Bavarijas Latviesu vestnesis, November 2, 1948

              . , , Jds^^^j
mūsu 1iļmdiniel|u pārstāvības orģa-ntem,
Palūkosiinies, cik plašos ap­mēros
mūsu vē
gani palaikam
ētie pārstāvības or-balstās
uz balsstie­sīgo
trimdinieku kopību. Izpētīsim,
piemēram; kādu nesen Augšbavārijā
notikumu latviešu pārstāvības orgānu
vēlj^anu rezultāts. No 178 balsstie*
Pr. ovs
sigiem vēlētāji
dalījās 113 jeb
bija tikai 1 (!)
Par komitejas
em vēlēšanās pie-
73/proc. Vēlēšanās
kandidātu saraksta,
riekšsēdi nodeva 88
pār, 23 pret un i nedetTgu balsi. Tā­tad
viņu ievēlēja ar 49 proc. no
balsstiesīgo vēlētāju balsīm, pie kam
13 proc. bija pi'et, bet 38 proc. ne­balsoja
nemaz.1 Komitejas locekļi
dabūja 95, 76, 71, un 54 balsis jeb
pārstāv 5?, 42, 4) un 30 proc. vēlētāju
vēlēšanosi^ kamēr kandidāti ar 39 un
33 batelm balstās uz 22 un 17 proc.
vēlētāju gribas. Tāda pati aina vē­rojama
revīzijas komisijas un no­metnes
tiesas
kur ievēlētie sj
vēlēšanu rezultātos,
lēma 80, 61, 48 un 94,
79 un 61 balsi iresp. 45, 34, 27 un 52,
44 un 34 proL vēlētāju uzticības.
Kandidāti viscaur ieguva mazāk par
30 proc. balsstiesīgo vēlētājb balsu.
Ciktāl še mums ir vairāk adminis­tratīva
rakstura pārstāvniecība, tad,
Šķiet, JHav svarīgi, ka tikai 1 komite­jas
loceklis un tiešas priekšsēdis bau­da
vairāk nekali puses balsstiesīgo uz­ticību.
Citādi t^s tomēr ir ar elekto-riem,
kuru uzaevums ir veidot trim­dinieku
masas augstāko pārstāvību,
kas nodarbojas ar politiskiem un
ideoloģiskiem jautājumiem un var
ietekmēt visas šīs masas. nākotnes
likteņus. Ja nu elektors dabū 82 par,
24 pret un 7 pederīgas balsis, bet 61
:Vēlētājs nemaz vēlēšanās nepiedalās,
tad šāds pārstāvis reprezentē tikai
48 proc. no |rēlētāju masas. 17 proc.
Ir pret §0 pāptāvību un 37 proc. viņš
nei^stāv, tadēļi ka tie savu nostāju
nav parādījuši. Vēlēšanu atmosfairā
bija :dzirdamas balsis, ka neesot vērts
balsot tāpēc, ka kandidāti iepriekš
nedeklarējot savu ideoloģisko plat-fbrmu'
un tputieši nometnēs nedrīkst
mūsu augstākos pārstāvības orgānus
••'v^t^lieši^'J:;.-^:
Latviešuļ karavīru palīdzības pār­valde
līdz Slm reģistrējusi 629 mūsu
k a r a inļ'^validus. Ziemeļvācijā
nd tieiifh iilbeki dzīv(^ 179, Ofbietiā
177, Qŗ«iJiBbroiŖ 109 un Neiltatē 60.
Reģistrāciļa, y ^ turpinās. Aŗ LSĶ
Beļģijā VMītājas' % V^teras ņeno-gurstoŠo
ļ^dību no Amerikas lat­viešiem
smaidāmas lielākas atbalsta
iespējas miisu bij. karavīriem, jo
seviSķi kkŗa invalidiem. LSK Beļ­ģijas
delegācijas rīcībā esošos 4a000
beļļ^ franku nolemts izlietot medi-ftameiituļlieģāclei
^iimiem bij. kaŗavī-īlem.
