Bavarijas Latviesu vestnesis, June 13, 1947

              ^^^^ . -
mm
tm
1 «'
l i i
Vt
l i
g. IS. jfiaiji
;4I
% @lit^ ?&rdtt ^ Mdiliem | Gatavodamies vaa^xrnX savua tuvi-^
fgl^^}<^ rakstoi izteiktäs donmslniekus un dtus latvi^us, kas no Va­ti^
b i M ^ ctd^djas d m ^ | djas atrodas celä uz BraziUJu, §e-jlen^
latvieSu bapttetu draudze trl^
kojas
nSla ipaSa^^^g^^
un J a j i grupa^^^ d rosigi prak-tiska
darba dlyeki ^ mäc. 2. L u -
I kaiäs, zobix^ Z. Spro^is, svetdienas
skoUs ^ekSnleks O. K i i k l i p i , vec^
M i i a s T i ^ kad mOsu.tauta S^ T . Ä AÄ M l | a ka k o ^ kad tii Jöt dnd ÄlflJÄ
teldniiaiit « launums pito «ös ^
un atlatSa zaru pic ^ .»ediikst but izi?emu^ ie-
KTÄi tegad, kur eeam ^ P« « 4 Ä iS
^s» mfi^fl^ i f^ k r ^ ^ ViM nasÄU-1 väksanas. Latviesu bap- Ä L S K t e Ä l d ^ t e ^ drÄudzes adrese ir: Hua Major
^ u H M H i piekalsm di^Ju U|atanid, 171, Sao Paute. Brasil Ari
ir k i r d i n a ^ mi|Sejienes latvieSu palldzibaa komiteja
mi&m tattS^ka valns KHstu, solot ^^ifS^^ atbalstft 8o pasakimu im
Mvibu un miero, bet nesuM naldu, J ^ ^ ^ l ^ javus pSr^v}^, kas at-
^ianas un postu. Miera, brivftas sagaidltu Sao Paulo ostä.
m laimea vftrdä bteU Ir atrautl ma- ^g»f ^ f ^ ^ i j ^
t&n un dlv§ki atdoti navd, bet pa- kolonijas. Turienes cent-
^ule nav t i k i ^ ar to labaka. Ne f® draudzes macitajs zipojis, lai ne-f
t e BUi, bi^ m i l ^ em dlvöku io- ^aptlstus uz Värpas koloniju nesOta.
m imi^, ^ kur ir mQsu ml- r ® ° « ^an japiezuni, ka Varpa vairs
M kur masu vecaku un bemu kapi, ^^»^ ^ bapttstu contra un vfa^iem
to mösu oaribas un nedzivota dzl- ^1®» vairs to noteikSasia fr
tt, Jo pasauli arvien vSl valda naida varpmieku, ka baptistu, tä
Dii vara. i ^ u l i arvien vei tndS bal-1 konfesiju plederigo, kas tomer
te un wrraac!ba. Vairak ka dlvus l ^ t v i ^ ^^
0pdus p€c tam, kad tautu un d l y & u | davajusies uzpemt iecejotajus, ne-brtvlbas
vania izdnlts v l * r i e O T l - h » ^ »
^tols ka^, savai idmsad 1940. g. ^ ^Jiend atnakuSaa v^stis,
I t jttmja varm^dgl atrauta latvie- P*^ grQti tauti^iem Vädjä izS^irties
fa ileva, apkartVisai zemes lodd no Ȋkotnl. Ir tim, ka IzkliSana^
^teno}u tundraa uz Bavariju vadjap»,,visu pasauli fr inas puses, bet
sayal masai sata v§atuU. kura saka: "^f^^^fr^
«nsas pic dzlmtanes un i^vdHem ir ^ ^ jagaida uz aV
ms^ Vid iie gadi ir dzlvott cerfbe ^^o laftu
m tidba. ReizSm gan liekas, ka n e ' » * * tezdarbiba un varböt alziet
sdi neesam tuvBk ^vai UkteiDia i ^ i
un baltajai jOrai. Bet nekad nav ar!
tik daudz uz nakotni cerSts un gal-dlta
ka imärdz."
