvilkumus
no vēstules, ko viņš 1945. ģ. 29. aprīlī
^^osūtljisStaļinani. Vēstulē [ ēerčils
dara Staliiiu uzmanīgu uz- to, ka
būtu; bīstami atstāt bez ievērības
pieaugošās austrumu un . rietumu
pretišķības. Spēcīgu-balstu pasaules
brīvībai; viņš saskatot angliski runājošo
tautu ciešā vienprātībā; un
sadarbībā.;- ;;/•••;•;•':•';•'.';':';;
,,Kādēļprct•spāniešiem jāiztm^as kā
pretizstumtajiem: tikai tādēļ vien, ka
viņus patlaban valda tieši; ģenerālis
Franko?^' vaicāja opožicijas vadītājs,
norādīdams,; ka Spāni jā vēl: arvien
esot vairāk brīvības nekā zemes aiz
»>dzelzs aizkara".; Tādēļ Lielbritānijai
būtu jānosūta savs diplomātiskais
Pārstāvis ūz Madridi,; tikko tam pievienotos
UN, un Spāniju būtu uzņe-;
. niama citu tautu saimē. Tālāk Cer-
^^Is ar atzinību norādīja uz^^^b^^
dibas saoratīgo un enerģisko rīcību,
^as, Lielbritānijai ļāvusi nodrošināt
amerikāņu palīdzību uzbrukuma ga-
<iUtmnā.,;,
Mdlhas vārdā Vinstonam Cerči-iam
atbildēja āri i e t ā ; ministrijas
vms
KEPENIKAS BIRĢERMEISTAKA
. ^:'. ...ATKLĀJUMii^^
; KeDenikas rajona birģermeistars; '
BGr!īņes;:;ķrievu sektorā-t ;:ruņu?.
kādā; sanāksmē, pie; kām,;:spriežot; •
pēc ;Bādeņbādenes raidītājā Intormā-ici
jās... izteici s.;.pa rēģo.jumus;^m^
dzis, līdz:šim nedzirdētus: izskaidro-;;.
'jumus.;/.;.;•,. • ;;'-•.•;-^••,:-.':\ '.''.v;.^'---'•!:••''
Vispirms birģermeistars,; ka%; ir;
ŠED ;bīēdrs, pareģojis. ka :britu ;• k a - ; •
^t'asņēks līdz nākošā:-gada; l . ^ a ;
būšot; atstājis; Berlīni: Tālāk viņš., ;;
lūkojis:: izskaidrot; klāusUājiēi-n;;.Jstos-..
iemeslus";;kādēļ.; Ia1e\^iem^^^
icnālvot .Berlīnē.' notikj^š^i^t^kscesiv; ku-i.;;
ru-s; ber]īnieši ;ņevaiv/aizmirst vēi^
'(iien; proti .;^;ķrievi^;:kaļ'avīru iztui'ē-•;
;;šaiK)s;. pret •; iēdzīvotļāļieni/V •-ipaši. ;
rīcību ar;;vācū sie\netēm;rPēc:^K
nikas; rajona vecākā 'izteicieniem, i z ^ ; :
• sk; vi droj mns visam: b i jis apst ākl is, k a:,;
ņadomiu armijas,visā;f^avaja ceļā nq;^^^
;Sta:];rņgr'ādas :ļī(:ļz;'Borlinēi;;; ;gandrīz';;;
v:eesot;.sastapu^as sie\nešu-ķāi'tas, r a r : •
dījumiis,; jo; vācieši^ visas;'': sievietes :;
iepriekš;;.d-epoi-t:ēj;uši.;;; Bez/tam paši''?;
ļjcrlīniošivbijilši:.vaiņojaini ;minētajos ;-
•eksGes(::|s:;jo; cieņājuši^k
Tus;:ar doi^vīņu,. . Beigās komunistu: :
;;bir5^;^^rmeis1ai% pivziņojisvka padomju
iestādes patlaban apsverot, dažādas;
iespējas Berlīnes ;iodzīvotājii;;; stā-;•;
•vokla uzlabosanuir ;: ; ; ^ BB "
acies ielaišanas
KAPUS BmESMUSTSStUS^D
• ,; VSČIJĀ PAR.BALtlEŠIEM '.'
vālstssekretārsvMejū. : Vjiļpirms;
pieskārās; Ķīnas; .prob]ēniai:.|'nor
ķļa; britu: valdība nedomājojt ;atteik-;
;ti|es; no; sava, stāvokļa :H;pngkoņgā.
