Bavarijas Latviesu vestnesis, June 27, 1947

              r
I^ATVIJA, 194,
tevemliiod elektriskäs sn„i^
lapuie- möfa velve bei J ^ ^ ^ - Bet
teflTMS main kalpo lieiaa, iyiSS*'»^?
b-mOp ffljas, kas nodroäba • >
fe.Bal-Uazäkiem iebrE^-^^^s attS
fcl ta-1 Galsmu ejas däjrvIeT^S
h.,.;, stradmeka personleä , ^ai C
L^ar- ^estipruiät kädam^ll'"''«ä"5
irdie- 2 daläs. Pa vienu iT^i!^*
Idiem. sas un padara mT^f^^^Z
r K zobi un lup^;" "^^acubj?
Tad atkal stunda säiipr,
^ 1 un to nosleS *ä
nakoäai maiijS^-ji^Nv
alt_as;vakari9as, bet m f f i :m
c i g * . Ja täs butu gSSÄ^»^'
'su sievas. Man peS?^'^'i'*6
«ajM un taukvieSTt
^udz, bet kopgalds jau^ii*-
tä- ple sirds. Skaitu »^i»
mu,-esmu pifaigi paedis
12am tomer esot par L f**
mm
im
Im
fipö
im
Mu
ittä-ipes
lii
10-
1**'
i
vlfis..flaIidzinDt ar izpeClt
var at}auties nopirkt ar^' «
Sejienlesi savukärt ^^dl"^»*
sezonas. .preces esot d S u""
shrädnieki zelojas par n S tni*
krnnu. Nav ari jäbrlnäs S ^
kä da2s te saimikrÄ?^
natidu jau nu nevar. KE 1 ^
jäizlieto lietderlgi. '''^
BeJIi pre* niums ir laipni TäÄ
Ir ari mOsu meistars, k a s Z , / -
39.gadiem 24 pavadi f p Ä
s^u istabu dzivokli, ko 5' S
dzivo ar sievu un 2 berniemTfÄ
•kai jamaksa 360 franku. Nmt
n»us apmekleja ari saditas d i r S
un sarunas izteicäs, ka musu £
nes busot gruti apmierinät a/te
yokjiem. uzijiemumä. Bet dzivokus
kF.fiagädät ari priväti. So S
mu gribu izkärtot drizuraä jolr.
yien plust klät jauni strädnieM -
itB|l, ukrai^i krievi, poji, igami
Vakar eatiku ari pirmo latvieö M
Blgas. Garastävoklis ir mozs, Ail
darbs lidz sim sevls^u piepQli jav*
prasijis. - .
I ..^adUe ir faktiskie apstäkji, Ceni,'
ka bOsu ar -so izklästu pakalpojii
aaviem tautiesiem. ' Mani draugi, kas •
•gaida no manis vestules, lal piedoii,
|Aa nevaru uztakstit katrara at»
LY. .^^ daudz visädu uzdevumu.
IPie tlem pieskaitu ari franfiu valo.
das lenjiäclsanos, • kas nepiecieäama
ne tikai pazeme, bet vei vairäk ik'
dieUös dzive." A,R,
VESTULES
REDAKCIJAI
Voldeftiärs Kärkllijä, Hi5
'; • LtJOUMS TAUTIESIEM : J
:PSc taHi, kad uz Angliju darbä
Sika d.öties DP no Väcijas, latvieJa
lalkrakstos parpdäs diezgan daud!
rt |:akbi'auceju vistules par dzlves ap-
Stäk}iem un lespejäm Llelbritanijä.
(IjIJaudz vestu4u . no aizbraucejlei»
sä^em ari -vinu radi un draugi. Sa*
lldzinot SIS vgstules, rodas diezgan
pretruniga aina, bet, kad so vestula
tetäJi.paSi ierodas Anglijä, tadiz-i
rädiä, ka Istenltaa galu galä ir Vei
fiavisam citäda. Käpec tas tä?
./Sl^et, vispirms täpec, ka Itatrs
iebraucejs zi^o savus pirmo s
ie^äidus, un pirmie paviräie no*
virojumi ne vienmer atbilst isteni'
•bai.; Pamatlgäk un ilgäk iepazisto-ties
ar jaunajiem apstäkjiem, izrs-das,.
ka klät näk vei daudzas citas,
pittnabrldl nepamanitas ipatnibas
vttt parädibas, kas tä vai citädi m
lielä merä iespaido äejienes dzvi
Domäju, tas butu jäapziöäs tiW
vistulu rakstitäjiem, kä lasM»";
Dietazel jäsaka, ka tas, kas lid2 sim
lasits, pa lieläkai dajai bijis subjefe
tevs pkmo dienu skatljums. Räs-.
stot nekad nevajadzetu aizmirst P^',
.niinet ari vietu, uz kupu'ziijoju»^
fatöecas, jo apstäkji visäs vietas na»
.vienädi. Ja tä jau bija DP nomeK
nes Väcijä, tad äe atl^iriba ir W:
Udäka. Pat algas un izpej^as lesF
jas Anglijä katrä äpgabaläir ciw
Idas; Lai vlsas sIs atsl^iribas «
{klästltu, butu jäsaraksta vesela D"
•äara! Täpec; gribu lugt visus taiwf^
äus Anglijä,'rakstot vestules 'f?.