Vai tur tundra bOtu ta briviba,
1^ '^0 sain^iOjuSi un cfnijuii^ dlva-1 Pirmdien Eslingenä uz 24 ^undam
labäkie gari, par ko puk^ dlve» bija atgriezies IX*. A. Ka^is, kas ko-fm
sirds? I pä ar vairikäm latviet&n pavadijis
Tuvumä un tälumä mis jatam ne-1DP tran^>ortu no Vadjas uz Brazi-izteiktus
5os Jaut&jumi^ un tiem nav [ liju. 2. maijä kugis no Brimerhafe-
9ä)ildes. Tuvima un taiumB mis | nas izbrauca uz Bio de Zaneiro un
redzam deSanu ce}us, un, ja pari 1 p§c veiktiem 22.000 km pagäju§§ ne-äkanfgam
deklarädjäm i r kida i ^ - delä atgriezies, lai 12« jOnijä do;tos
tliesrba, tad ta meklejama tur, kur ir otra braudeni uz Venecuelu. Tran-ei^
Sann un | K S ^ traj;lsms: tur spori;a medicmiakais personais ar
dzisnst godbijiba un atbUdlba ne t i - Dr. A. K a ^ un 8 latvietem 261-
kaipret sevi» pret asiyu tuvako, pret 1 sfardlgam masam izpelnfjies nedalltu
saivu tautia bet ari pasaulea priekSa. 1 atzinibu un mOsu tautieSi saiatlti
tuytima un taiuiha mla jatamies par pavadoi^em ari turinfn&os brau^
irtandU, un taa ir ndaimea asuma, denoa
kaa nejauj aizvirt mumr ad& Ta Rio de 2anetro A. Kaapia aimi^§^
im paUekam ncinoda un krBJam t i - Mia Baltijas valstu konsuiatu un sa-
<^u. Kam? Ka vardi mSi ^ritem runis ar Brazilija dzlvojoäiem mami
te kopt un s^g&t? , tautleSiem guvla sfkBku infiormadju
dmte^m tsutoi fr turi}u9& p@r dzivea un darba i^>stak|i6m
vilku likuma, sfrdgapdpa d&- Dienvidamarika. „Paäi brazilieäi,*'
par väjo, n^p§cIgo dteju vai ari rtasta A, Ka^a, , ^ v u zemi Joti sla-
^ bailim no aoda. Soda un ^ v6 un izsakas, ka eiropieSi BraziUja
fr bijud' i^aga ar ko sOpri- vlegli varot atrast ^ piemgrotu no-na^
bijaSana. l!ta|^d daudz ^ e i darixdanos. Baltijas tautu konstda-
^ rate^a par to, kam iSedar pasau- ta darbini*i tom€r bridina latvle-nolidjaa
tleaRm Bet neviena I lus^ igaui;tus un lietuvieäus no neap-d|
a neipij l ^ t e ^ vaii^u, n e ^ J domataa braukSanas uz Braziliju.
boja? Tam pretojas cihrSka dabigäs
tieksmes. Bez tam, Ja izkllatot spai-du
karta notiktu ^urautas sakani
saites, atsve§lnä5anis briesmas va-r
§tu stlpri mazinat To sacidams,
gribu ar! pasvitrot, ka nebUt negri-bu
kadu mudinät izcejot vai pat iz-cejot
tleSi uz Braziliju, bet gribu
vienlgi verst tautie§u uzmanibu uz
to, ka, par §6 jautajumu domajot, jä-cenSas
ansvert visas iespejas par un
pret. Atbildedams uz tautieSu ves-tulem
par Sejienes apstäkliem, ari
vienmer esmu centies paradit ka l a -
bas, täslikläs puses.
