Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1947

              mmi
J3%
ä » S ^ T u ä rakstniej
; ^ ^ J ö t , Penkiuba
l^eb un fciÄ
nodaias dar.
taida bads?
^ aavora aplesumiem, pärtikaj
noverä^ai m 30. septani».
™^ ne|öecie§ami sidi graudupie.
rnu E i r c ^ a39O.Ö001, DisiÄ
ritai 1.000.000 t, bienvidafrihi
un Jaunzelandei 198.000 t, Videiien
aastamiiem 100.0001, Indijas fkm
zepi&n 2.886.(K}0 t im Klus§ okeara
z^n&n 1,910.000 t, kopä umm
"fettfeaixiimeki piei;iein,-ka pienM,
JBÖtioda graiidu izvedtmms mk lm: ZASV. 4.220.000 t. Kana^
JOO :t, Argentina" 2.375.Qi
lidhritanija 100.000 t, Eiropas
rabös 40.000 t, Pad Savieiufe
t, Burma 75.000 t, parejas
t, kopa 10.879.000 t T Ä
apm* 4 miij. tonnu. PatuRt
ata sagaidamäs grutibas 1948.1
kasari, domä,^^ ka vlsai pasauld
vairaM desmitt Mjom^
>!bas xm' dtu pärtikas produktii.
T a u t s a i i ^ ^ . domä, ka krize to-nav
nenoverSama, ja visas ^-
ScänäSanai. §im pläkme ir jaa to-
* " , v ä i r ^ meiinäjuim ari m
Ittöti: 1935;, 1943. un 19«- S*:
ejsäs meiinäjuins notika mm
skäs päsetä, kir konstruei»
(Food and Agricutture Or^
i ) a r 42 nädju lidzdaH)U|a
Savienxbas). Koirference »•
•ia, ka 'puse no pasaules «m
en. FAO atzinä; k a t ^ *
jidubulto piena m
Tf&täji, au^u un sakvu
* i ^ p r o d * c i i a iipalietoa ^
nai „WorId ^^>±^w
S- l««?&na L i e W f J
^^.^Pasades a^aras
Pieaidnot p e ^ j j.
reviju an Argenttou. Ks^^ä^
äjiäö äön darbam.t^V
ies drapaadro äroez oblaudcau armeg uan
räiEä nakotne.^ Grinber?'
Siudimjnrm
,1947. g. 26. J ö ö J ä ^ ^
)P slinmicä nonura muf»
Marlja Kleve J^,
ApbecJita 29. julya^*-"
askapos._ . ..patiffis
redot mniBs vsaa» ^
^iBse a t ^ « ^ P * '
i l
te
A
ASV apvienojusl visas aizsardzfbas
ministiijas \iena.ininistrlja. Par täs
vadltaju ie<:elts lldzSix^jais flotes
ministnsi Forestals.
Virs,.kjmi tagad pakjautas ^visas
ASV brui^ot^ speku ministrijas —
lidz §ini bija atsevis^ päryaldes*
armijai UQ ilotel ir civilists. Ne-raugoties
uz to, Forestala iecelSana
§ai, amatä nevienam amerikänim ne-bija
pärsteigums. Ar viija izraudzi-
§anu äim amatam saka relpnäties,
tödidz Jla].ca runät par ministriju ap-vienosa^
aiu Jau da2as dienas pec
tam, kad lijongress un senäts blja pie-i;
iemia jaittio likumu, kas paredz ko-pigas
alzsardzibas^ ministrijas dibi-nläanu
a3r trim at<ievi§kiem departa-inentiem
— armijai, flctei im gaisa
spekiem, prezjdents Trumens ari pa-zii;
ioja, ka, par ministru iecelis Diem-su
V. Ficnrestalu.
„New,£JV7eek" snledz pljaSu rakstu
par viru, kas vadli^ kopigo aizsardzl-bas
ministriju, linlpar tiem spekiem,
kas ir vii;ia vadibli.
1940. gadä prezidents Ruzvelts ai-cinaja
Volstrita veik^alnieku Fores-talu
näkt par panraldes ieredni. Di-vus
m§kc.lui5 veläk Ruzvelts iecela
vii;iu par flcjtes mlnistra vietnieku.