,rakstiem im dfaugiem ^J^L
but, uzmanigiem ar vispärinajumie
, un ' pirmos ä r p u s I g o s iesp^»
Ineiztelot jau ikdienas dzives
,,bas' aina. So vestuju un sacerer
mu lasitäjiem savukärt 8"°''.
l;Pie sixds no pazii?äm telotäm aui
tulit jau netaisit vispärigus ;
'jumus, ipasi täpec, ka tautiefl
'Vacija taöu nav iespejams sos ia
izäuguäos prieksst^tus salidflB»*
I
mm.
m.
m
mm
m
m
m
^^gl^rakstos un sanäksmes bidd
^rrvsDäts jautäjums par jpailsu trim-
^ jaunatnes davi un qsntieniem,
Die kam noverojaxnas diezgan lielas
^ffTD^BOvi^^ sabiediibas da^
]a jaimato^ i^teu par*
met # yienaldzibu i^^^
ya kidtöras jautäjtimo^
^ atouiSanos^ ar^^^i^^
l2priectov^^^<^ jaunatnes
liekas, ka jautäjums mums k|us
krietni ^ i dr
dtas tautas yerte patreizgjö^
te ka i ^ u
^em uzdiä^nimiem/ ka^
Jaunatnes centieni. Tagad, kad nedzi-vojam
savä zeme, bet esam s^iesti
dzlvot dtu tautu vide, miuns jäbut
^jlg%m P ^ but gata-filni
visg^ könkurences CXH^BL
V&djbf t i ^ dzivi jaunäkä lai-kä,
mes tur redzam daudz täda, kas
pelna ieveribu un ari atdarinäSanu.
KafS pärlieoinäja pasauli par är-kärttgl
svarigo zinätnes lomu, kas
tik jfitami ietelar^
tu un t i Iznaki^ ietekme
pasaul§ tad nu ir radiisies ärkärttgi
lielä interese par zinätni \m tas sa-snieguxdem.
Si interese ir pän^§-
nnak vlsas tautös un visus sabiedri-tos
sl&(^us, bet visvairäk jaunatni.
Vl^lrms jahoräda uz UNESCO —
AiJvienOto^^ N^^ audzinäSanas^ aa-natnes
uh k ^
binäSanu. Interese par §p organizä*
ciju bija tik' liela, ka dlbinääanas
gaimfce 194^
Irtedalij^ 44 valsti; pärstävji. Si
organizädja projekte attistit ]oti plä-
8u un "^^i^gu daii)!^
vispar kultöras veicinaäanai. Tur-pat
liondonä 1946. g. 20. julijä nddi-binäja
ari zinätnieku vispasaules sa-vtoibii,
ar/ 35.000 lielu bledrtr skaitu. 1946.
