1948-06-01-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIA
ļo^ baznīcas aml'
par rietumu ļ :
N, . izteicās, S
^bam pusēm: tib
aikraksts ,,K^^^^^^
t ^ ^ s ģeneralse.
f aldibu, esot izde.
Ira bndina,baznieu
ļ paklausību treša*
/etdienas esot iz.
ļba dienām jaunas
M<^šie čechu tau-partijas,
sociāl,
^aku : demokrātu
retari Londonā sa-
)s Gechoslovakijas
— triindiniekus
iosoditu vēlēšanu
•^kijā un pasludi-nelikurnlgām.
kits ceturtdien zi-tos
par valdības
ļ iecirkņos varēšot
|o tiem esot jāriō-
|tas, zīmītes, kamer-saraksta
lapiņas-pusēm.
Bezi tam
i sievietēm!virs.
Ipiedalīsies obiiga-ŗauid
cietuma 'sods
ļim vai 10.000 kro-,
Ko vēlēšanām iz.
I laika kolaboranti,
:;iāili elementi! un
Inieķi". Arzemjii
inav: dota; atļauja
ļaitu tieši vēlēianu
TZ, SL, BBG
f
i'
iii':-.:
0 , I
ijpašums.' Piecas:
miko spiests;miti-
I Ņujorkā, kur vi-i
aptekā, kalpcļtāju.,
Lves šefi vien esot
1^
emišanās,
s un sarkanās ar-:
dienā, komunisti
.t dziedot interna":
nostiet, darba ilaii-l
i strādnieki .|.''
dzīvē viņi tci no^
ītrojot,. ka.nepie-kad
Molotovs: ap"
. Amerikā: bijis.ga-i
ju konsulātā: Ņu-:
ļ)niēr sveicis 9uk"
hebijis. ne : mazāka
[las..trūkums. iTiir^
Iboliem mutē,ļne-i
lašu un kalniem
fiskdjs unšampŗ
lezinot, kā.lc^^';
mto dzivi pārtil^r
mcē: Kamēr ff
pārējo valstuidļp'
ar rioteMein
. ,u līdzekli sķiet;
ds amerikāņu ikon-ļojies
Padomju
du 4zskaidi^ju^
ītiskā vara^(^i^
stāvoklis. Ka ;
eni,tad,vaxatlau-i
U
nevēlaties titofl'-
R vini lielu ver«
!m. Bieži
••oletāriskā
iC-ierašanās, ļ :
ŗ Rezultāts-J^,
fītespēctamn^;
kerikāņu rdPļ_
f ādreizējr V ; .
Mmm "^^^
tporta tērpu-i
' :
i / .
65S .
i;'
Ik/
•i/
if:\.-
p:
S:
11
Latvian Newspaper
Piibltghed tinder E U C O M C i v il
A f f a i r s Division Authorisation
Number U N D P 198. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
D P Camp Kleinkotz near
GiJnzburg/D. P r i n t e r : ,,Schwab.
V o l k s b l . " , GiJnzburg/D., B g m . -
Landrn.-Pl. 7. C i r c u l a t i o n : 4000.
Published twice weekly. E d i -
torial offiee: Gilnzburg/Do.,
Dominikus-Zinirnennaiin-Str. 2. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 42 (147)
Otrdien, ,1948, 1. jūnijā
l2nak_otrdiejiā.š un piektdienām.
I z d e v ē j s : B A L K ludcvuuiā
• L a m e š u preses darbinieku sadarbības
kopa. Atbildīgais - red
a k t o r s ; K . Rabācs, vietn. A .
L i e p a , r e d a k i o r i : Z. Bārda.
M . Culītis, H. AVindciibcrgs,
A . Smus.- A d r e s e : Gunzburi;-
D o . ; r e d . : : D o n i i n i k u ! ; - Z i n u n e r -
niannstr. 2 itnlr, 50). aps;.:
M a r k t p h 25 (t. 8-}). spiest:
B g m . - l i a n d m a t i o . - P l . T (t. 92)
90 personu vienā preču vagonā
Aizvešanas nakti un lielā slepenībā
Vairāk nekā mOOO cilvēku kopš 1945. g. aizvesti no padomju joslas
uz Padomju Savienību vai citam austrumu valstīm, ziņo „Die Neue Zei-tung".
Aizvešana pastāvīgi turpinās, kas nozīmē ārkārtīgu kvalificēta
darba spēka zaudējumu vācu saimniecībai
; Aizvestie iedalās trijās lielas gru-;
pās: pirmkārt, gandrīz. 50.000; ;s
ciālistu un viņii .ģimene^, otrkārt
pari par 50;000 jauno koncentrācijas
nometņu; iemītnieku un, : treškārt —
ap 100.000 Auesiurānarāktuvj l i darbiem
savervēto.
Plašākā speciālistu aizvešana notikusi
jau 1946. g. oktobrī, kad izdarīta
tā sauktā ,,Ossavakim" akcija.
Tās rezultātā padomju, joslu bijuši
spiesti atstāt 25.—35.000 cilvēku. Pēc
tam mazāka apjoma aizvešanas nepārtraukti
timpinās, pamatojot tās ar
darba pavēlēm. No lielākām Deportācijām
pēc 1946. g. oktobra padomju
iestādes atturējušās^ jo tas pievērstu
plašāku rietumu preses uzmanību.
Speciālistu aizvešanu parasti pamato
ar vajadzību darbiniekiem doties
līdz demontētajām — Leinas,
Bunas, Sīmerisa uc. fabriku iekārtām.
Līdzīgu rīcību sagaida arī, demontējot
pārējās padomju joslas fabrikas.
Visos, aizvešanas gadīj umos
iestādes rīkojas ar lielāko uzmanību,
lai akcijas nepamanītu. Zīmīgi, ka
darba saistību ietvaros notiek vācu
speciālistu aizvešana arī uz Dienvidslāviju.
Padomju joslas robežu
stingrā apsardzība, pēc informēto aprindu
domām, pastiprināta. arī tāpēc,
lai kavētu speciālistu izvairīšanos no
aizvešanas un bēgšanu uz rietumiem.
Pēc ticamām ziņām, praktiski tukšas
palilcušas padomju joslas koncentrācijas
nometnes. Buchenvaldē,
Mī'lbergā,' Torgavā un Valdheimā.
SED partijas aprindās Torgavas nometne
vairākkārt apzīmēta par caurlaides
nometni. Visas aizvešanas notiek
naktī, lielā slepenībā. Cilvēkus
ievieto noslēgtos preču vagonos. Kādā
transportā, kas braucis cauri V e i -
mārai, bijuši 37 preču vagoni, kiiŗos
katrā sablīvēti 90 cilvēku. Sis skaitlis
līdzīgs arestēto skaitam, kādu vagonos
pārveda Hitlera režīma laikā.
