1947-05-30-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
tCPAS" GRÄVA AuCtiorized by — Uzenz — IzUosanas atjauja: ICD-OMBQ :: Atbildlgais redak-tors — Editor In-Chief: KärU: Rabäcs, vie^nlel^s: Aleksaudrs Liepä, redakcl- Jas sekretärs: Maksls CuII-tisi rel^ktori: Andrejs Bu^ dzis (Minchene), Harijs Min-denbergs (EsUngenä). Ar- Qolds Smits (sportsK Zigords Bärda -teclmiskais iekärto- Jurns) ;\a?ie§äitr Rodzers? to no. W .^.a^t kas loti svaK^N jpumams, Jo slepönie rafe^o, ^,pav%s^.noraidija siS^^' lb(?tiei:u un partizänu ^m^^J^^ ^velfs, bija: »Näkamo trlin . dp^zdariet triecienu ar vhi "^"na f vilkas' stundas lidi 10.000 APMEKLETÄJU DZIESMU SVETKOS ESLINGEMÄ W Bodgejss ar D2onsu varS ki^41gi-D&nss'bi3apa^^^^^^^ DOS^rsiam paradija teku knc T fci^Mläkhejä uz järu bL r? k". I-i^ S, l^^jäkas, lidzenäkas vietät #|m:vare3a pärvietoties mö?,; t:lEj»r neparädäs väcu patrukT^ tosilla saöukstedamies 3|,i mmm: kä-arspridzeSt s^,-pa aogazi leja uz äoseias u . uo beidzot lejä lidispriS ganas vletai. T?d>DXonss Wkläja vei viönu i l )^;kas Rpd^ersam likas pirma le. L«jiife5ä'vests. lidz äim. itali g [}Ä'bövejuSi abas s?itiksmes Ite %s gadus pirms pasu inväzijas ar ^[zii^ixlhm dziji lejä zemk m^.jm . diölzce^a lihijas lekaluä toti' daijus 'spridzinämos. tunelus - jäi/.§im: vietä, kö sabiedrotie bija ^le3Wes; demole§anai. Bet taj i2e'no2imeJa,^ka ari vädegigpvi. Si/svarigo vietu uzmana divkärt Äl?i^v9:i no sävas sleptuves krii- Di^i^veroja situäciju lejä. „yai jös domäjat, ka izdotoscelu i^J^lJlcela stigu iegäzt jurä?« vai. ^ 02önss. 3Un)iä ir ammonala?" j,TOsdesmit tris tuksto§i m^rc^ ' ^ ; j u n ^ vajaga," ^^^'tetit!; Ar" to mantu es apije« rsagäzt'visu ''Zelta .Vartu tilin 'ianöi^o lici. Ja man vajaga- ^tarns^ man vajaga! Dieva väni^ T^";9einsim visu! Mes vii^iempa-äisitn pa istam!" ' i,|Qs'esat,ists virs, nudien!" teica: l^s. >,Un.tad vei viena lietä-" i.'p&nss apräväs pusvärdä,'jono [avatskaneja balsis. Patruja! U s^X^öuns. Abi sastinga. h|usa balsis,' sui;ia" rejas a t t* ilmi ari apklusa. isk ^talu>iss bija .kärtibä. Otrai ^ ei^äcijai V- abu. tiltu uzs-''^^'* ' Dzlesmu svetki vienmer biju§i lat-viskäs vienibas apliecinäjums, svetki, kas jo spilgti paräda musu tau-tas nacionälo kultuni. Ari §oreiz nb Eslingenas apmekletäji un dzie-dätäji aizbrauca mäjäs, nesot lidzi ticibu labäkai näkotnei, ticlbu täis-nibas uzvarai, ticibu, ka reiz 'celsies aug§äm gaismas pils — brivä neat-karigä Xatvija. Apmekletäju zii;iä svetki lälu pär-speja visus pagäjuää gadä notikugos. Trimdas ceU driz var i^irties, un täd^l, lai velreiz butu kopigä saime, däudzi tautieSi bija merojuSi talo ceju pat 1^0 Dänijas pierobe2as pil-setas Flensbiirgas, no Libekas, Hani-burgas, öechu zemes tuvumä esoSäs Marktredvicäs, mazajäm Alpu pil-setii; iäin TtaunSteinas un Berdites-gadenas,, Bodenes- ezera piekrastes, Freihurgas, pat no. Austrijas im,.pro-tams, no visäm amerikaijiU joslas no-metnem, kopä turpat 10.000 apmekletäju. Bija ieradu§ies ari daudz amöiikäi^u armijas un UNRRAs va-dltäju darbinieku no Stutgartes, Frankfurtes, H^idelbergas, Msfnhei-mas, Augsburgas, Minchenes . . . Priekäzimigä svetku norise, krä§i;iie tautas terpii skanigäs dzlesmas, är-zemnieku uztvere neredzeti lielä ko-fa izpildijumä, viss tas radlja paHe-kamu kopiespaidu, jaunu pozitivu apliecinäjumu latvieSu n,acionäläs kulturas vertibäm. Skaists bija mirklis, kad larkani balti sarkaniem karogiem priekSga^ lä svetku laukumä ievijäs dziedätä-ju gäjiens. Sijata, it kä Nekaras Icra-sU otrreiz atplauktu ziedu ko§umä, §oreiz Kurzemes, Zemgaies, Vidze-mes