g. septembri Zepevä notika Eiropas
zinätnieku sastapSanäs, pie kam §1
konference turplnäjas 12 ;dienas. No-lemtsSSdas
sanäksmes turpmaksa-rlkoft
ik gadu. Bez tam jaunakä lai*
k§ notikuSi da2i starptautiski kang-resi
spedälos jautäjumos. Starp*
tautiski zinätniski kongresi notlka
ari agriSk, bet tomer' ir izjutams, ka
interese par zinitni un täs veicinä-iianu
paSlaik ir spraigaka, nekä bi*
^ pirms oträ pasaules ka^a. /
Bez änätniskäm. problemäm ve-cäkä
paaudze loti dzivu int^rest izrä-
4a par jaunatnes audzihäSanu un
audzln^aaas virzienu* Jau 1942. g.v
kad kapi vei bija piina gaitä, Lon-donä
sabiedrotp valdibu izglitibas
mtoi^ pirrunäja da^adas kulturas
im midziniSa^ TC ari
ladäs UNESC^^ diibinäSanas ld|ja;
Apingram täi laikä Amerikä
notlka 20 turieties vadstu i)ärst§vju
kosiC^ence to pafiu jautäjumu iz-tix^
SanaL Täl& atzimljäms, ka
stjEutptauitiskä jatma^
Uga ^946. g. sasaucä jauc^
nes au<kinaSanai veltitu steriptautis-ku
buiferaiQlr^^^^A^
pieto pagii^iens^^i^^
öatnes audzinääanas un izglitöSanas
yirzienu. Pinns oträ pasaules kaf a
izglitibä, it seviäji a i ^
piefturejäs pie^ äauras $peciä-
Virzieiia, s j ^^
psor Sat^^ ,—
tedmi^äem.^^^^^^^^T^^
ööibu s^pri a^ PriekSlasiju*
aä kädä Anojaa radiofonä bija
teikts, ka lauru 1edbni]{f:u g^
^ aprobeiotu redzes aploku vedot
uz bsai>ati^^
P» ciivadehi ar vesellgiem uzsdca-tieiÄ
par "dzIvi un kuJ^ru, jaunie-item
iidodot i e ^ ^ vispu^
attiStittfis^^^ jaunctoes
«udziz2i§8n&s viMeh^^^
ASVv Ari te^^^ atrod, ka vienpi^iga
Sauru techi^lpi gatav<^^
kultilri^^^^ Jaunatnes aiidzi-
?^f^^Sän^ ienest vsiiräk humä-audzikgius
ietdc^^^^
ar ktdtOras k k ^ i m p(tx>blimfim,
loa ar päscmles aLaveni-ko
lycstnie^
yki äeii atumetie fakti Hecina par
p a a ^^
t&i jaunalnes auzinäSanas prcAle-p
ö a Bet izrada
Melu tnt^resi uz 2 ^
i^^iitibtL ir
profeso^ koäiunija^ kas
Väcijä augstskohi davi» zl3;to, ka
yScu s t i K ^ strädäjot cen^gi un
Vädjas univer^tät^
ua^emt visus tos jaiäiiieSus,
gPä) «lud^
m vasaraa sexnestri
tökuSies 7000 j^udet gribetäju, bet
uniyersitate vareja uz^emt tifesi
JSOOi Ä-Iinchenes universitate pietd-*
«wäies 5300 kandidätii, bet varot uz-
^tot tikai 2700. liels studentu pie-pludums
noverojams ari citäs Edro-pas
valstis. Hoiand^^
•a priek§vakarä bijis 12.600studai-
«ejuää semestri 20.900.
lemto st^dentu^aits pieaudzis
no 2644 uz 12.315. Norve^jas valdi-ba
pa2ii;^oiusi, ka dibina otru uni-y
^ t a t i , jo Oslo universitate nespej
Jtepemt visus tos jaunieäus, kas ve-
^ studet ^ ä , saKdzinot ar kiku
pirms kapa, augstäcoläs v ^ iestä-ties
tris reizes liell&s jaunieSu
äcaits.
Ärkärteja interese par^^^^i^
verojamä ASV jaunatne.^^
1943. g. studentu skaits tur bijis
780,000, bet pec kapa to skaita pie-audzis
uz 2 miljoniem. Valdiba
pieäl}:irusl atvieglinäjumus studen-tiem,
kas piedalijas kapä. Sis priek§-
rocibas izmantojot 27Q,000 kajra da-ia>
nieku. top teikts, 'ka Amerikas
jaunatnes plOäana uz augst^oläm
pieijiemöt draudigus apmerus. Käda
salidzinot jauna imiversitate, kufai
paSlaik esöt 12.000 stud^tu, sagai-da,
ka tuväkos' gados to skaits pie-augSot
lidz 25.000.
Ne tikai studenti, bet äri citi iedzi-votaju
slä^i ASV paSlaik izräda
Joti d^ävu interesi par savas izgliti-bas
papildinääanu un grib ieh^ut
rtugst^oläs kä brivklausitäjL Pro-fesori
nolasa lekcijas strädnieku sa-pulceSanäs
t^päs,(|lekciju cUdus ra-difonä,
izbrauc uz citäm pdlsetäm
Jaat priekälasijumus. Visvairäk Jau-dis
interes§jas par ekonomiskäm un
sociäläm problemäm.
Ari Väcijä tä jaunatne, kas neap-mekle
augstskolas, izräda lielu in­teresi
par izglitibu. Sis intereses ap-mierinääanai
lieläkäs pilsetäs ir no-organizStas
tautas universitätes ar
loti plaään)^>xm yisp^^ program-mäm.
Par tautas augstskoläm yäcu
jaunatne )oti dziva interese. Piem.,
Diseldorfas täutas augstskolai ir
7000 kiausitäju, no kujriem 70 jau-näki
par 30 gadiem^ Vislabäk ap-mekietas
prof. IMtercba^
par Kalna spredi]j:a sociälo etiku.
