1947-09-09-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
'.v!^-i;Ii^iK»^'i pm , Citim. Vänern «^^^ä Jeiäcijas tai p ^ - Ä laktuvju nacionälizäcuu tomer — ks ,4,^^^ « Barini Francijas banes >no S^^^ tQ,'lai Vacija spgj, pati sevi a p g i mumsrASVunAnglijavienS^ ^bultot ROras oglu produkciju,,iegul. ^4ot tur nepieciesamos lidzeMus, pec ,tain, uzäicinäja uz apspriedi Londo na ,ari trancijäs pärstävjus, bet,vel^ Lpirms, §0 pärstävju ierasanäs, prese päskaldroja,^ ka franSus uzklausis ti* •kai- - korisultesanas nolukos. Gali, prötams, lemums palika negrozits, •bet franöu p r ^ nikii. sodäs p NLondönas konierenci. ^ ,fÖgles, protams, nav edamas, im cilyekanfi, kas izbadejies, Rurasprob* lama ^-var Ukties gaplaciga. Bet musdienu pasatde ir tik mediani. ^ ^z^ta,' fta. ogl^..pa laikam var i zÄ pties"'aii "bäda cietejam svarigakas rri^ekä'kvieSu; laiiks vai saki?u'därzs,, . yisas'ä^ .ixinfefences ir desi saisil* ftias.vienä ar otru. Diemzel, toiner :gänariz ' visi IJelrbrateji atzist, ka .könferehces nav pagaidäm reäli ra* Idijusas celu, kä atminät pärtlkas Ikpizi. i am ZEMNIEKAM APNICIS i ' . Daudzinäts iemesls paredMmaju jziemas'postam ir sausums, kas pe-meklejis Eiropu. Bet laikam tonia Ijäpieviaiojas tiem, kas saka; ,w jtad, ja Uetus butu bijis zeligfe M; tu bijis labiöc?" Väcijas im » It^ad verte, sausuma de} sogad.sa- Smazinäsies par 20 proc. Jai ar äff b pi9C.,butu dauaz Udzets? M Maii" lauksainmiecibas • speaaf &omä,"*ka ralas ir mazas ari 'Higo ffifslu un mas-mu rukum « )et vel^Jairäktä PöltiicaJJ jiil kas pän?emis gandriz «su E pu. Vi^' saka: »Rietumu jj Piöteifeti zina, käpgc J ^ . f L| •umä svist. ViJ3l tagad petaa viW^ hekä jebkad agräk. |, fienibas^ kolchm «»«^^^ ^ käkas raäas tapec, U va^m» k t m . v i ^ m . b a i l . n e ^ * , Rräcijas, Austryas, gSiiÄ laudzu citu-zemju lauto^^j, lu, un kas skaidn U tBas, pamazäm Mm iztikt ar mazaku_mu. [ai pietiek paäa m P^^nes m." ^ Nfeviensveidaudzaijk^Jl (V unumu, • ireji? pat« ;äs valstis da»' .av • spejis pat«W. Ka iens aunumu, tapat •areji^ pateikt, ^Z£^^K zäs ar prete]f ^ ienatai saimniekoäanai. sutinot kollektivi ^^^^^^^^ Pär v i e l i s l e j i g i i . i e d e r# meklesanas sludinaJ«Ji 6.- cenu, bet ne mazak par sludinäjumu. sloö^ häjumi, naud^ g;^^ ^^J. respondence adres^^^^^^^^^ ^.rger jai". (13b) Gunzbu J^^^^ meister-LandinanD f» Au^boHzed by — Lizenz - [zdosjnas atjauja: - ICD- 0M3C - Atbildigais redak» tofs - Editor in-Chief? Käili Babäcs. vietnleks: Aleksaudrg Liepa. redakci-jas sekretä^s: Maksis Culi-tisi re'r«Ktori: Andrejs R u - dzis (MinclieiaeK Harijs M i n . denberg:s ^Eslingenä). Ar» oolds Sraitf sports). Zigurds Bärda 'teejtulskaSs iekärto-' tuins) 1 Nr. 67 (74) Oirdien. mi. g, 9, s^t Itn&b otraienäs HD piektcLle^ oas t; XBdevSls: Bavärljas apsabala latvieSo komitejas asaevama LatvleSB preses darblniekv sadarbtbas kopa:: Redakdja: GflBEbiirg/D BOr germ te? - Landmaiin PI. 7 t n u PHQted by $chwab Volksblate, CMltubiirs/Don. BOrgerm. • Laadmanii-PL 7:: Metf^ns ^ Otrmlatfcm: 1^ 50.000 ANDERSA VIRU VE-LAS ATGRIEZTIES POLUÄ Apmeram iaresda}ai vhu Väc^s amerikä^u joslas DP bus izde\äba vei lidz {fa4ia beigäm novietoties uz paliekamu dEivi oitis zemes, p i ^ t - dien Heidelbergä paskaidroja K O sag^atavosanas komisijas golvemh gtäbs. Komisija lidz gim nosleguM Hgumus ar trispadsmit valstim, kas izteikiiSafi; gatavibu uz^emt ko^ m.m DP. Turpisot UNRRAs säkto repati*iaciija6 prograasmn» ^ iaineä na 2500 DP. va uzQemt Heföku skaitu DP, bet K - grnns vei nav noslegts. Kanädas lauksaimniecibas ministrs Gärdners, inspicejot Väcijas amerikäi;iu joslu, P P sanäksmes izteicies, ka aizstäve-sot iespejami augstu DP iece}o§a-nas kvotu, jo atzistot DP par pie-merotiem nometlnä§anai Kanada. Pec Stutgartes radio zinäm, Poli-jas valdiba paskaidrojusi, ka Angli:ä uz ,repatriäcijii gaidot 50.000 bijaso Andersa armijas karaviru, kas at-metuSi nodomu pärcelties uz Arj^en-tinu un nolemu^i atgriezties Polijä. Vinu pärstavis sestdien ieradies Gdinä. Amerikänu militäräs valdTbas f i - nanöu nodala Väcijä paziriojusi, ka IRO riclba nodos visu to politisku, r e l i ^ k u vai rasislai iemeslu de] vajäto mantu, ko piesavinäjuiiies nacisti, un kuvas agräkie ipagnieki vai to izceisanäs zeme nav konstate-jama. Mantu pärdos, un iegutos lidzeklus ieskaitis fondä, kura pär-valde un sadalisana bus IRQ zii;iä. Cetnus no D P izvieto^taoiig plä-niem i>{itlaban jau realize. BeJ|ija lidz 1. oktobrim grib uz^emt gandriz- 17.000 raktuvju strädnieku ar iimenem, un tä novietoäot savä zeme vei 23.000 DP. Franöu Maroka no paredzi§tajiem 10.000 lidz §Lm uz-remusi' 350 strädnieku, ieskaitot ^ - menes. Kanada bez 1000 mezu sträd-niekiern m 2000 tuviem kanädieSu radiem no Väcijas amerilcäi;iu joslas paredz uzijemt vei 10.000 strädnieku. Brazilija ,ai' mieru izarieäinäsanas kärtä. U7J:iemt 1500 strädnieku, ieskaitot Ijimenes, bet Francijas v a l - dibas platis paredz 50.000 DP uz-l) em§anu, kix]:u izlase