1948-12-14-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
0 ''''.'^^ā literatūrā ja nu Jo stratt ejs izteicies, Ka n n t Sen. benim līdzīgs kavš bū, ^nit ka ģenerālis t^""" ^'^^i Pie-ŗs, acīm redzot fri,.l"-^''a''-essa. [kr zieiennāa.Vid, nieku i'^e^i'S^K,"m^ves'a'^na i miera atornbumb, m. Jauniem w . l'^.^.H «ahdzinā- Utvian Nevvspaper P,b!lsM undcr EUCOIVI Civil iffairs Oivisjon Authpnsation ind Editor: Kārlu Rahacs. np Camp Kleinkōu near CuD7.burg/D Printer: ,,Schwab. Volksbl." GUnzburR/D., Bgm.' Landm.-Pl. 7, Circnlation • 4000. Published three timea weeldy. Editorial oHice: Gūnzburg/Do. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 113 (218) Otrdien, 1948. g. 14. dec. Iznāk tris reizes nedēlā. Izdevējs: BALK uzdevumā Latviešu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors : K. Rpbācs, redaktori: L, Bērziņš, M. Culīlis, B. Ķīselis, A. Liepa, H. Minden-bergs, A.Smits. Adrese; Gūni-burg- Dc: red.: Dorniniku^- Zimmeŗniannstr. 2 (tālr, 50). apg.: Marktpl. 25 (t. 84). ļ^av jāstrīdas ^ ^Pārdrošu un niSn-'"^^'^^^^ -mu. Jauniem toa^^^^ ,^ādš .pat l i k t S f 2 ^ Jkamentlem., Cik r d^ .berkulozi bet b P 7 a o v . ' ^ ^^^^'^^ .iktpardaudrStuST^^^^ Nii. Sākot .jaunā S ludziem blakus'iklff^ i l uz; laboratoriskiem Dētiinmr' — 0 $ V •rina iĢluzi to pašu var teikt par iau. ^ a i T i vajadzēja,būt^1^ i » 7 a laika bi]a valdošā doma jo vi-' armijas bija apbruņotas ar ļau- •un vēLnepieredzēti iedarbīgo ie^ ^ r - a o z m e^ ija butu bhvi stāvējusi už klaja ika, tad pretējās puses ložmetēji Gādādami 500 reizes minūtē būtu to tikuši galā. Bet ložmetēju neit- .izeja lāpsta un armijas nokapā tās palīdzību izraktās bedrēs un ,yJT)s. .Gaidītās ātrās izšķiršanās ļta_^ karš ieilga uz 4 gadiem un to spēja; paātrināt arī pārējie torei- )ie. cīņas līdzekļi, kas savam lai-m ,bija pietiekami sensacionāli, et kaujas gāzēm, sākuma noderēja I mkārša marliia saite; bet vēlāk Slu kārba. Zemūdenes uzvara.? J i e n u s a v L i k ā r t pirmā karā aptu^ ia;^konvoju sistēma, un dziļuma Imbas, kam otrā karā ar vel lielār sm. panākumiem piebiedrojās ra-rs; Arī otram karam, kā tas 'ār zināms, vajadzēja būt zibens ŗam. Laikmetā starp pirmo un P karu ļoti populāra kļuva itāļu lerāļa Duē aviācijas-doktrīna; kas ^īja,:ka nākamais kaŗs ilgs tikai ^.as stundas, jo uzbrucēja'aviācija naz nepieļaus pretiniekam mobi-ities./.... ••. lens ho vissvarīgākiem cīņas :ekliem :otrā karā bija tanki. Mski rēķinot, tie pietiekamā atā koncentrēti spēja uzveikt ;ru šķērsli. Bet tajā pašā laikā ai^i Ta piemita savas vājās puses. Tan- H brīžiem šķēla ienaidnieku gluži i nazis šķeļ ķīseli. Tas ir: kad na-izgājis cauri, ķīselis atkal kopā. Šādu iikteni vācu Izivdja ļķā, Dienvidslāvijā i • i •i m 14 w Pēc BBC'!infornaācijas, np Vašingtonas 'oficiāli paziņotsļ ka ASV gai«a flotes vadība paredzējusi-daili no savāni .Japānā stacipŗiētājārri^U šinām pārcelt uz Vāciju. Bez tam vēl -decenabri-^sot paredzēts par 1050 vīriem palielināt aviācijas personālu Vācijas aiT^rikāņu^ Jf^slā. Šo pār-kāļtojumir n'olūks esc^t vēl t ā l ā k o a - stiprināt «gaisa tiltu" - uz Berlīni: Sinī pa^ nolūkā 15. decembrī atklās yei vienu ja-uņū' lidlauku Vei- ^^enbru^ā pie Celles.i Padomju ģenerālisiĻukjanČerd^ rakstā; amerikāņu iestādeni atzinis par nepietiekamu amerikāņu atbildi uz viņa iepriekšējo protestu un no jauna apsūdz amerikāņu; lidotājus ::daudzkārtējā gaisa satiksmes notei-kurnu pārkāpšanā ,,^aisa: koridorā'• uz -Berlīni. Ģenerālis aŗl atkārto draudus, ka /ļcrievi piespiedīšot nosēsties ikvienu lidmašīnu, kas parādīšoties virs krievu joslas- „bez;;pie- •tiekāmam pazīšanas zīmēm'' vai pārlidošot ,,^aisa koridora" robežas. Angļu iestādes devušas saviem pilotiem rīkojumu arī evenJDuālu krievu draudu gadījumā lidot tālāk. ^ Sestdien Taunusa kalnos. nogāžo- ;ties kādai amerikāņu ,,Skymaster" tipa lidmašīnai, galu; dabūjis viens apkalpes' loceklis; bet pārējie pieci ievainoti.. Līdz šim ,.gāisa tilts" .prā- ; si jis jau 24 amerikāņu lidotāju dzīvības; .