1947-08-06-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Aathorized by • Uzem - izdöSanas atlauja: ICD-OMBG Atbildlgais reäak. tors - Editor m-Cfeief!! ^11» Babäcs, vietnieksj! Alefcsandre Liepä, reda^ci** jas eekretär?: aiaksis CoH*' tisi reliÄtoii! Andrejs Ru. diifl (Mincheng). Harijs Min^- denbergs (Esllngenä). Ar« aolds Smits (spprts). Zlgnrd» Bärda ^teehiUskaEls lebärto*^ ' fnms) LATVIAN NEWSPAPER Nr, 57 (64) Tresdien, 1947. g. 6; augusta Iznäk oUoienSs no piektdie- Däs :r Isnevejs: BavSry&a apgabala latvieSii komitejas aidevami lAtvl preses darbtaleka ^darbiDaa kopa:: Redakcija: GQnsbarg/Q. Btlr-germ te*^ - tandmaiui n. 7 t n tl Printed b!P Seliwtb Volksblait GOngbarg/Dosu BOrgerm. • Landmaitii-Pl Ixi M^m9 - OtrcnUtfno? Bnlgärijas un Dienvidslavijas valdibas izdevu§as kopfgu komunike, kas vesta, ka ministrn pmldents Dimitrovs un marSals Tito pec apsprie-dem Belgrade parakstljus! plastH vienoSanos par sadarbibu un pmdzibu abu valstu starpä. P^redzeta kä savstarplga militilra palidziba, tä cieSa saimnieiciska im kulturäla sadarbiba.^^^^^^ V^^^ faktiski Hkvide robezu starp abäm vaMöxi, jo atcelti visi ierobe^jiimi ceJoSanai no vienas valsts oträ, \ds-drizakä la&ä paredzeta ari muita s unija un nolemts koipigi apsaimnie-kot visus ipa§umus, kas ati'odas pie-robeSä. Tälak paredzeta arpolitikas saskai;ioSana im ipa§ä klauzula „(>ie- §a sadarbiba" tam gadijumam, ja atkärtotos grielpi „provokacija" pie robeias. Beidzot noligts, ka Dien- Tidsiavija atsakas no reparäciju pra-sijumiem pret Bulgäriju 25i milj. do-läru <vertibä. „New York Herald Tribune" pie koniunikS vei piebilst, ka' ,^ililtära sadarbiba" gan neesot tieSi mineta, bet saprotams, ka tä' iekl;aujas vis-parej^ „cieSä sadarbibä". Saimnie-ciskäs sadarbibas ietvaros paredzeta kppigi noteiktas valutas apmaiijia, kä ari'valstu saimnieciskäs jaunuzbuves planu saskaijioäana. Pa§ä komutilke esot teikts: „Abas valdibas jau izle-muäas veselu rindu konkretu soju rupnleci|Das, elektrofilfiädjas, rak-tuvjii, lauksaimnieclbas, transpiorta rni ärejäs tirdzniecibas jautäjumu izkärtoäanai." Sadarbiba Jareja poli-t& g paredzeta visos jautajumps, ,4cas vitäli abu valstu neatkaribai un dro§ibai". Buigärijas ministru prezidents Di-mitrovs pec atgrieäanas savä zeme paskaidrojis, ka. jauriais liguins varot noderet par paraugu starpitautis^ kai sadarbibai. Käds Griekij2is valdibas pärstävis tai pa§ä dienä Ate-näs izteicies, ka Bulgarijas un Dien-vidslavijas llgums tie§i apclraudot Grielj:iju. Vh)^ paregojis, ka abi zie-melu kaimi:;ii tagad vei atklätäk at-balsti §ot nemiemiekus Griel^ija. U N Droäibas padome pirmdien pär-inmaja padomju priekSlikumu Grie-l^ jas lietä — atsaukt visu sirzemju kairaspeku no Griel^ijas terrltorijas, uzvelt visu atbildibu par lldz^ine-jiem notikumiem pa§ai Grielj:ijas valdibai, pieprasit, lai visas 4 ieinte-resetäs Balkänu valstis, tas ir, Grie- Ijdja, Dienvidslavija, Bulgärija un Albänija atjaimo diplomätiskos sa-karus un tie§äs sarunäs iz§lj:ir savas domstarpibas. Padomju priekSliku-mu Dröälbas padome noraidijusi air 9:2 balsim. Par balsoja vienigi Padomju Savieniba un Polija. Käds citas valsts pärstävis pirms