jaii säkusies. Tapat Hoiande säkusi izraudzit p a - redzetos 3509 vieninieku — viriesu un 4500 sieviesu. Austrälija izraudzis 12.000 DP strädnieku, kopä ar pie-derigiem, pie kam treädajai bus jäizcelo jau §ogad. Pärbaudes ko-riiisija ieradiaies drizumä. Zviedrija, Veneciiela un Bollvija pieprasijusas katra 500 äimeiju, bet Ekvadora un Cile ik 20'0^imei;iu. Argentina gata- Angju arodbiedrlbas pret riacionälizäciju un pret tuvinäsanos Padomju Savienibai Angju arodbiedribu kongress izte-cis uzticibu Eevinä ärpolitikai un Etlija valdibas riclbai dzelzs un terauda rupniecibas nacionälizäci-jas jautäjumä — kongress piei;iemis lemumu, ka 5is rupniecibas nadonä-lizeSana pagaidäm nebutu velaxna. Priekslikums nacionälizet terauda rupniecibu kongresä noraidits ar balsu sameru 2:1. Kongress ie-sniedzis ministru prezidentam Etli-jam savus priekslikumus saimnle-ciskäs krizes pärvare^anai: samazi-nat administrätivos vaJsts .izdevu-mus, samazinät piema!csas zemo pär-tikas cenu uztureSanai, samazinät Väcijas okupe^anas izdevumus, at-likt naudas ieguldljumus mpnieclbä, palielinät oglu produkciju un paga-rinät darba laiku svarigos U2:i>e^ mumoÄ. Lielu verlbu ärzemju prese veltl Jcongresa lemumam atbalstit Marjala planu. un Bevina ärpolitiku. Kongress noraidijis, priekslikumu tuvi-näties vairäk Padomju Savienibai un „noversties no Trumena-Maräa-la dolaru diplomätijas spiediena". Tapat kongress noraidijis priekslikumu prasit,: lai valdiba uzsäk jaunu politiku pret Griekiju un Späniju, ^,jo Madride un Atenäs valdot viens un tas pats gars." A r ! §ie prieldli-kumi noraiditi ar apm. balsu v a i - räkumu. NZ, NYHT 1 inni e 6 SED sanäksmes runä par Väcijas krievu joslas pievienolanu Padomju Savienibai VäeijJis lieläkä ieks$politiskä sensaeija ir Tiringijas ministru prezi-denta prof. Dr. Rudolfa Paula noslepumainä pazusana. Kops 1. sep-temlbra pusdienas, kad par vi^ii nav vairs nekädu ziiju, Paula pazuiana radiiusll visdazädäkos fminejumus. Visvairäk pie^jiem, ka vi^s meginajis vai meginas slepeni doties uz ang)u vai amerikänu joslii. Amerikäi^u iestädei* Hesene paskaidröjuSas/ kä ga^jumäv^^^^ j Pauls nelegäli ieiM^ amerikai^LU joslä, Heseiie är vii;^u rikosoties ka katru nelegälu joslu robe^as pärgäjeju^ Pec neapstiprin pagäJuSä nedejä manits Geiingenas tuvittnäv Baviirij as militäräs valdibas ties- Hetu nodala paskaidröjusi; ka'gadi-jumä, ja Paulu kä nelegälu robeza^ pärgäjeju apcietinätu Bavärij ä, par viijiu butu jälemj tiesai. Ja vujiä pie-räditu, ka pec atgriesarias; krievu joslä vii;iam draud politiska väjäsa-na, tiesai nebutu pienakums spiest viiju atgriezties. Bambergäs GIG i z - teikusies, ka robezsärgiera äini s a - karibä doti ipa§i norädljumi. ; Pauls kjuva plasäk päzlstains pec savas piedalisanäs Väcijas ministru prezidentu sanäksme Mindiene, kur viijS uzatäjäs visu pieai krievu joslas ministiiz prezidentu yärdä un p>a-ziooja, ka tie pedejä M d i n o l m^ konference nepdedalitici^ to ; a l ^s Minciieni. Pauls nedejas beigas bija pava-dijis kopä ar ^ e n i savä ierastajä viesnlcä (3berhofä, pec kam pir^^ dienas rltä automobili, policijas virsriieka payadibä, devies ce|ä. Pec stundas vii;iam sekoja oträ automobili sievä un vi^a galvenä dolme-öere ar sj^vu delu. Paula automobi-lis pec tam esot atrasts Eichbergas tuvuimä, m* sagrieztäm riepäm, bet otrs auto, kura braukusi vii^ia sievä, aträsts Pol^sdamas stacijas tuvumä. Lidz pat pirmdienai nedz sjabied-roto militärai policijai, nedz; yäcu iestädem nebija izdevies neko no-teiktu par Paula nozuänu n<!)skaid-rot. Tiringljas policija paziijioja, k a t§ nav Ijlcusi Paulu apeietiiniät^W ari augstäkp poncijasiiistance krievu joslä atsauca baumas, it kä I^uls butu aipcie tinäts. Pag aidärii neap-stiprinäjäs ari runas, ka Paiiils^^^^^^a^^^ bedds uz angJu vai amerikäii;iu josr KL PaiQa nozusana blja radljosi traukumu ne v i ^ Veiniäras vacu iestädes, bet, kä ziijoja ^^eijfe: Ze^^^^ tung", ari krievu iestädes, jo neesot skaidrs, kädas sim nötikumitmi v a - retu but jsekas Tlringijib politikä. Hesenes financu ministrs Kodis, kas nedelas ^beigas bija :pjiivadijis kopä ar Paulu \m vi^ä saevu, paskaid-n) jis, ka k r i e w joslaiS krimiinälpo-licija un ari Tiringi jas; krievu mili-tärgubernätors Klesne£enko vii>u laipni iztaujäjis, tomer nenunot nekä par Paula nozusanu. Pair Paula vietnieku ministru prezidentai amatä iecelts finanöu ministrs Mogs. „New York Heiald Tribune" v ä zixiiOja, ka. pec Kocha izteicieniem, Veimarä b i - jusas izplatitas runas, ka Pauls aiz-^ bedzis täde}, ka krieviem nepatikot vilja ppditiskä i n t e * ^ par lUetum-v ä c i j u . ^ ^ ' ^ v • ' r Dena no labi informetäm aprin-däm ziiioja, ka Pauls jau ilgu laiku esot uztiirej is sakarus ar rietumu sa-biedrotiem, sevis^ ar amerikäi^u iestädem. Sie sakari esot atkläti, un ar laiku esot kräju^ies materiäli par. Paula „nekorrektu izture^anos". Pauls esot devies uz rietumiem, lai i z - vairitos no skandala. Berlines laik-raksts »Der Abend" piektdien z i - 1:10ja, ka Pauls pedeja laikä bija zau-dejis padomju militäro iestäiu uzticibu. Vlij^ jau reiz esot me^äjis aidclut uz franftu joalu, bet padomju iestädes navMävuiSas vi3?am i z - braukt. A^äkos aprhddejiiinc^ ame-rlkäiju joslä Paulani neesot bijs iespejams begt täde], k a viijiu vigi pavadijusi policija. Lalkraksts vei ziiioja, ka Veimäras pilseta ce-turtdien bijusi no^rostota. Visas ministrijas sevi5l5i rupigi tm ari ierediji drikstejusi ieiet tikai ar ipasäm atjaujäm Stutgartes radio zii>o ja, ka ari Tiringi jas robeia M gadijiHna dej bijusi pilnigi slegta un tas apsardz5>a pastiprinäta. ar niecigu vairakumu bet 700.000 Parizes demonsirantu J^ncijas Nacionälä sapulce 5, septembri l^teica ministru prezidentam Ramadje uzticibu pec tam, kad vi^§ bija izklästijis valdibas jauno saimnieclbas programmu, par kuru pats teica, ka tä nozime Jau- HUS upufus, vei mazäk importa, stingräku pärtikas racioiie§anu un cenu normeäauui Beraninsteras raiditäjs Reutera zinu, ka svetdien; Frank-furte pie Oderas notikusi pla5a masu sapulce, ko rikojufii sociälistiskä vienibas partija SED im ku^ä pär-runäta it kä tautas izteikta veleSa-näs par Väcijas padomju joslas pie-yienoäanu Padomju Saviailbai Pec Denas ziijäm, SED aprillia sa-näksme Zonderhauzenä piei^iemta re-zolucija ieaiiegsanai i^urtijas kon-gresam, kura paredzets jautäjums par tuliteju Väcijas padomju joslas pievienoSanu Padomju Savienibai. Berlines laikraksts ,J)er Abend" sestdien zi^oja, ka §is rezoludjas priekSlikums pieijemts ar lielu balsu vairakumu. Rezoludjä teikts, ka butu jäpärbauda, vai nebutu liet-deriga tuliteja Väcijas padomju joslas pievienosana PSRS. Saimnieclbas vesturiskä attistiba tad driz vien novedisot pie rietumu privätkapitä-lisma sabruli:uma, jo Eiropa bez austrumiem nevarot nedz strädät, nedz producet NYHT, NZ Sviridovs dod padomus ungäru sociäldemokratiem un sikzemniekiem Padomju virspavelnieks Ungärijä äenerälis Sviridovs sarikojis apsprie-des ar ungäru sociälistu ministriem, ipat ar sikzemnieku ,partijas pärstä vjiem, izteikdams savus politiskos padomus, ka butu nepiecieäami ta-gad neatrauties no komunistu vadi-täs valdibas köalicjas. Sikzemnie-kiem, kas tagadejäs vele§anäs iegu-vu §i tikai 15Vo balsu pret 570/0 1945. g. veleSanäs,; norädits, ka koalicija patlaban esot Ungärijas gläbii^, täde! butu aplami nostäties opozicijas pusö. Socialdemc^rati esot gatavi pa-likt valdibas koalicija, ja izpilda vinu prasibas, no kuräm galvenä ir iek§lietu ministra postenis, kas tiem dotu lespeju reorganizet tagad komunistu kontroleto policiju. Komu-nisti sociäldemokratiem piedäväjuäi ärlietu im ari izglitibas ministrijU, bet sodäldemokrati palikuSi pie sa-väm prasibäm, Sikzemnieku partijas laikraksts „Kins Ujsag** joprojäm prasa vele-taju sarakatu reyiziju, veleäanu l i - kuma groziäanu un paävaldibu ve-leSanas. Tädas Ungärijä pec ka^a vei nav notikuäas, un pärvaldes amatos ir daudzas padomju militäru iestäzu izraudzitas personas. Kä sikzemnieki, tä sociäldemokrati apstrid veleSanu pareiziba Sociälistu vaditäjs Sakasitss paskaidrojls, ka dömä palikt savä posteni vismaz lidz partijas izpildkomitejas sedei, lai gan faktiski vii^a amatu jau par-oemuSi divi komitejas löc^U, kas ir par veleSanu rerultätu ätziSaniL AnglU ärlietu ministrija pazi^ojusi, ka vei nevarot zinät, vai Anglijas valdiba uz tagadejo velöSanu painata sastäd^ l Ä ^ ^ at2ä6 vai lA NobälsaSanas rezultäts bija 292 pret 243 balsim vismazälcais v a i - räkums, käds Nacionälä sapulce jebkad bijis par Ramadje valdibu, kop§ tä päriiema varu §igada janväri. Ja 54 labä spärna deputäti, kas gan bija sede ieradusies, bet no balsoSa-nas atturejäs, butu izteikusies pret Ramadje, viria valdiba butu gäzta. Pec nobslsoSanas Ramadje, pec „New Harald TribuQe" ziiiäm, bijis tik satriekts, ka gribejis nekavejo-^ ties atkäpiies. Vii?5 sasaucis ärkär-töju valdibas sedi. Pec apspriedes ar pärejiem ministriem un-valsts prezidentu Oriolu, Ramadje tomer pa-ziijojLs, ka neatkäpsies. Oriols esot parliecinäjis Ramadje," ka pa^laik valdibas atkäpSanäs raditu nopietnu krizi. Oktobri notiks Francijas pa§- valdibu vele^anas, kupas uzskata par visai kritiskäm. Pirms §im vele^a-näm ne viens politi^cis neuznemsoties jaunas valdibas vadiäanu. A r i Nacionälä sapulce pec uzticlbas izteikSa-nas valdibai deväs atva]Lnäjumä lidz 13. novembrim. Visä Francijä tomer turpinäjas atitäcija pret valdibas saimnieclbas programmä paredzetajiem saäauri-näjumiem. It sevislp neapmierrnäti ir algotie darbinieki. Kulminäciju nemiers sasniedza pagäjuäa piektdie-nä — tai paää dienä, kad Nacionälä sapulce balsoja. Tad 700.000 de-monstrantu soloja pa Parizes ieläm uz Eifela torni, saukdami, lai Ramadje atkäpjas un näk jauna valdiba, käs spetu nokärtot pärtikas jau-täjumu. Deanonsträciju rikpja arodbiedrlbas, un strädnieki täs de} at-s^ ja darbu. Iepriek§ejä dienä lidzi-ga kärtä bija notikusi 20.000 strädnieku demonsträcija ; Nänte, kas