• Rēķina, ka piespiedu kārtā darbam
urāna raktuvēs iesaistīti 150-^200.000
cilvēku,: kamēr tiešajā; raktuvju darbā
var nodarbināt labi ja 40.000.
Raktuvju tuvumā atrodas lielas nometnes,
kurās savāc Padomju Savienībai
nolemtos strādniekus. [ Nometnes
apsargā krievu lin vācu sardzes
un bēgšana no tām kļūst arvien neiespējamāka.
Vervēšana raktuvju darbiem
vēl turpinās.: Kāda apgabala
darba pārvalde rēķinās, ka -lielākai
daļai jauniesaistīto strādnieku biīs
jābrauc uz Padomju Savienību. Sa-
]ā apgabalā trijos mēnešos raktuvju
darbiem savervēti 5.000 vīriešu. No
tiem. apm. 3.500 nolemti aizvešanai
un tikai : 1500 varēs.. strādāt turpat.
Visas aizvešanas alvciias kārto un
pārrauga padomju slepenā policija
— MWD. Šī ir vienīgā padomju iestāde,
kas . v a r lemt par vajadzīgajiem
drošībās un slepenības soļiem.
Tās darbību stipri atbalsta SED.;
:: Pieņem, ka Padomju Savienība ar
strādnieku izvešanu no Vācijas mēģina
izlīdzināt darba roku trūkumu,
kāds rodas, atbrīvojot vācu kāra gūstekņus^:
Cik liels būs aizvedamo
^aits, nav zināms. :V
NZ
no „ s
ASV āflietii minisirija iesniegpusi senāta ārlietu komisijai sarakstu,
kas rāda, ka Padomju Savienība pēc kara beigām pārkāpusi starptautiskos
nolīgumus 37 gadījumos un ar to kavējusi miera nodibināšanos.
Paskaidrojumos pie šī saraksta ārlietu ministrija noraida Padomju
Savienības „miera ofensīvu" kā tīru propagandas manevru.
Ārlietu ministrs Maršals sestdien
lielu runu amerikāņvi sieviešu
klubu apvienības sarīlcojumā un brīdinājis
amerikāņus nepakļauties „ci-nisķai
miera propagandai", ko uzsākusi
Padomju Savienība un kas esot
tikai slazdi. Viņš pārmeta Padomju
Savienībai, ka tā savos propagandas
ziņojumos izlaidusi vairākius teikumus
no A S V vēstnieka Bēdela —
Smita vēstulēm un tā radījusi aplamu
iespaidu, i t kā A S V būtu gribe-jusi:
tuvināties Kremlim. .. Pado.mjii
Savienība, tālāk teicis Maršals, "pa-gaidām
var gūt zināmus propagandas
panākiunus, izmantojot diktātu-,
i'as priekšrocību, ka tās rīcību ne-diskutē,
kamēr amerikāņu' debates
par stan)tautiskām attiecībām zināmas
visai pasaulei. Nemainīgai amerikāņu
politikai tomēr ar laiku izdo-
Mies pārliecināt Eiropas tautas, ka
uz ASV var paļauties.: Rietumu demokrātijas
vamt' uzvarēt ,,aukstajā
i^aŗā". tikai.tad, ja turpināšot līdzšinējo
kursu. •
Līdzīgā garā, uzrunādams Arizonas
studentus, izteicies. arī. Maršala padomdevējs
Bolens, bet bijušais ASV'
ārlietu ministrs Beimss, uzrunādams
studentus Vintropā, izteicies, ka viņš
^icot. Padomju Savienības gribai sarunāties
un vienoties ar ASV. Bemss
tcipec ieteic uzsākt tiesas sarunas ar
Kremli par tiem jautājumiem, kas
^^kaŗ tikai Padomju Savienību un
kamēr, visus • tos jautājumus,
^as skar ar! citas valstis, esot jāpārrunā
.UN. Līdz - tam laikana, • kamēr
sarunās būtu gūti konkrēti panāku-
.mi, arī Bemss ieteic turpināt pare-;
dzēto ASV aizsardzības nostiprināšanu.
• •
: Francijas' valdība, pēc. laikrakstu
ziņām, visai norūpējusies par nedrošo
stāvokli Eiropā, un to, ķa nav saņemtas
nekādas reālas militāras garantijas
no ASV. Pēc ,,Dai'ly Mail"
ziņām, Francijas valdība tāpēc aicinājusi
. A S V izvairīties no ,,aukstā
kara- saasināšanas. Franči csi'ot ka
šim •aicinājumam varētu piebiedroties
arī angļi. Tas pats 1 aikraksts
tomēr, ziņo, ka A S V militārā valdība
Vācijā, atbildēdama padomju.„miera
ofensīvai", publicēs brošūru, kas pa-rāditiv
padomj u pronagaņdas manev-rus
pareizā gaismā. So brošūru grib
iespiest lielā metienā un pēc iespējas
izplatīt arī padomju joslā.
T Z , N Z , B B C , NYHT
armiju
Plānus britu- armijas pārkārtošanai,
lai tā atbilstu atomiska.kara prasībām,
preses konferencē: izklāstījis
impērijas • ģenerālštāba / priekšnieks
feldmaršali Montgomerijs.
1 ierobežojumus
pret »»
ASV finanču ministrs Snaiders paziņojis,
ka atcelti visi ierobežojumi
tirdzniecībai ar Spāniju un atbrīvoti
arī apķīlātie spāņu kapitāli ASV. .:•
zu plū
; M i l z u / plūdus Kanādā izraisījusi
Kolumbijas; upes iziejana no krastiem.
Naktī no svētdienas: uz pirmdienu
plūdi aizskalojuši daudz namu
un prasījuši vēl nezināmu ,'skaitu
upuriL
DP gleznotāju
darbus grib rādīt
Holandes nacionālā
muzeja
Holandes Nacionālais muzejs
Amsterdamā paziņojis IRO amerikāņu-
joslas informācijas daļas
vadītajam Sederlendam-Denlin-geram,
ka labprāt izstādītu daļu
n(p labākajiem DP gleznotāju
darbiem. Varētu izstādīt' ap
100—150 darbu. Interesi par darbiem
radījusi DP gleznu izstāde
Stutgartē, kuras latviešu . daļa
pašlaik pārcelta uz Augsburgu.
