Bavarijas Latviesu vestnesis, December 14, 1948

              LATVIJA, 1948. g. 14. decembrī
TRĪS EIROPAS BALSTI (3)
e e e
Studijas modernā militārā literatūrā
Ja nu trešais karš patiesi sāktas, ļangļu-amerikāņu rokās, tad no šejie-tad
tas patiesi būtu karš starp kon- nes būtu iespējamas divi veida
tinentiem. Gan tūdaļ jāpiebilst, ka operācijas. Vispirms jau trieciens
Pad. .Savienības flote ir pārāk vāja, pāri Somijai uz Ļeņingradu. Otrkārt
lai atkārtotu japāņu mēģinājumu iz- — no zviedru ostām invāzija uz Ba
lauzties cauri Klusam okeānam vai tijas valstīm un tālāk Maskavas vir-lai
sasniegtu Ameriku no Atlantijas zienā. šīs divi operācijas, ja t ā s n o -
okeana puses. Tātad augstākais, kas tiktu kara sākumā, varētu pat pašā
draud Jaunai pasaulei, ir no liela tā- saknē nocirst visu komunistu armi-luma
nākoši aviācijas uzbrukumi, jas ofensīvas koku. Tikai šim
Turpretim, ir ļoti srūU iedomāties skaistajam plānam jārēķinās ar da-tādu
ze'mi Eiropā:vai Āzijā, kas va- žiem blakus apstākļiem un proti:
rētu palikt šī kara tieši : neskarta, vispirms jāokuoē Dāniia, lai trāiā
Sie jautājumi, visā plašumā iztirzāti, kārtā nodrošinātu ieeju ' KatG??atā.
mūs tomēr aizvestu pārāk tālu, kāpēc Bet tā kā Dānija atrodas tiešā
aprobežosimies ar Eiropu, ar kuļ^u saskarē ar Vāciias padomju okuDā^
saistīti mūsu pašu likteņi. .. c:iias joslu, tad Dānijas iegūšana
Ja uzmanīgi pētām austrumu ar- būtu jāizcīna sma^^^ās kauiās. īn
miju dislokāciju, tad varam aptuveni teresanti būtu vēl atzīmēt, ka Skan-nojaust
kā jau kara pirmās stundās; dināvija varētu padarīt rietumnieku
rīkojoties tikai ar miera laika sastā- ^ai?a snekus par valdītājiem virs
vu, austrumi varētu raidīt uz Eiropas Ļeņingradas, Maskavas, Baltijas
rietumiem 43 divīzijas, pieņemsim — valstīm un Ziemcivācijas.
5 prot Dāniju un atlikušās 38 pret Kā, jau vairākkārt esam minē:.ši.
Franciju Holandi, Beļģiju un Itāliju, tie visi i r tikai, teorētiski apsveru-
30 dienu laikā, ar spēku pievedumiem mi, kaut gan ziņas nar Zviedri"as
no aizmugures divīziju skaits Eiropā bi*-uņošanās pastiprmāšanu un it se-varētu
pieaugt līdz apm. 98, ieskai- višķi par Baltijas valstu, nocictinā-tot
te arī zināmus poļu un čechu spē- šanu, ko veic krievi šķiet, apstiprina
kus. Tanī pašā laikā Pad. Savienība | šo apsvērumu, praktisko nozīmi,
vēl būtu' pietiekami stipra, lai no sa­vām
miera laika divīzijām apm. 15
turētu vai nodrošinātu Somijas fron­tē,
pa 10 Balkānos un Kaukāzā un pa
10—15 Turkestanā un Tālajos aus­trumos.
Trīs mēnešu laikā Rad. Sa­vienība
viegli varētu mobilizēt vēl
100 idivīzijas un tādā gadījumā pret
J ā n i s J a u n s u d r a b i ņš
DP māte
Čukst vma, ^urdu smaidu:
„Kad bērniņam laiks dusēt,
Tad. neraudāt, .|>et klusēt.-;
Kā ūdentiņš veic slāpes,
T^ miedziņš 'uzveiks sāpes.
Un tikko va'ldai vkidu . . .
Bet katrai auklai ir divi- gali
kāda būtu Skandinā'li^ias stratēi<i^l^ā
nozīme; ja: tā. nokļūtu austrum.u:ro­kās?