Vii?a pirmals uzdevums bija paatri-nat
ASV fl0tes bilvi. Vioa vadiba
flote, kural bija 3fi3 ku§u un 158.000
viru, iz^/ertäs par lloti ar 1500 kara
ku^em, 50,000 paligkugiem un
3.600.Q00 vTrlem. Öiväs nedelas pec
toreizejä flotes mltnistra Noksa nä-ves
Forestalii kjuva flotes ministrs.
Forestals, bödanis civilists, neap-mierinäjäs
ar kabineta apsprieiu sa-saukSanu.
Vii?S gribeja pats redzet,
kä flote darbojas. ViijS trisreiz bräu-ca
uz ka^akuäa päiri Klusajam okea-nara
uni divas reizcisuz Eiropas kau-ju
Qdet^iem. Sais braucienos gadl-jls
pärpratumi. 1944. gada februäri
kfids amerikilTiu kaujas kufeis visiem
stobriem apSaudija japäpus MarSalu
saläs. Uz Kläja stSveja drukns virs
ar plakanu degunu, melniem matiem
uh atsperigu, boks^iira gaitu. Mugurä
vii;iam bija vilenkänls kareivja krekls,
bet galvä neblja pa^.cepures.
„Eu! Puikn!** sa\ica vecs serzants.
,JCur tava birupu cepure?"
,„Vai man katrä J5ii?ä, jäliek bru^e-nfe
galvä?'* fiitjautaja flotes ministrs
Forestals.
„Ek, jus. sasoditlle flotes puikas,"
atruca vecain desmita armijas ser-iants.
>,Kad man biitu par jums teik-
§anar
Citreiz käds jauns leitnants padzi-na
Forestalu no kuäa komandtiltii;ia,
teikdams, la! tas nemaisäs pa. kä-jäm.
'
Bet ministru, kas patiesäm ir ne
vien vecs veikalnieks, bet ari vecs
bokseris, liädi gadljumi tikai ieprie-cinäja.
S^s virs, kas^studejis juris-prudenci,
bijils iumälists, p ^ tam
veikalnieks, beidzot kjuvis ierednis
un tagad Ir laslielakä^ ASV minis­trijas
vaditäjs, ir spitfgs strädätäjs,
labs runätäjs, het tai pa5ä laikä ari
labs kläusitäjs, ja nmä citi, un nekad
nezaude htamoru.
Aizsardzibas ministriju apvienosa-nas
gadijumä amerikäi;iu prese daudz
rakstä ari par tiem spekiem, kas ta­gad
nodoti Forestala gädibai. „News-week"
velti liim jautäjumam vairä-kas
lappuses, kuras no vienas puses
apskata armijas vina 2elo5ano$ par to,
ka kongress grib brunotös spekus
samazinät, noi otras puses militäristu
atzinumus, kas räda, ka ASV bru-
Ootie speki nebut nav tik väji. Kop-savilkumä
laikraksts apraksta to, kä
militaristi iecfomäjas ASV brujjio-to
speku iespejas uni darbibu eventu-alas
vajad2lbas gadijumä.
Amerikä^u armijas iflifei-afagtg
,,Stara and S t r l i ^ zi^oja, ka Hali-faksä,
JäunskatijI, teradies Kana-das-
Baltijias palldzibas komitejas
sekretars Eiropä barons Sesils Hans,
laikoxnitejas i n t e t ä apce^otu Ka-nädu.