un Latgales novadu tautas ter-pu un sudraba saktu .mirdzumä, Tie- §äm, dziedätäji pelna atzinibu!i Sie-vietes visas bija tautas terpos, Un ari tenori un basi esträde kärtojäs baltos linu kreklos. Isi apgabala UNRRAs direktora Teilora. svetku atkläSanas värdi, Els-lingehas kolonijas kulturas da}as vaditäja un dziesmu svetku ricibas komitejas priekSseia Lal^svlra runa> goda virsdiriäenta prof. Ä-Äbeles dirigeta Latvijas himna, un tad ozol-lapu vitnem greznotä paaug^tinäju-mä stäjäs virsdiri^ents J. Austrums, lai säktu atlocit dziesmu pum ar J. Vitola Gaismas pili. Reize ar pir-mäjäm dziesmas taktim p«Syas draudigie mäko^i, kas pecpusdienä bija säkuSi biezet aiz Eslingenas v i - na kalniem, un pari svetku lauku-mam nolist saules statu zelts. Dzies-ma seko dziesmai, äpjausi, rozes di-riäentiem, lldznemanot Nekaras lejä jau säk kläties kresla. Vakata klusumä tälu izskan pedejä dzies-ma, kas reize paui ikviena latvie§a' domas, ceribas un välejumu — Tev muiam dzivot Laivijal (Beigas 2. IppJ las vdlstu Nr.\89 (46) Piektdien, 1941 g. 30. miO^ ois :i Mfvljsr Bavirijas apgabala tomlte^ dbarblnielra g^^arbTbss Bo^st EfdajrcUas GOnsbiirf/O. B0^ germ U* - Lanäoaiaaii > PL V t n n Primee by M i w | ^ Volbsblatl, GdoäiBffg/OoEi^ BOrgcna.. landmana^PL Iti Ar drakoniskiem p ' ii aUVERS lETEIC SLf!GT S £ P A M T U MiptU AR VÄCUU i : Pamazam Kg fc ^ ^ ^ ^ »S •..3 aai'i2raudzij,a^ at?evi§l?u tris viru iipu.^ Viijiem bija jätuvojas tiltief | | | | m m. ..'dtu.ceju, jänovieto spridzinamif 0^ iitiji är tädu- apre^inu, iai f« •ägtji,;da2as- mlnutes pec galve» || •ädidena, im tad jädodas uz» B|| aito-, satik§anäs~ vietu. <^_M Slakoää.dienä, stävedams savu vi- | . | rprtekil, • Kodzerss brmijas^pa » ' i i •kä Vä^ speja tiem noslept m b n ä s baäas, kas tam uzma» kp.violskaidri iedomäjäs yeiö; i^m itdarbu. Vm uzdevums bija ^ . | | >§iJXät.spj^dzmätäju ^ » 3 1 ^ | ^ || iguri, novietojoties visgayamP •^.garceja-imumutä,laiv.9.b* cig -äjigl ar savu leroöu uguffl •« träucijumus no ienaidmera y «n n a i spridzinätäji T a ^ ä f i ,™ • savu uzdevumu un am fes .pääiem tad atUktu vien ^ » Ifi (Turpmäk beigas) ra •Ivanenko. dz. 10. 9. f % | :| Mm (24) GeesthachW''|j) ^ «r, »lUd. mech. Ivaru »§,• d?jas ludz h. 'i^i » m Cafa^. M ! • <n 2 I™ «Igä, ped, z. no Stetm« 2»^ 4, A Rlgä..-b;jis Vacija. 2U ij,. -, ^ b . MatMa P»*8?lve. ^-.^^ leodorf, TettowerdanH» jo! ^ 0 . I(dis Leunanis no » i i m \±f Balt CamP ASV generälätäbapriekSniek^ nerälis Eizenhauers kädä ^näksm§ otrdien uzaicinäja' amerikä^u tauitu säkt pretkaira kampaijiu, Esot jäpa-n §k, lai, sakot ar bemu darzu un beidzot ar visaugstäkäm valdibas lestädem, ka^ru uzskatitu par to, kas tas tieääm ir — par nelaimi un cil-veka maldu u n nesapraSanas rezul-tätu. Eizenhauers ieteica öetru punktu vprogrammu; kufä prasa, lai ikviens ASV pilsoriis mäcäs pazit un izprast kai^a c§loi;ius, otrkärt, lai tas uzijiemas atbildibu par §o celopu no-vSrSanti, cik tälu tas katra spekos. TreSkärt, Eizenhauers präsa modri-, bu pret jebkädäm jauna kaj^a izcel- Sanäs iespejäm un, visbeidzot, visas zemes gatayibu ik bridi stävet vie-notai. Tädä gadijumä neradiäoties vajas vietas, kas'varetu izaicinät uz-bruceju. ' Par miera problemäm izteicies an Padoniju Savi^nibas ärlietu ministra vietnieks ViSinskis „Pravdä**, kur norada, ka Padomju Savieniba ticot llga miera periodam. Miers esot no-droSinäts, par spiti daiu agresivu elementu centieniem provocet ka^ru. Sädu me^näjumu esot bijis daudz, raksta ViSinskis, minot ari vairäkus amerikäijiu senätorus, kas saväs ru-näs