Vispirms jau 'bālu nr)drošini:.ts
lielās Eiropas ^^ājiena apdraudētais
flanivs. Komūnistibm trunat brlu loti
svari<7i iet^ūt Bergenas,. Trondļemas
Un Narvikas ostas, no kurām zemū­denēm
rastos laba iespēja operēt tā­lu
Atlantijas okeānā. Skandināvijas
aerodromi saviil^ārt vtir noderēt par
izc.'as bāzēm nrot A.noļiju vēr.sticm
gaisa uzbrukumiem un varbūt ka
Skandināvijā arī iesn-^īams ierīkot
izšaušaiias vioias Arj^-ii^ai mērķētiem
rakešu š'iviņiem. ita šd) šāviņu no^lē-
Dumus komunisti I ir • mantojuši no
Vāciia.s. pair t'o nevienam, vairs 'nav
šaubu.
I Ars.
(Turpinājums sekos)
P ē t e r i s A i s a r s
Pa milzīgo logu, kas aizņēma visu un materiālos guvumus. Viņas sie-darbnīcas
sienu, plūda pavasara vas gudrību, mātes atsacīšanos bii
gaisma. • Tas priecīgais. skreriens ^^•>xic^r^\^ i . ō ^ o ; u......
draiskulīgi aptecēja lietas un priekš­metus,
piešķirot tiem_ neikdienišķu
.SDOžiunu.. Visapstarotalcā bija. mar­mora
statuja uz pelēka postamenta
Rakstnieku dienās Līhekā
„Mēs ijaūžam, • ka Lībeka, varbūt:
j a u ne v i s a i ' t ā l ā nākotnē:-būs p
. . . . _^ ,mais no lielajiem latviešu centriem
nietumeiropu lau operētu apm. l'^O vācijā, kas beigs eksistēt; tādēļ šis
divīzijas, Balkanos 15,_Somija 15, ^.^^^ ^-^^-..^^^ p^^^^^^^^^^^
Kaukāza un Turkestanā 40-50 ^ n l ^^^^^.^^1^,^ ^^^g aDliccina LTbekas
Tālos austrumos 30-40. latviešu rosmi kultūras dzīvē'', -
Protams, tā ir tikai viena no teore- teica a p g a b a l a pārstāvis Jaundzems,
tiskj iespējamām variācijām, kādā atklādams rakstnieku dienas Līhekā,
varētu notikt padomju spēku izver- kas sākās 4. decembrī, turpinājās
šanās. Bet ja nu tajā pašā laikā U ; decembrī ļArtilerijās kazarmās un
vaļsirdīgi jautājam, vai Rietumeiror beidzās 6. ; decembri Alt-Erfrādes
pai i r spēki, lai šo lavīnu apturētu, latviešu lauksaimniecības skolā. At-tad
tikpat vaļsirdīgi jāatbild ar nēl klāšanas aktā daudzie klausītāji
Komunistu spēkiem ceļā uz Atlanti- vispirms godināja prof. Arvēdu Š v ā -
jas okeānu nestāv priekšā ne ieyer ļ^as drīzumā dodas uz Zviedriju,
rojami dabīgie apstākļi, ne arī ar mi- un trīs rakstniekus-jubilārus: Vili
jas, kuru-sakaušana būtu prcblēma- Lesiņu, Oļģertu Liepiņu un Hugo
tiska. Nopietnāko pretdarbību va-^jKrūmiņu, k a s j a u 25 gadus darboju-rētu
izrādīt angļu un amerikāņu gai- gļes latviešu literatūrā,
sa spēki, bet sauszemes armijas pa- ieskaitot LPB angļu joslas priekš-lidzība
nebūtu gaidāma ātrāk kā pēc nieka ievadrunu, sarīkojumā piedalī-sešiem-
mēnešiem. Šie apstākļi -lad jās pavisam 15 rakstnieki, kopā ar
arī diktē Eiropas aizstāvēšanas s t r a - muzikālajiem iestarpinājumiem (He-tēģijas
pamatlīnijas. Līdz tam lai- lēna Vlašeka un Zigrīda Golta)
kam, kamēr nav noorgpnizēta Fran- saistot pacietīgās publikas uzmanību
cijas armija, kamēr atkal glītās rin- veselas 5 stundas. Savus dzejoļus
dās nav nostādītas^ vācu • divīzijas, skandēja A. Svābe, E. Ķezbere, H.
visas Rietumeiropas aizstāvēšana ir Krūmiņš, E. Raisters, J . Sudrabiņš
ļoti grūta, pat neiespējama un franči, un jaunais Dzintars Freimanis (so-šķiet,
i r tie, kas vislabāk saprot sava netinu vainags). Stāstus lasīja Kon-stāvokļa
traģismu, jo kara fazē tiem štance Miķelsone, V. Lesiņš, E.