Vädskl nmäjoSo baltieSu
Pec amerikäiiu militärsoeciälistu I ^^^^ ^^^^
tviiessu aEr irtoop, uk au np nraedfzfeenl j ApSV£ A>VIViTSS! aP'^^e t^o t ä m pelrasboan äamp,m eäanäs vietä i « *
cijas a r J j u Ä« ^ ^ be^nedaudzäs rindäs uz- Sodlen, 8. augusta, Anglljas prein-
MerikSm vS^^ f z i n ä m loti dafidz. pers EtHjs stasies apakSnama priek- SSkSnS^avlln^i^^^^^ toädäs»^ ^ Pa^Sv kä- lal izprasitu ta piekriilanu ja\mam
pä bija S^l^ Kanädas-Baltijas palldzibaskrätoieku vakiibas plänam par
Scb- ^es M t S ^ S P^^^^^^Ja- C>tr^ärt, täs s Ä r s El- kastisku ärzemju preCu importa sa-
S j a 'Äf i nakte^^ ^ ^^cu ba^ns Hans. Tre§. mazinäSanu. ieverojamu lielbritani-sainit
u T Ä uz S S s t Ä k f ^^^^^^^^ interes§jas par Ka- |as bnii^oto speku samazinääanu, lie-jas
nes" Piekrasti, ko ka-k^^^^ Ceturtkärt, Väcijä Ir liels, Uu pa5u zemes produkdjas kapina-
5 - ^ _ I skaits vädski ninSijoSu baltieSu. saniL lemeals 5im prasibtäm ~ dola-
^uft^^T^.^^^^T ^^^'^ sala, Piektkärt, barons domä, ka Kanada ni trOkums. Sekas jaujaajiem iero-taa
AbV un -tas sabiedrotiem butu butu laba vietä DP. beiojumiem — vispirms tas, ka ang-t
^^o^^U h Jänodrosina Diemiel, blakus tik'daudz faktiem Uem, kas jau lidz äim ilzTvoja tau-
^giijas salas, 2. janodro§ina savas rodas tik pat daudz neskaidru jau- PlÄ bOs jäiztiek ar vei mazäk gajas,
Dazes Eiropas perifenja un jäatrod täjumu: pirmkärt, 1J;O tuväk nozi- «azäk sviesta, maizes, sakpu un
jaunas bazes, 3. jänodroälna atbal- me värds „Baltija" komitejas no- augju konservu.
rS^lil^f tad turtkärt, kas ätai gadijumä dconäteL^Jfe^^f^SoSoÄ
g n i lA BBOtaABgMA IZ MEMEJ3P IER0BB20J1IB0BU —
IZTBCKTJMS NEDE^Ä - ZELT8 U N T&BTSPAPIBI - KÄD&3 m
NAaONSLIZÄCUAS SEKAS ^
?u'Ä'^"" säkt.Eiropas inväzi- ar värdu baltieäi vai zi^ohxmäUJ^^ES^dTt^;'£Sn^^^^^^^ 'iti^^^^r.r^-.B^^u^I!^ ^t: piekrit un pare^o, ka kar§ butu ilga | butu käds sakars ar §o lietu? n,jaml_mlaboJles. Valdiba. pec .J»ew
savstarpiga nogurdinääanäs. Sis ap-stäklis
lielä merä atkarigs no ta, ka
eventuälais pretnieks organizetu ze­mes,
ko vii^s okupetu. Katrä gadiju­mä
ASV un täs sabiedrotie butu lie­lä
merä atkarigi no Eiropas tautu
partizaniem.
York Herald Tribune" Informäcijas,
nolemusl tä rikoties täp^lc, ka nepa-redz
iedarbigu amerlkäioiu palldzibu
MarSala pläna ietvaros iträk kä pec
gada. Käds augsts ier§dkiis izteicies. DAZOS VARDOS
Beztrokfina UdmaSiiias, lidmaäinas. 1
Bez tam ASV un täs sabiedrotie P^domju aviadjas sasnlegiuni de-censtos
ienest karu ienaidnieka aiz- roonstreti svetdien Maskavä padom-1 Anglijas ärlietu ministrlja jau ieva-mugure
ar täliem uzlidojumiem. gaipu aviäcijas dienä. StaJlM runä m- dijusi sanmas ar d^^^
ziijiS loti svarigl tä sauktie polärie h^^ris, ka padomju aviScijal jabQt sojlem, kas neplecleäamt tipSc, ka
apsverumi". Lai san amerikänu ftii- P ' " " ^ vietä pasaulg. visa dnzumä paredzets atsaukt gan-
Iltärie eksperti visvalräk domä par J»**». kufä izbeguSI 9 Norvcgijas driz visu anglu karaspSku no Grie-tieäo
aizsardzibu un vgltl polam vis-h'y*s"nB»',sa?nieffusi iKanariju salas.Uijas un ttalljas Abas 5Is_yalstis
lieläko uzmanibd täpec, ka no tä pu- lä??' kad jadita bija izbSgusr no vistieäak skars pläns samazinät Uel-ses
vai päri Grenlandei, vai AJaskai N°r'f,^^\ P^™™ '^^"I-^ bntanijas bru^otos spekus, lai gan
ASV visviegläk sasniedzamas äie pa- Spanljas ostä Vigo. Ti» to apsargäja zipo, ka spgku samazlnääana 3k3rs
äl celi ari vissvarigäkie preluzbru- ^^ds späou minu traleris, bet Fran- an anglu okupäcijas gamizonus Vä-kumiem
no gaisa 1''*' valdiba atteicis ziijot, ko domä leija.