PP preses izdevēju apvienība,
kas saņēma;šo vēsti no IRO štāba
valdes sēdeb laikā,..nolēma, jautājuma
I tālāku . kārtošanu: nodot
starptautiskai politisko bēgļu or-ganizacijai
INKOPF, kas sazinā-
, sies ar attiecīgo tautu nacionālām
komite ām. ' ' '/^ i :
Padomju interese par kopīgu
valūtas reformu
Okupācijas valstu savstarpējās attieksinēs Berlīnē ieaimējušies daži
jauni vilcieni. Piiroo reizi pārrunās iniciatīvu pārņēma an^^^^^^ un neparasti
asā veidā izdarīja ofensīvu pret padomju rīcība. Angļu komandants
ģenerālis Herberts sabiedroto komandantūras sēdē pirmo reizi
^edza dokumentārisku apstākļu apgaismojumu padomju joslā, starp
citu norādīdams: „Es gribētu vērst padomju komandanta uzmanību uz
to, ka viņš nav Berlīnesi diktators, Det tikai viens no četriean komandantiem,"
, ,
• Ģenerālis Herberts •norādīja,. ka
padomju joslā krīt iedzīvotāju dzīves
standarts, nodokļi sastāda 450 marku
uz iedzīvotāju, pret 270 marku angļu
joslā. Trīs ceturtdaļas visu ienākumu
aiziet reparācijām, un okupācijas
izdevumiem Priekšrocību dēļ padomju
akciju sabiedrībām, produk-cinu
Par svētdien ncHikiišajām parlamenta vēlēšanām Cechoslovakijas
iekšlietu manistrs svētdienas vakarā ziņoja: vēlēšanas noritēj^ vislabākā
kārtībā un mierā, un valdības partiju uzvara nodrošināta. Londonas
,,ĒxchangeTelēgraph^V turpretim,^^^v^ Cechoslovakijas
velēšanas nemaz nevar saukt p^^ Vakar pieejamie skaitļi
vēstīja, ka piedalījušiies ap 95Vo balstiesigo, pie kam 89»/o nobalsojuši par
iinacioņālāis fronte" vienīga IVk tomēr riskējusi nodot
. baltas • ^ zīmi tes. ,•• ^ ••'
Dienu pirms vēlēšanām Prāgā kļuva
zināms, k a Cechoslovakijas valsts
prezidents Beņešs nav ./parakstījis:
kopš 23. februāra apvērsuma pasta-^
vošās' jj-^utas #
smi. Līdz :ar to Prāgā izplatītas bau- •
mas, k a Benešs, kas 28.;ņiaiiā atskatījās
.i^z 64- mūža gadiem, drīz pec:
vēlēšanām atkāpšoties no amata, A P
np- informētām aprindām ziņoja, ka
četru' lielo. partiju vadītāji pat: jau:
esot sprieduši par varbūtējā Beneša
pēcnieka izraudzīšanu. Pirmais kandidāts
valsts prezidenta amatam esot
sociāldemokrātu kreisā spārna vadītājs
FTrlingers. Čedioslovaķijas. i n formācijas
miniistrija apstiprinājusi
vienīgi ziņu; ka Benešs vēl nav parakstījis
satversmi, bet reizē, norādījusi,
ļca, saskaņā ar jauno satversmi,
viņam ^sot pavisam 30 dienu laika.
Sis termiņš beidzoties tikai 8. jūnijā.
Londonā sapulcējušies; Cedioslova-kijas
trimdas parlamentārieti pasi
udi ņājuši tagadējo Cechoslovakijas
valdību' par nelikumīgu." Arī vēlēšanas
neesot uzskatāmas par saistošām,
tāpat komunistu satversmes
projektam neesot likuma spēka.
Trimdas parlamentārieši, kuru ir pavisam
37, bet .Londonā- bija ieradušies;
tikai 23, pasludinājuši sevi par
pēdējiem likumīgi ievēlētiem tautas^
pārstāvjiem. Konferencē piedalījās
arī angļ u konservStlvo, libernļu un
stiiadnieku partijas pārstāvji, pie
kam liberāļu žurnālists Stids uzsvēra,
ķa konferences dalībnieku pienā-kumis
esot organizēt čechoslovaku.
pretestības kuktību visā pasaulē.
Konferences priekšsēdis Vļlims paskaidroja,
ķa viņš neticot agrākā ārlietu
ministra jana Masarika nāves
oficiālajai versijai. Dienā, kad viņš
rīta agrumā atiļasts beigts, Masariks
esot gatavojies
Čedioslovakijas
ciņu pptr brīvu
lidmašīnā bēgt no
lai trimdā uzņemtos
Cechoslovakiju.
Protestējot pļret Prāgas vēlēšanu
sistēmu, svētdien no amata atkāpušies
9 Cechoslovakijas Londonas vēstniecības
d a r b i n i ^ , to vidū arī militārais
atašejs un viņa vietnieks.
Šie. darbinieki arī nevēloties atgriez-ties
dzimtenē. Arī viņi tagadējo Prāgas
valdību atzīstot par nollkumlģu.
Ārzemju preses korespondenti no
Prāgas ziņo, kā atsevišķu užiīēmumu
darbinieki ierindā dziedādami devušies
uz vēlēšanu iecirkņiem ar \ jau
iepriekš . saņemto valdības partiju
kandidātu sarakstu. Šajos apstākļos
nodpt baltu zīmīti bijis gandrīz neiespējami
tādēļ daudzi pēdējā brīdī
mēģinājuši saņ'emtos.' kandidātu sa-rkkstus
. sabojāt. Pēc Reutera korespondenta
: ziņām, vismaz 13 no 41
Prāgas vēlēšanu iecirkņa .neesot b i j u si
pilnīgi nodrošināta vēlēšanu sle-penltta.
Mazākās pilsētās; un ciemos
balto zīmīšu skaits sasniedzot; līdz
^O^lo. Rūpniecības pilsētā Pilzenē
laikam vēlēšanas būšot jāatkārto lielā
-nederīgo un balto zīmīšu skaita
dēļ: tur nodots ap 8000 nederīgu un
tikpat daudz baltu zīmīšu. Ziemeļ-slovakijā^
dažās vietās par nacionālo
fronti" nodots tikai 61"/o balsu.
Pēc Šveices radio ziņām, čechu novados
par valdības sarakstu saskaitīts
3,2 milj. balsu im 392.000 baltu zīmī-šu,
bet slovaku novados 659.000 balsu
par valdības sarakstu un 121.800
baltu, neskaitot nederīgās balsis.
Kāds valdības pārstāvis pirmdienas
ntā paskaidrojis, k a balto zīmīšu lielais
skaits esot izskaidrojams ar pārpratumu,
jo vēlētāji pilnībā nezinājuši
to nozīmi. „Baltie un nederīgie"
balsotāji drīz atzīšot savas kļūdas.
Iekšlietu ministrs Noseks ar lepnumu
pasīcaidrojis, ka šīs 'bijušas
pirmās vēlēšanas Cechoslovakijā,
kur policija neesot bijusi trauksmes
stāvoklī. Viscaur esot bijusi garantēta
vēlēšanu brīvība un slepenība.