^et pats svarigäkais notikums jau­natnes
dzives virzienä ir radies ar
kadu jaunu pasäkumu, kas näk no
Amerikas Savienotäm Valstim. Sis
jaunais pasäkums ir jaunatnes zi-nätniskie
klubi (Science-Ciubs), Sa-jos
klubos apyienojas abu dzimumu
jaunatne vecumä no 9—19 gadiem.
Klubu skaita straupais pieaugums
noräda, cik Mela interese par zinät­ni
ir ASy jaunatnei. Vei 1941. fr
pastäveja tikai apm. 700 tädu klubu,
bet paäla& td skaits jaiiir pärl par
lO.pOO." Si€j klubi darbojäs jau visos
ASV Stätos un §o jauno pasäkumu
pänjtouSas ari 18 citas valsUs, Klu­bu
vadiba \atrodas paäii' jauÄieSu
rokää un to dalibniäd InteyesSjas
)m ' d ö ^ t o Jdnätaes riö^^
vlÄVairäk uzmanibas Veltita dlbas
zinäfnem, fizikai, Ijiimijai, matema-tikai
un biolo^jai. Skolotäji vien-balsigi
liecina, ka zinätnisko klubu
darbibai vislab|kä ietekme uz jau­natnes
sekmem skölas darbä. Täde}
skolsÄ visädi atbaista klubus ar mä-cibas
lidzekjiem un instrumentiem.
No kluba dalibniekiem biedru nau-du
n(^asa un bieäi^t^^^^^
stu no valsts un pa§valdibas iestä-dem,
kä ari iw firnilm prlva-tam
persoriäm. Tie vjaunieäi, kas
klubu petniecibas darbä izräda labä-kM
I s^knies, sai^^ stipendijas» stu-d
§§anai. ^
Vei jänoräda uz kadu p^deja lai­kä
räduSos pasäkumu Sveice, Starp­tautiski
pazistamais Sveices prof. Dr.
E. Hovalds noräda, ka inaza valsts,
käda ir Sveice, näHotnes pasa\de va-res
nodro§inät sev stävokli tikai ar
sava darba äiigstu kviEditatt
stu izglita)as. limeni. Tädel jädara
iespijamais, lai studejoSo jaunatnl
augst^läs mäcitu izcili zinätnieki
petnl^. Valstij Janäk paligä
augstskodu beig\>Siem jaunieSiem sa-gatavoties
par izcillem apeclältstiem
Sakara ärfiö prof. IJovälda ierosi-näjumu,
Qriches kantons nolemls ik
gadus aitv$l€^^^ franku jauho
zihätnieiku atoalsrtiäanai.^^^
jau­natnes
dzivi un centleniem, smagi
paliek ap sirdi, doonäjot par musu
jaun^tni. Vairäk kä 2000 l^itvieSu
}aimfe§u^^^^^ 8^
ai^stskolis. Daudzi no vii^em uz-räda
teimnu cmtibu un panläcu^
nsus. Vit^ p ^ ^
ie^pe|ami atbälstu no trim-das
organizäciju puses. Lieläks
skaits musu trimdas jaunatnes mä-d(
s ari iimnazijäs uä paijaatskoläs,
un viaj^u skolotäji ar p#a(izliedzigu
darbu rupejas par savu audz&i;iiu
s e ^ im mäcibäs. Bet bez Sis skolu
jaimatnes nometn& Ätrödas vei diez­gan
liels skaits jaunieSu, kas savu
laiku, fiziskos un garigos spQcus
vienkärSi izSl^el Sporta sacikstes
nometnes pilnigi nomäc gara kultQ-ras
pasäkumus. Par cik tie notiek,
tie turas titoi uz yidejäs un vecä-käs
paaudzes dalibniekiem Jaimat-ne
ierauta sporta azartä un gara
kult&ra ar tas problemäm tai vierr-aldziga.
Aicinäjunu mäcities valo-das
un praktiskus arodus daudzos
gadijumos paliek tikai sauceja balss
tuksnesL
Ar nepärdomätu ricibu mQsu
daudz cietusi un valdzinäta jaunat­ne
novirzita uz nepareiza dzives ce-
Ja, pa kufu ejot tä neko labu nesa-sniegs
ne sev, ne savai tautal Mes
nesaredzam, ko dara citu tautu jau­natne,
un sayejai liekam staigäj pa
maidu celiem.
Prot Dr. P. Starcs
JS n is Veselis
Aizmirsanäs
Jau atkal lietus maigi £alo,
PuS viegls vejS no dienvidi^
Gar staru bQdu Qdens palo,
Tin dvesli miglas plivmiem.
Käds varens speks bij seniem laikiem,
Käds spoiums mazgä ads man!