I^forādijiš, kā no- opōzicijas^
pļirmo; reizi / izteikta prasība pec
Pranko Spānijas iesaistīšanas ;Rie-ti^
mu apvienībā,;. Mējū atgādinaj^,
ka; spāņu; „Zilā divīzija" pēdējā kara
cinījusies pret Padomju Savienību.
Sļāda Spānijas/izturēšanās karā 'esot
svarigs iemesls, /kādēļ angļu valdība
nevarot pievienoties Spānīiasl;]Diesai-stīšaņai.
Arī aizstāvēt Spānijas ;Už-
.ņemšanu ;UN ; pašreizējosv apstākļips:
būtu smaga; psīcbo;ioģiskakļūdā. Uz
to Cercils starpsaucienā savukārt • at-gādiņāja,
ka: arī Kālija; un vēl ci^^^^^^
valstis /cīnījušās pret - Padomju Savienību./
Nākošajā dienā ;Cerčils ^pārpratumu
novēršanai/ paskaidroja, ka^
savā runā apkašhamā'viņš/gan pr^^^
sīlis Spānijas uzneņašanu/UN, bet/rie
tās iesaistīšanu; Rietumeiropas ūnijā
vai; Vienotās Eiropas parlanrēntā. ;
Beidzot Mējū pievērsās ;]ļ{asaules
daļai, ko mēdzot/saukt; par tās^^
ciālistiskb iecirkni" bet no kura nē-pāriraukti-^:..
plūstot-' aiz:^
padzīti''sociālisti. / Af.;;Pastāvii^aiā^
runu cīnām ' Apvienotajās , Nācijas
Lielbritānija esot ierautā; propagandas
:1cara, un tai; nekas/ cits. neatliekot,
; kā šai nzsņiestajākarā.iespēja-:
mi labi aizstāvēties/' / '-./•; : •;
: Novērtējot. parlamenta; ārpolītisk^s
debates, britu prese;sevišķu/v^
veltīja Bevina un Gercila runām; ^ T i mes",
,ļ)aily / Telegraph", / „Daily
Herald" un vēl citi lail^raksti izcēla.
Bevina?optimismu par; Žiēmelatlan-tika
pakta sarunu paredzamo iznākumu.
Liberālais ,,Manchesļēr:Guaŗ-'
dian*' gan Bevina runu apz mēja par
pabālu, bet atzina par svarīgu to;runas
daļu, kur izcelt^ ri^tuAnu; pasaules
organiz-ēšanāš: f
BBC'
prezidija loceklis R. Liepiņs uņ Balti
jas SievJešu Padomes priekšsēde
T. Erdmane sestdien un svētdien apmeklēja
latviešu nometnes Kleinke-
Cāv Augsbuŗgā; un ; Miņcheņē.: Šajos
apmeklējumos īi. Liēpiņš - referēja;;
par LNP delegācijas dārbībn Parīzē
tJN: sesijas laikā, dodams /arī pašreizējā
stāvokļa:vērtējumu, bet'T. Erd^/
mane iepazīstināja /a;r/Baltijai
viešu Padomes darbību. / / Ŗ L i e p i ņš
savā ziņojumā īpaši / pasvītroja višu
trijņ Baltijas tautu pārstāvju/kopējo,
saskanīgo/ rīcību, kas izraisīta ne
vien no kopējas triju: tautu ģeopolitiskās;
situācijās, - bet ko,;iedvesrņoju-šas
arī domās ; par .Baltijas; valstu
ciesu saimniecībās : un • politisku sa-;
.darbību nākotnē. Tādas domas savukārt
: atbilst idejai par/ Eiropas fede^;
rāciju:-'';:•;•• /;•'•'";/•
: LNP pasākUniS;;tieši. informēt taur
tiešus nometnēs par padomes darbību;
ir gaidīts un apsveicams.;
Amerikāņu; zurnālisti, 1cas kā TR0
viesi. .apmēklēja;:DP nūmetnes Vāci jā
un Austri;iā un- /pēc tam -atgriezās/
ASV/ar/pij'iņo •kuģi kas.veda Saska-.;
;nā ar DP-icēļošanas;/likumu;:uzņem--
tos/ jaūnos^;iecelotājus::.rakstijuši /un'
vēl 1;urpiņa ;rakstīt:• par. /saviem ;:;::io-spaidiem.