jārēķinās ar okupāciju. / Skujenieks, Arnolds Rasa, Margarita
Valstij un katram "indivīdam drau- Kovaļevska un A. Dziļums. Paula
došās briesmas diktē vai nu cīņu, vai Jēger-Freimane savā referātā pie-aŗī
-separātu saprašanos." Turpretim skārās varas problēmai sakarā ar
vļsas Eiropas aizstāvēšanas stratēģija diVi Mindaugiem Raiņa Indulī un
lietišķi blrīdina: mēs nedrīkstam at- Zīverta Varā, bet Jānis Rudzītis. ru-kārtot
Hitlera kļūdas, nedrīkstam iz- nāja par rakstnieka attieksmēm ar
šķiest spēkus nevajadzļgās kaujās, musu laiku.
Mums jāizvēlas nedaudzi aizstāvēša- Rakstnieku dienu ietvarā . notika ar pumas galvu cepures, vieta.
arī M. Kovalcvskas uņ J . Celma zī­mējumu
izstāde, kas jo īpaši saistīja
bērnu ievērību. ' ''
Sekojot LPB • angl u joslas valdos
iniciatīvai, ar aņ?,abala pārstāvniecī­bas,
Lībekas lafviešUļ nometņu un
kooperatīvu atbalstu rakstnieku die­nas
izdevās teicami.
Madame Siaparelli, Parīzes .pazīstamākā
modes noteicēja, ka'dā rķdio skatē parādījās
nas obje
diem, ku
aizstāvēt
trīs šādi
lija un Spānija,
Pirmā
cti, bet tiem tad jābūt tā-ļ.'
us 1) mēs patiesi varētu
un 2) no kuriem vēlāk būtu
1
iespējam; i pretofensīva. Eiropai ir
objekti: Skandināvija, Ang-ā
pasaules karā Skandinā­vija
palika neskarta un ļoti izdevī-
Iznācis Jāņa Cīruļa
DZIESMU PŪRIŅŠ
33 dziesmas pamatskolām. B. Silzara vāka
zīmējums. Cena DM 2,50. Izsūta pret pec-gi
tirgojās kā ar Vāciju, tā: arī ar maksu. Otto Krolla izdevn.: {13b) Augsburg,
Krieviju, Angliju un Savienotām Annastr. lu. (29i)
Vals^tlm, Otrā pasaules karā neitrāla ' " A R O P V ' T T N A * ; T A T T T I P ^ I»
palika tikai puse Skandināvijas. Tre- ^ AR^t^MlNAS I^AUTILSI.
sa_^ pasaules Kara turpretim >Kanai- ^j^. vith, kura 1948. g. augustā ar zviedru
navijai vairs nav ne mazākcizredzu motorkuģi „Fidra*' ieradās Buenos Airesā,
ari uz šo pusi. Ja Skandināvija pie- loti lūdzu^zlņot L.^Ekšteinara Vācijā: Ham-vienosies
rietumiem, Pad. Savienība | ^^^^ ^^'"P ^'^^^
to okupēs. Ja Skandināvija paliks
neitrāla, Pad. Savienība to tāpat
mēģinās okupēt, jo baidīsies, ka to
neizdara rietumvalstis. Kāds tad īsti
ir Skandināvijas stratēģiskais stā­voklis?
Ja trešais pasaules karš vispār
sāktos un ja tas sāktos ar komunistu
spēku ofensīvu un nevis atiešanas
vai aizstāvēšanās kauju, tad boļševi­ku
divīzijas dotos cauri Holandei,
Beļģijai un Francijai Spānijas vir­zienā.
Rietumeiropai, bez šaubām, ir
ļoti liela politika, kulturāla un
saimnieciska nozīme,, bet tai nav
izšķirīgas stratēģiskas vērtības. Tās
okupācija ir tikai ceļš uz stratē­ģiskiem
mērķiem — uz Gibraltāru
un Britu salām.
