Bavarijas Latviesu vestnesis, April 2, 1948

              1^
1^
1 ^
m
LATVIJA, lmg.2,japrJ^
VAI TIESĀM KAgS UZSKATAMS PAR N E N 0 V E R S A > I U ? - KĀ
STRATĒĢI IEDOMĀJAS NĀKOTNES KARA NORISI EIROPĀ
Bažas ppŗ iespējama kara briesmām pēdējos mēnešos mi nedēļās visā
pasaulē pavairojušās. Kara baiļu noskaņojums pieaudzis ari Iksv. i To
veicinājusi arvien aktīvāka Padomju Savienības izricrba Austrumeiropā
un komunistu aktivitāte pārējā Eiropā. Žurnāls „Newsweek" pirms
Lieldienām izdarījis aptauju visu ASV mēroga, uri secinājums ir tāds, ka
amerikāņu nāciju sagrābušas bažas par ķaŗu. Pielaižot; ka kafa izcel­šanās
pārredzamā nākotnē iespējama, minētais žurnāls 29. marta numurā
sniedz otru rakstu, kurā uz Eiropas galvaspilsētās iegiito vērtējuniu pa­mata
mēģina atbildēt teorētiskajam jautājumam: ja kaŗs izceltos, vai
tad padomju armijas sagrābtu visu Eiropu?
īstajām kaujas vienībām ļ nestāvot
Eiropā, bet tiekot mājās, par jaunu
apbruņotas un. apmācītas.. Tās būšot
līsti sagatavotas tikai pirmā |>ēckaŗa
piecgades plāna beigās -7- 19o0 g.
Sauszemes spēku; bilance jšaipus
„dzelzs aizkara", pēc „Newsweek"
ziņām, esot loti bēdīga, 'Vācijā .un
Austrijā. esot ap 30.00p amerikāņi|i
kājnieku, kam - trūkstot :taņkul un
aviācijas atbalsta, bet. angļu spēki
lielā •mērā sastāvot npi jauniesauk­tiem
0 ar tikai 3 mēnešu pamatapmā-cībl
Anglijā. Franču armija sastāvot
hp vāji apmācītiem divu pēdējo ga­du
iesauktajiem, kopā ar mobilgvar-di
un žandarmiem ap 600.000 vīru.
kas izkaisīti Francijā, Žiemeļafi:ikā,.
Vācijā, Austrijā. Indoķīnā un M^da-gaskarā.
Frančiem esot tikai ne^-
lielas tanku daļas un nenozīmīgi
gaisa spēki.. Anglijas tūlītējā rīcībā
esot tikai 2 kājnieku divīzijas, viena
tanku brigāde un viena izpletņu lē-cēju
brigāde. Viss: lielais 'vairums no
150.000 vīru lielās Holandes' armijas
atrodas • Indonēzijā. Beļģijas armijā
tikai 65.000 vīru ar vāju apbruņoju­mu.
Skandināvu armijas nenozīmī­gas.
Spānijai labi apmācīta armija,
bet ar vecu anbruņojumu.
Angļu ģenerālštābs.pēdējā nedēlā
revidējis savus vērtējumus par Eir
ropai vēl rīcībā esošo miera periodu
no 10 gadiem līdz maksimāli 6 un
minimāli 4 gadiem. Kara gadījumā
domā, ka krievi sāks klasisko trie-
Kamēr 1945. g., kā to rādīja Gaļ-lupa.
institūta ziņas, tikai 38'Vo ame­rikāņu
uzskatīja par Iespējamu jau­na
kaļ-a izcelšanos 25 gadu laikā,
tagad tā domā 76'^/o, pie kam 54Vo
rēķinājās ar kafa iespēju, jau tuvā­kajos
10 gados. Raksturīgi gan ir
tas, ka vislabāk, informētajās ameri­kāņu
aprindās kapa bažas ir vis­mazākās.,
Tautas noskaņojums atse­višķos
ASV apgabalos ir atšķirīgs.
