Bavarijas Latviesu vestnesis, August 20, 1947

              '3':'•'i•^T::-^^"y•&^
/
"S
\
f-m
mm--
LATVUA. 1941 g. 20. angosS
\
Ar ko eiropiete atä^as no^^^a^ vai, pareizak sakot, £raxi«
cuziete no amerikänietes, to me^äjusl noraksturot agr§kä2ozefme-^| *
Leblana jaunkundze^ tagadejä Dlona Brigsa kimdze. Pinns nepilna ,ga- j ^
da vioa vei dzivoja Laonä, savä dzimtene Francijäv tad appreceja ame-rikani
Brigsu,agÄko ka^a dallbnleku^ un kop5 daiiem meniB§iem d z i v Q - ^ ^
ar viru B r i d ^ r t a , Kanektikutas Stata. Tur yiijia mefeinäjusi saltdzi^
francuzietes un vi^u raksturlgäkäs ipaäibas ar amerikäiju sievieialpati^^
nibäm. Atzimejams, ka tiklab Laona, kä Bridiporta k apmeram v i e n il
lieluma un nozimes rupniecTbas pilsetas, un Brigsa kundze ieprecejusies^,
tädä sabiedriskä vide, kas viijas agräkajai apkärtnöi. 2o-^?l
zefines tevs bija tirgotajs, un ari viijas virs i r apavu veikala IpaSnieks.1
Vi^as konstatejumi ir diezgan Interesantl . M
tfgL valsttjäs pB «avul Sausmas, un kad viijä uzdOräs kädam
mirka'soliim Mgdisona skvfrti. Ja dtam polidstam, kas lepni soloja
meSa zosis naktis klieÄdamas Iidoja Surpu turpu ^ o i i apgaismotas teätra
augstu galsos un SoiÄjs neroierigs ieejas priekSä, viijä iedomäjäs — l i -
berzijfis pa savu solu, biJa ätaidrs, dzigi silcejam, kas ^e^ss pie salmii?a
ka ziema tuvu. Nokaltusl lapa ie- — ka j ä p a m e ^ ar sabiedriskä mie-krita
Sopijamklepittabijavizitkarte, ra trauceSanu. Tädel vio§ saka dejot
ko päsrtledza sals; tas p r ^ IkärtSjiem pa ietvi kä piedizeries un'rekt ^arbä
parka aiÄzivotijiem noskaj^iots di^au- balsi. Policists novicinäja gaisä savu
dzigi im laikus tos bridina par savu nuju, pagrieza Sopijam muguru un
ieraSanos. Nu atkal bija tik tälu. piezimeja kädam garämgäjejam:
^ S opi.j.a pras^^ parz.i em. osa„i mi, ne- g„T^^agsj j^ijrg jv^i^e ns no Jelas imiversitätes
Wja augstas. Nebija runas pai: b m i - ^^^^^^ hertfordieäieni: Mums
d e m ^ VidusjOrä, par iemldzlnogam ^^^^^^^ ^^^^^u
dienvidu debesmi vai burajunuem T: „^
Neapoles l i d . Tas, pec kä lilgojäs v i - ^'^Ä^^L^!^^^ f^^J^t
na dvesele, bija tr«^ meneiiu uzture- ^^}^^ trok§i?o§anu. Vi^§ aizpoga-detumil
S ? Bl^velaiSndä; ia P^^^^fÄ
tris mene§i, kas v i i ^ »f^^PSi^^t" KtvIÖ^H ^
pärtiku, gu amvietTun kongeniälu %än, t^nSS
Sbiedribu un kur vii:iam ne nleka ^ Ä ^ ^ T J^^ur. A H ?
n ^ u nodarlt ziemelvej^ un Po- & HÄL^^^^^^^^
stenderes. Sopijs deväs veikalä, pa-
Vi3?fi nidnäja parastos, tuvifeu m i - i^iema lietussargu un gäja projäm.
lestlbas värdä veiktos aizgiadibas pa-1 Kungs ar dgäru vii^am skreja paka}.