Šo komunistu triedenu vislabāk
var apdraudēt no flaiika, no Skan­dināvijas,
Ja Skandināvija atrastos
Visas trimdā iznākošās grāmatas jūs
varat iegādāties '
D A U G A V A S V A N A GU
GRĀMATNĪCĀ,
(13a) Nurnberg 2., A/C Valka
Atkalpārdevējiem parastā atlaide. At­sevišķiem
pasūtinātājiem jāpievieno
pasta izdevumi. Pieprasiet grāmatu
katalogu! • (278)
A. Kalnājs,
(I7a) Mannheim, Nebeniusstr. 9,
piedāvā:
tautiskas Ziemsvētku
PASTKARTES,
J. Mediņa, E. un V . Dārziņu uc.^
solo un latviešu tautas dziesmas, kā arī
latviešu pastmarkas. (294)
..LATVIJAS** ABONEMENTS.
Iznācis
Alfrēda Dziļuma darbs
MEŽA ANDRIEVS,
no pasaku cikla ;,Dieva dārzs", ar A . Grun-des
illustrācijām. Cena DM 3 . - . Atkalpār-tišanu;
pasOtinot kollektīvl vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesi oar eksem-pl&
rti; pasūtinot uz ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3.— mēnesi + DM 0,80 par
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par vienslejigas nonpareille tespiedrindas
aizņemto telpu. Darba meklēšanas slndi-nājunri
par puscenu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedumi un koresp'tndence adre­sējama:
„Latvifai'* (13b) Gtinzburg/Do.,
Bflrgermeister-Landmannplats 7.
Latvija iznāk trīs reizes nedēlā — otr­dienās
» ceturtdienās un sestdienās.
Ncue Rabenstrasse 14/15. (288)
Tautietes no ^kaimiņu pagastiem'*, ja vē­laties,'
Ziemsvētku svecītes aizdegt kopā ar
četriem „nielniem", tad rakstiet: 7132 Lab.
Sv. Co. (Eng. Constr.-Latvian) Nr. 4 Vilseck,
Kr. Amberg. (289)
ZIEMSVĒTKU DĀVANĀM
lielā izvēlē Nameja, Daugmales ,Saules, Mu­ciņu,.
Rucavas uc aproces, gredzeni, saktas,
auskari uc .rotāsi kā arī dzint. krelles un
sudr, cigareSu etvijas. Katalogs bez maksas.
KONSTANTĪNS TUMILS-TUMILOVICS,
Manntieiin, Lettenlager, Nebenius Str. 9. (222)
SVĒTKU, DĀVANAI
A. Upenieka romāns
LIKTEŅA VIESNĪCA
Grāmatas 21G Ipp. īpatnējā veidā iztirzātas
līdz šim latviešu literatūrā maz apskatītas
dzīves un sabiedriskas problēmas. Cena DM
4,—; Atkalpārde'vējicni atlaide. J. Aležinš:
(IC) F u l d a , Kortštaļiitin Kaserne.. . (290)
HALLO LATVIETES!
Ja jūsu sirdīs rit latviešu asinis un ja ilgo­jaties
dzīves draugus,, lūdzam rakstīt An)ili-.
jas m i J T l ā ; klīstošiem ..lat\^ju jaunekļiem: Pē­terim
22 g. V . , Jānim l2G g.| v., Aleksandram
25 g. v., Antonam 30 g. v., Jāzepam 34 g . v .
un Mārtiņam 40 gl v. Ltādzain rukstlt visas,
neizslēdzot šķirtenes un atraitnes līdz 40g. v.
Atbilde garantēta visām. Rakstīt pēc adreses,
ar piezīmi, kaniļ* A. Sesks,-H,R.C.A.Ī:.C.
Hostel Market. Weighion Rd., Selbv-Vorks. Gr/
Britain. ' (2</3)
Dašā darbnīcas vidū. Pārējie figūru
un krāsu t ē l u meli un veidc)iiimi
goddevīgi piekāpās jaunās sievietes
D r i e l i s ā , kas, m a r m o r ā izveidota,
p a u d a j a u n a v ī b ā ? būlcs a l k a t a i n o p a ­m
o š a n o s . Paceltā galva, augšup vēr-
.^tais skats, kā upurctā'ai paceltās
d e l n a s , plaukstošās krūtis, sasprin­d
z i n ā t i e maigie gurnu un k ā j u mus­k
u l i . VLSs^sauldin sauca atraisīties no
zemes.'
Tēlniekam bija dievīgi izdevies at­dzīvināt
marmora masu, iedvest ak­m
e n i m mākslaSļ dzīvīgumu. Paup-n
^ m cirtieniem, gaistošām līnijām
d a - ' n ā t ā j a m t ē l a m pipm.ita r e i v ē p i r -
m.atnīgs. snēl^s un cildena atturība,
k ā d a varbūt apsnīdō-a tā Kun^^a
darbus pirmaiās rad'šana.s. dienās,
kad tiem^ vēl nebija pieskārušas cil­vēka
nīcīgās domas.