Beigäs vei pieminSu, ka Brazili-jas
50 miljonl iedzlvotäju maija sär
kumä ar al^r§tu elpu gaidlja Fe-deraiäs
valdlbas aug^äka tribunaia
lemumu par äejienes komunlstu par-tija
Tai jau kadu gadu pärmeta, ka
t§ sapembt pabalstus no ärzemlm
un ari darbojoties p5c arzemju i n -
strukdjäm. Tribunäls 8o lietu iz-meklSja
vairäkus mSneSus, väcot lie-cfbas
gan pret, gan par labu komu-nistiem,
lldz beidzot iz8^:iris, ka ko-manistu
partija slSdzama. Visä Bra- ^lija komanistiem bija 136,000 b i ^ -
ru, bet v§l§§anas par vii>iem bija
nobalsojuSi 450.0<K) brazilie§u. l i e i a -
kais komanisftu cexKtrs bija Sao Pau-lo,
kur sligSanas bridi darbojäs 465
Sönii^as, biroji un centri. Darbiba ir
aizliegta ari komani^lakajai Jaunat-nes
biedribai.
Ari latvieäu vldO blja daH kcsna-nistu
partija un da2i desmiti viijdem
slmpatiz§ja. Sejiöies latvieSu.aa-bledriba
tom§r vöjeu? vörtS ka neno-sv
§rtus elementus.
Sao Paulo, maijL
J. Aboll^iS
:dzteit to alBU, ko varas Jaunuras Pirmkart Jau klimats baltieöi«n, it
ftarp piri darita^i ua detfiju. devietto un bamiem, grOU
s^kal^iun izsvi^p dlvSces padeSams. Dzlves dardziba Brazil
;«anaaf Kas saäcaUIs 'mOau tau- uja kara laika un pSc ka^a pieau-mOdu
palu delanis tuvi^ma un gusl turpat par 8(K) procentiem, bet
;miat \ Kas tis nolMrinBsT Uguna izpeJjjÄ paUkud ta patt. I n t e r ^ t i
^ M a t o m i m b , bet talmlba atzlmet, ka zelta \m dSrgakmeipi
\ us ddieiltau *Un Ited bOaim iz- xm caiidas un Bradlijas
^ i ^ e a par tateiibu, Mut uz sir-| valsts tanka pirdod asltu ikvienatn
te sttvldami, mddm saviem ienald- katrä vairumä. Dart>a ^jstakji uz
f ^ m : «pl©&«tanl" --^ r a l ^ hai^em siMgi. To Jw labi pieriida
^ ^ ^ . ^ ^ ^ i ^ - fakta, ka Sao Paulo ^mana palikii-
Tuvuml un täuma mii paea)am
^EVii dtfanu lapii. Mia nepiesau-
Viru, J>@t tlcam, ka deianu
daima patiaia brivfba, ^dar^
un mlasa. tie^ k i d l - K l Jau figrik ziijtpts,^^^^^!^
Vleii^eteic izcelot grlb§täjiem^^^l^
da grtezties rakstiski tieöl pte pro-äm.^^
k I 41^1 j»-^ ^ 1^*^ nrfnistrijim. Daja Kanadaa
^öi^a. Ja v i d f r atbOffl^ P ^ ^ u , provinJu iestades tieSam ari privä-
^ mis rm^m pai^lmlba no tim v ^ e m atbildijuSas, Tä Jauii-a
«iiMIb|s® i z b ^ un to n e ^ J brunavikas (New Brunswidc) provih-
, betpiad<^am Jlane-baa
^ v a iamei^ un
aivices dJds fr levatoc^. ces lauksaimniecibaa mlnistrija no-
' * ^ « ' ^ i f Ä ^ t ; m ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ imlgrädM padota federälam
u nados kcmfö^ hUtdem, tipic minisfrija isceJoSa-un
ar zdta ii>alviin p a r a k i t m i ^ ^av kompetenta. Täda
Pi^ i m t l j a Sa&e(^anas p r o^
laiät^bimiedbas m i n i ^ j a i Jaun-
Ax^m ^>lotiiizad}as p a ( ^ ^ 4^ew
S c Q ^ Land S
ka t t f i ^ a niköthi^^^^ä^^
nd)as (bdmud
naioa.
ir VtQBS
^aS^^^^r^t^^^l^''^'^ "^iä^ plaäas b -
«»Manaa polMkas deMarädia, Udz
p n s g«idus. «e iBQai brffl tm m i - 1 ^ ^ H l l l ^ ^ i i
)«m,iBa Sf ^l> ™c»&*i^» ^r»aj«o«m«it fienrmäätsl.a uAgkiaksaa^^l^m^^nx^l e.