beidzäs ar sadursmi starp demohs-ti- antiem un policistiem. \ Ramadje gan, ziijodams Nacionä-lajai sapulcei par valdibas taupibas programmu, bija teicis: „Ne streiklV ne demonsträcilas mums nespes pa-lidzet." Svarlgäkais nemieru iemesls ir maizes devu samazinä!5ana no 250 uz 200 g dienä, kas stäjäs_spekä pag. nedelä. A r to. maizes devas Francijä kluvu^as par 20 proc. mazäkas nekä täs, ko franöi sariema kara laikä. Ramadje tomer paskaidroja, ka Francijai paSlaik ir taikai puse no täs hbiba.s, kas vajadziga kaut vai SIs mazäs devas nodro§inä§anai, un nav drosu zinu, vai izdosies atliku5o^ pusi ievest. Pec valdibas sedes, kas notika sestdienas vakarä, pasludinä^ ta Cetru punktu programmä saim-nieciskä stä\'okla stabilize^anai: 1. tuliteja akcija* visas saimnieclbas izbalanse^anai, 2. pastiprinätas pules Eiropas valstu sadarbibas paätrinä- §anai, 3, fiskälas un budJeta refor-: mas, lai nodroSinätu lidzsvaru starp ^Fr and jas ienäkumu avotiem un pa-tiesi nepieeie§amiem izdevumiem, 4. administrätivas un militäräs re-forma. «5. Svetdien Dienvidfrancijä lielu r u - nu ^teicis a r i ^eneräljs Degols. Vin5 aicinäjis saslegties cieää vienlbä, lai pärvaretu krizi, kas draud izverstics par lieläko, kadu Francijä jebkad pieredzejusi. [.Uz äryalstu palidzibu daudz nevarot; ceret.-DogoIs asi ver-sies pret Padomju Savienibu. NYHT, BBC m. ljums nefniemiekiem Grrie^fjja 11^ valdiba, kufa k* 13 Caldarisa taulas partijas m i ^ b ^ tui 9 S^^ mer ir äo^i^Lss, bet Caldiriss k ministru prezidenta yietiiieks un ärlie-foi Huaii^rs. Parlameiiits lems pär uztioibas izteik^nu Jaunajai divpartiju v a l d i ^ pihiidieiifis v ^ natisi savu prof raittiiiu: amnt^^iiu v^em G r i e ^ ^ nemiemiekiem, kas intoliks i^oöus Viena inen^a laikä. Ja pec §i ter-mb^ kara darbiba izbdigsies, valdiba apGfola vB viena meneSa labia r i kot Jaiinas brfvas v^ieSanas. Ja, ttirpre^n, nmiiM^sieki nepadosies, yal-il^ ba ^ n l i ^ ar tiem li^ikunai, kas noyeda lidz jaunas Gridjrijas valdibas sastädiäanai, bija diie2g£ui drämatiski. Kä jau zLpots, pagäjuSä oeturtdienä noUka parla-menta sede, kura Galdanss gribeja piepräsit uzticibu savai vienas partijas valdibai. Tai pa;5ä dienä bija paredzets valsts ieredpu streiks, Streikot draudeja 72.000 ieredi^u. Kad ceturtdienas ritä streiku tomer atsauca, politiski noverotäji at-viegloti uzelpoja, Parlamenta liberälu vadonis Sofuliss picprasija atlikt uzticlbas nobalsoi^anu Caldarisa yaldlbai, lai dotu partijäm yel d i - vas dienas laika parruna» par (Dal-gresa mm ASV ärlietu ministre Mar§als pec^^ atgrieianäs no Amerikas valstu kon-ferences, kas notika Brazilija, uz-säcis sarxmas par samäs saimriieciskäs palidzibas sa-gädäSanu. Sagaida, ka vii?§ tuväkäs dienäs jizSljarsies par to, vai lugt prezidentu Trumenu sasaukt ärkärteju kongresä sesiju vai ne. „New York Times" ziijo, ka ärlietu ministrija visumä uzskatot kongresä sasaukäa-nu par nepiedesamu. Senäta ärlietu komisijas vaditäjs Vandenbergs tur-pretim izteides, ka neredz vajadzibu ärkärtejas sesijas s a s a u k ^ a i . T r u - mena sekretärs paskaidrojis, ka pre-zidents vei neesot §0 jautäjumu apsveris. Pec SPD zii;iäm, neskaidri-ba par to. vai un cik liela merä palidzes Eiropas valstiim, eeot viens no svarigäkiem jautäjuraiem. P a l - laik Va5ingtonä notiekot ärlietu m i - nistrijas • un ASV Välsits kases vadi-bas apspriedes par iesT)eju radit ipa- §u dolaru fondu to Eiropas valstu valutas stabilizeäanai, kas grib pie-dallties Marsala pläna reäliz^j^anä. 16 valstu sadarbibas komifiija Pa-rize 5^ septembri pufciliceju^^ saimnieclbas Öetrgades plänu, kas paredz äo Eiropas valstu lauksaimniecibas razas lidz 1951. gadam at-kal pacelt lidz priekSkara limenim Plänä ieklauta ari Rietumväcija, k i i ras lauksaimniecibas veicinä^anai tomer nepiedesama lauksträdnieku pärtikas devu palielinäsana. darisa sadarbibas priekSlikumiem. Nobalsoäanu atlika lidz sestdlenai. Politiski noverotäji ceturtdienäj pec AP zir^äm, izteicäs, ka stävoklis Griel^ijä tlkpat kritisks kä 1936. ga-da augustä, kad liberäji un rojalisti nevareja vienoties par valdibas sastädisanu, kamer karalis atlaida parlamcntu un nodeva general im Metaksam diktätoriskas tieslbas. So-fulisa pieprasijumu atlikt nobalso- Sanu tomer jau uzskatlja par pazimi tam, ka sapra5anäs vcl iespejama. Pec Reutera informäcijas, sai nos veicinäjusi amerikäiju pilnyarp-to sarunas a!r abu part^u-vadltäjiem. Bulgärijas vyaidiba piesutljusi vestuli UN, kura zii?o, ka „Grielj:ijas territorijä pie Bulsärijasrobezas no^ tiek militära gatavosanäs, kas ap-draud Bulgärijas droSibu". Pec Reutera ziiiäm, militärais dradds esot septii>u tanku,: septipu liegabalu un vienas grieljru kareivju rotas ierasanäs divos pierobezas punktos. Turcijas älrietu ministrs paskaidrojis, ka Turcija sperusi diplomä-; tiskus solus, lai nodrosinätu 100.000 7 turku muhamedäi;iu, kas dzlvo Rie- / tumgriekijä un piLsoi>u kara de] esot V pastävigi apdraudeti. PaSä Turcija notiek valdibas pärkärtojana, ko amerikäi>u prese izskaidro ar vele- §anos padarit Turcijas valdibu de-rtiokratiskäku. Ministru prezidents Pekers pagäjusäs nedelas beigäs at-laidis piecus savas valdäbas m i - nistrus:^^^ ti • -i -il I i H. m li m ' t l in .m mk