esot izteikuSies par karu pret Padomju SavienibE. Visi §ädi me- ^nljumi esot nc^mti neveiksmei. Vi§inskis atgädina Stajina runu, kuTä Stalins bija teicis, ka patlaban neviena lielvalsts nevarot sästädTt lielu armiju kädas citas valsts apka-roSanai, ja ari valdiba veletos ka^u, tauta to nevelas, un bez tautas ka^S nav iespejams. Kamer valstsviri runä par ilga miera izredz^em, pagaidäm vei jo-projäm nav nosle^i miera ligumi ar pedejä' kara ienaidnieku valstim. ASV eksprezidents Herberts Huvers, n^inot par galveno kavekli Padomju Savienibaslidzsinejoobstruktivo nostaja, tagad ieteicis apsvert iespeju par separäta miera sleg§anu ar Vä-ciju, ja Padomju Savieniba savu no-stäju nemainitu un ja ari näkoää „öetru lielo" konference neizdotös pariäkt nekadu vienosanos. Vestule ASV Tautas parstavju nama lidzek- }u pieskirsanas komisijas prieksse-dim Huvors izsakäs, ka Väcijas un Japänas rupnieGiskä paraiizesana ir visas pasaules posts. Esot deklarets, ka Amerikas politikä ietilpst rietu-niii civilizäcijas aizsargäsana, bet vissvarigäkäs rietumu civilizäci-jas robezas esot tiesi Väcija \m Japäna. Ja tas zaudetu, butii zaudeta visa Eii^opa un visi Tälie austrumi. Tä- M esot neatliekami jäpieslpr Pie- Prasitie 725 miljoni dolaru palidzi-bas programmai Väcijä, Japänä un 9^vfirs ari Jeteic pedejareizl uz-aicinät Franciju un Padomju Savie* nibu ieverot Potsdamas konferences lemumuÄ, bet. nesekmju gadijumä kopigi ar Angliju reälizet apvienoto angju - amerikä^u joslu rupniecibas im eksporta atjaunoäanu. Bez tam Huvers prasa nekavejoties radit mi-litärai valdibai pakjautu apvienoto joslu provizorisku'väcu valdibu,ar ko tad ari eventuäU var|tu slegt se-paräto mieru, ja ari näko§ä Setrval-stu konference butu nesekmiga. NYHT, DENA Anglijas ärlietu ministrijas valsts-sekretärs Kristofers Mehju pagäju-äajä piektdienä apakSnamä paskaid^ roja,'ka britu valdiba Igaunijas, Latvijas un Lifetuvasieklau§anu Pa-- domju Savieniba^ atzinusi tikai de facto, bet ne de jure. Eventuäls britu valdlb.as lemums par §i fakta atziSanu de jure varetu notikt vier nigi pec iepriekSejas J^prie§anäs ar] bhtu domlnijäm. DENA 000—^ piepyasljis velesaaas AP zipo no Prägas, ka bezpartö-jiskä Cechoslovakijas prezidenta Be-neäa pieprasijums gada laikä sari-kot jaunas veleSanas, Izraisijis daudz pärrunu. Beneäa lerosinäjums ir tie§ä pretstatä tam, ko pedisjä laika runäs teiku§i kcMuQnistu pärstävji, kas acini redzot velas veleSanu at-lik §anu. Komunisti izteikuSies, ka jaunas vele§ahas nav rikojai^fias, kamer satversmes sapulce nebus ^^e-no^ uÄes pair jauno Cechoslovakijas satversmi iin nebus liobeigts diyga^ des pläns. Sis pläns beidzas 1949. gadä, bet kad izsträdäs jauno satversmi, to heviens skaidri nevar pa-telkt. fieneSs tomer atgädinajis, ka 1946. gada v§ie$ana8 xiz§katitas tikai par satversmes sapulces un pagaidu valdiblas vele§anäm un toreiz tautai pieteikts, ka veläkais pec divi ga* diem rikos jaunas .^ile§aiias. .yiens gads jau i}a|§Jf» m 4ä^§^:.v^e§aiias^ Jariko näkoäa ziemä vai,, visveläkais, pavasari, neatkarigi no tä, vai sa-tversme lidz tam laikam. bus pie-ijiemta vai ne. Pirmajäs vele§anäs, kas notika driz pec tam, kad krievi bija.Gecho-slavakiju atbrivojuSi, komunisti ie-guva 40 proc. no visäm, balsim, öechu sociälisti ieguva ^6 proc. Päre-jäs balsis dsflijäs starp labä spärna tautas partiju un socialdemokratiem, kas ir kreisäki par öechu sociälis-tiem. , NYHT VienoSanäs par streika atcelSanu panäkta Francijas saimniecTbas ministra sarunäs arsträdnieku pärstavjiem. Pirms tam minlstru pre-zidents Ramadje