biba toifaiinmiedbä tam esot hCl-tisks
priek^osacljiuns. Maxlitöbas
lauks miiiikrija aavukärt
t^ikala, ka ne-sm^
l^^^ ka ^nrika laika uzsik-i
o i iece|oianaa paplaikiaä^m. To-mir
tuvlku
. ^ ^ ^1 ^ ^ - -Palreis l@ce)(^ana i^Jama
totvica, Bern- vlenlgl tlem, kam Kanada tuvinldd
msm «salva; Hellna Birzii^ d2.|ksm j a i ^ ari cek izdevumL
immOsB un r a i m i ^ SmUt&is 4. Tatad, lekams nebOa inä)lio^
m. a p b ^ B^tinä^urg^ ^poa, gaidtoa Kanadaa valdlbas deklarä-nodalljumi,
kur atdusi^ Jau vairiki dja, c& spkei^m, izredzes uz K a -
^ tauttelL Slimmcas vei atrodaslnadu fr niecigas. He2a darUnidcu
^ t o ndaimi 10 ievainoUe latvieSi, 1 iigSana, kas pieteikta ang}u jodä,
to vida 8 detuäi Joti smagi, bel frllldz ar to iegust dtu nokrasu, J<
c&^bm :MQU dzivibas glSbt /j ip^ täpic, ka me^nieki n«v«r nemt
I n d r . Kalni9§ |lklz ari feimenes. I. R.
laa bes apsalmni^atajkm
laku un labak atalgotu^darbu* Lai&-
lldzäinijie lt>aanieki un atrSdnieki
atepiadufil uz p i l^am meklit vieg-l
a ^ un labak atalötu dari>u« Laiuk-stradniekiem
izitdislyi jaaträ^
g c ^ ^ vidm raSa e^o otrai;^
giima diV uztuifi ^ laukiem
ka nelietojot ga]u un sviestu, be
sfri^ekiem j l p b t i ^ iu> jpt^
uh äugliein.^^ dzfvojcdo
mOisu tautieäu virtijuma tur labi aa-maksatu
darbu varitu atrast medm-nil0,
rt i6vi3^ atito rOimie^ ior
lenieri, techid|l \m^^^
8|)edaiistl adas izstradajun^
Ar pirm<> Dr. Aw Ka|ji^
fransportu idzbrai^^ ist­un
tbs|^^^^^
^pedaia eauriaides^^^^^n
L A T V U S iMxsmssmmcm f t t r o i * ! mo uommäM
DM meneSi Jau aiziitiju§i J ^ä
drivi un daxi>& Esmu ieimini^es
ar ang}u darba biedrenem darba vie­tä,
esmu viesojusies vu:iu mäjis un
zinu, ka darba dlviki §eit fr vläi-car
§i voi slrsnlgl. Nb otras puim,
te fr ari paradumi, kas neiet pie
sirds.
Kad saku sfradit «mOsu** dimnl-ca,
itonä an(?liete, kas mani pie ^
vis uziadza. bija manas n(M!a}aa ko­loja*
Netälu aiz slimnlcas korpu-siem
aizlokaa plaSas, gaiSaa lelas,
liepu un kastaiju alejas. Neskaita-mi
a un 3 stavu nami — angju sträd-nieku
^Imanes majas. Savva|a t u -
goSie därzi izskatäs ka dzlvas g l ^ -
nas. Mans braudena demc^ ar
apakSzemes dzelzce|u ilg^ pieeas
minates, PIc tam Jau emm dta pU^
setas rajona, kur tad&s palas lelas
im narrdiTt KoSoma ddrziijd lelas
puse, setas pusi saki^u darsdi^ vai
zä]äju laukumii^.
Mani saijiem/vienkarSl m airsnl-gi,
mSjTgais pledstabu d^^roklis
ar iekurtu kamfnu atstaj siltu iespai-du.
Darba kollifie mani iepazfstina
ar savijiem — ar vfru, dlviem pm*
audiiem diliem un 7 g. veco Leo-nelL
Man ^mikaxi jastasta par savu
ISmeni im dzimteni. Ko lai atastu?
Aizvesti trimdä, palikuSl dzimteni,
masa gaida vadja. Tadi fr
piederigo likteqL .