Pieijemot ääda kara iespejamibu. l^^lStÄ^n^^SÄc Tam'°^^^^^ Tirdznieclbas kameras priekäsSdls
ASV, W „Newsweek" speclälistu at- S"^.^" ^^Lo^ItÄbraSlbf' S t ^ ° « ^ ^2? ^^'««^ zinuma, daiä zipi sagatavotas väjl, t"'^'^'^^ ^° Vlgo atkai izörau ^ija izlldojls m Parizl, lal tur ap-bet
eitä zipä loti labi. Lailuaksts r " | : , „ - - . ^ Hliahet^ " tirdznieclbas roi­min
äädus apstäkjus: 1. Gaisa spS- L Mmmh^tPm, ^7 20 no Vietnieku Kleltonu. AngU grlb
ku valdiba domä, ka lespejamo preti- ^ i ^ f P a n ä k t atvlegUnäjumus notelkumos s n ' S „ f 1 ' U \ Ä SS sai»»i«cibas ko«l.U« norai- f^^ASV alzdevumu un tä atmaksä-
ASV 8pSWent 2. ASV arpiija Ir no- ^..^^ ierosinijumu itsträdät jaunu ^ ' ^^
telkti skaltllskl mazaka, bet, domä- i^j^gndäru Dolaru trQkums Ir vislieläkä ang.
jams, labak apgädäta. Bez tam ta- giavenajam Meläemss porcelänam, h u ralze. AngUjas imports Sogad bl-gadeja
ASV arnuja jopro]am ir Ue- ^.^j,, Drezdenes,, tagad mainita jis lieläkais pSdSjos 27 gados. Ik ne-laka.
kadu valsts jebkad vesture ^^^^^ _ j^rustotu zobenu vietä dSlu Anglijä ievestas preces par 30
niiera lailcos ix uzturejusi,_ un pat ^ porceläna r^dzams sirpls un mlljoniem märciou sterlliju. Ik ne-vismilitanstiskakie
amenkapu nulx- hmurs " deju izvestas preces par 21 milj.
taristl nekad nav prasijuäi, lad ASV ^^^^ ^i^^ ipaSnieks iesnie- märdiju sterli^u. Katru nedeju Ang-sauszemes
speki butu skaitbski t i k K divjoslu saimniecibas padomei Uja tädä veidä zaudS 9 miljonus. Ar
heh, ka Uelakas veca kontmenta ar- ^ ^ ^ ^ ^ pieäkirt vipara pirtikas pa- äo zaudSJumu straujl dUst ASV aiz-mijas,
kuru aizsardzibas »Kdevumi ir pii^de^as tapat kä asinsdevejiem devums. No 937 mUj. märciiju, ko
pavisam citadas aabas, 3 ASV spaci- gUujnjcgs jo vin§ ar savim asinlm Anglija saijema no amerikäijiem pa-gaKais
leroas ir flote Ta ix visspeci- ^^^^^^^ ^lusas. gäjuää gadä, 612 mlljonl jau Izlietoti.
gaka flote, ko pasaule jebkad mie- ^ Anglijä konstatJiU saslimSanas Ja saimniek(^ana turpinätos ITdzäl-ralaikos
redzejusi. PatiesJba ä: no- g^^jj^j^j jjgj^u frieku, kam epi- nejä garä, tad viss aizdevums butu
te taga^paraka par visas parejas pa- (jemisks raksturs. izterets jau näkoSä februäri.