/Daudzi publicējuši; rakstu
seri jas par DP. problēmu; ūn gandrīz
visi; viņi./ar / iielaku /vai ; •mazāku
veikšPii attēlojušiDP postu un; cen-;
tienus/ atrast ;mājas; un/ darbuv • Daža
rakstā redzams, ka tā autors apskati
j iš jaūtājūmū ne vien• ar labvelību:,
bet 'pat ar sirds:ciedzi, kā: piemērām;
katoļu ziņu ;aģe.ntiiras NGWC:'Ne
;SerVice. pārstāvis ViJ jams Kiņgs. ;Šis;
katolu;/žulmaļļsts ;pēc; ižldāstī1.uma,
:.ķo viņš redzējis nometnēs, ieceļotāju
izraudzīšanas;komisijās un uz pirmā
izceļotāju; ;kuģa,> atklāti, atzīst- /;ka
pretēļi/daudzu/taeadējā-DP i
ņas;-;iikum;a-pretinieku. ;apgālvoj
rriiem ,, n a v -m e k ā;d a/s; d.i;^
mļ n a c i j a s p r e t k/at oļiem":.
;.; ,.Indianapolis:^ Star" ;;iīdzstrādnieks
ftosefs K:. Ķ//Senercls. kas/ publicē:iis
jaii: 17. rakstus par Dp/starp ;citu/sī-ļvāki;
pakavējās pie ;Indianas/šta.^ā
novietotā /latviešu .advokāta Stagera
; dzīves :stasta,;;;ūn/ pārmet / savam štatam,/
ka ;;tas; ;pārāk^ maz darījis noteiktu
:;DP: ģrupu^ izaiciņāšanai; ;
; ;ir., daudz: citu rakstu, kas liek atdzīt.
ka amerik āņu; žūrn ai i stī: škatī-jasi
DPprobiēmu/vālējām acīm un
atklātām sirdīm. :Taēu i r : arī maza^;
kais viens/Jz;iiēmums — /Dāvids :W:
Nusbaums, ;kuļ:a ; rsacerejumu / ,,New:.
Yoļiv Pdsl": redaktors attinis par eic-nījaiņu
sensacionālam- pasniegumanf
ar m i l z u virsrakstu: ,,DP nomelnēs
mudž prpnācistiy IRO rausta plecus'( i
Virsrakstam/:seko /re<lakcijas^/norā- •
dījums,/kā dažādas:ievērojamas/per- -:
s~o n- as leoiĶ^iu s• as ^ tagadējo DP;
ielāišaņxvs likumu;
5ret;
ka taS:;:,dif>krimi-
Zīniīii
;Lieļie brim;[loiGS un aviācijas;ma-
;nevri:: k a s : , ] i i : ^ ā / n i c c a s ; d i e n a s , beidzās
s e s t d i e n . Ailnntifas / o k e ā n ā /gandrīz
visu' la iku p]osī iās barga vētra, Iva-vējc^
t: sekinī;^as;;ot r ā c i jas. .Manevisos
P i e d a l ī j ā s ; viens ; kauias ;,kuģis,; trīs
' l i d m a š ī n u ' ; b ā z e s ; k u ģ i : ; ^trīs/ k r e i s e ri
,un 2.0;/;iznīcīnātāju.-:/Vētras del'-bija
sevišķi; . g i ' ū t i ; pacelties ; lidmašīnām
no/t)azes; kuģiem. •; /; ; / ^ ' / •;
;/' Manevru;. •: pēdēiā / dienā- • . flotei;
.va;jadzeja; ..apšaudīt"; Pliņuiiās OKtu.
..bet;, zemūdenērri • ' i z s ē d i n ā t • spiegus/
Radars/ t o m ē r ; • oau/ priejc^^ļaicigi;;.atk
l ā j a zemūdeņu tūvGšanojp u n tās--
: t G p r ē t i s k i : nosremdēja.
' n i o b r a u k t / p i e k r a s t e i ti
Izdevās; tūr|i)retiiņ/.,,,atombumbu / uzbrūk
u m ; s " . ; , : ;.///:,-•/.;, ; ; . ; .;
;Ncsen - be1 gušies - arr anierik^
tes;• un av iācij ā s manevri, Labrā doras;
;piekrastē/; kņros •piedalījāsVlOO/ kap
kuģu, ;i7 vismodernākās; zernūdenes
un .37; lidrņāšīnu esl?adrilas./-lstenība.
: tas; bi j a. mēģināj ūms; izsēdināt; :desan-;
tu; Ziemeļkrievijas/. piekrastē, ziņo
Parīzes' .laikraksts /,,Fraņce-piman-cbe".:'
Manevri, notika/.divos/ posmos:
pirmajam vajadzēja noskaidrot.;ķa-.