Nesen no Zviedrijas saņemtais
Sdas un eliti materiāli protēžu pagata^^
Fa? vkm no levērojaiī^bajām
mūsu laiku personībām neapšaubāmi
uzskatāmi amtrikāņu kard^
Ņujorkas^ archibīskai^ Fraisiis
Spellmensi Kardināla purpuru pā­vests
Pijs 12. viņam pi^pra kardi­nālu
i^^^ā nominācijas kimsistori-jā.
Jo sevišl^i pēdējā laikā viņa vār­du
visai bieži min arī lielā pasaules
prese. Tādēļ nav lieki kaut isumā
iepazīties ar šī ,ļidotāja-archiblska-pa"
un „modemāSv. Pāvila**, dzīvi
un personību, latviešu lasītājus kar­dināla
Spellmena vārds var inļteresēt
jau tāpēc vien, ka Spellmenš cīnās
par t^m lašiem principiem, uz ku­riem
savu nākotni balsta smaga lik­teņa
piemeklētās baltu tautas. Viņš
bija pirmais! kas pēc Vācijas sabru­kuma
un kara izbeigšanās ar rakstņ
latviešu Romas katoļu balznicas va­dībai
emigrācijā steidzās apliecināt
ne vien savu līdzjūtību, bet arī savu
ticību mūsu tautas tiesību atjauno­šanai
un laimīgākai nākotnei. Par
baltu tautu traģēdiju un to tagadē­jiem
apstākļiem viņš ir labi infor­mēts.
Mēs varam but droši, ka viņš
pieder mūsu draugu un labvēļu
pulkam.
Spellmena dzīves stāsts ir tipiski
amerikānisks. Viņš dzimis 1889. ga­da
4. maijā. Jaunībā bijis veikala
pārdevēja palīgs, tad šoferis, kamēr
izglītības slāpes to noved jezuītu va­dītā
kolledžā. Kolledžas biedru vidū
Spellmenš izceļas ar savām spējām
mācībās, sevišķi latīņu valodā, un
ar savām dzejas dāvanām. Spell­menš
sajūt aicinājumu kļūt par ga­rīdznieku.
Jau kolledžā viņu ievēro
Bostonas archibīskaps kardinālis
<ySj(mnels. &Š Amerikas hmūW6
ievērojamais kardinālis apdāvināto
jezuītu audzēkni studiju turpināla-nai
suta m HomuĻ kur tttrodas iS-vesta
amerikāņu kollēģija. Arī Ro-
SE^Umens ātri iegiist savu pro­fesoru
un ari kūrijas ievērību, se­višķu
labvēli atrazdams kardināla
Borģoņini-buka personā. Spellmena
studijas beidzas.pēc i»rmā pasaules
kara iesākuma. 1916. gadā jaunais
priesteris atgriežas dzimtenē un sa­vu
ļ[)irmo dieykalpojumu iu:imici-jas
mesi vada Ņujorkā, Sv. Patrika
katedrālē, kur 23 gadus vēlāk viņam
spožā ingresā lemts ienākt par Ņu­jorkas
archiblskapu. Pēc iesvētīša­nas
par priesteri viņš vairākus g^-
dus darbojas par draudzes ganu
dzimtenē, bet 1925. g. viņu aicina at­pakaļ
uz Romu, kur tam jāstājas
Vatikāna diplomātiskā dienestā —
pāvesta valsts sekretariātā. Viņš ir
pirmais amerikāņu priesteris šajā
iestādē. 7 gados Speilīnens gīist ie­vērojamu
pieredzi kā pāvesta kūri-jas
darbā, tā ari diplomātijas laukā,
īpaši nopelni viņam Vatikāna preses
nodaļas inodernizēšānā un Vatikāna
radio organizēšanā. Viņa padomus
ievēro 1929. ģ., kad pāvests paraksta
konkordātu ar Itālijas valdību. Kad
1931. gadā izceļas pāvesta Pija 11.
un Musolīni konflikts katoliskās ak­cijas
un jaunatnes audzināšanas jau-^
tājumos, Musolīni, baidīdamies par
fašisma diskrimināciju ārzemēs, uz­dod
saviem karablņēŗiera aizkavēt
nevēlamu ziņu nokļūšanu ārzemēs.