saules uotem kopa gan lieluma, ganl vnh»ia. nrSmiiia. niar HterätSml '
iedarbiguma zipi. 4. Trumpis ASV Skirta ffiai 28 g v ^ar saprast, cik säpigi Angiuas
rokäs ^ atombimba. 5. ASV ir 15 ' g Ä Slaf 'S^kefei par strädnieku valdibas locekliem bija
milj. apmäcitu viru, sakot ar äofe- "°3,f^' MsJiia" ^ ^^^^ T*'**^^^
riem u^ sttelniekiem un beidzot ar S n i e c e kaS laikä^Slvoja z S g»<^" ^^^^^"^ "^^'ä*™ P""'"
kdara spedälistiem un iznidnätäju f ? , ^ * ^ ^ ^ ^ ^ ^ ! ^ Etlijam bija jäziijo par stä-pilotiem,
kurus var iesaukt katrä lai- esmu^oi^eÄ^Ä" Ä m ^ v"!^" P^^f^' M "
kä. Tie ir pagäjulä kara veteräni. nubTicffa ar ps^^^^^ "^^^"^ H* Pa^f d^enä bija
Ir gan atzits. ka ar katru dienu. k . | S a Ä f J v K Ä e r l g o s | Ä l f uÄ
paiet, vii?i Icjust vecäki un
aizmirst, ko iemäcijuSies, bet patla-ban
viijaem joprojäm ir neatsverama
aizsardzibas konta vertiba. Militäris­tu
verte jumi par to, cik ilgi tie vei
savas spejas saglabäs, svärstaSjStarp
5 uii, 10 gadiem, 6. Vlssvarigakais
no visa tomer ir tas, ka ASV ricibä
Krievi iepcrk
Bcrlmes senlietas
ties no ieceretäs piecu dienu darba
nede]as. Taisni Sai dienä valdibas lo-cekyem
bija jäizrunä baigie värdi —
..valsts bankrots".
strädnieku partijas nacionäliz^anas
programma. Bet saimnieciskl a t^
^{oSanis nav 8äku;des. Laikam gm
nepatlkamäka par opozidjas Mtiktt
strädnieku partijai bijusi atzi^, ka
viijas paäas mlnistri tagad bijuM
spiesti iestäties par tiirpmikäs na-cionälizeSanas
programmas vildnfi-
Sanu. Par to runäjis premjlrs Et­Hjs,
par tx> runäjis ar! apgädes mi­nistrs
Vilsons, kas pieprasljis, lai
nacionälize tikai tieSo t§raudrQpnie-cibu,
kamer visas ar t§rauda ralo-
§anu saistftäs blakus nozares lidz
turpmäkam atstäj pri^tä^ !J)aSumä.
InteresaptiTJai sakaribä pieminit
rakstu J^eue ZQrdier Zeitung** par
rupiiieclbas nacionäiizg§anas sekäm
Francijl Sveices iaikraksts k(msta-te,
ka Sada rlciba nav vis uzlabojd^
bet lielä merä kavejusi Frandjas uz-plaukumu.
NacionälizSto uzi^ämumu
darbiba kluvusLgausäka un neiedar-blgaka.
Ironiskäkarti Frandjas
sodälistl, \kas tik nikni karoja tret
trestiem, pfc uzij^mu^u nadonäUzi-
§anas säk %pvieno)/tos nnmmutu"
kartelos. SträdnieJcu attiedbas ar
nadonälizeto uzoemumu vadlbu ne<*
vis uzlabojäs, l^t pasliktlnäjas,
streiki klQst v€i neatlaidigäki un ble*
Tas pats. kaut ne gluji tik Heli
marä, virojams ari Anglljf Ari tur
nemitas streiki nadonäliz5t<^s uzijö-mumos,
kaut nevarfnoliegt, ka
strädnleka disciplfna un pieriäkuma
apzioair daudz Ueläka. Si apzinlgu*
ma d§l ar! Anglijas Jaunäkäs krizes
verota ji pasaules prese nesagaida
krasas pärmaiijas vai oat valdibas
krizk Ang]u tauta gan prasa no sa­vas
valdibas atklätu valodu, oet kad
§o' valodu dzlrd, tad vlslem 'Tdzck-
Jiem cen§as savu valdlbu gratl bifdl
atbalsttt „New York Herald Trlbu-ne'*
par to raksta: ,,Jautäjums tagad
ir täs. cik daudz v§l angju tanta ar
mieru taupit. Un pat nlknäkle sträd­nieku
valdibas pretlnieki uz *D ut-bild
— loti daudz!"
A Lp.
Lidz. valsts bankrotam Anglijai
gan vei ir tälu, Amerikäijiu lalkrak-
Berline patlaban ir vismaz tikpat | sti aizräda, ka sliktäkä •. gadijumä
rc-zelta
nekädi nebutu vafijusas sai ka;-a uz- ^^ire, jo citäs ir ärkäi-tlgs klusums. sargäts noslepums, bet visiem esot
zmo par savu
Cechoslovaiiijas ^ärlietu ministrs
Jans Masariks 1. augustä Prä^ä pa-skaidrojis,
ka lemums par Cechoslo-vakijas
nepiedaliiaiios Parizes kon-
^:^^ence piei^emts bez ipa§a spiediena
no Maskavas.