ASV ziemeļaustrumos, piemēram,
Bostona, • karu gan nesagaida tūlīt,
bet rēķinās ar tā iespēju 18 mēne­šos,
citi gan tikai 5 gados. Caurmē­ra
amerikānis gan atzīst kāpu pār
iespējamu, bet pārāk aizņemts. ar
savām lietām, lai sevišķi daudz-no­dotos
šādām pārdomām. Intervijās
.visur izskan doma, ka ; ASV jābūt
pilnīgā cīņas gatavībā. Lūk, dažas
atbildes: ,,Mēs darām pārāk maz un
to pašu pārāk lēni. Mēs nedrīkstam
karu sākt, bet muras jābūt gata­viem,
ja Padomju Savienība mēģi­nātu
iegūt vēl jaunus apgabalus!" —
„Esmu pret to, ka mēs vēl sūtām
naudu uz Eiropu," izteicās kāds Ņii-hempšairas
raktuvju strādnieks,
,,tiem vajadzētu būt lielgabaliem."
Ari daudzi citi izteikušies, ka ar
Maršala plānu vien nepietiks. Kāds
policists . — divu karu veterāns iz­teicies,
ka neizbēgams arī trešais, jo
agri vai vēlu komunisti esot jāsasit.
Kāds čikagietis: . „Nav vairs runa
par to, v a i karš būs, bet k a d tas
būs. Mani paziņas cer, ka līdz tam
laikam viņi būs pāri iesaucamo ve­cumam."
Citi, turpretim, izsakās par
došanos uz Eiropu un cīnīšanos.
Daudzi domā, ka būtu jālieto atom­bumba.
Kāds cits čikagietis izteicies:
„Mums jānovelk uz kartes līnija un
' jāpasaka • Staļinam' -~. ja viņš kāps
tai ļ3āri, mēs iznīcināsim Maskavu."
• No šī vispārējā kora izdalās viena
balss: „ E s domāju, ka vecā labā
diplomātija, pareizi izlietota, mūs
var paglābt no kara." Kāda Ātlantas
apkalpotāja . domā, ka „varētu ļaut
krieviem darīties, kamēr viņi darās
pa viņu pusi okeānam". Sevišķi ka­reivīgi
noskaņoti teksasieši, kas iz­paužas
lasītāju vēstulēs turienes
avīzēm. Kāds Dallasas. kafejnīcas
īpašnieks: Baidos, ka mūsējie āt­rāk
neatmodīsies, iekams nebūs no­slaucītas
dažas no mūsu lielajām pil-
.sētām," Kāds agrākais virsnieks:
„Ja mums jācīnās ar komunistiem,
tad jo ātrāk, jo labok." Daži aņie-rikāņi
domā, ka ar ASV spēka de­monstrējumiem
konfliktu uz laiku
varētu apturēt. "
Arī ASV rietumos bailes no kara
pieaug. Los Andželosā no 26 ielas
gājējiem 8 karu uzskatīja par neno­vēršamu,
18 par novēršamu; 12 bija
par to, ka amerikāņiem būtu jātriec
pirmajiem, 14 pret to; 18 par Mar­šala
plānu, 7 pret to. bet viena sie­viete
apvaicājās: „Kas tas ir?" Tie.
kas karu uzskata par pilnīgi neizbē­gamu,
bieži vien ieteic uzbrukt pre­tiniekam,
iekams tas paspējis: uz­brukt
ALSV, ! ; / ^ ! jaunu
„Pēri Harboru".. - Kāds rūpnieks:
„Mums būtu jābei<Jz izsviest savu
naudu Eiropā. Ja tā grib kļūt ko­munistiska,
-— lai; tā dara to!" ASV
zierneļrietumi, kas ir vistuvāk Aļas­kai
un Sibīrijai, sevišķi jūtīgi pret
k^ŗa briesmu valodām. Termiņus
min ņo 1 līdz 5 gadiem. Tikai pāris
balsu visu sešu korespondentu inter­vijās
izsacījušās, ka karš -nedraudot,
jo nedz krievi, nedz amerikāņi ka­ra
negribot. .