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-09-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470909 |
Description
Title | 1947-09-09-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | '.v!^-i;Ii^iK»^'i pm , Citim. Vänern «^^^ä Jeiäcijas tai p ^ - Ä laktuvju nacionälizäcuu tomer — ks ,4,^^^ « Barini Francijas banes >no S^^^ tQ,'lai Vacija spgj, pati sevi a p g i mumsrASVunAnglijavienS^ ^bultot ROras oglu produkciju,,iegul. ^4ot tur nepieciesamos lidzeMus, pec ,tain, uzäicinäja uz apspriedi Londo na ,ari trancijäs pärstävjus, bet,vel^ Lpirms, §0 pärstävju ierasanäs, prese päskaldroja,^ ka franSus uzklausis ti* •kai- - korisultesanas nolukos. Gali, prötams, lemums palika negrozits, •bet franöu p r ^ nikii. sodäs p NLondönas konierenci. ^ ,fÖgles, protams, nav edamas, im cilyekanfi, kas izbadejies, Rurasprob* lama ^-var Ukties gaplaciga. Bet musdienu pasatde ir tik mediani. ^ ^z^ta,' fta. ogl^..pa laikam var i zÄ pties"'aii "bäda cietejam svarigakas rri^ekä'kvieSu; laiiks vai saki?u'därzs,, . yisas'ä^ .ixinfefences ir desi saisil* ftias.vienä ar otru. Diemzel, toiner :gänariz ' visi IJelrbrateji atzist, ka .könferehces nav pagaidäm reäli ra* Idijusas celu, kä atminät pärtlkas Ikpizi. i am ZEMNIEKAM APNICIS i ' . Daudzinäts iemesls paredMmaju jziemas'postam ir sausums, kas pe-meklejis Eiropu. Bet laikam tonia Ijäpieviaiojas tiem, kas saka; ,w jtad, ja Uetus butu bijis zeligfe M; tu bijis labiöc?" Väcijas im » It^ad verte, sausuma de} sogad.sa- Smazinäsies par 20 proc. Jai ar äff b pi9C.,butu dauaz Udzets? M Maii" lauksainmiecibas • speaaf &omä,"*ka ralas ir mazas ari 'Higo ffifslu un mas-mu rukum « )et vel^Jairäktä PöltiicaJJ jiil kas pän?emis gandriz «su E pu. Vi^' saka: »Rietumu jj Piöteifeti zina, käpgc J ^ . f L| •umä svist. ViJ3l tagad petaa viW^ hekä jebkad agräk. |, fienibas^ kolchm «»«^^^ ^ käkas raäas tapec, U va^m» k t m . v i ^ m . b a i l . n e ^ * , Rräcijas, Austryas, gSiiÄ laudzu citu-zemju lauto^^j, lu, un kas skaidn U tBas, pamazäm Mm iztikt ar mazaku_mu. [ai pietiek paäa m P^^nes m." ^ Nfeviensveidaudzaijk^Jl (V unumu, • ireji? pat« ;äs valstis da»' .av • spejis pat«W. Ka iens aunumu, tapat •areji^ pateikt, ^Z£^^K zäs ar prete]f ^ ienatai saimniekoäanai. sutinot kollektivi ^^^^^^^^ Pär v i e l i s l e j i g i i . i e d e r# meklesanas sludinaJ«Ji 6.- cenu, bet ne mazak par sludinäjumu. sloö^ häjumi, naud^ g;^^ ^^J. respondence adres^^^^^^^^^ ^.rger jai". (13b) Gunzbu J^^^^ meister-LandinanD f» Au^boHzed by — Lizenz - [zdosjnas atjauja: - ICD- 0M3C - Atbildigais redak» tofs - Editor in-Chief? Käili Babäcs. vietnleks: Aleksaudrg Liepa. redakci-jas sekretä^s: Maksis Culi-tisi re'r«Ktori: Andrejs R u - dzis (MinclieiaeK Harijs M i n . denberg:s ^Eslingenä). Ar» oolds Sraitf sports). Zigurds Bärda 'teejtulskaSs iekärto-' tuins) 1 Nr. 67 (74) Oirdien. mi. g, 9, s^t Itn&b otraienäs HD piektcLle^ oas t; XBdevSls: Bavärljas apsabala latvieSo komitejas asaevama LatvleSB preses darblniekv sadarbtbas kopa:: Redakdja: GflBEbiirg/D BOr germ te? - Landmaiin PI. 7 t n u PHQted by $chwab Volksblate, CMltubiirs/Don. BOrgerm. • Laadmanii-PL 7:: Metf^ns ^ Otrmlatfcm: 1^ 50.000 ANDERSA VIRU VE-LAS ATGRIEZTIES POLUÄ Apmeram iaresda}ai vhu Väc^s amerikä^u joslas DP bus izde\äba vei lidz {fa4ia beigäm novietoties uz paliekamu dEivi oitis zemes, p i ^ t - dien Heidelbergä paskaidroja K O sag^atavosanas komisijas golvemh gtäbs. Komisija lidz gim nosleguM Hgumus ar trispadsmit valstim, kas izteikiiSafi; gatavibu uz^emt ko^ m.m DP. Turpisot UNRRAs säkto repati*iaciija6 prograasmn» ^ iaineä na 2500 DP. va uzQemt Heföku skaitu DP, bet K - grnns vei nav noslegts. Kanädas lauksaimniecibas ministrs Gärdners, inspicejot Väcijas amerikäi;iu joslu, P P sanäksmes izteicies, ka aizstäve-sot iespejami augstu DP iece}o§a-nas kvotu, jo atzistot DP par pie-merotiem nometlnä§anai Kanada. Pec Stutgartes radio zinäm, Poli-jas valdiba paskaidrojusi, ka Angli:ä uz ,repatriäcijii gaidot 50.000 bijaso Andersa armijas karaviru, kas at-metuSi nodomu pärcelties uz Arj^en-tinu un nolemu^i atgriezties Polijä. Vinu pärstavis sestdien ieradies Gdinä. Amerikänu militäräs valdTbas f i - nanöu nodala Väcijä paziriojusi, ka IRO riclba nodos visu to politisku, r e l i ^ k u vai rasislai iemeslu de] vajäto mantu, ko piesavinäjuiiies nacisti, un kuvas agräkie ipagnieki vai to izceisanäs zeme nav konstate-jama. Mantu pärdos, un iegutos lidzeklus ieskaitis fondä, kura pär-valde un sadalisana bus IRQ zii;iä. Cetnus no D P izvieto^taoiig plä-niem i>{itlaban jau realize. BeJ|ija lidz 1. oktobrim grib uz^emt gandriz- 17.000 raktuvju strädnieku ar iimenem, un tä novietoäot savä zeme vei 23.000 DP. Franöu