Gandrīz tādiem pat vārdiem izsakās
angļu komunistu laikraksts. ,,Daily
Worker", bet līboristu ..Dailv He-rald"
raksta, ka vēlēšanu lokālos gan
bijušas provi zori.sikas aizsegsienas
vēlētājiem, bet tie, kas tās izmantojuši,
vzmanigi novēroti. Daļā iecirk-ņu
nebijušas arī šīs sicnasr • Valsts
prezidents Benešs vēlēšanās nepiedalījās,
tāpat kā iepriekšējo reizi 1946.
g. Balsi gan esot nodevusi Beneša
kundze.
Pēc pēcpusdienas radio ziņām, vēlēšanu
koprezultāti šādi: nodots p a visam
7.2 mDj. derīgu bsel.^. Nederīgo
bal?u skaits nav publicēts. Par
..nacionālo fronti" nodots 6.43 miJi.
balsu, baltas zīmUos — 770.000 jeb
10,7Vo. Prāgā daudzi vēlētāji demonstratīvi
ietinuši ^nacionālas frontes"
kandidātu saraksļp Beneša un Masarika
portretus. ' BBC, TZ, NZ
Komunistiem Bavāri-las
pilsētās 10^ balsu
cija pārējā rūpniecībā ' samazinās,
draud bezdarbs, ko meldiņa ma^ki/t
ar strādnieku nosūtīšanu piosi^iic^iii
daii)os uz urāna ralduvčm. Kŗan^u
un amerikāņu komandants ])ie\^K'nn-jās
angļu ofensīvai. Ncivorotāji soci-na,
ka tā liecinot par an^rlu-ninoi'!-
kāņu apņemšanos pārņemt iniri(Uiv\i.
Otrs raksturīgs- apstāklis Borllne
ir padomju pastiprinaiā int(M\\soS^ri'r'
kopīgu Vāi'ijas valūtas r o f o i M U u . T. i -
da radusies pēc ģenorāļa Kloļa j v M , -
jiem paskaidrojumiem valūtas reformas
lietā. Padomju virspavr^lnioln
vietnieks ģenerālleitnants Driitviiis
paskaidrojis, ka padomju nvlilāi\i
valdība vienotu valūtas rctoi-niu v i sai
Vācijai, dibinoties uz vi^ū i\'ivn
okupācijas valstu vienc^anos. u,'';i. i-tot
par vienīgo naroizo rīcib-i. A'^^c•-
višķa valūtas reforma nozimriu ..j.-tu-nu
un turklāt joti iio])irlii,.i P-ol.-dj-mas
līguma pārijā pumu", .'^ai s.''';; -
rībā var atcei'ētics ari ie;u'r''',a
ja atbildi .uz kādu jautājur-n i c ' •
preses konferencē, l'.a uv---
teikts, vai naudas r-. i" J i m a \K\UA': ^
šoties uz visu Vāeiiu.
„Flcnsburgcr T;v; blatt" 1
korespondents ziņf.lu. ka i' . ji
pilsētas pārvaldei esot iO:r/:>''^
projekts par „I?cM*lincs marka.s'
dlšanu gadījumā, ja k'r:i<'a ''^
reforma nesekm'-:V)s. .,B.^r]Tn:'.^ )vr
k a " būtu lictujama visos l^.-i'hiu,
sektoros. Berlīnes ..Der Tag" ^pkui
ba naudas reformas •panāl'.v mv .
pat produkcija 103''). )Ļ' i\.ya]':-Kr. n'^-
spētu segt pi'eču pat'n'i!i;]. ā» Ut".;;
vismaz puse Vācijas icd- i v - ' M j u (--^ .
bēgļi un izbumbot:e. lO'jG. r'V -
niecības un tirdzniecības nv
bijušas pilnas, tāirit drō!)'a
un pieliekamie kam])a]'i, & / \ \ \ , 1 ,
seli, meži saudzēti un laii ^sāi
Svētdien 41 lielākā Bavārijas pilsētā
ar vairāk nekā 10.000 iedzīvotājiem
notika paš\'aldnDU vēlēšanas.
Vakar kļuva zināmi n'ilīL'ie vēlē^^anu
rezultāti. Visvairāk balsu (31"AJ). iegu-
Tasi sociāldemokrāti, nobīdot iepriekšējās
vēlē-^anās pirmo vietu ieguvušo
kristīgi sociālo ūniju otra i ā
vietā. Ūnija ieguvusi tikai 18.5Vo
balsu. Ūnijas priekšsēdis Dr, Millers
gan izteicies, ka pilsētu pašvaldību
vēlēšanas vien vēl neatspoguļojot v i sas
tautas patieso noskaņojumu; kristīgi
sociālaiai ūnijai joprojām esot
vairākums landtaf^ā. Trešajā vietā
izvirzi^usies ..Bavārijas partija" ar
in.6"'o balsu, Landshūtā iegūstot pat
39^/8 no visām .balsīm Tālāk seko
komunisti, kas ieguvuši lO'Vo balsu. |
ciskie austrumu ar'i:)bali Vāci'ns'
cibā. Ta.ģad, turorclim, divr.s 'viv
daļas patēriņa preču v a : a . i ' ] r ;V
l i k tu nesegtas un saimniv.civuj dzīvi
atkal ievirzītu melnajā ii^-^^r'.
Padomju-amcrikā:iu stri'l^' ]\n' '
rcpublikāciļu apma.nu p:.t]<ri.: i / -
beidzies., Amerikāņu militāra v;.! i 'M
nolēmusi ar 1 jūniju a'iL'olt OM.; )rn
licencētās preses aizliciTumu s;^';.
joslā, jo padomju ic^^.tādos an^o!);, i-šas
brīvu"izplatību amerikāņu iicr- i -
cēticm izdevu m i cm sa vā j os I ā. A i n' -
rikāņu militārās v^ddibas a])riiid> ^ '
gan izteikta doma. ka padomiu io- ' !ā
pastāvot iespēja dibināt monopcjl i .
iestādes preses iznlail.šanai. kās Atvh^
.brīvprātīgi" varētu „attci]aio.<^ i z platīt
rictumjoslu mesu \
Padomju nu.'^ē na 1o' laiku ^ļomā,-
atskan jaunas balsis, kas var rajdu
grūtības Berilnē. Padomju militārā, i,
valdn:>a pēdējās komandantOi-as i-,>--
des •attēlojumā norāda. »ka Bc^āuv
atrodoties padumju o.lvunācijas ]n<^!;i
un ideja d.ulu no tās iekļaut r i o l j -
mu joslās csnt smie'^k,;.! un varot •
kaitēt Berlīnes saimni,e(' ')a.. l ' i c -
tumvalstis cc-mšoties Icavēt P/.'riir'i.''s •
normālas sainmicciskas alt:( "'.sirv s
ar padomju joslu. Padomju i; ā \ - L a - .
vis tādēļ prasot Berlīrics saiinrij^'cī-bas
komisijas atsaukšanu no Frank'-
furtes. Reizē pa7.i!iots. ]:a ]{cv]f)]n\\x '
josla noslēf^usi tirdzniecības ligurnu
ar Dienvidslāviju par 11 mil.]\(lola-ru.