Nedēļu vēlāk,; 29. martā, tas pats
žurnāls vērtē kara iespējamo norisi
Eiropā, žurnāla ^Londonas, Parīzes.
Berlīnes un Vašingtonas: redakcijas
atzīst, ka kara gadījumā: k
ki spētu pārpludināt visu Eiropu,
kaut gan sava nozīme būtu vēl da­žādiem
blakus apstākļiem. Konflik­ta
gadījumā vienā .pusē stāvētu pa­domju
spēki, kurus ASV aizsardzī­bas
ministrs Forestals nedēļu ie­priekš
novērtējis uz 100 krievu di­vīzijām
un 75 satelītu divīzijām. Pēc
vērtējumiem Eiropā, turpretim, krie­vu
sauszemes spēkos vien ir 165
divīzijas, no kurām Vācijā atrodo­ties
18, Baltijas valstīs 15, Rumānijā
. 4, Austrijā 3, Ungārijā 8, Bulgārijā
10, Dienvidslāvijā 2. Pēc cita vērtē-
' juma padomju spēki Eiropas Krie­vijas
perifērijā un satelītu valstīs
esot ap 2milj. vīru. Galvenos trie­ciena
spēkus vērtē uz 17 divīzijām.
Pēc angļu lietpratēja Krenkšova at­zinuma
padomju armijas- ..krējums"
tagad radikāli pārorganizēts un spe­ciāli
apmācīts. Galveno nozīmi krie­vi
piešķirot armijas kustīgumam un
izpletņu lēcēju dalām. Liela daļa no
cienu cauri Vācijai, Nīderlandēm un
Ftancijai,^ie kam, atkarībā no pre-testības,
uzbrukumi notiktu mainīga
•secībā dažādās vietās no Norvēģijas
līdz Adrijas jūrai. Grūtības krie­viem
sagādātu partizāni, traucējot
apgādi. Ja visa Eiropa piedzīvotu
milzīgu „Denkerku", tad, daži liet­pratēji
domā. Spānija kļūtu par
priekštilta pozīciju Eiropas atgūša­nai.
Arī angļu-amerikāņu flotes spē­kus
Vidusjūras telpā varētu izman­tot
vislabāk, ja^ rīcībā būtu bāzes
Spānijā, pat tai'gadījumā, ja Itāli­ja
un Francija jau būtu zaudēta.
Parīzē labi informētās aprindās
domājot,ka krievi, sākot pārsteiguma
uzbrukumu, spētu izdzīt smaili līdz
Lamanšai trīs dienās. Bet stāvokļa
konsDlidēšana prasītu vairāk laika,
ievērojot sabiedroto armiju pretestī­bu
Vācijā un 'apgādes gmtības. V i ­sās
nācijās tiktu mobilizēti komu­nistu
spēki sabotāžai. Stratēģi brī­dina
nedomāt pēdējā kara jēdzie­nos.^
Piemēram, „caurlauzums" bū­tu
lieks vārds, jo nekādas koncen­trētas
pretestības krieviem Eiropā
nebūtu. Eiropas aviācijas stratēģi
domā, ka visi galvenie aviācijas spē-ki
būtu novietoti bāzēs Āfrikā, * jo
Eiropā tie būtu pārāk apdraudēti
Vašingtonas redakcija iegu\njisi Šā­du
termiņu novērtējumu: līdz Gib­raltāra!
krievi tiktu: 6 mēnešu laikā
no uzbrukuma" sākuma, līdz kanāla
ostām 2—3 mēnešos un līdz Pērsijas
līcim. 6 mēnešos, pie kam grūti pa­teikt,
vai pretinieks par pirmo mēr­ķi
izraudzītu Gibraltāru, Pērsi jas
līci, Anglijas bombardēšanu Nor­vēģijas
iegūšanu, vai arī vairākas no
šiem mērķiem reizē. Ne ASV, ne
An^lija pašreiz nespētu Eiropā izcelt
pietiekamus spēkus šī viļņa aiztu­rēšanai,
izņemot varbūt Spānijā.- Ar
koncentrēta atbalsta solījumu rezer­vē,
Franko varbūt spētu noturēt Pi-reneius
līdz efektīvai palīdzībai;
Partizānu akcijas varētu gan preti^
nieku kavēt un palēnināt uz priekšu
iešanu, bet ne aizturēt. Izteiktas do­mas,
ka izikīrēju pagriezienu varētu
panākt aviāciia vai pat izšķirt visu
iznākumu. Vašingtonā tomēr to ao-šaubot.