publicejis veselu rindu Joti stingru rikojumu un no^ teikumu, kas no vienas oases vai-roja jatmas valdibas krizesiespdjas, no otras pus^s pierädlja, ka sociä-listu valdibö nol§musi stihgri un ne-lokami uzturet valsti disciplinu. . Rekinäjoties ar streika draudiem, Ramadje Vasarsvetku, sestdieria iz-deva rikojumu, ka valdiba&lidz turp-liäkam apkilä vi^us elektribas un gäzes uz9§mumus. Ari §o 'izi;^emu-mu personäls lidz ar to tika pär-ijemts valsts 'dienestä. Vajadzibas gadijumä kärtibu §ais uz^emumos uztures ar ka^aspäka palidzibu. Pec Vasarsvetkiem vei papild^is pa-skaidrots, ka strädniekus, Kas turpi-näs streikot ari valsts apkilätos uz-ijemumos, nodos kapa tiesai un so-dis kä kara lalka sabotierus. 9 Pee piecu meiiesu darboSanäsUN Balkänu komisija nobeigiisl un iesniegusi I>ro§ibäs padomei zi^ojumu par Grielj;ijas pilso^u kafu. Krievijas un Polijas pärstavjiem atturoties, pärejie komisijas locek|i parakstijuSi zi^ojumu, kufä teikts ka Dienvidslavija pirmäm kärtäm vainojama partizänu kara balstiianä Grie|};ijä, kamer Albänija un Bul-gärija uzskatämas par vainöjamam mazäkä merä. Zii(^oJumä par pilso^u kara iemesliem mineii ari nedroSie polltiskie un saimideciskie apsfök|i un mazäkoma apspieSana pa$ä Grie^ijä. Komisija ieteikusi radit komisiju vai iecelt komisäru, kas vismaz di-vus gadus paliktu Griekijas piero-beiä, lai noverotu sadursmes un uz- ^emtos starpnieka lomu. Täläk komisijas zipojumä teikts,^ka turpmäk katrä gadijumä, kad käda Balkänu valsts atbalstitu apbrui;iotas ban-das,. kas §kersotu citas valsts robe- 2u, Droäibas padomei vajadzetu uz-skatit to par miera apdraudejumu un rikoties pret attiecigo valsti sa-skapä ar Apvienoto Näciju chartas noteikumiem. Zitjiojumu un ieteikumus Dro§ibas padomei parakstiju§i Anglijas, ASV, Francijas, Austrälijas, Bel^jas. Bra-zilijas, Ij:inas, Kolumbijas un Sirijas pärstävji. Krievijas un Polijas pär-stävji nav to parakstijuSi, bet nav ari iesniegu§i citu zii^ojumu vai ci-tus ieteikumus. Vienigi pie komisijas vairäkuma zii^iojuma, ka Dienvidslavija visvaiiräk vainojama pil-soi; iu kara, tie iesnieguSi papildin^- jumu, ka pec vinu domäm visvairäk vainiga pati Griekija, P^c krievu un poju pärstävju domäm Dienvidslavija un Bulgärija neesot iespai-dojusi separatistu kustibu* Griekijas Makedonijä, un Griekijas kaimi!>- valstis neesot vainojamas robeiinci-dentos. Nemierus Griekijas ziemejos esot izraisijusas vajä§anas, kas dai-kärt sasniedzot ,,iznicinäsanas apme-rus" un ^ b vadot Griekijas valdiba. Stävökl? ^asliktinot pretslaviska propaganda Grieljdjä^ Komisija vienojusies, ka amnesti-jas jautäjums atstäjams pa§as Grle- Ijijas valdibas izlemSanai. Komisijas vairäkums ieteic radit öetru Balkänu valstu komisiju, kas iepazi|ti-nätu UN ar saväm robeiprasibam. Tapat komisija ieteic, Ica begjiis un izraiditos vajadzetu novietot iespe-jami täläk no robeiäm. Francijas pärstävis pie zipojuma piebildis, ka pec vipa domäm komisijas uzdevums bijis tikai noskaidrot faktus, kälab sledzienu un ieteikumu pie-i; iem§ana atstäjama pa§ai DroSibas padomei. Lidzigu paskaidrojumu iesniegusi ari BeJ^jas un Kolimibi- Jas pärstävji, kas izsaciju§ies, ka pec vii>u domäm „komisijas uzdevums nav uzvelt vainu Albänijai,Dienvid-slavijai un Bulgärijal." ; Griekijas un Bulgärijas pierobefä starplaikä säkuSäs jaunas sadursmes ar partizäniem^ Turcijä ieradusies amerikäi;iu^ virs-nieku un lietprateju komisija, kas saska^ä ar ASV palidzibas akciju apspriedis Tureijas arfnijas un aviä-cijas Stäbu pärkärtoSanas iespejas un kopä ar turku ^enerälStäba virs-niekiem