•• "V ; •^'-BBC-lus ne apvainoju runu _Pēc divu gadu nepārtraukta darba, ko visk^m līdzekļiem niēii kav<?t Padomju Ŗavienlba,sest(iien Apvienoto Nāciju; piln^japiilce ar balsīŗa pieņenia pir-mo starptautisko cilvēka tiesību dekiarāc'iu. Pret pienemšaiiu nebalsoja neviena valsts.; Atturējās PadonijuSavicn tīts; satelīti, Dienvidarrika'uņ^ Saaudi Arabija. Kopā ar masu slepkavību nosodīšanas konvenciju cilvēka tiesību deklarācija ir vai vienīgais pozitīvais sasruegums Parīzē. Tiesību deklarācijas pirmais pant^ nosaka, ka v'^,VISL cilvēki piedzimuši brīvi, neraugoties Uz rasi, ādas-krikšu, ticību un naGionāi:tāti".; .Deklarācija' tālāk;;;paredz nodrošinājumu! pret' patvaļīgu; apcietināšanu, rupju [ |āp-iešānos; nosaka azila tiesības :nalī|tis-kajiem bēgļiem,: paredz dzīvokļa; uņ kprespondences neaizkaj'āmību^.:' g rantē katram' cilvēkam d^mu, un v ā r - da.;brīv);bu, brīvu; nodarbošanās iz- ,yēli,;kustlbas brīvību, sociālu; nodrošina jumu un brīvību i:^vēiētiesizg'Jī-tību. Katrs cilvēks pēc tiesību fick-larācijas var brīvi doties laulībā, tieši; vai caur saviem .pārstāvjiem piedalīties valsts darbā uņ'tārn jtiešības uz savu privātu īpašunnu. ;;: : , Vēl īsi priekš: nobalsošanas ;Pa-domju Savienības delegācijas | vadītā ļs, ārlietu viceministrsVišinsķis mōPļināja; panākt, ka cllveļ^a tiesību deklarāciju;atliek līdz mākamā g^da septembrim, nosaukdams: tās pašreizējo redakciju par; ,^nepanešaimu ie- ;j;aulcšanos\eiW:valstu iekšējās Višinskim bija;sevišķi iebildlimi .pret kustības brīvību un tiesībām; katram brīvi izteikt savas domas. Padoi^ n macis dcIcgāci jas; yadītājs; g:ribē j a šo['pnņ-tu ierobežot tādēļādi, . kā . br:vi var. izteikt vienīgi; . ..ciemokratijas; idcā-lus"; nri apkarot fašismu. ^ Pārejie delegāti; šos priekšlikumus •. noraidīja- Britu pārstāvis ironiski piebilda', ka Padomju .;Savienībā;;an/ cilvēkā • tiesību ^;deklarācij]>; vēlētos pieskaņot s-avām tbtāHtāra ļām tendencēin ;;un. interesēm -aiz; dzelzs aizkara;: ;P^'et deklarācijas; pieņemšanu beigās'-to-: mēi;•neiedrošinājās balsot ari Vīšin-'^ skīs.'-:' " •Kad š i s ; ; 5 v a r ī g ā i s huniāmtātes d^^ liūments,; bija; pieņēmis.; Ap vienoto' Nāciju^locekļi Sarīkoja ovācijaš;Ruz-velta kundzēni, oo: viņa izlietoja visu savu enerģijū un autoritāti, lai; starn-tautiskaislorums: pieņemtu V;G tiesību dekla r ā ci j u: Pat i esībā. tā ir ti ka i. pir m ā jda ļ a paredzētai tiesību chaiHai,:ka^; Apvienota ļām ^Nācijām vēl jāpieņem, Otrā daļā dpniā^ tvert stārptantiskās: tiesības,; bet \trešajā; ;.būs soeciāls protokols par; vie-^ nošaņās; iedzīvināšanu: Kad; Š;Q: pro-^ tokolu.-; parakstīs;•;attiecīgās- .valstis, tad; abas ;pirmās daļas iegūs likuma, 'spēku; ;;••• ;•-•'•'•-•'^:v;'.-".'--'^ •-;/;';-.:^ •.'••; ';^(Bdgas;''3.vipīp.):;.\::; .; Ar •yāldlbas;;iēmūmū- arī IJn rijās, ;armi jā; nodibināls^poļiti'^^ Institūts.•.;Svētdicn;3ūdapešiā svinīgi; at kl ā ja: īp aš u; ak a d <^m ju . k u rā • s a g atavos šos • jaiuios ;.JVUdzinā-vtājus".;;;- Aizsardzības ;:v;^ ;y]etni.cķs paskaidroja, ka pōlitrur ;ldem;.būs^ jāveic uņ : at-; bildīgi' uzdevunn"; Viņi;:izskai.dros.;; :ka]-avīriem: tautas • ;• denidkratijas/ ;ideālus, audzinās tofparrpacitis ; tiem un^ mfieīs;;.mīlēt^^tāļtnu.. ;;^;;; • •; CechDsJovalviiā;.:; ;s^^ ņo; zemniekiem - un strādniekiem; taisīs diplomātus:;; Prāga^^ • ^auĶi^]rplā,v;kurā;:;apinacļs diplo-!; ; m ā i ā un kolisulāra:; • dienesta. darbiniekuC;;: Oticiā 1 ā ;paz.iņojurnā; V' t (: i k t s,; k a n āk a m i e C ecVi o s 1 o v a k i -' • ias diplomāti būs ; zeinnieki.;, ;un;: strādnieki. :••; - B skaidrība nacionātas tanki tā ai'i ^ P | e v i j ā iin citās zemēs. Taisnība, ''~'m^^ karam bija daudz lielāka tie- " ļ-kļūst parzibeņkaru, jD n/^brucēju pja^; vairs- negāja kājām, bet bca ^dažāda tip?i mašīnās. Bet an ipstākļi vai pretdarbība stipri sapņa ja iepriekš aprēķinātās ieroču Ias.. .Magnētiskā 'mīna ; vairs )raga, kad' kuģi apjozās ar me- ; stiepli. Tanki medarboiās;dub-m^ alā.,Pirmos ;,V" ieročus ang-ļZnlcinātāji iemanījās novirzīt no ka, tos;lidT)jumā viegli bīdot ar ļāšīnas ;,piākšņa-' galu.; Sādu.; uz-pjumu varētu ::turpiņāt ilgi; ^^^ļ vienīgi,,apstiprinātu to, ka;an pasaules kara nebiia tāda iero-^ cas viens pats spētu izšķirt ka^;^, liera jautājumu. Var pat i7jaai-ka relatīvi visievērojamākā lo- ^ismaz austrumu frontē, bija sa-vienkāršai metalla caurulei imetējam. ja mēs ;šini apskatā vērtējam, bumbu, tad vispirms rodas. Ja^i-bs, vai atombumbu, nākamā 1^^^: lietos. Neaizmirsīsim, ka V/^. Ieilgs .kara vadonis, kāds b^^^^^ Irs, neizspēlēja divuS; svangu^ ļpjus — kaujas gāzes . ^stā gaisa šāviņus. Tās • J no atmaksas! Zināmos ^aP- )S tas pats var notikt ari 'ļumbu, un tad, protams.,^)' arī galvenais apsyēinams,k^? , nākamo karu .raksturot ka un īsu. Bet ari tad, ja '^^^I^- ?u patiesi lietotu, nedrīkstētu • irst, ka darbā jau tiek likti v:s^ , ; kas varētu : tās darbība.. PASAULES >30CimSTISKAISIEČmĶ NO KURA SOCIĀLISTI BĒG ļ^Sapi'ašanās ar Maskavu jāpanāk, pirms Padomju Savienībai ir atombumbā," izteicās angļu konservatīvo partijas līderis un kara laika premjers Vinstons Cercils, runājot konservatīvo opozīcijai vārdĶ britu apakšnama ārpolitisko debašu otrā diei^a. Sava runa piektdien'Cercils bez tam prasīja cfekiivu Lielbritānijas politiku g^rieķija, kā m Spānijas politiku (jrrieķijā; kā arī Spāni- sakaru atjaunošanu ar Spāniju. Britu strādnieku valdības >^ārdāpretpaskaidrojum^i^^ nistrijas valstssekretārs Mējū. i , Aas vareru tas '-i.^v^ • -+a l i mazināt Tiek,decentrāli^^eta ļu vadība un apgāde,; i'ūpi'i^^'^^^ I . yaj. tlikušas neskartas pēc < '••kara.-..'•••.;..;' (Turpinājums .^«^kos) Runājot par ; Vāciju, ēerčils paskaidroja, ka konservatīvo; partija visumā, ir vienis;pratis; ar ^valdības galvenajiem principiem Vācijas polī-tikā. Bļerlīņes /.gaisa tilta" panākumi esot pierādi [urns; vāciešiem, ka tieni arvien ciešāk jāapvienojas ar rietumiem. Anglija un Francija . visvieglāk varētu saprasties ar federā-tivu Vāciju:; Vācijas atvešana atpakaļ Eiropas tauta saimē būtu jāatstāj Francijai, kas visvairāk cietusi no Vācijas. Berlīnes velēšanas pierādi-- jušas vācu: rakstura stiprum?!).atjaunošanos; Tagad vāciešiem jāmācās pašiem sevi valdīt un pašiem savu maizi nopelnīt. . Tālāk konservatīvo vadītājs uzsvēra, ka saprašanās ar krieviem būtu jāpanāk: vēl iekām tie ieguvuši atombumbu. Pierādījumam^ ka viņš pats allaž bijis par saprašanos ar Maskavu,; Cercils nolasi ja izvilkumus no vēstules, ko viņš 1945. ģ. 29. aprīlī ^^osūtljisStaļinani. Vēstulē [ ēerčils dara Staliiiu uzmanīgu uz- to, ka būtu; bīstami atstāt bez ievērības pieaugošās austrumu un . rietumu pretišķības. Spēcīgu-balstu pasaules brīvībai; viņš saskatot angliski runājošo tautu ciešā vienprātībā; un sadarbībā.;- ;;/•••;•;•':•';•'.';':';; ,,Kādēļprct•spāniešiem jāiztm^as kā pretizstumtajiem: tikai tādēļ vien, ka viņus patlaban valda tieši; ģenerālis Franko?^' vaicāja opožicijas vadītājs, norādīdams,; ka Spāni jā vēl: arvien esot vairāk brīvības nekā zemes aiz »>dzelzs aizkara".; Tādēļ Lielbritānijai būtu jānosūta savs diplomātiskais Pārstāvis ūz Madridi,; tikko tam pievienotos UN, un Spāniju būtu uzņe-; . niama citu tautu saimē. Tālāk Cer- ^^Is ar atzinību norādīja uz^^^b^^ dibas saoratīgo un enerģisko rīcību, ^as, Lielbritānijai ļāvusi nodrošināt amerikāņu palīdzību uzbrukuma ga- <iUtmnā.,;, Mdlhas vārdā Vinstonam Cerči-iam atbildēja āri i e t ā ; ministrijas vms KEPENIKAS BIRĢERMEISTAKA . ^:'. ...ATKLĀJUMii^^ ; KeDenikas rajona birģermeistars; ' BGr!īņes;:;ķrievu sektorā-t ;:ruņu?. kādā; sanāksmē, pie; kām,;:spriežot; • pēc ;Bādeņbādenes raidītājā Intormā-ici jās... izteici s.;.pa rēģo.jumus;^m^ dzis, līdz:šim nedzirdētus: izskaidro-;;. 'jumus.;/.;.;•,. • ;;'-•.•;-^••,:-.':\ '.''.v;.