Pec vakarii^Jlm mani
toränu, lai es radzitu, ka anglu sna-zais
dlviks pavada savas ^stdienas
pScpusdienaa. Kad no H nodosna at-sakos,
tad tomir galdB imradas tfna
un anglu ahis, kaa ir stipra ka kBd-reiz
pie mums. Saskandinam glBzes
uz satikSanos un draudzibu. Pie ang-
Uem esot ta, kä, iegOstot draugua,
tie tadi pallek uz mOSu. Vakars pa-iet
runas par masu dztvaa un daiba
apstak^em. Majastiva atasta, ka
vi])5 strädäjot par burtUd un pelnot
40 mardi^aa min^. Majiijiu iagB-däjies
uz ilggadtgu nomaksu.
Otra mans apciemojums fr Iru l i -
n ^ i . Viena mana darba koUifte fr
Iriete. ];<otl d Vi^lem
#nenes mija nav, bet Irits^^^
M Vi^a pelha tas; i^fias 10 mBrd-
Xias mSnesI kä es, Vlrs tr malznieks
im pelna 26 märdi^ minesL Ftn^
fr därgs, nenmz nerunajot par lill-i:
m, kas fcil vaiiÄ tirts k l vadja
50 maricas. Jastrada abiem, lal va-retii
uzaudzinät Petrus birnus. Tä
manai kblliliet Jau jaunlbä ieceritäs
mOalkai un dziedaSanas studia bi-
Jis Jäaianaina ar d^u par ekdsten«
d S^ties man fr neizsakami 2§1
skalstäko sa^u, k@i reti piejdldas.
Ir atkal saulakia diena. Zied ce-rii^
d, icasta^u alejäa pret blävi zila*
Jam debesim mirdz baltas ziedu sve^
ces. Man izkartota brivdiena, ko pa«
vadl§u ^vas noda)as mäm eabiedri-bä.
Vi^ai majigs tridstabu dzIv6k-«
lis, pati neprecijudes kä lielaia va^
ruTOi anslu mami. Vi^am* grati at-n
s l ©biedribu, > leit delt ievbo
kartu. Paraiftajia stridnieku ballls
un @ibiedrlbi v i i ^ vaira neiedcäras,
bet cell us augstako dani fr tBll un
grilta. Uh tS Ru »8 ziU balti tirp.
t i i devletea fndi^ vlentules. K i
darba varonee vhi^is izgäjulaa sOio
darba *61a Manaa noda^aa m i ^
darba aizgajuM 24 gadi, 18 ga^ v d -
tlti mtlmi diimnlcaL Uh Mle^, 1^
dzlve fr pu^, kad mati sak airmol,
vli:ia fr täda pati dnltäja kB kara-vfrs,
Pasniedzu vftjiai OT*anbalti
sBrtaa neft:eSt
Pic tradidonaUta ang)u rlta tijas
^ 0 pu^enaa un aug)l. Picpii^die-hB
braucam uz Londonaa e^otru, R -
kadillija laulhunu,.kas te nozimi ta
palu, ko.KaPn^ ielas un BrTvIlm
bulvBra ftJoiiB RlgB. Tas fr IIs lA»
sitaa bagato kvartais. Lepnas viea*
nicaa, karalii^a akadimija, mBkste
un teitra diola. Dämu Saidaa
kurpea le m$kA 8 m a r d i ^ bet
priekSi^llsita taa palas kuzim var
pirkt par 8 ihardi^am. '
Lasftaji Jautas kBpic es visu to
rakstu. Zinuj ka aifntBm latvletim
te isdeviea atrast ttkpat airsnlgus cO-vBkus
kB man, bet.fr ari tädi gadlju»
mi, kur IIs atrsnlbas triUcst un dmv
via us dlviku drdlm paliek digtaa,
Da\»lzas mQsu tautietes Jau mBcBa
anglu mBsu skoia. Ari mtims pte
trim minelim pal^irdes lis ce|S.