säkumus. PSc viijia domäm ?|o^u l i -
kums bija labdarfgaks par lilantro- „Mans lietussargs!" vi^§ nikni sau-piju.:
VisdroSSkais bötu - paist där- Zca^. n,ylA^k^ ^taZsc i r^ ju^s1u 1li^etu^s sargs?*'
S i ^ r ä n ä M täd^ atqlies parh^^^^^^ jus^^J"
maksat nespejigu. Tad vii^u atn un
bez trokSi^ta nodotu polid^rtam.
saucat pplicistu? Tur viens stav pie
stufa!" Lietitssarga ipaShieks manä-mipaleninäj^
solus un teica: ^ o -
TädSJ S<^js pameta savu splu, aiz-1 tams, tas i r . . . nu, jas taöu zinät, kä
klida no parka un §lj;erso5a plakano §ädi pärpr^tumi rodas . . . es . . . j a
asialta jQru viefä, kur si^el^ Brod- tas i r jdsu lietussargs, jus cerams
vejS' un Kektä averiija. Vii^i^ iegrie- piedosat. » . es to §odien nejau5i pa-
2§s Brödvejä^ \m palika atäjrot pie Uemu käda restoränä . . . ja jus tö
kädas rio lepnajäm kafej;tiicam. No pazistat par savu . . . es ceru, jus.*-
Ä ^ s ^ a ^ ä S tiilk kSrfiä ™^ Sopijs/tm deväs täläk austru-biia
aD^Sääitt Stau P»" virzienä. Kädä ielä ^as remonta
b«a uSäväjunida idäas to. Hf^^f<^ Ketussargu bedre. Tad vi^ä
kädtTgaldl^u rfestoränä, ilieW butu f , l^"riem VHJU v ^ a sava, veida
darita Tä vi^a persiasi claJa. kas | «^^imtenes ilgas. sajuta dziva-cilveka
butu redzama virs galdiija, yiesmUos
neniodinätu nekädas alzdopnas. Cepta
pile nebutu slikta, vii;ji§ doniäja; klät
pudele Sabli, kemembers, iage mokas
un cigärj^ par dolaru . .
Bet,.kad Sopijs^la käjU pari res­toränä
sUelöiiim, durvju ,iWga ska^
tlens^ leveroja noskranduääis ^ bikses
un Sl^ibi nomitäs kurpeii.; i Sp^cigas
rpkas viiniu ätri apgrieza otr§di» klusu;
noveda atpakaj uz ietvea iin tä pa-sarg&
ja apdraudeto pili 1I9 ^ecieniga
likteii^a.
. Pie käda Se^täs avenijaä stuipa viijia
uzmanibu pievilka spo2ä | elektriskä
gaismä mird:R4s veikalta skatlogs.
ViQä bridi apläkoja lepii^ 1 skatlogu,
Gribetu patikt v i e j i a m virietim.
P^t,tad, ja vipa mäjas i r t i k a i soHpS viemner ir skaidribä par to, kä Nespej bat viena, bet vienm&grflJ
" l & n ^ s t i ^ ^ ^ k ^
pijs apstäjas. Te stäveja veclaiciga,'
plaSi buveta baznlca ar iDtätu zel-mini.
Cauri violeti mirdzoSäm logam
spicxiäs ärä maiga gaism 1 Biezi vien i r neuzticiga pret dtäm
miligä muzikaj kas Sopiju tä aizgrä-1 sievietem.
ba, ka vi]?§ saka tajä klausities, at- apbrinot savu salonu.
^iedi^l)reUoga dzelzs^^k^^ ^^^^ ^ ^ ^ ^ ar
ja uzlecis skaidrs im spozs meness; 1 i^gj^gj^j
garäm deväs automobiU un käiäm 1 ^ , ^ ,^
gäjeji; jumta tekne miegaini depste- ^ Vienmer a ^ ^ benzina cenujm anmriciEf»
^ zvirbuli. Kädreiz agräk §is lau- taupjbas del brauc cik vien maz | nobraukt 20 km, lai apmekl§tu
kums väretu but bijis lauku kaps§ta. h^^^ams.