^'---'•!:••'' Vispirms birģermeistars,; ka%; ir; ŠED ;bīēdrs, pareģojis. ka :britu ;• k a - ; • ^t'asņēks līdz nākošā:-gada; l . ^ a ; būšot; atstājis; Berlīni: Tālāk viņš., ;; lūkojis:: izskaidrot; klāusUājiēi-n;;.Jstos-.. iemeslus";;kādēļ.; Ia1e\^iem^^^ icnālvot .Berlīnē.' notikj^š^i^t^kscesiv; ku-i.;; ru-s; ber]īnieši ;ņevaiv/aizmirst vēi^ '(iien; proti .;^;ķrievi^;:kaļ'avīru iztui'ē-•; ;;šaiK)s;. pret •; iēdzīvotļāļieni/V •-ipaši. ; rīcību ar;;vācū sie\netēm;rPēc:^K nikas; rajona vecākā 'izteicieniem, i z ^ ; : • sk; vi droj mns visam: b i jis apst ākl is, k a:,; ņadomiu armijas,visā;f^avaja ceļā nq;^^^ ;Sta:];rņgr'ādas :ļī(:ļz;'Borlinēi;;; ;gandrīz';;; v:eesot;.sastapu^as sie\nešu-ķāi'tas, r a r : • dījumiis,; jo; vācieši^ visas;'': sievietes :; iepriekš;;.d-epoi-t:ēj;uši.;;; Bez/tam paši''?; ļjcrlīniošivbijilši:.vaiņojaini ;minētajos ;- •eksGes(::|s:;jo; cieņājuši^k Tus;:ar doi^vīņu,. . Beigās komunistu: : ;;bir5^;^^rmeis1ai% pivziņojisvka padomju iestādes patlaban apsverot, dažādas; iespējas Berlīnes ;iodzīvotājii;;; stā-;•; •vokla uzlabosanuir ;: ; ; ^ BB " acies ielaišanas KAPUS BmESMUSTSStUS^D • ,; VSČIJĀ PAR.BALtlEŠIEM '.' vālstssekretārsvMejū. : Vjiļpirms; pieskārās; Ķīnas; .prob]ēniai:.|'nor ķļa; britu: valdība nedomājojt ;atteik-; ;ti|es; no; sava, stāvokļa :H;pngkoņgā. I^forādijiš, kā no- opōzicijas^ pļirmo; reizi / izteikta prasība pec Pranko Spānijas iesaistīšanas ;Rie-ti^ mu apvienībā,;. Mējū atgādinaj^, ka; spāņu; „Zilā divīzija" pēdējā kara cinījusies pret Padomju Savienību. Sļāda Spānijas/izturēšanās karā 'esot svarigs iemesls, /kādēļ angļu valdība nevarot pievienoties Spānīiasl;]Diesai-stīšaņai. Arī aizstāvēt Spānijas ;Už- .ņemšanu ;UN ; pašreizējosv apstākļips: būtu smaga; psīcbo;ioģiskakļūdā. Uz to Cercils starpsaucienā savukārt • at-gādiņāja, ka: arī Kālija; un vēl ci^^^^^^ valstis /cīnījušās pret - Padomju Savienību./ Nākošajā dienā ;Cerčils ^pārpratumu novēršanai/ paskaidroja, ka^ savā runā apkašhamā'viņš/gan pr^^^ sīlis Spānijas uzneņašanu/UN, bet/rie tās iesaistīšanu; Rietumeiropas ūnijā vai; Vienotās Eiropas parlanrēntā. ; Beidzot Mējū pievērsās ;]ļ{asaules daļai, ko mēdzot/saukt; par tās^^ ciālistiskb iecirkni" bet no kura nē-pāriraukti-^:.. plūstot-' aiz:^ padzīti''sociālisti. / Af.;;Pastāvii^aiā^ runu cīnām ' Apvienotajās , Nācijas Lielbritānija esot ierautā; propagandas :1cara, un tai; nekas/ cits. neatliekot, ; kā šai nzsņiestajākarā.iespēja-: mi labi aizstāvēties/' / '-./•; : •; : Novērtējot. parlamenta; ārpolītisk^s debates, britu prese;sevišķu/v^ veltīja Bevina un Gercila runām; ^ T i mes", ,ļ)aily / Telegraph", / „Daily Herald" un vēl citi lail^raksti izcēla. Bevina?optimismu par; Žiēmelatlan-tika pakta sarunu paredzamo iznākumu. Liberālais ,,Manchesļēr:Guaŗ-' dian*' gan Bevina runu apz mēja par pabālu, bet atzina par svarīgu to;runas daļu, kur izcelt^ ri^tuAnu; pasaules organiz-ēšanāš: f BBC' prezidija loceklis R. Liepiņs uņ Balti jas SievJešu Padomes priekšsēde T. Erdmane sestdien un svētdien apmeklēja latviešu nometnes Kleinke- Cāv Augsbuŗgā; un ; Miņcheņē.: Šajos apmeklējumos īi. Liēpiņš - referēja;; par LNP delegācijas dārbībn Parīzē tJN: sesijas laikā, dodams /arī pašreizējā stāvokļa:vērtējumu, bet'T. Erd^/ mane iepazīstināja /a;r/Baltijai viešu Padomes darbību. / / Ŗ L i e p i ņš savā ziņojumā īpaši / pasvītroja višu trijņ Baltijas tautu pārstāvju/kopējo, saskanīgo/ rīcību, kas izraisīta ne vien no kopējas triju: tautu ģeopolitiskās; situācijās, - bet ko,;iedvesrņoju-šas arī domās ; par .Baltijas; valstu ciesu saimniecībās : un • politisku sa-; .darbību nākotnē. Tādas domas savukārt : atbilst idejai par/ Eiropas fede^; rāciju:-'';:•;•• /;•'•'";/• : LNP pasākUniS;;tieši. informēt taur tiešus nometnēs par padomes darbību; ir gaidīts un apsveicams.; Amerikāņu; zurnālisti, 1cas kā TR0 viesi. .apmēklēja;:DP nūmetnes Vāci jā un Austri;iā un- /pēc tam -atgriezās/ ASV/ar/pij'iņo •kuģi kas.veda Saska-.; ;nā ar DP-icēļošanas;/likumu;:uzņem-- tos/ jaūnos^;iecelotājus::.rakstijuši /un' vēl 1;urpiņa ;rakstīt:• par. /saviem ;:;::io-spaidiem. /Daudzi publicējuši; rakstu seri jas par DP. problēmu; ūn gandrīz visi; viņi./ar / iielaku /vai ; •mazāku veikšPii attēlojušiDP postu un; cen-; tienus/ atrast ;mājas; un/ darbuv • Daža rakstā redzams, ka tā autors apskati j iš jaūtājūmū ne vien• ar labvelību:, bet 'pat ar sirds:ciedzi, kā: piemērām; katoļu ziņu ;aģe.ntiiras NGWC:'Ne ;SerVice. pārstāvis ViJ jams Kiņgs. ;Šis; katolu;/žulmaļļsts ;pēc; ižldāstī1.uma, :.