Visu to izkartojud palaizliedziga lat-
Vlelu mBsa, itdedama ang|u ilmeni
un ang]u parlamentB kB masu tiesK
sibu aizstBviiaja. Latvijas Sarkani
Krusta misasi pic tris minelu darba
ari le iegOst ^nteu tieslbas. Bet cell
xu> masu lE^olia IMs matrohai fr tBU
un grats. Pallpiiaas alga fr U mdr-d
i ^ pie vifl^ briva, nodalas mBsa
^^em 22 märd^as, bet^^t^
dB mBsu btroja 80 mardi;iaa m i ­nesL
Ci]^ i z ^ i ^ fr aakusles. Ceram \o
IztuxÄ m w
Lohdöni, maljä. A. Z.
T5
il»'li
H"
m
m
AM
n i , satis uz Sao Paute tm tifr isvie^
tös därbä. Brazilijas latvieli norädä,
ka emigrit uz Dienvldamerikas val-dlm
var tikai tie,^^ k gatavi mazB-kais
säkuma pö^niiä pBrvaxit v ^
H. M.
K^tru gadu jOliJa iMnna avitdiena
visä pasauli kooperätori atzimi starp-tauttako
koaperadjas dienu. Ari Vä-trimda
^ l i e latvi^lu kooperä-^
lajä dieha — 6. JÖlijä pulcisies
Edingeiia. PL 10, Breitestr.^
skölas telpäs notiks atsevil^o nozafu
kooperidjas darbinieku apspriedes,
pl. 14 väcu draudzes nämä akts ar
referStu un koiic^tu un pl. 20. ko-peJas
v a k a r i ^ . Kooperädjs^ vei-cinälanas
kopa amerikä^u joslä al­eina
visu nozaru kooperätorus, skolu
jauhatni Iin taii^^^
dienu. ÄTIÄB Eslingenas dzivojoäiem
pledalQahäs JBpazii^o lldz 24. jOni-jam
Eslingenä C. S. „Turiba", Urban
Sfri 24-a^ valK. Murhiekam, Pfiaffsir.
5. Dallbnieklem lldzi jä^en uzturs.
ApmeSanäa kopmitne Brdtestr. 19.
Armi jas pärstävji E^slingenaa lat-vielu
kolcmijai nodeviili lieläku vai-rumu
ddjas bSrnu ap^irbu, zsi\pi un
cepuru ädllanai; Koldoijärei^^
160 tautietes, kas mäjäsbrlva
lalkä veiks pasatihäjumuk Sis darbs
dos iespiju i ^ t zinämu p<el9U ari täm
tautietim, kas l^iihenes^^^a^^
nevsLr smlstfties darbä Brpus mä jas.
Adltäjas aaiQ^ms par y e^
dzlbu pic väcu cenojuma, strädätä-jas
i^pilddevu un kantines devu. L I -
dzlgs i ^ t i n ä j i^
lanaa darbn!(^^^^^^^i
notnetni Kleinkeca 13^ Gincburgas.
,,Ausm^*v nomethe, Öeihk pie
Gincburgas, 22. JOnijä XK3tiks elekto^
ru vileSanisö BALK vilSlanäm,
ElddcHTu velelanäs v^^^^^^^^^^^^^
vid (Kncburgas un DiHngenas ^ r .
dzfyojbUe taiutieli, viehalga, vai tiem
i r vai nav DP status, Ja tie vSiSS^U
diehä aasnieguli 18 g. yectimu. Kan-^
didätu sar^tsU jäiesniedz Hdz 18
jOniJam p L l l , ^e kam vienä sa-raksti
nevm* UM v^riic k i 6 kandi-ditt>:-.;-
No Ubd^i^ sfa^ ka^^^^to^ äsr-bos
Kanada var läeteikties^^^^ ti
20--4a g. ved vfrieäL Ligums Jä-sledz
uz vienu gadu. Paskaidrots,
ka nö reflek^tiem izraudiis spici-gäkos.
Qimenes lidzi i;^emt nevares.
velreiz pärrunäjud savu ho-pret
Brazilijas^ Venecudas un
Kanadaa darba piedäväjumiemsavas
zemis britu jodi dzlvojbliem DP.