äpmekles strate^ski svari-gas vietas. Tureijas valdiba ^^elreiz uz se§iem meneSiem pagarinäjusi iz-i^ emuma stävökli vairäkos pierobe-ias apgabalos, kur §äds izpemuma stävoklis jau pastävejis kop§ 1941. gada, kad to nuteica, baidoties no väcu iebirukuma draudiem. . NYHT Aiglijas strldniekti partijas bkdriem la? ^ ailauts darioties aodu^ padomjtt drattdilbas blcdrflia Pirmdien Londonä $akäs Ang^u strädnieku partijas gadskärtejais kongress, kuram kä Lielbritanijas valdibas^ pariijas oficiälai sanäksmei veltl lietu verlbu. Kongresä notika debates par svarigiem Anglijas iek- §ejäs un ärejäs politikas jai^täju-gilem un täs skära Anglijas brul;io-fos ^ spekus, koloni ju jautäjumu, strädnieku partijas attieksmes p>ret anglu kömunistiem uri Vinstona Ceröila Vienotäs Eiropas kampai>u. Uzbrukumus pieredzija ari partijas publicetä polltiskä broSurä „Kärtls uz galdal", par kuru zii;iojam 5. Ipp. Bez tam viens tio galveniem bija karaklausibas jautäjums. Bija ie-sniegta rezolucija, kura bija prasits nosodit valdibas piei;iem1x) kara-klauslbas likumu un likt to iesp§- jami Isä laikä anulet. Rezoluciju noraidija, Rakstu^gs ir , kongresa lemiuns, kas noraida ier&inäjumu atcelt partijas izpildkomitejas aiz-lie^ umu partijas biedriem ie-stäties anglu - padomju drau-dzlbas biedribä, neieverojpt partijas kreisä späma veleSanos nostiprinat Anglijas un Padomju Savienibas draudzibu. Par §o lemumu loti ne-apmierinäts komunistu „Daily Wor-ker** im asi verSas.pret strädnieku partijas nostäju, Ministru prezidents Etlijs savä runä kongresam deklareja uzticibu ärlietu ministra Bevina un vipa lidz-strädnieku ärpolltikai. „Mes aizstä-vam to politiku, kas balstäs uz UN,*' paskaidroja Etlijs, „un pölamies sa-glabät pasaule sapraSanos un mie* ru." Etlijs ener^ski noraidlja „da-iu Jauiu pärmetumus, it kä mSs butu atkarlgl no kädas citas varas; pärmetumu Istais iemesls ir tas, ka pärmeteji paSi atkarigi no kädas citas varas." Anglija nav atkariga ne no Viena un grib sadarboties ar vi-siem, paskaidroja ministru prezidents. Savä dazjuras politikä strädnieku valdiba cemSotiessagädät pa§- pärvaldi visiem britu pavalstnie-kiem, kä ari augstäku dzlves stan-dartu. Komentejot prezidenta Trumem vestijumu kongresam, kura vit;i5 prasa visu rietumu puslodes valstu militäru sadarbibu, Kanädu ieskal-tot, Londonas prese to visumä ne-uzskata par kadu jaunu politikas virzienu, bet jau iesäktäs llnijas tur-pinäjumu. Jaunums gan esot Kanä-das iekJauSana sini Amerikas kon-tinenta aizsardzibas slstemä, raksta liberälais „Manchester Guardian" »Yorkshire VosX" tomer atzist, ka ari §1 Trumena prasiba esot lo^ska jo viss Amerikas kontinents veido ^eografisku vienlba NYHT, DENA Reiz§ ar 5iem drastiskajiem >Iko^ jumlem R a m a d t o m § r oazipojis, ka piedäväjis komtoistu val«tajäm arodbiedrlbäm sarurias oar algu jautäjunfu^ ja arodbiedrlbas apsola vlpam mieru derba front^rildz 1. de-cembrlm. Francljai esot jlbaidäs no infläcijas, bet, ja izdo§oties palleli^ nät: produkciju, tad palielinäto iegu-vumu nodoSot paSu strädnieku algu paaugstinääanai. RamadjS piekritia premiju ms^ksäSanai par produkci ju, ir to akceptedanls vienu no ]auni*> kajiem arodbiedribu ierostnSJu-miem. \ Francijas komönistu partijas sek-^ retars Diklo kädä masu sapulcfi pa* zii;iojis, ka franiu strldnieki .