Visas dzelzceļu stacijas un lidlaukus
pakļauj stingrai kontrolei, bet 4- ir
par vēlu» jo amerikāņu garidzilieks
no ir^mina le^iasli s ē k i ^ i ā t a ^
atrodas Parīzē un visai pasaulei
sniedz informāciju par Itālijas noti-
Spellmenš ir aizrautīgs sporta cie-
Aftājs. Viņu bieSi reds siK^rta lau­kumos.
Itālijā viņš iemācījās lietot
und vēlāk bija pirmais katoļu bī­skaps,
kas ieguva lidmašinfis vadī­tā
ja apliecībiL
Romā F. Spellmenš cieši sadrau­dzējas
ar valsts sekretāru kardināli
Paēelli, savu tiešo priekini^ un
tagadējo laimīgi valdošo pāvestu
Piju 12. Abi kopā pavada atvaļinā­jumu
Šveices Alpos. Tad Spellmenu
ieceļ par savas dzimtās pilsētas Bos­tonas
palīgbiskapu un 1932. g, 8. sep­tembrī
kardinālis Pačelli Sv. Pētera
bazilikā Romā viņu konsekrē par
bīskapu. ļVtss plašās un svarīgās
Bostonas sļrchibīskapijas darba sma­gums
gulstas uz viņa jaunajiem ple­ciem,
jb archibīskaps kardinālis
O'Konnels jau ir sasniedzis lielu ve­cumu
un faktisko archibīskapijas va­dību
nodod savam sufraganam bī­skapam
Spellmenam,
Ievērojams notikums ne vien" vi­ņa
personīgā, bet ari Amerikas ka­toļu
baznīcas un nācijas dzivē ir
pāvesta legāta m valsts sekretāra
kardināla Pačelli apciemojums Sa­vienotās
Valstis 1936 gadā. Bīskaps
Spellmenš ir viņa pavadonis 1?.000
km garajā pārlidojumā no Atlantic
kas līdz Klusajam okeānam. Viņš ir
arī vienīgais liecinieks pāvesta le­gāta
apciemojumā un sarunās ar ne­laiķi
prezidentu Ruzveltu.
. (Turpmāk beigas)
Tautiņu iabā
^ „LatTO^ Vlkist^ izdevēfe isn
galvenais ri^^Štos Viktots
iBaltkJiJis ragi&nisMdu ļSasdmr-gas
» DP (Baltijas) universitātes :^re.
zi^entaprof. Fr. Gu 1 b ja 23. oktob­ra
rakstu no Hamburgas: „Apstip-rinot
jūsu augstsirdīgā ziedojuma
— 5(K)0 marku saņemšai^u, iassaku
jums Hamburgas DP universitātes
vārdā dziļi izjustu pateicību par šo
vērtīgo materiālo atbalstu mūsu mā?
čības spēku un studējošās jaunatnes
zinātniskā darba sekmēšanai." r
Latvijas Sarkanā krusta dir. R
liej^iņš 24. fikt £sliageBā» Virtem-bergā,
raksta: „Ar dziļu pateicību
apstiprinu ļ jūsu 10.000 marku ziedo­juma
saņemšanu Latvijas Sarkani
krusta uzdevumu sekjhēšanai^mūsu
daudzcietušo bij. karavīru im no no­metnēm'
izslēgto tautiešu labā. Jūsu^^
atkārtotie ziedojumi liecina par mūsu
tautas vajadzību pareizu izpratni
vbšanai. Iespēju ļrobežās gādāts par
piemērota darba atrašanu visiem in­validiem.