tam de-bates bija nosaucis padomju priek§- likumu par smiekllgu. NYHT, BBC a .varetu uz^emt iecelotäju 0f 9 Brazllijas ärlietu ministrijas imig-rädjas dajas vaditäjs Laturs paskaidrojis, ka Brazilija varetu uz- ^emt un absorbet 1,5 roilj. iecejotäju, bet tviväkä laikä gan nedomäjot tik daudzus uz^emt. Direktors I-atiirs preses konference pazL^ojis, ka reor-ganizeäot pa5reizejo iecelotäju iz« mekleSanas komisiju, kas jau dar-bojas Mropä. Viiji§ piebilda, ka Brazilija izme^näjuma kärtibä jau uz-ijemusi 30.000 pärvietotu personu, Pedejä grupa, kas ieradusies Brazilija, vi2:iu neapmiertnäjujsi, jo tajä nav atraduiäes zemkopjl. Täläk direktors paskaidrojis, ka Dienvidbra-zilijä vislieläko pretimnäk§anu oau-dot itaji. Brazilija paslaik pärrunä-jot iecejotäju vervSahu ar Holan-des, Portugales un Italijas valdibäm. NYHT Obligätas yirs-stundas Anglijas strädniekiem Anglijas valdiba pirmdienas va-karä no jauna; pärrunäjusi nepiecie-äamos sojus valsts taupibas program-mas reälizeäanai. Änistni prezidents Etlijs pazii.iojis, ka visiem rupniecibas strädniekiem bus jäsa-mierinäjHs ar' obligätu vixsstundu strädäsanu, jo citädi nav iespejams pacelt produkciju. Par visai zimigu u:&skata apstäkli, ka strädnieku valdiba parruna jusi ari anglu armijas samazinäJlanu, ne-nogaidot, kamer I^ondonä atgriezi-sies feldmar§als Montgomerijs, kas tie§i §0 sarunu del pärtrauca savu cejojumu un paSreiz atrodSLS atcelä no Austrälijas. uz Angliju. Armij as samazinäSanas pläns skärs britu bnmotos spekus Austrijä, Grielpjä, Ifelijä un Tuvajos^ austrum.os. Opozicijas lideris Vinstaas CeröiLs kädä konservätlvo partijas sanäk-sme teicis Joti asu, pret frträdnieku valdibu verstu runu. Vii?s. visu vainu par jauno krizi Anglijä uzvelis Etlija valdibai. Ceröils i2;teicies, ka vienas paaudzes laikä Angliju pie-meklejusas diyas lielas nelaimes — otrs pasaules kapi un sociälistiskä valdiba. Kapitalistu reiima laikä Anglija bez grutibäm vsirejusi pa-edinät 47 milj. cilveku. Tagad valstij draudot bankrots. Noslegumä Cer-eils piebildis, ka konservätlvo par-tija atbalst!§ot visu, kas kalpo näci-jas interesem, bet pretoäoties visam, kas §l?iet negudrs un nepamatots. Pec „Sadwestfunk" zroäm, ang}u strädnieku partijas aprindäs spriezot par iespelamibu, ka Emests Bevinf atstäs ärlietu ministrij u, lai uzi^em-tos vei svarigäku posteni — min, ka vi^§ varetu k}ut par saimniecibas koordinäcijas ministru. Sadas zii;ias gan mineja ari pirms 3—4 meneSiem. Citäm nelaimem Anglijä pievieno-jusies vei viena — zipa, ka iidu terroristi Palestinä pakäruäi divus anglu serzantus, izraisijusi negaiditu antisemitisma viini. Liverpule un citäs pilsetäs pulis svetdien izdauzi-jis iidu veikalu logus, bet Liverpu-les kapseta aizdedzinäta sinagoga. Londonas Istendä policijai tikal ar grutibäm izdevies izklidinät puli, kas käväs pie bijuäo zidu karaviru kluba. Ari pirmdien nodedzinäta käda 2ida galdnieciba Manöestere, ASV un Anglijas apspriedes par Riiras apgabala ogju ra^o§anu atlik-tas uz 12. augustu. ASV pläns pa-redz, ka Rurä järazo 350.000 t ak-mei^ oglu dienä, kamer tagad tur ra-io 200—227.000 t dienä. Amerikä](:ii domä, ka razoäana jänodod pa§iem