ķo viņš redzējis nometnēs, ieceļotāju izraudzīšanas;komisijās un uz pirmā izceļotāju; ;kuģa,> atklāti, atzīst- /;ka pretēļi/daudzu/taeadējā-DP i ņas;-;iikum;a-pretinieku. ;apgālvoj rriiem ,, n a v -m e k ā;d a/s; d.i;^ mļ n a c i j a s p r e t k/at oļiem":. ;.; ,.Indianapolis:^ Star" ;;iīdzstrādnieks ftosefs K:. Ķ//Senercls. kas/ publicē:iis jaii: 17. rakstus par Dp/starp ;citu/sī-ļvāki; pakavējās pie ;Indianas/šta.^ā novietotā /latviešu .advokāta Stagera ; dzīves :stasta,;;;ūn/ pārmet / savam štatam,/ ka ;;tas; ;pārāk^ maz darījis noteiktu :;DP: ģrupu^ izaiciņāšanai; ; ; ;ir., daudz: citu rakstu, kas liek atdzīt. ka amerik āņu; žūrn ai i stī: škatī-jasi DPprobiēmu/vālējām acīm un atklātām sirdīm. :Taēu i r : arī maza^; kais viens/Jz;iiēmums — /Dāvids :W: Nusbaums, ;kuļ:a ; rsacerejumu / ,,New:. Yoļiv Pdsl": redaktors attinis par eic-nījaiņu sensacionālam- pasniegumanf ar m i l z u virsrakstu: ,,DP nomelnēs mudž prpnācistiy IRO rausta plecus'( i Virsrakstam/:seko /re<lakcijas^/norā- • dījums,/kā dažādas:ievērojamas/per- -: s~o n- as leoiĶ^iu s• as ^ tagadējo DP; ielāišaņxvs likumu; 5ret; ka taS:;:,dif>krimi- Zīniīii ;Lieļie brim;[loiGS un aviācijas;ma- ;nevri:: k a s : , ] i i : ^ ā / n i c c a s ; d i e n a s , beidzās s e s t d i e n . Ailnntifas / o k e ā n ā /gandrīz visu' la iku p]osī iās barga vētra, Iva-vējc^ t: sekinī;^as;;ot r ā c i jas. .Manevisos P i e d a l ī j ā s ; viens ; kauias ;,kuģis,; trīs ' l i d m a š ī n u ' ; b ā z e s ; k u ģ i : ; ^trīs/ k r e i s e ri ,un 2.0;/;iznīcīnātāju.-:/Vētras del'-bija sevišķi; . g i ' ū t i ; pacelties ; lidmašīnām no/t)azes; kuģiem. •; /; ; / ^ ' / •; ;/' Manevru;. •: pēdēiā / dienā- • . flotei; .va;jadzeja; ..apšaudīt"; Pliņuiiās OKtu. ..bet;, zemūdenērri • ' i z s ē d i n ā t • spiegus/ Radars/ t o m ē r ; • oau/ priejc^^ļaicigi;;.atk l ā j a zemūdeņu tūvGšanojp u n tās-- : t G p r ē t i s k i : nosremdēja. ' n i o b r a u k t / p i e k r a s t e i ti Izdevās; tūr|i)retiiņ/.,,,atombumbu / uzbrūk u m ; s " . ; , : ;.///:,-•/.;, ; ; . ; .; ;Ncsen - be1 gušies - arr anierik^ tes;• un av iācij ā s manevri, Labrā doras; ;piekrastē/; kņros •piedalījāsVlOO/ kap kuģu, ;i7 vismodernākās; zernūdenes un .37; lidrņāšīnu esl?adrilas./-lstenība. : tas; bi j a. mēģināj ūms; izsēdināt; :desan-; tu; Ziemeļkrievijas/. piekrastē, ziņo Parīzes' .laikraksts /,,Fraņce-piman-cbe".:' Manevri, notika/.divos/ posmos: pirmajam vajadzēja noskaidrot.;ķa-. :dās iespējas' ;ir/Mzsēdināt. desantu lēzenā; piekrastē; Otrs; bija -.donriāts, lai Dārliecinātos par flotes operāciju Piotē ;-vareja^ tvaiuz 200 k m . am /^šauros, •'/{aizsalušos/.ūde-^ ņps; /piC;: kam: tū vpšanos ienaidn i eka' ze m e i ap d ra u d-; z ein ūd en es.. V is i šie priekšnoteikumi. ; i r ; T a k s t u r ī g i ; I V l^ /manskai, ^ no; kurienes amerikāņi un angļi • varētu;/apdraudēt Ļeņingradu. Šāvieņot0 /ValstU: admirā 1 itāte .ma-. nevroš pat urēj-usi-. acis ;'divējādā .yei-da: operācijas:: padpmju- zemē īcrīķpt priekštilta/.pozīciju,/ no/kurienes va-. retu. Uzbrukt Ļeņingradai uņ-Maskavai: un zemūdeņu di-audds ierīkot gar Padoiņ j U; Sa vien ības; piekrasti/ pel do-šus atba]sta/:pūnktus/na~kū):ieļn būr tu• 1 ešpējams .pacelties ;bumbvežiem, lai ;..'uzbruktu/lielajā 'pilsētām;-uii rūpniecības; centriem; ; ; : Amerikāņu •;admiralitāte^/ • publicējusi. paskaidro jumd. /ka/ASV: jau tuvākā nākotnē nzsāks^tādu/flotes vienību ; izbūvi,:/kas:/būtu .'piemērota^^ atomu ;;laikmetam:.; • Pininķārt.:'; paredzēti ' milzu/āv'iācijas ;bazes ;kūģi. ņo;; kuriem / vārētu/ ;pa celti es moder^ nāķie/bumbvēži: Otrkārt; būvēs 't^^ das zemūdenes,; kurām; būs: liels ;ātrums ;un/-kas spēs/ieniirt lielā, .dziļumā:' Vēl paredzēti kara kūģivoperā^. cijām arktiskajos ^ūdeņos uņ zemūdeņu izņiĢiņātāji.': /;-'^'^-;:'^" :-v>^^^^^ ;BN/;-. ņēj.ot' žīdus :un katoļus ;uri; rādīšot -;: ,;speciālas privilēģija(s; tiērii, :ko;;dēvē / par ,.Volksdeutscļie")^n ņāmacistu piektā 101drma'^/Eaot jsļu /: daudz rakstīts par žīdieiTī; kas;kļuvu- ;; ši Hitlera upuri; bet l<ādi;tad ^ik>t nezīdu; bēgļi.? Dāvids Nusbaums āt- ; ' klājot līdz; šiin nezināmu- stāstu,dcarn inateriāli/ esot iegņtv-';ceļojumīr pa;; DP nometnēm;Vācijā uņ: Austrijā. ;: • Savu /.stāstu" ^ Nusbaums iesāk ar : konstatē|umu,/ ka' „DP;sastāvs /Biro- y ; nā / s odi e 11 'iz vērt i es; p a r.'' sa yiF>ei da. ;; krānšanas;afēru .