Pēc „New York Harald Tii;)\jno"
ziņām, Berlīnes siluā^ij-a f'sot\))ār-runāta
arī A S V delcgāt;^^ Luis-a Du- •
glesa apspriedēs ar An^;l;;as un
Francijas pārstāvjiem Londonā. V);..s :
esot jautājis, vai abas, val:4:s militāri
atbalstītu ASt^,,ja pč'ioiās IJŪVU
spiestas lietot varu,' prctojotiot^ padomju
nolūkiem iz^vpiost r;o''-jrnu
sabiedrotos no Berlīnes. An!?l:id.; un
Francijas pārstāvji atbildēiu.-.i, ka
tik svarīgs jautājums 1iem esot
ieprielcš jāceļ priekšā savām valdībām.
Parīzes „Le Monde" nc-cn ioloica
vispār apsvērt, vai nebūtu pri:reizāk
Francijai atmest pūlos par- vieno'^i--
nos turpmākā Vāci'jao st.atu"a de;
un atstāt vksu atbildību!^ amerikāņiem
vien. Laikrak- t s daž'>-m nriie-r
i k ā ņ i e i T i Vāci kā pā^rmet prr>\'2_ct-lā'ju
nostāju pret Padomju Savienību;'tai
(Beigas 4. Ipp.)
•li
•Vi
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 1, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-06-01 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480601 |
Description
| Title | 1948-06-01-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
LATVIA
ļo^ baznīcas aml'
par rietumu ļ :
N, . izteicās, S
^bam pusēm: tib
aikraksts ,,K^^^^^^
t ^ ^ s ģeneralse.
f aldibu, esot izde.
Ira bndina,baznieu
ļ paklausību treša*
/etdienas esot iz.
ļba dienām jaunas
M<^šie čechu tau-partijas,
sociāl,
^aku : demokrātu
retari Londonā sa-
)s Gechoslovakijas
— triindiniekus
iosoditu vēlēšanu
•^kijā un pasludi-nelikurnlgām.
kits ceturtdien zi-tos
par valdības
ļ iecirkņos varēšot
|o tiem esot jāriō-
|tas, zīmītes, kamer-saraksta
lapiņas-pusēm.
Bezi tam
i sievietēm!virs.
Ipiedalīsies obiiga-ŗauid
cietuma 'sods
ļim vai 10.000 kro-,
Ko vēlēšanām iz.
I laika kolaboranti,
:;iāili elementi! un
Inieķi". Arzemjii
inav: dota; atļauja
ļaitu tieši vēlēianu
TZ, SL, BBG
f
i'
iii':-.:
0 , I
ijpašums.' Piecas:
miko spiests;miti-
I Ņujorkā, kur vi-i
aptekā, kalpcļtāju.,
Lves šefi vien esot
1^
emišanās,
s un sarkanās ar-:
dienā, komunisti
.t dziedot interna":
nostiet, darba ilaii-l
i strādnieki .|.''
dzīvē viņi tci no^
ītrojot,. ka.nepie-kad
Molotovs: ap"
. Amerikā: bijis.ga-i
ju konsulātā: Ņu-:
ļ)niēr sveicis 9uk"
hebijis. ne : mazāka
[las..trūkums. iTiir^
Iboliem mutē,ļne-i
lašu un kalniem
fiskdjs unšampŗ
lezinot, kā.lc^^';
mto dzivi pārtil^r
mcē: Kamēr ff
pārējo valstuidļp'
ar rioteMein
. ,u līdzekli sķiet;
ds amerikāņu ikon-ļojies
Padomju
du 4zskaidi^ju^
ītiskā vara^(^i^
stāvoklis. Ka ;
eni,tad,vaxatlau-i
U
nevēlaties titofl'-
R vini lielu ver«
!m. Bieži
••oletāriskā
iC-ierašanās, ļ :
ŗ Rezultāts-J^,
fītespēctamn^;
kerikāņu rdPļ_
f ādreizējr V ; .
Mmm "^^^
tporta tērpu-i
' :
i / .
65S .
i;'
Ik/
•i/
if:\.-
p:
S:
11
Latvian Newspaper
Piibltghed tinder E U C O M C i v il
A f f a i r s Division Authorisation
Number U N D P 198. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
D P Camp Kleinkotz near
GiJnzburg/D. P r i n t e r : ,,Schwab.
V o l k s b l . " , GiJnzburg/D., B g m . -
Landrn.-Pl. 7. C i r c u l a t i o n : 4000.
Published twice weekly. E d i -
torial offiee: Gilnzburg/Do.,
Dominikus-Zinirnennaiin-Str. 2. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 42 (147)
Otrdien, ,1948, 1. jūnijā
l2nak_otrdiejiā.š un piektdienām.
I z d e v ē j s : B A L K ludcvuuiā
• L a m e š u preses darbinieku sadarbības
kopa. Atbildīgais - red
a k t o r s ; K . Rabācs, vietn. A .
L i e p a , r e d a k i o r i : Z. Bārda.
M . Culītis, H. AVindciibcrgs,
A . Smus.- A d r e s e : Gunzburi;-
D o . ; r e d . : : D o n i i n i k u ! ; - Z i n u n e r -
niannstr. 2 itnlr, 50). aps;.:
M a r k t p h 25 (t. 8-}). spiest:
B g m . - l i a n d m a t i o . - P l . T (t. 92)
90 personu vienā preču vagonā
Aizvešanas nakti un lielā slepenībā
Vairāk nekā mOOO cilvēku kopš 1945. g. aizvesti no padomju joslas
uz Padomju Savienību vai citam austrumu valstīm, ziņo „Die Neue Zei-tung".
Aizvešana pastāvīgi turpinās, kas nozīmē ārkārtīgu kvalificēta
darba spēka zaudējumu vācu saimniecībai
; Aizvestie iedalās trijās lielas gru-;
pās: pirmkārt, gandrīz. 50.000; ;s
ciālistu un viņii .ģimene^, otrkārt
pari par 50;000 jauno koncentrācijas
nometņu; iemītnieku un, : treškārt —
ap 100.000 Auesiurānarāktuvj l i darbiem
savervēto.
Plašākā speciālistu aizvešana notikusi
jau 1946. g. oktobrī, kad izdarīta
tā sauktā ,,Ossavakim" akcija.
Tās rezultātā padomju, joslu bijuši
spiesti atstāt 25.—35.000 cilvēku. Pēc
tam mazāka apjoma aizvešanas nepārtraukti
timpinās, pamatojot tās ar
darba pavēlēm. No lielākām Deportācijām
pēc 1946. g. oktobra padomju
iestādes atturējušās^ jo tas pievērstu
plašāku rietumu preses uzmanību.