väcieJiem, bet sabiedrotiem jäpatur tikai virsuzraudzibas tiesibas. NYHT, BBC Vai Argentina grib radit jaunu valstu bloku? Stutgartes radiofons zii;io par jaunu izskaidrojumu Argentinas prezi-denta Perona kundzes celojumam pa Eiropu. Eva Perona, kas pec Späni-jas, Portugales, Italijas: un francijas apmeklejumiem vei uzturas Eiropä un tagad viesojas Sveice, sagatavojot ce}u sava vira plänam radit jaunu pasaules valstu bloku, kas nebutu atkarigs ne no ASV, ne no Padomju Savienibas, Sai blokä Perons gribot iesaistit Späniju, Portugali, Italiju un vei dazas citas Eiropas valstis, kam pieder' kolonijas vai citi aizju-ras ipa§umi, kä ari visas Dienvid-amerikas latiiju valstis. iiiiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiioiiiiii^ I Valutas rcforma | I Väcijä sqbrid vei | liiiiiiiiii nav gaidäma ^ Väcu valutas :reforma §obrid vei neesot gaidäma, izteicies amerikä^u militäräs valdibas finanöu nodalas direktors Berline. Uz preses , pär-stävju jautäjumu, vai viii§ §ajä ga-dijumä domäjot naudas reformu vienas joslas vai visas Väcijas merogä, direktors tuväkus paskaidrojumus nav devis. Vii;i§ gan izteicies, ka ik-vienas Sadas reformas sekmes lielä merä atkaräSoties no pärsteiguma momenta stipruma. Siknaudas uz-kräjeji, kas seviilfa rosigi Dienvid-väcijä, cerot valutas i reformu pärdzi-vot izdevigä veidä,, bet varot ari notikt kas gluzi pretejs. Pärspriedumi par nepieciesamo vai it kä jau gaidämo valutas reformu Väcijä turpinäjas nepärtraukti, pie kam saimniecibas speciälistu domas daläs par to, k a d §äda reforma bu-tu reälizejama. Pedejä laikä pieau-dzis to lietpratejiu skaits, kas ir par drizu refonnu, ieverojot pieaugoäas saimnieciskäs grutibas un melntir-dznieclbas zel§anu, Vienprätigs atzi-nums ir tas, ka stabila valuta un lio-kärtotas sabiedriskäs finances^ nepie-cieäamas veseligas Väcijas saimniecibas izveidoäanai. Tapat atzist, ka naudas sistemas plfrkärtojumi ne-drlkstetu notikt tikai uz naudas ipaSnieku un kräjeju reljiina, bet sor ciälo netaishibu noversanai pärkärr tojumos butu jäpiesaista ari maritiskie ipa§nieki. Piekritigäs iestädes jop-rojäm sai:iem lielä skaitä daiädus naudas reformas ieteikumus un pro-jektus. NYHT, NZ Väcu sociäldemö-krats apgalvo, kä Maskava velejusie$, lai Hitlcfs näktu pie varas Pedejais kädreizejo väcu sociälde^ mokratu laikraksta ,,Berliner Vor-wärts" iefredaktors Stampfers, kas vadija laikrakstu lidz tä slegäänai 1933. gadä, tagad Berline sociälde| mokratu partijas kongresa pazii^ojii, ka viiiS 1932. gadä vadijis sarunas ar padomju vestniecibu Berline par kopigu ricibu ar abäm väcu strädnieku partijäm — sociäldemokra-tiem un komunistiem, lai noverstu iespejamibu, ka Hitlers tiktu pie varas. Sai nolukä Stampfers aprhekle-jis padomju vestniecibu, bet pec tam turpinäjis sarunas ar vestnieeibas ieteiktu uzticibas viru — Vinogrado- ,vu. Sarunas tomerbeigu§äs bez ^a-näkumiem, jo 1933. gada janväri Vi-^ nogradovs esot pazinojis: „Maskava velas, lai Hitlers tiek pie varas,/ jo ir pärliecinäta, ka Väcijä k\\xs komu-nistiska tikai pec tam, kad Hitlers bus valdijis. Musu sarunu turpiriä- Sanai täpec nav nozimes." Stampfers apgalvojis, ka §os vär-dus vii?5 varot atkärtotburtiski un vipS varot apliecinät atstästito sarunu gan ar zverestu, gan ari ar lie-ciniekiem. SL paklattsa Drosibas padomes lemiimaiii tin UN DroSibas padome Indonexljas kafa gadfjumä rikojusies äträk te jebkad, Bez tam — aträk kä jebkad — ari kafotäjas puses atbildejoSas, ka pak|aujasDro!