Caur Uigadnibas mejiem tvaikiem
Ka alkS^a mizas taure skan.
Es aizmirstos tai dzimtä i>Javi,
Kur smario tikko plautais siens,
Kur enainajä upes gravä
Es peldejos. Bij olains pHens.
Skrien sappi dv§sele kä maipas,
Kä stari meios iigas plust
Is aizmirstos: dzird Dievä daii;^,
Ir asar^s no vaigiem iust
Ar BALK vidutäjibu jOnija säku-mä
Bavärijas valsts <H>erä Minchen§
notika divas Latvju baleta svetdie-nas
ritu izrädes. Nams bija pilnigi
izpärdots un atsauciba joti dziva.
Daudzas dejas vajadz§ja atkärtot
Publikädzirdeja daudz atzinigu,
latyie§u baleta mäkslai veltitu vär-du.
Programmä bija Romantiska
epizode, Habanera un dlvertisments.
M&ieäraksta Cel5 5./6. numurs iz-näciir
ar A. Kaugara, P. Ermapa, L
Bgrzipa, O. Liepipa, Z. tazdas. Fr.
Dziesmas, P. Aigara, V. Snikera, H.
Buduja, Ä, TamUias, V. Meiezera^
J. Kalnberza un Edg. Andersia
rakstiem.
„Ausmas" apgäds Eslingenä, Hat-haus
Platz 8, izdevis Fr. Bärdas dze-jas
„Dziesmas vm IQgSaniBLS Dzivftas
kokam".
A. Sväbes vesturisku
apskatu „Stä:sts par Latvtju un täs
kaimii^iem" angfu valodä izdevusi
Skotu iijga Eiropas brivibai (Edin-burgä).
Grämata ietvep vesturiskas
studijas par Latviju un Baltijas
telpu yispär un dod ieskatu par Bal
tijas valstu jautäjumu. ^
Latvije^ penklubs, 8azii;)i| ar Pen
kiliä)a centrälo or^hizädju Lon-donä,
atjaunojis darbibu. Kluba
centrs atradisies Stokholmä. Par
priekäsSdi ievelSts Arturs Berziijä,
par Äenerälsekretäru A. Skrebers,
bet valde F. Cielens un J. Grins.
Kluba biedrt Vädjä par vicepriekS-s
§aein ievll§3uäi J. jauhsudi^ii;^u
un JL Drifli^u;
H^lniäm^t^^
Musu nometnel ir izredzes tuvä-»
kä laikä piedzivottO^
visäm pasaules maläm. Jau kopS kä­da
laika pite vienas barakas säkä
äarboties siltie avoti, tä saucamie
geizert. Ndziirotäihä k
darbojas tikai naktis un vei nevie-nam
nav izdevies tos nov§rot. To-m
§r rita saulit§ kupo§äs un smario-
^as p^]{^ apkärt barakai lied-näja,
ka <^ptiskie maldi pilnigi iz-^
s l i ^ i Si savädä parädiba vei nav
izi:^tita, bet administrädja netaupa
pii]u un lidzek)u parädib^
roäanaL Ir izsolita cigareäu pre-mija
tam, kas pirmais redz§s gei-zeru
darbojamies. Lidz Sim nekädu
panäkumu nav, jädomä täd§}, ka iz-sludi%
ätä premija — 5 cigaretes -
ir sanigrä nleciga. Par zihätniädem
petijumiem up atkläjumiem parasti
pieS^ ordepus un Nobe}a premijas.
Administrädja, bQdama tais domäs,
ka par 5 dgaret&n katrs butu ar
mieru lekt no juinta uz eceSäm, pre-mlju
nepaau^tlna. . Rezultätä ad^
mlnlsträdjai nav nekädu konkretu
dätu par geizerleiDa Un vii;^i aizgäja
maldu celusr äugstS stilä sastäditä
apkärtrakstä So dabas parldibu ap-zimeja
par „visrup^o sanltäräs bii-tibas
park^mmu". -
Lai gan nometpu iemitniekl, kä
zlnäms, ir vi*usigl izgHtötii >^
tomgr diezgan pagrQti saprast,
kas t i ir par sanitäiv „bötibu" m
kä So „bötibu" varetu päricäpt Var-bät
varetu labik saprast, ja runä^
par sanitäro noteikumu pirkäpSkntL
Näk atmipä käds dts nometnes val-diSanas
apkärtrfQcsts, kas aizlledza
izplatit „nelegälas Rengas". Sis ap-kärtraksts
nos^^ pärllecibu,
ka Ir ari ,,legälas ^:engas". kupas it
kä nav aizliegts ffeplatit
Es domäju, ka relzem var§tu rak-stit
fejetonus apkärtraksitu stilä,
bet rakstit ai^ärtrakstus fejetonu
stilä nebutu ieteicams. Konkurence
tad butu pärak ^)eciga un es bul
spiests bankrotet. Mahas pozldjas
bija bistaml apdraudetas jau tad, kad
parädijäs „Noteikumi par ,uguns-droSibuV
Läimigä kärtä tos ne-viens,
izpemot mani, nelasija, un es
viens pats tur smelos vielu humo-ram
veselam pusgadam.