:dās iespējas' ;ir/Mzsēdināt. desantu
lēzenā; piekrastē; Otrs; bija -.donriāts,
lai Dārliecinātos par flotes operāciju
Piotē ;-vareja^
tvaiuz 200 k m .
am /^šauros, •'/{aizsalušos/.ūde-^
ņps; /piC;: kam: tū vpšanos ienaidn i eka'
ze m e i ap d ra u d-; z ein ūd en es.. V is i šie
priekšnoteikumi. ; i r ; T a k s t u r ī g i ; I V l^
/manskai, ^ no; kurienes amerikāņi un
angļi • varētu;/apdraudēt Ļeņingradu.
Šāvieņot0 /ValstU: admirā 1 itāte .ma-.
nevroš pat urēj-usi-. acis ;'divējādā .yei-da:
operācijas:: padpmju- zemē īcrīķpt
priekštilta/.pozīciju,/ no/kurienes va-.
retu. Uzbrukt Ļeņingradai uņ-Maskavai:
un zemūdeņu di-audds ierīkot gar
Padoiņ j U; Sa vien ības; piekrasti/ pel do-šus
atba]sta/:pūnktus/na~kū):ieļn būr
tu• 1 ešpējams .pacelties ;bumbvežiem,
lai ;..'uzbruktu/lielajā 'pilsētām;-uii
rūpniecības; centriem; ; ;
: Amerikāņu •;admiralitāte^/ • publicējusi.
paskaidro jumd. /ka/ASV: jau tuvākā
nākotnē nzsāks^tādu/flotes vienību
; izbūvi,:/kas:/būtu .'piemērota^^
atomu ;;laikmetam:.; • Pininķārt.:'; paredzēti
' milzu/āv'iācijas ;bazes ;kūģi.
ņo;; kuriem / vārētu/ ;pa celti es moder^
nāķie/bumbvēži: Otrkārt; būvēs 't^^
das zemūdenes,; kurām; būs: liels
;ātrums ;un/-kas spēs/ieniirt lielā, .dziļumā:'
Vēl paredzēti kara kūģivoperā^.
cijām arktiskajos ^ūdeņos uņ zemūdeņu
izņiĢiņātāji.':
/;-'^'^-;:'^" :-v>^^^^^ ;BN/;-.
ņēj.ot' žīdus :un katoļus ;uri; rādīšot -;:
,;speciālas privilēģija(s; tiērii, :ko;;dēvē /
par ,.Volksdeutscļie")^n
ņāmacistu piektā 101drma'^/Eaot jsļu /:
daudz rakstīts par žīdieiTī; kas;kļuvu- ;;
ši Hitlera upuri; bet l<ādi;tad ^ik>t
nezīdu; bēgļi.? Dāvids Nusbaums āt- ; '
klājot līdz; šiin nezināmu- stāstu,dcarn
inateriāli/ esot iegņtv-';ceļojumīr pa;;
DP nometnēm;Vācijā uņ: Austrijā. ;:
• Savu /.stāstu" ^ Nusbaums iesāk ar :
konstatē|umu,/ ka' „DP;sastāvs /Biro- y
; nā / s odi e 11 'iz vērt i es; p a r.'' sa yiF>ei da. ;;
krānšanas;afēru .(racl^et); ķūļ^ā starp /
nezīdu'DP. k^is saņeip ļR:0\^tbāl#.u;;;
dominē divi tā;;sauķto DP;tipi; V^^^ :
eļemcnt;s• • s t ā d ā s ; n o /1iem, -kas ;;at-..;
,^^^akas' i^opatiiētiēs ;tāpee.:k
kad iiav/klajic^ķ tik • labi kā/lagad'v\uņ; '
/bez: tam' ti(^;eērot tikt w / AinerilVii;;;;
vai kādu ci tu.vietu, kur/klātos ..vpl ;
la:bāk''/;Anģļn Joslā: k ā d i IŖO;;dār-bļnieks
esot izteicies,, .ka / š ī . ieinešļa;:;
dēi negribot repatriēties 80; proc/ ;ņo /
-;;poļieiņ/;;;--;'-•.;• ;,';-.;;•.-;•-.-•. :;';;,^>/-^^-"Z.;///•;^';
Daudz ļaunāks,/ turpina ;Ņusbaums,;;
esot/otrs elerņeņts, kas;pēc IRO v i - ; ;
jiam piekpmāndēto;pavtidoņu;liecības
;:„neūzdrošiņotiesv atgriezties 4ā-•
pēC; lva tiem i r ķas slēpjātns''. Kādiis
nomeln es:; /īŖ0;. - administrators,:.. /pēc' •;
fuBbauma ^iņārh, esot ; pārsteidzis '
V1 enu 1-0portieri; (ķāpēc /1ikai yiehņ?;i;;
- rcdv) ar piezīmi,/ ka „DP vidū n' ^
daudz koļaborantu".;:Kādā ļRO ap-f^
abaiā .;s1ābā Vācijā direktores/ esot;
teicis: -Mums ;;teyir./v
ti jas Jau;tu.-Baltieši -ir bēguši; no-kriē- /
Viem. Ļoti nedaudzi; nb;;yiņiem, jā '
vispār tādi ir,; ir darba Vergi. Vācie--^^^
ši apgājās ar baltiešiem kā/ar/līdzī- /
giemy -Mums;ir 'neparasti
augstu izglītību ;un .ho^abākā;m;/^p- /
rindām.; Daudzi i t b r a^
toniobiļds; uņ inūniS/ir^
vēl • tagad br^^vpā^;automobiļos.