Speciālistu aizvešanu parasti pamato
ar vajadzību darbiniekiem doties
līdz demontētajām — Leinas,
Bunas, Sīmerisa uc. fabriku iekārtām.
Līdzīgu rīcību sagaida arī, demontējot
pārējās padomju joslas fabrikas.
Visos, aizvešanas gadīj umos
iestādes rīkojas ar lielāko uzmanību,
lai akcijas nepamanītu. Zīmīgi, ka
darba saistību ietvaros notiek vācu
speciālistu aizvešana arī uz Dienvidslāviju.
Padomju joslas robežu
stingrā apsardzība, pēc informēto aprindu
domām, pastiprināta. arī tāpēc,
lai kavētu speciālistu izvairīšanos no
aizvešanas un bēgšanu uz rietumiem.
Pēc ticamām ziņām, praktiski tukšas
palilcušas padomju joslas koncentrācijas
nometnes. Buchenvaldē,
Mī'lbergā,' Torgavā un Valdheimā.
SED partijas aprindās Torgavas nometne
vairākkārt apzīmēta par caurlaides
nometni. Visas aizvešanas notiek
naktī, lielā slepenībā. Cilvēkus
ievieto noslēgtos preču vagonos. Kādā
transportā, kas braucis cauri V e i -
mārai, bijuši 37 preču vagoni, kiiŗos
katrā sablīvēti 90 cilvēku. Sis skaitlis
līdzīgs arestēto skaitam, kādu vagonos
pārveda Hitlera režīma laikā.
• Rēķina, ka piespiedu kārtā darbam
urāna raktuvēs iesaistīti 150-^200.000
cilvēku,: kamēr tiešajā; raktuvju darbā
var nodarbināt labi ja 40.000.
Raktuvju tuvumā atrodas lielas nometnes,
kurās savāc Padomju Savienībai
nolemtos strādniekus. [ Nometnes
apsargā krievu lin vācu sardzes
un bēgšana no tām kļūst arvien neiespējamāka.
Vervēšana raktuvju darbiem
vēl turpinās.: Kāda apgabala
darba pārvalde rēķinās, ka -lielākai
daļai jauniesaistīto strādnieku biīs
jābrauc uz Padomju Savienību. Sa-
]ā apgabalā trijos mēnešos raktuvju
darbiem savervēti 5.000 vīriešu. No
tiem. apm. 3.500 nolemti aizvešanai
un tikai : 1500 varēs.. strādāt turpat.
Visas aizvešanas alvciias kārto un
pārrauga padomju slepenā policija
— MWD. Šī ir vienīgā padomju iestāde,
kas . v a r lemt par vajadzīgajiem
drošībās un slepenības soļiem.
Tās darbību stipri atbalsta SED.;
:: Pieņem, ka Padomju Savienība ar
strādnieku izvešanu no Vācijas mēģina
izlīdzināt darba roku trūkumu,
kāds rodas, atbrīvojot vācu kāra gūstekņus^:
Cik liels būs aizvedamo
^aits, nav zināms. :V
NZ
no „ s
ASV āflietii minisirija iesniegpusi senāta ārlietu komisijai sarakstu,
kas rāda, ka Padomju Savienība pēc kara beigām pārkāpusi starptautiskos
nolīgumus 37 gadījumos un ar to kavējusi miera nodibināšanos.
Paskaidrojumos pie šī saraksta ārlietu ministrija noraida Padomju
Savienības „miera ofensīvu" kā tīru propagandas manevru.
Ārlietu ministrs Maršals sestdien
lielu runu amerikāņvi sieviešu
klubu apvienības sarīlcojumā un brīdinājis
amerikāņus nepakļauties „ci-nisķai
miera propagandai", ko uzsākusi
Padomju Savienība un kas esot
tikai slazdi. Viņš pārmeta Padomju
Savienībai, ka tā savos propagandas
ziņojumos izlaidusi vairākius teikumus
no A S V vēstnieka Bēdela —
Smita vēstulēm un tā radījusi aplamu
iespaidu, i t kā A S V būtu gribe-jusi:
tuvināties Kremlim. .. Pado.mjii
Savienība, tālāk teicis Maršals, "pa-gaidām
var gūt zināmus propagandas
panākiunus, izmantojot diktātu-,
i'as priekšrocību, ka tās rīcību ne-diskutē,
kamēr amerikāņu' debates
par stan)tautiskām attiecībām zināmas
visai pasaulei. Nemainīgai amerikāņu
politikai tomēr ar laiku izdo-
Mies pārliecināt Eiropas tautas, ka
uz ASV var paļauties.: Rietumu demokrātijas
vamt' uzvarēt ,,aukstajā
i^aŗā". tikai.tad, ja turpināšot līdzšinējo
kursu. •
Līdzīgā garā, uzrunādams Arizonas
studentus, izteicies. arī. Maršala padomdevējs
Bolens, bet bijušais ASV'
ārlietu ministrs Beimss, uzrunādams
studentus Vintropā, izteicies, ka viņš
^icot. Padomju Savienības gribai sarunāties
un vienoties ar ASV. Bemss
tcipec ieteic uzsākt tiesas sarunas ar
Kremli par tiem jautājumiem, kas
^^kaŗ tikai Padomju Savienību un
kamēr, visus • tos jautājumus,
^as skar ar! citas valstis, esot jāpārrunā
.UN. Līdz - tam laikana, • kamēr
sarunās būtu gūti konkrēti panāku-
.mi, arī Bemss ieteic turpināt pare-;
dzēto ASV aizsardzības nostiprināšanu.
• •
: Francijas' valdība, pēc. laikrakstu
ziņām, visai norūpējusies par nedrošo
stāvokli Eiropā, un to, ķa nav saņemtas
nekādas reālas militāras garantijas
no ASV. Pēc ,,Dai'ly Mail"
ziņām, Francijas valdība tāpēc aicinājusi
. A S V izvairīties no ,,aukstā
kara- saasināšanas. Franči csi'ot ka
šim •aicinājumam varētu piebiedroties
arī angļi. Tas pats 1 aikraksts
tomēr, ziņo, ka A S V militārā valdība
Vācijā, atbildēdama padomju.„miera
ofensīvai", publicēs brošūru, kas pa-rāditiv
padomj u pronagaņdas manev-rus
pareizā gaismā. So brošūru grib
iespiest lielā metienā un pēc iespējas
izplatīt arī padomju joslā.
T Z , N Z , B B C , NYHT
armiju
Plānus britu- armijas pārkārtošanai,
lai tā atbilstu atomiska.kara prasībām,
preses konferencē: izklāstījis
impērijas • ģenerālštāba / priekšnieks
feldmaršali Montgomerijs.