§Ibas padomes Lemumani* Sestdien DroSIbas padome nolema uzaicinät absis kafotäjas pu.ses pärtrankt kapa darbibu lodoni* ziJä. Pirmdienas vakarä pulksten 18.30 pec Vidusciropas laika kara dar* biba partraukta. Austrälijas un Indijas valdibas bija iesniegu§as pieprasijamu ar)- spriest Indonezijas gadijumu Drosibas padome. Pie tam Austrälija savä notä atsaucäs uz visstingräko pantu Apvienoto Näciju chartä — uz 7. pantu, kas paredz sankcijas pret miera lauzejiem. Saskai^ä ar 5^ pantu Apvienotäm Näcijäil# vispirms iä-uzaicina vainigäs puses pärtraukt kara darbibu. Gadijumä, ja täs atr teiktos tam paklausit, tJN diarta paredz, ka j)ret yainigajiem jävei:§as visäm IJN lbcekl§% vispirm^ ar saimnieciskäm sankcijäm, tad ar diplomätisko attiecibu pärtraukSanu, bet, ja ari tas nelidzetu, beidzot ar tieSu UN militäräs varas ' ^'ejäukSa-nos. Tikmer, kamer UN nav savas militäräs varas, paredzets, Va pie-cäm lielvälstim jädod visi lidzek]i, kas vajaÄzigi §äda militära speka apbrupoSanai. Droäibas padome ar 8 balsim pret O, Frandjai un Belijijai no balsoja-nas atturoties, sestdien nolema uz-aicinät Holandes un Indonezijas valdibas nekavejoties pärtraukt kara därbibu. • AP diplomätiskais korespond>2ntiJ paskaidro; ka notä lietotais värds „uzaicina" parasta valodä tulkots nozimetu „pavel". . Lai gan UN |;enerälsekretärs vei sestdienas vakarä paskaidro ja, ka UN chartä nav paredzets termiTiij, kädä valstim uz §äda veida notäm jäatbild, un esot järe^unäjas ar pa-rästo diplomätisko novilcinäSanos, atbildes tomer sanema jau pirmdie-nä. Vispirms atbildeja Holandes valdiba, paskaidrodama, ka tä ir ar mieru uzaicihäjumam paklauslt. Hd-landielu virspavelnieks Indonezijä, pec AP zii^äm, gan bija piebildis, ka holandieSi varot izpildit rikoju-mu pärtraukt kara darbibu preciii un ätri, bet viriä iauboties, vai iz-kliedetie indonezie§u partizänu spelci vare§ot darit to pä§u pat tai gadilu-mä, ja vi^u valdiba to veletos. Pec Stutgartes radiofons svetdien zi-i; ioja, ka pedejäs dienäs noverota pa-stiprinäta baltie^u beg§ana no padomju okupäcijas joslas uz Zvied-riju. Begji izsakoties, ka begot, lai izvairitos no piespiedu deportäcijas. Zviedrijas valdiba Fja^laik ^psprie-löt, ko ar §iem begliem darit. So paSu DENAs zinu sniedz ari väcu laikraksti, tomer nepiebilstot, kas tie par baltieSiem. Karstäkä vasara, tä pa§a AP korespondenta zii?äm, indonezieSi vispirms bijuSl ar Drosibas padomes lemumu nemierä täpec, ka, kaira darbibu uzreiz pär-traucot, holandieäu vara paliktu di-vas treldalas no augligäkajiem Jävas apgabaliem, kamer indonezieSu vara paliktu tikai mazäk augligi risa au-dzeilanas apgabali. Holandle^i starp-laikä jau iei?eitiu§i gandriz visu Jä-vas salu un Sumatras dienvldu da}u. indonezijas'valdibas atbilde Dro-äibas padomei ari teikts, ka Indonezijas republika ir ar mieru kara darbibu