Himnu, ko speleja er^elni^s, Sopijs Läbprät nepiöi^em padomus.
kädreiz bija labi pazinis, — vii;iäs NemU mainit dzives vietu.
dieiiäs, kad v ^ ^ jQt cienlbu pret sava vira
dasltötas ka^mate, d ^ ^ tos labprät pie^em.
nopietm centiem un kad vii;ia domas
^ I n ? ^ viegli ietekmejama ar! Skaistiem^ vänäiem n ^ ^ ^ se
^urvipa, ko izsmroja^veca Da^^^ qkai«?täm fra7em un maz soei oreto- ietekmet; komplimenti to drlz
panäca brlniSl^igupanrerganos Sopija ^s^^^ ^ .^"^
^ ö o o i s TniVnp cT^m<Ta rt:.!^ kas ap to lakstojas, pat «"auce. v"?^^ o^ea patlK
GribStu, lai to apbrino v i s i v f i ^
rieäL m
Atri nosledz draudzibu ar d t i s ^ '
sieyiet«n.
l i e k apbnnot savu vannas istabii
Ar bemiem apietas kä ar
lidzigient
Nekad par to nedomä un n^avSji
Padomus p i ^ em ar lieli&o pifa
Vienm§r piano par cejojumi^i^
Bieii sabiedrlbä runä viram
tim un veleSanäs nereti nol
oträdL
rdivkeFsedlen; itiJ^a^u^n a^ speciga dzi3;ia vi^am neaptesta virieSa klusä ai
1V^ii5?§. atkal gLri£be^jal kjut par: viru. Vei tlk virieSa izneslba. brinogana. kaut ari tas neprastu
bija lÄks; vii;i§ vei s
vipj§ liks atdzivoties atkal saväm ve- Kopj savu r8*:sturu un vestules
cajäm, specigajäm tieksmeni un ne- raksta ar roku.
Saubidaifiies sdcos to piepildSanai. Labprät pie^em vira palidzibu ap-t
^ l i t ritu, vii;i§ d^^ |erbu izvele.
galvenö veikalu rajpnu, lai atrastu Qena Helo divgujamo lauKbas
darbu. Käds kazoku tirgotajs pirms
lfaerbaa vläieiktua : briijtau pviient^§ vuäzjims^e kles §0 VI- aeliecgsamnittäakÄa« izejas tte^iip^äa..^
m un lugs viiju piehemt daAä.^ V ^ ^ redz viru lerodamies ma-gribeja
atkal ^asäule but „kaut kas"., ia uz pusdienam.
Vii?5 gribeja. . . Saviem terpiem pieSlpr kadu per-
Sopijs ju1|i, k^^^^^^^ elegances noskai>u, kas to-lseviSy tä, kä bagätäkä kaimiijia »
smaga roka.' Vii?§ ätri apgriezäs un mer nav uzbäziga. , Iva.
raudzijäs käda pölleistä plätajä sejä. | Pirms §lj:iras no vira, lietu apsvep
teikties.
Haksta mflestlbas vestules sff
stämmaSinu. %
Neuzticas sava vira gaumei^
Dod p r i e k S n ^ atsevi§]j:äm
täm,
Ciena vairäk sportiskus terpus;
Nekad negaida viru ifUsdienis.
Labprät ^ b j a s tä, kä visi ci|
,;Ko jus darät?" prasija polioista.
^,Ndc0i" atbildejaSc^
.,Tad näciet^^h^^^
„Tris mene§us saläl" näkoää ritä
teicä piolicijas tlesas ierednis.