Bait i jas taut as)atbaļsti4a^
iu;ar: ii'eliēm: spēkierrī —^ātviešu^Jē-^ /
ģionņ/un;;lietuviešu ;;ieŗoēu;S^^
skrinētī ir: tikai tie-;ž/:kāš bija;:..SS^
:]5irms 1943./g.-janvāra."^; ''^^
Nusbaums atgādina, :ķa pēc ;ASy;;
ieceļošanas likuma; 40;prpc:- np iece-
] (l)t āj i em^ j ābū t /no Balti jas. valstiņa;- ūņ ;;
Aūstrūmpol ijas, bet kāds aimerikāņu;
ierēdnis: Vācijā esot;teicis: ,^Atceraties:
ķā. nacisti bija izstrādājuši:plā-:-
nu /baltiešu ;ģermānizēšanaL; Viņi;:ū^ '
Roii jas; uļ^raini; bi ja ;;kbncentracīias ;•
nometņu sargi. ::GadāSy/ ka^ šad tad. ;
l>āds:/zīdū. D P viņus^^^^
lat/Jcbkuŗām/žīdu; DP, ko; viņš; do-.
{rhā / par • • b Itiešiem.; pn^kraiiiiem:;;
Viņš jums. pastāstīs, ; ka^ ;viņi pU^
1 aūņprātīgāki;;: /par saviem / ;;3ķoiO^
•tājieni/";//y. /; •'•\[:.y,:-:fi-\r ';•;;/';:
-./:;.;..;/••-// ;--{Beiga^,'2;;-lpp^-;•;•:;//;/"
;
\0.
.K:
;t:-;
3= -ag..
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 14, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-12-14 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481214 |
Description
| Title | 1948-12-14-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
0
''''.'^^ā literatūrā
ja nu Jo
stratt
ejs izteicies, Ka n n t Sen.
benim līdzīgs kavš bū,
^nit ka ģenerālis t^""" ^'^^i Pie-ŗs,
acīm redzot fri,.l"-^''a''-essa.
[kr zieiennāa.Vid, nieku i'^e^i'S^K,"m^ves'a'^na i miera
atornbumb,
m. Jauniem w . l'^.^.H «ahdzinā-
Utvian Nevvspaper
P,b!lsM undcr EUCOIVI Civil
iffairs Oivisjon Authpnsation
ind Editor: Kārlu Rahacs.
np Camp Kleinkōu near
CuD7.burg/D Printer: ,,Schwab.
Volksbl." GUnzburR/D., Bgm.'
Landm.-Pl. 7, Circnlation • 4000.
Published three timea weeldy.
Editorial oHice: Gūnzburg/Do.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 113 (218)
Otrdien, 1948. g. 14. dec.
Iznāk tris reizes nedēlā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sadarbības
kopa. Atbildīgais redaktors
: K. Rpbācs, redaktori:
L, Bērziņš, M. Culīlis, B. Ķīselis,
A. Liepa, H. Minden-bergs,
A.Smits. Adrese; Gūni-burg-
Dc: red.: Dorniniku^-
Zimmeŗniannstr. 2 (tālr, 50).
apg.: Marktpl. 25 (t. 84).