Maroka no paredzi§tajiem 10.000 lidz §Lm uz-remusi' 350 strädnieku, ieskaitot ^ - menes. Kanada bez 1000 mezu sträd-niekiern m 2000 tuviem kanädieSu radiem no Väcijas amerilcäi;iu joslas paredz uzijemt vei 10.000 strädnieku. Brazilija ,ai' mieru izarieäinäsanas kärtä. U7J:iemt 1500 strädnieku, ieskaitot Ijimenes, bet Francijas v a l - dibas platis paredz 50.000 DP uz-l) em§anu, kix]:u izlase jaii säkusies. Tapat Hoiande säkusi izraudzit p a - redzetos 3509 vieninieku — viriesu un 4500 sieviesu. Austrälija izraudzis 12.000 DP strädnieku, kopä ar pie-derigiem, pie kam treädajai bus jäizcelo jau §ogad. Pärbaudes ko-riiisija ieradiaies drizumä. Zviedrija, Veneciiela un Bollvija pieprasijusas katra 500 äimeiju, bet Ekvadora un Cile ik 20'0^imei;iu. Argentina gata- Angju arodbiedrlbas pret riacionälizäciju un pret tuvinäsanos Padomju Savienibai Angju arodbiedribu kongress izte-cis uzticibu Eevinä ärpolitikai un Etlija valdibas riclbai dzelzs un terauda rupniecibas nacionälizäci-jas jautäjumä — kongress piei;iemis lemumu, ka 5is rupniecibas nadonä-lizeSana pagaidäm nebutu velaxna. Priekslikums nacionälizet terauda rupniecibu kongresä noraidits ar balsu sameru 2:1. Kongress ie-sniedzis ministru prezidentam Etli-jam savus priekslikumus saimnle-ciskäs krizes pärvare^anai: samazi-nat administrätivos vaJsts .izdevu-mus, samazinät piema!csas zemo pär-tikas cenu uztureSanai, samazinät Väcijas okupe^anas izdevumus, at-likt naudas ieguldljumus mpnieclbä, palielinät oglu produkciju un paga-rinät darba laiku svarigos U2:i>e^ mumoÄ. Lielu verlbu ärzemju prese veltl Jcongresa lemumam atbalstit Marjala planu. un Bevina ärpolitiku. Kongress noraidijis, priekslikumu tuvi-näties vairäk Padomju Savienibai un „noversties no Trumena-Maräa-la dolaru diplomätijas spiediena". Tapat kongress noraidijis priekslikumu prasit,: lai valdiba uzsäk jaunu politiku pret Griekiju un Späniju, ^,jo Madride un Atenäs valdot viens un tas pats gars." A r ! §ie prieldli-kumi noraiditi ar apm. balsu v a i - räkumu. NZ, NYHT 1 inni e 6 SED sanäksmes runä par Väcijas krievu joslas pievienolanu Padomju Savienibai VäeijJis lieläkä ieks$politiskä sensaeija ir Tiringijas ministru prezi-denta prof. Dr. Rudolfa Paula noslepumainä pazusana. Kops 1. sep-temlbra pusdienas, kad par vi^ii nav vairs nekädu ziiju, Paula pazuiana radiiusll visdazädäkos fminejumus. Visvairäk pie^jiem, ka vi^s meginajis vai meginas slepeni doties uz ang)u vai amerikänu joslii. Amerikäi^u iestädei* Hesene paskaidröjuSas/ kä ga^jumäv^^^^ j Pauls nelegäli ieiM^ amerikai^LU joslä, Heseiie är vii;^u rikosoties ka katru nelegälu joslu robe^as pärgäjeju^ Pec neapstiprin pagäJuSä nedejä manits Geiingenas tuvittnäv Baviirij as militäräs valdibas ties- Hetu nodala paskaidröjusi; ka'gadi-jumä, ja Paulu kä nelegälu robeza^ pärgäjeju apcietinätu Bavärij ä, par viijiu butu jälemj tiesai. Ja vujiä pie-räditu, ka pec atgriesarias; krievu joslä vii;iam draud politiska väjäsa-na, tiesai nebutu pienakums spiest viiju atgriezties. Bambergäs GIG i z - teikusies, ka robezsärgiera äini s a - karibä doti ipa§i norädljumi. ; Pauls kjuva plasäk päzlstains pec savas piedalisanäs Väcijas ministru prezidentu sanäksme Mindiene, kur viijS uzatäjäs visu pieai krievu joslas ministiiz prezidentu yärdä un p>a-ziooja, ka tie pedejä M d i n o l m^ konference nepdedalitici^ to ; a l ^s Minciieni. Pauls nedejas beigas bija pava-dijis kopä ar ^ e n i savä ierastajä viesnlcä (3berhofä, pec kam pir^^ dienas rltä automobili, policijas virsriieka payadibä, devies ce|ä. Pec stundas vii;iam sekoja oträ automobili sievä un vi^a galvenä dolme-öere ar sj^vu delu. Paula automobi-lis pec tam esot atrasts Eichbergas tuvuimä, m* sagrieztäm riepäm, bet otrs auto, kura braukusi vii^ia sievä, aträsts Pol^sdamas stacijas tuvumä. Lidz pat pirmdienai nedz sjabied-roto militärai policijai, nedz; yäcu iestädem nebija izdevies neko no-teiktu par Paula nozuänu nu laipni iztaujäjis, tomer nenunot nekä par Paula nozusanu. Pair Paula vietnieku ministru prezidentai amatä iecelts finanöu ministrs Mogs. „New York Heiald Tribune" v ä zixiiOja, ka. pec Kocha izteicieniem, Veimarä b i - jusas izplatitas runas, ka Pauls aiz-^ bedzis täde}, ka krieviem nepatikot vilja ppditiskä i n t e * ^ par lUetum-v ä c i j u . ^ ^ ' ^ v • ' r Dena no labi informetäm aprin-däm ziiioja, ka Pauls jau ilgu laiku esot uztiirej is sakarus ar rietumu sa-biedrotiem, sevis^ ar amerikäi^u iestädem. Sie sakari esot atkläti, un ar laiku esot kräju^ies materiäli par. Paula „nekorrektu izture^anos". Pauls esot devies uz rietumiem, lai i z - vairitos no skandala. Berlines laik-raksts »Der Abend" piektdien z i - 1:10ja, ka Pauls pedeja laikä bija zau-dejis padomju militäro iestäiu uzticibu. Vlij^ jau reiz esot me^äjis aidclut uz franftu joalu, bet padomju iestädes navMävuiSas vi3?am i z - braukt. A^äkos aprhddejiiinc^ ame-rlkäiju joslä Paulani neesot bijs iespejams begt täde], k a viijiu vigi