Ja tiešām- žviāciia. izšķirtu
stāvokli, tad tas notiktu ļoti ātri un
tādā gadījumā, laikam, pateicoties
atombumbai.
„Newsweek"
KAS NOTIKS ITAUJA PĒC VĒLĒŠANĀM
Netiešai atbildei uz trīs rietum- ļ gūt ar sti^ikiem vai ari mēģnat n*
valstu priekšlikumu par Triestas kot. apvērsumu. Kā vienā,/ tā otHļ
nodošanu Itālijai Dienvidslāvijas gadījumā ASV būtu jāreķinās..^ir
maršals Tito kādā sapulcē itaļu faktu, ka komunistu piektā ķoloh: ia
strādnieku pārstāvjiem paskaidroja, nostiprinās Vidusjūras teip|.ibl^kjl
ka Dienvidslāvija katrā laikā esot ASV „dzīvības artērijai" uk^ Videjol
gatava draudzīgā garā atrisināt vi- austrumu naftas apgabalieni ļTas'
sus jautājumus, kādi rastos Dien- licis amerikāņu, valdības:,un-1^.
vidsla\ajai un Itālijai, im aicināja to resa aprindām atteikties, n)
paziņot itāļu tautai. Ar šo manevru, agrākā pieņēmuma, ka Pado
izteicās Tito, rietumvalstis gribot Savienība atturē^es tuvākā :iāk(
atturēt demokrātiskos spēkus Itālijā no rīcības, kas varētu novest pie
no vienotas cīņas par savu brīvību klāta lūzuma,
un neatkarību.' Londonā rēķinās, ka komuh
• varētu iegūt ap 40"/o balsu .uri
' Triestas ; jautājums patiesi ir pat vairāk. Uz jautājūm^ļ k
spēcīgs arguments, kas tagad dots, ja komunisti Itālijā iegūtu
rokā itāļu centra un labā spārna'
partijām vēlēšanu kampaņā.; Šī kam-
0 d^'īt, >
kbnboli
Amerikāņu žur.iāls -Ne^v
week'* pastāsta jaunākos aneki
tus par maršalu Tito. Pel kāiis
Tito radio
viņa pi
runas te;.
VAI GAIDĀMS TURCIJAS-GRIEĶIJAS NOLĪGUMS
Turcijas civilas aizsardzības komisija, kas kopš kara beigām bija
darbību izbeiguši, uzdevusi apakškomisijām mēneša laikā izstrādāt plā­nus,
kas rēķinātos „ar visnopietnākām iespējām". Istanbulā un apkārtnē
ar 27. martu atrakts pasīvās gaisa aizsardzības dienests un notiks ap­mācības
ar civīlicd'/līvotāju piedalīšanos. Turcijā Ieradušies vēl ap ?M
amerikāņu militāro lietpratēju turku armijas apmācībai. Marmara jūrā
iebraukuši vairāki ASV kara kuģi. Pēc aģentūru ziņām, varot rēķināties
ar drīzu Turcijas-Grieķijas līguma noslēgšanu par „kopīgu politiku".