ļ^av jāstrīdas ^
^Pārdrošu un niSn-'"^^'^^^^
-mu. Jauniem toa^^^^
,^ādš .pat l i k t S f 2 ^
Jkamentlem., Cik r d^
.berkulozi bet b P 7 a o v . ' ^ ^^^^'^^
.iktpardaudrStuST^^^^
Nii. Sākot .jaunā S
ludziem blakus'iklff^
i l uz; laboratoriskiem Dētiinmr'
— 0 $ V
•rina
iĢluzi to pašu var teikt par iau.
^ a i T i vajadzēja,būt^1^
i » 7 a laika bi]a valdošā doma jo vi-'
armijas bija apbruņotas ar ļau-
•un vēLnepieredzēti iedarbīgo ie^
^ r - a o z m e^
ija butu bhvi stāvējusi už klaja
ika, tad pretējās puses ložmetēji
Gādādami 500 reizes minūtē būtu
to tikuši galā. Bet ložmetēju neit-
.izeja lāpsta un armijas nokapā
tās palīdzību izraktās bedrēs un
,yJT)s. .Gaidītās ātrās izšķiršanās
ļta_^ karš ieilga uz 4 gadiem un to
spēja; paātrināt arī pārējie torei-
)ie. cīņas līdzekļi, kas savam lai-m
,bija pietiekami sensacionāli,
et kaujas gāzēm, sākuma noderēja
I mkārša marliia saite; bet vēlāk
Slu kārba. Zemūdenes uzvara.?
J i e n u s a v L i k ā r t pirmā karā aptu^
ia;^konvoju sistēma, un dziļuma
Imbas, kam otrā karā ar vel lielār
sm. panākumiem piebiedrojās ra-rs;
Arī otram karam, kā tas
'ār zināms, vajadzēja būt zibens
ŗam. Laikmetā starp pirmo un
P karu ļoti populāra kļuva itāļu
lerāļa Duē aviācijas-doktrīna; kas
^īja,:ka nākamais kaŗs ilgs tikai
^.as stundas, jo uzbrucēja'aviācija
naz nepieļaus pretiniekam mobi-ities./....
••.
lens ho vissvarīgākiem cīņas
:ekliem :otrā karā bija tanki.
Mski rēķinot, tie pietiekamā
atā koncentrēti spēja uzveikt
;ru šķērsli. Bet tajā pašā laikā ai^i
Ta piemita savas vājās puses. Tan-
H brīžiem šķēla ienaidnieku gluži
i nazis šķeļ ķīseli. Tas ir: kad na-izgājis
cauri, ķīselis atkal
kopā. Šādu iikteni vācu
Izivdja ļķā, Dienvidslāvijā
i
• i
•i
m
14
w
Pēc BBC'!infornaācijas, np Vašingtonas
'oficiāli paziņotsļ ka ASV gai«a
flotes vadība paredzējusi-daili no
savāni .Japānā stacipŗiētājārri^U
šinām pārcelt uz Vāciju. Bez tam
vēl -decenabri-^sot paredzēts par 1050
vīriem palielināt aviācijas personālu
Vācijas aiT^rikāņu^ Jf^slā. Šo pār-kāļtojumir
n'olūks esc^t vēl t ā l ā k o a -
stiprināt «gaisa tiltu" - uz Berlīni:
Sinī pa^ nolūkā 15. decembrī atklās
yei vienu ja-uņū' lidlauku Vei-
^^enbru^ā pie Celles.i
Padomju ģenerālisiĻukjanČerd^
rakstā; amerikāņu iestādeni atzinis
par nepietiekamu amerikāņu atbildi
uz viņa iepriekšējo protestu un no
jauna apsūdz amerikāņu; lidotājus
::daudzkārtējā gaisa satiksmes notei-kurnu
pārkāpšanā ,,^aisa: koridorā'•
uz -Berlīni. Ģenerālis aŗl atkārto
draudus, ka /ļcrievi piespiedīšot nosēsties
ikvienu lidmašīnu, kas parādīšoties
virs krievu joslas- „bez;;pie-
•tiekāmam pazīšanas zīmēm'' vai pārlidošot
,,^aisa koridora" robežas.