Mlnitö yaldibu imiäradjas kvoti,
kas hepärsniedz daius simti^
valdibu bigju kcMniteJas^^^^^^^^^^^
pärstävnieclba Lemgo sa^alfl^ tä­da
veidä, ka Brazilijas kvoti rekrQti
Lejassaksijas, Venecuelas Vtedfä-
^ un Reihas, bet KahBdas — Slds-yigas
un Hollteinas apgabalä.
Pret BradliJas un Vdiecuelas^^^l^
däväjumiem LCK un LCP fr Jau ag-*
räk leijinnxd savu stBvokll, kBiÄc
nölima to negros^. Taa nozimi, ka
cehträläs big^u organizädjas brid
tautielus brat&t uz Briolliju un
Venecudu. Lal gan Kanädä ka
emiigrädjto zeme tika atol^ par pie-piemamti
ar nosacfjumu, ka Kanädas
valdlba uzi^em vai mi vlmi, vai viä-maz
lleläko da^u latvielu^ kö^
plbas, tomir tagad Kahidas pieda-väJums
neatbilst Itm prasiblm. Uz
Kahädu var reftlsfrities t iW
strädnieki vienihldd. M kä tai palä
laika britu Jodätiek rekrOtiti bal-tieli
darbam AngUjä kopi ar viijtU
pied^lglem, un ta kB pic LCK i n -
formtäcijäs emlgrädja ua aizjar^
zemim lidäkain latvlelu viirumam
paSrdz i*aktidd nav iesj^ tad
LCK ari neietelc nevienam tautietiin
saisUtiefi me2a darbos KanBdB, bet
no ablem darba jrfedayajiuttlem
prldcärpku dot
Latvieiu kotnttcja
Zviedrijä sajlimäs ar ZyieddjM val­dlbas
plErstävjiem un valds ärzem-nieku
koniaijas daii)iniAiem no-skaidrojvöi,
ka » 1000 li^i«Äijlcm,
kas ho Brzemihi vilijuiies i6ce|ot
Zviecfrljä, ^aujas doto^^^^^^^^tt^
pen^ai^ tb^^ä^^ 6 latyieHem, kas
jmi ägräk uzturijulies Zviedrija >ai
zviedru ffrfttu dienesta. Är-zeinniektt
komisija naraidljjud ari
kädas Geteborgas tekstilfabrikas l u -
gunai atjaut ieb no Vädjas m
latvieiu i^dniecim. Täp^ norai-dits
Latvieiu palldzibas komitejas
lOguni atjai^ id>rs«kt no Vädjaa
a*|Äta Zviedrijä he vien väcu b i r -
niem, bet ari zlnämam skaitam lat­vieiu
b&inu. Vii<^ ga^umos no-raidllan^
mötivi fr ärpbUti^i^ da­taa
un iebUdunm ciiaja ir
rijas äriiö^ ministrija. PediJB no-rsidljud
ari palaa zyiedru valsts är-zenmi^
u komidjas iorodhäjumu
paplalinät lebrauklanas tiesTbas, at-
Uednot tas ari uz bräHem un mä-säm.
t^tvieitu palldztbas komitejas
pärdavji nodlcaidrojuli, ka patrelzi-
Jcs apstakjoä^^^^^fi^ retus i z ^ i -
munm tadljiunus, turpTO latvie-liem
nav iÄidzes lecelot ZviedriJB.
Latvieiu p i d l d z l ^ komiteja bija
ari iext>dnajud Zviedrijas zemkopl-bas
mihistrija neapsträdätäs zviedru
lauksalnmieclbas nodot apsfräda^LnB
latvieiu bigjlera, Valsts darba tir-gus
konMJa [ieitJdnajumam pidcri-t
M , bd; zemlk^ ministrijas l i -
mums v i i hay zinäms.
ZyiedriJiEkS ittrte komisija
izdeyiid Jauhi^ par dB-vanu
sainfftu satllanu uz Vädju un
dtäm zemimr Sainlloa tagad no
Zviedrijas yäifsOtUpartiku, tabakaa
preces uh d e i ^ lldz 5 kg svarä. Ka-fljunedrikst
totit vafräk 230 g,
tiju par 100 i!t kakao par 200 g, lo-koiädi
tm salaumus par 500 g, taba-kas
preces psir fAO g un depes par
200 g. Bez t t o var satit lldz 8 kg
lietotaädribea, vienu pari lietcM
ktirpju, ztrtapietas Udz 2 kg, vienu
suku un 1 jpaku ^ k o d ^ u . L a t v ia
palldzibas koihiteja organizi dävana
sainllu tran#ii^ tautieiiem VBdjK
us Jäi^em.