AtgrieziSos tägäd pie mösu gei-zeriem,
kas par ^ i t i visäm „böti-bäm"
intenslvi darbo jas. Jäsaka, ka
pedejä laika vipu darbiba nav tik
speciga kä säkumä. Zinätniska iz-skaidrojuma
Sai parädibai vä nav,
bet kompetentäs aprindäs nmäjot
ka daja geizeru esot bojäta un atro-doties
kapitälremontä. Pec tam viss
atkal buSot kärtlbä, Drumais
Janis Vesella
* M U Z U *
(3. turpinajums)
KOla ar Rieksta dampl, kas Wja
lazäks, täpec viegläkievedams ari
pa Saurajiem maju cejlemu KulSana
atkal bija svetkL Parasti kOla divu
mäju )audis ko|^, pmot klät v§l
kadu algädzL Man patika stävet pie
dampja, skatitieä, ka zlbeja virzulis,
klanis, kä griezäs^^arats, lode^
kä eoksteja t v a ^ pa
caurumy^iem. Ar milzigu mucu ve­da
dampim Qdeni no upes, kur to
piesmela är virlopu. Meitas ar pui-
Siem starpbriäos draSl^ijäs salmos,
uru kaudzes, balti dzeltenas, ^ug«>^^
tin auga. Pec kulSana^i daikärt no­tika
apkulibu balle, kur jaunieSi
dejoja Uelajä istabä.
Tad vareja g^^ Ziemassvetkus,
kas atnäca ar kupehäm, zvärgu]iem
pie ragavu ilkss, pärgSrbtiem dgä-niem
jeb budejiem, jokainlem, §r-migiem,
reizim baigient Jau priekS-yakarä
Maruks ar Micinu izraka ar
maizes läpstäm kupenäs ejas uz
Kannenidciem, svitku nptkö pec
divpadanitiem atskanSja elligs trdk-snls,
sita trumulus, pannas, vapa blo-das,
zvanija zvärguU. Zime, ka Zie-massvetki
sabraukuSi. Vakarä atkal
pulcejäs rotajäm, dejSm te viehäs,
te otrls mäj^. ESana visur bagätl-ga:
tauklem apsviduSI desu lupÖ,
aukstS ga)ä/ pirägi (baltmaize), alus.
Kad pavasari^ näca, tad
svetija Märas dienu 25. martä.Up5
jau bija pali, l id pärpiaduSl, därii-nes
peldeja kä gubas Mäyajos ude-pos.
PämäkuSäs Ijdeyietes «palgi
klaigäja zeniajä RiklS, Zalänös, Po-i:@}
u Vijlauzä. TaCU UJt paSu Märas
dienu atkal uzsala. Svl^telis skumigs
stävejjBt uz vienas käjas apledojuSu
adepu malä. Svarigi bija sveteU
pirmo reizl leraudzit laiiamies, Jo
tad divekm cauru gadu labikläjas,
turpretim ja to redzlja stävam vai
brienamj tad bija sagtddämas visä-das
likstas; drusku labäk, ja vii?S
stävija Uz sava pgrklav io^^^^^^^^^t^^
Juika bija brammftnTgg, kausllSS.
Auseklls likäs vienmer saldzis, ta&u
vakaros l a ^ ^ pasaku sti^t^a par
^ u ni^a. Vecäkäs no^ v§l&
no j^esteru äcolas jp^^^ Pi»ita«
viöu Juris, ar ko mani ^dsöja dies«
gan llga jaunibäs draud^>a, pilkal«
nieSu Lizdu;iS, SustipS, kas är savu
slaldo masu p&t<dSs uz Kriu^^
gastu.
Meitenes daudzai
redzetäjs paliks saväs mäjäs, daris
savu darbu.
P§c Märas dienas näca Ueldienas.