Ari Turcijas ārlietu ministrs Sadaks pēc atgriešanās no Parīzes izteicies
presei, ka notikumu attīstība Eiropā, īpaši tās dienvidaustrumos, prasot
ciešu Turcijas un Ģrieķijaiķ politisko sadarbību.
paņa norit pilnā gaitā, un pilsētu
ielās un laukumos notiek komunistu
un pretkomūnistu runātāju vadītas;
sapulces, lai ietekmētu 27 miijonus
itāļu vēlētāju noskaņojumu pirmajās
republikāniskās Itālijas' parlamenta
vēlēšanās. Raksturīgi, ka komunismu
vēlēšanu plakātus sirpja un vesera
vietā rotā miera baloža attēls un
tādi saukļi, kā: „Katra balss par de
Gasperi ir balss par Trumenu!"
Kristīgie demokrāti, spēcīgākā par­tija
ministru prezidenta de Gasperi
pretkomūnistiskajā koalīcijā, savu-^
kārt plakātu saukļos jautā: „Kas
palīdz Itālijai? Amerika palīdz,
mums, lai mēs varētu palīdzēt paši
sev!"
Pēc v.Newsweek" ziņām, amerikā­ņu
publiskās domas pētīšanas insti­tūta
Itālijas nodaļa esot izdibinājusi,
ka vienīgi 20''/o itāļu skaidri nostā­joties
par komunistiem un viņu
sabiedrotajiem — kreisā spārna so­ciālistiem,
,,New Yoŗk Times", tur­pretim,
ziņo, ka komunistu ietekme
talijā pieaui^usi, un tie guvuši
aunus piekritējus sarūgtināto zem­nieku
vidū. Lielu^ pretsparu komu­nistu
propagandai radījusi pāvesta
stingrā nostāšanās pretkomūnistiškās
'rontes pusē.
Vislielākā nozīme patlaban tomēr
r Triestai, jo Itālijā tas visu laiku
uzskatīts par tīri nacionālu Jautā­jumu;
Kaut Toļiati un citi komu­nistu
vadītāji runās un aicinājumos
visiem spēkiem centušies šo rietum- ar legāliem līdzekļiem, labi 1
valstu soli dekreditēt itāļu tautas mētās Londonas diplomātiskās
LtaP
bitu
dot
serbu zemnieks
prasījis, vai arī viiiš nevarot ļpļi-teikt
miki'ofonā .dažus vārdus
,.Nē," atbildējis Tito, f,vieļigi
man atļauts uzrunāt tautu."
„Bet vai es drīkstu pateikt
vārdus?" — „Nč." .
. „Divus vārdus?" „Nē
.„Nu, bet vienu vārdu?"
Tito pārdomājis • un piekifitis.
Zemnieks piegājis pie niļkro
un izkliedzis: „Palīgā!"
Visi šie fakti liekas apstiprinām
politisko novērotāju'izteikto uzskatu.
ka bažas Turcijā patlaban ievēroja­mi
pieaugušas, kaut gaņ tā jau vi­sus
pēdējos gados, dzīvojusi nervozā
atmosfairā. Kā to raksturo .,Daily
Mail" līdzstrādnieks, ..Džonijs Turks",
kas deviņus gadus no vietas nervo­zi
turējis vienu roku pie šautenes.,
tagad nopietni nobažījies, ka viņam
drīz varētu rasties vajadzība to lie­tot.
Jau vairāku gadu saspīlētas at­tieksmes
Dardaneļu jaļUtājiļmā, karš
kaimiņos —. Grieķija, sliktas attieks­mes
ar Bulgāriju un pēdējās pār­maiņas
Eironas stratēģiskajā kartē,
tas viss Turciju padarījis vēl nervo­zāku,
jo sagaida, /ka ,'.lielā kaimiņa"
uzmanība'nupat \\ar narļ jauiļu aktī­vāk
pievērsties Dardaneļu virzienā.
Dardaneļu strīdus pēc kara sākās
ar, Padomju Savienības notu 1946. g.
vasarā, kurā bija apgalvots, ka
IVIontrē jūras šaunjiriu .nolīgums
vairs nespējot garantēt , IVlclnās jū­ras
valstu drošību. Siš iīgurļis Tur­cijai
arī pēc 1923. ģ. nodrošināja
Dardaneļu kontroli. Potsdamā liel­valstis
gan bija vienojušās, ka' lī­gums
revidējams un katra . valsts,
atsevišķi vienotos ar Turciju par
vajadzīgajiem grozījumiem.' ' Vēlāk
Padomju Savienība vēlējās, lai Dar­daneļu
aizsardzību padarītu 'par. abu
valstu kopēju lietu. Turcija gan pie­krita
IMontrē-.līguma - rev'idēšanai,. bet
tikai neaizskarot Turei,ijas suverēnās
tiesības.