pärtraukt, bet prasa, lai abas armijas atvelk äiz demarkäci-jas lihijäm, kädas hoteiktas pagä-juSä gada oktobri. Bez tam republi-kas valdiba ludz iecelt Skirejtiesas komisiju, kura butu pärstäv§tas val-räkas valstis. Holandes valdiba tad pazi^ojusi, ka kara darbibu pär-trauks un tik driz, clk vien iespejams, pazioos, kädus apgabalus ieoe-musi holandieSu armi ja. Sais apga-balps Holandes valdiba uznemoti^ atbildibu par mieru un kärtibu. • panäkuml, ko guvusi bas padome, visumä radiju^i ap-mierinätibu pasaules politi^u aprindäs. Pat arabu ligas ^enerälsekre-tärs, pec UP zii?äm, izteicies, ka Sis ir pirmais reäiais UN panäkums. NYHT, BBC V • V josia razojusas J ! • 9 VI • Karstuma vilnis, kas piemeklejis Helako daju Rietum- «un Viduseiro-pas valstu, pec lietprateju atzinuma vei pieturesies, un jau säku§as ras-ties bazas par nelabvellgu ietekmi uz razäm. Franöu zemnieki nobazi-jusies par kartupelu, pupu un lop-baribas razu, turpretim vinkopji ar saulaino un karsto laiku apmieri-näti. No Vidusfrancijas zir?o par dzera-mä udens trQknmu un atsevi51j:iem mezu ugunsgrekiem. Udens truku-ma dej no provinces päreeltä uz Pa-rizi käda sanatorija. Silto laiku iz-manto franöu turisti. Divu dienu laikä pagäju5ä nedelä no Parizes pa dzelzcelu vien izbrauca 100.000 per-sonu. Francijä §i ir pirmä istä vasara kop§ kar.a beigäm. i Italijä karstums prasijis ari upu-rus. Konstateti se§i näves gadijumi karstuma deJ, un daudzi dabujuM saules durienus. No Cechoslovakijas zinu par ugunsgrekiem un karstuma del raditäm viesujveträm. Nodegu- §as 23 lauku mä jas un da udzas saimniecibas ekas. Selees ciemä Slova-kijä bez pajumtes paliku5l 200 cilveku. ••;•^••:••v^V_...:^^;^•- Väcijas meteorolo^iskä centrale isingenä zii?p, ka pagäjuSä ne<le- Jä registretas absoluti augstäkäs temperäturas kop§ vispär izdara me-teorolo| iskus merojumus, tas ir, kop§ apmeram 70 gadiem. Nimbergä karstums sasniedzis 38,8 gradu en a. Videjägaisa temperaturä lidz 10.000 m augstumä lidzinäjusies tropu ap-stäkliem. Raksturigi, ka ari kantta-j6s 1911. un 1921.'gada vasaräs augstäkäs temperäturas konstatetas tahi pa§ä dienä kä §ogad — 28. julijä. Dienvidväcijä vietumis plosiju:!>ies ]oti specTgi negaisi. Ar lielo karstumu izskaidrö ari bemu triekas pastiprinätu izplatiia-nos Sovasar Eiropä. Anglijä konstateti 302 gadijumi, Austrijä 25 n-cives gadijumi. Slimibas gadijumu sk3its pieaudzis ari Francijä un dazäs citäs valstis. Austrijä vien, atskaitot krievu joslu, konstateti 450 slimibas gadijumu. Väcijas franöu joslä lidz turpmäkam slegtas publiskäs pelde-tavas, dej as gridas un kino un aiz-liegtas sapulces. NYHT pärmekleju5i divas väcu fabrikas Berlines amerikäiiu jöslä un pec tam izdevu§i oficiälu militäräs valdibas komunike, kura teikts, ka §is fabri-kas „ra2oju§as kara materiälus kä-dai sveSai valstij bez militäräs v^- dibas atlaujas un piekrilanas." Amerikänu militärä policija un pretizluko§anas ieredpi aplenku5i abas fabrikas, kas pieder pie slave-najäm „Askania-Werke" un, fabriku telpas pärmekledami, atkläju5i ap-sleptus precizijas instrumentu kräju-mus: pusgatavus kompasus lidma§i-näm, tankiem un zemuden§m, akio lidojumu leriöu spämus un