Zi^ojot par savu un ministru pre-
^icienta, komunista Klementa Gk>t-valda
braucienu uz Maskavu julijä,
Masariks konstatejsi, ka viijii neesot
^2 ^'laskavu „pasutinäti", bet jau
aivas. ned^ilasi pirms aicinäjuma uz
?ari2i izteikiisi velesanos sastapt
Sta]inu un Molotovu saimniecisku
:3utäjuma apspriesanai. Jau pirms
sarunäm arabiem. padomju valsts-vlriem
bijis skaidris, ka pasreizejos
apstäklos lemums par picdalisanos
Parizes apspriedes revidejams. Sis
CedioslDvakij,as leniums ' nenozlme-
3ot täs ärpolitikas mai^u, un tä jo-
Projäm cerot gtit nfepieciesamo pa-
Hdzibu no rietumiem „parastu ko-
^erciälo aizdevumu veidä sevislpem
^oiukiem'\ Pec Masarika domäm
varet." Sodien ji rupnieciba ir pla- pärejo noza^u tirgotäji vaimanä par zinams, ka anglu zelta Icräjumi Ir
§äka un iedarbfgäka kä jebkad. preöu trukumu, kamer antikväriätu otri lieläkie pasaule pec ASV kräju-
TJpu/curppif» I j^äjumi, §lpet, ir nebeldzaml. Dlvus miem. AngUjai pieder ari daudz ak-gadiis
no vietas berlinieSi nesu5i uz 1 dju un vert^apiru no citu valstu un
vecu. lietu tirgotaväm savas manti-1 ar! ASV röpniecibas uzi?emumiem,
Ibas paliekas, un vei annen liekas, ka kupis tä sliktäkä gadijumä varetu
* piedäväjumiem tik dri:c nebus gala. j pärdot DaM amerikäi?u pollti^i tä-
Preteji izplatitajam "uzskatam, i o p^c jau lzteiku5i domas. ka Anglija
tirgotavu citigäkie klienti nav vis nebutu pelnijuslliel^
amerikä!;u, bet krievL :Kamer ameri-j A S V , |C§ to saiiemtu dtas valstis.
käi;ii xm angU i^rkotles individuä- jciti gan Iestäjas par plaguätbalstu
pasreizejais stävokHs nenozimejot 1 ^ i^teideskäds ^töjv^^
Eatiesu Eiropas sadalisanos, kas tie- Jf «'^«^^^^^i ^ 11^alf ^5 Bet, neraugoties uz zelta un^verts-
§ära butu bistama. Gluä oträdi, ^^kS £ papiri kräjumiem, jäsaprot. ka Ang-
Cedioslovakija veloties tädu ^^\^]^s saininiekotäjiem nav vlegla
savstarpejas palidzibas paktu ar Ä ^ a r S S ^ W i« ««^i tai dienä kad kurinä-
Franciju, käds tai jau pastäv ar Pa- P^,,^r",^r^5J^^^ k f ^ S mä sagädes ministrs Sinvels atkal
domju Savienibu. S?^oS^aÄ^eätöde3.Trtk<:toäjl strädnlekus pavairot ogju
Pirms sastapsanäs ar Stalinu M a . ^ , ~ jepirksanas k b i e d r i b ^ ie- P"?!^,'^?^^' f ! ' ^ v ° ' S l £ ° M 3 '
sariks atzlnis, ka situaaja sarezgiju- pij-ku^as reize 30 lidz 40 ser7izu. P^is Irul^s. ar ASV oglem. Anglilä,
sies, jo rietumos izteikti uzskati, ka ^ K r l ^ ^ t^gad ^^^y^g^ sa- ^ « r a a bagat^a vairakus gadu sun-
Cechoslovakija, pienemot ielugumuL^ iepirklanas sabiedribu darbibu, ten)» vlsUel^ä m«-a dlblnata uz
uz Parizi, butu nodomäjusi grozit ^ to darijumi saistot paräk daudz melno dimantu - akmeijogH, vagad
savas attiecibas ar Padomju Savie-1 U2maniba3 §ädai kapilälistiskai ak-1 Jaieved oglss!