Angļu iestādes devušas saviem pilotiem
rīkojumu arī evenJDuālu krievu
draudu gadījumā lidot tālāk. ^
Sestdien Taunusa kalnos. nogāžo-
;ties kādai amerikāņu ,,Skymaster"
tipa lidmašīnai, galu; dabūjis viens
apkalpes' loceklis; bet pārējie pieci
ievainoti.. Līdz šim ,.gāisa tilts" .prā-
; si jis jau 24 amerikāņu lidotāju dzīvības;
.•• "V ;
•^'-BBC-lus
ne apvainoju
runu
_Pēc divu gadu nepārtraukta darba, ko visk^m līdzekļiem niēii
kav; vēlētos pieskaņot
s-avām tbtāHtāra ļām tendencēin ;;un.
interesēm -aiz; dzelzs aizkara;: ;P^'et
deklarācijas; pieņemšanu beigās'-to-:
mēi;•neiedrošinājās balsot ari Vīšin-'^
skīs.'-:' "
•Kad š i s ; ; 5 v a r ī g ā i s huniāmtātes d^^
liūments,; bija; pieņēmis.; Ap vienoto'
Nāciju^locekļi Sarīkoja ovācijaš;Ruz-velta
kundzēni, oo: viņa izlietoja visu
savu enerģijū un autoritāti, lai; starn-tautiskaislorums:
pieņemtu V;G
tiesību dekla r ā ci j u: Pat i esībā. tā ir
ti ka i. pir m ā jda ļ a paredzētai tiesību
chaiHai,:ka^; Apvienota ļām ^Nācijām
vēl jāpieņem, Otrā daļā dpniā^
tvert stārptantiskās: tiesības,; bet \trešajā;
;.būs soeciāls protokols par; vie-^
nošaņās; iedzīvināšanu: Kad; Š;Q: pro-^
tokolu.-; parakstīs;•;attiecīgās- .valstis,
tad; abas ;pirmās daļas iegūs likuma,
'spēku; ;;••• ;•-•'•'•-•'^:v;'.-".'--'^
•-;/;';-.:^ •.'••; ';^(Bdgas;''3.vipīp.):;.\::;
.; Ar •yāldlbas;;iēmūmū- arī IJn
rijās, ;armi jā; nodibināls^poļiti'^^
Institūts.•.;Svētdicn;3ūdapešiā svinīgi;
at kl ā ja: īp aš u; ak a d <^m ju . k u rā
• s a g atavos šos • jaiuios ;.JVUdzinā-vtājus".;;;-
Aizsardzības ;:v;^
;y]etni.cķs paskaidroja, ka pōlitrur
;ldem;.būs^ jāveic uņ : at-;
bildīgi' uzdevunn"; Viņi;:izskai.dros.;;
:ka]-avīriem: tautas • ;• denidkratijas/
;ideālus, audzinās tofparrpacitis
; tiem un^ mfieīs;;.mīlēt^^tāļtnu.. ;;^;;; •
•; CechDsJovalviiā;.:; ;s^^ ņo;
zemniekiem - un strādniekiem; taisīs
diplomātus:;; Prāga^^
• ^auĶi^]rplā,v;kurā;:;apinacļs diplo-!;
; m ā i ā un kolisulāra:; • dienesta.
darbiniekuC;;: Oticiā 1 ā ;paz.iņojurnā;
V' t (: i k t s,; k a n āk a m i e C ecVi o s 1 o v a k i -'
• ias diplomāti būs ; zeinnieki.;, ;un;:
strādnieki. :••; - B
skaidrība
nacionātas
tanki
tā ai'i
^ P | e v i j ā iin citās zemēs. Taisnība,
''~'m^^ karam bija daudz lielāka tie-
" ļ-kļūst parzibeņkaru, jD n/^brucēju
pja^; vairs- negāja kājām, bet
bca ^dažāda tip?i mašīnās. Bet an
ipstākļi vai pretdarbība stipri sapņa
ja iepriekš aprēķinātās ieroču
Ias.. .Magnētiskā 'mīna ; vairs
)raga, kad' kuģi apjozās ar me-
; stiepli. Tanki medarboiās;dub-m^
alā.,Pirmos ;,V" ieročus ang-ļZnlcinātāji
iemanījās novirzīt no
ka, tos;lidT)jumā viegli bīdot ar
ļāšīnas ;,piākšņa-' galu.; Sādu.; uz-pjumu
varētu ::turpiņāt ilgi; ^^^ļ
vienīgi,,apstiprinātu to, ka;an
pasaules kara nebiia tāda iero-^
cas viens pats spētu izšķirt ka^;^,
liera jautājumu. Var pat i7jaai-ka
relatīvi visievērojamākā lo-
^ismaz austrumu frontē, bija sa-vienkāršai
metalla caurulei
imetējam.
ja mēs ;šini apskatā vērtējam,
bumbu, tad vispirms rodas. Ja^i-bs,
vai atombumbu, nākamā 1^^^:
lietos. Neaizmirsīsim, ka V/^.