Pie marmora jau brīdi stāvēja
pusmūža sieviete. Viņas, p a d r u k ­nais
augums bija iekļauts, gaiši me­la
sporta tērpā, bet iesirmos m.atus
sedza nlatu malu cenure. Lēni tu­vodamās
u n attālinādamirs statujai,
viņa to uzmanī<=^i pētīja. Anskaidrī-bas
vietā, diemžēl, viņas sejā ēnojās
atteikšanās smeldze. Brīžam sieviete
lika mutautiņu pie acīm. bet tas no­t
i k a vairāk aiz nervozitātes kā aiz
nenieciošamības. Garklāva kundzes
acis nebija valguma.
Sāncense!" vina čukstēja. „G1^-)-
d e n ā ! " Visus trīs mēnešus, kamēr
tēlnieks Teodors Garklāvs bija aiz-^^
ņemts pie šī darba, kur kā modelis;
kalpoja gaišmatainā baletēze Daina
Lorune, vina pacietīgi nesa greiz-;
sirdības krustu, palikdama labā ticī­bā,
ka ar statujas nobcir^šanu beig­sies
arī vīra rom.āns. Notika tomēr
nretējais. Meistars ar modeli • pēc
darba beigām bija. devušies garāka
ārzemju celojumiā. Par tēlnieka u ri
dejotājas attieksmēm čivināja jau
visi zvirbuli pie Operas kafeinīcas. ;
Garklāva kundze, nevēlēdamās
vainu uzvelt vienīgi vīram,: centās
izskaidrot savas attieksmes ar tēl­nieku,
ko viņa vēl arvien dievināja,
gribēja atrast savu līdzvainības da­ļu
šajās nesaskaņās, bet cita grēka
viņai' nebija kā tikai anziņa, k a ir
divu bērnu māte, romāņu valodu
doktore un pāri četrdesmit gadiem.
Kurš no šiem pārkāpumiem bija iz-,
šķīrējs, to šodien nevarēja atskārst,
bet vienam vajadzēja būt.
Prāts teica: n a v iemesla uztrauk-^
ties. Vai lapas izsamist, kad tām ru^
deni jādzeltē, lai dotu vietu jaunai
plaul^mei. Vai velēna raud, k a d
Eurkls to angāž, l a i jaunais zelmenis
varētu košākriesties. Ari viņa ir
tāda rudens lapa, tāda apgāzta ve­lēna.
^ Kamdēļ zūdīties? Kas būs v i ­ņas
vīrs u n bērnu tēvs, j a ietiepīgi
atteiksies no mākslinieka dēkām un
untumiem. Darba prasa no viņa n e ­parastu
pacietību, ārkārtēju piepiili,
kamdēļ _ viņš nedrīkstētu vēlēties ne^
parastu mīlestību? Mākslinieks ne­var
elcsistēt paražu nolīktos logatos.
Kobeža.s nav nospraustas, katram
pašam jāatrod pareizā vieta, k u r no­stāties.
Varbūt viņas vīrs vienīgi
meklēja šo īstb. vietu, k^ur nostāties.
Meistaram jāmeklē visu mūžu.
Vai vina drīkstētu to pārmest? Jeb
viņai kāds uzdrošinātos pārmest a k ­lu
greizsirdību? Viņa visu laiku bi­j
a dāvājusi,: Dainai Lorupei mājas­mātes
laipnību, centusies visiem spē­kiem
izgaisināt tenkas, kas riņķoja
ap mākslinieku un modeli. Viņa darīs
tāpat uz nriekšu. Bet vai iegūs sirds
mieru? Pieviltās sievas apziņa ņē­ma
virsroku par tikumiskiem ansvē- l<as ;Ž
GEORG^ HARTVIGS '
lūgts I steidzīgi rakstīt
Hugo Trelmanim: Bernsheim, a.. d. B; Hel-delbergerstr.|
50. (273)
uzveicis kāds cits barbarisks SDēks
Vel vma elpoja, vēl bijr savā lomā
guTiene, bet viņas dzīvei tomēr biia
pienācis nebaidīts galavānls.