• f f, : > .' 1
_ Junise Tvillopa bija nometusies
tad pacäa akmenVun Ixöcä to"caS 1 c^l^^m zäläjä mäjas priekää un
spogujstikla rutij. Ap ^tilri skreja] sapikusi pul§jäs izjaukt mazo zäles
laudis, pa pridcSu käds policists. S o - Pläveju, kad viinas dzive ienäca
pijs stäv§ja glu2i mierigs, rokäm Tims Fairbauls. VipS pädeca zo-bikSu
kabatas, un smaidija. „Kur gam, pagräba meiteni un^viegli, it
ir ^rs, kas to izdarija?.^^ iuztraiikts kä tä butu rotallieta, nonesa lidz k a -
prasija ierednis. „Vai juiiniS neHekas, dam därza kreslam un tur atsedi-ka
m a n varetu but käd3isaka]:s a r p a ja. „Tas nav nekäds darbs^tädai
§0 lietu?" vaicäja' Sopijsij lidzigi d l - meitend, kä jus," vi^§ stingri teica.
v^aim, kwin uzsn^da lidirae., Poli- Kad Junise atguväs no pärstei-dsts
galigi noraidlja Sadu domu. g.^^, tam vairs nebija lidas nozi-
^JJS^i.^^^^*^^ 1 .!^^®^Mm«sc virietis jau tupeja zäle izjauk-p
a l ^ tuipat stavam, lai lelaistos sa- to masindaju ^idu un, dungodamäs
runäs ar likuma sargien^. 1 jumieku dziesmii;ias, ätri säkä sala-
Pretejä idas puse Sopijls ieveröja bot pjäveju.
pieticigu restoränu. Tajä yii?;^ yare- Istenibä Junise nemaz nejutäs ne-ja
risket doties iekää, bek kä vii;iu laimlga par simpatisko traucetälu.
aizturetu bikSu un kurpnu; dej. Vii;i§ Vioai nebija därznieka. Isä laikä
apsedäs pie gajdii^a un nbljiesäja bif- vipa bija paguvusi atlaist vairäkus
steku, pankukas, torti , kii ijastgtes. pgc kärtas, jo tie nespeja izdabät v i -
Tad viijä pazi^oja viesrrimm, ka v i - i;ias untumiem. Lepnä, sarkanmatai-
9am nav naudas. ,^Ta, untagad pa- nä Junise Tvillopa, palikusi bez ve-saudet
polidstu," vi^g 1sei<|a. „Ndie- cäkiem, dzivoja lielajä därza mäjä
det däentlmenim gaidit!",,Nek5idu Viena ar savu veco krustmäti, kas
.poUcistu tev nesauks!" teica viesmilis dta nd^ä nedarija, kä slaucija pa
balsi, tik miligä kä sviestä; cepts bis- istabäm putekjus.
5M^en>h;JeJitre^n'1a,T k'^ok^td^l^i. ^^^d^, K on!** ^is^eys^ -pgrae^d npieiektie, ikbuSeite st äv /atiirkäaki i jbfijca
Divi viesmiji izsviedä Scipiju uz ie- ?mejusies par visiem.
las tä, ka vi^am iznäca air kreiso Tädel krustmate Klära bija visai
a i ^ gul§t uz detä b r u j ^ Vi3;i5 pie- pärstefeta, kad ieveröja, ka jaunais
celäs, locekli pa loceklim, — tä, kä Fairbauls turpmäk katru sestdienu
atveyas namdaira merlMäIs, un no- ieradäs apcirpt zäläju; vei vairäk
dauzija putdcjus no di^äriäm. Poli- virjiä brinijäs, kad pec tre§ä ap-dsts,
kas stäveja kädas drogu tirgo- meklejuma pamanija, ka abi jau-tavas
priekSä un ainu bjja noverojis, nie§i pjäveju stumj kopigiem spe-nosmejäs
im aizsojoja lejup pa idu. kiem
Re ^ o ä ä ^ a devi^^^^^ Pa augästäva gujamistabas logu ^^l^^^^^f-^^^^f pastaiga]askru3tmäte Klära ari ddrdeja jaunä ^T^itÄ' W ' L T ' d z e l z t i r g o t ä j a paliga stästu par to,
^ esot nonemies iz^drot
^ u p a d a r i ^ mmitoii^^ip.^^^ jauna veida, daudz labäku zä-naSanam.