(racl^et); ķūļ^ā starp / nezīdu'DP. k^is saņeip ļR:0\^tbāl#.u;;; dominē divi tā;;sauķto DP;tipi; V^^^ : eļemcnt;s• • s t ā d ā s ; n o /1iem, -kas ;;at-..; ,^^^akas' i^opatiiētiēs ;tāpee.:k kad iiav/klajic^ķ tik • labi kā/lagad'v\uņ; ' /bez: tam' ti(^;eērot tikt w / AinerilVii;;;; vai kādu ci tu.vietu, kur/klātos ..vpl ; la:bāk''/;Anģļn Joslā: k ā d i IŖO;;dār-bļnieks esot izteicies,, .ka / š ī . ieinešļa;:; dēi negribot repatriēties 80; proc/ ;ņo / -;;poļieiņ/;;;--;'-•.;• ;,';-.;;•.-;•-.-•. :;';;,^>/-^^-"Z.;///•;^'; Daudz ļaunāks,/ turpina ;Ņusbaums,;; esot/otrs elerņeņts, kas;pēc IRO v i - ; ; jiam piekpmāndēto;pavtidoņu;liecības ;:„neūzdrošiņotiesv atgriezties 4ā-• pēC; lva tiem i r ķas slēpjātns''. Kādiis nomeln es:; /īŖ0;. - administrators,:.. /pēc' •; fuBbauma ^iņārh, esot ; pārsteidzis ' V1 enu 1-0portieri; (ķāpēc /1ikai yiehņ?;i;; - rcdv) ar piezīmi,/ ka „DP vidū n' ^ daudz koļaborantu".;:Kādā ļRO ap-f^ abaiā .;s1ābā Vācijā direktores/ esot; teicis: -Mums ;;teyir./v ti jas Jau;tu.-Baltieši -ir bēguši; no-kriē- / Viem. Ļoti nedaudzi; nb;;yiņiem, jā ' vispār tādi ir,; ir darba Vergi. Vācie--^^^ ši apgājās ar baltiešiem kā/ar/līdzī- / giemy -Mums;ir 'neparasti augstu izglītību ;un .ho^abākā;m;/^p- / rindām.; Daudzi i t b r a^ toniobiļds; uņ inūniS/ir^ vēl • tagad br^^vpā^;automobiļos. Bait i jas taut as)atbaļsti4a^ iu;ar: ii'eliēm: spēkierrī —^ātviešu^Jē-^ / ģionņ/un;;lietuviešu ;;ieŗoēu;S^^ skrinētī ir: tikai tie-;ž/:kāš bija;:..SS^ :]5irms 1943./g.-janvāra."^; ''^^ Nusbaums atgādina, :ķa pēc ;ASy;; ieceļošanas likuma; 40;prpc:- np iece- ] (l)t āj i em^ j ābū t /no Balti jas. valstiņa;- ūņ ;; Aūstrūmpol ijas, bet kāds aimerikāņu; ierēdnis: Vācijā esot;teicis: ,^Atceraties: ķā. nacisti bija izstrādājuši:plā-:- nu /baltiešu ;ģermānizēšanaL; Viņi;:ū^ ' Roii jas; uļ^raini; bi ja ;;kbncentracīias ;• nometņu sargi. ::GadāSy/ ka^ šad tad. ; l>āds:/zīdū. D P viņus^^^^ lat/Jcbkuŗām/žīdu; DP, ko; viņš; do-. {rhā / par • • b Itiešiem.; pn^kraiiiiem:;; Viņš jums. pastāstīs, ; ka^ ;viņi pU^ 1 aūņprātīgāki;;: /par saviem / ;;3ķoiO^ •tājieni/";//y. /; •'•\[:.y,:-:fi-\r ';•;;/';: -./:;.;..;/••-// ;--{Beiga^,'2;;-lpp^-;•;•:;//;/" ; \0. .K: ;t:-; 3= -ag..
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 14, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-12-14 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481214 |
Description
Title | 1948-12-14-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
0
''''.'^^ā literatūrā
ja nu Jo
stratt
ejs izteicies, Ka n n t Sen.
benim līdzīgs kavš bū,
^nit ka ģenerālis t^""" ^'^^i Pie-ŗs,
acīm redzot fri,.l"-^''a''-essa.
[kr zieiennāa.Vid, nieku i'^e^i'S^K,"m^ves'a'^na i miera
atornbumb,
m. Jauniem w . l'^.^.H «ahdzinā-
Utvian Nevvspaper
P,b!lsM undcr EUCOIVI Civil
iffairs Oivisjon Authpnsation
ind Editor: Kārlu Rahacs.
np Camp Kleinkōu near
CuD7.burg/D Printer: ,,Schwab.
Volksbl." GUnzburR/D., Bgm.'
Landm.-Pl. 7, Circnlation • 4000.
Published three timea weeldy.
Editorial oHice: Gūnzburg/Do.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 113 (218)
Otrdien, 1948. g. 14. dec.
Iznāk tris reizes nedēlā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sadarbības
kopa. Atbildīgais redaktors
: K. Rpbācs, redaktori:
L, Bērziņš, M. Culīlis, B. Ķīselis,
A. Liepa, H. Minden-bergs,
A.Smits. Adrese; Gūni-burg-
Dc: red.: Dorniniku^-
Zimmeŗniannstr. 2 (tālr, 50).
apg.: Marktpl. 25 (t. 84).
ļ^av jāstrīdas ^
^Pārdrošu un niSn-'"^^'^^^^
-mu. Jauniem toa^^^^
,^ādš .pat l i k t S f 2 ^
Jkamentlem., Cik r d^
.berkulozi bet b P 7 a o v . ' ^ ^^^^'^^
.iktpardaudrStuST^^^^
Nii. Sākot .jaunā S
ludziem blakus'iklff^
i l uz; laboratoriskiem Dētiinmr'
— 0 $ V
•rina
iĢluzi to pašu var teikt par iau.