Lībekā tie gandrīz visi at­raduši
darbu pašu iekārtotās darbnī­cās.
Strādāt .grib arī visi mūsu^^ M^^^
karavīri. No Grosenbrodē dzīvojošiem
2100 strādā jau 960, Orbekā no 380
— 187, Hannoverā no
Bedingenā no 187 — 170. Daudzi bij.
karavīri apmeklē skolas \m dažā­dus
arodu kprsus (1. Vestfalis).
Latvijas Sarkanais krusts aizrāda,
k a m e d i c ī n i s k am p a ļ ī g p e x -
s 0 n āl am — žēlsirdīgām māsām,
palīgmāsām, sanitāriem, samārietēm,
u. c. jāreģistrēj as amerikāņu un fran­ču
joslas LSK medicīniskās aprūpes
daļā — Latvian Red Oross, Sophien-str.
5, Heidelberg (17a), Inur adrešu
maiņas ļāi^etdc ari ārstiem, zobār­stiem
tmlaj^
pilnvarojis izdot arī 'apliecinajuirnuš
par medicīniskā palīgpersonāla lo­cekļu
aroda tiesībām dokumentu no­zaudēšanas
vai citos gadījumos (A.
Gārša). Bšling^ā nodibinātā lat­viešu
daiļamatniecības un lietiskās
mākslas apvienība izstrādājusi in­strukciju
turpmākam darbam, ko
piesūtīs latviešu nometnēm, kur d:d-vo
un strādā mūsu daiļamatnieki.
Pirms ražoto priekšmetu parādīšanās
tirgū apvienība uzņēmusies tos cen­zēt
īpašā daiļamatnieku komisijā, kias
centīsies izskaust nevērtīgo darbu
produkciju. Ap 70 daiļamatoieku —
apvienības biedru ar 3(M) darbiem
piedalīsies daiļamatnieobas ražoju­mu
skatē, ko 17vnov. atklās Eslinge-nā.
Piedalīšanos skatē vēl līdz 7'. ņov.
var pieteikt apvienības pr^dim H
Mērcām, Žolļberg^
Neckar, Wttbg. (14a). Eslingenā pa­redzēts
iekārtot arī daiļajnatniecības
darbu salonu. Līdz gada beigām ap­vienība
izdos daiļiamātniekū rokas­grāmatu
(J; Ŗaitani^
meļvācijā īsā laikā sarīkoti 2 raķst-nidm
vakari. Pirmajā Vilis Lesiņš
lasīja trimdā sarakstīto Leģendu,
Viršu māti. Uz mājām u. c. darbus.
Par kaŗagūstekni Dimitrlju Ta-rasovn,
dz. 17. 8. 3. Daugavpilī,
bija Atišijas nom. Francijā im
45; 18. 7. nosūtīts uz darba vienī­bu,
lūdz z. red. J. Vaivars: Dr,
Julius Leber Str. 46, Lttbeck (24).
3794
Jāņa Poruka 75. dzimšanas dienā par
Poruka personību referēja literatū­ras
kritiķis red. J. Rudzitis, bet dzej­nieka
dajrbus lasīja Lībekiasle^^
teātra aktrise M; J.
Biricmani&Em. Dārziņa
la dziesmas pēc Por^^
dziedāja Irma Kolberga. E. tautieši
raiksthieku vsdtariem^^
mazu atsaucību i&iks Miēsniciis), —
Bāvcnsburgas pilsētas koncertzālē
franču joslā 17. okt. latviešus un cit­tautiešus
ar patstāvīgu deju vakaru
iepriecināja Rīgas operas prīmabale-iiņa
y ^ Rīgas Taur
tas teā;ķa dejotāja Ieva Bidiņa. 20.