daudzi, gan
. ^ „ täs, domä,
retu izmantot par ierod tädiem seniietas tikai savä joislä un alzlie- ka vainiga strädnieku valdiba. Zi-merlpem,
kädi Cedioslovakijäi ne- g^jj Berlines a^tiemi iepirkt joslä ijas, ka draudetu valdibas krize, gan
butu pieijemami. Tädel, kad pa- mantas un pärvest uz ]3erlini pärdo- j §^et pärsteidzigas. Etlijs pazinojis,
domju valstsviri norädijusi uz §o Airierikäiji un angji seviS^ ka viijam nav nodoma radit koali-apstakli,
ari pasiem öecbiem jau bi- hgijjiereseti porceläna. kamer franä djas valdibu, kä.to bija ieteiku§i
jis skaidrs, ka nepiecieäams pirmo vislafaprätäk ieperk stikla un kristal- daä konservätivie. Bet*tas neiz.sledz
lemumu grozit Baumas par kadiem la izsträdäjumus. Tädu nav trökums, visropietnäko un bargäko kritiku,
Maskavas draudiem vai ultimatu JQ Berlme pärpludinäta ar Bohemi- kadu strädnieku valdiba lidz sim
esot mulklgas, norädija Masariks. jas stikla precem, kas Berllne no- divi gados piedzlvojusi. Sais divi
NYHT I kjuvusas Bohemijas okupäcijas laikä.' gados punktu pa punktam izpildita
Runrifänijä
vei valda
karalis?
Rumani jas karalis Midiaels ir val-ditäjs
monarchs, kas nevalda, Tä
vipu raksturo „New York Times",
kas vei plebilst, kakjeoretlski vii;i§
var atlaist valdibas, izsludinät jau-nas
veleäanas, amnestet, ierosinät l i -
kumus. Prakse visa reälä vara pie­der
komunistiskajai Petera Grozas
valdibai un krievu armijai, kas jor
projäm okupe Run>afiju. V
Divrelz nedejä kai^is Micteels iz-pilda
valdltäja monardia iormälltä^
tes, ierazdamies Bukarestä^uz „ap-spriedem"
ar sava kabineta mini-striem.
Pärejo lalku viijl pavada,
cejodams starp saväm dlväm rezi-depcem
— pili Savarsinä tuvu pie
Ungärijas robe?.as un pili Sinajä, kas
atrodas augstu kalnos 150 km no
Bukarestas. Vipam pieder 10 autö^
mobiju, Viena divmotoru lidmallna
un viena sacikäu motorlaiva. Vipam
patik braukt ar visiem §iem satiks-mes
riklem tik ätri, cik vien tie spej.
Vilja slaidos automobilus bieii redz
traucamies pa Ruiiänijas iosejäm,
un vienmer pie sturesir karalis pats.
S^et diezgan mMiski, saka ame-rikäpu
Iaikraksts, [ka komunistl at-lauj
Midiaelam, kas ir väcu Hohen-colemu
dzlmta:^ a^ase, palikt uz
Rumani jas troija. ViensJemesls va-,
retu but tas, ka Midiaelam loti daudz
labvelu rumäuu zcmnleku vidu Oirs
iemesls varetu but tas, ka. vii)5 bi-is
pietiefeami veikls tad. kad zem^ le-näca
krievu armija. atteikties no sa-darbibas
ar Antonesku proifl^ad^tisko
valdlbu.
Tomer pa5i ped^JS laikä ienäkn-ias
zipas, ka komtlnisti tag^ sau­vo
joties no Mldiaeld atbrTwbes vai
vismaz ati;^emt vinam per^jäs förm^-
las varas atliekas. EeportJefi z^no
par pieaugo§u antiiminar^UÄticka
noskaijojumu valdibas «pHnd^ itr».
pieaugoiu^ sat"^ukumu gal ma ÄPHT>-
däs. Amerikani un angi^ krr itcvi-vis
Bukarestä, zipc, k^kriev^' aclin
redzot negrib. lai tad. tead vira «avu
armiju no Rurnänjjas atviTics- tw
vei paliktu monar.Ti^, ka> vareta rr^.-
tinat iespaldotPadr/TQju Savientha:
labveligo valdibu /
NYHT
wnnriiiiiBniiii ' i vfi'-