Šis maigās rokas, slaidie gurni,
ja-rmavīgās krūtis, kā viņa ienīda vi^
su t-M Brīžam dvēsele slāpa sacel­ties
pret pārestību, tiecās satvert
smago tēlnieka veserī, lai uzmācīgais
tols sabirztu drumj^lās! Bet vai ar to
būs atriebts kādam? Tolu Vina iznl-cinās.
modelis «i/.īvos. Nelaimes sak­ne
slēpjas dziļāk. Mākslas darbs ir
tikai auglis. Turklāt tas ir'pats la­bākais,
ko viņas vīrs ir veidojis.
Garklāva kundze instinl^tīvi pa-cēla
roku, lai pieskartos daiļajām
formām. Daiļums taču atrodas ār­pus
laba un ļauna. Viņa gribēja iz­just
pieskāriena smeldzi, varbūt pat
samierināties ar nelaimi, bet atrāva
piri^stus kā no liesmas. Nebija spē­ka
uzveikt riebumu, viņai derdzās
šis marmors. Kundze apsviedās kā,
trenkta. Tmka gaisa šai telpā, katn;
puteklītis elpoja Dainas Lorupes klā­tieni.
Kam kavējās nesēji, kamaēļ
ekspreši nenāk, lai drīzāk aizve-stu
darbu uz izstādes telpām! •.
Uz darbnīcas sliekšņa viņa sas't&pa
sa,vu māti ~ slaidu, kalsnu, sirmu
dāmu tērpušos visgarām melnā. Gai­galas
kundze bija turīga Rīgas nam-niece,
kas vēl pēc desmit gadiem,
kopš meita apprecējās.ar māk^ilinie- '
ku, nevarēja to piedot, Vecāl-ti ar
meitu šad un tad sastapās, bet apcio '
mojumi tēlnieka mājā nulikc/ pāvi»
sam reti. fiodien vecā kundzi? tomēr \
bija atnākusi. Padzirdēju.sl, ka
ziiots aizbraucis uz ārzemēm kopā
ar baletēziv viņai novēlās akmens no
sirds. Viņas paredzējums, ka laulī­ba
būs. nelaimīga, bija piepildijies.';
„Labrīt, meit!" teica Gai^^alas kun­dze
.augstprātīgā sirsnībā. „Es jau
zināju, ka tev būs grūti' nālvt pie
mums, tamdēļ spēru soH pirmā!"
,,Pateicos, māt, tu arvien esi gai­dīta
mūsu mājā!"
Māte ar meitu saskatījās. Sir­mās,
slaikās, paštaisnās mātes priek­šā
meita: likās tik. sīka un nožēio-jama.
Mātes vārdi viņu dzēla kā
dzeloņi, bet lepnums neļāva tos vē­rā
ņemt. Garklāva kundze sasprin--
dziņā ja muskuļus kā pirms.' lēciena
no tramplīna. Ārēji viņa varēja vēl
izlikties gluži mierīga. Mātes augst- •
prātībai neredzēt viņu sabrūkam
raudot. „Kā tad tev tagad klājas?"
Vārdu .,tagad" vecā kundze izi*unā-ja
ar sevišķu uzsvaru. Mieita .pirmo
uzbrukumu teicami atvairīja. Mātei
tas no vienas puses patika, viņa p'at
slepeni nopriecājās — mana daba., ~
bet uzvaras tieksme prasīja .savu
tiesu.
„Paldies, māt, dzīvojam, esam ve­seli!"
„Un tavs vīrs?" Sirmā kundze
pielika pie acīm zelta lorneti.
' ,yAizbrauca uz ārzemēm!"
„Un tevi atstāja Rīgā?" "
„Nevēlējos» braukt. Mēs bēr­niem
brauksim rudens pusēl,"** Gai­galas
lumdze kļuva nepacietīga/
Meitas izlikšanās kaitināja. Viņa
pameta skrejošu skatu darbnīcā un
tad vaicāja: ^Savādi, tu nevēlējies
braukt, nesaprotu! Bet kas tā par
priesterieni!"
,,Manā vīra labākais lun pēdējais
darbs, viņš cer par. to dabūt Kul­tūras
fonda godalgu!"
Laikam gan māksliniekiem nav
prātīgāka ko veidot, kā cirst šos plik-ņus,
riebjas! Un kā vispār, pie tāda
var tikt?"
„Bija modelis, kāda baletēze. Iz­nesīga
meiča!"
Ve^ā dāma, piegāja statujai pavi­sam,
tuvu, aplūkoja no visām pu?.ēm.