pavadijusi policija. Lalkraksts vei ziiioja, ka Veimäras pilseta ce-turtdien bijusi no^rostota. Visas ministrijas sevi5l5i rupigi tm ari ierediji drikstejusi ieiet tikai ar ipasäm atjaujäm Stutgartes radio zii>o ja, ka ari Tiringi jas robeia M gadijiHna dej bijusi pilnigi slegta un tas apsardz5>a pastiprinäta. ar niecigu vairakumu bet 700.000 Parizes demonsirantu J^ncijas Nacionälä sapulce 5, septembri l^teica ministru prezidentam Ramadje uzticibu pec tam, kad vi^§ bija izklästijis valdibas jauno saimnieclbas programmu, par kuru pats teica, ka tä nozime Jau- HUS upufus, vei mazäk importa, stingräku pärtikas racioiie§anu un cenu normeäauui Beraninsteras raiditäjs Reutera zinu, ka svetdien; Frank-furte pie Oderas notikusi pla5a masu sapulce, ko rikojufii sociälistiskä vienibas partija SED im ku^ä pär-runäta it kä tautas izteikta veleSa-näs par Väcijas padomju joslas pie-yienoäanu Padomju Saviailbai Pec Denas ziijäm, SED aprillia sa-näksme Zonderhauzenä piei^iemta re-zolucija ieaiiegsanai i^urtijas kon-gresam, kura paredzets jautäjums par tuliteju Väcijas padomju joslas pievienoSanu Padomju Savienibai. Berlines laikraksts ,J)er Abend" sestdien zi^oja, ka §is rezoludjas priekSlikums pieijemts ar lielu balsu vairakumu. Rezoludjä teikts, ka butu jäpärbauda, vai nebutu liet-deriga tuliteja Väcijas padomju joslas pievienosana PSRS. Saimnieclbas vesturiskä attistiba tad driz vien novedisot pie rietumu privätkapitä-lisma sabruli:uma, jo Eiropa bez austrumiem nevarot nedz strädät, nedz producet NYHT, NZ Sviridovs dod padomus ungäru sociäldemokratiem un sikzemniekiem Padomju virspavelnieks Ungärijä äenerälis Sviridovs sarikojis apsprie-des ar ungäru sociälistu ministriem, ipat ar sikzemnieku ,partijas pärstä vjiem, izteikdams savus politiskos padomus, ka butu nepiecieäami ta-gad neatrauties no komunistu vadi-täs valdibas köalicjas. Sikzemnie-kiem, kas tagadejäs vele§anäs iegu-vu §i tikai 15Vo balsu pret 570/0 1945. g. veleSanäs,; norädits, ka koalicija patlaban esot Ungärijas gläbii^, täde! butu aplami nostäties opozicijas pusö. Socialdemc^rati esot gatavi pa-likt valdibas koalicija, ja izpilda vinu prasibas, no kuräm galvenä ir iek§lietu ministra postenis, kas tiem dotu lespeju reorganizet tagad komunistu kontroleto policiju. Komu-nisti sociäldemokratiem piedäväjuäi ärlietu im ari izglitibas ministrijU, bet sodäldemokrati palikuSi pie sa-väm prasibäm, Sikzemnieku partijas laikraksts „Kins Ujsag** joprojäm prasa vele-taju sarakatu reyiziju, veleäanu l i - kuma groziäanu un paävaldibu ve-leSanas. Tädas Ungärijä pec ka^a vei nav notikuäas, un pärvaldes amatos ir daudzas padomju militäru iestäzu izraudzitas personas. Kä sikzemnieki, tä sociäldemokrati apstrid veleSanu pareiziba Sociälistu vaditäjs Sakasitss paskaidrojls, ka dömä palikt savä posteni vismaz lidz partijas izpildkomitejas sedei, lai gan faktiski vii^a amatu jau par-oemuSi divi komitejas löc^U, kas ir par veleSanu rerultätu ätziSaniL AnglU ärlietu ministrija pazi^ojusi, ka vei nevarot zinät, vai Anglijas valdiba uz tagadejo velöSanu painata sastäd^ l Ä ^ ^ at2ä6 vai lA NobälsaSanas rezultäts bija 292 pret 243 balsim vismazälcais v a i - räkums, käds Nacionälä sapulce jebkad bijis par Ramadje valdibu, kop§ tä päriiema varu §igada janväri. Ja 54 labä spärna deputäti, kas gan bija sede ieradusies, bet no balsoSa-nas atturejäs, butu izteikusies pret Ramadje, viria valdiba butu gäzta. Pec nobslsoSanas Ramadje, pec „New Harald TribuQe" ziiiäm, bijis tik satriekts, ka gribejis nekavejo-^ ties atkäpiies. Vii?5 sasaucis ärkär-töju valdibas sedi. Pec apspriedes ar pärejiem ministriem un-valsts prezidentu Oriolu, Ramadje tomer pa-ziijojLs, ka neatkäpsies. Oriols esot parliecinäjis Ramadje," ka pa^laik valdibas atkäpSanäs raditu nopietnu krizi. Oktobri notiks Francijas pa§- valdibu vele^anas, kupas uzskata par visai kritiskäm. Pirms §im vele^a-näm ne viens politi^cis neuznemsoties jaunas valdibas vadiäanu. A r i Nacionälä sapulce pec uzticlbas izteikSa-nas valdibai deväs atva]Lnäjumä lidz 13. novembrim. Visä Francijä tomer turpinäjas atitäcija pret valdibas saimnieclbas programmä paredzetajiem saäauri-näjumiem. It sevislp neapmierrnäti ir algotie darbinieki. Kulminäciju nemiers sasniedza pagäjuäa piektdie-nä — tai paää dienä, kad Nacionälä sapulce balsoja. Tad 700.000 de-monstrantu soloja pa Parizes ieläm uz Eifela torni, saukdami, lai Ramadje atkäpjas un näk jauna valdiba, käs spetu nokärtot pärtikas jau-täjumu. Deanonsträciju rikpja arodbiedrlbas, un strädnieki täs de} at-s^ ja darbu. Iepriek§ejä dienä lidzi-ga kärtä bija notikusi 20.000 strädnieku demonsträcija ; Nänte, kas beidzäs ar sadursmi starp demohs-ti- antiem un policistiem. \ Ramadje gan, ziijodams Nacionä-lajai sapulcei par valdibas taupibas programmu, bija teicis: „Ne streiklV ne demonsträcilas mums nespes pa-lidzet." Svarlgäkais nemieru iemesls ir maizes devu samazinä!5ana no 250 uz 200 g dienä, kas stäjäs_spekä