Ieilgs .kara vadonis, kāds b^^^^^
Irs, neizspēlēja divuS; svangu^
ļpjus — kaujas gāzes .
^stā gaisa šāviņus. Tās •
J no atmaksas! Zināmos ^aP-
)S tas pats var notikt ari
'ļumbu, un tad, protams.,^)'
arī galvenais apsyēinams,k^?
, nākamo karu .raksturot ka
un īsu. Bet ari tad, ja '^^^I^-
?u patiesi lietotu, nedrīkstētu •
irst, ka darbā jau tiek likti v:s^
, ; kas varētu : tās darbība..
PASAULES >30CimSTISKAISIEČmĶ NO KURA
SOCIĀLISTI BĒG
ļ^Sapi'ašanās ar Maskavu jāpanāk, pirms Padomju Savienībai ir
atombumbā," izteicās angļu konservatīvo partijas līderis un kara laika
premjers Vinstons Cercils, runājot konservatīvo opozīcijai vārdĶ britu
apakšnama ārpolitisko debašu otrā diei^a. Sava runa piektdien'Cercils
bez tam prasīja cfekiivu Lielbritānijas politiku g^rieķija, kā m Spānijas
politiku (jrrieķijā; kā arī Spāni- sakaru atjaunošanu ar Spāniju.
Britu strādnieku valdības >^ārdāpretpaskaidrojum^i^^
nistrijas valstssekretārs Mējū.
i , Aas vareru tas '-i.^v^ • -+a
l i mazināt Tiek,decentrāli^^eta
ļu vadība un apgāde,; i'ūpi'i^^'^^^
I . yaj.
tlikušas neskartas pēc <
'••kara.-..'•••.;..;'
(Turpinājums .^«^kos)
Runājot par ; Vāciju, ēerčils paskaidroja,
ka konservatīvo; partija
visumā, ir vienis;pratis; ar ^valdības
galvenajiem principiem Vācijas polī-tikā.
Bļerlīņes /.gaisa tilta" panākumi
esot pierādi [urns; vāciešiem, ka tieni
arvien ciešāk jāapvienojas ar rietumiem.
Anglija un Francija . visvieglāk
varētu saprasties ar federā-tivu
Vāciju:; Vācijas atvešana atpakaļ
Eiropas tauta saimē būtu jāatstāj
Francijai, kas visvairāk cietusi no
Vācijas. Berlīnes velēšanas pierādi--
jušas vācu: rakstura stiprum?!).atjaunošanos;
Tagad vāciešiem jāmācās
pašiem sevi valdīt un pašiem savu
maizi nopelnīt. .
Tālāk konservatīvo vadītājs uzsvēra,
ka saprašanās ar krieviem būtu
jāpanāk: vēl iekām tie ieguvuši
atombumbu. Pierādījumam^ ka viņš
pats allaž bijis par saprašanos ar
Maskavu,; Cercils nolasi ja izvilkumus
no vēstules, ko viņš 1945. ģ. 29. aprīlī
^^osūtljisStaļinani. Vēstulē [ ēerčils
dara Staliiiu uzmanīgu uz- to, ka
būtu; bīstami atstāt bez ievērības
pieaugošās austrumu un . rietumu
pretišķības. Spēcīgu-balstu pasaules
brīvībai; viņš saskatot angliski runājošo
tautu ciešā vienprātībā; un
sadarbībā.;- ;;/•••;•;•':•';•'.';':';;
,,Kādēļprct•spāniešiem jāiztm^as kā
pretizstumtajiem: tikai tādēļ vien, ka
viņus patlaban valda tieši; ģenerālis
Franko?^' vaicāja opožicijas vadītājs,
norādīdams,; ka Spāni jā vēl: arvien
esot vairāk brīvības nekā zemes aiz
»>dzelzs aizkara".; Tādēļ Lielbritānijai
būtu jānosūta savs diplomātiskais
Pārstāvis ūz Madridi,; tikko tam pievienotos
UN, un Spāniju būtu uzņe-;
. niama citu tautu saimē. Tālāk Cer-
^^Is ar atzinību norādīja uz^^^b^^
dibas saoratīgo un enerģisko rīcību,
^as, Lielbritānijai ļāvusi nodrošināt
amerikāņu palīdzību uzbrukuma ga-
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-14-01