}us tik stulbl, lal säktu i;^erästrd« kus^ un tä. dotu reakdonäriem speklem iespeju vl^ussakaut*' Visumä S^let; ka akutä krtze lidz ar to atkal pärvar§ta, bet RamadjS grQtlbas tomer nebeldzas ar to vien, ca vipam atkärtoti jäatvaira strädnieku praslbas pec lieläkäm algäm, Vislieläko nemieru ylsäs aprlndSs Izralsa mäizes trtikums. Tad v§l. art siflde velkalnieM ]otl nernierä ar Ra-mad1 § pletelkto jauno saimnleclbas politiku, t i. valsts kohtrolidaiädis salmnlecibas nozares. DTvalhä^ tä Sos sikos velkalnlekus, en€frfelskt atbalsta komöhlsti. TOlft pic Vasar-^ svetkiem lWmadJ§ nmäjll I5i^ francijä un pazl^ojls, ka Francllä katrä zipä Jäatjauho saimnleci.«k5 brivibp. Bet briviba bez valdibas ierobeäoiumieia^iJ?^!^^ pie katastrofas. No; da^ädajlem yalsts- kontroles veidiem Frarun lal Vispiemerotäkais bdtu velds, . kas visvairäk atgädinätu ^ brezidenta- Ruzvelta raditp ,,New Deal".. Francijas haciörtälä iapuice ' nie-kritusi tam, ka valdiba aizöemas: no intemacionäläs bankas tai pleSljJirtös 250 miljonus dolaru. Debät& par 5o jautäjumu komunistu partijas sekretärs Diklo pateicls, ka aizdevumu nedrikst saistit ar politiskiem noteikumiem un, visam namam aplaude-jot, saucis, ka hevienam nav tleslbu jaukties Francijas lek§§jäs därl§a-näs. ' „Pravdas'- ievadnietfs Viktorovs» kä zii;io AP, plaäa räkätä apgalvöjis, ka kmerikäi^u mönopolisjii izmanto^ jot paSreizejäs Frahdjai grOtlbaa^ lai nostiprinätu savu (.saimniedsko lespaidu §aizem5. Raksta ,stärp citu, teikts: „Visi däiädie zlpojuml no ärvalstim vienprätigi atzist, ka §ädä vai tädä vetdä valdibas krize Francijä izraislta mäksllgiem lldzek- |iem, lai panäktu sen plänotu akdju, proti, izslegti^ no valdibas komunistu minlstrus. Jau Sls apstäklii? vien räda, ka valdiba nösveras pa labi. Degola runa, kufä vi^S pietelca, ka veidos un finances Jjiimu partiju, bija signäls reakcloharo speku mo-bilizeSanai. Kad bija nepiecie$ama visu demokratlsko späcu vlenpräti-ba, sodälistu pajröja taisni tad, kad to velejäsreakcionäri-- l/iki* räs par Sk^lSanos. Ta$»i: lifikaa jauns celiens demokratlsko sp^ku m reakdjas starpä." ( ^^^^^^^^^^^^^^^ 1 — - o O o - - Francijä pagäJuSa nede}ä atkal pärdzivojust anagu krisl, Soreia krizes izratstitaji bija elektribas on gSses rfipnicu Bträdniekl, kas^pra^ sija Ueläkas algas m pietelca, ka pusnakt! no otrdienas us ^diem > säks skeikoi Pussltmda ar! da|a Farizes bija tunu^ tad isdevis streiku X atcelt / Padomju Savienibas vestnieclba Parize iesniegusi Frandjas valdibai asu notu, kura apsudz Frandju Cet-ru valstu noligumapärkäpdani par padomju pilsoQu repatriädju oo franöu joslas Austrijä^ Noti itoni-neti 12.000 DP, kai dzfVO frä«^ joslas nometnes, kur franöu iecitädes piejaujot pre^dc^ju prc^>agandu. bet padomju vinoiiekus neielaiiot nomietnes. Frandjas valdiba atbUde paskaidrojusir^ka^- netajäs nomethes' feancu joslä drf-vojoSie ukrai^ baltie^i un pärejie se vi par padomju pavalstniekiem neatzistot. Frankfurte ieradi^es padomju virsnieku delegädja,^^ n ö d a A c^ ties ar padomju pilsopu repatriidju. Pec amerikäi^u iestäiu zii)äm tädu amerikäpu joslä Vädjf essot jap 22.000 it"f HP tm. lkmr i j J I i i i •Mmpm •s 4'. lie m '-^ f! i - U il' ^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 30, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-05-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470530 |
Description
Title | 1947-05-30-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
tCPAS" GRÄVA
AuCtiorized by — Uzenz —
IzUosanas atjauja: ICD-OMBQ
:: Atbildlgais redak-tors
— Editor In-Chief:
KärU: Rabäcs, vie^nlel^s:
Aleksaudrs Liepä, redakcl-
Jas sekretärs: Maksls CuII-tisi
rel^ktori: Andrejs Bu^
dzis (Minchene), Harijs Min-denbergs
(EsUngenä). Ar-
Qolds Smits (sportsK Zigords
Bärda -teclmiskais iekärto-
Jurns)
;\a?ie§äitr Rodzers? to no.