pag. nedelä. A r to. maizes devas Francijä kluvu^as par 20 proc. mazäkas nekä täs, ko franöi sariema kara laikä. Ramadje tomer paskaidroja, ka Francijai paSlaik ir taikai puse no täs hbiba.s, kas vajadziga kaut vai SIs mazäs devas nodro§inä§anai, un nav drosu zinu, vai izdosies atliku5o^ pusi ievest. Pec valdibas sedes, kas notika sestdienas vakarä, pasludinä^ ta Cetru punktu programmä saim-nieciskä stä\'okla stabilize^anai: 1. tuliteja akcija* visas saimnieclbas izbalanse^anai, 2. pastiprinätas pules Eiropas valstu sadarbibas paätrinä- §anai, 3, fiskälas un budJeta refor-: mas, lai nodroSinätu lidzsvaru starp ^Fr and jas ienäkumu avotiem un pa-tiesi nepieeie§amiem izdevumiem, 4. administrätivas un militäräs re-forma. «5. Svetdien Dienvidfrancijä lielu r u - nu ^teicis a r i ^eneräljs Degols. Vin5 aicinäjis saslegties cieää vienlbä, lai pärvaretu krizi, kas draud izverstics par lieläko, kadu Francijä jebkad pieredzejusi. [.Uz äryalstu palidzibu daudz nevarot; ceret.-DogoIs asi ver-sies pret Padomju Savienibu. NYHT, BBC m. ljums nefniemiekiem Grrie^fjja 11^ valdiba, kufa k* 13 Caldarisa taulas partijas m i ^ b ^ tui 9 S^^ mer ir äo^i^Lss, bet Caldiriss k ministru prezidenta yietiiieks un ärlie-foi Huaii^rs. Parlameiiits lems pär uztioibas izteik^nu Jaunajai divpartiju v a l d i ^ pihiidieiifis v ^ natisi savu prof raittiiiu: amnt^^iiu v^em G r i e ^ ^ nemiemiekiem, kas intoliks i^oöus Viena inen^a laikä. Ja pec §i ter-mb^ kara darbiba izbdigsies, valdiba apGfola vB viena meneSa labia r i kot Jaiinas brfvas v^ieSanas. Ja, ttirpre^n, nmiiM^sieki nepadosies, yal-il^ ba ^ n l i ^ ar tiem li^ikunai, kas noyeda lidz jaunas Gridjrijas valdibas sastädiäanai, bija diie2g£ui drämatiski. Kä jau zLpots, pagäjuSä oeturtdienä noUka parla-menta sede, kura Galdanss gribeja piepräsit uzticibu savai vienas partijas valdibai. Tai pa;5ä dienä bija paredzets valsts ieredpu streiks, Streikot draudeja 72.000 ieredi^u. Kad ceturtdienas ritä streiku tomer atsauca, politiski noverotäji at-viegloti uzelpoja, Parlamenta liberälu vadonis Sofuliss picprasija atlikt uzticlbas nobalsoi^anu Caldarisa yaldlbai, lai dotu partijäm yel d i - vas dienas laika parruna» par (Dal-gresa mm ASV ärlietu ministre Mar§als pec^^ atgrieianäs no Amerikas valstu kon-ferences, kas notika Brazilija, uz-säcis sarxmas par samäs saimriieciskäs palidzibas sa-gädäSanu. Sagaida, ka vii?§ tuväkäs dienäs jizSljarsies par to, vai lugt prezidentu Trumenu sasaukt ärkärteju kongresä sesiju vai ne. „New York Times" ziijo, ka ärlietu ministrija visumä uzskatot kongresä sasaukäa-nu par nepiedesamu. Senäta ärlietu komisijas vaditäjs Vandenbergs tur-pretim izteides, ka neredz vajadzibu ärkärtejas sesijas s a s a u k ^ a i . T r u - mena sekretärs paskaidrojis, ka pre-zidents vei neesot §0 jautäjumu apsveris. Pec SPD zii;iäm, neskaidri-ba par to. vai un cik liela merä palidzes Eiropas valstiim, eeot viens no svarigäkiem jautäjuraiem. P a l - laik Va5ingtonä notiekot ärlietu m i - nistrijas • un ASV Välsits kases vadi-bas apspriedes par iesT)eju radit ipa- §u dolaru fondu to Eiropas valstu valutas stabilizeäanai, kas grib pie-dallties Marsala pläna reäliz^j^anä. 16 valstu sadarbibas komifiija Pa-rize 5^ septembri pufciliceju^^ saimnieclbas Öetrgades plänu, kas paredz äo Eiropas valstu lauksaimniecibas razas lidz 1951. gadam at-kal pacelt lidz priekSkara limenim Plänä ieklauta ari Rietumväcija, k i i ras lauksaimniecibas veicinä^anai tomer nepiedesama lauksträdnieku pärtikas devu palielinäsana. darisa sadarbibas priekSlikumiem. Nobalsoäanu atlika lidz sestdlenai. Politiski noverotäji ceturtdienäj pec AP zir^äm, izteicäs, ka stävoklis Griel^ijä tlkpat kritisks kä 1936. ga-da augustä, kad liberäji un rojalisti nevareja vienoties par valdibas sastädisanu, kamer karalis atlaida parlamcntu un nodeva general im Metaksam diktätoriskas tieslbas. So-fulisa pieprasijumu atlikt nobalso- Sanu tomer jau uzskatlja par pazimi tam, ka sapra5anäs vcl iespejama. Pec Reutera informäcijas, sai nos veicinäjusi amerikäiju pilnyarp-to sarunas a!r abu part^u-vadltäjiem. Bulgärijas vyaidiba piesutljusi vestuli UN, kura zii?o, ka „Grielj:ijas territorijä pie Bulsärijasrobezas no^ tiek militära gatavosanäs, kas ap-draud Bulgärijas droSibu". Pec Reutera ziiiäm, militärais dradds esot septii>u tanku,: septipu liegabalu un vienas grieljru kareivju rotas ierasanäs divos pierobezas punktos. Turcijas älrietu ministrs paskaidrojis, ka Turcija sperusi diplomä-; tiskus solus, lai nodrosinätu 100.000 7 turku muhamedäi;iu, kas dzlvo Rie- / tumgriekijä un piLsoi>u kara de] esot V pastävigi apdraudeti. PaSä Turcija notiek valdibas pärkärtojana, ko amerikäi>u prese izskaidro ar vele- §anos padarit Turcijas valdibu de-rtiokratiskäku. Ministru prezidents Pekers pagäjusäs nedelas beigäs at-laidis piecus savas valdäbas m i - nistrus:^^^ ti • -i -il I i H. m li m ' t l in .m mk |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-09-09-01