okt tun^t dziedāja Liepājas operas
soliste Mird2a^^^ apdā­vinātā
igauņu i^aniste Lidija Kasa-
Antoiia, kas ne vien godani repre­zentēja
mūsu mākslas, labo slavu, bet
ari izpelnījās jaunu un pelnītu atzi­nību
(IV Sīlis). Bavārijas Franko-ļnijas
novadāi kur pēc^^ tautiešu no­metināšanas
Erlangenā ari nd Pašā­vās
latviešu skaits pārsniedz
latviešu novada nometņu ap^^ubas
36^ sēdē Brl^cfepa^^^^^I^^
jaunekļa ies&dstišanāč^^^
zemnieku leģionā uz 5 gadiem. Citi
mūsu jaunekļi saistījušies dienestā
uz 1! gadu franču noorganizētā ap-/
sardzības rotā, kā tas notiek ari
amarikāņu organizētās apsardzības
rotās. Atzīts, ka no tautiešu kopībafl\
viedokļa šāda ricība nebūtu veiclnā-v
ma. Novadā bija ierosināts radīt
īpašu nometni no DP nometnēm iz-i^
idītiem tautiešiem, bet vācu vadī­ba
tam .nepiekrīt. No nometnēm iz­raidīto
tautiešu pārsūdzības vēl nee­sot
skatītas un nav arī zināms, kad
tas varētu notikt. Ir ziņas, ka vistu­vākā
laikā sāksies jauna pārbaude,
kurā līdz ar ļUNRRA's pārstāvjiem
piedalīsies ari ka^as DP tautiņas
pārstāvis. Sī pārbaude skaršot visr
vairāk karavīrus ūn tos, Icam^^ā^JS
bijusi laba izpeļņa. — .Mēi0<Bid&s
nometnē paziņots^ ka obligāti jāštrā-i
dā visiem vīriešiem no 16—55 g. vJ
Skolu var apmeklēt tikai līdz 18.
dzīvības gadam, bet universitāti līdtz'
28. !!1age^^ Vīrcbur-;
gas latviešu iģronomu vadībā sākusf
daiboties lauksaimniecības skola. —'
P«ff j^^^ VIrc*iir4
gas latvieši| ģimnāzija, kurās direkr
ir JHiijs Loze un inspektors
Aleksis Ķīsis. — AnsbacliS ieradies
ASV Militārās valdības i^rstfivls,
kas vairākiem latviešiem nodeviii
vēstules ar aidnājumu izpildīt anke­tas
izceļošanai uz B r a z ī l i j u . ^ Ta­nī
laikā nometnē atradies arī, bap­tistu
māc. Zingers no JĒrlanģerias^
kas paskaidrojis, ka šādu izceļošanu
sākusi organizēt baptistu vadība,
kaut gan viņš pats uz Brazīliju ne-bniukšot.
Amerikāņu pārstāvim bijis
līdzi ari izceļošanai pieteikušos lat­viešu
saraksts, kurā atrodams ari kā­das
sektas sludinātājs L. — Latvijas
mežkopju im meža darbinieku sa­nāksmi
flibaefaas nometne pie Nlm-bergis
ātidāja mežu dep-ta bij.' dif.
Ķ. TJpItis, ko^^^ a^ Bimbaunm un
AuSkāpu iev^ēja prezidijā. Prot
M a i ^ ^ nola^ja referātu par mei^
saimaiiecfbu kā uiMver i»Hbai3db
faktoru Č>I>i<em^ S i ņ ^ Mērc^ld^.
Tālā^ takās
Nav viegli svešumu im ilgās izturēt,
Kad vajā grūtības un spivi spaidi
Un stundās' smagās jāšl^j citiem vaidi,
Kad vajag cerībās un sapņus upurēt.
Mums nolemts tālās takās tik daudz pazaudēt,
Ka kādreiz atgūt vairs kā brīnumu to gaidi,
Un sen, kopš jau bez īsta prieka smaidi
Un jautā pats: Kā vari postā dzīvot spēt?
Ir gaišas atmiņas, kad tumšas dienas aust,
Kas pilda aukstās, zemās trimdas mājas,
Kur dažbrīd,nevari sev miera brīdi jaust;
Ķā mātes balss saukt mājās neapstājas
Tās tevi vienumērj kam viesis rets vairs prieks,
Kas juties izraidīts bez vainas trimdinieks.