Kad Turcija noslēdza draudzības
līgumu ar Transjordāniju, (Anglija to
uzskatīja par pierādījumu, ka Tur­cija
grib uzlabot attieksmes ar
arābu valstīm un varbūt plāno or­ganizēt
lielāku muhamedāņu bloku.
Starp kominternes valstīm Turcija
jutusies visu laiku ieslēgta kā slazdā
un arī notikumu attīstībai Grieķijā
sekojusi ar ārkārtīgu uzmaitību. Tā­lab
' Turcija labprāt .pieņēma ameri­kāņu
palīdzības piedāvājumus. Stā­voklis
Tiu-cijai līdz šim nav-atļāvis
ASV palīdzības summas ,izlietot ci­tām,
kā tikai militārām (vajadzībām.
Plaši Turcijas apgabali izsludināti
par aizsardzības rajoniem lin stingri
apsargāti. Mīnu laukiem un jaunām
baterijām jāsarga Dardaneļu šau­rums.
Turcijas • nacionālo muzeju
lielākās vērtības jau kopš laba laika
atrodas- drošās vietās pazemē.
Vairāk nekā puse • Turcijas budže­ta
aiziet armijas uzturēšanai, kamēr
nav ne slimo apdrošināšanas, bez­darba
pabalstu, ne vecuma pensiju.
Gaļas, zivju, sviesta un dārzeņu ce­nas
sakāpušas jo augstu. Tā liktos
auglīga zeme komunismam, bet Tur­cija
tomēr iekšzemē spējusi preto­ties
komunisma pieaugumam'. Gal­venā
barjera bijusi turku lielais na­cionālisms.
Turcija arī apzinās savu
stratēģisko stāvokli un uzdevumu
būt par priekšposteni pret komu­nismu.
Turku apziņu stiprina arī
līgums ar Angliju, tikai turki ne bez
bažām vēro Anglijas politiku. Tur­cija
apzinās, ka tai nav vSavas rūp­niecības,
kas atbilstu modernā kara
vajadzībām, 'nedz pietiekama satik­smes
tīkla. Turcijas ostas izrādījās
nepietiekamas, lai spētu tikt galā
kaut ar ASV piegādātajiem mate­riālu
vairumiem. Kāda amoril'āņu
komisija he.^en konslatēja. ka-Tur­cijai
vajadzētu vismaz 15 gadu. lai
savu satiksmes tīklu dabūtu līdz E i ­ropas
1900. līmenim.
• Stāvoklis Turcijā saspīlējās vēl
vairāk pēc Gechoslovakijas notiku­miem
un Somijas krizes sākuma.
Turki sevi mierina ar divām lietām:
pirmkārt, Turcijā nav stipras komij-nistu
piektās kolonnas, kas varētu
nolīdzināt ceļu komunistu ekspansi­jai,
otrkārt, turki saka: ,.Inšalah! Ja
Dievs gribēs — angļi. mūs atbalstīs
un amerikāni! palīdzība nāks laikā."
DM, NYHT
S l u d i n ā j u m i
: • Tautietei Ar Jums nonietnā precī­bu
nolūjvā vēlas iepazīties bijušais
dzimtenes aizstāvis 35 g. v; latvietis
Esmu slaida auguma. 180 cm, brū­nēts.