Si doma vu^am iedve^ | ies pjäveju. Junise vii?a stästä klau-sijäs
]oti sajusrninäta.
Bet krustmätes Kläras pärstei-giams
bija^^^^^y^^^ kad
Kra^?9ifi^ mi&ias atrtefeiSji kkistmdiä kadu vakaru p äm
i^xej,]^^^ kopä ar puse iereibuäu jau-m
^BUÄSA T^I ^psiy 'zi "^Sps 'ZlP®^^ Yilberforsu.
•ssp^TOioviv '9 •09iwr'> f\ »Es vii;iu^, satiku Haistritä," ^uk-
•sqoio "8 'Oguia 'Z 'S^nodoii^aH "i centäs izskaidrot JOnise. „ V i^
:ilinrafi«lQ — -sumfBrnAHTQ ' «T " S U E Q vienkärsi nevarot dzivot bez manis.
Hl I f - f s ... . öL ^-^«Ko man bija citu darit, kä aicinät
-cai -i -esB^Sepsii i jjaiffpiaion' ir portfdi."
„Bet Junis," ruca krustmate, „mes
taöu te nevaram uzr&ot trissturi!"
„Zinu, krustmät," nervozi ätsmeja
Junise, „man bus jäpadomä,. ko da­rit
sini lietä."
Pätiesi, pec vairäkäm nedeläm,
kas bija pavaditas gan kopigä mau-ra
apcirpsanä, gan dzejoju lasi§anä,
Junise kaut kp izdomäja. „Es vi^us
abus sutT§u pasaule," vii?a teica
krustmätei. „Es jau pazii;ioju viiiiiem,
ka precesu to ho abiem, kups pir-mais
nopelnis lOOÖ märciriu."
Sacensoi;d lietu uzpemasportiski.
y i i ^ pat kopigi meroja ce}u lidz
Justonai, lai tad S^irtos un katrs u i
savu roku mekletu laimi. Junisei
bija mitras acis, kad vi^a izvadija
abus jaxmekjus vii^u jauriajos uz-valkos.
Mene§i pieauga par gadiem^ Juni-ses
sejä gaidas pärvertäs pariaubäm;
§äubas par baiäm; bazas par skum-jäm.
Skumjas palika. Mauriijiä
mäjas prieksä zela nezäles. Kluso
hamii apmekleja vairs vienigi alenti.
Tad kgdu dienu pekSijii ieradäs
ekspresis ar gluzi jaunu zäles pjä-veju.
Firmas marka: Junise. Uz bir-kas
bija uzraksts: „Seno dienu pie-mii;
iai". Noslepums noskaidrojäs t i -
kai oträ dienä, kad ieradäs past-nieks.
Krustmate Klära dzirdeja ie-vaimanäsanos
un kritienu, un
steidzäs uz dzivojamo -istabu, kur
atrada Junisi bez samaijas, ar vestu-l
i rokä. ICrustmäte noliecäs un acim
pärskreja ar ma§inu rakstitäs r i n -
das:> ]: '•/
,,. . . saska2;iä ar musu norunu . . .
Jusu iedvesme mums radija ideju..,
draudziga sadarbiba . . . revoludja
zäles pläveju branzä . . . tediniskas
dävanas,' kopä ar värdu speku . . .
lietpratigp konstrukcija . . . literäri
specigas reklämas atbalstita . . . lie-liski
panäkumi . . . beidzamais mo-delis
veltits Jums . . . visdzijäkä
depä . i . loti nozelojam . . . neva­ram
izjäukt musu sekmigo firmu..."
Rakstitäji nobeidza patiesä ciei^ä:
„Fairbauls & Vilberforss, akc. säb."
Un viens no abiem ar roku vei bija
pierakstijis piezimi: „Mes allaz at-ceresimies
Jus — miisu s^migä uz--
^emuma mäti."
vairäkkärt.