^ a i T i vajadzēja,būt^1^
i » 7 a laika bi]a valdošā doma jo vi-'
armijas bija apbruņotas ar ļau-
•un vēLnepieredzēti iedarbīgo ie^
^ r - a o z m e^
ija butu bhvi stāvējusi už klaja
ika, tad pretējās puses ložmetēji
Gādādami 500 reizes minūtē būtu
to tikuši galā. Bet ložmetēju neit-
.izeja lāpsta un armijas nokapā
tās palīdzību izraktās bedrēs un
,yJT)s. .Gaidītās ātrās izšķiršanās
ļta_^ karš ieilga uz 4 gadiem un to
spēja; paātrināt arī pārējie torei-
)ie. cīņas līdzekļi, kas savam lai-m
,bija pietiekami sensacionāli,
et kaujas gāzēm, sākuma noderēja
I mkārša marliia saite; bet vēlāk
Slu kārba. Zemūdenes uzvara.?
J i e n u s a v L i k ā r t pirmā karā aptu^
ia;^konvoju sistēma, un dziļuma
Imbas, kam otrā karā ar vel lielār
sm. panākumiem piebiedrojās ra-rs;
Arī otram karam, kā tas
'ār zināms, vajadzēja būt zibens
ŗam. Laikmetā starp pirmo un
P karu ļoti populāra kļuva itāļu
lerāļa Duē aviācijas-doktrīna; kas
^īja,:ka nākamais kaŗs ilgs tikai
^.as stundas, jo uzbrucēja'aviācija
naz nepieļaus pretiniekam mobi-ities./....
••.
lens ho vissvarīgākiem cīņas
:ekliem :otrā karā bija tanki.
Mski rēķinot, tie pietiekamā
atā koncentrēti spēja uzveikt
;ru šķērsli. Bet tajā pašā laikā ai^i
Ta piemita savas vājās puses. Tan-
H brīžiem šķēla ienaidnieku gluži
i nazis šķeļ ķīseli. Tas ir: kad na-izgājis
cauri, ķīselis atkal
kopā. Šādu iikteni vācu
Izivdja ļķā, Dienvidslāvijā
i
• i
•i
m
14
w
Pēc BBC'!infornaācijas, np Vašingtonas
'oficiāli paziņotsļ ka ASV gai«a
flotes vadība paredzējusi-daili no
savāni .Japānā stacipŗiētājārri^U
šinām pārcelt uz Vāciju. Bez tam
vēl -decenabri-^sot paredzēts par 1050
vīriem palielināt aviācijas personālu
Vācijas aiT^rikāņu^ Jf^slā. Šo pār-kāļtojumir
n'olūks esc^t vēl t ā l ā k o a -
stiprināt «gaisa tiltu" - uz Berlīni:
Sinī pa^ nolūkā 15. decembrī atklās
yei vienu ja-uņū' lidlauku Vei-
^^enbru^ā pie Celles.i
Padomju ģenerālisiĻukjanČerd^
rakstā; amerikāņu iestādeni atzinis
par nepietiekamu amerikāņu atbildi
uz viņa iepriekšējo protestu un no
jauna apsūdz amerikāņu; lidotājus
::daudzkārtējā gaisa satiksmes notei-kurnu
pārkāpšanā ,,^aisa: koridorā'•
uz -Berlīni. Ģenerālis aŗl atkārto
draudus, ka /ļcrievi piespiedīšot nosēsties
ikvienu lidmašīnu, kas parādīšoties
virs krievu joslas- „bez;;pie-
•tiekāmam pazīšanas zīmēm'' vai pārlidošot
,,^aisa koridora" robežas.
Angļu iestādes devušas saviem pilotiem
rīkojumu arī evenJDuālu krievu
draudu gadījumā lidot tālāk. ^
Sestdien Taunusa kalnos. nogāžo-
;ties kādai amerikāņu ,,Skymaster"
tipa lidmašīnai, galu; dabūjis viens
apkalpes' loceklis; bet pārējie pieci
ievainoti.. Līdz šim ,.gāisa tilts" .prā-
; si jis jau 24 amerikāņu lidotāju dzīvības;
.•• "V ;
•^'-BBC-lus
ne apvainoju
runu
_Pēc divu gadu nepārtraukta darba, ko visk^m līdzekļiem niēii
kav; vēlētos pieskaņot
s-avām tbtāHtāra ļām tendencēin ;;un.
interesēm -aiz; dzelzs aizkara;: ;P^'et
deklarācijas; pieņemšanu beigās'-to-:
mēi;•neiedrošinājās balsot ari Vīšin-'^
skīs.'-:' "
•Kad š i s ; ; 5 v a r ī g ā i s huniāmtātes d^^
liūments,; bija; pieņēmis.; Ap vienoto'
Nāciju^locekļi Sarīkoja ovācijaš;Ruz-velta
kundzēni, oo: viņa izlietoja visu
savu enerģijū un autoritāti, lai; starn-tautiskaislorums:
pieņemtu V;G
tiesību dekla r ā ci j u: Pat i esībā. tā ir
ti ka i. pir m ā jda ļ a paredzētai tiesību
chaiHai,:ka^; Apvienota ļām ^Nācijām
vēl jāpieņem, Otrā daļā dpniā^
tvert stārptantiskās: tiesības,; bet \trešajā;
;.būs soeciāls protokols par; vie-^
nošaņās; iedzīvināšanu: Kad; Š;Q: pro-^
tokolu.-; parakstīs;•;attiecīgās- .valstis,
tad; abas ;pirmās daļas iegūs likuma,
'spēku; ;;••• ;•-•'•'•-•'^:v;'.-".'--'^
•-;/;';-.:^ •.'••; ';^(Bdgas;''3.vipīp.):;.\::;
.; Ar •yāldlbas;;iēmūmū- arī IJn
rijās, ;armi jā; nodibināls^poļiti'^^
Institūts.•.;Svētdicn;3ūdapešiā svinīgi;
at kl ā ja: īp aš u; ak a d <^m ju . k u rā
• s a g atavos šos • jaiuios ;.JVUdzinā-vtājus".;;;-
Aizsardzības ;:v;^
;y]etni.cķs paskaidroja, ka pōlitrur
;ldem;.būs^ jāveic uņ : at-;
bildīgi' uzdevunn"; Viņi;:izskai.dros.;;
:ka]-avīriem: tautas • ;• denidkratijas/
;ideālus, audzinās tofparrpacitis
; tiem un^ mfieīs;;.mīlēt^^tāļtnu.. ;;^;;; •
•; CechDsJovalviiā;.:; ;s^^ ņo;
zemniekiem - un strādniekiem; taisīs
diplomātus:;; Prāga^^
• ^auĶi^]rplā,v;kurā;:;apinacļs diplo-!;
; m ā i ā un kolisulāra:; • dienesta.