Tevi vēlos līdz 30 g. v. Pēc
iespējas lūdzu arī ģīmetni, ko uz vē­lēšanos
sūtīšu atpakaļ. Of. Lat­vijai'-'
nr. 683. f683)
Latvju meitenes! Vai būtu kāda
kura vēlētos sarakstīties nop. prec
nolūkā ar 26 g. v. bij. karavīru. Es­mu
vid; auguma, brūnēts. Vienīgā
bagātība — patiesa sirds un iespēja
izceļot Adrese: (13a) Erlangen, Von
der Tannstr. 19, Leopold Hintz fūr
Leo. (647
Kāds zemnieks ļDienvļdsldvIjS
no],cēris zivi. „Se, uzcep ;to olīvu
eļļā," viņš' teicis sļevai.
„OUvu eļļas .nav,** atļ^ildiļjjļisi
sieva. • \
„Uzcep to sviestā." -
nav." v;:y-,::'.^l.- fX:
„Nu tad taukosļ" -
nav." :::-;S'-:,;'^ļ'•
Saniknots zemiiieks ies\^i(ldis
I, zivi atpakaļ ezerā. Zivs pa
sies virs ūdens un saukusi:
dzīvo Tito!"
eKu-
Lai
ļm
0i
VMS,
3 ar
skati
uzdc
i2i!ik«rSfH:1
m
5ru! «
•sterlS:
tieldibļ
^kamļ
ijekil,
as nei
Tiuzi
m
mi
vali
Ida
M
jrdivļ
liiramlj
mi M
lsdfe# Bet
Bisi Ķ
Miri
.4
m 3
nosļvilrotu
ō ,butu
imijal,"
du aprēķi-talija
'
rispar.
I:aliiasļ
acīs, tie tomēr nedrīkst iet ari pārāk dās nezina atbildes. ^Konļ
tālu šinī virzienā. Arī Maskava ļoti minētu Itāliju gan, tūda
sašutusi par rietumvalstu „ricību aiz no Maršala plāna, bet tas
Padomju Savienības muguras" - kāto ari sāpīgs trieciens rieti
nosauca Maskavas radio. Pitms tam Briseles pakts slēgts ar t:
san Parizē, Londonā un Vašingtonā nu un līgums sastiļdīts tā, lai
bija ziņas, ka Padomju Savienībai tam visātrākā laika varōlp pi
;au ir pašai savi plāni ar Triestu. tios. Rietumu ūnijas sol^jiņes
Proti, bijLs paredzēts i ierosināt lielāka mērā atkarājas /no
Triestas territorijas sadalīšanu. Ang- piedalīšanās. \ . ^
lu-amerikāņu pārvaldītā daļa pārietu ASV valdība apsōlījustdē .paspēri
Itālijai, - bet dienvidslāvu daļa —• visu iespējamo atbalstu, betl ši at-
Dienvidslavijai. | balsta raksturs, kāiziņo „:^GW.sweekV
, , , . , , . . , esot turams slepenībā. Ŗum neesot
Vasingtona_apsauba komunistu^ ^^^-^^^ spēkiem, 'kuAip.de
" ^ vlņain
tomū-
Antroll
tu, rav
iii
300 viru
apsargā 7
cietumniekus
v a r u vēlēšanās bet pastāv gan baza_s, ^-^ ^inš p'ažkaidiDJic
ka. iegūstot balsu pieaugumu komu- L^,^ "nevajadzēšot.( Jebkāds
n i s t i prasītu piedalīšanos val_diba, l a i ! mēģinājums! sagrābt
tad, kopā ar kreisajiem sociālistiem,! ^ ^^^^^^ r^.-^^ .^^^
mēģinātu iegūt noteikšanu. O t r ā d i , ^ ^ ^ ļ j^^pietnu situāciju
ja komunisti ciestu zaudējumus, tie ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ j^r
varētu megmat zaudētās pozīcijas at- . „ •
' Parīzes „vidusceļa" politiH
jām •'ir domās, ka •Brisele$
Maršala plāna un vēlāka -
atbalsta papildināts, palpfetu.