: 4Hģ^is Uei^l^
Kareivis Vliiegris
MM5 jumt;
Bēreiitas ķaŗa
IMpWf, 0^ pār Viļa
Ste»dze|ueka^ g ^
skiraģītis,n^
{rakā skolas klase, kiu* ta­gad
bija iekārtota dziednīca. Gultas
i^ļa ņel )ijā mainīta nu jau ilgāk par
nedēļu. Ziepju trūkumā d^ planku-ihus
ņfevarē^
dz5uy M
ļiiieku svītei-ņ
to i f f l ^ ne­tīri
Rī ta vizīte atnākuša ārsta —
¥ā(^ša uzsv^^ tomēr bija
labi i ^ gar ausīm
caurspīdīgs kā marmora ola. Savu
jautājumu viņš izteica cietajā aus-trumprūšu
izloksnē un, gaidīdams at­bildi,
vienmērīgi kustināja rūsganās
ūsās, kas^bija garas un līkās kā ķim-šu
Mmiu bija kails» sārts un izskatījāļi
Kj^prālis Stendzenieks sāpīgi sa­vieba
seju, pašķieba sāņus melno
ūsu un drūmi paraudzījās kaktā;
,ļiātvija iet bojā,*" viņš klusu no­teica.
„Kas?Ko?*V ārsts paaugstināja bal­si,
pie kam vizītē lidzatnākušās mā­sas
ziņkāri pagājās uz priekšu.
Stendzenieks paskatījās ārsta acīs,
ieraudzīja tanīs tikai vācisko vienal­dzību
un atbildēja:
,,Deutschl8iiid ist kaim^
inv^ida lorūtlni, meklēdami pleurīta
pēdas. Tad viņš piecēlās, sausi lio-teiea:
^Gutl" un gāja tālāk.
^aWdi cUvēki šie latvieši»'* ļ māsa
Herta teica ārstam gaitenī, pamest
dama vēlīgu skatu uz Jāni U|»ti.
Staltais puisis stāvēja pie loga, roku
izstiepis kā spārnu pār ģipsējuma
režģi „Viņu dzimteni okupē citi. Tā­dēļ
tie^ bēdājas. Mēs, vācieši, varam
būt apmierināti, ka reiz šai jezgai
tuvojas beigas."
Ārsts bažīgi atčukstēja: „Tas jau
ir posts, ka mums te tik daudz lat­viešu.
Viņi tak visi ir tie trakie JSS-vlri.
Kaut jel nerastos nepatikšanas,
kad ienāks krievi/'
„Ak, ko, doktora kungs! Krievi
tādi paši cilvēki vien ir. Gan jau
mēs tos apvārdosim. Uz mums vb-maz
nekritīs vairs bumbas no gaisa.
Varēsim sākt jaunu dzīvi..." Viņa
pameta ašu, bet glāstošu skatu uz
savām pilnīgajām krūtīm, it kā no­žēlodama
šo skaisto ziedu tik ilgo
neievērošanu, i«
„Vai zināt, vecīši, nupat ir ziepes,"
teica Upītis, ienākdams atpakaļ ista­bā.
„Vaņkas nesoties virsū kā ne­gudri.
Slinmīcas kantorī par to vien
runā. Pag, izprašīsira Hertai." Pie­gājis
pie sienas, viņš piespieda po­dziņu.
Te bija vieglāk ievainoto un
atveseļojušos nodaļā, kur labprāt
„dzina velnu."
Gaišmate Herta ienāca
laipna un smaidīga. Viņas matu cer
kuls priekšā bija uzsukāts pēc modes
— labi uz augšu.
„Kas nū atkal tik ātri ievajadzē­jies?
Kafiju jau padzērāt?" Uii viņa
sāka vākt kopā traukus.