W .^.a^t kas loti svaK^N
jpumams, Jo slepönie rafe^o,
^,pav%s^.noraidija siS^^'
lb(?tiei:u un partizänu ^m^^J^^
^velfs, bija: »Näkamo trlin .
dp^zdariet triecienu ar vhi
"^"na f vilkas' stundas lidi
10.000 APMEKLETÄJU DZIESMU SVETKOS ESLINGEMÄ
W Bodgejss ar D2onsu varS
ki^41gi-D&nss'bi3apa^^^^^^^
DOS^rsiam paradija teku knc T
fci^Mläkhejä uz järu bL r?
k". I-i^
S, l^^jäkas, lidzenäkas vietät
#|m:vare3a pärvietoties mö?,;
t:lEj»r neparädäs väcu patrukT^
tosilla saöukstedamies 3|,i
mmm: kä-arspridzeSt
s^,-pa aogazi leja uz äoseias u
. uo beidzot lejä lidispriS
ganas vletai.
T?d>DXonss Wkläja vei viönu i l
)^;kas Rpd^ersam likas pirma le.
L«jiife5ä'vests. lidz äim. itali g
[}Ä'bövejuSi abas s?itiksmes Ite
%s gadus pirms pasu inväzijas ar
^[zii^ixlhm dziji lejä zemk
m^.jm . diölzce^a lihijas lekaluä
toti' daijus 'spridzinämos. tunelus -
jäi/.§im: vietä, kö sabiedrotie bija
^le3Wes; demole§anai. Bet taj
i2e'no2imeJa,^ka ari vädegigpvi.
Si/svarigo vietu uzmana divkärt
Äl?i^v9:i no sävas sleptuves krii-
Di^i^veroja situäciju lejä.
„yai jös domäjat, ka izdotoscelu
i^J^lJlcela stigu iegäzt jurä?« vai.
^ 02önss.
3Un)iä ir ammonala?"
j,TOsdesmit tris tuksto§i m^rc^
' ^ ; j u n ^ vajaga,"
^^^'tetit!; Ar" to mantu es apije«
rsagäzt'visu ''Zelta .Vartu tilin
'ianöi^o lici. Ja man vajaga-
^tarns^ man vajaga! Dieva väni^
T^";9einsim visu! Mes vii^iempa-äisitn
pa istam!" '
i,|Qs'esat,ists virs, nudien!" teica:
l^s. >,Un.tad vei viena lietä-"
i.'p&nss apräväs pusvärdä,'jono
[avatskaneja balsis. Patruja! U
s^X^öuns. Abi sastinga.
h|usa balsis,' sui;ia" rejas a t t*
ilmi ari apklusa.
isk ^talu>iss bija .kärtibä. Otrai ^
ei^äcijai V- abu. tiltu uzs-''^^'* '
Dzlesmu svetki vienmer biju§i lat-viskäs
vienibas apliecinäjums, svetki,
kas jo spilgti paräda musu tau-tas
nacionälo kultuni. Ari §oreiz
nb Eslingenas apmekletäji un dzie-dätäji
aizbrauca mäjäs, nesot lidzi
ticibu labäkai näkotnei, ticlbu täis-nibas
uzvarai, ticibu, ka reiz 'celsies
aug§äm gaismas pils — brivä neat-karigä
Xatvija.
Apmekletäju zii;iä svetki lälu pär-speja
visus pagäjuää gadä notikugos.
Trimdas ceU driz var i^irties, un
täd^l, lai velreiz butu kopigä saime,
däudzi tautieSi bija merojuSi talo
ceju pat 1^0 Dänijas pierobe2as pil-setas
Flensbiirgas, no Libekas, Hani-burgas,
öechu zemes tuvumä esoSäs
Marktredvicäs, mazajäm Alpu pil-setii;
iäin TtaunSteinas un Berdites-gadenas,,
Bodenes- ezera piekrastes,
Freihurgas, pat no. Austrijas im,.pro-tams,
no visäm amerikaijiU joslas no-metnem,
kopä turpat 10.000 apmekletäju.