Sdpoles musu mäjäs uzkära olnicas
värtos, stipru koku ar vienu galu
iedetinot lielajä viksnä, ar otru ga­lu
Tr- i a | ^ Söpö-jäs
vtsi niäjas laud^
n§c| ci^inä;
tik Mgs^
snas zaros, vSzejäs iejup, Jautri sau-cot:
„Kopä! kopä!" Kaut gan Cara
Minna smaga, drukna meitä, tomer
Lina J^eris ari to uziivieda augstu'
ritepu lokiem ap Slj:ersenl pikstot,
Supolem lejup näkot, vipi sakjäväs
cieSäk kopä. Man bija paSam savas
mazäs Supoles gubeni pie äijas, ko
t©vÄ jau nedSJu leprldtS iekärls, to-m
§r man patika redzet lielos SQpo-jamies,
tvert satraucc^os mirklus
kad Supoles sparigos yezlejios gau-doja,
kad ligojäs he vien sasjetäs kär-tis,
bet pat lielä viksna drebeja ar
resno, blivo stumbru, uzmanit, cik
olu ledos Minna savam Supotäjam,
cik Märuks savam, käa nebija ne
viens dts kä Kanhenieku pulsis Bi-näts,
skaists virietis ar rudu bärdu.
Patikanii bija ar sipolu mizäs kräso-täm
oläm l^uleties, jo tä vareja, sa-sitot
otram, nopelnit daiu lieku olu,
kas tullp apedaxna.
1907; gada nideni sälfti iet^^
ja skolä, kas atradäs no mums kä-dus
3 km BQdu purva jeb Miezaipu
pjavu malä, kur ari mums bija jä-brauc
pec Jäpiem siena plaut Bija
jäims skolotäjs ieradies — Kärlis
Trumpe, jo iepriekS§jam par
liSanos revolucijä bija jäaizlet
las kiärttoa plrmajäs dlenäs likäs
neierasta, gruta, tatu pie täs driz
pieradu. Z§ni, kam tälllk mäjas, pa-lika
skolä panfiikti^g^^^
lävlpäs dts pie cita. Ari meltenem
bija blakus täda pat gulamistaba. No
pagasta skolas biedrim atceros ne^
daudzus. Galvenais bija mans brä-lens
Rudolf s Veselis, ko vii;ia mäte
ätveda nd Rigas, lal pa vasani vlpS
letu ganos, bet zlemU mes vipu par
to lalstu skölä, dodot uzturu, ap^r-bu.
Rudolfs bija fizisJd Jotl stiprs,
par mani drusku vecälts zens; skolä
vipS uzveica visus, pat oträs, treSäs
nodajas skolenus, kupus sauca par
»dgäniem", bet pirmzlemniekus —
par „iidiem": gapo Salenleku Jänl
vlpS gäza pie zemes kii lakstu, vie-nigl
CaripS vipam bija spekft lidzigs.
Rudolis mös roazos alzstiveia pret
vecäko zenu päres^ibäm.^^^^^^^^^^^
redzedami, ka „iidiiatj'* nekä nevar
padarit, atroeta inäjfi^^
Pirmajä nodajä mäcljäs ari Atis
LinipS no Susejas, maat. bet eipä Jo­tl
veikls. Reiz vipS slänija ar skär-da
vannipu Binäta Jani. kas saskai-täs,
pal^era apa^o kariiis koku, gäza
linipam pa galvu^ Koks pärl^^
Asins pluda. LinipS gäja skolotäjam
sudzet. Salenieku Jänis pa pedäm
jokodamies äcaitijä: ,,Te spiripa, te
asins pilite." Binätu ielika kaktä.
Atceros vei Priedes Jani, ar ko se-deju
uz Viena sola, klusu, apzinigu,
centigu, bet mäcibäs ne visai Slp-rigu,
kam§r vipa vec^cais brälis
auguSas, augtmi l i e l ä ^ • par z§«
niem. Staip tämdfiiäs bija dudstulea»
^olas sok» allai pievilka s^
tus. Anna Ä^ane izceläs ar mal*
kajiem bälajlem sejas pantten; t i
n§ca no P { ^ u Kakäpiem, driz p§c
skolas nomlrdsuna diliml Hdzl savM
radhiecei Kalnipa^^^^^^^^ Shcf-
}u Olga, Paiiänu Kalnipa lAUdji^^
Zutite, SusSjas Freiberga, Oglenieku
Olga tunaretim vai plisa no vesettg^
särtuma; Täs bija sUpras lauku mei*
tas ar gnltäm ^ v ä m , r m i ^
kä noiet nepledeSamäs tris zi^has,
lal stätos darbä, i^pprecetc». ^ Vlen^
Kaihipa LQdjaskolojSsti^
ama plitni pasaules kapa par
skolotäju i^estepos. Gandrk visl Ite
mani skolas bledrl-ia&u<^ p§c t^
no mana redzes apldka, taiu atmi*
päs ^ yli redzu vlpiis s ä 2^
disirdu meitepu\ smleklus, z§nu pSN
galyibäs^ Kad lasiju Akuritera De»
goSo salu, tad brimjos, ka r a ^^
tik psurelä atteloji^ ixmhus pa&^
dzi\^jums, jebSu nian n ^^
Rutlpas k i SmalUmf Zlmzam, tik
klusibä mileju Annu AsmahU
Skolas pagalms pavasapos bija
dublQlns. Sausäkäs dlehäs j&o&ii
sita ,4nulkas" ~ sasUetui Iducföufi^^
ripoja. Tas bija to laiku istl latvi8-•
kais sports, kupä varSja l ^
mazäk kä tagädSjos volej — yal
ba^etbolos. Blju säcis dzejot, uai
läpipäm uzrakstidams daius vien*
tiesigus pantus. Priede^^
bija pamanijis, izräya man no ro-käm.