„Cukuru gan tagad pavisam āi&-
Izirstat, māsiņ.*^ :
„Gan jau kaut Idds mai^ no­likts
bēgšanai** ?
,,Varējāt pielikt ari sa
H ... vai katrm i2i^^ bufi^
ņāi[*'Saudeni bira no visām pus^
Karavīri mēļoja.
Vāciete atvaiiija neriroSanu sml-nīgā
augstprātībā, nelikdamās td Visu
dzirdot.
te? Bet sakiet patiesību, ne Ķ kā
,QKW* ziņojtimā."
Herta sakoda lūpas: |,Nu, tBū jao
nav*'*Tad, šoiltt atkāpdamās: JRm
„Herta, man zem kažoka ielīdusi
uts," nopietni teica Upītis, nostāda-^
mieš viņas priekšā tin ra^
taiv:sejā.-i-^-:-
Mfisa piesarka. īHi^ viņā
mierīgs, savu glītumu apzinādamies.
kur?" viņa vaicāja, it kā
ļoti nevaļīga.
Upītis nometa' svītrainos svārkus.
Viņa atlētiskais augums bija kails
līdz jostai. Krdda vietā tā kaklu un
krūtis visapkārt ietina biezs marlija
apsējs, kam apakšā bija palikta vate.
Citi slinuiieki bija novārguši un iz-diedējuši,
bet Upīša veselīgie mu­skuļi
spiedās pāri ciešajam apsējam.
,,Luk, š e R ā p o kopš nakts kā
negudra. Kpž, bet es netieku tai
klāt Jāskrien vai sienā," viņš teica,
ar veselo roku norādīdams uz stiepļu
režģi.
„Nevar^būt. Vēl vakar sanitārs iz-dezihficēja
ar „Flitu'."
„Un tomēr. Pagājušā nedēļā tanī
bija blakts. Pati atradāt."
,,Tad nāciet uz pārsiešanu."
iiņ," Dļpītis runāja pēc iespe-
]as ar pacelto rokas spārnu
lenkdams to kā gailis, bet gludi skū­to
seju savilcis pielabinošā vaibstā
J ^ ā s ^ t , lūdzu, cik tālu Sorit fron-
„Vai Jūs iesit itrāk prom ar* savu
amizieri un ^pstlšanošt^ uzbrēca
Stendzenieks, apsviezdamies giittā to
otriem s M „Un tu ari, Uirtt. Kā
tev nav kauna amizēties ar vāco
mamzelēm.: Vai savu Maiju Jau es!
aizmirsis?" /v '^
Herta naidīgi paskatījās Iģhajā
kaiprāll un pamāja Upitlm, lai tas
seko viņai gaiteni. ^
i,Nu, viņa Maijas dārziņā sen Jau
būs ierīkots koldiozs,** teica „maha-rādža"
— gaŗS, jaunk kareivis^ ar
tumšu bārtiņu^u^^^
vaigu bārdām, tievs un lokans kā
niedre. Seja viņam bija tumša, kā
brūnu pūderi ieberzēta. Tādēļ ari
austrumu valdnieka vārds tam labi
piestāvēja. Viņam bija izdarīta gal­vaskausā
trepānācija. "^su galvu
tām tāpēc sedza Calmveidīgi aptīts
pārsējs. Galvaskausam kādā vietā
bija atlikusi tikai^āa bez kaiļla, kur
varēj a iespiest ar^ pirkstu kā Jaun-piedzimušam
bērnam. Sacēlās smiek­li,
kuŗoš bija sadzirdams arrnievS-
,,Mierā, zēni, iieņirgājieties pa?
tautas nelaimi,** apsauca', virsniek*
vietnieks Apse, Jau pavecāks vlr%
platu pieri, uz divi daļām pāršķirti^
vidū jau iesirmu bārdu un lieliem»
dzelteniem, veselīgiem zobiem. Viņi
uzrausās gultā sēdus, paņēma no lo<»
ga avīzi un sāka lasīt.
(Turpinājums sekos)