Bija ieradu§ies ari daudz
amöiikäi^u armijas un UNRRAs va-dltäju
darbinieku no Stutgartes,
Frankfurtes, H^idelbergas, Msfnhei-mas,
Augsburgas, Minchenes . . .
Priekäzimigä svetku norise, krä§i;iie
tautas terpii skanigäs dzlesmas, är-zemnieku
uztvere neredzeti lielä ko-fa
izpildijumä, viss tas radlja paHe-kamu
kopiespaidu, jaunu pozitivu
apliecinäjumu latvieSu n,acionäläs
kulturas vertibäm.
Skaists bija mirklis, kad larkani
balti sarkaniem karogiem priekSga^
lä svetku laukumä ievijäs dziedätä-ju
gäjiens. Sijata, it kä Nekaras Icra-sU
otrreiz atplauktu ziedu ko§umä,
§oreiz Kurzemes, Zemgaies, Vidze-mes
un Latgales novadu tautas ter-pu
un sudraba saktu .mirdzumä, Tie-
§äm, dziedätäji pelna atzinibu!i Sie-vietes
visas bija tautas terpos, Un
ari tenori un basi esträde kärtojäs
baltos linu kreklos.
Isi apgabala UNRRAs direktora
Teilora. svetku atkläSanas värdi, Els-lingehas
kolonijas kulturas da}as
vaditäja un dziesmu svetku ricibas
komitejas priekSseia Lal^svlra runa>
goda virsdiriäenta prof. Ä-Äbeles
dirigeta Latvijas himna, un tad ozol-lapu
vitnem greznotä paaug^tinäju-mä
stäjäs virsdiri^ents J. Austrums,
lai säktu atlocit dziesmu pum ar J.
Vitola Gaismas pili. Reize ar pir-mäjäm
dziesmas taktim p«Syas
draudigie mäko^i, kas pecpusdienä
bija säkuSi biezet aiz Eslingenas v i -
na kalniem, un pari svetku lauku-mam
nolist saules statu zelts. Dzies-ma
seko dziesmai, äpjausi, rozes di-riäentiem,
lldznemanot Nekaras lejä
jau säk kläties kresla. Vakata
klusumä tälu izskan pedejä dzies-ma,
kas reize paui ikviena latvie§a'
domas, ceribas un välejumu — Tev
muiam dzivot Laivijal
(Beigas 2. IppJ
las vdlstu
Nr.\89 (46)
Piektdien, 1941 g. 30. miO^
ois :i Mfvljsr Bavirijas
apgabala tomlte^
dbarblnielra g^^arbTbss Bo^st
EfdajrcUas GOnsbiirf/O. B0^
germ U* - Lanäoaiaaii > PL V
t n n Primee by M i w | ^
Volbsblatl, GdoäiBffg/OoEi^
BOrgcna.. landmana^PL Iti
Ar drakoniskiem
p
' ii
aUVERS lETEIC SLf!GT S £ P A M T U MiptU AR VÄCUU
i :
Pamazam Kg
fc
^ ^ ^ ^
»S
•..3
aai'i2raudzij,a^ at?evi§l?u tris viru
iipu.^ Viijiem bija jätuvojas tiltief | | | |
m
m.
..'dtu.ceju, jänovieto spridzinamif 0^
iitiji är tädu- apre^inu, iai f«
•ägtji,;da2as- mlnutes pec galve» ||
•ädidena, im tad jädodas uz» B||
aito-, satik§anäs~ vietu. <^_M
Slakoää.dienä, stävedams savu vi- | . |
rprtekil, • Kodzerss brmijas^pa » ' i i
•kä Vä^ speja tiem noslept m
b n ä s baäas, kas tam uzma»
kp.violskaidri iedomäjäs yeiö; i^m
itdarbu. Vm uzdevums bija ^ . | |
>§iJXät.spj^dzmätäju ^ » 3 1 ^ | ^ ||
iguri, novietojoties visgayamP
•^.garceja-imumutä,laiv.9.b* cig
-äjigl ar savu leroöu uguffl
•« träucijumus no ienaidmera y
«n n a i spridzinätäji T a ^ ä f i ,™
• savu uzdevumu un am fes
.pääiem tad atUktu vien ^ »
Ifi
(Turpmäk beigas)
ra
•Ivanenko. dz. 10. 9. f % | :|
Mm (24) GeesthachW''|j) ^
«r, »lUd. mech. Ivaru
»§,• d?jas ludz h. 'i^i »
m Cafa^. M
! • |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-05-30-01