darbiniekuC;;: Oticiā 1 ā ;paz.iņojurnā;
V' t (: i k t s,; k a n āk a m i e C ecVi o s 1 o v a k i -'
• ias diplomāti būs ; zeinnieki.;, ;un;:
strādnieki. :••; - B
skaidrība
nacionātas
tanki
tā ai'i
^ P | e v i j ā iin citās zemēs. Taisnība,
''~'m^^ karam bija daudz lielāka tie-
" ļ-kļūst parzibeņkaru, jD n/^brucēju
pja^; vairs- negāja kājām, bet
bca ^dažāda tip?i mašīnās. Bet an
ipstākļi vai pretdarbība stipri sapņa
ja iepriekš aprēķinātās ieroču
Ias.. .Magnētiskā 'mīna ; vairs
)raga, kad' kuģi apjozās ar me-
; stiepli. Tanki medarboiās;dub-m^
alā.,Pirmos ;,V" ieročus ang-ļZnlcinātāji
iemanījās novirzīt no
ka, tos;lidT)jumā viegli bīdot ar
ļāšīnas ;,piākšņa-' galu.; Sādu.; uz-pjumu
varētu ::turpiņāt ilgi; ^^^ļ
vienīgi,,apstiprinātu to, ka;an
pasaules kara nebiia tāda iero-^
cas viens pats spētu izšķirt ka^;^,
liera jautājumu. Var pat i7jaai-ka
relatīvi visievērojamākā lo-
^ismaz austrumu frontē, bija sa-vienkāršai
metalla caurulei
imetējam.
ja mēs ;šini apskatā vērtējam,
bumbu, tad vispirms rodas. Ja^i-bs,
vai atombumbu, nākamā 1^^^:
lietos. Neaizmirsīsim, ka V/^.
Ieilgs .kara vadonis, kāds b^^^^^
Irs, neizspēlēja divuS; svangu^
ļpjus — kaujas gāzes .
^stā gaisa šāviņus. Tās •
J no atmaksas! Zināmos ^aP-
)S tas pats var notikt ari
'ļumbu, un tad, protams.,^)'
arī galvenais apsyēinams,k^?
, nākamo karu .raksturot ka
un īsu. Bet ari tad, ja '^^^I^-
?u patiesi lietotu, nedrīkstētu •
irst, ka darbā jau tiek likti v:s^
, ; kas varētu : tās darbība..
PASAULES >30CimSTISKAISIEČmĶ NO KURA
SOCIĀLISTI BĒG
ļ^Sapi'ašanās ar Maskavu jāpanāk, pirms Padomju Savienībai ir
atombumbā," izteicās angļu konservatīvo partijas līderis un kara laika
premjers Vinstons Cercils, runājot konservatīvo opozīcijai vārdĶ britu
apakšnama ārpolitisko debašu otrā diei^a. Sava runa piektdien'Cercils
bez tam prasīja cfekiivu Lielbritānijas politiku g^rieķija, kā m Spānijas
politiku (jrrieķijā; kā arī Spāni- sakaru atjaunošanu ar Spāniju.
Britu strādnieku valdības >^ārdāpretpaskaidrojum^i^^
nistrijas valstssekretārs Mējū.
i , Aas vareru tas '-i.^v^ • -+a
l i mazināt Tiek,decentrāli^^eta
ļu vadība un apgāde,; i'ūpi'i^^'^^^
I . yaj.
tlikušas neskartas pēc <
'••kara.-..'•••.;..;'
(Turpinājums .^«^kos)
Runājot par ; Vāciju, ēerčils paskaidroja,
ka konservatīvo; partija
visumā, ir vienis;pratis; ar ^valdības
galvenajiem principiem Vācijas polī-tikā.
Bļerlīņes /.gaisa tilta" panākumi
esot pierādi [urns; vāciešiem, ka tieni
arvien ciešāk jāapvienojas ar rietumiem.
Anglija un Francija . visvieglāk
varētu saprasties ar federā-tivu
Vāciju:; Vācijas atvešana atpakaļ
Eiropas tauta saimē būtu jāatstāj
Francijai, kas visvairāk cietusi no
Vācijas. Berlīnes velēšanas pierādi--
jušas vācu: rakstura stiprum?!).atjaunošanos;
Tagad vāciešiem jāmācās
pašiem sevi valdīt un pašiem savu
maizi nopelnīt. .
Tālāk konservatīvo vadītājs uzsvēra,
ka saprašanās ar krieviem būtu
jāpanāk: vēl iekām tie ieguvuši
atombumbu. Pierādījumam^ ka viņš
pats allaž bijis par saprašanos ar
Maskavu,; Cercils nolasi ja izvilkumus
no vēstules, ko viņš 1945. ģ. 29. aprīlī
^^osūtljisStaļinani. Vēstulē [ ēerčils
dara Staliiiu uzmanīgu uz- to, ka
būtu; bīstami atstāt bez ievērības
pieaugošās austrumu un . rietumu
pretišķības. Spēcīgu-balstu pasaules
brīvībai; viņš saskatot angliski runājošo
tautu ciešā vienprātībā; un
sadarbībā.;- ;;/•••;•;•':•';•'.';':';;
,,Kādēļprct•spāniešiem jāiztm^as kā
pretizstumtajiem: tikai tādēļ vien, ka
viņus patlaban valda tieši; ģenerālis
Franko?^' vaicāja opožicijas vadītājs,
norādīdams,; ka Spāni jā vēl: arvien
esot vairāk brīvības nekā zemes aiz
»>dzelzs aizkara".; Tādēļ Lielbritānijai
būtu jānosūta savs diplomātiskais
Pārstāvis ūz Madridi,; tikko tam pievienotos
UN, un Spāniju būtu uzņe-;
. niama citu tautu saimē. Tālāk Cer-
^^Is ar atzinību norādīja uz^^^b^^
dibas saoratīgo un enerģisko rīcību,
^as, Lielbritānijai ļāvusi nodrošināt
amerikāņu palīdzību uzbrukuma ga-
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-14-01