MMDAKCI/AI
s. B i r s t p l ,
T A 1 ^
sakäm un
sijis l^öak^t^i, ka palreizijos ^
stak)<^ mia v k i mot vienädi —
DP; vid vienilda likte^a pii
vM viec^u tiekmju vadltL
TaB*vi^ gah talsnlba, bet taJB
la laika fr ari psfl^ kas liecin&
ka viötoraerheesam vienädi. Kaa
rodas kädi darba piedaväjumi, tad
to re(b J0tl ^UgtL Tur nemekli via.
vlsus DP, bet noteiktu arodu prati-
Jus, vai ari noteiktas vecuma vai
menes stävc^la grupas piederigos»
Bet ja tä, tad nevajadz^ mums pa-dem
pret to pievert ads \m m ie-stästit,
ka ^ n vid vienädi.
Täda iedoma var mums kaitit. Jo
pavedina kdnat — ja esam vienädif
tad yienäd^ iih tikd vienäds var bOt
ari mOsu turpmäkaia stävoklis un
ce}l. Kur tie dti, tur es ar, kas tieni
dtiehi, tas man ar. Gribit Jau nu
to mis grtbam gw^ tat, kä jau mi­ni
ju,pieminitlsparädlbas ir tädaa,
kas bridina uz to vien nepalautiea,
bet gatavdtles ari dtädam iznaku-mam
mM
nart»
ISk
Jau
rosiba:
nas" J - S A M;
aiea. U
JToreizS»
l a t v ia
tie_s la•tv ieli
^9diWnaJ8fl[|
Zvi?4^Jä.
latvieiu
latvieiu
dEunbs
ISfl iestad«
Un tikai,
xnuife te
ni un n«
tenes im Hi
savas dl
istabas. un
spejas ari
dzlvi J
Gados vd
loigie nön^
k«^ bdgän
därbos p^ 1
llela.dajai
ddvokliem*.
radäs vesdi
fiieku
Qimumä,
strädäja v
Täds bija
.9tdcholinä,v
Vhcn prese\
^Us^' piiiii&eänifp^
stigtt' kmtetu im
ii|WjislEOiioerta,gait{^
% mft«' itetmotoa guvis
. iiM!S&-- atsaum»s,
gj^'par nasu,mQ)s|ai
kMtt tr iecinzijae, kas^
ig#t)!anidiju^vai visös
iilNslzvilNnm- ^
itttikroiteis k)tnri8 par
KKu/Litiekas mQs&as
l><!!iite.U}8Man» ar!
a m.
» to Äai>a. Vittu
4 i Ä k«ftu al&aj^
lÄXadBlAten": Ar
25?««l^,*akaru;:]at^
JPPallekamuTtetuKIlei
ftSL!"^ ^ . kritika,
•V-, ;r.
"««4 » t e * ^
un m-TQB,
yit piln!gi|
p d ^ un
kvartetu.
viHl pr
kop^ae^
tikai ilgu
zdtung^:
sasnieguäi
kulturas
t i ^ neko la]
täti, bet
smalkumä.
ux^ ar vetn
panäca St
apburoiä
vietdbas
stilu,[
pareizibu.
schau" pic
augststcdaä
dzfrolanas
Frania. Subi
dienu,
,3ubertlSdi"]
bija lei
ku izlad
atrada^tdi
vida Noriial
plalu bald
mOilgäs
öello ,piJ
los abus
svirtiem
tQnipairil<
otra vljc^
la, — jMe
dzirdejam
»Getrt mt
dotu
Subertu. Di
zicelana.
vu recendjul
diem: Caur
remta
n|s nepjlka
to do*
Par 8 ^
M i
Irania
kOpä 31;
idä 27a.
res Ugas
biem viafa
• Vasarsvl^,
Joi^ 1945. g.
VUhelma
öes fiiha
certi. P i
««certa
fraaöu un
^
^ savas k!