,.Nekas,'^' noklepojās viņa, „labi tre­nētas
rumiem.' Pēdējo pilienu pārpildītajā
rūgtuma kausā ielēja vīra pēkšņā
aizbraukšana. • Pēdējie pamati biia
izrauti. Sanes un nazemo'ums vaire
nevarēja gandarīt šķiršanās izi-edzes
sāktas Vācijas meistarsacTkstes ledushokejā
SVĒTDIENAS SPORTA NOTIKUMI
Preussen Ki4feld vienības 3—1
(1—0, 0—0. 2—li uzvara pret VfL.
Bad Nauheim sestdien Bad Nauhei-mā
-.bi-ia Vācijas ledushokejā meis­tarsacīkšu
loti jauks ievadijum.^. jo
skatītāji redzēja teicam.u spēli. Tā
izvērtās. ari par izcilu latviešu ledus-hokejistu
panākumu. ..Der Soorl-
Kuriēr".raksta, ka krefeldiešu sastā-,
vā izcilā sniegjuraā bījiliši tieši mūsu
tautieši E. Koneckis un R. Voide.
Kad Pi^eussen jau bi^a 2—0 vadībā,
vienība savu labāk,(^.: spēlētāiu Ko-ņecki
pilnīgi, atvilka .-ilzsardzībā.. lai
nosargātu uzvama. Svētdien abi pre­tinieki
sacentās I.Pinvēbera kausa
izcīņā. Šoreiz Pil-eussen. uzvarēia
9—0 (2—0, 2—,0. 5—0) un. taead ir
vadībā-kā meistarībā, tā arī. kausa
izc^^^'". — Scptdien! Pŗp^ā ieradās
PSP3 i7lases basketbdli.^ti, ka^ otr­dien
sāks saqīkšu turneju:pa Cecho-slovakiiu.
— Nesen Parīze nif^veica
futbolā Vīni. Parīziešu sastāvā bija
arī latvietis'K. Arens. ; Svētdien Pa­rīze
guva jaunu skaistu panākumu,
pilsētu sacīkstē pieveicot Stokholmu
3—2. Ledum lūztot," noslīcis Lon­donas:
olimnisko spēļu bronzas me-da'as
ieguvējs svara-celšanā zviedrs
Gustavs Magnusons, — Dienvidvaci-ias
futbola meistarsacīk.šu turpiriā-iumā.
Kickers Offenbach uzvarēja
.Bayern Mūnchen 1—0 (1—0). un ta-sad
jau ir 8 p. priekšā 2. v. esošai
1860 Mūnchen vienībai. Sacīkstē
Minchenē bija 40.000 skatītāju.
LATVIEŠU VIEGLATLĒTA
PANAKUM I AF^GENTINAS
J\1EISTARSACIKSTES
Argentīnas meistarsacīkstēs, .vieglatlētikā,
kas notika .Buenos Airesā, diska mešanā 2. v.
ieguva latvietis Uka. (41,87 m), paliekot tikai
17 em aiz uzvarētāja Machioldi, 100 m 1. v.
i.cļzuva Bongofs 10.7; 200 m Bongofs. 21,5;
400 m Evans 49,9; &00 m Rivero 1:55,5; 1500
m .Guaharons 4:01,0; 30.00 m. Bralo 8:48,1;
5000 m Bralo 15:17,0; 10.000 m Gvincss
32:38,4; 110 m bar). Kocourirk< 15,5: 400 m
barj. Alberti. 5:5.1; tall. Geists .6,87; trī5.so.ll.
Sarua 14,45; augs'l. .McP'lc'^s 1,80; kan.sl.
Ooa 3,80; lodē .Mach'oldi 11,02; vcs'-iī Or-
:tic5 50.18 un sķepā Hebers ul,b7 m. .: -L.
bija
formas.: Vai tā būtu tā pati,
izbrauca līdzi?"
Lorupes jaunkundzei viņš
solījis pēc darba mazu izkiai-dēžaiļos
ārzemēs!" Garklāva mazliet
pietvīka. Saruna bija kā mocībai.
„Un tev tur nebūtu nekas sa­kāms?"
„Ko es vaini iebilst? Es būtni nel­ga,
ja jauktu mana vira māksliinie-ciskos
nodomus. Lorupes jaunkundzi
es labi pazīstu, viņa glīta un. labi
audzināta meitene, ari apdāvināta."