1 ierobežojumus
pret »»
ASV finanču ministrs Snaiders paziņojis,
ka atcelti visi ierobežojumi
tirdzniecībai ar Spāniju un atbrīvoti
arī apķīlātie spāņu kapitāli ASV. .:•
zu plū
; M i l z u / plūdus Kanādā izraisījusi
Kolumbijas; upes iziejana no krastiem.
Naktī no svētdienas: uz pirmdienu
plūdi aizskalojuši daudz namu
un prasījuši vēl nezināmu ,'skaitu
upuriL
DP gleznotāju
darbus grib rādīt
Holandes nacionālā
muzeja
Holandes Nacionālais muzejs
Amsterdamā paziņojis IRO amerikāņu-
joslas informācijas daļas
vadītajam Sederlendam-Denlin-geram,
ka labprāt izstādītu daļu
n(p labākajiem DP gleznotāju
darbiem. Varētu izstādīt' ap
100—150 darbu. Interesi par darbiem
radījusi DP gleznu izstāde
Stutgartē, kuras latviešu . daļa
pašlaik pārcelta uz Augsburgu.
PP preses izdevēju apvienība,
kas saņēma;šo vēsti no IRO štāba
valdes sēdeb laikā,..nolēma, jautājuma
I tālāku . kārtošanu: nodot
starptautiskai politisko bēgļu or-ganizacijai
INKOPF, kas sazinā-
, sies ar attiecīgo tautu nacionālām
komite ām. ' ' '/^ i :
Padomju interese par kopīgu
valūtas reformu
Okupācijas valstu savstarpējās attieksinēs Berlīnē ieaimējušies daži
jauni vilcieni. Piiroo reizi pārrunās iniciatīvu pārņēma an^^^^^^ un neparasti
asā veidā izdarīja ofensīvu pret padomju rīcība. Angļu komandants
ģenerālis Herberts sabiedroto komandantūras sēdē pirmo reizi
^edza dokumentārisku apstākļu apgaismojumu padomju joslā, starp
citu norādīdams: „Es gribētu vērst padomju komandanta uzmanību uz
to, ka viņš nav Berlīnesi diktators, Det tikai viens no četriean komandantiem,"
, ,
• Ģenerālis Herberts •norādīja,. ka
padomju joslā krīt iedzīvotāju dzīves
standarts, nodokļi sastāda 450 marku
uz iedzīvotāju, pret 270 marku angļu
joslā. Trīs ceturtdaļas visu ienākumu
aiziet reparācijām, un okupācijas
izdevumiem Priekšrocību dēļ padomju
akciju sabiedrībām, produk-cinu
Par svētdien ncHikiišajām parlamenta vēlēšanām Cechoslovakijas
iekšlietu manistrs svētdienas vakarā ziņoja: vēlēšanas noritēj^ vislabākā
kārtībā un mierā, un valdības partiju uzvara nodrošināta. Londonas
,,ĒxchangeTelēgraph^V turpretim,^^^v^ Cechoslovakijas
velēšanas nemaz nevar saukt p^^ Vakar pieejamie skaitļi
vēstīja, ka piedalījušiies ap 95Vo balstiesigo, pie kam 89»/o nobalsojuši par
iinacioņālāis fronte" vienīga IVk tomēr riskējusi nodot
. baltas • ^ zīmi tes. ,•• ^ ••'
Dienu pirms vēlēšanām Prāgā kļuva
zināms, k a Cechoslovakijas valsts
prezidents Beņešs nav ./parakstījis:
kopš 23. februāra apvērsuma pasta-^
vošās' jj-^utas #
smi. Līdz :ar to Prāgā izplatītas bau- •
mas, k a Benešs, kas 28.;ņiaiiā atskatījās
.i^z 64- mūža gadiem, drīz pec:
vēlēšanām atkāpšoties no amata, A P
np- informētām aprindām ziņoja, ka
četru' lielo. partiju vadītāji pat: jau:
esot sprieduši par varbūtējā Beneša
pēcnieka izraudzīšanu. Pirmais kandidāts
valsts prezidenta amatam esot
sociāldemokrātu kreisā spārna vadītājs
FTrlingers. Čedioslovaķijas. i n formācijas
miniistrija apstiprinājusi
vienīgi ziņu; ka Benešs vēl nav parakstījis
satversmi, bet reizē, norādījusi,
ļca, saskaņā ar jauno satversmi,
viņam ^sot pavisam 30 dienu laika.
Sis termiņš beidzoties tikai 8. jūnijā.
Londonā sapulcējušies; Cedioslova-kijas
trimdas parlamentārieti pasi
udi ņājuši tagadējo Cechoslovakijas
valdību' par nelikumīgu." Arī vēlēšanas
neesot uzskatāmas par saistošām,
tāpat komunistu satversmes
projektam neesot likuma spēka.
Trimdas parlamentārieši, kuru ir pavisam
37, bet .Londonā- bija ieradušies;
tikai 23, pasludinājuši sevi par
pēdējiem likumīgi ievēlētiem tautas^
pārstāvjiem. Konferencē piedalījās
arī angļ u konservStlvo, libernļu un
stiiadnieku partijas pārstāvji, pie
kam liberāļu žurnālists Stids uzsvēra,
ķa konferences dalībnieku pienā-kumis
esot organizēt čechoslovaku.
pretestības kuktību visā pasaulē.
Konferences priekšsēdis Vļlims paskaidroja,
ķa viņš neticot agrākā ārlietu
ministra jana Masarika nāves
oficiālajai versijai. Dienā, kad viņš
rīta agrumā atiļasts beigts, Masariks
esot gatavojies
Čedioslovakijas
ciņu pptr brīvu
lidmašīnā bēgt no
lai trimdā uzņemtos
Cechoslovakiju.
Protestējot pļret Prāgas vēlēšanu
sistēmu, svētdien no amata atkāpušies
9 Cechoslovakijas Londonas vēstniecības
d a r b i n i ^ , to vidū arī militārais
atašejs un viņa vietnieks.
Šie. darbinieki arī nevēloties atgriez-ties
dzimtenē. Arī viņi tagadējo Prāgas
valdību atzīstot par nollkumlģu.
Ārzemju preses korespondenti no
Prāgas ziņo, kā atsevišķu užiīēmumu
darbinieki ierindā dziedādami devušies
uz vēlēšanu iecirkņiem ar \ jau
iepriekš . saņemto valdības partiju
kandidātu sarakstu. Šajos apstākļos
nodpt baltu zīmīti bijis gandrīz neiespējami
tādēļ daudzi pēdējā brīdī
mēģinājuši saņ'emtos.' kandidātu sa-rkkstus
. sabojāt. Pēc Reutera korespondenta
: ziņām, vismaz 13 no 41
Prāgas vēlēšanu iecirkņa .neesot b i j u si
pilnīgi nodrošināta vēlēšanu sle-penltta.