tjiermei?» da]as, vienkärSus un vairäkkärtlgus teodplitus, kas rioder lidöjuSu lj:er-mei} U, kä, piemeram, VI vai V2 11- dojuma cela noverojanai, zemödeou periskopus \m citus precizijas instru-mentus. \ : ,^ Pec kräjumu atraäanas apcietinäti vairäki augstäki uzpemuma vaditä-ji. „Die Neue Zeitung" pec tam in-tervejusi uzoemuma prokuristu Kukuin, kas paskaidrojis, ka no militäräs valdibas zipojumä minetiem priekSmetiem pedejä laikä rai^oti tikai teodoliti: Pec prokurista ziqäm, 6 teodoliti, kuru vertiba sasniedz ap miljonu marku, ar „Askania" filiäles starpniecibu krievu joslä nodoti krievu militärai valdibai. Esot domä-jäms, ka krievi izmäntpSot 5os in-strumentus dzelzcelu uzmerijumiem. Kukula täläk ziijojis, ka Askania uz- T^iemusi tirdznieciskus sakarus ar krieviem jau pirms divi gadiem, kad krievi okupeju5i Berlini. P§c tam razojumi nodoti vispirms uzoemuma filiälei T^ltovä, kas atrodas krievu joslä, „jo, kamer mes atrodämies amerikäi)u joslä, krievi acim redzot hegribeja pie mums rädities." Abas nodarijumä iejauktäs fabrikas amerikäi;iu joslä lidz turpmäkam slegtas. Amerikäi?u militäräs valdibas pärstävji paskaidroju5i, ka pat tai gadijumä, ja kara instrumenti ne-butu tagad razoti un tie nebutu nodoti svesai varai, nodarijums ir so-däms pec militäräs valdibas likuma 43., kas paredz, ka visi kara piede-rumi bija jänodod. M NYHT, NZ )
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-08-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470806 |
Description
Title | 1947-08-06-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Aathorized by • Uzem -
izdöSanas atlauja: ICD-OMBG
Atbildlgais reäak.
tors - Editor m-Cfeief!!
^11» Babäcs, vietnieksj!
Alefcsandre Liepä, reda^ci**
jas eekretär?: aiaksis CoH*'
tisi reliÄtoii! Andrejs Ru.
diifl (Mincheng). Harijs Min^-
denbergs (Esllngenä). Ar«
aolds Smits (spprts). Zlgnrd»
Bärda ^teehiUskaEls lebärto*^
' fnms)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr, 57 (64)
Tresdien, 1947. g. 6; augusta
Iznäk oUoienSs no piektdie-
Däs :r Isnevejs: BavSry&a
apgabala latvieSii komitejas
aidevami lAtvl preses
darbtaleka ^darbiDaa kopa::
Redakcija: GQnsbarg/Q. Btlr-germ
te*^ - tandmaiui n. 7
t n tl Printed b!P Seliwtb
Volksblait GOngbarg/Dosu
BOrgerm. • Landmaitii-Pl Ixi
M^m9 - OtrcnUtfno?
Bnlgärijas un Dienvidslavijas valdibas izdevu§as kopfgu komunike,
kas vesta, ka ministrn pmldents Dimitrovs un marSals Tito pec apsprie-dem
Belgrade parakstljus! plastH vienoSanos par sadarbibu un pmdzibu
abu valstu starpä.
P^redzeta kä savstarplga militilra
palidziba, tä cieSa saimnieiciska im
kulturäla sadarbiba.^^^^^^ V^^^
faktiski Hkvide robezu starp abäm
vaMöxi, jo atcelti visi ierobe^jiimi
ceJoSanai no vienas valsts oträ, \ds-drizakä
la&ä paredzeta ari muita s
unija un nolemts koipigi apsaimnie-kot
visus ipa§umus, kas ati'odas pie-robeSä.
Tälak paredzeta arpolitikas
saskai;ioSana im ipa§ä klauzula „(>ie-
§a sadarbiba" tam gadijumam, ja
atkärtotos grielpi „provokacija" pie
robeias. Beidzot noligts, ka Dien-
Tidsiavija atsakas no reparäciju pra-sijumiem
pret Bulgäriju 25i milj. do-läru
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-08-06-01