(Turpinājums sekos 4 numvu.-os)
ron
Latviešu preses biedrības 'luīeri-kānu
joslas kopas jaunā valde pirmā
sēdē konstruejusies sādi: priekšnieks
A. Liepa, pr-ka vietniece Zinaīda
Lazda, sekretārs L. Švarcs, kasieris
K. Rabācs, biedrzinis 'Ģ. Salnais.
. ļ ^ i ā parauga biedru kartes izsūtīs
visiem biedriem, kas iesūtīs fotogrā­fiju
un biedru maksu "par 19(48. g.
DM 5.— kasierim K. Rabācam ,Xat-vijas"
redakcijā, Gineburgā, — P^i;
biedrības . franču joslas ^opas
priekšnieku ievēlēts Vitauts Kaive,
bet valdē prof. P. Jurevičs, Klāra
Zāle. T. Sīlis un R. Čaks. Līdz.šinē-jais
kopas priekšnieks prof. P. Ju-revičs,
citu pienākumu kavēts, feopas
vadību turomāk neuzņēmās.
cuCOM Civ»
0\ UNDP^^ni. • Ral'ā*^*'
i
ā
BRAZlUJA SOLA
UZNERtt ,
5000^3t).OOODP
AR ĢIMENĒM
u^-J^"" S ē j o t Hanav
d paskaidros
iļ tāB^R'^^Vļ," irāk nepieciesai,
Ķ lauksaimniec bas w
5StSinon.etn.s.
1 4 o ļ n q aosolits izvietot e
r & apgabalos. Tie a j
Jas dienvidos no Eio de Zanei
' un ir pMalu no ekvatora. ^
OktavioSenze-Brodovics H
navas DP nometne apskatīja
5 u virtuvi un dažus dzivokļ
Tad pat Hanavas nometne_inl
fflācijarnolūkos ieradis,an dr
ASV;kongresax locekles.
i
i i
m
i i i
I
ii
i
45 DIVĪZIJAS U!
GALVENIE PUNKTI
Bez Briseles pakta daļflii
dām nav uzaicināta ļ uz saruna
otrdien paskaidroja ASV vaiai
šingtonā notiekošajās apspried
teicies: viņam esot dibināts |»
veģijal šāds aidnājums vēl
nijasirlietu, ministrs Rapmuse
Nomlljas liņ Dānijas aizsard
dzibas ministriem līdz febnia
vfjas kopīgas aizsardzības ies
dēļ-^ uz pusi samazināta d&iau
Ļlelbritaniļu vel līdz 1951.
Vašingtonas, sarunās, kurās p
as ASV ārlietu ministrijas pār
un sešu tieši ieinteresēto vaļsttl
nādas. Lielbritānijas, Francijas,
ģiias, Holandes un LuksemļD
vēstnieki, par pamatu', ir trīs d
nakta projel':'!. ko izstrādājušas
Kanāda un Rietumeiropas ūnij
Briseles pasta valstis. Pēdējo
I iektu ASV vēlas padarīt „stinģr
im apsver noteikumus par i'espē
agresiju ārpus- Eiropas pret
-pakta dalībnieci. . Šai «akarībā
da uz neoficiālām sarunām
ASV un Lielbritaniiu par dro
sistēmas radīšanu Tālajos aust.
Galvenie noskaidrojamie punk
sarunu gaita, pakta dalībnieku
stāvs, garantējamās palīdzības!
un Dakta ilgums. Ievērojot sasp
starptautisko stāvokli, diplomāti
īsies sarunas nobeigt iesDējami
^ ai to ātrāk Varētu iesniegt
\ , Bez tam jānosaka
miņs-pilnai konferencei kur n
t g n b darīt iespējamu^ v
Isim, kas atbilst visDāre
J * « j u m i e m : Pagaid?!
silnon- .^^^^^^-iām septiņām,
si vienīgi par Itāliju, īriiu M
e: ^!^^^Žiju. Dāniju, Port^.^aii
y| fe.^^ Turciju. NepSm'r,
4 l 5 ^'^'^ ^-^^ā^^o koloniju L
i iii anK^ aptverot vismaz % di
' i2Ton-\P''^*^ dallbnie
1 f.**ēts veikt S ' ^ ' '
"\ ietvaros Ktr^-^'t
'• * «teic 50 ^^™Pas
_ jn^ASV, cik vēro/^ms,
I
I
I 1
I
I
1.4
. H u komūnist
.:ļ *»^ot nākamg
'• i il tT-''» ' " M i ta
'• '5rstā<,iu-. nelienu UP1C+T
; i senaiā ha, - v a l d i b u -
^ "f'niiā v5 • ^^teicas. ka Mi,
• ? diba, V 23.000 viru
ģ C"» «Mcl
10
•BB