Sap^o, ka vii;ias dels kjus nodajas
§efs kädä ministrijä.
Domä, ka visi amerikä];^ i r bista-mi
donhuani.
Dävanas un pabalstus izsniedz, kä
pa§ai ienäk prätä.
Ar maz iz^emumiem, par sabied-
Pirmajä nesapra§anäs gadi
pieprasa älprSanos.
Sapi;io, ka vii;ias dels kjus Savi
noto Valsitu prezidents.
Domä, ka visi francuii ir bista
donhuani.
Kopä ar draudzenem organize
daribu uz plaä.iem pamatiem.
Ir bledre vismaz tri jos sievii
riskäm lietäm neinteresejas nemaz klubos un bez tam vei daiädäs
vai Joti maz.
Savai draudzenei dzimumdienä
aizraksta gayu, miju vestuli.
Izvairäs sutit savu meitu jauktä
meitei;iu un zenu skolä.
Domä, ka amerikäijLU filraas ne
vienmer atbilst dzives istenibaL
mitejäs.
Dzimumdienu un dtus apsveiki
mus nosuta tdegrammu vddä.
Dod priekSn^u skoläm ar zl
un meiteijtu kopeju audzinäSanu.
Domä, kä dzive ir täda, kadu
räda amerikäi^u filmas.
„Elle«^
Lapsenes viduklis, polstereti gun
un sv arki lidz potiiem
PARIZE DEMONSTRG NAKOSAS SEZONAS MODES
da, Sporta terpiem tievds vidi
reizem vei atzimets ar jostu, karaj
pärejiem terpiem jostas ir retas.
riieSu laternai lidzigö päplalinäji
ap gumiem vei pastiprina ar ku|
läm kabatam un uzäuvumiem.
Saimnieciska uzplaukuma vai k r i -
zes laiks, kaB§ vai miers, — mode
tomer staigä savus eejus, tikal dajeji
piemerodamäs saimnieciskäs kon-junkturas
prasibäm. Daijais dzi-mums
ari vissauräko iespeju robe-
2äs cenäas izsekot modes diktätam.
Viens no galvenajiem pasaules mo­des
centriem joprojäm ir <un paliek
Parize. Parizes modes karaji nupat,
demonstreju§i näkoSäs sezonas de-vie
§u modes jautäjumus. Jaunajai
mödei ir visai ieverojamas at§l}:iribas
no pa§reizejäs. .^^
Raksturigäkäs näko§äs sezonas
modes iezimes ir: vispirmä kärtä
pasvitroti sievi§lj:igas, apajigas l i -
nijas, terpi, kas formä atgädina lj:i-nieSu
latemas, ar pasvitrotiem,
polsteretiem gumiem, bet sevi§lj:i
tieviem vidukjiem. Näkosäis svari-gäkais
pijbikts ir svärku gairums.
NäkoSä sezonä svärki sniegsles
krietni päri cejiem DemonstrSti ari
terpu modeU, gan dienas, gan va-kara
terpi, kur terpa vile sniedzas
pat lidz potitem.
Apaligäs, izceltäs giuniu linijas
vakara terpos liekas Velaskeza un
citu späi;iu meistaru gleznu ietekme-tas.
Tapat späijLU ietekme verojama
mazos bolero tipa apmeti;ios, kas ba-gätigi
rotan izSuvimiiem, bärkstim
un apSuvumiem, pie kam tos valkä
uz loti gluda, piegulosa terpa. Gal-venäs
modes kräsas jaunajä sezpnä
bös melns, befc, maigi bruns, peleks,
sinepju dzeltens. Sos to^us atdzivi-na
visdazädäkie sarkanie toi;u^ sakot
no rozaina un beidzot ar ugunigu
purpuru. Ziemai un rudenim galve-nie
bus ,,metalliskie" kräsu toi?i:
terauda pelekums un zilums, sudra-ba
pelekums, bronzas brunums un
zajums, zelta dzeltenums.