Mazākās pilsētās; un ciemos
balto zīmīšu skaits sasniedzot; līdz
^O^lo. Rūpniecības pilsētā Pilzenē
laikam vēlēšanas būšot jāatkārto lielā
-nederīgo un balto zīmīšu skaita
dēļ: tur nodots ap 8000 nederīgu un
tikpat daudz baltu zīmīšu. Ziemeļ-slovakijā^
dažās vietās par nacionālo
fronti" nodots tikai 61"/o balsu.
Pēc Šveices radio ziņām, čechu novados
par valdības sarakstu saskaitīts
3,2 milj. balsu im 392.000 baltu zīmī-šu,
bet slovaku novados 659.000 balsu
par valdības sarakstu un 121.800
baltu, neskaitot nederīgās balsis.
Kāds valdības pārstāvis pirmdienas
ntā paskaidrojis, k a balto zīmīšu lielais
skaits esot izskaidrojams ar pārpratumu,
jo vēlētāji pilnībā nezinājuši
to nozīmi. „Baltie un nederīgie"
balsotāji drīz atzīšot savas kļūdas.
Iekšlietu ministrs Noseks ar lepnumu
pasīcaidrojis, ka šīs 'bijušas
pirmās vēlēšanas Cechoslovakijā,
kur policija neesot bijusi trauksmes
stāvoklī. Viscaur esot bijusi garantēta
vēlēšanu brīvība un slepenība.
Gandrīz tādiem pat vārdiem izsakās
angļu komunistu laikraksts. ,,Daily
Worker", bet līboristu ..Dailv He-rald"
raksta, ka vēlēšanu lokālos gan
bijušas provi zori.sikas aizsegsienas
vēlētājiem, bet tie, kas tās izmantojuši,
vzmanigi novēroti. Daļā iecirk-ņu
nebijušas arī šīs sicnasr • Valsts
prezidents Benešs vēlēšanās nepiedalījās,
tāpat kā iepriekšējo reizi 1946.
g. Balsi gan esot nodevusi Beneša
kundze.
Pēc pēcpusdienas radio ziņām, vēlēšanu
koprezultāti šādi: nodots p a visam
7.2 mDj. derīgu bsel.^. Nederīgo
bal?u skaits nav publicēts. Par
..nacionālo fronti" nodots 6.43 miJi.
balsu, baltas zīmUos — 770.000 jeb
10,7Vo. Prāgā daudzi vēlētāji demonstratīvi
ietinuši ^nacionālas frontes"
kandidātu saraksļp Beneša un Masarika
portretus. ' BBC, TZ, NZ
Komunistiem Bavāri-las
pilsētās 10^ balsu
cija pārējā rūpniecībā ' samazinās,
draud bezdarbs, ko meldiņa ma^ki/t
ar strādnieku nosūtīšanu piosi^iic^iii
daii)os uz urāna ralduvčm. Kŗan^u
un amerikāņu komandants ])ie\^K'nn-jās
angļu ofensīvai. Ncivorotāji soci-na,
ka tā liecinot par an^rlu-ninoi'!-
kāņu apņemšanos pārņemt iniri(Uiv\i.
Otrs raksturīgs- apstāklis Borllne
ir padomju pastiprinaiā int(M\\soS^ri'r'
kopīgu Vāi'ijas valūtas r o f o i M U u . T. i -
da radusies pēc ģenorāļa Kloļa j v M , -
jiem paskaidrojumiem valūtas reformas
lietā. Padomju virspavr^lnioln
vietnieks ģenerālleitnants Driitviiis
paskaidrojis, ka padomju nvlilāi\i
valdība vienotu valūtas rctoi-niu v i sai
Vācijai, dibinoties uz vi^ū i\'ivn
okupācijas valstu vienc^anos. u,'';i. i-tot
par vienīgo naroizo rīcib-i. A'^^c•-
višķa valūtas reforma nozimriu ..j.-tu-nu
un turklāt joti iio])irlii,.i P-ol.-dj-mas
līguma pārijā pumu", .'^ai s.''';; -
rībā var atcei'ētics ari ie;u'r''',a
ja atbildi .uz kādu jautājur-n i c ' •
preses konferencē, l'.a uv---
teikts, vai naudas r-. i" J i m a \K\UA': ^
šoties uz visu Vāeiiu.
„Flcnsburgcr T;v; blatt" 1
korespondents ziņf.lu. ka i' . ji
pilsētas pārvaldei esot iO:r/:>''^
projekts par „I?cM*lincs marka.s'
dlšanu gadījumā, ja k'r:i<'a ''^
reforma nesekm'-:V)s. .,B.^r]Tn:'.^ )vr
k a " būtu lictujama visos l^.-i'hiu,
sektoros. Berlīnes ..Der Tag" ^pkui
ba naudas reformas •panāl'.v mv .
pat produkcija 103''). )Ļ' i\.ya]':-Kr. n'^-
spētu segt pi'eču pat'n'i!i;]. ā» Ut".;;
vismaz puse Vācijas icd- i v - ' M j u (--^ .
bēgļi un izbumbot:e. lO'jG. r'V -
niecības un tirdzniecības nv
bijušas pilnas, tāirit drō!)'a
un pieliekamie kam])a]'i, & / \ \ \ , 1 ,
seli, meži saudzēti un laii ^sāi
Svētdien 41 lielākā Bavārijas pilsētā
ar vairāk nekā 10.000 iedzīvotājiem
notika paš\'aldnDU vēlēšanas.
Vakar kļuva zināmi n'ilīL'ie vēlē^^anu
rezultāti. Visvairāk balsu (31"AJ). iegu-
Tasi sociāldemokrāti, nobīdot iepriekšējās
vēlē-^anās pirmo vietu ieguvušo
kristīgi sociālo ūniju otra i ā
vietā. Ūnija ieguvusi tikai 18.5Vo
balsu. Ūnijas priekšsēdis Dr, Millers
gan izteicies, ka pilsētu pašvaldību
vēlēšanas vien vēl neatspoguļojot v i sas
tautas patieso noskaņojumu; kristīgi
sociālaiai ūnijai joprojām esot
vairākums landtaf^ā. Trešajā vietā
izvirzi^usies ..Bavārijas partija" ar
in.6"'o balsu, Landshūtā iegūstot pat
39^/8 no visām .balsīm Tālāk seko
komunisti, kas ieguvuši lO'Vo balsu. |
ciskie austrumu ar'i:)bali Vāci'ns'
cibā. Ta.ģad, turorclim, divr.s 'viv
daļas patēriņa preču v a : a . i ' ] r ;V
l i k tu nesegtas un saimniv.civuj dzīvi
atkal ievirzītu melnajā ii^-^^r'.
Padomju-amcrikā:iu stri'l^' ]\n' '
rcpublikāciļu apma.nu p:.t] |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-06-01-01