Kaut gan blju väjäks, metos
nikni vlpam vlr$Ä, cinijos, kam§r
atdabQju. Abi bljäm noS^lduSl dub-llem.
Gäjim pie^lwja hoskalotles.
Pavasapos no tuvSjö aparas iiesäm
dzeltehös stalplE*;pus^^i^kl^^
ar ko apvit skolasLpalödas, i:|ipuSl^ot
klasl. Tad Jau J^evletes a ^ klal-gäjä
tinimu 3 ^
Jau oträ gadi xpusu m^li^ \^
nebljä nedz Brafa, n ^ B r | 5 a Ma^
ruka. GilvSki mairiijäs tk^ J m ^
vlenigl Cara Minna palika pie mums
lidz 1911. gadam, kad apprecSjäs. ar
Kvili, aiziedama uz LdSifem. Slcolas
laikä blju säcis daudz lasit Kanne**
nieku Märija atveda no Rigas jau-nas
grämatas, iurnälus. DabQju
Dzelmi, Starus. Tur jauni dzejnield
rakstija tlk. ipatn^j^ telksmainl,
svalgl, ka pavlsam neatgädlhäja Aus-trumä
lasltos reällätlskos Zelboltu
Jekaba, Andrejä UpISa, Blrznleka
UpiSa, pat Andrllya^edras stästusiv
romänus. Ta blja bi^niS^iga atkläs-me;
vairs nekad nevareju uzskatit
parastäs ikdiehlS]j:äs dzives ^ tSloju-mus
par Istu mäkslu, kaut gan J^rt-sons,
Jankavs, veläk Andrejs Upitla
lamäja Sos dzelminlekus par pedejlem
nelieSiem. SeviSJjri patika Zemgalie-
Su Blruta, Akuräters, Vlrza. Bet
vislieläkais pärdzivojums ta jos ga­dos
bljäPpruks, kur atverää ne
vairs kädi ierobeiotl Sauri dzives,
pasaules, gara povadl, bet vesela,
bagätä, neaptvcpama, kräSpa gara
,räk nekä visa jauhveidigä rakstnle-ciba
kopä.
^^^^^^^^^^
pasäule. Poruks viens pats bija vai*
un km
Stapi^autlAä PEN kluba 19. kong»
resä Clrldiä, jöhija säkumS/ piedali­jas
34 valstu delegiti. Tompsl^a^
nolasi ja referätu par N16^ fllÖz6f|lJtt
mOsdlenu pleredzes giaismi. Par jau­no
kluba prizidentu leväSja^Morljki
Meterllnku, kas sllmlbas d§l pSfes
bija ieradies. Veselu dienu ilgäs dzl-vas
debötes kongress veltf ja Jautäjti*
mam par naclstu likvlditis
ba väoi griipaa atjatmo^
viSki alzstaveja Tomass Mahos, par
eiehigieni kluba locd^iem^^^i^
kongr^ ieraduto väcu rakatnieloi
delegätus Em*
stu ^Äertu uh EHdiu KeflttÄTU, M
ari lUkardu Hucbu, Manfredu
manUt BenÄardu Keileräianu. Karia
Jai^rro uc. Ar 19
gädjas baki kcaigreis noleme grapÄ
atjauhot Iz^je^^ fteirSiJJu, no bal-soSänas
attur§3&i vi®i ib 9^vadstö ^
legäcijas, kupa» kaps bija
pejuSl väddä. De^
pret vädeiSlem uzÄtäjIi^^^^
testfbas Ina^öl^
körss.
D2eka Londona „Juras vilks**
pemts fllmä, ar Edvardu Robinsoon,
Dionu GerfHdu un Idu Lupino gal-venajäs
lomäs. Filma fiakta Izrädll
Parize, kur kritika to uzpemusi jofti
atzinigl
II
n
• •:• • — •••• • ..i-.v :; e
I
M
'-m
ljia;
tri
w
w
• • l i
im
••'•M•• ••• ./>•" *
nm-n
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^