Tätad moderni terpusies sieviete
äoziem atgadinäs lapseni — ar tievu,
säzm^ugtu Vidukli, izceltiem apajiem
gumiem un svärkiem, kas budami
stipri gari, uz leju sa§aurinäjas. Pec
modes lietprateju atzinuma tik ga^i
terni nebuiot redzeti kops 1910. ga-
Kmstvardu mlklä
Limeniski: 1. Sala Afrikas m
kraste. 7. Modema deja. 8. Zauc
udens ^aturu. 9. Skäbeklis, K?
molekulä tris atomi. 10. Amenkaj
iestädes apzimejums. 11. Pilseta
Irtisas. 14. Sl^irot graudus. 16.
tiksmes arterijas., 17. Ragami
mätorija. 18. Cildinäjiims.
Stateniski: .1. Garidznieka til
2. Austrälijas dzlvnieks. 3.
atveids. 4. Atäljiirigu uzskatu ?i
^5. Basketbolists met bumb-J
bet tä . . . 6. Pa^iedarbigs. 11 bw
denSu korporädja. 13. fiskuiar-a Kf
pi. 14. Maigs vejio^. 15. P i l s ^ ^
nijä. . '
Fi^2ime: Sini un miisu tu^
kajäs krustvärdu mlkläs
garumi un burtu g, k, 1, R ^
mikstinäjumi nav jaievero,
tim c, s und z jäatSlpf no 6, *
mm
E r i .
tw^,I^lu. ka Grie-
E'i*^-«'3Sc savstarpiga
r»-fa»^«y^.rirn Tallt pec tam
läu.izteicaj'; Heda t a ­ivas
paäonje ; . Ä „ S m a
M O veto uzskata par vissvm-Ä
e d b a s DroSibas padome
L Griekijas jautäiumu npdos UT
Böikl^tt-prese gtzinä, ka Qpe-iSaiBoäfcumu
izraisitais saspile.
E var' apäraudet Drosibas tiadq
iöeKsistenci. '.NCTT Yprk^ Times
Bk!tiia:;„Organizädia, kupas uzd^
'msbiita nodroSiriät mieru —
pioSibas padqme - vettijusi.vai
#ii5riS^)as problemas iztirzääansc
K jebkufä dta 'jautäjuma pärfuää
'M, bet' Mevu • tm amerikp^'
iapeja saprasties Sais sedes radij
.ligilreju atänumu,'ka padome i
tiizrldilies.nespeiiga §o lietu i
kärlol Jau~pagliu$ä nedejä ieros;
lits nodot Grie^jas jautäiumu
ffisapulcei,. bet tulit ari .rad
IsBbas,. vai pilhsapulce spes hokS
te Gö^jas stridu. Pilnsapulce g
.Bvalsttonav veto tiesibu, bet pii
fipulte var tikai ieteikt un tai ns
r,ö"as varas savu ieteikumu
.Ui uzskata, ka ASV priekä
™, pret ko versies pidejais Gn
* veto, zinämä merä bija pidl
ais ametatä^u me^äiians paiiSa
toiaiaatäsinäsanu ar U N stärf
m pirms i^^^i^anäs- tas tie
fftara-palidzibu GrieHlas vale
tel ASV, priekälikuma rezoir-^
« »(saiaspadomei iesniedza
S » pämävis; D2onsdtis,
;*¥teifcte,ka,,Albäni3;s,Bi
^^Pn Dienvidshvijas -ätba] giem rada draudus • v i s p l feram," kä ari p r a s i t s . .^
Ä Ä Ä i b ^
Ninäta Eiropi
ä&I*<»5a3ä-Eirbpas.l6
ioÄn^^^-^^^onference V
^i&sembursa<?- T+MH
fceacesvk.*: pärstlvjl-k
»aGri.i.,'?^?u otrdieii atb!
jas parstlvis.
'i^KJ.Times'' no dro«
fc"^ ASV Paskai^
ar