komūni.stus. Bet .neatkr^rīgi
kas notiktu Itālijā, - Francija
briesmas jau.esot-garāni,
nistu ietekme arvien .ma;ļ
Kāds^ 'franču politiķis izteic;eļf
valdībai vajadzētu'deklarēt ^
brīdinājumu, ka jebkādr tale
mūnistu agresija nozīmē kipi. Par
No septiņiem Nirnbcrgas pirmajā I sPīti tam itāļu ķbmūnļstu »
kara noziedznieku prāvā notiesāta- 'Priekšsēža vietnieks Loilgo Kpv^^
iiem nacistu dižvīriem divi _ V a l - M e š a n u runā Boloņā i^ijica,toua^^^
ters Funks un bijukis admirālis Rē- h<a vēlēšanu uzvaras gadījuļakoniu^
ļļjdrjfitiļi felS
ni i e
ti ka
te liesi y§s
Pei bija vi
'rileriesli-i|
MSkleŗi-de
3^-'te gadij'ās
'i ii iim
un ul
.Bijāti
* . saņemt,
jopro-pakts,
riiilitara
atturēt
m tS,'
tomēr,
ikomu*
noties.
: ASV
cvinlgu
ka ko-cik
tORil
tik
spriestais mūža _ . ,
šoties diezcik garš, paredz „Daily Gasperi esot nodomājis
Mail". Funkam ik dienas vajadzīga P i ' ^ ] ^ ^ .nenodot p i tac
medicīniska uzraudzība, bet 70 gadu ļ ^^"^^ gūtu uzvaru,
vecajam Rēderam paredzama no­pietna
operācija. Arī bijušais ad­mirālis
Dēnics esot stipri slims.
Rūdolfs Hess esot garīgā depresijā un
nepārtraukti zaudējot svaru. Viņš
jopro i ām vēl esot uzticīgs Hitleram,
ko vēl arvien dēvējot par „vadoni".
Trīs pārējie no šiem septiņiem ,,aiz-mirstajiem
vīriem" —Špērs, Šīrachs
ders tik slimi, ka viņiem pie-Pisti, ja vajadzīgs, pājt^eiīļtlavarJ
cietumsods neizvērti- piespiedu; l^^/^^^Ķl^c"^». f j .
, ja
un 73 gadus vecais agrākais ārlietu
ministrs Neirāts esot fiziski veseli.
Neirāts arī esot solīdākais no visiem
cietumniekiem. Šie septiņi ir vienī­gie
iemītnieki lielajā Spandavas' cie­tumā,
kas spētu , uzņemt 2500
ieslodzīto, bet viņu dēļ nodarbināti
ap 300 cilvēku — cietuma pārvaldes,
drošības un pārējiem i uzdevumiem.
Visas četras lielvalstis', kas piedalās
Berlīnes ^ pān^aldīšanā, cietuma
apsardzībai novietojušas Spandavā
50 kareivju. Cietumu ik mēnesi pēc
kārtas pārvalda amerikāņu, angļu,
franču un krievu priekšnieks ar savu
štābu, un to apsarga attiecīgās valsts,
karavīri. D. M.
• „LATVIJAS" ABONEMENTS
.Ulr
pasūtinot laikrakstu | pa aļtsevis-kicm
eksemplāriem j,(nd!ļ 3 eK«<
iesk.). maksā RM. T.-jr. dehesi ^
ar ^Atpūtai", kas iziiāk m ne­dēļā
~ RM. 9.7- menesīi pasj'
mēnesi
tinot kollcktīvi [vairāk^pp
semplāriem /— -RM, 6.—
par eks.. bfet ļar .,AtpūW'
8,— par eks> Slu^inljunļiv « J f '
sa: RM. 3.- par viensle^ig:"
spledrindu var tai abilstdsu^e'
pu; piederīgo ; m e k l e š a n i ^ slufU-ne
{ludina-nājumi
pa puscenu, ļ bet
zāk ka RM. i 6.— par
jumu.
Abonementu pieteikuiņi
nājumi, naudas pa/f ļimi ^
iīajuiiii, uauut*^ ^'ļl^^LL T at'
korespondence adre^ejapp
vijai". (13b) Gunzbiļrg/p^ •
germeister-LandmanjnfĶ •i
^^iti!'<